This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32015R1278
Commission Implementing Regulation (EU) 2015/1278 of 9 July 2015 amending Implementing Regulation (EU) No 680/2014 laying down implementing technical standards with regard to supervisory reporting of institutions as regards instructions, templates and definitions (Text with EEA relevance)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1278 (2015. gada 9. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saistībā ar norādēm, veidnēm un definīcijām (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1278 (2015. gada 9. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saistībā ar norādēm, veidnēm un definīcijām (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 205, 31.7.2015, p. 1–300
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 27/06/2021; Iesaist. atcelta ar 32021R0451
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 1 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 17 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 21 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 22 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 4 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 6.2 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 7 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 8.1 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 9.1 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 9.2 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums I punkts 9.3 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums II | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums III punkts 1.3 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums III punkts 16 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums III punkts 20 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums III punkts 46 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums IV punkts 1.3 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums IV punkts 16 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums IV punkts 20 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums IV punkts 46 | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums IX | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums V | 20/08/2015 | |
Modifies | 32014R0680 | Nomaiņa | pielikums XVII | 20/08/2015 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32015R1278R(01) | ||||
Corrected by | 32015R1278R(02) | (PL) | |||
Corrected by | 32015R1278R(03) | (HR) | |||
Corrected by | 32015R1278R(04) | (HR) | |||
Implicitly repealed by | 32021R0451 | 28/06/2021 |
31.7.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 205/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1278
(2015. gada 9. jūlijs),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saistībā ar norādēm, veidnēm un definīcijām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 99. panta 6. punkta ceturto daļu, 101. panta 4. punkta trešo daļu, 394. panta 4. punkta trešo daļu, 415. panta 3. punkta ceturto daļu, un 430. panta 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2) ir noteiktas prasības, saskaņā ar kurām iestādēm ir jāsniedz informācija, kas attiecas uz to atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013. Ņemot vērā to, ka regulējums, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, pakāpeniski tiek papildināts un grozīts mazsvarīgos aspektos, pieņemot regulējošos tehniskos standartus, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 nepieciešams attiecīgi atjaunināt, lai atspoguļotu šos noteikumus; sniegt norāžu un definīciju, ko izmanto iestāžu sniegto uzraudzības pārskatu vajadzībām, sīkāku precizējumu. |
(2) |
Lai nodrošinātu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 noteikto prasību pareizu un vienotu piemērošanu, būtu turpmāk jāprecizē veidnes, norādes un definīcijas, ko izmanto pārskatu sniegšanai uzraudzības iestādēm. Tāpēc juridiskās skaidrības nolūkos ir pienācīgi aizstāt vairākas I, III un IV pielikumā iekļautās veidnes un grozīt atsevišķas norādes, kas iekļautas II, V, IX un XVII pielikumā. |
(3) |
Lai sniegtu iestādēm un kompetentajām iestādēm pienācīgu laiku īstenot šajā regulā izklāstītos grozījumus, tā būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. jūnija. |
(4) |
Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI). |
(5) |
Ņemot vērā, ka nepieciešamie Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 grozījumi neietver nozīmīgas izmaiņas būtiskajos noteikumos, EBI atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 15. panta 1. punkta otrajai daļai nav veikusi nekādu sabiedrisku apspriešanu, jo tā būtu nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi. |
(6) |
Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza šādi:
1) |
veidnes 1, 4, 6.2, 7, 8.1, 9.1, 9.2, 9.3, 17, 21 un 22 I pielikumā aizstāj ar šīs regulas I pielikumā norādītajām veidnēm ar attiecīgo numerāciju; |
2) |
regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu; |
3) |
veidnes 1.3, 16, 20 un 46 III pielikumā aizstāj ar šīs regulas III pielikumā norādītajām veidnēm ar attiecīgo numerāciju; |
4) |
veidnes 1.3, 16, 20 un 46 IV pielikumā aizstāj ar šīs regulas IV pielikumā norādītajām veidnēm ar attiecīgo numerāciju; |
5) |
regulas V pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikuma tekstu; |
6) |
regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumā izklāstīto tekstu; |
7) |
regulas XVII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 9. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
I PIELIKUMS
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
010 |
1 |
PAŠU KAPITĀLS |
|
015 |
1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
020 |
1.1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
030 |
1.1.1.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
040 |
1.1.1.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
045 |
1.1.1.1.1* |
No tiem: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās |
|
050 |
1.1.1.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
060 |
1.1.1.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
070 |
1.1.1.1.4 |
(-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
080 |
1.1.1.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
090 |
1.1.1.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
091 |
1.1.1.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
092 |
1.1.1.1.5 |
(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus |
|
130 |
1.1.1.2 |
Nesadalītā peļņa |
|
140 |
1.1.1.2.1 |
Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa |
|
150 |
1.1.1.2.2 |
Atbilstošā peļņa vai zaudējumi |
|
160 |
1.1.1.2.2.1 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
170 |
1.1.1.2.2.2 |
(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša |
|
180 |
1.1.1.3 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
|
200 |
1.1.1.4 |
Citas rezerves |
|
210 |
1.1.1.5 |
Rezerves vispārējiem banku riskiem |
|
220 |
1.1.1.6 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
230 |
1.1.1.7 |
Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
240 |
1.1.1.8 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām |
|
250 |
1.1.1.9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem |
|
260 |
1.1.1.9.1 |
(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ |
|
270 |
1.1.1.9.2 |
Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve |
|
280 |
1.1.1.9.3 |
Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības |
|
285 |
1.1.1.9.4 |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
290 |
1.1.1.9.5 |
(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām |
|
300 |
1.1.1.10 |
(-) Nemateriālā vērtība |
|
310 |
1.1.1.10.1 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs |
|
320 |
1.1.1.10.2 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā |
|
330 |
1.1.1.10.3 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību |
|
340 |
1.1.1.11 |
(-) Citi nemateriālie aktīvi |
|
350 |
1.1.1.11.1 |
(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas |
|
360 |
1.1.1.11.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem |
|
370 |
1.1.1.12 |
(-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības |
|
380 |
1.1.1.13 |
(-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
390 |
1.1.1.14 |
(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
400 |
1.1.1.14.1 |
(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
410 |
1.1.1.14.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem |
|
420 |
1.1.1.14.3 |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot |
|
430 |
1.1.1.15 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
440 |
1.1.1.16 |
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
450 |
1.1.1.17 |
(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
460 |
1.1.1.18 |
(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
470 |
1.1.1.19 |
(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
471 |
1.1.1.20 |
(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
472 |
1.1.1.21 |
(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
480 |
1.1.1.22 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
490 |
1.1.1.23 |
(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
500 |
1.1.1.24 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
510 |
1.1.1.25 |
(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni |
|
520 |
1.1.1.26 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
524 |
1.1.1.27 |
(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
529 |
1.1.1.28 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
530 |
1.1.2 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
540 |
1.1.2.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
550 |
1.1.2.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
560 |
1.1.2.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
570 |
1.1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
580 |
1.1.2.1.4 |
(-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
590 |
1.1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
620 |
1.1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
621 |
1.1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
622 |
1.1.2.1.5 |
(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus |
|
660 |
1.1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
670 |
1.1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
680 |
1.1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
690 |
1.1.2.5 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
700 |
1.1.2.6 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
710 |
1.1.2.7 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
720 |
1.1.2.8 |
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu |
|
730 |
1.1.2.9 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
740 |
1.1.2.10 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) |
|
744 |
1.1.2.11 |
(-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
748 |
1.1.2.12 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
750 |
1.2 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
760 |
1.2.1 |
Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu |
|
770 |
1.2.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
780 |
1.2.1.2* |
Izziņas postenis: Neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
790 |
1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
800 |
1.2.1.4 |
(-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
810 |
1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
840 |
1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
841 |
1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
842 |
1.2.1.5 |
(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus |
|
880 |
1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
890 |
1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā |
|
900 |
1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā |
|
910 |
1.2.5 |
IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus |
|
920 |
1.2.6 |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
930 |
1.2.7 |
(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
940 |
1.2.8 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
950 |
1.2.9 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
960 |
1.2.10 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu |
|
970 |
1.2.11 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) |
|
974 |
1.2.12 |
(-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
978 |
1.2.13 |
Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
Rinda |
ID |
Postenis |
Sleja |
Atliktā nodokļa aktīvi un saistības |
010 |
||
010 |
1 |
Kopējie atliktā nodokļa aktīvi |
|
020 |
1.1 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
030 |
1.2 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
040 |
1.3 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
050 |
2 |
Kopējās atliktā nodokļa saistības |
|
060 |
2.1 |
Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
070 |
2.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
080 |
2.2.1 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
090 |
2.2.2 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi |
|||
100 |
3 |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes |
|
110 |
3.1 |
Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā |
|
120 |
3.1.1 |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
130 |
3.1.2 |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
|
131 |
3.1.3 |
Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi |
|
140 |
3.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
145 |
4 |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde |
|
150 |
4.1 |
Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru |
|
155 |
4.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
160 |
5 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls |
|
170 |
6 |
Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā |
|
180 |
7 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls |
|
Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem |
|||
190 |
8 |
Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
200 |
9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis |
|
210 |
10 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis |
|
225 |
11,1 |
Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora vajadzībām |
|
226 |
11,2 |
Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām |
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|||
230 |
12 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
240 |
12.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
250 |
12.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
260 |
12.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
270 |
12.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
280 |
12.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
290 |
12.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
291 |
12.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
292 |
12.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
293 |
12.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
300 |
13 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
310 |
13.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
320 |
13.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
330 |
13.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
340 |
13.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
350 |
13.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
360 |
13.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
361 |
13.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
362 |
13.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
363 |
13.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
370 |
14 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
380 |
14.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
390 |
14.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
400 |
14.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
410 |
14.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
420 |
14.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
430 |
14.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
431 |
14.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
432 |
14.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
433 |
14.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|||
440 |
15 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
450 |
15.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
460 |
15.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
470 |
15.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
480 |
15.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
490 |
15.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
500 |
15.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
501 |
15.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
502 |
15.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
503 |
15.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
510 |
16 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
520 |
16.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
530 |
16.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
540 |
16.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
550 |
16.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
560 |
16.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
570 |
16.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
571 |
16.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
572 |
16.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
573 |
16.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
580 |
17 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
590 |
17.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
600 |
17.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
610 |
17.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
620 |
17.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
630 |
17.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
640 |
17.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
641 |
17.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
642 |
17.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
643 |
17.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām,ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas: |
|||
650 |
18 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla |
|
660 |
19 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla |
|
670 |
20 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla |
|
Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana |
|||
680 |
21 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
690 |
22 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
700 |
23 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
710 |
24 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
720 |
25 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
730 |
26 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
Kapitāla rezerves |
|||
740 |
27 |
Apvienoto rezervju prasība |
|
750 |
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
760 |
|
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku |
|
770 |
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
780 |
|
Sistēmiskā riska rezerves |
|
790 |
|
Sistēmiski nozīmīgo iestāžu rezerves |
|
800 |
|
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
810 |
|
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
Otrā pīlāra prasības |
|||
820 |
28 |
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz otrā pīlāra korekcijām |
|
Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām |
|||
830 |
29 |
Sākotnējais kapitāls |
|
840 |
30 |
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem |
|
Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus |
|||
850 |
31 |
Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts |
|
860 |
32 |
Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības |
|
Bāzeles I minimums |
|||
870 |
|
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu |
|
880 |
|
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzeles I” minimumam |
|
890 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam |
|
900 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam – SP alternatīva |
|
C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||
NOSAUKUMS |
KODS |
LEI kods |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/NĒ) |
DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD) |
VALSTS KODS |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
|||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
||||||||
010 |
020 |
025 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||||
PAŠU KAPITĀLS |
|
|
||||||||||
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
||||||||
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|||||||||
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
ATTIECĪGIE PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS |
ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|||||
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
||||||||||||
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
|||||||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
||||
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ |
|||||||||||
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
|||||||||
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS |
|
||||||||
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
|
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
Riska darījumu kategorija
|
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
||||||
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|||||
010 |
030 |
040 |
050 |
060 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|||
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
|||||
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+) |
|||
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|||||
RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA |
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
||||
|
(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS |
||||||||
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
|||||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
|||||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
|
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS |
|||||
200 |
210 |
215 |
220 |
230 |
240 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
|||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
|||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)
IRB riska darījumu kategorija:
Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm:
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
||||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
|||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+) |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
015 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
|||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No tiem: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
|||||||||
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
|||||||||||
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|||||
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
||||||||||
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
015 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
||||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
||||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No tiem: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
||||||||
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
||||||||||
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
015 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
|||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No tiem: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.01— RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)
Valsts:
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
No kā: norakstījumi |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
010 |
020 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
075 |
080 |
090 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
075 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
085 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
095 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Segtas obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citi riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)
Valsts:
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
no kā: kuros nav pildītas saistības |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
no kā: norakstījumi |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
010 |
030 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
080 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Privātpersonas vai MVU — citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
no kā: kuros nav pildītas saistības |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
no kā: kuros nav pildītas saistības |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
|
090 |
100 |
105 |
110 |
120 |
125 |
130 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Privātpersonas vai MVU — citi |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
C 09.03 – ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS IESTĀDĒM SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVJU NORMAS APRĒĶINĀŠANAI (CR GB 3)
Valsts:
|
Summa |
|
010 |
||
010 |
Pašu kapitāla prasības |
|
C 17.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI UN ATGUVUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR Details)
ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM |
NOTIKUMU VEIDI |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS |
|||||||||
IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA |
ĀRĒJĀ KRĀPŠANA |
DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA |
KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE |
FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI |
KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS |
IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA |
ZEMĀKĀ |
AUGSTĀKĀ |
||||
Rindas |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
|
010 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
PRIVĀTPERSONU UN MVU APKALPOŠANA [RB] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
610 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
620 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
630 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
640 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
650 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
710 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA [AM] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
730 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
740 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810 |
KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
820 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
830 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
850 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
910 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ |
Notikumu skaits No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
911 |
≥ 10 000 un < 20 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
912 |
≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
913 |
≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
914 |
≥ 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
920 |
Kopējo zaudējumu apmērs No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
921 |
≥ 10 000 un < 20 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
922 |
≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
923 |
≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
924 |
≥ 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
940 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
950 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
Valsts tirgus:
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
010 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
021 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
022 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale) |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
SAKRĪTOŠĀS |
||||
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Cieši korelētas valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Zelts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
||||||||||
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS |
||||||||||
130 |
euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
leks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Argentīnas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Austrālijas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Brazīlijas reāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Bulgārijas leva |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kanādas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Čehijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Dānijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Ēģiptes mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
sterliņu mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
forints |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
jēna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Lietuvas lits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
denārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Meksikas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
zlots |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Rumānijas leja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Krievijas rublis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Serbijas dinārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Zviedrijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Šveices franks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Turcijas lira |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
grivna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
ASV dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Islandes krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Norvēģijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Hongkongas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
jaunais Taivānas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Jaunzēlandes dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Singapūras dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Dienvidkorejas vona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
juaņa renminbi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Horvātijas kuna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
II PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS
Satura rādītājs
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES | 54 |
1. |
STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS | 54 |
1.1. |
STRUKTŪRA | 54 |
1.2. |
NUMERĀCIJAS KONVENCIJA | 54 |
1.3. |
ZĪMJU KONVENCIJA | 54 |
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI | 54 |
1. |
PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) | 54 |
1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 54 |
1.2. |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1) | 55 |
1.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 55 |
1.3. |
C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) | 68 |
1.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 68 |
1.4. |
C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) | 74 |
1.4.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 74 |
1.5. |
C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) | 75 |
1.5.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 75 |
1.6. |
PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) | 88 |
1.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 88 |
1.6.2. |
C 05.01. – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) | 89 |
1.6.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 89 |
1.6.3. |
C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.) | 96 |
1.6.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 96 |
2. |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) | 98 |
2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 98 |
2.2. |
SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU | 99 |
2.3. |
INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ | 99 |
2.4. |
C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ) | 99 |
2.5. |
C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) | 100 |
3. |
KREDĪTRISKA VEIDNES | 106 |
3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 106 |
3.1.1. |
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU | 107 |
3.1.2. |
PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU | 107 |
3.2. |
C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) | 107 |
3.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 107 |
3.2.2. |
CR SA VEIDNES TVĒRUMS | 107 |
3.2.3. |
RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU | 108 |
3.2.4. |
SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ | 111 |
3.2.4.1. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” | 111 |
3.2.4.2. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” | 111 |
3.2.4.3. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” | 111 |
3.2.5. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 112 |
3.3. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) | 118 |
3.3.1. |
CR IRB VEIDNES TVĒRUMS | 118 |
3.3.2. |
CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS | 119 |
3.3.3. |
C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) | 120 |
3.3.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 120 |
3.3.4. |
C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) | 127 |
3.4. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB) | 127 |
3.4.1. |
C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) | 128 |
3.4.1.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 128 |
3.4.2. |
C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) | 130 |
3.4.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 130 |
3.4.3. |
C 09.03. – ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS, LAI APRĒĶINĀTU IESTĀDES SPECIFISKO PRETCIKLISKO KAPITĀLA REZERVJU NORMU (CR GB 3) | 132 |
3.4.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 132 |
3.4.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 132 |
3.5. |
C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) | 133 |
3.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 133 |
3.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) | 134 |
3.6. |
C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) | 136 |
3.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 136 |
3.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 137 |
3.7. |
C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) | 138 |
3.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 138 |
3.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 139 |
3.8. |
C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) | 145 |
3.8.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 145 |
3.8.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 145 |
3.9. |
C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) | 151 |
3.9.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 151 |
3.9.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 152 |
4. |
OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES | 160 |
4.1. |
C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) | 160 |
4.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 160 |
4.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 160 |
4.2. |
C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS) | 163 |
4.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 163 |
4.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 165 |
5. |
TIRGUS RISKA VEIDNES | 166 |
5.1. |
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) | 167 |
5.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 167 |
5.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 167 |
5.2. |
C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) | 169 |
5.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 169 |
5.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 169 |
5.3. |
C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) | 171 |
5.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 171 |
5.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 172 |
5.4. |
C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) | 174 |
5.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 174 |
5.4.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 174 |
5.5. |
C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) | 176 |
5.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 176 |
5.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 176 |
5.6. |
C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) | 178 |
5.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 178 |
5.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 178 |
5.7. |
C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM) | 179 |
5.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 179 |
5.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 179 |
5.8. |
C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) | 182 |
5.8.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 182 |
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS
1.1. STRUKTŪRA
1. |
Kopumā sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki:
|
2. |
Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajās pamatnostādnēs par kopējās pārskatu sniegšanas sistēmas īstenošanu ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī piemēri un validācijas noteikumi. |
3. |
Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas. |
1.2. NUMERĀCIJAS KONVENCIJA
4. |
Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos. |
5. |
Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}. |
6. |
Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}. |
7. |
Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām. {Veidne;Rinda} |
8. |
Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām. |
1.3. ZĪMJU KONVENCIJA
9. |
Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli. |
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)
1.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
10. |
CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:
|
11. |
Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs. |
12. |
Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls. |
13. |
Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:
|
14. |
Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.
