23.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/22

(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011 (3) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex7019 12 00 un 7019 31 00.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 12. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā (“paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu”) (4) informēja, ka sāk antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu.

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2013. gada 28. oktobrī Eiropas stikla šķiedras ražotāju apvienība (“APFE”) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no Savienības kopējās stikla elementāršķiedras izstrādājumu produkcijas. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par subsidēšanu, kas saistīta ar dažiem stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, un tās izraisītu būtisku kaitējumu, un Komisija tos uzskata par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Pirms izmeklēšanas sākšanas Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“antisubsidēšanas pamatregula”) 10. panta 7. punktu informēja ĶTR valdību, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidēts dažu ĶTR izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports izraisa būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ĶTR valdību apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu.

(5)

ĶTR valdība pieņēma piedāvājumu apspriesties, un 2013. gada 5. decembrī notika apspriedes. Apspriežoties neizdevās panākt abpusēju vienošanos par risinājumu. Tomēr ĶTR valdības piezīmes par sūdzībā uzskaitītajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā. Pēc apspriešanās no ĶTR valdības 2013. gada 9. decembrī tika saņemta rakstiska informācija.

(6)

ĶTR valdībai tika piedāvāts apspriesties par izmeklēšanā apzinātajām papildu shēmām. Tomēr ĶTR valdība nepieņēma piedāvājumu, jo, kā tā apgalvo, par šīm shēmām tai sniegta nepietiekama informācija.

(7)

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“antidempinga pamatregula”) 11. panta 3. punktu sākt spēkā esošo antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu (5), kuras tvērumā ir tikai kaitējuma pārbaude. Arī šo pieprasījumu 2013. gada 28. oktobrī iesniedza APFE to Savienības ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības kopējās dažu stikla elementāršķiedras izstrādājumu produkcijas.

(8)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija 2013. gada 18. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā (“paziņojums par daļējas starpposma antidempinga pārskatīšanas sākšanu”) (6) informēja, ka sāk daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(9)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011, attiecībā uz to nav spēkā un ka šī pārskatīšanas izmeklēšana, kas attiecas uz spēkā esošajiem pasākumiem, kas noteikti ar minēto regulu, tāpēc būtu jāizbeidz. Tas apgalvo, ka spēkā esošie pasākumi pārkāpj PTO Antidempinga nolīgumu, jo šim ražotājam eksportētājam atteikts individuāls režīms, uz kuru attiecas antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkta noteikumi redakcijā, kas bija spēkā minētās regulas pieņemšanas laikā. Pamatojot savu apgalvojumu, tas atsaucas uz PTO Apelācijas institūcijas 2011. gada 28. jūlija ziņojumu lietā DS397 (7).

(10)

Pēc PTO Apelācijas institūcijas 2011. gada 28. jūlija ziņojuma lietā DS397 antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkts tika grozīts (8). Grozījumi tiek piemēroti visās izmeklēšanās, kas sāktas pēc to stāšanās spēkā, proti, no 2012. gada 6. septembra. Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem tiek piemēroti pasākumi, kas jau bija spēkā pirms minētās dienas, Komisija 2012. gada 23. martā publicēja paziņojumu (9), ar kuru aicināja visus ražotājus eksportētājus valstīs, kur nav tirgus ekonomikas, ja tie uzskata, ka pasākumi ir jāpārskata, ņemot vērā iepriekš minēto Apelācijas padomes ziņojumu, pieprasīt pārskatīšanu. Minētajā paziņojumā konkrēti minēta Īstenošanas regula (ES) Nr. 248/2011. Komisija nesaņēma šādu pārskatīšanas pieprasījumu no šā ražotāja eksportētāja, un šis ražotājs eksportētājs arī nepieprasīja starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(11)

Tāpēc spēkā esošo pasākumu spēkā esība nav apstrīdama, un apgalvojums tiek noraidīts.

(12)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laika posmu no 2010. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Kaitējuma analīze, kas veikta gan antisubsidēšanas, gan antidempinga daļējā starpposma izmeklēšanā, tika balstīta uz to pašu Savienības ražošanas nozares, to pašu reprezentatīvo Savienības ražotāju un to pašu izmeklēšanas perioda definīciju, un tajā, ja vien nav norādīts citādi, tika izdarīti identiski secinājumi. Tas tika atzīts par pareizu, lai varētu racionalizēt kaitējuma analīzi un abās izmeklēšanās gūt saderīgus konstatējumus. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas paustas jebkurā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās izmeklēšanās.

(14)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties dalībai abās izmeklēšanās. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, kas tās skar abu izmeklēšanu sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(15)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par abu izmeklēšanu sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(16)

Komisija abos paziņojumos par procedūras sākšanu norāda, ka tā varētu izmeklēšanu attiecināt uz pienācīgu mazāku skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju, veidojot izlasi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 17. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 27. pantu.

(17)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija norādījusi, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu Savienībā un pārdošanas apjomu Savienības tirgū IP laikā un ģeogrāfisko izkliedi. Izlase sastāv no triju Savienības ražotāju ražotnēm Beļģijā, Francijā un Slovākijā (10), kurās tiek saražoti aptuveni 52 % no Savienības kopējās produkcijas un kuras pārdod 49 % no visiem pārdošanas apjomiem Savienības tirgū. Tāpēc izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozares izlasi. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(18)

Izmeklēšanu gaitā ĶTR valdība apgalvo, ka pašreizējās izmeklēšanās Savienības ražotāju atlasei bez motivācijas izmantota citāda atlases metodika nekā sākotnējā antidempinga izmeklēšanā. ĶTR valdība norāda, ka i) Komisija jau pirms procedūras sākšanas izveidojusi izlasi, tāpēc Komisija pirms procedūru sākšanas nolēmusi, ka nepieciešama izlase, ii) sākotnējā izmeklēšanā visām personām, kas vēlējušās tikt iekļautas izlasē, bijis jāsniedz informācija Komisijai 15 dienu laikā no procedūras sākšanas, savukārt šajās izmeklēšanās ražotājiem, kuri jau bijuši iekļauti izlasē, netika lūgts to darīt, iii) personām, kas vēlējās tikt iekļautas izlasē, nevienā no abiem paziņojumiem par procedūras sākšanu nav norādīts, kāda informācija jāsniedz, lai tās tiktu iekļautas izlasē, un nav sniegta informācija par izlasē iekļauto ražotāju ražošanas un pārdošanas apjomu, iv) izmantotais atlases kritērijs “izlase reprezentē ražotāju lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt” nav iekļauts antidempinga pamatregulas 17. pantā un šādi izveidota izlase nav saderīga ar minēto noteikumu.

(19)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija ir izskaidrojusi, ka, ņemot vērā lielo skaitu Savienības ražotāju un lai pabeigtu izmeklēšanas termiņā, tā izmantojusi izlasi un vienlaikus ierosinājusi provizorisku izlasi. Tāda pati metodika, proti, atlase, tika izmantota iepriekšējā izmeklēšanā. Provizoriskas izlases izmantošana nenozīmē, ka mainīta metodika, bet tādējādi bija iespējams strādāt efektīvāk un iegūt laiku, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesības uz aizstāvību. Faktiski Komisija deva iespēju citiem Savienības ražotājiem, kas uzskata, ka ir iemesli tos iekļaut izlasē, sazināties ar Komisiju vai kādu citu ieinteresēto personu, lai iesniegtu vēl citu atlasei svarīgu informāciju. Galīgajā atlasē būtu jāņem vērā visas piezīmes, kas tiktu saņemtas. Par ierosināto izlasi netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināta provizoriskā izlase. Attiecībā uz otro apgalvojumu ražotāji, kas tika provizoriski iekļauti izlasē, aizpildīja standarta veidlapu, kurā ietvēra informāciju, kas nepieciešama Komisijai, lai izveidotu provizorisku izlasi. Standarta veidlapa un atbildes nekonfidenciālajā versijā bija pieejamas izskatīšanai. Attiecībā uz trešo apgalvojumu personas, kas vēlējās tikt iekļautas izlasē, tika aicināta sazināties ar Komisiju 15 dienu laikā no dienas, kad publicēti abi paziņojumi par procedūras sākšanu, un tam bija iespēja iepazīties ar nekonfidenciālo informāciju, kur pieejamas standarta veidlapas. Minētajās standarta veidlapās ietverta informācija par ražošanas un pārdošanas apjomu. Arī ceturtais apgalvojums nav pamatots, jo antidempinga pamatregulas 17. panta 1. punktā ir skaidri minēts lielākais reprezentatīvais apjoms, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt.

