31.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1278

(2015. gada 9. jūlijs),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saistībā ar norādēm, veidnēm un definīcijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 99. panta 6. punkta ceturto daļu, 101. panta 4. punkta trešo daļu, 394. panta 4. punkta trešo daļu, 415. panta 3. punkta ceturto daļu, un 430. panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2) ir noteiktas prasības, saskaņā ar kurām iestādēm ir jāsniedz informācija, kas attiecas uz to atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013. Ņemot vērā to, ka regulējums, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, pakāpeniski tiek papildināts un grozīts mazsvarīgos aspektos, pieņemot regulējošos tehniskos standartus, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 nepieciešams attiecīgi atjaunināt, lai atspoguļotu šos noteikumus; sniegt norāžu un definīciju, ko izmanto iestāžu sniegto uzraudzības pārskatu vajadzībām, sīkāku precizējumu.

(2)

Lai nodrošinātu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 noteikto prasību pareizu un vienotu piemērošanu, būtu turpmāk jāprecizē veidnes, norādes un definīcijas, ko izmanto pārskatu sniegšanai uzraudzības iestādēm. Tāpēc juridiskās skaidrības nolūkos ir pienācīgi aizstāt vairākas I, III un IV pielikumā iekļautās veidnes un grozīt atsevišķas norādes, kas iekļautas II, V, IX un XVII pielikumā.

(3)

Lai sniegtu iestādēm un kompetentajām iestādēm pienācīgu laiku īstenot šajā regulā izklāstītos grozījumus, tā būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. jūnija.

(4)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(5)

Ņemot vērā, ka nepieciešamie Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 grozījumi neietver nozīmīgas izmaiņas būtiskajos noteikumos, EBI atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 15. panta 1. punkta otrajai daļai nav veikusi nekādu sabiedrisku apspriešanu, jo tā būtu nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi.

(6)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza šādi:

1)

veidnes 1, 4, 6.2, 7, 8.1, 9.1, 9.2, 9.3, 17, 21 un 22 I pielikumā aizstāj ar šīs regulas I pielikumā norādītajām veidnēm ar attiecīgo numerāciju;

2)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

3)

veidnes 1.3, 16, 20 un 46 III pielikumā aizstāj ar šīs regulas III pielikumā norādītajām veidnēm ar attiecīgo numerāciju;

4)

veidnes 1.3, 16, 20 un 46 IV pielikumā aizstāj ar šīs regulas IV pielikumā norādītajām veidnēm ar attiecīgo numerāciju;

5)

regulas V pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikuma tekstu;

6)

regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumā izklāstīto tekstu;

7)

regulas XVII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 9. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

I PIELIKUMS

C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1

PAŠU KAPITĀLS

 

015

1.1

PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

020

1.1.1

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

030

1.1.1.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

040

1.1.1.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

045

1.1.1.1.1*

No tiem: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

 

050

1.1.1.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

060

1.1.1.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

070

1.1.1.1.4

(-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

080

1.1.1.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

090

1.1.1.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

091

1.1.1.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

092

1.1.1.1.5

(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

 

130

1.1.1.2

Nesadalītā peļņa

 

140

1.1.1.2.1

Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa

 

150

1.1.1.2.2

Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

 

160

1.1.1.2.2.1

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

170

1.1.1.2.2.2

(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

 

180

1.1.1.3

Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

 

200

1.1.1.4

Citas rezerves

 

210

1.1.1.5

Rezerves vispārējiem banku riskiem

 

220

1.1.1.6

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

230

1.1.1.7

Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

240

1.1.1.8

Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

 

250

1.1.1.9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

 

260

1.1.1.9.1

(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

 

270

1.1.1.9.2

Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

 

280

1.1.1.9.3

Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

 

285

1.1.1.9.4

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

290

1.1.1.9.5

(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

 

300

1.1.1.10

(-) Nemateriālā vērtība

 

310

1.1.1.10.1

(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

 

320

1.1.1.10.2

(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

 

330

1.1.1.10.3

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

 