|
1.2. C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
1.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
1. Pašu kapitāls KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa. |
015 |
1.1. Pirmā līmeņa kapitāls KPR 25. pants Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa. |
020 |
1.1.1. Pirmā līmeņa pamata kapitāls KPR 50. pants |
030 |
1.1.1.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
040 |
1.1.1.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants). Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu. Iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
045 |
1.1.1.1.1* No kā: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās KPR 31. pants Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
050 |
1.1.1.1.2.* Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
060 |
1.1.1.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
070 |
1.1.1.1.4. (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī. |
080 |
1.1.1.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants 1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā. |
090 |
1.1.1.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
091 |
1.1.1.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
092 |
1.1.1.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”. |
130 |
1.1.1.2. Nesadalītā peļņa KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu. |
140 |
1.1.1.2.1. Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”. |
150 |
1.1.1.2.2. Atbilstošā peļņa vai zaudējumi KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi. No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā. |
160 |
1.1.1.2.2.1. Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi. |
170 |
1.1.1.2.2.2. (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša KPR 26. panta 2. punkts Šajā rindā neuzrāda nekādus datus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes). Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes. |
180 |
1.1.1.3. Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu. |
200 |
1.1.1.4. Citas rezerves KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
210 |
1.1.1.5. Rezerves vispārējiem banku riskiem KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
220 |
1.1.1.6. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus piemērotas kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
230 |
1.1.1.7. Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
240 |
1.1.1.8. Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. un 480. pants Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
250 |
1.1.1.9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem KPR 32. līdz 35. pants |
260 |
1.1.1.9.1. (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ KPR 32. panta 1. punkts Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums. Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti. |
270 |
1.1.1.9.2. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
280 |
1.1.1.9.3. Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
285 |
1.1.1.9.4. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
290 |
1.1.1.9.5. (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām KPR 34. un 105. pants Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu. |
300 |
1.1.1.10. (-) Nemateriālā vērtība KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants |
310 |
1.1.1.10.1. (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā. |
320 |
1.1.1.10.2. (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā KPR 37. panta b) punkts un 43. pants |
330 |
1.1.1.10.3. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību KPR 37. panta a) punkts Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
340 |
1.1.1.11. (-) Citi nemateriālie aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. |
350 |
1.1.1.11.1. (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība. |
360 |
1.1.1.11.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem KPR 37. panta a) punkts Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
370 |
1.1.1.12. (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants |
380 |
1.1.1.13. (-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants). |
390 |
1.1.1.14. (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants |
400 |
1.1.1.14.1. (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”. Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi). |
410 |
1.1.1.14.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
420 |
1.1.1.14.3. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa. Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām. |
430 |
1.1.1.15. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
440 |
1.1.1.16. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
450 |
1.1.1.17. (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”. Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
460 |
1.1.1.18. (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
470 |
1.1.1.19. (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
471 |
1.1.1.20. (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu tās (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tām var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
472 |
1.1.1.21. (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu tos (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tiem var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
480 |
1.1.1.22. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts). |
490 |
1.1.1.23. (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni. |
500 |
1.1.1.24. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni. Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts). |
510 |
1.1.1.25. (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni KPR 48. panta 1. punkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni. |
520 |
1.1.1.26. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
524 |
1.1.1.27. Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
529 |
1.1.1.28. Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
530 |
1.1.2. PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
540 |
1.1.2.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants |
550 |
1.1.2.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
560 |
1.1.2.1.2.(*) Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
570 |
1.1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 51. panta b) punkts Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
580 |
1.1.2.1.4. (-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī. |
590 |
1.1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants 1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
620 |
1.1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
621 |
1.1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
622 |
1.1.2.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus KPR 56. panta a) punkts un 57. pants Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
660 |
1.1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
670 |
1.1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 83., 85. un 86. pants Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
680 |
1.1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 480. pants Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
690 |
1.1.2.5. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
700 |
1.1.2.6. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. |
710 |
1.1.2.7. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas. |
720 |
1.1.2.8. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu KPR 56. panta e) punkts Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”. |
730 |
1.1.2.9. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 474., 475., 478. un 481. pants Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
740 |
1.1.2.10. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
744 |
1.1.2.11. Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
748 |
1.1.2.12. Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
750 |
1.2. OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
760 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants |
770 |
1.2.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
780 |
1.2.1.2.(*) Izziņas postenis: Neatbilstošie kapitāla izdevumi un subordinētie aizdevumi KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
790 |
1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 62. panta b) punkts un 65. pants Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
800 |
1.2.1.4. (-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.2.1.4 līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī. |
810 |
1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants 1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
840 |
1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
841 |
1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
842 |
1.2.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus KPR 66. panta a) punkts un 67. pants Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
880 |
1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
890 |
1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā KPR 83., 87. un 88. pants Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
900 |
1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā KPR 480. pants Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
910 |
1.2.5. IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus KPR 62. panta d) punkts Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
920 |
1.2.6. SP.Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 62. panta c) punkts Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
930 |
1.2.7. (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
940 |
1.2.8. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla. |
950 |
1.2.9. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums. |
960 |
1.2.10. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
970 |
1.2.11. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) KPR 56. panta e) punkts Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
974 |
1.2.12. (-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
978 |
1.2.13. Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
1.3. C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
1.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010 |
1. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants |
||||
020 |
1.* No kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu |
||||
030 |
1.** No kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu |
||||
040 |
1.1. RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts |
||||
050 |
1.1.1. Standartizētā pieeja (SP) CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī |
||||
060 |
1.1.1.1. SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas. |
||||
070 |
1.1.1.1.01. Centrālās valdības vai centrālās bankas Sk. CR SA veidni |
||||
080 |
1.1.1.1.02. Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes Sk. CR SA veidni |
||||
090 |
1.1.1.1.03. Publiskā sektora struktūras Sk. CR SA veidni |
||||
100 |
1.1.1.1.04. Daudzpusējās attīstības bankas Sk. CR SA veidni |
||||
110 |
1.1.1.1.05. Starptautiskās organizācijas Sk. CR SA veidni |
||||
120 |
1.1.1.1.06. Iestādes Sk. CR SA veidni |
||||
130 |
1.1.1.1.07. Komercsabiedrības Sk. CR SA veidni |
||||
140 |
1.1.1.1.08. Privātpersonas un MVU Sk. CR SA veidni |
||||
150 |
1.1.1.1.09. Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku Sk. CR SA veidni |
||||
160 |
1.1.1.1.10. Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Sk. CR SA veidni |
||||
170 |
1.1.1.1.11. posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku Sk. CR SA veidni |
||||
180 |
1.1.1.1.12. Segtās obligācijas Sk. CR SA veidni |
||||
190 |
1.1.1.1.13. Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums Sk. CR SA veidni |
||||
200 |
1.1.1.1.14. Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) Sk. CR SA veidni |
||||
210 |
1.1.1.1.15. Kapitāla vērtspapīri Sk. CR SA veidni |
||||
211 |
1.1.1.1.16. Citi posteņi Sk. CR SA veidni |
||||
220 |
1.1.1.2. Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
230 |
1.1.1.2.* Tostarp: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
240 |
1.1.2. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
||||
250 |
1.1.2.1. IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes) |
||||
260 |
1.1.2.1.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
||||
270 |
1.1.2.1.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
||||
280 |
1.1.2.1.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
290 |
1.1.2.1.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
||||
300 |
1.1.2.1.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
||||
310 |
1.1.2.2. IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu LGD aplēses un/vai korekcijas pakāpes) |
||||
320 |
1.1.2.1.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
||||
330 |
1.1.2.1.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
||||
340 |
1.1.2.2.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
350 |
1.1.2.2.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
||||
360 |
1.1.2.2.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
||||
370 |
1.1.2.2.06. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu Sk. CR IRB veidni |
||||
380 |
1.1.2.2.07. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums Sk. CR IRB veidni |
||||
390 |
1.1.2.2.08. Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami Sk. CR IRB veidni |
||||
400 |
1.1.2.2.09 Privātpersonas vai MVU – citi MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
410 |
1.1.2.2.10. Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
420 |
1.1.2.3. Kapitāla vērtspapīri – IRB Sk. CR EQU IRB veidni |
||||
430 |
1.1.2.4. Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
440 |
1.1.2.4* No kā: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
450 |
1.1.2.5. Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu. |
||||
460 |
1.1.3. Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā KPR 307. līdz 309. pants |
||||
490 |
1.2. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
||||
500 |
1.2.1. Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
||||
510 |
1.2.2. Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
||||
520 |
1.3. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
||||
530 |
1.3.1. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
||||
540 |
1.3.1.1. Tirgoti parāda instrumenti MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī |
||||
550 |
1.3.1.2. Kapitāla vērtspapīri MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī |
||||
560 |
1.3.1.3. Ārvalstu valūta Sk. MKR SA FX veidni |
||||
570 |
1.3.1.4. Preces Sk. MKR SA COM veidni |
||||
580 |
1.3.2. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) Sk. MKR IM veidni |
||||
590 |
1.4. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle. |
||||
600 |
1.4.1. OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) Sk. OPR veidni |
||||
610 |
1.4.2. OpR standartizētā pieeja (TSP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) Sk. OPR veidni |
||||
620 |
1.4.3. OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) Sk. OPR veidni |
||||
630 |
1.5. PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:
|
||||
640 |
1.6. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni. |
||||
650 |
1.6.1. Attīstītā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni. |
||||
660 |
1.6.2. Standartizētā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni. |
||||
670 |
1.6.3 Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni. |
||||
680 |
1.7. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants |
||||
690 |
1.8. CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1. līdz 1.7. Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:
Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni. |
||||
710 |
1.8.2. No kā: stingrākas papildu prudenciālās p rasības saskaņā ar 458. pantu KPR 458. pants |
||||
720 |
1.8.2.* No kā: prasības lielajiem riska darījumiem KPR 458. pants |
||||
730 |
1.8.2.** No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” KPR 458. pants |
||||
740 |
1.8.2.*** No kā: Tostarp: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem KPR 458. pants |
||||
750 |
1.8.3. No kā: stingrākas papildu prudenciālās p rasības saskaņā ar 459. pantu KPR 459. pants |
||||
760 |
1.8.4. No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. KPR 3. pants Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 50. pantu, piemēro riska pakāpi 3 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30). |
1.4. C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
1.4.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|
010 |
1. Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
020 |
2. Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
030 |
3. Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības. |
040 |
4. Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
050 |
5. Kopējais kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
060 |
6. Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
070 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju. |
080 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs. |
090 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju. |
100 |
Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs. |
110 |
Kopējā kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju. |
120 |
Kopējā kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs. |
1.5. C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
1.5.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|||||||
010 |
1. Kopējie atliktā nodokļa aktīvi Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
||||||
020 |
1.1. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 39. pants Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe. |
||||||
030 |
1.2. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla). |
||||||
040 |
1.3. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā. |
||||||
050 |
2. Kopējās atliktā nodokļa saistības Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
||||||
060 |
2.1. Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. panta 3. un 4. punkts Atliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievērotas KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī. |
||||||
070 |
2.2. Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. pants |
||||||
080 |
2.2.1. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
||||||
090 |
2.2.2. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
||||||
100 |
3. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
110 |
3.1. Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
120 |
3.1.1. Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
130 |
3.1.2. Specifiskās kredītriska korekcijas KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
131 |
3.1.3. Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi KPR 34., 110. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
140 |
3.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav iestājies saistību neizpildes gadījums. |
||||||
145 |
4. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
150 |
4.1. Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
155 |
4.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības. |
||||||
160 |
5. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta d) punkts IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju. Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
||||||
170 |
6. Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā KPR 62. panta c) punkts Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības. Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi. |
||||||
180 |
7. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta c) punkts Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām. Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
||||||
190 |
8. Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
||||||
200 |
9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
||||||
210 |
10. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkts Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa. Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. |
||||||
225 |
11.1. Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) daļa |
||||||
226 |
11.2. Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) daļa |
||||||
230 |
12. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants |
||||||
240 |
12.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44., 45., 46. un 49. pants |
||||||
250 |
12.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44., 46. un 49. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:
|
||||||
260 |
12.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pants KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
270 |
12.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
280 |
12.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
||||||
290 |
12.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
291 |
12.3.1. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
292 |
12.3.2. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
293 |
12.3.3. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
||||||
300 |
13. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. līdz 60. pants |
||||||
310 |
13.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts |
||||||
320 |
13.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:
|
||||||
330 |
13.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
340 |
13.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
350 |
13.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
||||||
360 |
13.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
361 |
13.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
362 |
13.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
363 |
12.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
||||||
370 |
14. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 68. līdz 70. pants |
||||||
380 |
14.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts |
||||||
390 |
14.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:
|
||||||
400 |
14.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
410 |
14.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
420 |
14.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
||||||
430 |
14.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
431 |
14.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
432 |
14.3.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
433 |
14.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
||||||
440 |
15. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44., 45., 47. un 49. pants |
||||||
450 |
15.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44., 45., 47. un 49. pants |
||||||
460 |
15.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44., 45., 47. un 49. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:
|
||||||
470 |
15.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
480 |
15.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
490 |
15.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
||||||
500 |
115.2.2 (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
501 |
15.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
502 |
15.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
503 |
15.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
||||||
510 |
16. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. un 59. pants |
||||||
520 |
16.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. un 59. pants |
||||||
530 |
16.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:
|
||||||
540 |
16.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
550 |
16.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
560 |
16.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
||||||
570 |
16.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
571 |
16.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
572 |
16.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
573 |
16.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
||||||
580 |
17. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, neņemot vērā īsās pozīcijas KPR 68. un 69. pants |
||||||
590 |
17.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. un 69. pants |
||||||
600 |
17.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:
|
||||||
610 |
17.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
620 |
17.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
630 |
17.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
||||||
640 |
17.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
641 |
17.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
642 |
17.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
643 |
17.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
||||||
650 |
18. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla Article 46(4), (3), (48), (4) and (4) of CRR |
||||||
660 |
19. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla KPR 60. panta 4. punkts |
||||||
670 |
20. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla KPR 70. panta 4. punkts |
||||||
680 |
21. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī. |
||||||
690 |
22. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī. |
||||||
700 |
23. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī. |
||||||
710 |
24. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī. |
||||||
720 |
25. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī. |
||||||
730 |
26. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī. |
||||||
740 |
27. Apvienoto rezervju prasība KPD 128. panta 6. punkts |
||||||
750 |
Kapitāla saglabāšanas rezerves KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
||||||
760 |
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. |
||||||
770 |
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants |
||||||
780 |
Sistēmiskā riska rezerves KPD 128. panta 5. punkts, 133.°un 134. pants |
||||||
790 |
Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 131. pants Iestādes sniedz pārskatu par sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju, ko piemēro konsolidētajā līmenī, summu. |
||||||
800 |
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants |
||||||
810 |
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants |
||||||
820 |
28. Pašu kapitāla prasības saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD 104. panta 2. punkts Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā. |
||||||
830 |
29. Sākotnējais kapitāls KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants |
||||||
840 |
30. Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
||||||
850 |
31. Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes. Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
||||||
860 |
32. Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes. Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
||||||
870 |
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu KPR 500. panta 4. punkts |
||||||
880 |
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši Bāzeles I minimumam KPR 500. panta 1) punkta b) apakšpunkts un 4. punkts |
||||||
890 |
Pašu kapitāla prasības Bāzeles I minimumam KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
||||||
900 |
Pašu kapitāla prasības Bāzeles I minimumam – SP alternatīva KPR 500. panta 2. un 3. punkts |
1.6. PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)
1.6.1. Vispārīgas piezīmes
15. |
CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi. |
16. |
Tam ir šāda struktūra:
|
17. |
Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas. |
18. |
Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR desmito daļu piemēro pārejas noteikumus. |
19. |
Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
1.6.2. C 05.01. – Pārejas noteikumi (CA5.1)
20. |
Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas III sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu. |
21. |
Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. iedaļām. |
22. |
Iestādes 070. līdz 092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu). |
23. |
No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem. |
24. |
Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls. |
1.6.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
020 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
030 |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
040 |
Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA) 050. slejā ietverta attiecīgā atlikusī summa, t. i., pirms KPR Trešās daļas 2. vai 3. nodaļas prasību piemērošanas. Tā kā 010. līdz 030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, RSA ietvertajām korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz RSA, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB vai CR EQU IRB. Turklāt minētās ietekmes uzrāda CA5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi. |
050 |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
060 |
Atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes 060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. T. i., bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam. |
Rindas |
|||||
010 |
1. Kopējās korekcijas Šajā rindā atspoguļota pārejas korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
||||
020 |
1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. līdz 491. pants Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. |
||||
030 |
1.1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu KPR 483. pants |
||||
040 |
1.1.1.1. Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts |
||||
050 |
1.1.1.2. Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts |
||||
060 |
1.1.2. Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas. |
||||
070 |
1.2. Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti KPR 479. un 480. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls. |
||||
080 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu. |
||||
090 |
1.2.2. Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 84. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
||||
091 |
1.2.3. Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 85. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
||||
092 |
1.2.4. Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 87. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
||||
100 |
1.3. Citas pārejas posma korekcijas KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
||||
110 |
1.3.1. Nerealizētā peļņa un zaudējumi KPR 467. un 468. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības. |
||||
120 |
1.3.1.1. Nerealizētā peļņa KPR 468. panta 1. punkts |
||||
130 |
1.3.1.2. Nerealizētie zaudējumi KPR 467. panta 1. punkts |
||||
133 |
1.3.1.3. Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 468. pants |
||||
136 |
1.3.1.4. Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 467. pants |
||||
138 |
1.3.1.5. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 468. pants |
||||
140 |
1.3.2. Atskaitījumi KPR 36. panta 1. punkts, 469. līdz 478. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem. |
||||
150 |
1.3.2.1 Kārtējā finanšu gada zaudējumi KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:
|
||||
160 |
1.3.2.2 Nemateriālie aktīvi KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||
170 |
1.3.2.3 Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunktu. |
||||
180 |
1.3.2.4 IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu. |
||||
190 |
1.3.2.5 Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pants Nosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu. |
||||
194 |
1.3.2.5* No kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis KPR 473. pants |
||||
198 |
1.3.2.5* No kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis KPR 473. pants |
||||
200 |
1.3.2.6 Pašu instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
||||
210 |
1.3.2.6.1. (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
||||
211 |
1.3.2.6.1** no kā: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts. |
||||
212 |
1.3.2.6.1** no kā: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts. |
||||
220 |
1.3.2.6.2. Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu. |
||||
221 |
1.3.2.6.2** no kā: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts. |
||||
222 |
1.3.2.6.2** no kā: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts. |
||||
230 |
1.3.2.6.3. Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu. |
||||
231 |
tostarp: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts. |
||||
232 |
tostarp: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts. |
||||
240 |
1.3.2.7 Savstarpējas līdzdalības Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem. |
||||
250 |
1.3.2.7.1. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
||||
260 |
1.3.2.7.1.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||
270 |
1.3.2.7.1.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||
280 |
1.3.2.7.2. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
||||
290 |
1.3.2.7.2.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
||||
300 |
1.3.2.7.2.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
||||
310 |
1.3.2.7.3. Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
||||
320 |
1.3.2.7.3.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
||||
330 |
1.3.2.7.3.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
||||
340 |
1.3.2.8 Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
||||
350 |
1.3.2.8.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu. |
||||
360 |
1.3.2.8.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta c) apakšpunkts, 474. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) punktu. |
||||
370 |
1.3.2.8.3. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta c) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) punktu. |
||||
380 |
1.3.2.9. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 470. panta 2. un 3. punkts Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts |
||||
390 |
1.3.2.10. Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
||||
400 |
1.3.2.10.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu. |
||||
410 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta d) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) punktu. |
||||
420 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta d) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) punktu. |
||||
425 |
1.3.2.11. Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem KPR 471. pants |
||||
430 |
1.3.3. Papildu filtri un atskaitījumi KPR 481. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem. Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu. |
1.6.3. C 05.02 – Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu (CA5.2.)
25. |
Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants). |
1.6.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums. |
020 |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāze KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts |
030 |
Piemērojamā procentuālā attiecība KPR 486. panta 5. punkts |
040 |
Ierobežojums KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
050 |
(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
060 |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās. |
Rindas |
|
010 |
1. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam KPR 484. panta 3. punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
020 |
2. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 4. punkts |
030 |
2.1. Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 489. pants Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
040 |
2.2. Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 489. pants |
050 |
2.2.1. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
060 |
2.2.2. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
070 |
2.2.3. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) apakšpunkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
080 |
2.3. Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 1. punkts Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus. |
090 |
3. Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 5. punkts |
100 |
3.1. Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 490. pants |
110 |
3.2. Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 490. pants |
120 |
3.2.1. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
130 |
3.2.2. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
140 |
3.2.3. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) apakšpunkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
150 |
3.3. Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 2. punkts Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus. |
2. GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
2.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
26. |
C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:
|
27. |
Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju. |
2.2. SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU
28. |
Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070. līdz 210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos. |
29. |
Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas. |
2.3. INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ
30. |
Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250. līdz 400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru. |
31. |
Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā. |
32. |
Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju. |
33. |
Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama. |
34. |
Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku. |
35. |
Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē. |
36. |
Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā). |
2.4. C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)
Slejas |
Norādes |
250-400 |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ Sk. norādes par 06.02. sleju. |
410-480 |
KAPITĀLA REZERVES Sk. norādes par 06.02. sleju. |
Rindas |
Norādes |
010 |
KOPĀ Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu. |
2.5. C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
Slejas |
Norādes |
010-060 |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
010 |
NOSAUKUMS Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums |
020 |
KODS Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods. Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas. |
025 |
JURIDISKAS PERSONAS IDENTIFIKATORA KODS LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota. Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus. Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri. |
030 |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ “JĀ” uzrāda gadījumā, kad sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem. “NĒ” uzrāda pārējos gadījumos. Mazākuma līdzdalības daļas: 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības. |
040 |
DATU TVĒRUMS: solo pilnībā konsolidēti (SP) VAI solo daļēji konsolidēti (SD) “SP”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem. “SD” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem. |
050 |
VALSTS KODS Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2. |
060 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem. |
070-240 |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070. līdz 240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”). Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi. Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā. To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Uzrāda 080. līdz 110. slejas summu. |
080 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”. |
090 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīgs tām. |
100 |
OPERACIONĀLAIS RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai. Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”. |
110 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 630., 680. un 690 rindas summu kopsumma. |
120-240 |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas. |
120 |
PAŠU KAPITĀLS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai. |
130 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS KPR 82. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes. Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
140 |
ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
150 |
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 25. pants |
160 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 82. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes. Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
170 |
ATTIECĪGIE PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
180 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS KPR 50. pants |
190 |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS KPR 81. pants Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
200 |
ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
210 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
220 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 82. un 83. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
230 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
240 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 82. un 83. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā |
250-400 |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
250-290 |
DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
250 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Uzrāda 260. līdz 290. slejas summu. |
260 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā. |
270 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”. |
280 |
OPERACIONĀLAIS RISKS AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi. Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus. |
290 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. |
300-400 |
DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ Ar šo veidni netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins. 300. līdz 350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, bet 360. līdz 400. sleju uzrāda par visām pārējām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums ir konsolidētajā pašu kapitālā. Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrādot tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves. Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
300-350 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
300 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ KPR 87. pants |
310 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ KPR 85. pants |
320 |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ KPR 84. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
330 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ KPR 86. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. |
340 |
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ KPR 89. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. |
350 |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
360-400 |
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS KPR 18. pants Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
360 |
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
370 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
380 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
390 |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām. |
400 |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā. |
410-480 |
KAPITĀLA REZERVES Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda pēc rezervju prasību aprēķināšanas, proti, atkarībā no tā, vai prasības aprēķina konsolidētā, subkonsolidētā vai individuālā līmenī. |
410 |
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS KPD 128. panta 2. punkts |
420 |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
430 |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES KPD 128. panta 7. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu. |
440 |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. |
450 |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES KPD 133. un 134. pants Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu. |
460 |
SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 128. panta 4. punkts Šajā šūnā uzrāda sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
470 |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 131. pants Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
480 |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 131. pants Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
3. KREDĪTRISKA VEIDNES
3.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
37. |
Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu. |
3.1.1. Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu
38. |
KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību. |
39. |
KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā. |
40. |
Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā. |
41. |
Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā. |
42. |
Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē. |
43. |
Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījumu veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījumu kategorija. |
44. |
COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē. |
3.1.2. Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku
45. |
Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi. |
3.2. C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.2.1. Vispārīgas piezīmes
46. |
CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:
|
3.2.2. CR SA veidnes tvērums
47. |
Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām. |
48. |
CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā. |
49. |
Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:
|
50. |
CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:
|
51. |
Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā. |
52. |
Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības. |
53. |
Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:
|
54. |
Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu. |
55. |
Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. |
56. |
Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”. |
3.2.3. Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju
57. |
Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:
|
58. |
Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko rada KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. |
59. |
Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku). |
60. |
KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls. |
61. |
Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos. |
62. |
Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi. |
63. |
Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:
|
64. |
Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”. |
65. |
Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu). |
66. |
Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā. LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR
|
3.2.4. Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā
3.2.4.1. Riska darījumu kategorija “Iestādes”
67. |
Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi. |
68. |
Riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi. |
69. |
Saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā. |
3.2.4.2. Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”
70. |
SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi: |
71. |
Obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. |
3.2.4.3. Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”
72. |
Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu. |
3.2.5. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|||||
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Riska darījuma vērtība, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm. Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts. Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu. Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā. |
||||
030 |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību KPR 24. un 110. pants Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. |
||||
040 |
Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem 010. un 030. slejas summa. |
||||
050 – 100 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”. Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. Šeit uzrādāmie posteņi:
Sk. arī norādes 4.1.1. punktā. |
||||
050 – 060 |
Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga) KPR 235. pants KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga. |
||||
050 |
Garantijas
|
||||
060 |
Kredītu atvasinātie instrumenti KPR 204. pants. |
||||
070–080 |
Fondētā kredītaizsardzība Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm). Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. |
||||
070 |
Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts |
||||
080 |
Cita fondētā kredītaizsardzība KPR 232. pants. |
||||
090 – 100 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pants Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu. Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
||||
110 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
||||
120 – 140 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu. |
||||
120 |
Riska darījuma svārstīguma korekcija KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He. |
||||
130 |
(–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam) KPR 239. panta 2. punkts Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu. Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā. |
||||
140 |
(-) No kā: Svārstīguma un termiņa korekcijas KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1]. |
||||
150 |
Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*) KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts |
||||
160 – 190 |
Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu |
||||
200 |
Riska darījuma vērtība KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
||||
210 |
Tostarp: rodas no darījuma partnera kredītriska Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm. |
||||
215 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
||||
220 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu. |
||||
230 |
Tostarp: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”) |
||||
240 |
Tostarp: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības |
Rindas |
Norādes |
010 |
Kopējie riska darījumi |
020 |
tostarp: MVU Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU. |
030 |
tostarp: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
040 |
tostarp: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums KPR 125. pants. Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. |
050 |
tostarp: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu |
060 |
tostarp: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu |
070 – 130 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. |
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, uzrāda 090., 110., un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā. Ja tie nav uzrādīti 4. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 90. panta 4. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 89. panta 030. punktu. |
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas. Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040., 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
090 – 130 |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. |
100 |
Tostarp: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu. Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi Atvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus. Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā. |
120 |
Tostarp: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu. Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem. |
140-280 |
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM |
140 |
0 % |
150 |
2 % KPR 306. panta 1. punkts |
160 |
4 % KPR 305. panta 3. punkts |
170 |
10 % |
180 |
20 % |
190 |
35 % |
200 |
50 % |
210 |
70 % KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
220 |
75 % |
230 |
100 % |
240 |
150 % |
250 |
250 % KPR 133. panta 2. punkts |
260 |
370 % KPR 471. pants |
270 |
1 250 % KPR 133. panta 2. punkts |
280 |
Citas riska pakāpes Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”. Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes. KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts “N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
290-320 |
Izziņas posteņi Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā. |
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu. |
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi KPR 112. panta j) punkts Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku KPR 112. panta i) punkts Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi KPR 112. panta j) punkts Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
3.3. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)
3.3.1. CR IRB veidnes tvērums
73. |
CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:
|
74. |
Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja). |
75. |
CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:
CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē. |
76. |
Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpēm, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju: “NĒ”= ja izmanto uzraudzības iestāžu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (IRB pamatpieeja); “JĀ”= ja izmanto pašu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (attīstītā IRB pieeja). Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”. Ja iestāde izmanto pašu LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma. |
3.3.2. CR IRB veidnes sadalījums
77. |
CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:
|
3.3.3. C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)
3.3.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
Norādes |
||||
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu. Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu. Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi. Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā. |
||||
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes. Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu. Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējā ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību. |
||||
030 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
040–080 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM”. |
||||
040–050 |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā. Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. |
||||
040 |
GARANTIJAS Ja neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā. Ja izmanto pašu LGD aplēses (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu), uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību. Ja neveic LGD korekciju, garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju, garantijas summu uzrāda 150. slejā. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā. |
||||
050 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Ja neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā. Ja izmanto pašu LGD aplēses (KPR 183. pants), uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību. Ja veic LGD korekciju, kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā. |
||||
060 |
CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. Ja neizmanto pašu LGD aplēses: piemēro KPR 232. pantu. Ja izmanto pašu LGD aplēses: uzrāda tos kredīta riska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda attiecīgo vērtību, kas izmantota iekšējā modelī. Ja neveic LGD korekciju, uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju, summu uzrāda 170. slejā. |
||||
070-080 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu. Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
||||
090 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. |
||||
100, 120 |
Tostarp: ārpusbilances posteņi Sk. CR-SA norādes. |
||||
110 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu. Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts). Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”. |
||||
130 |
Tostarp: rodas no darījuma partnera kredītriska Sk. CR SA norādes. |