(20)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība atkārtoja apgalvojumus par procedūru nekonsekvenci Savienības ražotāju izlases veidošanā pirms abu procedūru sākšanas un uzsvēra, ka i) Komisijas pamatojums par izmeklēšanas termiņu ievērošanu nav pamatots, jo antidempinga pamatregulas 17. panta 2. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 2. punktā skaidri paredzēts, ka izlasi veido tad, kad sākta attiecīgā procedūra, un ievērojot piezīmes, kas saņemtas triju nedēļu laikā no attiecīgās izmeklēšanas sākšanas, ii) provizoriskā izlase ir diskriminējoša vai neobjektīva, tā demotivē citus Savienības ražotājus informēt par sevi, iii) Komisija nav atvēlējusi citiem Savienības ražotājiem trīs nedēļas, kurās informēt par sevi.

(21)

Antidempinga pamatregulas 17. panta 2. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 2. punktā teikts, ka priekšroku dod atlasei, kas notiek, konsultējoties ar attiecīgajām personām un saņemot piekrišanu no tām, ar noteikumu, ka personas informē par sevi un nodrošina pietiekamu informāciju triju nedēļu laikā no izmeklēšanas sākšanas. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu – ne antidempinga pamatregula, ne antisubsidēšanas pamatregula neliedz Komisijai, sākot procedūru, veidot provizorisku izlasi, par kuru attiecīgās personas tiek aicinātas izteikt piezīmes. Turklāt, ņemot vērā, ka Savienības ražotāji (vai vismaz liela daļa no tiem) atbalsta sūdzību, un ņemot vērā informāciju no standarta veidlapām, Komisijas rīcībā bija nepieciešamā informācija par Savienības ražošanas nozari, lai jau sākumposmā varētu izveidot provizorisku izlasi. Šīs informācijas dēļ Savienības ražotāju atlase ir citāda nekā ražotāju eksportētāju atlase. Attiecībā uz otro un trešo apgalvojumu – paziņojumos par procedūras sākšanu norādīts, ka Savienības ražotājiem, kas uzskata, ka viņi jāiekļauj izlasē, 15 dienu laikā ir jāsazinās ar Komisiju. Komisija neuzskata, ka šādi tiktu pārkāpta pamatregula vai šāda rīcība būtu diskriminējoša, neobjektīva vai demotivējoša.

(22)

ĶTR valdība apgalvo, ka izlase nav reprezentatīva, jo tajā nav iekļauts neviens uzņēmums, kuram būtu ievērojams ražošanas apjoms pašu vajadzību apmierināšanai, tāpēc daļa Savienības ražošanas nozares vienkārši neesot ņemta vērā.

(23)

Apgalvojums tiek noraidīts, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir veikuši pārdošanu pašu vajadzībām. Turklāt ĶTR valdība nenorāda, kurš Savienības ražotājs būtu bijis izlasē jāiekļauj un kurš no tās būtu bijis jāizslēdz.

(24)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka Savienības ražotāju izlase nav reprezentatīva, jo neviens izlasē iekļautais Savienības ražotājs neražo/nepārdod cirsto šķiedru filcus.

(25)

Izlasē tik tiešām ir iekļauti subjekti, kas pieder pie trim Savienības ražotājiem un neražo cirsto šķiedru filcus, bet ražo elementāršķiedras filcus, kā arī citus svarīgākos galvenā izstrādājuma veidus. Tāpēc izlasē iekļautie subjekti atzīti par reprezentatīviem arī tāpēc, ka tie reprezentē aptuveni 52 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, 49 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū un tiem ir laba ģeogrāfiskā izkliede. Tas, ka vienu no daudzveidīgajiem ražojuma veidiem neražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji, izdarīto secinājumu nemaina.

(26)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta abos paziņojumos par procedūras sākšanu.

(27)

Atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem sniedza tikai divi nesaistīti importētāji, tāpēc atlase nebija vajadzīga.

(28)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā norādīt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi būtu, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, vai sazināties ar tiem.

(29)

Astoņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 1. punktu un antidempinga pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja triju ražotāju eksportētāju izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 2. punktu un antidempinga pamatregulas 17. panta 2. punktu visi zināmie ražotāji eksportētāji un attiecīgās valsts iestādes tika aicinātas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika sniegtas. Tādējādi Komisija nolēma saglabāt ierosināto izlasi, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(30)

Ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu izlasē ietilpst:

(31)

Spriežot pēc atbildēm uz atlases veidlapas jautājumiem, izlase reprezentē 78 % no kopējā pārdošanas apjoma eksportam no ĶTR uz Savienību IP laikā.

(32)

Komisija nosūtīja anketas ĶTR valdībai, visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri tās bija pieprasījuši, kā arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, lietotājiem un tirdzniecības apvienībām, kas pieteicās abos paziņojumos par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(33)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no valdības, trim izlasē iekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no trim izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem, 14 lietotājiem un diviem nesaistītiem importētājiem. Tomēr viena lietotāja atbilde nebija pietiekama, tāpēc Komisijai, kaut arī tā bija nosūtījusi vairākus atgādinājumus, nebija iespējams veikt šo datu jēgpilnu analīzi.

(34)

Turklāt savu locekļu vārdā pieteicās tāda ieinteresētā persona kā Glass Alliance Europe, apvienība, kas pārstāv stikla nozari, un iesniedza nostājas izklāstu.

(35)

Rakstiski dokumenti tika saņemti arī no vairākām lietotāju apvienībām, proti, Danish Wind Industry Association, Danish Plastics Federation un Groupement de la Plasturgie Industrielle et des Composites (“GPIC”), kā arī no Siemens Wind Power AG.

(36)

Bez tam piezīmes iesniedza Ķīnas Vieglās rūpniecības un amatniecības ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCLA”).

(37)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanu, kaitējumu un Savienības intereses. Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 16. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 26. pantu tikai veikti pārbaudes apmeklējumi pie ĶTR valdības un tālāk minētajos uzņēmumos:

(38)

ĶTR valdība kopsavilkumā apgalvo, ka tās tiesības uz aizstāvību saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir pārkāptas, jo bez pamatota iemesla nav bijusi pieejama informācija no nekonfidenciālajiem materiāliem, nav sniegts pietiekami detalizēts tās kopsavilkums vai izņēmuma gadījumā, kad netika sniegts nekonfidenciāls kopsavilkums, tam nav sniegts pamatojums.

(39)

Komisija uzskata, ka nekonfidenciālajos materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir iekļauta pietiekama informācija, lai ieinteresētās personas varētu iepazīties ar datiem, ko Komisija izmantoja analīzē, tāpēc apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu. Valdība tika informēta par iemesliem, kāpēc Komisija uzskata apgalvojumus par nepamatotiem.

(40)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība, kā arī viens ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvo, ka pārāk plaši izmantots konfidencialitātes noteikums, un lūdz, lai tiktu izpausts, kurus ražojuma veidus pārdod Savienības ražotāji un kādi ir kopējie daudzumi pa ražojuma kodiem.

(41)

Komisija uzskata, ka nav pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo visiem ražotājiem eksportētājiem ir izpausta informācija par to ražojumu kodiem, ko ražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji un ar kuriem konkurē ĶTR izcelsmes ražojumi. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(42)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas abas izmeklēšanas, ir tas pats ražojums, kas definēts Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 248/2011 un aprakstīts abos paziņojumos par procedūras sākšanu, proti, ĶTR izcelsmes cirstās stikla šķiedras, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot impregnētas un pārklātas, kuru karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts atbilstoši ISO standartam 1887); filci (mašas), izgatavoti no stikla elementāršķiedras (stikla šķiedras filamentiem), izņemot filcus (mašas) no stikla vates, (“attiecīgais ražojums” vai “stikla elementāršķiedras izstrādājumi”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 un 7019 31 00 (ar pēdējo kodu 2014. gada 1. janvārī aizstāts kods 7019 31 10)).

(43)

Attiecīgais ražojums ir izejmateriāls, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu rūpniecībā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotu plastmasu) izmanto daudzās rūpniecības nozarēs: autobūvē, elektrotehniskajai rūpniecībā/elektronikai, vējģeneratoru spārniem, būvniecībā/celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs, aviācijas/militārajā nozarē utt.