340

1.1.1.11

(-) Citi nemateriālie aktīvi

 

350

1.1.1.11.1

(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

 

360

1.1.1.11.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

 

370

1.1.1.12

(-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

 

380

1.1.1.13

(-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

390

1.1.1.14

(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

400

1.1.1.14.1

(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

410

1.1.1.14.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

 

420

1.1.1.14.3

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

 

430

1.1.1.15

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

440

1.1.1.16

(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

450

1.1.1.17

(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

460

1.1.1.18

(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

470

1.1.1.19

(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

471

1.1.1.20

(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

472

1.1.1.21

(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

480

1.1.1.22

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

490

1.1.1.23

(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

500

1.1.1.24

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

510

1.1.1.25

(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

 

520

1.1.1.26

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

524

1.1.1.27

(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

529

1.1.1.28

Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

530

1.1.2

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

540

1.1.2.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

550

1.1.2.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

560

1.1.2.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

570

1.1.2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

580

1.1.2.1.4

(-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

590

1.1.2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

620

1.1.2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

621

1.1.2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

622

1.1.2.1.5

(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

 

660

1.1.2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

670

1.1.2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

680

1.1.2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

690

1.1.2.5

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

700

1.1.2.6

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

1.1.2.7

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

1.1.2.8

(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

 

730

1.1.2.9

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

740

1.1.2.10

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

 

744

1.1.2.11

(-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

748

1.1.2.12

Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

750

1.2

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

760

1.2.1

Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

 

770

1.2.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

780

1.2.1.2*

Izziņas postenis: Neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

790

1.2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

800

1.2.1.4

(-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

810

1.2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

840

1.2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

841

1.2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

842

1.2.1.5

(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

 

880

1.2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

890

1.2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

 

900

1.2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

 

910

1.2.5

IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

 

920

1.2.6

Vispārējās kredītriska korekcijas

 

930

1.2.7

(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

940

1.2.8

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

950

1.2.9

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

960

1.2.10

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

 

970

1.2.11

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

 

974

1.2.12

(-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

978

1.2.13

Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 


C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

Rinda

ID

Postenis

Sleja

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības

010

010

1

Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

 

020

1.1

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

030

1.2

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

040

1.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

050

2

Kopējās atliktā nodokļa saistības

 

060

2.1

Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

070

2.2

Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

080

2.2.1

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

090

2.2.2

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi

100

3

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

 

110

3.1

Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

 

120

3.1.1

Vispārējās kredītriska korekcijas

 

130

3.1.2

Specifiskās kredītriska korekcijas

 

131

3.1.3

Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

 

140

3.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

145

4

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde

 

150

4.1

Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

 

155

4.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

160

5

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

 

170

6

Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

 

180

7

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

 

Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem

190

8

Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

200

9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

 

210

10

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

 

225

11,1

Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora vajadzībām

 

226

11,2

Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

230

12

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

240

12.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

250

12.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

260

12.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

270

12.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

280

12.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

290

12.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

291

12.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

292

12.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

293

12.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

300

13

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

310

13.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

320

13.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

330

13.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

340

13.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

350

13.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

360

13.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

361

13.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

362

13.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

363

13.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

370

14

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

380

14.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

390

14.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

400

14.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

410

14.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

420

14.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

430

14.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

431

14.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

432

14.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

433

14.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

440

15

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

450

15.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

460

15.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

470

15.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

480

15.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

490

15.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

500

15.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

501

15.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

502

15.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

503

15.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

510

16

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

520

16.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

530

16.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

540

16.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

550

16.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

560

16.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

570

16.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

571

16.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

572

16.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

573

16.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

580

17

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

590

17.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

600

17.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

610

17.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

620

17.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

630

17.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

640

17.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

641

17.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

642

17.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

643

17.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām,ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas:

650

18

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

 

660

19

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

 

670

20

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

 

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

680

21

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

690

22

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

700

23

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

24

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

25

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

730

26

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

Kapitāla rezerves

740

27

Apvienoto rezervju prasība

 

750

 

Kapitāla saglabāšanas rezerves

 