||||
140 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Riska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
150-210 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD. Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants. Ja izmanto pašu LGD aplēses:
|
||||
150 |
GARANTIJAS Sk. norādes par 040. sleju. |
||||
160 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Sk. norādes par 050. sleju. |
||||
170 |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā. Tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. |
||||
180 |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Ja neizmanto pašu LGD aplēses: uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā. Ja izmanto pašu LGD aplēses: finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
||||
190-210 |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants Ja izmanto pašu LGD aplēses: cits finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. |
||||
190 |
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu. Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība. |
||||
200 |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu. Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
||||
210 |
DEBITORU PARĀDI Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu. Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
||||
220 |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”. |
||||
230 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus. Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai. Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu). Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu LGD aplēses, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*. Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa” PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību. Ja izmanto pašu LGD aplēses, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu. Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā. |
||||
240 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
250 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās. Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”. |
||||
255 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu. Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
||||
260 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu. Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
||||
270 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
280 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. |
||||
290 |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem. |
||||
300 |
PARĀDNIEKU SKAITS KPR 172. panta 1. un 2. punkts Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot privātpersonas vai MVU, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita. Privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā iestāde uzrāda konkrētajā kategorijā vai portfelī atsevišķi iedalīto riska darījumu skaitu. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā. Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi). |
Rindas |
Norādes |
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
015 |
tostarp: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
020-060 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi, vai kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040.–060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā. Ja tie nav uzrādīti 4. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 91. panta 4. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 89. panta 030. punktu. |
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas. Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040., -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
040-060 |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi Atvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita Sk. CR SA norādes. |
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu. Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu. Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu. |
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ KPR 153. panta 5. punkts Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām. |
090 – 150 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
120 |
Tostarp: kategorijā Nr. 1 KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula |
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts |
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā. |
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu. Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtībasatgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas. |
3.3.4. C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)
Sleja |
Norādes |
005 |
Parādnieka kategorija (rindas identifikators) Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010-300 |
Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā. |
Rinda |
Norādes |
010–001 – 010–NNN |
Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu LGD aplēses) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē. |
3.4. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB)
78. |
Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”. |
79. |
Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām. |
80. |
Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešās rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti. |
3.4.1. C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)
3.4.1.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā. |
020 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības To riska darījumu sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu kategorijas “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” parādnieka struktūru. Riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijai “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu. |
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
060 |
Norakstījumi Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
075 |
Riska darījuma vērtība Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā. |
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā. |
090 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā. |
Rindas |
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas KPR 112. panta a) punkts |
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes KPR 112. panta b) punkts |
030 |
Publiskā sektora struktūras KPR 112. panta c) punkts |
040 |
Daudzpusējās attīstības bankas KPR 112. panta d) punkts |
050 |
Starptautiskās organizācijas KPR 112. panta e) punkts |
060 |
Iestādes KPR 112. panta f) punkts |
070 |
Komercsabiedrības KPR 112. panta g) punkts |
075 |
tostarp: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
080 |
Privātpersonas un MVU KPR 112. panta h) punkts |
085 |
tostarp: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts |
095 |
tostarp: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības KPR 112. panta j) punkts |
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku KPR 112. panta k) punkts |
120 |
Segtās obligācijas KPR 112. panta l) punkts |
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums KPR 112. panta n) punkts |
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) KPR 112. panta o) punkts |
150 |
kapitāla vērtspapīru riska darījumi; KPR 112. panta p) punkts |
160 |
Citi riska darījumi KPR 112. panta q) punkts |
3.4.2. C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)
3.4.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā. |
030 |
No kā: saistību neizpilde Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
060 |
Norakstījumi Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
080 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā. |
090 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus. Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
100 |
Tostarp: ar saistību neizpildi Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
105 |
Riska darījuma vērtība Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā. |
110 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā. |
120 |
No kā: saistību neizpilde Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
125 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā. |
130 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā. |
Rindas |
|
010 |
Centrālās bankas un centrālās valdības (KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts) |
020 |
Iestādes (KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts) |
030 |
Komercsabiedrības (Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu) |
040 |
Tostarp: specializētā kreditēšana (KPR 147. panta 8. punkts) Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
050 |
Tostarp: MVU (KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts) |
060 |
Privātpersonas un MVU Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu |
070 |
Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
080 |
MVU Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
090 |
Nav MVU Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
100 |
Privātpersonas va i MVU – atbilstīgi atjaunojami (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu) |
110 |
Privātpersonas vai MVU – citi Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā. |
120 |
MVU Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu. |
130 |
Nav MVU Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu. |
140 |
Pašu kapitāls Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu. |
3.4.3. C 09.03. – Attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums, lai aprēķinātu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu (CR GB 3)
3.4.3.1. Vispārīgas piezīmes
81. |
Saskaņā ar 128. panta 7. punktu saistībā ar KPD 130. pantu un 140. panta 1. punktu pretciklisko rezervju norma ir “to pretciklisko rezervju normu svērtais vidējais rādītājs, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus”. Svērto vidējo rādītāju aprēķina šādi. a) Skaitītājs: kopējās pašu kapitāla prasības kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un III sadaļu, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā teritorijā. b) Saucējs: tās kopējās pašu kapitāla prasības kredītriskam, kas saistīts ar attiecīgajiem kredītriska darījumiem. |
82. |
Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas riska darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kas ir svarīgas iestādes specifisko pretciklisko rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPR 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi) un ir noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un IV sadaļu. |
83. |
Informāciju uzrāda par katru valsti. Attiecīgo kredītriska darījumu pašu kapitāla prasību sadalījumu par katru valsti veic saskaņā ar EBI regulatīvo tehnisko standartu noteikumiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas metodi EBA/RTS/2013/15. Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu. |
3.4.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|
010 |
Pašu kapitāla prasības Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un vērtspapīrošanas riska darījumiem saskaņā ar KPR 140. panta 4. punktu un noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un IV sadaļu. |
3.5. C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)
3.5.1. Vispārīgas piezīmes
84. |
CR IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”. |
85. |
CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā. |
86. |
Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:
|
87. |
Šajā CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru. |
88. |
Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:
Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)). |
89. |
CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:
|
3.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)
Slejas |
|
005 |
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS) Šī parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem. Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja). |
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus. |
030-040 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA GARANTIJAS KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
050 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
060 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants). Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants). |
070 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. sleju. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus. |
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem. Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts). Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts). |
090 |
IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu. |
90. |
Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).
|
3.6. C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
3.6.1. Vispārīgas piezīmes
91. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu. |
92. |
Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī. |
93. |
Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts 378. pantā. |
94. |
Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu. |
95. |
Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības. |
96. |
Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību. |
97. |
Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB). |
3.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem. |
020 |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu. Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem. |
030 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu. |
040 |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību. |
Rindas |
|
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu). Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem. Iestādes 010./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
020 līdz 060 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020. līdz 060. rindā minētajām kategorijām. Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu). Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem. Iestādes 070./030. uzrāda kopējā pašu kapitāla prasības, kas rodas no darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasību summas, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo koeficientu, kura pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
080 līdz 120 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080. līdz 120. rindā minētajām kategorijām. Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
3.7. C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.7.1. Vispārīgas piezīmes
98. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus. |
99. |
CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā. |
3.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Iniciatoriestādes pārskata datumā uzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai. |
020-040 |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības. |
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA) Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens). Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā. Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā. Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
060 |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
070 |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju. |
080-110 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa. Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
080 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA) Nefondētā kredīta aizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā. Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
090 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā. Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
100-110 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
100 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: 222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā]. |
110 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā]. |
120 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju. |
130 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM) Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. sleju. |
140 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju. |
150-180 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi. Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju. Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, [0 %, 20 %], [20 %, [50 %] un [50 %, 100 %]. |
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju. |
200 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
210 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība. |
220-320 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM |
220-260 |
AR REITINGU Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā. Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā). |
270 |
1 250 % (BEZ REITINGA) Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā. |
280 |
CAURSKATĪŠANA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). |
290 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā. Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā. |
300 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
310 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP) KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju. |
320 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
330 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
340 |
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību. |
350 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem. |
360 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. |
370-380 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas. |
390 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
100. |
CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem. |
101. |
Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.
|
3.8. C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
3.8.1. Vispārīgas piezīmes
102. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. |
103. |
Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus. |
104. |
CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī. |
3.8.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata datumā. Sk. CR SEC SA 010. sleju. |
020-040 |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA KPR 249. un 250. pants Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā. |
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA) Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens). Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā. Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā. Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
060-090 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu. Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). |
060 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA) Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā. KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju. |
070 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā. Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju. |
080-090 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
080 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: KPR 236. pants. Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju. |
090 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju. |
100 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju. |
110 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM) KPR 218. līdz 222. pants Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). |
120 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. |
130-160 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi. Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā. Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, (50 %] un (50 %, 100 %]. |
170 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju. |
180 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
200-320 |
UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) KPR 261. pants. IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu. Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
330 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants. Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām. |
340 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām iespējams atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100). Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā. Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
350 |
CAURSKATĪŠANA Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe). KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt. Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”. Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu. |
360 |
CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
370 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP). |
380 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
390 |
(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu. Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
400 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļa – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
410 |
RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību. |
420 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. |
430 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā. |
440-450 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem). |
460 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
105. |
CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām. |
106. |
Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.
|
3.9. C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)
3.9.1. Vispārīgas piezīmes
107. |
Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katras vērtspapīrošanas galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības. |
108. |
Šajā veidnē jāuzrāda arī:
|
109. |
Šo veidni iesniedz konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes (2), kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību. |
110. |
Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040., 070.-110., 160., 190., 290.-400., 420-470. sleju. |
111. |
Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji. |
3.9.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|||||||||||||||||||||||||||||||
005 |
RINDAS NUMURS Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
||||||||||||||||||||||||||||||
010 |
IEKŠĒJAIS KODS Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru. |
||||||||||||||||||||||||||||||
020 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums) Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods, vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem. |
||||||||||||||||||||||||||||||
030 |
INICIATORA IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums) Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai iestādei kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu. |
||||||||||||||||||||||||||||||
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ) Uzrāda šādus saīsinājumus:
“Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā. |
||||||||||||||||||||||||||||||
050 |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS? Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem:
Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. “P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē iestādes turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā. |
||||||||||||||||||||||||||||||
060 |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS? Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:
KPR 109., 243. un 244. pants Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tas norāda, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis). Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. |
||||||||||||||||||||||||||||||
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA? Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. punktā, pamatā esošo aktīvu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
080-100 |
SAGLABĀŠANA KPR 404. līdz 410. pants |
||||||||||||||||||||||||||||||
080 |
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
090 |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā). Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta. Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
||||||||||||||||||||||||||||||
100 |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI? KPR 405. panta 1. punkts Uzrāda šādus saīsinājumus:
Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
||||||||||||||||||||||||||||||
110 |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS) Uzrāda šādus saīsinājumus:
Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu. |
||||||||||||||||||||||||||||||
120 -130 |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā. |
||||||||||||||||||||||||||||||
120 |
INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg) Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”. Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||||||||||||
130 |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ Šajā slejā apkopots vērtspapīrotā portfeļa apmērs (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā. Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda apmēru, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai tos apmērus, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||||||||||||
140-220 |
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI 140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm. |
||||||||||||||||||||||||||||||
140 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), apmēru pakāpeniski samazina. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||||||||||||
150 |
IESTĀDES DAĻA (%) Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērstpapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai). Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||||||||||||
160 |
VEIDS Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:
Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes. Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||
170 |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTA) Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem. Uzrāda šādus saīsinājumus:
Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē. Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē. Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
180 |
RISKA DARĪJUMU SKAITS KPR 261. panta 1. punkts Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
190 |
VALSTS Uzrāda galīgā darījuma pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “CT” (citi). |
||||||||||||||||||||||||||||||
200 |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%) Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
210 |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
220 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%) Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
230-300 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to. |
||||||||||||||||||||||||||||||
230-250 |
BILANCES POSTEŅI Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). |
||||||||||||||||||||||||||||||
230 |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES Šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam. |
||||||||||||||||||||||||||||||
240 |
MEZANĪNA Sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana). |
||||||||||||||||||||||||||||||
250 |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU Pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā. |
||||||||||||||||||||||||||||||
260-280 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||
290 |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu termiņš, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:
Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
||||||||||||||||||||||||||||||
300 |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS Datums, līdz kuram jāatmaksā visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procenti (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju). Uzrāda juridiski saistošā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
||||||||||||||||||||||||||||||
310-400 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā. |
||||||||||||||||||||||||||||||
310-330 |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||
340-360 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||
370-400 |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā). |
||||||||||||||||||||||||||||||
370 |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA) Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA). Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
380 |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML) PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā. |
||||||||||||||||||||||||||||||
390 |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB). |
||||||||||||||||||||||||||||||
400 |
CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS) Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem). |
||||||||||||||||||||||||||||||
410 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību). Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu). Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu. |
||||||||||||||||||||||||||||||
420 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu. Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli. |
||||||||||||||||||||||||||||||
430 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība, aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
440 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības, aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||||||||||||
450-510 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
||||||||||||||||||||||||||||||
450 |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ? Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
460-470 |
NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju. |
||||||||||||||||||||||||||||||
480 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju. |
4. OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES
4.1. C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
4.1.1. Vispārīgas piezīmes
112. |
Šī veidlapa sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (TSP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot TSP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”. |
113. |
Iestādes, kas izmanto PRP, TSP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas. |
114. |
Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami. |
115. |
Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir sadales mehānisma dēļ. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām. |
116. |
Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no pašu kapitāla prasību operacionālā riska aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas TSP un ASP. |
117. |
Šo veidlapu iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības. |
4.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010–030 |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, TSP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, atbilstīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā. Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk kā trīs gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2). Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses. |
040 – 060 |
AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP) Šīs ailes izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus. |
070 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā. |
071 |
KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkts slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
080 |
NO KĀ: SADALES MEHĀNISMA DĒĻ KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi). |
090 – 120 |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM 090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk). |
100 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā). |
110 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu. |
120 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI) 120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu. |
Rindas |
|
010 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP) Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants). |
020 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (TSP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP) Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar TSP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants). |
030 – 100 |
TSP TSP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus. |
110 – 120 |
ASP Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”. 110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar TSP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas TSP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP). |
130 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP) Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. pants 2. punkts un 321. līdz 323. pants). Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. |
4.2. C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS)
4.2.1. Vispārīgas piezīmes
118. |
Šajā veidnē atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā. |
119. |
“Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot 122. punktu. |
120. |
“Līdzekļu atgūšana” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm. |
121. |
“Ātri atgūtu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atgūst piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atgūtu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atgūta (t.i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atgūtā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atgūti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR Details) veidnē. |
122. |
“Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t.i., datumam, kad notika operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam” (t.i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu). |
123. |
Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, ko pirmo reizi uzskaitīja pārskata periodā. |
124. |
Kopējais zaudējumu apmērs ir šādu elementu algebriskā summa:
|
125. |
Notikumu skaits parasti arī ietver notikumus, kuri pirmo reizi uzskaitīti iepriekšējos pārskata periodos un kuri vēl nav uzrādīti iepriekšējos uzraudzības pārskatos. Kopējo zaudējumu apmērā parasti arī ietver 124. punktā minētos elementus, kuri attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem un kuri vēl nav uzrādīti iepriekšējos uzraudzības pārskatos. |
126. |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vislielākā summa no tām, kas ir ietvertas iepriekš minētajā 124. punkta i) apakšpunktā vai 124. punkta ii) apakšpunktā. |
127. |
Piecu apjomīgāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma, kas ietvertas iepriekš minētajā 124. punkta i) apakšpunktā vai 124. punkta ii) apakšpunktā. |
128. |
Zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma ir visu atlīdzinājumu summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos. |
129. |
Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t.i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t.i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). |
130. |
Informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšējos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām. |
131. |
Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni. |
132. |
Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu. |
133. |
Attiecībā uz darbības jomām kopā dati par notikumu skaitu un kopējo zaudējumu apmēru ir arī jāuzrāda konkrētiem intervāliem, balstoties uz iepriekš noteiktiem sliekšņiem, 10 000, 20 000, 100 000, un 1 000 000. Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā. |
134. |
Ja kopējo zaudējumu apmēra elementu algebriskā summa, kā norādīts iepriekš 124. punktā, ir negatīva vērtība dažām darbības jomu/notikumu veidu kombinācijām, attiecīgajās ailēs uzrāda 0 vērtību. |
135. |
Šo veidni uzrāda iestādes, kas izmanto AMP vai TSP/ASP, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības. |
136. |
Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”. |
137. |
Iestādes, uz kurām attiecas šīs regulas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkts, par visu notikumu veidiem (OPR Details veidnes 080. sleja) var uzradīt tikai šādu informāciju:
|
4.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010-070 |
NOTIKUMU VEIDI Iestādes attiecīgajās 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā. Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar TSP vai ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt 080. slejā. |
080 |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ 080. slejā iestādes par katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu”, “kopējo zaudējumu apmēru” un visu “zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu” kā 010. līdz 070. uzrādīto zaudējumu notikumu skaita, kopējās bruto zaudējumu summas un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršu apkopojumu. “Maksimālie vienreizējie zaudējumi” 080. slejā ir 010. līdz 070. slejā uzradīto “maksimālo vienreizējo bruto zaudējumu” maksimums. Attiecībā uz piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā. |
090 – 100 |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā. Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja). |
Rindas |
|
010 – 850 |
DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un kopējo zaudējumu atlīdzinājumu summu. Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “kopējo zaudējumu apmēru” sadala pa attiecīgajām darbības jomām. |
910 – 950 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) par kopējām darbības jomām (910. līdz 950. sleja) uzrāda šādu informāciju (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts): — notikumu skaits (910. rinda): uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu; — Notikumu skaits: no kuriem ≥ 10 000 un < 20 000, ≥ 20 000 un < 100 000, ≥ 100 000 un < 1 000 000, ≥ 1 000 000 (911. līdz 914. rinda): uzrāda iekšējo notikumu skaitu, kas ietverts attiecīgajās rindās definētajos intervālos. — Kopējo zaudējumu apmērs (920. rinda): kopējais zaudējumu apmērs ir kopējo zaudējumu summas vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu. — Kopējais zaudējumu apmērs, no kuriem ≥ 10 000 un < 20 000, ≥ 20 000 un < 100 000, ≥ 100 000 un < 1 000 000, ≥ 1 000 000 (921. līdz 924. rinda): uzrāda kopējo zaudējumu apmēru, kas ietverts attiecīgajās rindās definētajos intervālos. — maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda): maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas; — piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda): uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita. — Kopējo zaudējumu apmērs (950. rinda): kopējie zaudējumu atlīdzinājumi ir kopējo zaudējumu atlīdzinājumu vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu; |
910-950/080 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ – NOTIKUMU VEIDI KOPĀ — Notikumu skaits: attiecībā uz katru rindu no 910. līdz 914. notikumu skaits ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums. 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām. — Kopējais zaudējumu apmērs: attiecībā uz katru rindu no 920. līdz 924. kopējais zaudējumu apmērs ir vienāds ar kopējo zaudējumu apmēru pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā. Kopējais zaudējumu apmērs 920. rindā ir vienāds ar kopējo zaudējumu apmēru pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu 080. slejā. — Maksimālie vienreizējie zaudējumi: kā minēts iepriekš, ja notikums ietekmē dažādas darbības jomas, var gadīties, ka “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa “Darbības jomās kopā” attiecībā uz konkrēto notikuma veidu ir lielāka nekā “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa katrā darbības jomā. Tādējādi summa šajā šūnā ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu “Darbības jomās kopā”, kas ne vienmēr ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu visās darbības jomās 080. slejā. — Piecu lielāko zaudējumu summa: ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē to, ka tā var arī nebūt vienāda ar maksimālo “Piecu lielāko kopējo zaudējumu summas” vērtību “Darbības jomā kopā” vai “Piecu lielāko zaudējumu” maksimālo vērtību 080. slejā. — Zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma: ir vienāda gan ar 950. rindas zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu, gan ar 080. slejas zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu. |
5. TIRGUS RISKA VEIDNES
138. |
Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM). |
139. |
Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā. |
5.1. C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
5.1.1. Vispārīgas piezīmes
140. |
Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz 325; 060 šūnu (vērtspapīrošana) un 330;060 šūnu (CTP).. |
141. |
Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām. |
5.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030–080 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010–350 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ Pozīcijas tirgotiem parāda instrumentiem tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas. |
011 |
VISPĀRĒJAIS RISKS. |
012 |
Atvasinātie instrumenti Atvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu. |
013 |
Citi aktīvi un saistības Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā. |
020-200 |
TERMIŅA METODE Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem. |
210 – 240 |
VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā. |
250 |
SPECIFISKAIS RISKS 251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa. Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums. |
251 – 321 |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas 260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa. Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā. Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu: Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 10. panta 129. punktu piemērotu 3 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.-300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam. Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu. |
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
340 |
ĪPAŠA PIEEJA POZĪCIJAS RISKAM KIU KPR 348. līdz 350. pants Piemēro, ja attiecībā uz KIU pozīcijām vai pamatā esošajiem instrumentiem neizmanto KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktās metodes. Tas attiecīgajā gadījumā ietver piemērojamo maksimālo robežvērtību ietekmi uz pašu kapitāla prasībām. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu. |
350 – 390 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 329. panta 3. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.2. C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
5.2.1. Vispārīgas piezīmes
142. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju. |
143. |
MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē. |
144. |
Pozīcijas, kam piemēro 1250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā. |
5.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030 – 040 |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 258. pants. |
050 – 060 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
070 – 520 |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām. |
230–240 un 460–470 |
1 250 % KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
250-260 un 480-490 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām. |
270 un 500 |
CAURSKATĪŠANA CR SA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
280-290/510-520 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējo novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasību attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī. |
530 – 540 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu KPR 14. panta 2. punkts |
550 – 570 |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežu produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. |
580 – 600 |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
610 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja). |
Rindas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanu kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
040, 070 un 100 |
VĒRTSPAPĪROŠANA KPR 4. panta 61. un 62. punkts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
020, 050, 080 un 110 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA KPR 4. panta 63. punkts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
030-050 |
INICIATORS KPR 4. panta 13. punkts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
060-080 |
IEGULDĪTĀJS Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
090-110 |
SPONSORS KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
120-210 |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst SEC Details veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:
Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu. |
5.3. C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
5.3.1. Vispārīgas piezīmes
145. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju. |
146. |
MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē. |
147. |
Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”. |
148. |
Pozīcijas, kam piemēro 1250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā. |
5.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030 – 040 |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 258. pants. |
050 – 060 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
070 – 400 |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB) KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
160 un 330 |
CITAS Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās. Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā. |
170–180 un 360–370 |
1 250 % KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
190-200 un 340-350 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu |
210/380 |
CAURSKATĪŠANA CR SA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
220–230 un 390–400 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 259. panta 3. un 4. punkts |
410-420 |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
430–080 |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
450 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja). |
Rindas |
|||||||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-ās). |
||||||
020-040 |
INICIATORS KPR 4. panta 13. punkts |
||||||
050-070 |
IEGULDĪTĀJS Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
||||||
080-100 |
SPONSORS KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
||||||
030, 060 un 090 |
VĒRTSPAPĪROŠANA Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā . |
||||||
110 |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu. Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.. |
||||||
040, 070, 100 un 120 |
CITAS KTP POZĪCIJAS Pozīcijas:
ir ietvertas. |
5.4. C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
5.4.1. Vispārīgas piezīmes
149. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra. |
150. |
Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts”. |
5.4.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). |
030–080 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010 – 130 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. |
020–080 |
VISPĀRĒJAIS RISKS Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam. 021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam. |
021 |
Atvasinātie instrumenti Atvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu. |
022 |
Citi aktīvi un saistības Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā. |
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā. |
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu. |
050 |
SPECIFISKAIS RISKS Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu. |
080 |
ĪPAŠA PIEEJA POZĪCIJAS RISKAM KIU KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā. Pārskatu sniegšanas nolūkos šīs pozīcijas uzrāda MKR SA EQU veidnē. Pozīcijas KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. panta 1. punktu. Piemēro, ja attiecībā uz KIU pozīcijām vai pamatā esošajiem instrumentiem neizmanto KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktās metodes (atsauce uz “Iekšējo modeļu izmantošana pašu kapitāla prasību aprēķināšanai”). Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu. Ja ir piemērojamas KPR 350. panta īpašās metodes, minētās pozīcijas uzrāda atkarībā no pamatā esošajiem ieguldījumiem. Tādēļ minētās pozīcijas uzrāda vai nu MKR SA TDI, vai arī MKR SA EQU veidnes attiecīgajās rindās. |
090 – 130 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 329. panta 2. un 3. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.5. C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
151. |
Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU. Šīs veidnes 100. līdz 470. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu. |
152. |
Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām. |
5.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
020-030 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda. |
040-050 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas. |
060-080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants |
060-070 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS) Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu. Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā. Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā. Nesakrītošās pozīcijas pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas. |
080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās |
|
RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%) Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos. |
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu. |
100 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|||||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS Pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā). |
||||
020 |
CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā. |
||||
030 |
VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām Lai attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras:
Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam. |
||||
040 |
ZELTS Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. |
||||
050 – 090 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 352. panta 5. un 6. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
||||
100-120 |
Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem. |
||||
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā. |
||||
110 |
Ārpusbilances posteņi KPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita. |
||||
120 |
Atvasinātie instrumenti Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu. |
||||
130-480 |
IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām. |
5.6. C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
5.6.1. Vispārīgas piezīmes
153. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja. |
5.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu). |
030–080 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā. |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
020–080 |
POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā. |
070 |
TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā. |
080 |
PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā. |
090 |
VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā. |
100-140 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 358. panta 4. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.7. C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)
5.7.1. Vispārīgas piezīmes
154. |
Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un citas informācijas, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai. |
155. |
Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša. |
5.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
030-040 |
VaR Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas. |
030 |
Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg) KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
040 |
Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1) KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
050-060 |
VaR spriedzes apstākļos Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei. |
050 |
Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg) KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
060 |
Pēdējā pieejamā (SVaRt-1) KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts |
070-080 |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu. |
070 |
12 nedēļu vidējais rādītājs KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
080 |
Pēdējais rādītājs KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
090-110 |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
090 |
MINIMUMS KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā. |
100-110 |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS 364. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
110 |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS 364. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
120 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu. |
130 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
140 |
Pārsniegumu skaits (iepriekšējā 250 darba dienās) Minēts KPR 366. pantā |
150.-160. |
VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms) Kā minēts KPR 366. pantā |
170 – 180 |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem. Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi. |
020 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem. |
030 |
TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS KPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
040 |
TPI – SPECIFISKAIS RISKS KPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
050 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem. |
060 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS KPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
070 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS KPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
080 |
ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
090 |
PREČU RISKS KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
100 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
110 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
5.8. C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
5.8.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Riska darījuma vērtība KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu Kopējais EAD no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību |
020 |
Tostarp: OTC atvasinātie instrumenti KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu Kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no OTC atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
030 |
Tostarp: VFD KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu Kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
040 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg) KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem |
050 |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
060 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
070 |
PĒDĒJĀ PIEEJAMĀ (SVaRt-1) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
080 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi. |
090 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
|
Izziņas posteņi |
100 |
Darījumu partneru skaits KPR 382. pants Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā. Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse. |
110 |
Tostarp: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus |
120 |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos. |
130 |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
140 |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
Rindas |
|
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks Attiecīgi 020.–040. rindas summa |
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodi Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā. |
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodi Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā. |
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Summas, kam piemēro KPR 385. pantu.” |
(1) Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).