(44)

Šī procedūra pamatā attiecas uz trim stikla elementāršķiedras izstrādājumu veidiem: cirstajām šķiedrām (11), grīstēm (12) un filciem (13) (izņemot no stikla vates). Izmeklēšanā tika atklāts, ka, lai gan dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir atšķirīgs izskats un, iespējams, to galalietojums, tomēr visiem attiecīgā ražojuma atšķirīgajiem veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tie visi tiek izmantoti vienām un tām pašām vajadzībām.

(45)

Pēc abu paziņojumu par procedūras sākšanu publicēšanas CCCLA nāca klajā ar piezīmi, ka abos paziņojumos par procedūras sākšanu minēts KN kods 7019 31 10, bet sūdzības iesniedzējs minējis KN kodu 7019 31 00 un ka šā pēdējā minētā koda vairs nav. Tā norāda, ka ražojumu, ko iepriekš klasificēja ar KN kodu 7019 31 00, patlaban klasificē ar diviem atšķirīgiem KN kodiem: 7019 31 10 (filci (mašas) no stikla elementāršķiedras (filamentiem)) un 7019 31 90 (citādi stikla šķiedras filci (mašas)). Ņemot vērā to, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas uz dažiem stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, CCCLA uzskata, ka izstrādājumi, ko klasificē ar KN kodu 7019 31 90, proti, “filci, kas izgatavoti no stikla šķiedras, kas nav elementāršķiedra” būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma jomas.

(46)

Šim apgalvojumam nav nozīmes, jo šāds ražojums nemaz nav attiecīgais ražojums.

(47)

Sūdzības iesniedzējs minējis KN kodu ex 7019 31 00 un tieši norādījis, ka sūdzība neattiecas uz stikla vates filciem (mašām) (t. i., citādiem filciem (citādām mašām) vai stikla šķiedras filciem (mašām) bez filamentiem). Tāpēc pirms KN koda iekļauts ex.

(48)

Abi paziņojumi par procedūras sākšanu publicēti 2013. gada decembrī, un tajos abos minēts “ko/kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem […] 7019 31 10”. Ņemot vērā to, ka no 2012. gada 1. janvāra iepriekš ar KN kodu 7019 31 00 klasificētos ražojumus sadalīja, tos klasificējot ar KN kodiem 7019 31 10 un 7019 31 90, paziņojumā par procedūras sākšanu nav iekļauti “filci (mašas), kas izgatavoti no stikla šķiedras, bez filamentiem”, jo norādīts “pašlaik klasificē ar KN kodiem […] 7019 31 10”.

(49)

Savukārt pašlaik spēkā esošajā regulā norādīts “to patlaban klasificē ar KN kodiem […] 7019 31 00”, jo abi KN kodi 7019 31 10 un 7019 31 90 no 2014. gada tika atkal apvienoti, ņemot vērā to, ka KN kods 7019 31 90 praktiski netika izmantots (jo citādi stikla šķiedras filci (mašas), proti, no stikla vates, tika klasificēti ar KN kodu 7019 39 00).

(50)

Tāpēc prasībai izslēgt KN kodu 7019 31 90 nav nozīmes.

(51)

Viens lietotājs lūdz no ražojuma jomas izslēgt teksturētas grīstes (14), pamatojoties uz to, ka Savienības stikla elementāršķiedras ražotāji tās neražo.

(52)

Tomēr tika apzināti trīs Savienības uzņēmumi, kas ražo teksturētas grīstes un kam ir tirgus vajadzību apmierināšanai pietiekama jauda. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, lai gan galalietojums atšķiras, tomēr visiem attiecīgā ražojuma atšķirīgajiem veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tie visi tiek izmantoti vienām un tām pašām vajadzībām. Tāpēc pieprasījums no ražojuma jomas izslēgt teksturētas grīstes tiek noraidīts.

(53)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka teksturētās grīstes būtu jāizslēdz, jo i) tikai viens Savienības ražotājs piegādā teksturētās grīstes tirgū ierobežotos daudzumos un tādēļ šādu ražojumu imports nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ii) teksturētās grīstes atšķiras no taisnajām grīstēm, kam ir lielāka pultrūzijas kompozītmateriāla profila šķērsvirziena stiprība un citāds ražošanas process, un iii) pretēji sākotnējai antidempinga izmeklēšanai, kas bija saistīta ar spolētajiem diegiem, Komisija uzskata, ka ierobežotā aizstājamība nav būtisks faktors, kas ļautu izslēgt teksturētās grīstes.

(54)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija atgādina, ka vairākiem Savienības ražotājiem ir pietiekama jauda, lai apgādātu tirgu ar nepieciešamajām teksturētajām grīstēm, bet tikai viens pašlaik pārdod šo ražojuma veidu. ĶTR valdības arguments, ka faktiski tikai viens Savienības ražotājs pārdod ražojumu, drīzāk liecina par kaitējumu, nevis nozīmē, ka lietotāji ir pārorientējušies uz citiem piegādātājiem ārpus Savienības, jo īpaši no ĶTR.

(55)

Attiecībā uz otro apgalvojumu – teksturēto grīstu ražošanas process ir identisks “parasto” grīstu ražošanai, izņemot to, ka tajā ir viens papildu solis, proti gaisa pūšana grīstē, kam vajadzīgs samērā lēts papildu aprīkojums un kas nemaina ražojuma tehniskās un fizikālās pamatīpašības. Teksturētās grīstes ir tikai mazliet kuplākas nekā “parastās” grīstes.

(56)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu – Komisijas pieeja ir tāda pati kā iepriekšējā izmeklēšanā, kad arī teksturētās grīstes bija viens no attiecīgā ražojuma veidiem, un lūgums tās izslēgt tika noraidīts. Netika izvirzīti citi argumenti, kas liktu izdarīt citādu secinājumu.

(57)

Tāpēc pieprasījums no ražojuma jomas izslēgt teksturētas grīstes tiek noraidīts.

(58)

ĶTR valdība lūdz, lai ražojumus, kurus neskar Savienības ražošanas nozares konkurences ar Ķīnas izcelsmes importu (norādīti antisubsidēšanas sūdzības nekonfidenciālajā versijā), izslēgtu no ražojuma jomas. Minētie ražojumi ir slapjajam lietojumam cirstās šķiedras, kā arī filci.

(59)

Slapjajam lietojumam cirstajām šķiedrām ir ierobežots glabāšanas laiks un augstākas transporta izmaksas, jo ūdens satura dēļ tām ir papildu svars. Slapjajam lietojumam cirstās šķiedras tomēr tiek tirgotas visā pasaulē. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, lai gan dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir mazliet atšķirīgs izskats un, iespējams, to galalietojums, tomēr visiem attiecīgā ražojuma atšķirīgajiem veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tie visi tiek izmantoti vienām un tām pašām vajadzībām. Slapjajam lietojumam cirstās šķiedras un filci, līdzīgi kā visi pārējie attiecīgā ražojuma vedi, tiek lietoti par stiegrojuma materiālu. Turklāt ĶTR valdības apgalvojums, ka daži Ķīnas stikla elementāršķiedras izstrādājumi Savienības tirgū nav pieejami lielos daudzumos, neizslēdz to, ka nākotnē attiecībā uz šiem konkrētajiem ražojuma veidiem darījumdarbības tendences varētu mainīties. Tāpēc pieprasījums no ražojuma jomas izslēgt minētos ražojumus tiek noraidīts.

(60)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka i) tikai viens Savienības ražotājs ražo slapjajam lietojumam cirstās šķiedras, tāpēc šādu izstrādājumu imports nevarēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ii) Savienības ražotājiem saistībā ar iepriekšminētajiem izstrādājumiem nav nodarīts kaitējums, jo Savienības ražošanas nozares sūdzības atklātībā pieejamajā versijā norādīts, ka no šiem izstrādājumiem tā var gūt 8–10 % peļņu, iii) slapjajam lietojumam cirstajām šķiedrām ir augstāks ūdens saturs, ierobežots glabāšanas laiks un citāds ražošanas process, tāpēc to fizikālās un ķīmiskās īpašības atšķiras no parastajām cirstajām šķiedrām, iv) pretēji iepriekšējai izmeklēšanai, kas bija saistīta ar spolētajiem diegiem, Komisija uzskata, ka ierobežotā aizstājamība nav būtisks faktors, kas ļautu izslēgt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras un filcus.

(61)

Pirmais apgalvojums tiek noraidīts, jo slapjajam lietojumam cirstās šķiedras pārdod vairāki Savienības ražotāji, tāpēc nav izslēgts ar šo ražojuma veidu saistīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(62)

Attiecībā uz otro apgalvojumu – tas, ka daži ražojuma veidi laiku pa laikam ir rentabli, nav pietiekams iemesls, lai tos izslēgtu. Turklāt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras Savienībā importē daudz mazākos daudzumos nekā citus stikla elementāršķiedras izstrādājumus. Peļņas starpība šā ražojuma veidam vienam pašam tāpēc nav reprezentatīva visam attiecīgajam ražojumam.