760

 

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

 

770

 

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

 

780

 

Sistēmiskā riska rezerves

 

790

 

Sistēmiski nozīmīgo iestāžu rezerves

 

800

 

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

810

 

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

Otrā pīlāra prasības

820

28

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz otrā pīlāra korekcijām

 

Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām

830

29

Sākotnējais kapitāls

 

840

30

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

 

Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus

850

31

Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

 

860

32

Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

 

Bāzeles I minimums

870

 

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

 

880

 

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzeles I” minimumam

 

890

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam

 

900

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam – SP alternatīva

 

C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

NOSAUKUMS

KODS

LEI kods

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS:

(JĀ/NĒ)

DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

VALSTS KODS

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

010

020

025

030

040

050

060

070

080

090

100

110

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

PAŠU KAPITĀLS

 

 

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

 

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

ATTIECĪGIE PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

 

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

Riska darījumu kategorija

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

010

030

040

050

060

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

030

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

050

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu

 

 

 

 

 

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 


 

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+)

070

080

090

100

110

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

030

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

050

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu

 

 

 

 

 

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 


 

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

0 %

20 %

50 %

100 %

 

(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS

120

130

140

150

160

170

180

190

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

030

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu

 

 

 

 

 

 

 

 

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

 

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI

NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS

200

210

215

220

230

240

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

030

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

050

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu

 

 

 

 

 

 

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

IRB riska darījumu kategorija:

Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm:

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM

(%)

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+)

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

015

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

090

RISKA PAKĀPE: 0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

No tiem: kategorijā Nr. 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

90 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

115 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

015

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

090

RISKA PAKĀPE: 0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

No tiem: kategorijā Nr. 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

90 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

115 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

015

no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

090

RISKA PAKĀPE: 0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

No tiem: kategorijā Nr. 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

90 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

115 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C 09.01— RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

No kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

010

020

040

050

055

060

070

075

080

090

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

075

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

085

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

095

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Segtas obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citi riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

no kā: kuros nav pildītas saistības

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

no kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM

(%)

010

030

040

050

055

060

070

080

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: Specializētā kreditēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

060

privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Atbilstīgi atjaunojami

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Privātpersonas vai MVU — citi

 

 

 

 

 

 

 

 

120

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 


 

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

no kā: kuros nav pildītas saistības

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

no kā: kuros nav pildītas saistības

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

090

100

105

110

120

125

130

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

020

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

030

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: Specializētā kreditēšana

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

060

privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

080

MVU

 

 

 

 

 

 

 

090

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

100

Atbilstīgi atjaunojami

 

 

 

 

 

 

 

110

Privātpersonas vai MVU — citi

 

 

 

 

 

 

 

120

MVU

 

 

 

 

 

 

 

130

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

140

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

C 09.03 – ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS IESTĀDĒM SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVJU NORMAS APRĒĶINĀŠANAI (CR GB 3)

Valsts:

 

Summa

010

010

Pašu kapitāla prasības

 


C 17.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI UN ATGUVUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR Details)

ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM

NOTIKUMU VEIDI

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA

ĀRĒJĀ KRĀPŠANA

DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA

KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE

FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI

KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS

IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA

ZEMĀKĀ

AUGSTĀKĀ

Rindas

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

PRIVĀTPERSONU UN MVU APKALPOŠANA [RB]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA [AM]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Notikumu skaits No kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

911

≥ 10 000 un < 20 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

912

≥ 20 000 un < 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

913

≥ 100 000 un < 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

914

≥ 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

Kopējo zaudējumu apmērs No kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

921

≥ 10 000 un < 20 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

922

≥ 20 000 un < 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

923

≥ 100 000 un < 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

924

≥ 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

Kopējie atgūtie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

Valsts tirgus:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

021

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

022

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

 

 

 

 

 

 

 

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

 

 

 

 

 

 

 

050

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

080

Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

 

 

 

 

 

 

 

090

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

100

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

110

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

(tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale)