(2) “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.
III PIELIKUMS
1. Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]
1.3 Pašu kapitāls
|
Atsauces |
Sadalījums tabulā |
Bilances vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Kapitāls |
SGS 1.54 r), BPD 22. pants |
46 |
|
020 |
Samaksātais kapitāls |
SGS 1.78 e) |
|
|
030 |
Pieprasītais nesamaksātais kapitāls |
SGS 1.78 e); V pielikums. 2.14.daļa |
|
|
040 |
Akciju emisijas uzcenojums |
SGS 1.78 e); KPR 4. panta 1., 124. punkts |
46 |
|
050 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums 2.15.-16. daļa |
46 |
|
060 |
Saliktu finanšu instrumentu kapitāla vērtspapīru komponents |
SGS 32.28–29; V pielikums. 2.15. daļa |
|
|
070 |
Emitēti citi kapitāla vērtspapīru instrumenti |
V pielikums. 2.16. daļa |
|
|
080 |
Citi kapitāla vērtspapīri |
SFPS 2.10; V pielikums. 2.17. daļa |
|
|
090 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 1., 100. punkts |
46 |
|
095 |
Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem |
SGS 1.82A a) |
|
|
100 |
Materiālie aktīvi |
SGS 16.39–41 |
|
|
110 |
Nemateriālie aktīvi |
SGS 38.85-87 |
|
|
120 |
Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
SGS 1.7 |
|
|
122 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
124 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
128 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
SGS 1.82A a) |
|
|
130 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
SGS 39.102 a) |
|
|
140 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
SGS 21.52 b); SGS 21.32, 38–49 |
|
|
150 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
SFPS 7.23 c); SGS 39.95-101 |
|
|
160 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
SFPS 7.20 a) ii); SGS 39.55 b) |
|
|
170 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
180 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
190 |
Nesadalītā peļņa |
KPR 4. panta 1., 123. punkts |
|
|
200 |
Pārvērtēšanas rezerves |
SFPS 1.30, D5–D8; V pielikums. 2.18. daļa |
|
|
210 |
Citas rezerves |
SGS 1.54; SGS 1.78 e) |
|
|
220 |
Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 28.11; V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
230 |
Citi |
V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
240 |
(-) Pašu akcijas |
SGS 1.79 a) vi); SGS 32.33-34, PN 14, PN 36; V pielikums. 2.20. daļa |
46 |
|
250 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
SGS 27.28; SGS 1.81B b) ii) |
2 |
|
260 |
(-) Starpperioda dividendes |
SGS 32.35 |
|
|
270 |
Mazākuma līdzdalības daļas [nekontrolējošas līdzdalības daļas] |
SGS 27.4; SGS 1.54 q); SGS 27.27 |
|
|
280 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
SGS 27.27–28; KPR 4. panta 1., 100. punkts |
46 |
|
290 |
Citi posteņi |
SGS 27.27–28 |
46 |
|
300 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
SGS 1.9 c), ĪN 6 |
46 |
|
310 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS |
SGS 1. ĪN 6 |
|
|
16. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
16.1 Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
|
Pārskata periods |
|||
|
Atsauces |
Ienākumi |
Izdevumi |
|
V pielikums. 2.95. daļa |
V pielikums. 2.95. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
SGS 39.9; V pielikums. 2.96. daļa |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
040 |
Vispārējās valdības |
V pielikums 1.35 b) daļa |
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums 1.35 d) daļa |
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
100 |
Vispārējās valdības |
V pielikums 1.35 b) daļa |
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums 1.35 d) daļa |
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35 f) daļa |
|
|
150 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 1.51. daļa |
|
|
160 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
170 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
180 |
Vispārējās valdības |
V pielikums 1.35 b) daļa |
|
|
190 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
200 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
210 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
220 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35 f) daļa |
|
|
230 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa; |
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
250 |
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
V pielikums. 2.95. daļa |
|
|
260 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
|
270 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA |
SGS 18.35 b); SGS 1.97 |
|
|
16.2 Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
SFPS 7.20 a) v)–vii); SGS 39.55 a) |
|
16.3 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
|||
010 |
|||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
SGS 39.9 |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
050 |
Īsās pozīcijas |
SGS 39 PN 15 b) |
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
070 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
090 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
SFPS 7.20. a) i) |
|
16.4. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
|||
010 |
|||
010 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 a) daļa |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 b) daļa |
|
030 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu |
V pielikums. 2.99 c) daļa |
|
040 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
|
050 |
Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
|
060 |
Citi |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
SFPS 7.20. a) i) |
|
16.5 Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.100. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
SFPS 7.20. a) i) |
|
|
16.6 Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana] |
SFPS 24 a) i) |
|
020 |
Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku |
SFPS 7.24. a) ii) |
|
030 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas |
SFPS 7.24 b) |
|
040 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas |
SFPS 7.24 c) |
|
050 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO |
SFPS 7.24. |
|
16.7 Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi
|
Pārskata periods |
|
||||
|
Atsauces |
Papildinājumi V pielikums. 2.102. daļa |
Apvērses V pielikums. 2.102. daļa |
Kopā |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
SFPS 7.20 e) |
|
|
|
|
020 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā |
SFPS 7.20 e); SGS 39.66 |
|
|
|
|
030 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
SFPS 7.20 e); SGS 39.67-70 |
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
050 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
060 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 28.40-43 |
|
|
|
|
070 |
Meitasuzņēmumi |
SFPS A papildinājums |
|
|
|
|
080 |
Kopuzņēmumi |
SGS 28.3 |
|
|
|
|
090 |
Asociētie uzņēmumi |
SGS 28.3 |
|
|
|
|
100 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem |
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
110 |
Pamatlīdzekļi |
SGS 16.73 e) v)–vi) |
|
|
|
|
120 |
Ieguldījumu īpašumi |
SGS 40.79 d) v) |
|
|
|
|
130 |
Nemateriālā vērtība |
SGS 36.10b; SGS 36.88-99, 124; SFPS 3, B papildinājums 67. d) v) |
|
|
|
|
140 |
Citi nemateriālie aktīvi |
SGS 38.118 e) iv) v) |
|
|
|
|
145 |
Citi |
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
150 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
160 |
Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies |
SFPS 7.20 d); SGS 39. PN 93 |
|
|
|
|
20. Ģeogrāfiskais sadalījums
20.1 Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām
|
Atsauces |
Bilances vērtība |
||
Darbības attiecīgajā valstī |
Darbības ārpus attiecīgās valsts |
|||
V pielikums. 2.107. daļa |
V pielikums. 2.107. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
SGS 1.54 i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1.daļa |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
V pielikums. 2.3. daļa |
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
SFPS 7.8. a) ii); SGS 39.9, PN 14 |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
SGS 39.9 |
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
SFPS 7.8. a) i); SGS 39.9 |
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
SFPS 7.8 d); SGS 39.9 |
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
SFPS 7.8 c); SGS 39.9, PN 16, PN 26; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
210 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
SFPS 7.8 b); SGS 39.9., PN 16, PN 26 |
|
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
SFPS 7.22 b); SGS 39.9 |
|
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
SGS 39.89A a) |
|
|
260 |
Materiālie aktīvi |
|
|
|
270 |
Nemateriālie aktīvi |
SGS 1.54 c); KPR 4. panta 1., 115. punkts |
|
|
280 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 1.54 e); V pielikums. 2.4. daļa |
|
|
290 |
Nodokļa aktīvi |
SGS 1.54 n)–o) |
|
|
300 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
|
310 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
SGS 1.54 j); SFPS 5.38 |
|
|
320 |
AKTĪVI |
SGS 1.9 a), ĪN 6 |
|
|
46. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
Atsauces |
Kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
Citi kapitāla vērtspapīri |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
Nesadalītā peļņa |
Pārvērtēšanas rezerves |
|
SGS 1.106, 54 r) |
SGS 1.106, 78 e) |
SGS 1.106, V pielikums. 2.15.–16. daļa |
SGS 1.106; V pielikums. 2.17. daļa |
SGS 1.106 |
KPR 4. panta 1., 123. punkts |
SFPS 1.30, D5–D8 |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 1.ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10 |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
SGS 1.106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
Atsauces |
Citas rezerves |
(-) Pašu akcijas |
Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
(-) Starpperioda dividendes |
Mazākuma līdzdalības daļa |
Kopā |
||
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
Citi posteņi |
||||||||
SGS 1.106, 54 c) |
SGS 1.106; SGS 32.34, 33; V pielikums. 2.20. daļa |
SGS 1.106 a), 83 a) ii) |
SGS 1.106; SGS 32.35 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27–28 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27–28 |
SGS 1.9 c), ĪN 6 |
|||
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
|||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 1.ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10 |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
SGS 1.106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
IV PIELIKUMS
1. Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]
1.3 Pašu kapitāls
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Sadalījums tabulā |
Bilances vērtība |
|
010 |
|||||
010 |
Kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants |
SGS 54. r), BPD 22. pants |
46 |
|
020 |
Samaksātais kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9) |
SGS 1.78 e) |
|
|
030 |
Pieprasītais nesamaksātais kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9) |
SGS 1.78 e); V pielikums. 2.14. daļa |
|
|
040 |
Akciju emisijas uzcenojums |
BPD 4. pants. Saistības(10); KPR 4. panta 124.punkts |
SGS 1.78 e); KPR 4. panta 124. punkts |
46 |
|
050 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums. 2.15.-16. daļa |
V pielikums. 2.15.-16. daļa |
46 |
|
060 |
Saliktu finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents |
4. direktīvas 42.a panta 5.a. punkts; V pielikums. 2.15. daļa |
SGS 32.28-29; V pielikums. 2.15. daļa |
|
|
070 |
Emitēti citi kapitāla vērtspapīru instrumenti |
V pielikums. 2.16. daļa |
V pielikums. 2.16. daļa |
|
|
080 |
Citi kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.17. daļa |
SFPS 2.10; V pielikums. 2.17. daļa |
|
|
090 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 100. punkts |
KPR 4. panta 100. punkts |
46 |
|
095 |
Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem |
|
SGS 1.82.A a) |
|
|
100 |
Materiālie aktīvi |
|
SGS 16.39–41 |
|
|
110 |
Nemateriālie aktīvi |
|
SGS 38.85-87 |
|
|
120 |
Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
|
SGS 1.7 |
|
|
122 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
124 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
|
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
128 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
|
SGS 1.82A(b) |
|
|
130 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
SGS 39.102 a) |
|
|
140 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
BPD 39. panta 6. punkts |
SGS 21.52 b); SGS 21.32, 38-49 |
|
|
150 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
SFPS 7.23 c); SGS 39.95-101 |
|
|
160 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
SFPS 7.20 a) ii); SGS 39.55 b) |
|
|
170 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
180 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
|
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
190 |
Nesadalītā peļņa |
BPD 4. pants. Saistības (13); KPR 4. panta 123. punkts |
KPR 4. panta 123. punkts |
|
|
200 |
Pārvērtēšanas rezerves |
BPD 4. pants. Saistības(12) |
SFPS 1.30, D5–D8; V pielikums. 2.18. daļa |
|
|
201 |
Materiālie aktīvi |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
202 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
203 |
Parāda vērtspapīri |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
204 |
Citi |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
205 |
Patiesās vērtības rezerves |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts |
|
|
|
206 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
207 |
Risku ierobežojošie atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; KPR 30. panta a) punkts |
|
|
|
208 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Cita riska ierobežošana |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
209 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 2. punkts |
|
|
|
210 |
Citas rezerves |
BPD 4. pants Saistības(11)–(13) |
SGS 1.54; SGS 1.78 e) |
|
|
215 |
Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts pašu kapitālā] |
BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts V pielikums. 1.38. daļa |
|
|
|
220 |
Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
4. direktīvas 59. panta 4. punkts; V pielikums. 2.19. daļa |
SGS 28.11; V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
230 |
Citi |
V pielikums. 2.19. daļa |
V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
235 |
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
240 |
(-) Pašu akcijas |
4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa |
SGS 1.79 a) vi); SGS 32.33-34, PN 14, PN 36; V pielikums. 2.20. daļa |
46 |
|
250 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
BPD 4. pants. Saistības(14) |
IAS 27.28; SGS 1.81B b) ii) |
2 |
|
260 |
(-) Starpperioda dividendes |
KPR 26. panta 2.b) punkts |
SGS 32.35 |
|
|
270 |
Mazākuma līdzdalības daļas [nekontrolējošas līdzdalības daļas] |
7. direktīvas 21. pants |
SGS 27.4; SGS 1.54 q); SGS 27.27 |
|
|
280 |
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 100. punkts |
SGS 27.27–28; KPR 4. panta 100. punkts |
46 |
|
290 |
Citi posteņi |
|
IAS 27.27-28 |
46 |
|
300 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
SGS 1.9(c), ĪN 6 |
46 |
|
310 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS |
BPD 4. pants. Saistības |
SGS 1. ĪN 6 |
|
|
16. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
16.1 Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
||
Ienākumi |
Izdevumi |
||||
V pielikums. 2.95. daļa |
V pielikums. 2.95. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
KPR II pielikums; V pielikums. 2.96. daļa |
SGS 39.9; V pielikums. 2.96. daļa |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
040 |
Vispārējās valdības |
V pielikums.1.35 b) daļa |
V pielikums.1.35 b) daļa |
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
100 |
Vispārējās valdības |
V pielikums.1.35 b) daļa |
V pielikums.1.35 b) daļa |
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums.1.35 f) daļa |
V pielikums.1.35 f) daļa |
|
|
150 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 1.51. daļa |
V pielikums. 1.51. daļa |
|
|
160 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
170 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
180 |
Vispārējās valdības |
V pielikums.1.35 b) daļa |
V pielikums.1.35 b) daļa |
|
|
190 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
200 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
210 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
220 |
Mājsaimniecības |
V pielikums.1.35 f) daļa |
V pielikums.1.35 f) daļa |
|
|
230 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
250 |
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
V pielikums. 2.95. daļa |
V pielikums. 2.95. daļa |
|
|
260 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
|
270 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1), (2) |
SGS 18.35 b); SGS 1.97 |
|
|
16.2 Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9 daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9 daļa |
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 20 a) v–vii); SGS 55 a) |
|
16.3 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
SGS 39.9 |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
050 |
Īsās pozīcijas |
|
SGS PN 15 b) |
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
070 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
090 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 7.20 a) i) |
|
100 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
140 |
Īsās pozīcijas |
|
|
|
150 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
160 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
170 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
180 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
|
16.4 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
2.99 a) daļa |
2.99 a) daļa |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums 2.99 b) daļa |
V pielikums 2.99 b) daļa |
|
030 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu |
2.99 c) daļa |
2.99 c) daļa |
|
040 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
|
050 |
Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
|
060 |
Citi |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 7.20 a) i) |
|
080 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 a) daļa |
|
|
090 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums 2.99 b) daļa |
|
|
100 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu |
V pielikums. 2.99 c) daļa |
|
|
110 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
|
|
120 |
Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
|
|
130 |
Citi |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
|
|
140 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
|
16.5 Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.100. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 7.20 a) i) |
|
|
080 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
090 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
100 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
110 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
|
120 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
130 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
|
140 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
|
|
16.6 Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana] |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 24 a) i) |
|
020 |
Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 a) ii) |
|
030 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 b) |
|
040 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 c) |
|
050 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 |
|
16.7 Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
|||
Papildinājumi V pielikums. 2.102. daļa |
Apvērses V pielikums. 2.102. daļa |
Kopā |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
||||
010 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
BPD 35.–37. pants |
SFPS 7.20 e) |
|
|
|
|
020 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.66 |
|
|
|
|
030 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.67-70 |
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
050 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
060 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14) |
SGS 28.40-43 |
|
|
|
|
070 |
Meitasuzņēmumi |
|
SFPS A papildinājums |
|
|
|
|
080 |
Kopuzņēmumi |
|
SGS 28.3 |
|
|
|
|
090 |
Asociētie uzņēmumi |
4. direktīvas 17. pants |
SGS 28.3 |
|
|
|
|
100 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem |
|
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
110 |
Pamatlīdzekļi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 16.73 e) v–vi) |
|
|
|
|
120 |
Ieguldījumu īpašumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 40.79 d) v) |
|
|
|
|
130 |
Nemateriālā vērtība |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 36.10b; SGS 36.88–99, 124; SFPS 3, B papildinājums 67 d) v) |
|
|
|
|
140 |
Citi nemateriālie aktīvi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 38.118 e) iv) v) |
|
|
|
|
145 |
Citi |
|
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
150 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
160 |
Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies |
|
SFPS 7.20 d); SGS 39. PN 93 |
|
|
|
|
20. Ģeogrāfiskais sadalījums
20,1 Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Bilances vērtība |
||
Darbības attiecīgajā valstī |
Darbības ārpus attiecīgās valsts |
||||
V pielikums. 2.107. daļa |
V pielikums. 2.107. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
BPD 4. pants. Aktīvi(1); |
SGS 1.54 i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1. daļa |
V pielikums. 2.1. daļa |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
|
V pielikums. 2.3. daļa |
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts SGS 39.9 |
SFPS 7.8 a) ii); SGS 39.9, PN 14 |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
SGS 39.9 |
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
091 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
092 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
093 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
094 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
095 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts SGS 39.9 |
SFPS 7.8 a) i); SGS 39.9 |
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts SGS 39.9 |
SFPS 7.8 d); SGS 39.9 |
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
171 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts |
|
|
|
172 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
173 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
174 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
175 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 2. punkts |
|
|
|
176 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
177 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
178 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; SGS 39.9 |
SFPS 7.8 c); SGS 39.9, PN 16, PN 26; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
210 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; SGS 39.9 |
SFPS 7.8 b); SGS 39.9, PN 16, PN 26 |
|
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
231 |
Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
|
232 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
233 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
234 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
BPD 35.-37. pants V pielikums. 1.17. daļa |
|
|
|
235 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
236 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
237 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; SGS 39.9; V pielikums. 1.19. daļa |
SFPS 7.22 b); SGS 39.9 |
|
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts SGS 39.89A a) |
SGS 39.89A a) |
|
|
260 |
Materiālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(10); |
|
|
|
270 |
Nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts |
SGS 1.54 c); KPR 4. panta 115. punkts |
|
|
280 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa |
SGS 1.54 e); V pielikums. 2.4. daļa |
|
|
290 |
Nodokļa aktīvi |
|
SGS 1.54 n–o) |
|
|
300 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
|
310 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
SGS 1.54 j); SFPS 5.38 |
|
|
320 |
AKTĪVI |
BPD 4. pants Aktīvi |
SGS 1.9. a), ĪN 6. |
|
|
46. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
|
|
Kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
Citi kapitāla vērtspapīri |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
Nesadalītā peļņa |
Pārvērtēšanas rezerves |
Patiesās vērtības rezerves |
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
SGS 1.106, 54 r) |
SGS 1.106, 78 e) |
SGS 1.106, V pielikums. 2.15.–16. daļa |
SGS 1.106; V pielikums. 2.17. daļa |
SGS 106. |
KPR 4. panta 123. punkts |
SFPS 1.30, D5–D8 |
|
|||
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants |
BPD 4. pants. Saistības (10); KPR 4. panta 124. punkts |
V pielikums. 2.15.-17. daļa |
V pielikums. 2.17. daļa |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
BPD 4. pants. Saistības(13); KPR 4. panta 123. punkts |
|
BPD 4. pants. Saistības(12) |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
075 |
||||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 1. ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
|
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
|
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
|
SGS 106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
|
|
Citas rezerves |
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
(-) Pašu akcijas |
Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
(-) Starpperioda dividendes |
Mazākuma līdzdalība |
Kopā |
||
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
Citi posteņi |
||||||||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
SGS 1.106, 54 c) |
|
SGS 1.106; SGS 32.34, 33; V pielikums. 2.20. daļa |
SGS 1.106 a), 83 a) ii) |
SGS 1.106; SGS 32.35 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27-28 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27-28 |
SGS 1.9 c), ĪN 6 |
|||
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
|
7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa |
BPD 4. pants. Saistības(14) |
KPR 26. panta 2.b) punkts |
7. direktīvas 21. pants |
7. direktīvas 21. pants |
|
|||
080 |
085 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
||||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 1. ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
|
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
|
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
|
SGS 106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
V PIELIKUMS
“V PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU
Saturs
VISPĀRĪGAS NORĀDES | 224 |
1. |
Atsauces | 224 |
2. |
Konvencijas | 225 |
3. |
Konsolidācija | 226 |
4. |
Uzskaites portfeļi | 226 |
4.1. |
Aktīvi | 226 |
4.2. |
Saistības | 227 |
5. |
Finanšu instrumenti | 227 |
5.1. |
Finanšu aktīvi | 227 |
5.2. |
Finanšu saistības | 228 |
6. |
Dalījums pa darījuma partneriem | 228 |
NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI | 229 |
1. |
Bilance | 229 |
1.1. |
Aktīvi (1.1) | 229 |
1.2. |
Saistības (1.2) | 229 |
1.3. |
Pašu kapitāls (1.3) | 230 |
2. |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2) | 230 |
3. |
Visaptverošo ienākumu pārskats (3) | 232 |
4. |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4) | 232 |
5. |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5) | 232 |
6. |
Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6) | 233 |
7. |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazināta vērtība (7) | 234 |
8. |
Finanšu saistību sadalījums (8) | 234 |
9. |
Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības (9) | 234 |
10. |
Atvasinātie instrumenti (10 un 11) | 236 |
10.1. |
Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida | 236 |
10.2. |
Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas | 237 |
10.3. |
Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” | 238 |
10.4. |
Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem | 238 |
11. |
Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam (12) | 239 |
12. |
Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13) | 239 |
12.1. |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1) | 239 |
12.2. |
Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2) | 239 |
12.3. |
Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3) | 240 |
13. |
Patiesās vērtības hierarhija: Pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti (14) | 240 |
14. |
Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15) | 240 |
15. |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16) | 241 |
15.1. |
Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1) | 241 |