(63)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu – attiecīgais produkts netiek definēts atkarībā no ūdens satura tajā. Ūdens saturs slapjajam lietojumam cirstajā šķiedrā nepamato tās izslēgšanu. Turklāt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras ražošanas process ir tāds pats kā sausajam lietojumam cirstajai šķiedrai, izņemot to, ka pirmajai ir par vienu ražošanas posmu mazāk, proti, nav žāvēšanas posma.

(64)

Attiecībā uz ceturto apgalvojumu – Komisijas pieeja bija tāda pati kā iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā, kad arī slapjajam lietojumam cirstās šķiedras bija viens no attiecīgā ražojuma veidiem. Netika izvirzīti citi argumenti, kas liktu izdarīt citādu secinājumu.

(65)

Tāpēc lūgums no ražojuma jomas izslēgt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras tiek noraidīts.

(66)

Līdzīgi kā iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, ka arī stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, kurus ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojumi. Tāpēc šie izstrādājumi šajā izmeklēšanā ir līdzīgie ražojumi antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(67)

ĶTR valsts ekonomikas un sociālās attīstības 12. piecgades plānā iezīmēts stratēģisks ĶTR valdības redzējums attiecībā uz galveno nozaru veicināšanu, kuras citu starpā ietver stikla šķiedras izstrādājumu ražošanu. Konkrēti 12. piecgades plāna 9. nodaļā, kas attiecas uz rūpniecības nozaru pārveidi un modernizāciju, teikts:

“Vērsīsim uzmanību uz tādu jaunu materiālu izstrādi kā fotoelementu stikls, ultraplāns substrāta stikls, speciālā stikla šķiedra un speciālā keramika.”

(68)

Iepriekšminētā plāna 3. sadaļas 9. nodaļā, kas attiecas uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, konkrēti teikts, ka ĶTR valdība “…mudinās uzņēmumus pilnveidot spēju izstrādāt jaunus ražojumus, palielināt ražojumu tehnoloģisko saturu un pievienoto vērtību, ātrāk atjaunināt un modernizēt ražojumus.”

(69)

Turklāt minētā plāna 10. nodaļas 1. sadaļā paredzēts:

“Jauno materiālu nozarē izstrādē lielāko uzmanību veltīt jauniem funkcionālajiem materiāliem, progresīviem konstrukciju materiāliem, augstas veiktspējas šķiedrām un no tiem izgatavotiem kompozītmateriāliem un vispārēja lietojuma pamatmateriāliem.”

(70)

Inovācijas un jauno materiālu nozīmīgums vispār ir skaidri ierakstīts gan “12. piecgades rūpniecības tehnoloģiju inovācijas programmā”, gan “Nacionālajā ilgtermiņa zinātnes un tehnoloģiju attīstības plānā (2006–2020)”.

(71)

Bez tam “2011. gada Rūpniecības pārstrukturēšanas orientējošā katalogā” (Lēmums Nr. 9) tieši norādīts, ka tā ir veicināma nozare: “Stieples vilkšana no E-stikla šķiedras krāsns […], augstas veiktspējas šķiedras stikla un tā izstrādājumu izstrāde un ražošana.” Arī “Ārvalstu investīciju nozaru orientējošā katalogā”, kurā uzskaitītas nozares, kurās tiek veicinātas ārvalstu investīcijas (15), tieši minēta šķiedras stikla un speciālā šķiedras stikla izstrādājumu ražošana.

(72)

ĶTR valdība apgalvo, ka šie plāni ir tikai orientējoši un nav saistoši. Tomēr 12. piecgades plānā skaidri noteikts, ka tas ir juridiski saistošs:

“Šim plānam pēc apspriešanas un apstiprināšanas Nacionālajā tautas kongresā ir juridisks spēks.”

(73)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka attiecīgais ražojums ir tikai standarta šķiedras stikla izstrādājumi (E-stikls), nevis tehnoloģiski progresīvā augstas veiktspējas stikla šķiedra (speciālais šķiedras stikls jeb S-stikls). Tāpēc ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, nepiederot pie veicināmajām nozarēm, jo veicināma nozare esot tikai speciālā šķiedras stikla jeb augstas veiktspējas šķiedru nozare. ĶTR valdība cita starpā atsaucas uz 12. piecgades plānu, kurā minētas tikai “augstas veiktspējas šķiedras” un “speciālais šķiedras stikls”.

(74)

Pirmkārt, attiecīgais ražojums ir daži stikla elementāršķiedras izstrādājumi. Definējot ražojumu, nav atšķirības, vai šie izstrādājumi ir izgatavoti no standarta šķiedras stikla (tālāk “E-stikls”) vai speciālā šķiedras stikla (“S-stikls”). Otrkārt, neviena ieinteresētā persona nenāca klajā ar lūgumu izslēgt kādu izstrādājumu, apgalvojot, ka speciālais šķiedras stikls nebūtu jāiekļauj ražojuma jomā. Treškārt, ĶTR valdība neapstrīd to, ka valdība mudina izstrādāt “speciālā stikla šķiedras”. Pat standarta šķiedras stikla izstrādājumi tiešām ir minēti pie nozarēm, kurās veicināmi ārvalstu ieguldījumi (sk. 71. apsvērumu).

(75)

Katrā ziņā, pat ja varētu uzskatīt, ka ĶTR valdība vecina tikai augstas veiktspējas šķiedras stikla (piemēram, S-stikla) izstrādi, izmeklēšanā tomēr netika atklātas atšķirības starp standarta šķiedras stikla ražošanas nozari, no vienas puses, un speciālā šķiedras stikla ražošanas nozari, no otras puses. Gluži pretēji, šķiedras stikla izstrādājumus gan no E-stikla, gan augstas veiktspējas šķiedras stikla, piemēram, S-stikla, ražo tā pati stikla šķiedras ražošanas nozare. Konkrēti šajā sakarā Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji ražošanas procesā izmanto gan standarta šķiedras stiklu (E-stiklu), gan augstas veiktspējas šķiedras stiklu (piemēram, S-stiklu) un ka nav mehānisma, kas ierobežotu sniegto atbalstu – preferenciālus aizdevumus vai zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu – tā, ka to saņemtu tikai viens ražošanas segments. No tā izriet, ka tieša augstas veiktspējas stikla šķiedras izstrādājumu izstrādes veicināšana ne ar likumu, ne faktiski nevar izslēgt pamata šķiedras stikla nozari no kopējās stratēģiskās politikas, kas mudina uzņēmumus pilnveidot spēju izstrādāt jaunus ražojumus, palielināt ražojumu tehnoloģisko saturu un pievienoto vērtību, ātrāk atjaunināt un modernizēt ražojumus.

(76)

No iepriekš minētā izriet, ka apgalvojums par to, ka attiecīgais ražojums nepieder pie veicināmas nozares, ir nepamatots, tāpēc tiek noraidīts.

(77)

Turklāt Valsts padomes lēmumā Nr. 40 “Par pagaidu noteikumu izsludināšanu un īstenošanu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” (kas kopā ar “Pagaidu noteikumiem attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” tiek saukti par “Lēmumu Nr. 40”) teikts, ka ĶTR valdība aktīvi atbalstīs dažādu rūpniecības nozaru attīstību (16).

(78)

Lai gan lēmumā Nr. 40 nav tieši norādīta stikla elementāršķiedras nozare vai, vispārīgāk, jauno materiālu nozare, tomēr tajā ir uzdots visām finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicināmiem projektiem un paredzēts īstenot “citus preferenciālus politikas virzienus attiecībā uz veicināmiem projektiem” (17). Tāpēc var secināt, ka Lēmuma Nr. 40 noteikumi ir piemērojami stikla elementāršķiedras ražošanas nozarei.

(79)

ĶTR valdība apgalvo, ka Lēmums Nr. 40 paredz tikai to, ka veicināmajām nozarēm vajadzētu saņemt kreditēšanas atbalstu “atbilstoši kreditēšanas principiem” un tas nenozīmē, ka šāds atbalsts būtu piešķirams preferenciāli.