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

SAKRĪTOŠĀS

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Cieši korelētas valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Zelts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Ārpusbilances posteņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS

130

euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

leks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Argentīnas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Austrālijas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Brazīlijas reāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Bulgārijas leva

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kanādas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Čehijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Dānijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Ēģiptes mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

sterliņu mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

forints

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

jēna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Lietuvas lits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

denārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Meksikas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

zlots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Rumānijas leja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Krievijas rublis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Serbijas dinārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Zviedrijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Šveices franks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Turcijas lira

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

grivna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

ASV dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Islandes krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Norvēģijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Hongkongas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

jaunais Taivānas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Jaunzēlandes dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Singapūras dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Dienvidkorejas vona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

juaņa renminbi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Horvātijas kuna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Satura rādītājs

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES 54

1.

 STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS 54

1.1.

 STRUKTŪRA 54

1.2.

 NUMERĀCIJAS KONVENCIJA 54

1.3.

 ZĪMJU KONVENCIJA 54
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI 54

1.

 PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) 54

1.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 54

1.2.

 C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1) 55

1.2.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 55

1.3.

 C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) 68

1.3.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 68

1.4.

 C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) 74

1.4.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 74

1.5.

 C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) 75

1.5.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 75

1.6.

 PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) 88

1.6.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 88

1.6.2.

 C 05.01. – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) 89

1.6.2.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 89

1.6.3.

 C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.) 96

1.6.3.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 96

2.

 GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 98

2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 98

2.2.

 SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU 99

2.3.

 INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ 99

2.4.

 C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ) 99

2.5.

 C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 100

3.

 KREDĪTRISKA VEIDNES 106

3.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 106

3.1.1.

 PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU 107

3.1.2.

 PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU 107

3.2.

 C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 107

3.2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 107

3.2.2.

 CR SA VEIDNES TVĒRUMS 107

3.2.3.

 RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU 108

3.2.4.

 SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ 111

3.2.4.1.

 RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” 111

3.2.4.2.

 RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” 111

3.2.4.3.

 RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” 111

3.2.5.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 112

3.3.

 KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) 118

3.3.1.

 CR IRB VEIDNES TVĒRUMS 118

3.3.2.

 CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS 119

3.3.3.

 C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) 120

3.3.3.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 120

3.3.4.

 C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) 127

3.4.

 KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB) 127

3.4.1.

 C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) 128

3.4.1.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 128

3.4.2.

 C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) 130

3.4.2.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 130

3.4.3.

 C 09.03. – ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS, LAI APRĒĶINĀTU IESTĀDES SPECIFISKO PRETCIKLISKO KAPITĀLA REZERVJU NORMU (CR GB 3) 132

3.4.3.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 132

3.4.3.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 132

3.5.

 C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) 133

3.5.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 133

3.5.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) 134

3.6.

 C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) 136

3.6.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 136

3.6.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 137

3.7.

 C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 138

3.7.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 138

3.7.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 139

3.8.

 C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) 145

3.8.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 145

3.8.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 145

3.9.

 C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) 151

3.9.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 151

3.9.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 152

4.

 OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES 160

4.1.

 C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) 160

4.1.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 160

4.1.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 160

4.2.

 C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS) 163

4.2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 163

4.2.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 165

5.

 TIRGUS RISKA VEIDNES 166

5.1.

 C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) 167

5.1.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 167

5.1.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 167

5.2.

 C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) 169

5.2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 169

5.2.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 169

5.3.

 C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) 171

5.3.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 171

5.3.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 172

5.4.

 C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) 174

5.4.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 174

5.4.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 174

5.5.

 C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) 176

5.5.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 176

5.5.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 176

5.6.

 C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) 178

5.6.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 178

5.6.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 178

5.7.

 C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM) 179

5.7.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 179

5.7.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 179

5.8.

 C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) 182

5.8.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 182

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.   STRUKTŪRA

1.

Kopumā sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki:

a)

kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;

b)

grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;

c)

kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);

d)

tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);

e)

operacionālais risks.

2.

Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajās pamatnostādnēs par kopējās pārskatu sniegšanas sistēmas īstenošanu ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī piemēri un validācijas noteikumi.

3.

Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.

1.2.   NUMERĀCIJAS KONVENCIJA

4.

Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5.

Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.

6.

Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

7.

Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām. {Veidne;Rinda}

8.

Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

1.3.   ZĪMJU KONVENCIJA

9.

Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.   PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

1.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

10.

CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:

a)

CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;

b)

CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību regulas (KPR) 92. panta 3. punktā);

c)

CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;

d)

CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;

e)

CA 5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.

11.

Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.

12.

Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.

13.

Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:

a)

posteņos pārejas korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka summas CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

b)

Pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi.

c)

CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.

14.

Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.

a)

CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem.

b)

veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm.

c)

CA4 veidnē ietverta viena šūna par papildu pašu kapitāla prasībām saistībā ar otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.

1.2.   C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

1.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   Pašu kapitāls

KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

015

1.1.   Pirmā līmeņa kapitāls

KPR 25. pants

Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

020

1.1.1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāls

KPR 50. pants

030

1.1.1.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

040

1.1.1.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants

Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).

Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.

Iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

045

1.1.1.1.1*   No kā: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

KPR 31. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

050

1.1.1.1.2.*   Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

060

1.1.1.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

070

1.1.1.1.4.   (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī.

080

1.1.1.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā.

090

1.1.1.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

091

1.1.1.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

092

1.1.1.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”.

130

1.1.1.2.   Nesadalītā peļņa

KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts

Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu.

140

1.1.1.2.1.   Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”.

150

1.1.1.2.2.   Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.

No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

160

1.1.1.2.2.1.   Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi.

170

1.1.1.2.2.2.   (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

KPR 26. panta 2. punkts

Šajā rindā neuzrāda nekādus datus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).

Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes.

180

1.1.1.3.   Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu.

200

1.1.1.4.   Citas rezerves

KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

210

1.1.1.5.   Rezerves vispārējiem banku riskiem

KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

220

1.1.1.6.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus piemērotas kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

230

1.1.1.7.   Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants

Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

240

1.1.1.8.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. un 480. pants

Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

250

1.1.1.9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

KPR 32. līdz 35. pants

260

1.1.1.9.1.   (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

KPR 32. panta 1. punkts

Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.

Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti.

270

1.1.1.9.2.   Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

280

1.1.1.9.3.   Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

285

1.1.1.9.4.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

290

1.1.1.9.5.   (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

KPR 34. un 105. pants

Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu.

300

1.1.1.10.   (-) Nemateriālā vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants

310

1.1.1.10.1.   (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā.

320

1.1.1.10.2.   (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

KPR 37. panta b) punkts un 43. pants

330

1.1.1.10.3.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

340

1.1.1.11.   (-) Citi nemateriālie aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

350

1.1.1.11.1.   (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība.

360

1.1.1.11.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

370

1.1.1.12.   (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

380

1.1.1.13.   (-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants

Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants).

390

1.1.1.14.   (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants

400

1.1.1.14.1.   (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi).

410

1.1.1.14.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

420

1.1.1.14.3.   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.

Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām.

430

1.1.1.15.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

440

1.1.1.16.   (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

450

1.1.1.17.   (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants

Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

460

1.1.1.18.   (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts

Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

470

1.1.1.19.   (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts

Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

471

1.1.1.20.   (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu tās (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tām var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

472

1.1.1.21.   (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu tos (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tiem var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

480

1.1.1.22.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts).

490

1.1.1.23.   (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni.

500

1.1.1.24.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts).

510

1.1.1.25.   (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

KPR 48. panta 1. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni.

520

1.1.1.26.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants

Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

524

1.1.1.27.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

529

1.1.1.28.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

530

1.1.2.   PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

540

1.1.2.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants

550

1.1.2.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

560

1.1.2.1.2.(*)   Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

570

1.1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 51. panta b) punkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

580

1.1.2.1.4.   (-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī.

590

1.1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

620

1.1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

621