15.2. |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2) | 241 |
15.3. |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3) | 241 |
15.4. |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4) | 241 |
15.5. |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5) | 242 |
15.6. |
Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6) | 242 |
15.7. |
Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7) | 242 |
16. |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17) | 242 |
17. |
Ģeogrāfiskais sadalījums (20) | 242 |
18. |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: operatīvās nomas aktīvi (21) | 243 |
19. |
Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22) | 243 |
19.1. |
Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām (22.1) | 243 |
19.2. |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2) | 244 |
20. |
Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30) | 245 |
21. |
Saistītās personas (31) | 245 |
21.1. |
Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi (31.1) | 245 |
21.2. |
Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2) | 245 |
22. |
Grupas struktūra (40) | 246 |
22.1. |
Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” (40.1) | 246 |
22.2. |
Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” (40.2) | 247 |
23. |
Patiesā vērtība (41) | 247 |
23.1. |
Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (41.1) | 247 |
23.2. |
Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana (41.2) | 247 |
23.3. |
Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3) | 247 |
24. |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm (42) | 247 |
25. |
Uzkrājumi (43) | 247 |
26. |
Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44) | 248 |
26.1. |
Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1) | 248 |
26.2. |
Definētu pabalstu saistību izmaiņas (44.2) | 248 |
26.3. |
Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3) | 248 |
27. |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45) | 248 |
27.1. |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2) | 248 |
27.2. |
Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3) | 248 |
28. |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46) | 249 |
29. |
Ienākumus nenesoši riska darījumi (18) | 249 |
30. |
Pārskatītie riska darījumi (19) | 251 |
ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM | 255 |
1. DAĻA
VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. ATSAUCES
1. |
Šajā pielikumā ir sniegtas papildu norādes par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādes, kas sniegtas atsauču veidā III un IV pielikuma veidnēs. |
2. |
Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 4. Panta 1. Punkta 77. Apakšpunktā definētā attiecīgā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaitīšanas un vērtēšanas noteikumiem. |
3. |
Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:
|
4. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi: a) “SGS regula”: Regula (EK) Nr. 1606/2002; b) “SGS” vai “SFPS”: “starptautiskie grāmatvedības standarti”, kā tie definēti Komisijas pieņemtās SGS regulas 2. pantā; c) “ECB BP regula” jeb “ECB/2008/32”: Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 25/2009 (1); d) “NACE regula”: “NACE regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2); e) “BPD”: Padomes Direktīva 86/635/EEK (3); f) “Ceturtā direktīva”: Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (4); g) “Valsts VPGP”: valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas izstrādāti saskaņā ar BPD; h) “MVU”: mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā C(2003)1422 (5); i) “ISIN kods”: vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem un ir unikāls katrai vērtspapīru emisijai; j) “LEI kods”: sabiedrībai piešķirts starptautiskais juridiskās personas identifikators, ar ko nepārprotami identificē finanšu darījuma pusi. |
2. KONVENCIJAS
5. |
Attiecībā uz III un IV pielikumu, ja datu punkta lauks ir iekrāsots pelēks, tas nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai par to nav iespējams ziņot. Ja IV pielikumā rindas vai slejas atsauces lauks ir iekrāsots melns, tas nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai slejā, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz. |
6. |
III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību. |
7. |
Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība. |
8. |
Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”. |
9. |
III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmju konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu. |
10. |
Šīs konvencijas shematisks attēlojums sniegts 1. Tabulā. 1. tabula. Kredīta/debeta konvencija, plus un mīnus zīme
|
3. KONSOLIDĀCIJA
11. |
Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati saskaņā ar FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. Daļas II sadaļas 2. Nodaļas 2. Iedaļu. Iestādes par saviem meitasuzņēmumiem un kopuzņēmumiem pārskatus sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:
|
4. UZSKAITES PORTFEĻI
4.1. Aktīvi
12. |
“Uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”. |
13. |
Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
14. |
Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
15. |
“Tirdzniecības finanšu aktīvi” ir ar tādu pašu nozīmi kā attiecīgajos valsts VPGP, pamatojoties uz BPD. Saskaņā ar valsts VPGP, balstoties uz BPD, atvasinātos instrumentus, kuri netiek turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, šajā postenī uzrāda neatkarīgi no šo līgumu novērtēšanai piemērotās metodes. Atvasināto instrumentu līgumus iestādes iekļauj bilancē tikai tad, ja šie līgumi ir atzīti saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu. |
16. |
Attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem finanšu aktīva vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus vērtības samazināšanās zaudējumi. |
17. |
Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis cita starpā ietver finanšu aktīvus, kuru vērtība ir noteikta kā zemākā summa, salīdzinot sākotnējās atzīšanas un patieso vērtību (tā sauktā “Lower Of Cost Or Market” jeb “LOCOM” metode). |
18. |
Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti. |
19. |
“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, ko saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. |
4.2. Saistības
20. |
Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
21. |
Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
22. |
Saskaņā ar valsts VPGP iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti. |
23. |
Gan saskaņā ar SFPS, gan valsts VPGP “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, ko saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. |
5. FINANŠU INSTRUMENTI
5.1. Finanšu aktīvi
24. |
Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato aktīva pusē. Finanšu aktīvu uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus. |
25. |
Finanšu aktīvus dala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”. |
26. |
“Parāda vērtspapīri” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi. |
27. |
“Aizdevumi un avansi” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” saskaņā ar ECB BP regulu, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 1. Daļas 41. Punkta g) apakšpunktā. Attiecīgi “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”. |
5.2. Finanšu saistības
28. |
Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato pasīva pusē. Finanšu saistību uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus. |
29. |
Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”. |
30. |
“Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā. |
31. |
“Emitētie parāda vērtspapīri” ir kā vērtspapīri emitēti parāda instrumenti, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi. |
32. |
“Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri. |
33. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Citas finanšu saistības” var ietvert finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47(a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (39. SGS 47(c)(ii)). Aizdevumu saistības iegrāmato kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir uzrādītas kā finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47(a)) vai ja tās ir saistības izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (39. SGS 47(b), 47(d)). Uzkrājumus saistībā ar šiem līgumiem (39. SGS 47(c)(i), (d)(i)) iegrāmato kā uzkrājumus postenim “Sniegtās saistības un garantijas”. |
34. |
“Citās finanšu saistībās” var ietvert arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem (maksājamās summas par darījumiem, kas atzīti pirms maksāšanas datuma). |
6. DALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM
35. |
Gadījumos, kad ir prasīts dalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:
|
36. |
Darījuma partneru dalījums sektoros pamatojas vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Attiecībā uz citām klasifikācijām kopīgo riska darījumu sadalē pa darījuma partneru sektoriem, rezidences valstīm un NACE kodiem būtu jāvadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm. |
2. DAĻA
NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. BILANCE
1.1. Aktīvi (1.1)
1. |
“Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai. |
2. |
“Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. |
3. |
“Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. |
4. |
“Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību. |
5. |
Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi var ietvert zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā. |
6. |
“Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5.SFPS. |
1.2. Saistības (1.2)
7. |
Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu. |
8. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP uzkrājumi postenī “Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti” ietver atbilstoši 19. SGS 153. Punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11(a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51(a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169(a)) iekļauj postenī “Citas saistības”. |
9. |
“Pēc pieprasījuma atmaksājams akciju kapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Šajā postenī iestādes iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu. |
10. |
Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, iegrāmato “Citās saistībās”. |
11. |
“Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5.SFPS. |
12. |
“Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. Pantu. Kad tās ir atzītas, tās atsevišķi norādāmas kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm”. |
1.3. Pašu kapitāls (1.3)
13. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS. |
14. |
“Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts. |
15. |
“Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (tas ir, finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas). |
16. |
“Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu kapitāla komponents”. |
17. |
“Citi kapitāla vērtspapīri” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumus darījumos, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10). |
18. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Pārvērtēšanas rezerves” ietver tādu rezervju summu, kas izriet no SGS vai saderīgu valsts VPGP pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs. |
19. |
“Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu vai izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves. |
20. |
“Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi. |
2. PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2)
21. |
Procentu ienākumi un izdevumi no tirdzniecībai turētiem finanšu instrumentiem un no finanšu instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”). |
22. |
Iestādes sniedz datus par šādiem posteņiem dalījumā pa uzskaites portfeļiem:
|
23. |
“Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmes risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmes risks” ietver summas attiecībā uz tiem “riska ierobežošanas uzskaites” kategorijā klasificētajiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmes risku. Tās uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus. |
24. |
Summas saistībā ar kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, var uzrādīt kā procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu procentu ienākumus un izdevumus no finanšu instrumentiem, kas tiek nodrošināti pret risku. Šīs summas iekļauj posteņos “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”. |
25. |
“Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem. |
26. |
“Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu patiesās vērtības pieauguma laika gaitā, un neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām. |
27. |
“Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības. |
28. |
Dividenžu ienākumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu aktīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm kategorijām, vai kā daļu no šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumiem. Dividenžu ienākumus no konsolidācijas tvērumā neietilpstošajiem meitasuzņēmumiem, asociētiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” un saskaņā ar 28. SGS 10 ieguldījumu uzskaites vērtību samazina tiem ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode. Saskaņā ar SFPS peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos”. |
29. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP vērtības samazināšanās postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām” ietver vērtības samazināšanās zaudējumus, ko rada 39. SGS 66 vērtības samazināšanās noteikumu piemērošana. |
30. |
Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” iestādes uzrāda patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp neefektivitātes rezultātus attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanu un riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos. |
3. VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS (3)
31. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņā vai (–) zaudējumos” (1. SGS 91 (b), IG6) uzrāda kā atsevišķus posteņus. |
4. FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4)
32. |
Finanšu aktīvus uzrāda dalījumā pa instrumentiem un, ja prasīts, pa darījuma partneriem. |
33. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“no kā”), lai identificētu tikai instrumentus, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām, un konkrētus darījuma partneru sektorus. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“no kā”), lai identificētu tikai nekotētos instrumentus un konkrētus darījuma partneru sektorus. |
34. |
Par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem iestādes norāda attiecīgi samazinātas vērtības aktīvu un nesamazinātas vērtības aktīvu patieso vērtību un kopsummu attiecībā uz vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata sniegšanas datumā. Šo aktīvu uzskaites vērtība ir nesamazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības un samazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības summa. |
35. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Aizdevumi un debitoru parādi” vai “Līdz termiņa beigām turēti”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību. Atskaitījumus sadala par posteņiem “Individuāli aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem”, “Kolektīvi aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” un “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību. |
36. |
“Individuāli aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” ietver vērtības samazinājuma kopsummu finanšu aktīviem, kuri novērtēti individuāli. |
37. |
“Kolektīvi aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas aprēķināta nebūtiskiem aizdevumiem, kuriem bijuši individuāli vērtības samazinājumi, bet iestāde nolēmusi izmantot statistisku pieeju (portfeļa līmenī). Šī pieeja neizslēdz iespēju individuāli nebūtiskajiem aizdevumiem veikt individuālu vērtības samazinājuma novērtējumu un tādējādi uzrādīt tos kā individuāli aplēstus īpašus atskaitījumus finanšu aktīviem. |
38. |
“Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas noteikta finanšu aktīviem, kuru vērtības samazinājumi nav individuāli. Attiecībā uz posteni “atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” var izmantot 39. SGS 59(f), AG87 un AG90. |
39. |
Summai, ko veido nesamazinātas vērtības aktīvi un samazinātas vērtības aktīvi, atņemot visus atskaitījumus, ir jābūt vienādai ar uzskaites vērtību. |
40. |
4.5. Veidnē ir iekļautas uzskaites vērtības “Aizdevumi un avansi” un “Parāda vērtspapīri”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 54. Punktā. |
5. AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5)
41. |
Aizdevumu un avansu “uzskaites vērtību” uzrāda pa produktu veidiem, atņemot atskaitījumus par vērtības samazinājumiem. Pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, uzrāda arī šajā veidnē neatkarīgi no atspoguļojuma attiecīgajā “uzskaites portfelī”, sadalot pa šādiem produktiem:
|
6. NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTU AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA NACE KODIEM (6)
42. |
Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, pamatojoties uz NACE regulu (“NACE kodi”), pēc darījuma partnera pamatdarbības veida. |
43. |
Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz 1. Daļas 36. Punktu. |
44. |
Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). |
45. |
Parāda instrumentiem, kuri novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Uzkrāto vērtības samazinājumu”. Parāda instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā”. |
46. |
“Uzkrātais vērtības samazinājums” ir uzrādāms finanšu aktīviem, kuri novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas finanšu aktīviem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ietver individuāli un kolektīvi aplēstos īpašos atskaitījumus finanšu aktīviem, kā definēts 36. Un 37. Punktā, kā arī “Kolektīvos atskaitījumus zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, kā definēts 38. Punktā, bet neietver summas postenī “Uzkrātie norakstījumi”, kā definēts 49. Punktā. |
7. VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ VAI SAMAZINĀTA VĒRTĪBA (7)
47. |
Parāda instrumentus, kam pārskata sniegšanas atsauces datumā ir kavēts termiņš, bet nav samazināta vērtība, uzrāda uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie uzskaites portfeļi ietver kategorijas “Pieejams pārdošanai”, “Aizdevumi un debitoru parādi” un “Līdz termiņa beigām turēti”. Saskaņā ar valsts VPGP, balstoties uz BPD, šie uzskaites portfeļi ietver arī kategorijas “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” un “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”. |
48. |
Aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja darījuma partneris nav veicis maksājumu līgumā noteiktajā termiņā. Šo aktīvu pilnās summas uzrāda sadalījumā pēc senākā termiņa kavējuma dienu skaita. Samazinātas vērtības aktīvus termiņa kavējuma analīzē neietver. Samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtību uzrāda atsevišķi no aktīviem ar kavētu termiņu. |
49. |
Slejā “Uzkrātie norakstījumi” norāda pamatsummas un kavēto procentu kopsummu par parāda instrumentiem, kurus iestāde vairs neatzīst, jo tie uzskatāmi par neiekasējamiem, neatkarīgi no portfeļa, kurā tie bija iekļauti. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnībā beidzas visas iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas. |
50. |
“Norakstījumus” var izraisīt gan finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājums, kas atzīts tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, gan atskaitījumu kredītu zaudējumiem kontu summu samazinājums attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību. |
8. FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8)
51. |
Tā kā “Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, regulēti krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un sadalāmi atbilstoši darījuma partneriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu. |
52. |
“Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi dalījumā pa šādiem produktu veidiem:
|
53. |
Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kas emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”. |
54. |
8.2. Veidnē iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula). |
9. AIZDEVUMU SAISTĪBAS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS SAISTĪBAS (9)
55. |
Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Ārpusbilances riska darījumus iedala sniegtajās aizdevumu saistībās, sniegtajās finanšu garantijās un citās sniegtajās saistībās. |
56. |
Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām ietver gan atsaucamas, gan neatsaucamas saistības. |
57. |
“Aizdevumu saistības” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “aizdevumu saistības” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
|
58. |
“Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie līgumi atbilst 39. SGS 9. Punktā un 4.A SFPS sniegtajai finanšu garantijas līgumu definīcijai. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
|
59. |
“Citas saistības” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
|
60. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:
|
61. |
“no kā: saistību neizpilde” ietver nominālvērtību tām sniegtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām, kuru darījuma partneris nepilda saistības saskaņā ar KPR 178. Pantu. |
62. |
Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem “Nominālā summa” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālā summa ir maksimālā summa, ko sabiedrībai varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu saistībām nominālā summa ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālā summa ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas. |
63. |
9.2. Veidnē “saņemtajām aizdevumu saistībām” nominālā summa ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām saistībām nominālā summa ir kopējā summa saistībām, ko uzņēmusies darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā. |
10. ATVASINĀTIE INSTRUMENTI (10 UN 11)
64. |
Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem un riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu uzrāda dalījumā pa attiecīgā riska, tirgus (ārpusbiržas tirgi pretstatā regulētajiem tirgiem) un produktu veidiem. |
65. |
Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes norāda pa riska ierobežošanas pozīcijām. |
66. |
Kombinētajos instrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no pamatlīguma, 10. Un 11. Veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Pamatlīguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja kombinētais instruments ir novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visu līgumu iekļauj attiecīgi kategorijā “tirdzniecībai turēti” vai “finanšu instrumenti, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (un līdz ar to iegultos atvasinājumus 10. Un 11. Veidnē neuzrāda). |
10.1. Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida
67. |
Visus atvasinātos instrumentus klasificē pa šādām riska kategorijām: a) Procentu likme: Procentu likmju atvasinātie instrumenti ir līgumi attiecībā uz procentus nesošu finanšu instrumentu, kura naudas plūsmu nosaka atsauces procentu likmes vai cits procentu likmju līgums, piemēram, iespējas līgums attiecībā uz regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par valsts parādzīmes iegādi. Šajā kategorijā ietilpst vienīgi tie darījumi, kuriem visas pozīcijas ir pakļautas tikai vienas valūtas procentu likmei. Tādējādi ir izslēgti līgumi, kas paredz vienas vai vairāku ārvalstu valūtu maiņu, piemēram, dažādu valūtu mijmaiņas līgumi un valūtas iespējas līgumi, kā arī citi līgumi, kuru galvenā riska iezīme ir ārvalstu valūtas kursa risks – tie ir uzrādāmi kā ārvalstu valūtas maiņas līgumi. Procentu likmju līgumi ietver regulētā tirgū netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumus, regulētā tirgū tirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, procentu likmju iespējas līgumus (ieskaitot procentu robežlikmju līgumus (caps, floors, collars, corridors)), procentu likmju mijmaiņas iespējas līgumus un procentu likmju garantijas. b) Kapitāla vērtspapīri: Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no konkrēta kapitāla vērtspapīra cenas vai kapitāla vērtspapīru cenu indeksa. c) Ārvalstu valūtas un zelts: Šie atvasinātie instrumenti ietver līgumus par valūtas maiņu nākotnes līgumu tirgū un riska darījumiem ar zeltu. Tādējādi tie ietver tiešos nākotnes līgumus, valūtas kursa mijmaiņas līgumus, valūtas mijmaiņas līgumus (ieskaitot dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus), regulētā tirgū tirgotus valūtas nākotnes līgumus, valūtas iespējas līgumus, valūtas mijmaiņas iespējas līgumus un valūtas garantijas. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti ietver visus riska darījumus ar vienu vai vairākām valūtām neatkarīgi no tā, vai tie ir procentu likmju vai valūtas maiņas kursu darījumi. Līgumi par zeltu ietver visus riska darījumus ar šo preci. d) Kredīti: Kredītu atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un kuriem izmaksa ir galvenokārt piesaistīta kādam noteikta atsauces kredīta kredītspējas mēram. Šie līgumi paredz apmaiņu ar maksājumiem, kuriem vismaz vienu no abām pozīcijām nosaka atsauces kredīta rezultātu rādītāji. Izmaksu izraisošie notikumi var būt dažādi, tostarp saistību neizpilde, reitinga samazinājums vai iepriekš noteiktas izmaiņas atsauces aktīva kredītriska starpībā. e) Preces: Šie atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no cenas vai cenu indeksa tādām precēm kā dārgmetāli (izņemot zeltu), nafta, koksne vai lauksaimniecības produkti. f) Citi: Šie atvasinātie instrumenti ir jebkuri citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri neattiecas uz riska darījumiem ar ārvalstu valūtu, procentu likmēm, kapitāla vērtspapīriem, precēm vai kredītrisku, piemēram, atvasinātie instrumenti attiecībā uz klimatu vai apdrošināšanu. |
68. |
Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā: a) Preces: Šajā kategorijā uzrāda visus atvasināto instrumentu darījumus, kuros ir preču vai preču indeksa risks neatkarīgi no tā, vai tie ietver kopīgu riska darījumu ar precēm un jebkādu citu riska kategoriju, kas var būt ārvalstu valūta, procentu likme vai kapitāla vērtspapīri. b) Kapitāla vērtspapīri: Izņemot līgumus par kopīgiem riska darījumiem ar precēm un kapitāla vērtspapīriem, kas ir uzrādāmi pie precēm, visi atvasināto instrumentu darījumi, kuri ir piesaistīti kapitāla vērtspapīru vai to indeksu rezultātiem, ir uzrādāmi kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šajā kategorijā iekļauj arī kapitāla vērtspapīru darījumus ar ārvalstu valūtas vai procentu likmes risku. c) Ārvalstu valūtas un zelts: Šajā kategorijā ietver visus atvasināto instrumentu darījumus (izņemot tos, kas jau uzrādīti preču vai kapitāla vērtspapīru kategorijā), kuros riski ir attiecībā uz vairāk nekā vienu valūtu neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz procentus nesošiem finanšu instrumentiem vai valūtas maiņas kursiem. |
10.2. Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas
69. |
Visu atvasināto instrumentu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīvi”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistības”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”). |
70. |
“Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:
|
71. |
Atvasinātajiem instrumentiem sleja “Nosacītā summa” katras rindas postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts. |
72. |
“Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “no kā: pārdoti” pa šādiem posteņiem: “OTC iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Preces” un “Citi”. Postenis “no kā pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem). |
10.3. Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”
73. |
Atvasinātie instrumenti, kas nav faktiski riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 39. SGS, būtu jāiekļauj portfelī “tirdzniecības nolūkā turēti”. Tas pats attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst 39. SGS prasībām, lai tos uzskatītu par faktiskiem riska ierobežošanas instrumentiem, kā arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri piesaistīti nekotētiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kuriem nevar ticami noteikt patieso vērtību. |
74. |
“Tirdzniecības nolūkā turētus” atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīciju” definīcijai, uzrāda atsevišķi par katru riska veidu. Postenis “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” ietver atvasinātos instrumentus, kas klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti”, bet nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kā tas definēts KPR 4. Panta 1. Punkta 86. Apakšpunktā. Šis postenis neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus. |