(80)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka izlasē iekļautie uzņēmumi iegūst no preferenciālās aizdevumu politikas. Faktiski daži uzņēmumi, kas strādāja ar zaudējumiem, turpināja saņemt finansējumu ar preferenciāliem nosacījumiem. Tāpēc Komisija noraida ĶTR valdības apgalvojumu, ka aizdevumi stikla elementāršķiedras nozarei sniegti “atbilstoši kreditēšanas principiem”. Svarīgākais aspekts arvien ir tas, ka saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 visas finanšu iestādes sniedz kredītu veicināmajām nozarēm, kas ietver stikla elementāršķiedras ražošanas nozari, un ka atbalsts faktiski sniegts ar preferenciāliem nosacījumiem.

(81)

Turklāt “Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006–2020)” solīts “piešķirt prioritāti politikas finansēšanai”, “mudināt finanšu iestādes piešķirt preferenciālu kreditēšanas atbalstu lielākajiem valsts zinātnes un tehnoloģiju industrializācijas projektiem”, “mudināt finanšu iestādes uzlabot un nostiprināt finanšu pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem” un “īstenot preferenciālu nodokļu politiku, kas sekmētu augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību”.

(82)

Stikla elementāršķiedras ražošana atbilst augsto tehnoloģiju uzņēmuma aprakstam, par ko liecina ražotāju skaits, kam Ķīnas Tautas Republikā ir jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmuma statuss. Faktiski izmeklēšanā konstatēts, ka daži izlasē iekļautie uzņēmumi saņēmuši augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu apliecību un tādēļ varētu izmantot preferenciālo režīmu, kas izklāstīts iepriekšminētajā dokumentā “Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006–2020)”.

(83)

Pārbaudes apmeklējuma laikā vienā no ĶTR uzņēmumiem tika konstatēts, ka uzņēmums aizstājis revidēto finanšu pārskatu, ko sākotnēji bija iesniedzis Komisijai, atbildot uz antisubsidēšanas anketas jautājumiem. Uzņēmums brīvprātīgi neatklāja šo informāciju un tas, ka ir cits revidētais finanšu pārskats, atklājās vien tad, kad uzņēmumam tika lūgts iesniegt finanšu pārskata oriģinālu. Turklāt jaunais pārskats bija pieejams tikai ķīniešu valodā. Šādu divu revidēto finanšu pārskatu izmantošana ir Starptautisko revīzijas standartu pārkāpums (Nr. 560 par “turpmākiem notikumiem”), tāpēc pārbaudes grupa uzsvēra, ka tas rada nopietnas bažas, kas ir pamats šaubām par iesniegto finanšu pārskatu ticamību. Uzņēmums skaidroja, ka sākotnēji, atbildot uz anketas jautājumiem, iesniegtajā revidētajā finanšu pārskatā bijušas kļūdas, tāpēc tas aizstāts ar jaunu versiju, ko ar atpakaļejošu datumu un to pašu numuru sagatavojis tas pats revīzijas uzņēmums, kurš sagatavojis sākotnējo finanšu pārskatu, kurš ticis iznīcināts.

(84)

Ka bija veikts pārbaudes apmeklējums un kļuva pieejams “otrā” finanšu pārskata tulkojums, Komisija nosūtīja uzņēmumam vēstuli, kurā konkrēti un detalizēti tika izklāstīti iemesli, kāpēc Komisija uzskata, ka dažus datus, kas sniegti atbildē uz anketas jautājumiem, nevar atzīt par pārbaudītiem. Uzņēmums tika informēts, ka Komisija var izlemt konstatējumus balstīt uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu, un uzņēmumam tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(85)

Uzņēmums sniedza piezīmes gan rakstiski, gan uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas. Atbildē tas norāda, ka ir vēl viens (trešais) revidētais finanšu pārskats (formātā, ko izmanto biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi). Kaut arī radās iespaids, ka nav būtisku atšķirību starp “otro” un “trešo” pārskatu, tomēr “trešais” bija ievērojami detalizētāks un aptverošāks. Pārbaudes apmeklējuma laikā tas jau bija sagatavots un pieejams uzņēmumam (18), tomēr Komisija apmeklējuma laikā netika laikus informēta, ka tāds finanšu pārskats pastāv. Atšķirībā no pārējiem finanšu pārskatiem “trešajā” versijā tieši un detalizēti tika uzskaitītas visas subsīdijas (arī to juridiskais pamats), ko IP laikā saņēmis uzņēmums. Tāpēc šā finanšu pārskata pārbaude būtu bijusi ļoti noderīga pārbaudes apmeklējuma laikā, lai pārbaudītu visu iesniegto informāciju par atsevišķajām subsīdiju shēmām, ko izmantojis uzņēmums.

(86)

Revidētie finanšu pārskati ir būtisks dokuments, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt informāciju, ko uzņēmums sniedzis Komisijai cita starpā par dotācijām, aizdevumiem, zemes izmantošanas tiesībām, nodokļu atlikšanu u. c.

(87)

Kā izklāstīts iepriekš, uzņēmums pietiekami nesadarbojās, tādējādi radīja būtiskus šķēršļus Komisijai iesniegtās informācijas pienācīgai pārbaudei, tāpēc Komisija nevarēja pienācīgi pārbaudīt informāciju, ko tā cita starpā bija saņēmusi par uzņēmuma saņemto subsīdiju apmēru. Rezultātā Komisija nevarēja gūt pietiekami precīzus konstatējumus jo īpaši par saņemto subsīdiju apmēru.

(88)

Tiek atzīts, ka uzņēmums sniedzis maldinošu informāciju un nav pietiekami sadarbojies. Tāpēc Komisija nolemj piemērot antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu. Uzņēmums ietilpst uzņēmumu grupā, tāpēc antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumi ir piemērojami visai grupai.

(89)

Tomēr, lai noteiktu subsidēšanas apmēru grupai, Komisija izmantoja abu to grupas uzņēmumu faktiskos datus, kuri pilnībā sadarbojās abās izmeklēšanās un kuru sniegtā informācija tika uzskatīta par uzticamu attiecībā uz subsidēšanas apmēru. Grupas uzņēmumam, kas sniedza maldinošu informāciju, subsidēšanas apmēru noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Nosakot šā tiesību subjekta subsidēšanas apmēru, Komisija izmantoja pieejamos faktus par augstāko subsidēšanas apmēru, kas tika konstatēts par katru subsīdiju shēmu katram tiesību subjektam, kas pieder pie 30. apsvērumā minētajiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupas, kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanā.

(90)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka grupas subsidēšanas apmēra aprēķināšanai izmantotā metodika nav pareiza. Tas apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka grupas subsīdijas starpība atbilst lielāko konstatēto subsīdijas starpību summai attiecībā uz katru subsīdiju shēmu katram uzņēmumiem, kas sadarbojās, tai vajadzētu būt daudz augstākai.

(91)

Apgalvojums balstās uz pārpratumu. Subsidēšanas apmēra aprēķināšanai izmantotā metodika, kas aprakstīta 89. apsvērumā, tika izmantota tikai tam (grupas) uzņēmumam, kas sniedza maldinošu informāciju, nevis visai grupai. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(92)

Uzņēmums, kas sniedza maldinošu informāciju, attiecīgo ražojumu neeksportēja. No grupas uzņēmumiem attiecīgo ražojumu eksportēja viens no tā saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr šis uzņēmums pilnībā sadarbojās abās izmeklēšanās un sniedza uzticamu informāciju par grupas eksporta cenu. Tāpēc sniegto informāciju minētajā procedūrā Komisija izmantoja galīgajiem konstatējumiem.

(93)

Pēc informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka, piemērojot antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, Komisija esot pieļāvusi kļūdu.

(94)

Pirmkārt, tika apgalvots, ka uzņēmumam nosūtītajā vēstulē, kurā Komisija detalizēti izklāstīja iemeslus, kāpēc tā ierosina piemērot antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, tā nav norādījusi, ka nevar pārbaudīt informāciju par subsīdijām. Tāpēc, izdarot galīgos secinājumus, Komisija nevarot paļauties uz šo argumentāciju, jo uzņēmumam neesot bijusi dota iespēja izteikt par to piezīmes.

(95)

Šāds apgalvojums nav pieņemams. Vēstulē Komisija skaidri norāda, ka tā “nevar secināt, ka informācija par [uzņēmuma] saņemto subsīdiju apmēru ir pārbaudīta”. Katrā ziņā informācijas galīgās izpaušanas dokumentā uzņēmumam tika pilnībā darīti zināmi iemesli, kāpēc tiek izmantoti labākie pieejamie fakti, un dota iespēja izteikt piezīmes par to, un tas to arī izmantoja.

