Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015D2274

    Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2274 (2015. gada 7. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā

    OV L 322, 8.12.2015, p. 44–49 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 29/02/2020

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/2274/oj

    8.12.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 322/44


    PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/2274

    (2015. gada 7. decembris),

    ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Padome 2013. gada 18. martā pieņēma Lēmumu 2013/133/KĀDP (1), ar ko Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš beidzās 2015. gada 31. oktobrī.

    (2)

    Jauns ESĪP Sāhelā būtu jāieceļ uz laikposmu no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 28. februārim.

    (3)

    ESĪP īstenos ESĪP pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

    1.   Ar šo Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kungu ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā uz laikposmu līdz 2017. gada 28. februārim. ESĪP pilnvaras var izbeigt ātrāk, ja Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma tā izlemj.

    2.   ESĪP pilnvaru nozīmē Sāhela tiek definēta kā tāda, kuras galvenais fokuss aptver ES Stratēģiju drošībai un attīstībai Sāhelā (“stratēģija”) un tās reģionālo rīcības plānu (“RRP”), proti, Burkinafaso, Čadu, Mali, Mauritāniju un Nigēru. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP vajadzības gadījumā sadarbojas ar Čada ezera baseina valstīm un citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām vienībām ārpus Sāhelas un arī Rietumāfrikā un Gvinejas līča reģionā.

    2. pants

    Politikas mērķi

    1.   ESĪP pilnvaras balstās uz Savienības politikas mērķiem attiecībā uz Sāhelu – aktīvi veicināt reģionālās un starptautiskās pūles panākt ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģionā. ESĪP mērķis turklāt ir uzlabot Savienības visaptverošās iesaistīšanās Sāhelā kvalitāti, intensitāti un ietekmi.

    2.   ESĪP veicina visu Savienības centienu reģionā izveidi un īstenošanu, jo īpaši politikas, drošības un attīstības jomās, ietverot stratēģiju un tās RRP, un visu Savienības rīcībai nozīmīgo instrumentu koordinēšana.

    3.   Prioritāte tiek noteikta Mali un tās ilglaicīgai stabilizēšanai, un konflikta reģionālajām dimensijām, sadarbībā ar ES delegāciju.

    4.   Savienības politikas mērķiem vajadzētu būt, saskaņoti un efektīvi izmantojot visus tās instrumentus, nodrošināt Mali un tās iedzīvotāju atgriešanos uz miera, izlīguma, drošības un attīstības ceļa.

    5.   Pienācīga uzmanība būtu jāvelta citām reģiona valstīm, tādām kā Mauritānija, Burkinfaso, Nigērai un Čadai, tostarp gaidāmajām vēlēšanām trīs pēdējās minētajās valstīs.

    3. pants

    Pilnvaras

    1.   Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Sāhelu, ESĪP ir pilnvarots:

    a)

    aktīvi veicināt stratēģijas un tās RRP īstenošanu un koordinēt un tālāk attīstīt Savienības visaptverošo pieeju reģionālajai krīzei, lai pastiprinātu vispārējo saskaņotību un Savienības darbību Sāhelā efektivitāti;

    b)

    sazināties ar visām būtiskajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālajām organizācijām, jo īpaši Sāhelas G5, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, tostarp ar Magrebas un Čada ezera baseina valstīm, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

    c)

    pārstāvēt Savienību un sekmēt Savienības intereses attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp piedaloties Mali miera līguma Comité de Suivi, un nodrošināt to, lai būtu redzams Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, ietverot EUTM Mali, EUCAP Sahel Mali un EUCAP Sahel Niger;

    d)

    uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā, ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Mali un ģenerālsekretāra īpašo sūtni Sāhelā, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS), Sāhelas G5, Čada ezera baseina komisiju un citām vadošām valstu, reģionālajām un starptautiskajām ieinteresētajām personām, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām struktūrām Magrebas reģionā;

    e)

    rūpīgi sekot problēmu reģionālajai un pārrobežu dimensijai Sāhelā, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

    f)

    cieši sekot līdzi liela mēroga bēgļu un migrantu plūsmas un ar to saistītas nelikumīgas finanšu plūsmas reģionā humanitārām, politiskām, drošības un attīstības sekām; pēc pieprasījuma iesaistīties dialogā par migrāciju ar attiecīgām ieinteresētām personām un attiecībā uz reģionu dot vispārīgu ieguldījumu Savienības migrācijas un bēgļu politikā atbilstīgi Savienības politiskajām prioritātēm, lai palielinātu sadarbību, tostarp saistībā ar atgriešanos un atpakaļuzņemšanu; strādāt ar Sāhelas valstīm, lai uzraudzītu rīcību, par kuru panākta vienošanās Valetas samitā 2015. gadā novembrī;

    g)

    regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāruši terorisms un starptautiskā noziedzība, lai nodrošinātu saskanīgu un visaptverošu pieeju un nodrošinātu Savienības galveno lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības aktīvu atbalstu reģionālās kapacitātes veidošanā drošības sektorā un nodrošināšanu, ka adekvāti tiek pievērsta uzmanība terorisma un starptautiskās noziedzības Sāhelā rašanās iemesliem;

    h)

    cieši sekot līdzi reģionā radušos humāno krīžu politiskajām, sociālajām un attīstības sekām;

    i)

    attiecībā uz Mali dot ieguldījumu valsts stabilizēšanā, jo īpaši pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu iekļaujošu dialogu visaptverošā Mali miera līguma kontekstā. Tas ietver arī iestāžu izveides, drošības sektora reformas un ilgstoša miera un izlīguma panākšanas un cīņas pret korupciju un nesodāmību Mali veicināšanu;

    j)

    sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, un veicināt iekļautību un dzimumu līdztiesību valsts veidošanas procesā atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, tostarp Rezolūciju 2242 (2015). Ieguldījums ietvers attīstības pārraudzību un ziņošanu par to, kā arī ieteikumu izstrādi šajā sakarā, un uzturēt regulārus kontaktus ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem, un novērotājiem reģionā;

    k)

    sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANO DPR), jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012), 2100 (2013) un 2227 (2015).

    2.   Īstenojot pilnvaras, ESĪP, inter alia:

    a)

    konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

    b)

    uztur pārskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

    4. pants

    Pilnvaru īstenošana

    1.   ESĪP atbild par savu pilnvaru īstenošanu, darbojoties AP pakļautībā.

    2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pienākumus, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

    3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām, jo īpaši ar Sāhelas jautājumu koordinatoru.

    5. pants

    Finansējums

    1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta izdevumu segšanai saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmā no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 28. februārim ir EUR 1 770 000.

    2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

    3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

    6. pants

    Komandas izveide un sastāvs

    1.   ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par ESĪP komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos. ESĪP par komandas sastāvu pienācīgi informē Padomi un Komisiju.

    2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts, attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

    3.   Viss norīkotais personāls joprojām paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

    4.   ESĪP personāls tiek izvietots kopā ar attiecīgām EĀDD struktūrvienībām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu to attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

    7. pants

    ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

    Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ESĪP un ESĪP personālam ir vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējām valstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

    8. pants

    ES klasificētās informācijas drošība

    ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

    9. pants

    Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts jomā

    1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP varētu iegūt visu būtisko informāciju.

    2.   Savienības delegācijas un/vai attiecīgos gadījumos dalībvalstis reģionā nodrošina atbalstu loģistikas jomā.

    10. pants

    Drošība

    Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un drošības situāciju teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

    a)

    izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes, ietverot konkrētus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī drošības negadījumu pārvaldību, un ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

    b)

    visam ārpus Savienības izvietotam personālam nodrošinot apdrošināšanu pret paaugstināta riska apdraudējumiem, ņemot vērā apstākļus teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs;

    c)

    nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir tai EĀDD piešķirta riska izvērtējuma pakāpe;

    d)

    nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

    11. pants

    Ziņošana

    1.   ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. ESĪP pēc vajadzības sniedz ziņojumus arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

    2.   ESĪP ziņo par labāko veidu, kā veikt tādas Savienības iniciatīvas kā Savienības veikta reformu veicināšana, tostarp attiecīgo Savienības attīstības projektu politiskos aspektus, sadarbībā ar Savienības delegācijām reģionā.

    12. pants

    Koordinācija ar citiem Savienības subjektiem

    1.   Saistībā ar stratēģiju ESĪP sekmē Savienības politiskās un diplomātiskās rīcības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiek veiktas saskanīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

    2.   ESĪP darbības koordinē ar Savienības delegāciju un Komisijas, EĀDD un citu Savienības dienestu darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz īsu informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām reģionā.

    3.   Savu pilnvaru izpildes vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. ESĪP ciešā sadarbībā ar attiecīgām Savienības delegācijām sniedz EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali misiju vadītājiem un EUTM Mali misijas komandierim norādes vietējos politiskos jautājumos. ESĪP, EUTM Mali misijas komandieris un EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali civilais operāciju komandieris pēc vajadzības savstarpēji apspriežas.

    13. pants

    Pārskatīšana

    Šā lēmuma īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2016. gada jūnija beigām iesniedz AP, Padomei un Komisijai progresa ziņojumu un līdz 2016. gada novembra beigām – visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

    14. pants

    Stāšanās spēkā

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    To piemēro no 2015. gada 1. novembra.

    Briselē, 2015. gada 7. decembrī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētāja

    C. CAHEN


    (1)  Padomes Lēmums 2013/133/KĀDP (2013. gada 18. marts), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 75, 19.3.2013., 29. lpp.).

    (2)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).


    Top