10.4. Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem
75. |
Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo OTC tirgū, uzrāda dalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:
|
76. |
Visus OTC atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda dalījumā pa minētajiem darījuma partneriem. Attiecībā uz kredītriska atvasinātajiem instrumentiem dalījumā pa darījuma partneriem vadās pēc sektora, kuram pieder līguma iestādes darījuma partneris (aizsardzības pircējs vai pārdevējs). |
11. IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS KREDĪTU ZAUDĒJUMIEM UN KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU INSTRUMENTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM (12)
77. |
Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus. |
78. |
Kā skaidrots šīs daļas 50. Punktā, “norakstījumus” var veikt vai nu ar finanšu aktīva vērtības samazinājuma tiešu atzīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (neizmantojot atskaitījumu kontu), vai ar summas samazinājumu ar šo finanšu aktīvu saistītajos atskaitījumu kontos. “Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem” ir atskaitījumu uzkrātās summas samazinājumi attiecīgajā periodā veikto “norakstījumu” dēļ par attiecīgajiem parāda instrumentiem, kas uzskatāmi par neiekasējamiem. “Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ir “norakstījumi”, kas attiecīgajā periodā ir veikti tiešā veidā no konkrētā finanšu aktīva vērtības. |
12. SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13)
12.1. Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1)
79. |
Ķīlas un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, uzrāda pa ķīlu veidiem – hipotekārie aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem. |
80. |
13.1. Veidnē uzrāda “nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. Veidnes slejās uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību. |
81. |
Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, izmanto šādas definīcijas:
|
82. |
Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā. |
12.2. Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2)
83. |
Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē. |
12.3. Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3)
84. |
“Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”. |
13. PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14)
85. |
Pēc patiesās vērtības novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. Punktā paredzēto hierarhiju. |
86. |
“Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ir peļņa vai zaudējumi no to instrumentu pārvērtēšanas attiecīgajā periodā, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem. |
87. |
“Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam. |
14. ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15)
88. |
15. Veidnē ir iekļauta informācija par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnībā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem pilnībā pārtraukta atzīšana, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības. |
89. |
Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē. |
90. |
Sleja “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām tāpēc, ka iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109. Pantu, jo saskaņā ar KPR 243. Un 244. Pantu ir pārvests būtisks kredītrisks. |
91. |
“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:
|
92. |
“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus. |
93. |
Kad vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) ienākumu pārskatā atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas. |
15. ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16)
94. |
Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā dalījumā. |
15.1. Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1)
95. |
Procentus uzrāda dalījumā pa procentu ienākumiem par finanšu un citiem aktīviem un pa procentu izdevumiem par finanšu un citām saistībām. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem. Procentu izdevumi par finanšu saistībām ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām. 16.1. Veidnes mērķiem īsās pozīcijas aplūko kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai. |
96. |
Procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa. |
15.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2)
97. |
Peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība. |
15.3. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3)
98. |
Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda finanšu instrumenta realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi). |
15.4. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4)
99. |
Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī dalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču u. c.) Realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda šādi:
|
15.5. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5)
100. |
Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda realizētās un nerealizētās summas neto un attiecīgajā periodā fiksētās patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas. |
15.6. Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6)
101. |
Peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites uzrāda dalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem. |
15.7. Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7)
102. |
Posteni “Papildinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu. |
16. SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17)
103. |
“Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības. |
104. |
Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnībā konsolidē visus meitasuzņēmumus. |
105. |
“Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir. |
106. |
“Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem. |
17. ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20)
107. |
20. Veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz 5. Panta 1. Punkta a) apakšpunkta iv) daļā noteikto robežlielumu. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. Veidnē “darbības attiecīgajā valstī” ir nošķirtas no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. “Atrašanās vieta” ir attiecīgo aktīvu vai saistības atzinušās juridiskās personas inkorporācijas jurisdikcija; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas jurisdikcija. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas iestādes atrašanās vietas dalībvalstī. |
108. |
20.4.–20.7. Veidnē informācija “pa valstīm” ietverama, pamatojoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar pārvalstiskām organizācijām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”. |
109. |
20.4. Veidnē attiecībā uz parāda instrumentiem “bruto uzskaites vērtību” norāda, kā noteikts 2. Daļas 45. Punktā. Atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrādāmā summa ir uzskaites vērtība. “No kā: ienākumus nenesošus” aizdevumus un avansus uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 145.–157. Punktā. Parāda pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. Veidnes nozīmē, kuriem piemēro šā pielikuma 163.–179. Punktā minētos pārskatīšanas pasākumus. 20.7. Veidni aizpilda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). |
18. MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI: OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21)
110. |
Lai aprēķinātu 9. Panta e) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, materiālos aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, uzrāda kā materiālo aktīvo kopsummu. |
111. |
Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda dalījumā pa novērtējuma metodēm. |
19. AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22)
112. |
Lai aprēķinātu 9. Panta f) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tajā pašā nolūkā summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība. |
19.1. Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām (22.1)
113. |
Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šī veidne ietver visus maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, izņemot:
|
114. |
Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 39. SGS 43). |
115. |
Darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. |
116. |
Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:
|
19.2. Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2)
117. |
Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, izmantojot šādas definīcijas:
|
20. LĪDZDALĪBAS DAĻAS NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30)
118. |
“Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētajām strukturētām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība. |
21. SAISTĪTĀS PERSONAS (31)
119. |
Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona. |
120. |
Izslēdz grupas iekšējos darījumus un grupas iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnībā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. Pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenās mātes iestādes meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība, un kas nav izslēgti, piemērojot proporcionālās konsolidācijas vai pašu kapitāla metodi. |
21.1. Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi (31.1)
121. |
Postenī “Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu saistību “nominālvērtība”, saņemto finanšu garantiju “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” un citu saņemto saistību “nominālvērtība”. |
21.2. Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2)
122. |
“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst šajos “Peļņas vai zaudējumu aprēķina” posteņos:
|
22. GRUPAS STRUKTŪRA (40)
123. |
Iestādes sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā. Dati jāsniedz par visiem meitasuzņēmumiem neatkarīgi no darbības, ko tie veic. Šīs veidnes tvērumā neietilpst vērtspapīri, kas klasificēti kā “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Pašu akcijas”, tas ir, pārskatu sniedzējas iestādes īpašumā esošās šīs iestādes akcijas. |
22.1. Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” (40.1)
124. |
Par katru sabiedrību sniedz šādu informāciju:
|
22.2. Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” (40.2)
125. |
Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:
|
23. PATIESĀ VĒRTĪBA (41)
23.1. Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (41.1)
126. |
Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 7. SFPS 27.A punkta hierarhiju. |
23.2. Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana (41.2)
127. |
Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Postenī “Kombinētie līgumi” uzrāda uzskaites vērtību kombinētajiem finanšu instrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto kombinēto instrumentu. |
23.3. Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3)
128. |
Šajā veidnē sniedz informāciju par kombinētajiem finanšu instrumentiem, izņemot kombinētos līgumus, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot “patiesās vērtības iespēju”, un uzrādīti 41.2. Veidnē. |
129. |
Postenī “Tirdzniecības nolūkā turēti” uzrāda uzskaites vērtību kombinētajiem finanšu instrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” vai “tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”, tas ir, uzrāda visu nesadalīto kombinēto instrumentu. |
130. |
Pārējās rindās uzrāda uzskaites vērtību pamatlīgumiem, kas ir nodalīti no iegultajiem atvasinājumiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu. Uzskaites vērtību iegultajiem atvasinājumiem, kas izdalīti no šiem pamatlīgumiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu, uzrāda 10. Un 11. Veidnē. |
24. MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI: UZSKAITES VĒRTĪBA DALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42)
131. |
Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus. |
132. |
“Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība. |
25. UZKRĀJUMI (43)
133. |
Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem. |
26. DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44)
134. |
Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem. |
26.1. Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1)
135. |
“Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140(a), (b)). |
136. |
“Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. SGS 63. Punktā. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”. |
26.2. Definētu pabalstu saistību izmaiņas (44.2)
137. |
Postenī “Definētu pabalstu saistību izmaiņas” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definētu pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu atlikumu. Katra 19. SGS 141. Punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi. |
138. |
Definētu pabalstu saistību izmaiņu veidnē postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]” uzrādītajai summai ir jābūt vienādai ar “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”. |
26.3. Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3)
139. |
Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem izmanto šādas definīcijas:
|
27. ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45)
27.1. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2)
140. |
Peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas netiek turēti pārdošanai, uzrāda dalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem (piemēram, īpašumiem, programmatūras, aparatūras, zelta, ieguldījumiem), kuru atzīšana pārtraukta. |
27.2. Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3)
141. |
Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; un pārējie darbības ienākumi un izdevumi. |
142. |
Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” slejā “ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un slejā “izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījuma īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”. |
143. |
Peļņu vai zaudējumus, pārvērtējot turētos dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi. Citi” vai “Citi darbības izdevumi. Citi”. |
28. PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46)
144. |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums). |
29. IENĀKUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18)
145. |
18. veidnes mērķiem ienākumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:
|
146. |
Šī riska darījumu atzīšana par ienākumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīviem mērķiem veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem. |
147. |
Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem. Riska darījumus, uz kuriem attiecas šā pielikuma 38. punktā minētie “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, neuzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, izņemot, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ienākumus nenesošiem riska darījumiem. |
148. |
Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu. |
149. |
18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus, un parāda vērtspapīrus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. Ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:
Riska darījumi ietver ilgtermiņa aktīvus un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas saskaņā ar 5. SFPS. |
150. |
18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksas summa. |
151. |
18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē. |
152. |
Saistības uzskata par ienākumus nenesošu riska darījumu to nominālajā summā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnībā atmaksāti. |
153. |
Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem to nominālajā summā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka darījuma partneris (“garantijas ņēmējs”) to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 145. punktā minētajiem ienākumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatu sniedzēja iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ienākumus nenesoša darījuma kritērijiem. |
154. |
Riska darījumus, kas klasificēti kā ienākumus nenesoši saskaņā ar 145. punktu, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ienākumus nenesošus (“pamatojoties uz darījumu”), vai kā ienākumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“pamatojoties uz debitoru”). Dažādu ienākumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ienākumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:
|
155. |
Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ienākumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē arī to, vai par ienākumus nenesošiem būtu jāatzīst riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja šie darījumi jau nav atzīti par tādiem, kuriem samazināta vērtība, vai saskaņā ar KPR 178. pantu – par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju. |
156. |
Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ienākumus nenesošs, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Kamēr šie nosacījumi nav izpildīti, riska darījumu klasificē kā ienākumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatu sniedzēja iestāde piemēro, lai atceltu darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu. Klasificējot ienākumus nenesošos riska darījumus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. SFPS, netiek pārtraukta to klasifikācija ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā, jo pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi ir ietverti ienākumus nenesošu riska darījumu definīcijas tvērumā. |
157. |
Ja ienākumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi (6), uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ienākumus nenesoši, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Minētos īpašos izslēgšanas nosacījumus piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu. |
158. |
Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ienākumus nesošajā un ienākumus nenesošajā kategorijā. Ienākumus nesošos riska darījumus, kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, uzrāda atsevišķi to pilnas summas apmērā. |
159. |
Ienākumus nenesošos riska darījumus uzrāda dalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ ir atzīti par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, uzrāda speciālā slejā. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam. Naudas līdzekļu atlikumus un citus pieprasījuma noguldījumus uzrāda 18. veidnes 070. rindā, kā arī 080. un 100. rindā. 18. veidnē neuzrāda ienākumus nenesošus riska darījumus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS. |
160. |
Atsevišķās slejās uzrāda šādus riska darījumus:
|
161. |
“Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai izmantojot atskaitījumu kontu veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. Uzkrātajā vērtības samazinājumā, ko uzrāda par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, neietver zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti, uzrāda uzkrātajā vērtības samazinājumā par ienākumus nesošiem riska darījumiem. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu. |
162. |
Attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām finanšu garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās finanšu garantijas, aprēķina saskaņā ar 79.–82. punktu. Tādējādi uzrādīto nodrošinājuma un finanšu garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība. |
30. PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19)
163. |
19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tūlīt radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”). |
164. |
19. veidnes mērķiem pretimnākšana ir jebkura no šādām darbībām:
Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam. |
165. |
Pretimnākšanas pierādījumi ir šādi:
|
166. |
Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantojot tās pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības. |
167. |
“Refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt. |
168. |
19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visas debitora grupā ietilpstošās fiziskās un juridiskās personas, kuras ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā. |
169. |
19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (kuri ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu saistības, bet neietver riska darījumus, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. “Parāds” ietver ilgtermiņa aktīvus un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas saskaņā ar 5. SFPS. |
170. |
19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda 169. punktā norādīta “parādam”. |
171. |
19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus. |
172. |
Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Neraugoties uz to, par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:
|
173. |
Grozījumus, kas ietver atmaksāšanu, kura veikta, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu. |
174. |
Atspēkojams pieņēmums, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:
|
175. |
Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī, kā tas noteikts 168. punktā. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. |
176. |
Pārskatītos riska darījumus ietver ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ienākumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar 145. līdz 162. punktu un 177. līdz 179. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
177. |
Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 176. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ienākumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī. Pārskatītus riska darījumus, kas ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi saskaņā ar 5. SFPS, turpina klasificēt kā pārskatītus riska darījumus, jo pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi ir ietverti pārskatītu riska darījumu definīcijas tvērumā. |
178. |
Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ienākumus nesošu no pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dienas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
|
179. |
Ja papildu pārskatīšanas pasākumus piemēro ienākumus nesošam pārskatītam līgumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kas ir pārklasificēts no ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijas vai tā termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, to klasificē kā ienākumus nenesošu. |
180. |
“Ienākumus nesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi” (ienākumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst kritērijiem, lai tos uzskatītu par ienākumus nenesošiem, un tos ietver ienākumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ienākumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods saskaņā ar 176. punktu, tostarp, ja tiek piemērots 178. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ienākumus nenesoši riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ienākumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem slejā “no kā: Ienākumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods”. “Ienākumus nenesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi” (ienākumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst kritērijiem, lai tos uzskatītu par ienākumus nenesošiem, un tos ietver ienākumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ienākumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:
Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti ienākumus nenesošiem riska darījumiem, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi slejā “no kā: ienākumus nenesošu riska darījumu pārskatīšana”. Pārskatītus riska darījumus, kas klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi un citi pieprasījuma noguldījumi, uzrāda 19. veidnes 070. rindā, kā arī 080. un 100. rindā. 19. veidnē neuzrāda pārskatītos riska darījumus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS. |
181. |
Sleja “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota. |
182. |
Pārskatītus riska darījumus, kuriem piemēroti gan grozījumi, gan refinansēšana, uzrāda slejā “Instrumenti, kuriem grozīti noteikumi” vai slejā “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veiktu refinansēšanu uzrāda slejā “Refinansēšana” kā refinansēšanas parāda kopsummu, ko sniegusi pārskatu sniedzēja iestāde, vai ar pārskatu sniedzēju iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā grozījumu, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu grozīšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu. |
183. |
Uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai izmantojot atskaitījumu kontu veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. “Uzkrātā vērtības samazinājuma” summā, kas attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem uzrādāma slejā “par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”, neietver zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti, uzrāda slejā “par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu. |
3. DAĻA
ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM
1. |
Turpmāk sniegtajās tabulās ir atspoguļota attiecināšana starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās. 2. tabula. Standartizētā pieeja (SP)
3. tabula. Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja (IRBP)
|
(1) Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32) (OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(3) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
(4) Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.).
(5) Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikums par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(6) Ienākumus nenesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, ir 180. punktā uzskaitītie riska darījumi.
VI PIELIKUMS
“IX PIELIKUMS
NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKU
Satura rādītājs
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES | 259 |
1. |
Struktūra un konvencijas | 259 |
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI | 259 |
1. |
Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis | 259 |
2. |
Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra | 260 |
3. |
Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem | 260 |
4. |
C 26.00 – lielo riska darījumu limitu veidne | 261 |
4.1. |
Norādes par konkrētām rindām | 261 |
5. |
C 27.00 – darījuma partnera identifikācija (LE1) | 262 |
5.1. |
Norādes par specifiskām slejām | 262 |
6. |
C 28.00 – riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2) | 264 |
6.1. |
Norādes par specifiskām slejām | 264 |
7. |
C 29.00 – Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2) | 269 |
7.1. |
Norādes par specifiskām slejām | 269 |
8. |
C 30.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4) | 270 |
8.1. |
Norādes par specifiskām slejām | 270 |
9. |
C 31.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5). | 271 |
9.1. |
Norādes par specifiskām slejām | 271 |
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. Struktūra un konvencijas
1. |
Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:
|
2. |
Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē. |
3. |
Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām. |
4. |
Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām). |
5. |
Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}. |
6. |
ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes. Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli. |
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.
1. Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis
1. |
Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. |
2. |
Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. |
3. |
Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam. |
4. |
Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 slejā 320 norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes slejā 210 norādītās summas (“Kopā” ), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus. |
5. |
Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā” ), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus. |
6. |
Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu). |
7. |
Iestādes veidnē LE2 norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda veidnē LE2. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2. |
2. Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra
8. |
Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu. |
9. |
Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:
|
10. |
Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas. |
3. Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem
11. |
Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā. |
12. |
Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā. |
13. |
Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā. |
14. |
Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām. |
15. |
Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes. |
16. |
Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.
Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu. |
17. |
“Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”. |
18. |
“Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu. |
19. |
Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā. |
20. |
Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu. |
4. C 26.00 – lielo riska darījumu limitu veidne
4.1. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010 |
Struktūras, kas nav iestādes KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts. Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 226. veidnes 4. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu. |
||||
020 |
Iestādes KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts. Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:
Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu. |
||||
030 |
Iestādes % KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunkts Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu. |
5. C 27.00 – darījuma partnera identifikācija (LE1)
5.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-070 |
Darījuma partnera identifikācija: Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 31.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā. Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība). |
010 |
Kods Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Kodu izmanto, lai identificētu atsevišķu darījuma partneri. Tomēr šīs slejas mērķis ir saistīt C 27.00 sniegto informāciju par darījuma partneri ar C 28.00 līdz C 31.00 uzrādītajiem riska darījumiem. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā. Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas. |
020 |
Nosaukums Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim. Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu. |
030 |
LEI kods Darījuma partnera juridiskās personas identifikācijas kods. |
040 |
Darījuma partnera rezidences vieta Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances V ademecum”). Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda. |
050 |
Darījuma partnera nozare Katram darījumu partnerim piešķir vienu nozari, pamatojoties uz FINREP tautsaimniecības nozaru klasēm: i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības. Savstarpēji saistītu klientu grupām nozari nenorāda. |
060 |
NACE kods Ekonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l'Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā). Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”). “Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu. Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda. |
070 |
Darījuma partnera veids KPR 394. panta 2. punkts Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām. |
6. C 28.00 – riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)
6.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Kods Savstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu. Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā. Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas. |
020 |
Grupa vai atsevišķs klients Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām. |
030 |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem KPR 390. panta 7. punkts Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu. |
040-180 |
Sākotnējās riska darījumu vērtības KPR 24., 389., 390. un 392. pants. Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem. Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes. Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210. Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam. No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200. KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās. Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320. Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus. Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu). |
040 |
Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu. |
050 |
Tostarp: ar saistību neizpildi KPR 178. pants. Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības. |
060-110 |
Tiešie riska darījumi Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”. |
060 |
Parāda instrumenti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (“ECB/2008/32”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija. Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus. Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2008/32. Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus. |
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Regulas ECB/2008/32 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija. Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32). |
080 |
Atvasinātie instrumenti KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums. Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā. Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā. |
090-110 |
Ārpusbilances posteņi KPR I pielikums. Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes. |
090 |
Aizdevumu piešķiršanas saistības KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts. Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu. |
100 |
Finanšu garantijas I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts. Finanšu garantijas ir līgumi, kas uzliek pienākumu to emitentam veikt noteiktus maksājumus turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas tam radušies, jo konkrēts parādnieks nav veicis maksājumu saskaņā ar sākotnējiem vai grozītiem parāda instrumenta noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”. |
110 |
Citas saistības Citas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību. |
120-180 |
Netiešie riska darījumi KPR 403. pants. Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu. Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros. Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam. Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku. |
120 |
Parāda instrumenti Skatīt sleju 060. |
130 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Skatīt sleju 070. |
140 |
Atvasinātie instrumenti Skatīt sleju 080. |
150-170 |
Ārpusbilances posteņi Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes. |
150 |
Aizdevumu piešķiršanas saistības Skatīt sleju 090. |
160 |
Finanšu garantijas Skatīt sleju 100. |
170 |
Citas saistības Skatīt sleju 110. |
180 |
Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem KPR 390. panta 7. punkts Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem. |
190 |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi KPR 34., 24., 110. un 111. pants Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu. Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā. |
200 |
(-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts. Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās. |
210-230 |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme. |
210 |
Kopā Šajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā. Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla. |
220 |
Tostarp: netirdzniecības portfelī Netirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas. |
230 |
% no atbilstošā kapitāla KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants. Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā. |
240-310 |
(-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodes KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants. Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā. Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPR trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu. Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; un nekustamā īpašuma režīms. |
240-290 |
(-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme KPR 403. pants. Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. |
240 |
(-) Parāda instrumenti Skatīt sleju 060. |
250 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Skatīt sleju 070. |
260 |
(-) Atvasinātie instrumenti Skatīt sleju 080. |
270-290 |
(-) Ārpusbilances posteņi Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes. |
270 |
(-) Aizdevumu piešķiršanas saistības Skatīt sleju 090. |
280 |
(-) Finanšu garantijas Skatīt sleju 100. |
290 |
(-) Citas saistības Skatīt sleju 110. |
300 |
(-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme KPR 401. pants. Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu. |
310 |
(-) Nekustamais īpašums KPR 402. pants. Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 402. pantu. |
320 |
(-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums KPR 400. pants. Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma. |
330-350 |
Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas KPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā. |
330 |
Kopā Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam. |
340 |
Tostarp: netirdzniecības portfelī Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi. |
350 |
% no atbilstošā kapitāla Iestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā. |
7. C 29.00 – Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2)
7.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010-360 |
Iestāde veidnē LE2 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām. |
||||
010 |
Kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu. |
||||
020 |
Grupas kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2). Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli. |
||||
030 |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem Skatīt veidnes LE2 sleju 030. |
||||
040 |
Saistības veids Saistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot:
|
||||
050-360 |
Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE2 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem. Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2. |
8. C 30.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4)
8.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Kods Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Skatīt veidnes LE1 sleju 010. |
020-250 |
Riska darījuma termiņu grupas Kapitāla prasību regulas 394. panta 2. punkta e) apakšpunkts Iestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām. Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem. Katra riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) uzrāda kopā ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Vairākām atsevišķām attiecībām, kas veido riska darījumu ar klientu, katru no šādām riska darījuma daļām uzrāda ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”. Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem. Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās kapitāla vērtspapīru instrumentu, parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt 23.05.2013. publicēto apspriešanās dokumentu CP18). Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru. Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu. |
9. C 31.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).
9.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-260 |
Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām. |
010 |
Kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Skatīt LE2 veidnes sleju 010. |
020 |
Grupas kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Skatīt LE2 veidnes sleju 020. |
030-260 |
Riska darījumu termiņu grupas Skatīt veidnes LE4 slejas 020-250.” |
VII PIELIKUMS
“XVII PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM
Satura rādītājs
VISPĀRĪGAS NORĀDES | 273 |
1. |
STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS | 273 |
1.1. |
STRUKTŪRA | 273 |
1.2. |
GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS | 274 |
1.3. |
NUMERĀCIJAS KONVENCIJA | 274 |
1.4. |
ZĪMJU KONVENCIJA | 274 |
1.5. |
PIEMĒROŠANAS LĪMENIS | 274 |
1.6. |
SAMĒRĪGUMS | 274 |
1.7. |
APGRŪTINĀJUMA DEFINĪCIJA | 275 |
AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES | 275 |
2. |
A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM | 275 |
2.1. |
VEIDNE: AE-ASS. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI | 276 |
2.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 276 |
2.1.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 278 |
2.1.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 279 |
2.2. |
VEIDNE: AE-COL. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS | 281 |
2.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 281 |
2.2.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 281 |
2.2.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 283 |
2.3. |
VEIDNE: AE-NPL. PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI | 284 |
2.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 284 |
2.3.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 284 |
2.3.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 285 |
2.4. |
VEIDNE: AE-SOU. APGRŪTINĀJUMU AVOTI | 285 |
2.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 285 |
2.4.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 285 |
2.4.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 287 |
3. |
B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU | 288 |
3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 288 |
3.2. |
VEIDNE: AE-MAT). DATI PAR TERMIŅU | 288 |
3.2.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 288 |
3.2.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 289 |
4. |
C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI | 290 |
4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 290 |
4.1.1. |
A SCENĀRIJS: APGRŪTINĀTO AKTĪVU SAMAZINĀJUMS PAR 30 % | 290 |
4.1.2. |
B SCENĀRIJS: AMORTIZĀCIJA 10 % APMĒRĀ BŪTISKAJĀS VALŪTĀS | 290 |
4.2. |
VEIDNE: AE-CONT. IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS | 291 |
4.2.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 291 |
4.2.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 291 |
5. |
D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS | 291 |
5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 291 |
5.2. |
VEIDNE: AE-CB. SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA | 292 |
5.2.1. |
NORĀDES PAR Z-ASI | 292 |
5.2.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 292 |
5.2.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 292 |
6. |
E DAĻA: IZVĒRSTI DATI | 295 |
6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 295 |
6.2. |
VEIDNE: AE-ADV1. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVIEM | 295 |
6.2.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 295 |
6.2.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 297 |
6.3. |
VEIDNE: AE-ADV2. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTO NODROŠINĀJUMU | 298 |
6.3.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 298 |
6.3.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM | 299 |
VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS
1.1. Struktūra
1. |
Sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki, kuros ietvertas kopā deviņas veidnes saskaņā ar šādu shēmu:
|
2. |
Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem. |
1.2. Grāmatvedības standarts
3. |
Iestādes uzrāda bilances vērtības saskaņā ar to grāmatvedības standartu, kuru tās lieto, sniedzot finanšu informāciju saskaņā ar 9. līdz 11. pantu. Iestādes, kurām nav jāsniedz finanšu informācija, izmanto savu attiecīgo grāmatvedības standartu. |
4. |
Šajā pielikumā “IAS” (starptautiskie grāmatvedības standarti jeb SGS) un “IFRS” (starptautiskie finanšu pārskatu standarti jeb SFPS) attiecas uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā. Iestādēm, kas sniedz pārskatus saskaņā ar IFRS standartiem, ir iekļautas atsauces uz attiecīgajiem IFRS standartiem. |
1.3. Numerācijas konvencija
5. |
Lai izdarītu atsauces uz veidnes slejām, rindām un ailēm, šajās instrukcijās izmanto šādu vispārēju apzīmējumu: {Veidne; Rinda; Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz visu rindu vai sleju. Piemēram {AR-ASS; *; 2} attiecas uz datu punktu jebkurā AE-ASS veidnes 2. slejas rindā. |
6. |
Veicot validāciju veidnes ietvaros, atsaucei uz datu punktiem no šīs veidnes izmanto šādu apzīmējumu: {Rinda; Sleja}. |
1.4. Zīmju konvencija
7. |
XVI pielikuma veidnēs ievēro zīmju konvenciju, kas minēta V pielikuma I daļas 9. un 10. punktā. |
1.5. Piemērošanas līmenis
8. |
Pārskatu sniegšanas piemērošanas līmenis attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem ir tāds pats kā pārskatu sniegšanas prasībām par pašu kapitālu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 99. panta 1. punkta pirmo daļu. Līdz ar to iestādēm, uz kurām neattiecas prudenciālās prasības saskaņā ar KPR 7. pantu, nav jāuzrāda informācija par aktīvu apgrūtinājumiem. |
1.6. Samērīgums
9. |
16.a panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām aktīvu apgrūtinājuma pakāpi aprēķina šādi:
|
10. |
16.a panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām aktīvu kopsummu aprēķina šādi:
|
1.7. Apgrūtinājuma definīcija
11. |
Šā pielikuma un XVI pielikuma vajadzībām aktīvs ir atzīstams par apgrūtinātu, ja tas ir ieķīlāts vai uz to attiecas jebkāda veida vienošanās garantēt, nodrošināt vai uzlabot kredīta kvalitāti jebkuram tādam darījumam, no kura šo aktīvu nevar netraucēti izņemt. Īpaši jānorāda, ka par apgrūtinātiem būtu jāatzīst tie ieķīlātie aktīvi, uz kuriem attiecas jebkāda veida izņemšanas ierobežojumi, piemēram, aktīvi, kuriem pirms to izņemšanas vai aizstāšanas ar citiem aktīviem ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums. Šīs definīcijas pamatā nav skaidra juridiska definīcija, kā, piemēram, īpašumtiesību gadījumā, bet drīzāk ekonomikas principi, jo tiesiskais regulējums dažādās valstīs šajā jomā var būt atšķirīgs. Tomēr šī definīcija ir cieši saistīta ar līgumiskiem nosacījumiem. EBI uzskata, ka šī definīcija aptver šādu veidu līgumus (šis saraksts nav pilnīgs):
|
AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES
2. A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM
12. |
Pārskata par apgrūtinājumiem veidnēs ir nošķirti aktīvi, ko izmanto finansēšanas vai nodrošinājuma atbalstam pārskata perioda beigās (“apgrūtinājuma brīdis”), no aktīviem, kas ir pieejami iespējamām finansēšanas vajadzībām. |
13. |
Pārskata veidnē tabulas formā pa produktiem uzrāda pārskatu sniedzošās iestādes apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu apmēru. Tādu pašu sadalījumu piemēro saņemtajam nodrošinājumam un emitētajiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas. |
2.1. Veidne: AE-ASS. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi
2.1.1. Vispārīgas piezīmes
14. |
Šajā punktā iekļautas norādes, ko piemēro tādiem galvenajiem darījumu veidiem, kuri ir svarīgi saistībā ar AE veidņu aizpildīšanu. Visiem darījumiem, kas palielina iestādes apgrūtinājuma līmeni, ir divas iezīmes, kas AE veidnēs jāuzrāda neatkarīgi. Šādus darījumus uzrāda gan kā apgrūtinājuma avotus, gan kā apgrūtinātu aktīvu vai nodrošinājumu. Turpmāk minētajos piemēros aprakstīts, kā uzrādīt šīs daļas darījuma veidu, bet šos noteikumus piemēro arī citām AE veidnēm. a) Nodrošināts noguldījums Nodrošinātu noguldījumu uzrāda šādi:
b) Repo darījums/sakrītoši repo darījumi Līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (turpmāk “repo darījums”) uzrāda šādi:
c) Centrālās bankas finansējums Ievērojot to, ka nodrošināts centrālās bankas finansējums ir tikai nodrošināta noguldījuma vai repo darījuma, kurā darījuma partneris ir centrālā banka, īpašs gadījums, piemēro iepriekš minēto i) un ii) apakšpunktu noteikumus. Operācijās, kurās attiecībā uz katru darbību nav iespējams noteikt konkrētu nodrošinājumu, jo tas ir apvienots pūlā, nodrošinājuma sadalījums jāveic proporcionāli, balstoties uz nodrošinājuma pūla struktūru. Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem. d) Vērtspapīru aizdevumi Vērtspapīru aizdevumiem, kas nodrošināti ar naudu, piemēro repo darījumu/sakrītošo repo darījumu noteikumus. Vērtspapīru aizdevumus, kas nav nodrošināti ar naudu, uzrāda šādi:
e) Atvasinātie instrumenti (saistības) Nodrošinātus atvasinātos instrumentus ar negatīvu vērtību uzrāda šādi:
f) Segtās obligācijas Segtās obligācijas visas aktīvu apgrūtinājumu uzrādīšanas vajadzībām ir instrumenti, kas minēti Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 4. punkta pirmajā daļā neatkarīgi no tā, vai šie instrumenti ir vai nav vērtspapīri juridiskā nozīmē. Segtajām obligācijām nepiemēro īpašus noteikumus, ja netiek saglabāta pārskatu sniedzošās iestādes emitēto vērtspapīru daļa. Gadījumā, ja saglabā daļu no emisijas, un nolūkā izvairīties no dubultās uzskaites piemēro turpmāk minēto procedūru:
Turpmākajā tabulā noteikts, kā uzrādīt segto obligāciju emisiju EUR 100 apmērā, no kā 15 % ir saglabāti un neieķīlāti un 10 % ir saglabāti un ieķīlāti kā nodrošinājums EUR 11 vērtā repo darījumā ar centrālo banku, ja seguma pūls ietver nenodrošinātus aizdevumus un to bilances vērtība ir EUR 150.
g) Vērtspapīrošanas Vērtspapīrošanas nozīmē pārskatu sniedzošās iestādes turētus parāda vērtspapīrus, kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumā, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā. Vērtspapīrošanām, kas saglabātas bilancē (nav pārtraukta atzīšana), piemēro segto obligāciju noteikumus. Vērtspapīrošanām, kuru atzīšana ir pārtraukta, nav apgrūtinājuma, ja iestāde tur atsevišķus vērtspapīrus. Šos vērtspapīrus atspoguļos pārskatu sniedzošo iestāžu tirdzniecības portfelī vai banku portfelī tāpat kā jebkuru citu vērtspapīru, kuru emitējusi trešā puse. |
2.1.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi 1.9. a) IAS, Īstenošanas norādes (IG) 6. Pārskatu sniedzošās iestādes kopējie aktīvi, kas iekļauti tās bilancē. |
020 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma 1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts Tas ietver no centrālajām bankām un citām iestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. Skaidru naudu, proti, valsts un ārvalstu apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai, iekļauj rindā “citi aktīvi”. |
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Kapitāla vērtspapīru instrumenti, ko tur pārskatu sniedzošās iestādes, kā definēts 32.1. IAS. |
040 |
Parāda vērtspapīri V pielikuma 1. daļas 26. punkts Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas emitēti kā tādi vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi. |
050 |
tostarp: segtās obligācijas Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā minētās obligācijas. |
060 |
tostarp: vērtspapīrošanas Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kas ir vērtspapīrošanas, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā. |
070 |
tostarp: vispārējo valdību emitēti Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vispārējās valdības. |
080 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitēti Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas finanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta c) un d) apakšpunktā. |
090 |
tostarp: -nefinanšu sabiedrību emitēti Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas nefinanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta e) apakšpunktā. |
100 |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma Aizdevumi un avansi, proti, tādi pārskatus sniedzošo iestāžu turēti parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri, izņemot pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus. |
110 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi Aizdevumi un avansi, kas nav tādi aizdevumi pēc pieprasījuma, kuri ir hipotekārie aizdevumi saskaņā ar V pielikuma 2. daļas 41. punkta h) apakšpunktu. |
120 |
Citi aktīvi Citi pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi, kas iekļauti bilancē, izņemot tos, kas minēti iepriekšējās rindās un kas ir atšķirīgi no pašu parāda vērtspapīriem un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt iestāde, kurā nepiemēro IFRS. Šādā gadījumā pašu parāda vērtspapīrus iekļauj AE-COL veidnes 240. rindā un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentus pie aktīvu apgrūtinājumiem neuzrāda. |
2.1.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Apgrūtināto aktīvu bilances vērtība Tādu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā. |
020 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Tādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
030 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
040 |
Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība 13. SFPS un 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (1) iestādēm, kurās nepiemēro IFRS. Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) |
050 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu apgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
060 |
Neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība Tādu aktīvu uzskaites vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā. |
070 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Tādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
080 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus var izmantot darījumos ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
090 |
Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība 13. IFRS un 8. pants Direktīvā 2013/34/ES iestādēm, kurās nepiemēro IFRS. Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) |
100 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu neapgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
2.2. Veidne: AE-COL. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums
2.2.1. Vispārīgas piezīmes
15. |
Attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu un emitētiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, “neapgrūtināto” aktīvu kategorija ir sadalīta starp aktīviem, kuri ir “pieejami apgrūtināšanai” vai ir potenciāli atbilstoši apgrūtināšanai, un aktīviem, kuri “nav pieejami apgrūtināšanai”. |
16. |
Aktīvi “nav pieejami apgrūtināšanai”, ja tie ir saņemti kā nodrošinājums un pārskatu sniedzošā iestāde nevar to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt, izņemot nodrošinājuma īpašnieka saistību neizpildes gadījumā. Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas, nav pieejami apgrūtināšanai, ja pastāv jebkādi ierobežojumi noteikumos par turēto vērtspapīru emisiju, tos pārdodot vai atkārtoti ieķīlājot. |
17. |
Aktīvu apgrūtinājuma uzrādīšanas vajadzībām vērtspapīrus, kas ir aizņemti apmaiņā pret maksu, nesniedzot naudas vai bezskaidras naudas nodrošinājumu, uzrāda kā saņemto nodrošinājumu. |
2.2.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
130 |
Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums Visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas. |
||||
140 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver aizdevumus pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu) |
||||
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu) |
||||
160 |
Parāda vērtspapīri Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu) |
||||
170 |
tostarp: segtās obligācijas Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver segtās obligācijas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 050. rindu) |
||||
180 |
tostarp: vērtspapīrošanas Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vērtspapīrošanas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu) |
||||
190 |
tostarp: vispārējo valdību emitēti Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vispārējo valdību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu) |
||||
200 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitēti Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver finanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu) |
||||
210 |
tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver nefinanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu) |
||||
220 |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver tādus aizdevumus un avansus, kuri nav aizdevumi pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 100. rindu) |
||||
230 |
Cits saņemtais nodrošinājums Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver citus aktīvus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu) |
||||
240 |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri Pārskatu sniedzošās iestādes saglabāti emitētie pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas pašu vērtspapīrošanas. Ņemot vērā to, ka emitēti pašu parāda vērtspapīri (saskaņā ar 39.42. IAS) samazina attiecīgās finanšu saistības, šos vērtspapīrus neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu kategorijā (AE-ASS veidnes 010. rinda). Pašu parāda vērtspapīrus, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt ar IFRS nesaistīta iestāde, uzrāda šajā rindā. Šajā kategorijā neuzrāda emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas vērtspapīrošanas, jo šajos gadījumos, lai izvairītos no dubultas uzskaites, piemēro atšķirīgus noteikumus.