(96)

Otrkārt, ražotājs eksportētājs apgalvo, ka pat tad, ja Komisija piemēro antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, tai par pamatu subsidēšanas apmēra noteikšanai nevajadzētu izmantot citu uzņēmumu datus, bet drīzāk būtu jābalstās uz uzņēmuma faktiskajiem revidētajiem finanšu pārskatiem, jo tajos tomēr esot “vispiemērotākā” un “visderīgākās” informācija par uzņēmuma subsidēšanas apmēru.

(97)

Kā skaidrots 83.–88. apsvērumā, Komisijai ir nopietnas šaubas par iesniegto finanšu pārskatu ticamību, tāpēc tā nevarēja balstīties uz tiem, lai pārbaudītu subsidēšanas apmēru no dažādām shēmām un/vai subsīdiju programmām, piemēram, preferenciāliem aizdevumiem un zemes izmantošanas tiesībām par neatbilstoši zemu cenu. Revidēti finanšu pārskati, uz kuriem var paļauties, tik tiešām ļoti noder, lai pārbaudītu citur sniegtas informācijas precizitāti un pilnīgumu. Tāpēc, lai noteiktu subsidēšanas apmēru, Komisijai bija jāizmanto labākie pieejamie fakti, kas šajā gadījumā bija pārbaudīta informācija par attiecīgām subsīdiju shēmām no citiem subjektiem, kas sadarbojās. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(98)

Uzņēmums arī apgalvo, ka Komisija kļūdaini izmantojusi starptautiskos grāmatvedības standartus par kritēriju, lai noraidītu revidētos finanšu pārskatus. Uzņēmums uzskata, ka, novērtējot tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu antidempinga procedūrās, no vienas puses, un antisubsidēšanas procedūrās, no otras puses, būtu jānošķir revidēto finanšu pārskatu nozīmīgums no atbilstības starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums neesot uzskatāms par antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanas iemeslu.

(99)

Komisija norāda, ka starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums, kas tika atklāts izmeklēšanas gaitā, per se nav antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanas iemesls. Iemesls ir tas, ka Komisijai tika iesniegti dažādi revidētie finanšu pārskati, radot šaubas par to ticamību un tādējādi liekot Komisijai secināt, ka citu informāciju par subsidēšanas apmēru nevar pārbaudīt. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(100)

Uzņēmums arī apgalvo, ka nav pamatota metodika, ko Komisija izmantoja, aprēķinot tā subsīdijas starpību, proti, lielākās konstatētās kompensācijas likmes par katru shēmu katram tiesību subjektam (nevis grupai), kas sadarbojās. Uzņēmums apgalvo, ka šī metodika ir aplama, jo vienas grupas uzņēmumi var nolemt visas grupas labā koncentrēt subsīdijas vienā konkrētā uzņēmumā.

(101)

Kā skaidrots 89. apsvērumā, grupas subsidēšanas apmēra aprēķināšanai Komisija izmantoja faktiskos datus no diviem citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās abās izmeklēšanās. Pieejamie fakti tika izmantoti tikai par vienu grupas tiesību subjektu, kurš sniedza maldinošu informāciju. Lai noteiktu subsidēšanas apmēru grupas tiesību subjektam, Komisija konstatēja, ka vispiemērotāk ir balstīt aprēķinus vienā un tajā pašā korporatīvās struktūras līmenī un katram tiesību subjektam (grupā, ja apstākļi to prasa), kurš pieder pie izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, izmantot augstāko konstatēto subsidēšanas apmēru. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(102)

Komisija nesagaidīja sadarbību no nevienas valsts īpašumā esošas bankas Ķīnas Tautas Republikā. Tās tika aicinātas, atbildot uz anketas jautājumiem, sniegt informāciju antisubsidēšanas izmeklēšanas vajadzībām. Tāpēc Komisija paziņoja ĶTR valdībai, ka apsver iespēju savus konstatējumus saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu balstīt uz pieejamajiem faktiem, ciktāl tie skar informāciju par valsts īpašumā esošām bankām.

(103)

Atbildē uz Komisijas vēstuli, un pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība iebilst pret antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz informāciju, kas tika lūgta no valsts īpašumā esošām bankām. Tā apgalvo, ka ĶTR valdība šajā izmeklēšanā sniegusi plašu informāciju. Tomēr Komisija konstatēja, ka šī informācija nevar pilnībā aizstāt valsts īpašumā esošu banku atbildes uz konkrēto anketu jautājumiem. ĶTR valdība neapstrīd ne faktu, ka valsts īpašumā esošās bankas nav sniegušas atbildes uz anketas jautājumiem, ne to, ka bankas pieder valstij. Tāpēc, lai izdarītu visus konstatējumus par valsts īpašumā esošām bankām, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti.

(104)

Komisija ĶTR valdībai nosūtīja anketas, ieskaitot valsts īpašumā esošām bankām un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem adresētās anketas, kurās tika lūgta informācija par shēmām, kas, kā tika apgalvots, bija saistītas ar subsīdiju piešķiršanu stikla elementāršķiedras ražošanas nozarei. Tika izmeklētas šādas shēmas.

(105)

Kā paskaidrots C sadaļas 2.2. punktā, konstatējumi par valsts īpašumā esošām bankām tika izdarīti saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(106)

Preferenciāli aizdevumi Ķīnas Tautas Republikā paredzēti šādos tiesību aktos: ĶTR Likumā par komercbankām (“Banku likumā”) (2003), Vispārīgajos noteikumos par aizdevumiem, ko 1996. gada 28. jūnijā izsludinājusi Ķīnas Tautas banka (“ĶTB”), un Valsts padomes Lēmumā Nr. 40.

(107)

Lai gan Ķīnas iestādes sniegušas tikai ierobežotu informāciju par banku kapitāldaļas turētājiem/īpašniekiem Ķīnas Tautas Republikā, izmeklēšanā, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ir konstatēts, ka Ķīnas finanšu tirgum raksturīga liela valdības ietekme un kontrole. Veicot analīzi par to, vai bankām ir valdības pilnvaras, šādas pilnvaras tām piešķirtas vai tās īsteno šādas pilnvaras (t. i., tās ir valsts iestādes), Komisija izmantoja pieejamo informāciju ne tikai par to, ka valstij pieder bankas, bet arī par citām pazīmēm, piemēram, par valdības pārstāvību direktoru padomēs, valdības ietekmi un kontroli to darbībā, valdības politikas vai interešu īstenošanu un par to, vai bankas ir izveidotas ar normatīvu aktu.

(108)

No pieejamās informācijas tika secināts, ka valstij pilnībā piederošām bankām, kuru direktoru padomē dominē ĶTR valdības pārstāvji, ĶTR pieder lielākā tirgus daļa un tās ir galvenās dalībnieces Ķīnas finanšu tirgū. Uz valsts īpašumā esošām bankām attiecas tiesību normas, kas cita starpā prasa, lai to aizdošanas darījumdarbība notiktu atbilstoši valsts ekonomikas vajadzībām, lai tās sniegtu kreditēšanas atbalstu veicināmiem projektiem (19) vai dotu priekšroku augsto vai jauno tehnoloģiju nozarēm (20).

(109)

Papildu pazīme, kas liecina par valsts iesaisti Ķīnas finanšu tirgū, ir ĶTB loma īpašu ierobežojumu noteikšanā attiecībā uz veidu, kā tiek noteiktas un svārstās procentu likmes (21). Finanšu iestādes tiek aicinātas nodrošināt aizdevumu likmes noteiktā ĶTB aizdevumu procentu likmju etalona diapazonā. Preferenciāliem aizdevumiem procentu likmes nedrīkst paaugstināt. Aizdevumu procentu likmju ierobežojumi, kā arī augšējās robežvērtības, kas noteiktas noguldījumu likmēm, rada situāciju, kurā atbilstoši valdības politikai, kura ietver norādījumu došanu bankām par īpašu atbalstu konkrētām un/vai augsto tehnoloģiju nozarēm, piemēram, stikla elementāršķiedras ražošanas nozarei, noguldījumu likmju regulējuma dēļ bankām ir garantēta piekļuve lētam kapitālam.

(110)

Komisija lūdza ĶV skaidrojumus no ĶTR valdības par Apkārtrakstā Nr. 251 iekļauto definīciju un formulējumu, kā arī par iepriekšējo tiesību aktu (ĶTB apkārtrakstu par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju svārstību diapazona palielināšanu, YinFa [2003], Nr. 250). Tomēr, kā aprakstīts C sadaļās 2.2. punktā, ĶTR valdība šos apkārtrakstus nedarīja pieejamus. ĶTR valdība apgalvo, ka Apkārtraksts Nr. 250 ir atcelts ar Apkārtrakstu Nr. 251 un ka aizdevumu minimālā likmes no 2013. gada jūlija ir atceltas, tāpēc banku sektorā nav valsts iesaistes.

(111)

Tomēr aizdevumu minimālās likmes atcelšana notikusi izmeklēšanas periodā. Tādējādi lielākajā daļā izmeklēšanas perioda ĶTB ietekmēja to, kā valsts īpašumā esošas bankas noteic procentu likmes. Turklāt izmeklēšanā netika atklāta atcelšanas tūlītēja ietekme uz aizdevumiem, ko saņēma izlasē iekļautie ražotāji. Katrā ziņā procentu likmju minimālā robežvērtība, kas bija spēkā izmeklēšanas periodā, nav vienīgais arguments, kāpēc Komisija uzskata valsts īpašumā esošas bankas par valsts iestādēm.

(112)

Arī konstatējumi, kas gūti antisubsidēšanas izmeklēšanās, kas attiecās uz saules enerģijas paneļiem (22) un solāro stiklu (23), par to, ka ĶTR valsts īpašumā esošas bankas rīkojas kā valsts iestādes (sk. saules enerģijas paneļu regulas 158.–168. apsvērumu un solārā stikla regulas 73. apsvērumu), ir šajā izmeklēšanā pieejamie fakti par to, ka valsts īpašumā esošām bankām ir valsts iestādes statuss. Šos faktus var apkopot šādi:

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts īpašumā esošas bankas pilda valdības funkcijas ĶTR valdības vārdā, proti, saskaņā ar valsts plāniem un politikas dokumentiem obligātā kārtā veicina konkrētus ekonomikas sektorus. Lielais valsts īpašuma īpatsvars valsts īpašumā esošajās bankās apstiprina, ka valdība, pildot valsts varas funkcijas, kontrolē šīs bankas. ĶTR valdība lielā mērā kontrolē valsts īpašumā esošās bankas, pastāvīgi iesaistoties finanšu sektorā un prasot valsts īpašumā esošām bankām īstenot valdības politiku. Tāpēc valsts īpašumā esošās bankas tiek uzskatītas par valsts iestādēm, jo tām ir valdības pilnvaras, šādas pilnvaras tām ir piešķirtas vai arī minētās bankas šādas pilnvaras īsteno.

(114)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd šo secinājumu, norādot, ka Komisija nav izklāstījusi iemeslus, kāpēc tā uzskatījusi valsts īpašumā esošas bankas par valsts iestādēm. Komisijai pietiek ar to, ka fakti, kas ir izklāstīti iepriekšējos apsvērumos, pamato secinājumu, ka valsts īpašumā esošas bankas ir valsts iestādes.

(115)

Lielāko daļu aizdevumu, ko saņēma izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ir piešķīrušas valsts īpašumā esošas bankas, taču izmeklēšanā atklājās, ka aizdevumus nelielā apjomā ir sniegušas arī privātās bankas. Komisija tāpēc analizēja, vai ĶTR esošām privātām bankām ĶTR valdība antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uztic funkcijas un/vai norīko tās sniegt stikla elementāršķiedras ražotājiem preferenciālus aizdevumus.

(116)

Banku likuma 34. pantā paredzēts, ka privātām bankām tiek dots norādījums “veikt aizdošanas darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts rūpniecības politikai” (24).

(117)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka procentu likmes, ko izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piemērojušas valsts un privātās bankas, vispār bija ļoti līdzīgā līmenī. Tas norāda, ka valsts īpašumā esošas bankas, kas banku un aizdošanas tirgū ir dominējošas dalībnieces, nosaka procentu likmes līmeņus un ka privātās bankas tikai ievēro likmes, ko noteikušas valsts īpašumā esošas bankas (valsts iestādes).

(118)

Šādos apstākļos tiek secināts, ka privātās bankas likmes nenoteic neatkarīgi no valsts iejaukšanās un ka privāto banku aizdošanas stratēģiju virza ĶTR valdība.

(119)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd to, kā Komisija interpretējusi Banku likuma 34. pantu, un norāda, ka “Komisija izlasījusi 34.a pantā nozīmi, kuras tajā acīmredzami nav.” ĶTR valdība vērsa Komisijas uzmanību uz citiem Banku likuma pantiem, proti, 4., 5. un 7. pantu, kuru uzdevums ir nodrošināt to, lai aizdevumus piešķirtu bez iejaukšanās un pēc kredītnovērtējuma veikšanas.

(120)

Komisija atzīst, ka šie panti ir, bet uzskata, ka tie būtu jāsaprot un jālasa, ņemot vērā 34. panta noteikumus. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka ne ĶTR valdība, ne bankas vai izlasē iekļautie attiecīgie uzņēmumi nespēja pierādīt, ka aizdevumi piešķirti bez iejaukšanās vai pēc kredītnovērtējuma veikšanas. Gluži pretēji, izmeklēšanā tika atklāts, ka viens ražotājs eksportētājs cietis zaudējumus, tomēr tam izdevies saņemt aizdevumu no bankām ar parasto procentu likmi bez uzcenojuma par risku, kas saistīts ar tā sarežģīto finansiālo situāciju.

(121)

Tāpēc Komisija secina, ka privātajām bankām valdība uztic vai norīko tās nodrošināt preferenciālu finansējumu līdzīgā veidā kā valsts īpašumā esošām bankām, tādējādi pastāv finansiāls ieguldījums antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(122)

Attiecībā uz bankām, kas sniegušas aizdevumus ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, lielākā to daļa ir valsts īpašumā esošas bankas un tās kontrolē ĶTR valdība. Starp tām ir ĶTR lielākās komercbankas un bankas ar politiski noteiktām pilnvarām, piemēram, Ķīnas Attīstības banka, EXIM banka, Ķīnas Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka.

(123)

Turklāt Komisija norāda, ka ĶTR valdība norīko sniegt preferenciālus aizdevumus ierobežotam skaitam nozaru. Piemēram, Lēmumā Nr. 40 noteikts, ka ĶTR valdība aktīvi atbalstīs jauno materiālu nozaru attīstību, un stikla elementāršķiedras nozare ir atzīta par jauno materiālu nozari. Bez tam visām finanšu iestādēm ir doti norādījumi sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicināmajiem projektiem, proti, kategorijai, pie kuras pieder stikla elementāršķiedras projekti. Šajā lēmumā ir arī solījums īstenot “cita veida preferenciālu politiku attiecībā uz veicināmajiem projektiem”.

(124)

ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija esot balstījusies uz Lēmumu Nr. 40 kļūdaini, jo attiecīgais ražojums nepiederot pie veicināmās nozares. Valdība turklāt apgalvo, ka pat tad, ja tiktu uzskatīts, ka nozare ir veicināma, tomēr Lēmumu Nr. 40 nevarot attiecināt uz nozari, kas nav minēta Lēmumā Nr. 9 (“2011. gada Rūpniecības pārstrukturēšanas orientējošā katalogā”).

(125)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji darbojas 67.–76. apsvērumā minēto veicināmo nozaru, kā arī augsto un jauno tehnoloģiju nozaru kategorijā. Turklāt pretēji valdības apgalvotajam, speciālais šķiedras stikls un tā izstrādājumi, ka arī E-stikla krāsnis ir skaidri ietvertas Lēmuma Nr. 9 XII nodaļas 6. punkta sarakstā (25). Tāpēc apgalvojums nav pamatots.

(126)

Ieguvums pastāv tādā mērā, kādā valdības aizdevumi vai aizdevumi no privātām organizācijām, kam valdība uztic funkcijas vai ko norīko tās veikt, tiek piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem.

(127)

Komisija mēģināja pārbaudīt kredītriska novērtējumus, ko bija sagatavojušas bankas, kas izmeklēšanas periodā aizdeva naudu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Daži ražotāji eksportētāji strādāja ar zaudējumiem. Tomēr aizdevumus no bankām tiem izdevās saņemt ar etalona likmi bez uzcenojuma par risku, kas saistīts ar to finansiālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc Komisijai ir iemesls apšaubīt to, vai aizdevumi stikla elementāršķiedras uzņēmumiem tika sniegti, pamatojoties uz rūpīgu riska novērtējumu, un vai procentu likmes noteiktas šādas novērtēšanas rezultātā.