|
||||
250 |
AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ Visi pārskatu sniedzošās iestādes bilancē reģistrētie aktīvi, visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas un saglabāti emitētie pārskatu sniedzošās iestādes pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai pašu vērtspapīrošanas. |
2.2.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) |
020 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Tāda saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
030 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
040 |
Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība Patiesā vērtība pārskatu sniedzošās iestādes saņemtajam nodrošinājumam, kas nav apgrūtināts, bet ir pieejams apgrūtināšanai, jo pārskatu sniedzošā iestāde drīkst to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt nodrošinājuma īpašnieka saistību izpildes gadījumā. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru patieso vērtību, kuri nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti, bet ir pieejami apgrūtināšanai. |
050 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamas pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri un kurus ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
060 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamās pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
070 |
Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls Tāda saņemtā nodrošinājuma nominālā summa, kuru tur pārskatu sniedzošā iestāde, kurš nav apgrūtināts un pieejams apgrūtināšanai. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru nominālo summu, kuri nav pārskatu sniedzošās iestādes saglabātas pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti un nav pieejami apgrūtināšanai. |
2.3. Veidne: AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti
2.3.1. Vispārīgas piezīmes
18. |
Lai izvairītos no dubultās uzskaites, attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes emitētām un saglabātām pašu segtajām obligācijām un vērtspapīrošanām piemēro šādu noteikumu:
|
2.3.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti Emitētas pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. |
020 |
Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas Emitētas pašu segtās obligācijas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. |
030 |
Emitētas vērtspapīrošanas, kas saglabātas Emitētas pašu vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. |
040 |
Augstākās prioritātes To emitēto pašu vērtspapīrošanu augstākas prioritātes laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu. |
050 |
Mezanīna To emitēto pašu vērtspapīrošanu mezanīna laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Visi laidieni, kas nav augstākas prioritātes laidieni, t. i., tādi, kas kā pēdējie absorbē zaudējumus vai pirmo zaudējumu laidienus, ir uzskatāmi par mezanīna laidieniem. Sk. KPR 4. panta 67. punktu. |
060 |
Pirmās kārtas zaudējumu To emitēto pašu vērtspapīrošanu pirmās kārtas zaudējumu laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu. |
2.3.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||||
010 |
Pamatā esošā aktīvu pūla bilances vērtība Tāda seguma pūla/pamatā esošo aktīvu bilances vērtība, kas nodrošina saglabātās pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kas vēl nav ieķīlāts. |
||||||
020 |
Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras nav apgrūtinātas, bet ir pieejamas apgrūtināšanai. |
||||||
030 |
Tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras atbilst katram no šādiem kritērijiem:
Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
||||||
040 |
Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu nominālā summa, kuras nav apgrūtinātas un nav- pieejamas apgrūtināšanai. |
2.4. Veidne: AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti
2.4.1. Vispārīgas piezīmes
19. |
Šajā veidnē iekļauta informācija par dažādu apgrūtinājuma avotu nozīmību pārskatu sniedzošajai iestādei, tostarp tādiem avotiem, kuru finansējums nav saistīts ar saņemtajām aizdevumu saistībām vai finanšu garantijām un vērtspapīru aizdevumiem ar -bezskaidras naudas nodrošinājumu. |
20. |
Kopējais aktīvu un saņemtā nodrošinājuma apmērs AE-ASS un AE-COL veidnēs atbilst šādam validācijas noteikumam: {AE-SOU; r170; c030} = {AE-ASS; r010; c010} + {AE-COL; r130; c010} + {AE-COL; r240; c010}. |
2.4.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Atlasītu finanšu saistību bilances vērtība Pārskatu sniedzošās iestādes atlasītu nodrošināto finanšu saistību bilances vērtība, ciktāl šīs saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
020 |
Atvasinātie instrumenti Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kuri ir finanšu saistības, proti, ar negatīvu patieso vērtību, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
030 |
tostarp: ārpusbiržas Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina aktīvus. |
040 |
Noguldījumi Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus. |
050 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu Pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo darījumi) ir darījumi, kuros pārskatu sniedzošā iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Visi turpmāk minētie repo veida darījumu varianti ir jāuzrāda kā līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu: – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret naudas nodrošinājumu, un – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā. |
060 |
tostarp: centrālās bankas Ar centrālajām bankām noslēgtu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina aktīvus. |
070 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
080 |
tostarp: centrālās bankas Nodrošinātu noguldījumu, kas nav ar centrālajām bankām noslēgti pārskatu sniedzošās iestādes līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Jebkuras emisijas saglabātajai daļai piemēro īpašu A daļas 15. punkta vi) apakšpunktā paredzēto režīmu, lai šajā kategorijā uzrādītu tikai to parāda vērtspapīru procentuālo daļu, kuri nav izvietoti grupas sabiedrībās. |
100 |
tostarp: emitētas segtās obligācijas Tādu segto obligāciju bilances vērtība, kuru aktīvus ir iniciējusi pārskatu sniedzošā iestāde, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
110 |
tostarp: emitētas vērtspapīrošanas Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu vērtspapīrošanu bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
120 |
Citi apgrūtinājuma avoti Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
130 |
Saņemto aizdevuma saistību nomināls Pārskatu sniedzošās iestādes saņemto aizdevuma saistību nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
140 |
Saņemto finanšu garantiju nomināls Pārskatu sniedzošās iestādes saņemto finanšu garantiju nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
150 |
-Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība Pārskatu sniedzošās iestādes bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
160 |
Citi Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības un uz kuriem neattiecas iepriekš minētie posteņi, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
170 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ Visu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto darījumu summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
2.4.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar -bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā; iespējamās saistības uzrāda to nominālvērtībā; un ar bezskaidru naudu nodrošinātus vērtspapīrus uzrāda to patiesajā vērtībā. |
020 |
tostarp: no citām grupas sabiedrībām Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl darījuma partneris ir jebkura cita sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā un šādi darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Norādes attiecībā uz summu veidiem piemērojamiem noteikumiem sk. 010. slejā. |
030 |
Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un emitēti pašu vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri Aktīvu, saņemtā nodrošinājuma un emitēto pašu vērtspapīru summa, izņemot segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kas ir apgrūtinātas rindā norādīto dažāda veida darījumu rezultātā. Lai nodrošinātu saskaņotību ar AE-ASS un AE-COL veidnēs minētajiem kritērijiem, pārskatu sniedzošās iestādes bilancē iekļautos aktīvus uzrāda to bilances vērtībā, bet atkārtoti izmantotu saņemto nodrošinājumu un apgrūtinātus emitētos pašu vērtspapīrus, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, uzrāda to patiesajā vērtībā. |
040 |
tostarp: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums Tāda saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība, kurš ir atkārtoti izmantots/apgrūtināts rindā uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā. |
050 |
Tostarp: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri Tādu emitētu pašu vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kuri ir apgrūtināti rindās uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā. |
3. B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU
3.1. Vispārīgas piezīmes
21. |
B daļā iekļautajā veidnē atspoguļots vispārējs pārskats par apgrūtināto aktīvu un atkārtoti izmantotā saņemtā nodrošinājuma summu, kas atbilst intervāliem, kuri noteikti attiecībā uz sakrītošu saistību atlikušo termiņu. |
3.2. Veidne: AE-MAT). Dati par termiņu
3.2.1. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010 |
Apgrūtinātie aktīvi Šajā veidnē apgrūtinātie aktīvi ietver:
Šīs summas sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdoto vērtspapīru darījumi) atlikušā termiņa. |
||||
020 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija) Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju. Summas uzrāda patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc tā darījuma atlikušā termiņa, ar kuru sabiedrība saņēma nodrošinājumu un kurš tiek izmantots atkārtoti (saņemošā pozīcija). |
||||
030 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija) Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju. Summas uzrāda to patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (atkārtotas izmantošanas pozīcija): sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri. |
3.2.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Nenoteikts termiņš Pēc pieprasījuma (bez konkrēta termiņa) |
020 |
Uz nakti Izpildes termiņš 1 diena vai īsāks |
030 |
> 1 diena<=1 nedēļa Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 dienu, bet īsāks par vai vienāds ar 1 nedēļu |
040 |
> 1 nedēļa<=2 nedēļas Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 nedēļu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 nedēļām |
050 |
> 2 nedēļas <=1 mēnesis Izpildes termiņš ir ilgāks par 2 nedēļām, bet īsāks par vai vienāds ar 1 mēnesi |
060 |
> 1 mēnesis <=3 mēneši Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 mēnesi, bet īsāks par vai vienāds ar 3 mēnešiem |
070 |
> 3 mēneši <=6 mēneši Izpildes termiņš ir ilgāks par 3 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 6 mēnešiem |
080 |
> 6 mēneši<=1 gads Izpildes termiņš ir ilgāks par 6 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 1 gadu |
090 |
> 1 gads <=2 gadi Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 gadiem |
100 |
> 2 gadi <=3 gadi Izpildes termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 3 gadiem |
110 |
> 3 gadi <=5 gadi Izpildes termiņš ir ilgāks par 3 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 5 gadiem |
120 |
> 5 gadi <=10 gadi Izpildes termiņš ir ilgāks par 5 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 10 gadiem |
130 |
> 10 gadi Izpildes termiņš ir ilgāks par 10 gadiem |
4. C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI
4.1. Vispārīgas piezīmes
22. |
Šajā veidnē iestādēm jāaprēķina aktīvu apgrūtinājuma līmenis, izmantojot vairākus stresa scenārijus. |
23. |
Iespējamais apgrūtinājums attiecas uz tiem papildu aktīviem, kurus var būt nepieciešams apgrūtināt, ja pārskatu sniedzošajai iestādei rodas nelabvēlīgi apstākļi, kurus izraisījis ārējs notikums un kurus pārskatu sniedzošā iestāde nevar kontrolēt (tostarp, kredītreitinga pazemināšana, apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums vai vispārējs uzticēšanās zudums). Šādos gadījumos pārskatu sniedzošajai iestādei attiecībā uz jau veiktiem darījumiem būs jāapgrūtina papildu aktīvi. No apgrūtināto aktīvu papildu apmēra atskaita tādu iestādes nodrošinājuma darījumu ietekmi, kas veikti, lai novērstu iepriekš minētajos stresa scenārijos izklāstītos notikumus. |
24. |
Šajā veidnē iekļauti šādi divi scenāriji attiecībā uz uzrādāmo iespējamo apgrūtinājumu, kas sīkāk izklāstīti 4.1.1. un 4.1.2. punktā. Norādāmajā informācijā ietver iestādes pamatotas aplēses, kas balstās uz labāko pieejamo informāciju.
|
25. |
Šos scenārijus uzrāda neatkarīgi vienu no otra, un būtiskas valūtas amortizāciju arī uzrāda neatkarīgi no citu būtisku valūtu amortizācijas. Tādējādi iestādes neņem vērā korelācijas starp minētajiem scenārijiem. |
4.1.1. A scenārijs: Apgrūtināto aktīvu samazinājums par 30 %
26. |
Tiek pieņemts, ka visu apgrūtināto aktīvu vērtība samazinās par 30 %. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma, kas izriet no šāda samazinājuma, ņem vērā esošos virsnodrošinājuma apmērus, lai tiktu saglabāts tikai minimālais nodrošinājuma līmenis. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma ņem arī vērā prasības, kas noteiktas skartajos līgumos un vienošanās, tostarp izraisītājmehānismus, ja sasniegts noteikts slieksnis. |
27. |
Iekļauj tikai tos līgumus un vienošanās, kuros noteikts juridisks pienākums izveidot papildu nodrošinājumu. Tas ietver segto obligāciju emisijas, ja pastāv juridiska prasība saglabāt virsnodrošinājuma minimālo līmeni, bet nepastāv prasība saglabāt esošos segtās obligācijas reitinga līmeņus. |
4.1.2. B scenārijs: Amortizācija 10 % apmērā būtiskajās valūtās
28. |
Valūta ir atzīstama par būtisku valūtu, ja pārskatu sniedzošajai iestādei kopējās saistības šajā valūtā ir 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām. |
29. |
10 % amortizācijas aprēķinā ņem vērā gan aktīvu, gan saistību izmaiņas, t. i., pievērš uzmanību aktīvu un saistību neatbilstībām. Piemēram, uz aktīviem ASV dolāros balstīti repo darījumi ASV dolāros nerada papildu apgrūtinājumu, bet uz aktīviem EUR balstīti repo darījumi ASV dolāros rada papildu apgrūtinājumu. |
30. |
Šajā aprēķinā iekļauj visus darījumus, kuros iesaistītas dažādas valūtas. |
4.2. Veidne: AE-CONT. Iespējamais apgrūtinājums
4.2.1. Norādes par konkrētām rindām
31. |
Sk. norādes par AE-SOU veidnē iekļautajām specifiskām slejām 1.5.1. punktā. AE-CONT veidnē iekļauto sleju saturs neatšķiras no AE-SOU veidnes. |
4.2.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri Tādas pašas norādes un dati kā AE-SOU veidnes 010. slejā. Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Atbilstoši tam, kā veidnē minēts attiecībā uz katru rindu, finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā, iespējamās saistības – to nominālvērtībā, bet ar bezskaidru naudu nodrošinātus aizdotos vērtspapīrus – to patiesajā vērtībā. |
020 |
A. Apgrūtināto aktīvo papildu summa Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko varētu izmantot A scenārija gadījumā. Saskaņā ar šā pielikuma A daļā iekļautajām norādēm šīs summas uzrāda to bilances vērtībā, ja attiecīgā summa ir saistīta ar pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem, vai to patiesajā vērtībā, ja tā saistīta ar saņemto nodrošinājumu. Summas, kas pārsniedz iestādes neapgrūtinātos aktīvus un nodrošinājumu, uzrāda patiesajā vērtībā. |
030 |
B. Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 1 Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 1. Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā. |
040 |
B. Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 2 Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 2. Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā. |
5. D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS
5.1. Vispārīgas piezīmes
32. |
Šajā veidnē uzrāda informāciju par visām PVKIU atbilstīgām segtajām obligācijām, kuras emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde. PVKIU atbilstīgās segtās obligācijas ir obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā. Tās ir pārskatu sniedzošās iestādes emitētas segtās obligācijas, ja uz pārskatu sniedzošo iestādi saistībā ar attiecīgo segto obligāciju saskaņā ar likumu attiecas īpaša valsts uzraudzība, kas paredzēta obligāciju turētāju aizsardzībai, un ja attiecībā uz šādu segto obligāciju ir vajadzīgs, lai no šo obligāciju emisijas iegūtās summas saskaņā ar likumu būtu ieguldītas aktīvos, kuri visā obligāciju derīguma laikā var segt no šīm obligācijām izrietošus prasījumus un kuri emitenta neveiksmes gadījumā pirmkārt izmantojami, lai kompensētu pamatsummu un izmaksātu uzkrātos procentus. |
33. |
AE-CB veidnēs neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes (vai tās vārdā) emitētas segtās obligācijas, kuras nav PVKIU atbilstīgas segtās obligācijas. |
34. |
Pārskatu sniegšanas pamatā ir likumā noteikts segto obligāciju režīms, t. i., tiesiskais regulējums, ko piemēro segto obligāciju programmai. |
5.2. Veidne: AE-CB. Segto obligāciju emisija
5.2.1. Norādes par z-asi
z ass |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Seguma pūla identifikators (atvērts) Seguma pūla identifikatoru veido seguma pūlu emitējušās sabiedrības nosaukums vai skaidrs saīsinājums un seguma pūla apzīmējums, kam individuāli piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus. |
5.2.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Nominālā summa Nominālā summa ir prasījumu attiecībā uz pamatsummu kopējais apmērs, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kuri ir piemērojami pietiekama seguma noteikšanai. |
020 |
Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums)/tirgus vērtība Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums) ir prasījumu attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumiem kopējais apmērs, diskontēts ar valūtai specifisku bezriska ienesīguma līkni, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kurus piemēro pietiekama seguma noteikšanai. Attiecībā uz seguma pūla atvasinātajām pozīcijām 080. un 210. slejā uzrādāmo summu atspoguļo tās tirgus vērtībā. |
030 |
Aktīva specifiskā vērtība Aktīva specifiskā vērtība ir seguma pūla aktīvu ekonomiskā vērtība, ko var attēlot kā patieso vērtību saskaņā ar 13. IFRS kā likvīdos tirgos veikto darījumu novērojamu tirgus vērtību vai kā pašreizējo vērtību, kas varētu diskontēt aktīva nākotnes naudas plūsmas ar aktīva specifisko procentu likmes līkni. |
040 |
Uzskaites vērtība Segto obligāciju saistību vai seguma pūla aktīva bilances vērtība ir segto obligāciju emitenta bilances vērtība. |
5.2.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Atbilstība KPR 129. pantam? [JĀ/NĒ] Lai seguma pūlam varētu piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu, iestādes norāda, vai seguma pūls atbilst prasībām, kas izklāstītas minētās regulas 129. pantā. |
012 |
Ja JĀ, norādiet seguma pūla primāro aktīvu kategoriju Ja seguma pūlam var piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu (atbilde JĀ 011. slejā), tad šajā ailē norāda seguma pūla primāro aktīvu kategoriju. Šajā nolūkā izmanto regulas 129. panta 1. punktā paredzēto klasifikāciju un attiecīgi norāda kodus “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g”. Kodu “h” izmanto, ja seguma pūla primārā aktīvu kategorija neietilpst nevienā no iepriekšējām kategorijām. |
020-140 |
Segto obligāciju saistības Segto obligāciju saistības ir emitējošās sabiedrības saistības, kas radušās, emitējot segtās obligācijas, un ietver visas pozīcijas (kā tās definētas atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam), kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus (tas var ietvert, piemēram, apritē esošos vērtspapīrus, kā arī tādas segto obligāciju emitenta darījumu partneru pozīciju atvasināto instrumentu pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) negatīvu tirgus vērtību, kuras attiecina uz seguma pūlu un kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam uzskata par segto obligāciju saistībām). |
020 |
Pārskata sniegšanas datums Segto obligāciju saistību summas (izņemot seguma pūla atvasinātās pozīcijas) atbilstoši dažādiem nākotnes datumu intervāliem. |
030 |
+ 6 mēneši Datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus no pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz segto obligāciju saistībām nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata atsauces datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi. |
040-070 |
+ 12 mēneši – + 10 gadi Tās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (030. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma. |
080 |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību Seguma pūla atvasināto pozīciju neto negatīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto negatīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka ir vajadzīgs, lai šādas atvasinātās pozīcijas (ar negatīvu tirgus vērtību) segtu atbilstoši seguma pūla aktīvi. Uzrāda tikai neto negatīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu. |
090-140 |
Segtās obligācijas ārējais kredītreitings Jāsniedz informācija par pārskata sniegšanas datumā esošo attiecīgās segtās obligācijas ārējo kredītreitingu. |
090 |
Kredītreitingu aģentūra 1 Ja pārskata sniegšanas datumā vismaz viena kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi kredītreitingu, tad šeit norāda šīs kredītreitingu aģentūras nosaukumu. Ja pārskata sniegšanas datumā vairāk nekā trīs kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingus, izvēlas tās trīs kredītreitingu aģentūras, kurām ir sniegta informācija, pamatojoties uz šo aģentūru attiecīgo tirgus daļu pārsvaru. |
100 |
Kredītreitings 1 Kredītreitingu aģentūras izsniegtais kredītreitings, kas uzrādīts 090. slejā attiecībā uz segto obligāciju pārskata atsauces datumā. Ja viena un tā pati kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītreitingu, tad uzrāda ilgtermiņa kredītreitingu. Kredītreitingā, kuru uzrāda, ietver jebkuras izmaiņas. |
110.,130. |
Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3 Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūru 1 (090. sleja), ir spēkā citām kredītreitingu aģentūrām, kuras attiecībā uz segto obligāciju ir izsniegušas kredītreitingus pārskata atsauces datumā. |
120.,140. |
Kredītreitings 2 un kredītreitings 3 Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu 1 (100. sleja), ir attiecināmas uz citiem kredītreitingiem, kurus kredītreitingu aģentūra 2 un 3 attiecībā uz segto obligāciju izsniegusi pārskata atsauces datumā. |
150-250 |
Seguma pūls Seguma pūlā iekļautas visas pozīcijas, tostarp tādas seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) neto pozitīvu tirgus vērtību, kurām piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus. |
150 |
Pārskata sniegšanas datums Aktīvu summa seguma pūlā, izņemot tā atvasinātās pozīcijas. Šajā summā ietvertas virsnodrošinājuma minimuma prasības un jebkāds papildu virsnodrošinājums, kas pārsniedz minimumu tādā mērā, ka jāpiemēro attiecīgie segto obligāciju aizsardzības pasākumi. |
160 |
+ 6 mēneši Pārskata sniegšanas datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus pēc pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz seguma pūlu nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata sniegšanas datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi. |
170-200 |
+ 12 mēneši – + 10 gadi Tās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (160. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma. |
210 |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību Seguma pūla atvasināto pozīciju neto pozitīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto pozitīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka atvasinātās pozīcijas ar pozitīvu tirgus vērtību nebūtu daļa no segto obligāciju emitenta kopējās mantas maksātnespējas procesā. Uzrāda tikai neto pozitīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu. |
220-250 |
Seguma pūla summas, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu Seguma pūla summas, tostarp tādas nodrošinājuma portfeļa atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu (virsnodrošinājums). |
220 |
Atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar minimuma segumu, kas nepieciešams atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam. |
230-250 |
Saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par attiecīgo kredītreitingu aģentūras metodiku būtu obligāts, lai saglabātu pašreizējo kredītreitingu, kuru izsniegusi attiecīgā kredītreitingu aģentūra. |
230 |
Kredītreitingu aģentūra 1 Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par kredītreitingu aģentūras 1 (090. sleja) metodiku būtu obligāts, lai saglabātu kredītreitingu 1 (100. sleja). |
240-250 |
Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3 Norādes attiecībā uz kredītreitingu aģentūru 1 (230. sleja) ir piemērojamas arī kredītreitingu aģentūrai 2 (110. sleja) un kredītreitingu aģentūrai 3 (130. sleja). |
6. E DAĻA: IZVĒRSTI DATI
6.1. Vispārīgas piezīmes
35. |
E daļā ir tādi pati struktūra kā A daļas veidnēs attiecībā uz pārskatu par apgrūtinājumiem – ar dažādām veidnēm pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu apgrūtinājuma un saņemtā nodrošinājuma uzrādīšanai: attiecīgi AE-ADV1 un AE-ADV2. Līdz ar to sakrītošās saistības atbilst saistībām, kuras ir nodrošinātas ar apgrūtinātajiem aktīviem, un “viens pret vienu” attiecībai nav jāpastāv. |
6.2. Veidne: AE-ADV1. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem
6.2.1. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-020 |
Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, repo darījumi) Pārskatu sniedzošās iestādes visu veidu saistības, kurās darījuma partneris ir centrālā banka. Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., summu, kas pārsniedz centrālās bankas noteikto minimumu, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem. |
030-040 |
Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek kotēti vai tirgoti atzītā vai norīkotā ieguldījumu biržā un apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
050-060 |
Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti Pārskatu sniedzošās iestādes tādu nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek tirgoti ārpus biržas un apgrūtina pašas iestādes aktīvus. (Tāda pati norāde AE-SOU veidnes 030. slejā) |
070-080 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu Tādu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Attiecībā uz trīspusējiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu īsteno tādu pašu pieeju kā attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
090-100 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto noguldījumu bilances vērtība, izņemot pārskatu sniedzošās iestādes līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus. |
110-120 |
Emitēti segto obligāciju vērtspapīri Sk. norādes AE-COL veidnes 100. rindā. |
130-140 |
Emitētās vērtspapīrošanas Sk. norādes AE-COL veidnes 110. rindā. |
150-160 |
Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina šīs iestādes aktīvus. Gadījumā, kad pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi dažus no emitētajiem parāda vērtspapīriem – vai nu no emisijas dienas vai atpirkšanas rezultātā vēlāk – šādus saglabātus vērtspapīrus šajā postenī neuzrāda. Turklāt tām piešķirto nodrošinājumu šajā veidnē būtu jāklasificē kā neapgrūtinātu nodrošinājumu. |
170-180 |
Citi apgrūtinājuma avoti Sk. norādes AE-COL veidnes 120. rindā. |
190 |
Apgrūtinātie aktīvi kopā Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir apgrūtināti. |
200 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to apgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
210 |
Neapgrūtinātie aktīvi kopā Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri nav apgrūtināti. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā. |
220 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to neapgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
230 |
Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde. |
6.2.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma Sk. norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu. |
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Sk. norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu. |
030 |
Kopā Sk. norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu. |
040 |
tostarp: segtās obligācijas Sk. aprakstu par AE-ASS veidnes 050. rindu. |
050 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Segtās obligācijas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 050. rindu. |
060 |
tostarp: vērtspapīrošanas Sk. norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu. |
070 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Vērtspapīrošanas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 060. rindu. |
080 |
tostarp: vispārējo valdību emitēti Sk. norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu. |
090 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitēti Sk. norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu. |
100 |
tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti Sk. norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu. |
110 |
Centrālās bankas un vispārējās valdības Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai. |
120 |
Finanšu sabiedrības Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām. |
130 |
Nefinanšu sabiedrības Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām. |
140 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi Aizdevumi un avansi, kas nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
150 |
Mājsaimniecības Aizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
160 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi Aizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
170 |
Citi aktīvi Sk. norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu. |
180 |
Kopā Sk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu. |
6.3. Veidne: AE-ADV2. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu
6.3.1. Norādes par konkrētām rindām
36. |
Sk. 6.2.1. punktu, jo norādes abās veidnēs ir vienādas. |
6.3.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma Sk. norādes par AE-COL veidnes 140. rindu. |
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti Sk. norādes par AE-COL veidnes 150. rindu. |
030 |
Kopā Sk. norādes par AE-COL veidnes 160. rindu. |
040 |
tostarp: segtās obligācijas Sk. norādes AE-COL veidnes 170. rindā. |
050 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir segtās obligācijas, kuras emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
060 |
tostarp: vērtspapīrošanas Sk. norādes par AE-COL veidnes 180. rindu. |
070 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir vērtspapīrošanas, kuras ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
080 |
tostarp: vispārējo valdību emitēti Sk. norādes par AE-COL veidnes 190. rindu. |
090 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitēti Sk. norādes par AE-COL veidnes 200. rindu. |
100 |
tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti Sk. norādes par AE-COL veidnes 210. rindu. |
110 |
Centrālās bankas un vispārējās valdības Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai. |
120 |
Finanšu sabiedrības Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām. |
130 |
Nefinanšu sabiedrības Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām. |
140 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
150 |
Mājsaimniecības Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
160 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
170 |
Citi aktīvi Sk. norādes par AE-COL veidnes 230. rindu. |
180 |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri Sk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu. |
190 |
Kopā Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. un 140. rindu.” |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).