(128)

Kā jau skaidrots, Ķīnas banku sniegtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos banku sektorā un neatbilst likmēm, kas tiktu prasītas funkcionējošā banku tirgū, tāpēc, izmantojot tālāk izklāstīto metodi, tika aprēķināts atbilstošs tirgus etalons. Turklāt ĶTR valdība nesadarbojās, tāpēc, arī lai noteiktu atbilstošu etalona procentu likmi, Komisija izmantoja pieejamos faktus.

(129)

Aprēķinot atbilstošu etalonu aizdevumiem, izteiktu Ķīnas juaņās, tika atzīts par nepieciešamu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas atbilstoši parastajam tirgus riskam. Situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis tiek noteikts izkropļotā bankas aizdevumu tirgū un no Ķīnas bankām nav pieejama uzticama informācija par riska mērījumiem un kredītreitingu noteikšanu, tiek atzīts par tiešām nepieciešamu neizteikt Ķīnas eksportētāju kredītspēju pēc tās nominālvērtības, bet piemērot uzcenojumu, lai ņemtu vērā Ķīnas izkropļotā tirgus potenciālo ietekmi uz to finansiālo situāciju.

(130)

Tas pats attiecas uz aizdevumiem, kas izteikti ārvalstu valūtās. Par etalonu tika izmantotas attiecīgā valūtā izteiktas korporatīvās obligācijas ar BB reitingu, kuras emitētas IP laikā.

(131)

Kā jau skaidrots, gan ĶTR valdībai, gan ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika lūgts sniegt informāciju par Ķīnas banku aizdošanas politiku un to, kā šie aizdevumi tika piešķirti ražotājiem eksportētājiem. Šāda informācija tomēr netika sniegta. Tādējādi, ņemot vērā šo sadarbības trūkumu un visus pieejamos faktus un atbilstoši antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 6. punkta noteikumiem tika atzīts par pareizu uzskatīt, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā piešķirama augstākā kategorija, proti, “neinvestīciju kategorija”, kas attiektos tikai uz obligacijām (Bloomberg BB reitings), un pieskaitīta attiecīga prēmija, ko tie paredzēta obligācijām, ko emitējušas firmas ar šādu reitingu, atbilstoši Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmei.

(132)

Tāpēc, lai aprēķinātu etalona procentu likmi aizdevumiem, kas IP laikā piešķirti izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tika aprēķināta riska prēmija, izmantojot procentu likmju starpību obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar kredītnovērtējumu BB, un obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar kredītnovērtējumu AAA (kas ir kredītnovērtējums obligācijām, kuras emitējusi ĶTR), izmantojot Bloomberg informāciju. Pēc tam šī riska prēmija tika pieskaitīta ĶTB publicētajām aizdevumu likmēm kredītnovērtējuma BB obligācijām, ņemot vērā aizdevumu termiņu.

(133)

Tad tika aprēķināts ražotāju eksportētāju ieguvums, proti, starpība starp procentiem, ko IP laikā faktiski samaksājuši uzņēmumi, un procentiem, kas būtu bijuši jāmaksā, ja aizdevumiem piemērotu etalona procentu likmi. Pēc tam šo ieguvumu izteica procentos no katra tā ražotāja eksportētāja kopējā apgrozījuma, kurš sadarbojās.

(134)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka ieguvuma aprēķinam Komisijai nebūtu bijis jāizmanto neviens etalons, jo aizdevumi esot piešķirti atbilstoši tirgus nosacījumiem, tādēļ ieguvums piešķirts neesot.

(135)

Kā skaidrots 127.–130. apsvērumā, banku aizdevumu tirgus Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļots, tāpēc Komisija uzskata, ka etalona izmantošana ir pilnībā pamatota.

(136)

Turklāt ĶTR valdība apgalvo, ka Komisijas izvēlētais konkrētais etalons neesot zinātniski pamatots.

(137)

Komisija atzīst, ka, aprēķinot atbilstošu etalonu aizdevumiem, tiek uzskatīts par pamatotu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas, ņemot vērā parasto tirgus risku. Tik tiešām, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis tiek noteikts izkropļotā tirgū un no Ķīnas bankām nav pieejama uzticama informācija par riska mērījumiem un kredītreitingu noteikšanu, tiek atzīts par nepieciešamu piemērot uzcenojumu, lai ņemtu vērā Ķīnas izkropļotā tirgus potenciālo ietekmi uz to finansiālo situāciju.

(138)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija secina, ka stikla elementāršķiedras ražošanas nozare Ķīnas Tautas Republikā IP laikā saņēmusi ieguvumu preferenciālo aizdevumu veidā no valsts un privātām bankām. Stikla elementāršķiedras ražošanas nozares finansējums uzskatāms par subsīdiju antisubsidēšanas pamatregulas nozīmē, jo:

(139)

Ņemot vērā to, ka piešķirts finansiāls ieguldījums, ka ražotāji eksportētāji saņēmuši ieguvumu un īpašās iezīmes, subsīdija ir kompensējama.

(140)

Antisubsidēšanas pamatregulas 6. panta b) punktā paredzēts, ka ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem aprēķina kā starpību starp samaksāto procentu likmes summu un summu, ko uzņēmums maksātu par salīdzināmu komerciālu aizdevumu, ko tas varētu saņemt tirgū. Kā jau minēts, ievērojot to, ka nebija citādu jēgpilnu riska novērtējumu, Komisija aprēķināja tirgus etalonu salīdzināmiem komerciāliem aizdevumiem.

(141)

Ieguvumu izmeklēšanas periodam aprēķināja kā starpību starp faktiski samaksātiem procentiem IP laikā un procentiem, kas būtu jāmaksā, izmantojot etalonu.

(142)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka Komisija, aprēķinot ieguvumu, ir izmantojusi nepareizu uzņēmuma faktiski samaksāto procentu likmi attiecībā uz vienu aizdevumu. Apgalvojums tika pieņemts, un Komisija veica pārrēķinu. Tomēr pārrēķins neietekmēja konstatēto subsīdijas starpību.

(143)

Subsīdiju starpības, kas, balstoties uz šo metodiku, aprēķinātas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šādas.

(144)

Izmeklēšanas periodā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesaņēma finansiālu ieguldījumu no C sadaļas 3. punktā minētajām atlikušajām preferenciālo aizdevumu shēmām.

(145)

Izlasē iekļautie uzņēmumi IP laikā nav saņēmuši finansiālu ieguldījumu no programmām “Slavenie zīmoli”', “Ķīnas pasaules klases zīmoli” vai “Fondi Guandunas provinces rūpniecības nozaru ārējai ekspansijai”.

(146)

Izlasē iekļautie uzņēmumi ir saņēmuši vienreizējas dotācijas no dažādu līmeņu valsts iestādēm, tādējādi IP laikā tie saņēmuši ieguvumu. Tiek uzskatīts, ka šīs dotācijas saņemtas no dotāciju programmām, jo sūdzībā apgalvots, ka stikla elementāršķiedras ražotāji saņēmuši vienreizējas dotācijas no provinces un vietējām pārvaldes iestādēm un ka tādā veidā tiem piešķirts ieguvums, ņemot vērā, ka līdzekļi piešķirti bez pienācīga izvērtējuma.

(147)

Komisija ĶTR valdībai piedāvāja apspriesties par konkrētajām dotācijām.

(148)

ĶTR valdība iebilda pret apspriešanos, apgalvojot, ka tas neatbilstu Nolīgumam par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, jo apspriešanās būtu bijusi jārīko pirms izmeklēšanas sākšanas un pārbaudīt informāciju par katru shēmu atsevišķi Ķīnas iestādēm būtu nesamērīgs slogs.

(149)

Lielākā daļa attiecīgo dotāciju bija nelielas. Tāpēc Komisija tās neizmeklēja sīkāk.

(150)

Tomēr Komisija izmeklēja vienu konkrētu salīdzinoši lielu dotāciju, kas uzņēmuma darbinieku kopmītņu būvniecībai tika piešķirta vienam izlasē iekļautam uzņēmumam un par ko sūdzībā apgalvots, ka tā saistīta ar dotāciju programmu.

(151)

Tas, ka minētajai subsīdijai ir ad hoc raksturs, skaidri apliecina, ka tā nebija pieejama citiem uzņēmumiem, tāpēc saskaņā ar definīciju antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā tā ir īpaša. Balstoties uz pierādījumiem, kas savākti par šīs subsīdijas saņemšanu, un tā kā nebija citas informācijas, Komisija uzskata, ka šī dotācija ir subsīdija antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 2. punkta nozīmē, tādējādi attiecīgajam ražotajam eksportētājam tika piešķirts ieguvums.

(152)

Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums, kas saņēma dotāciju, apgalvo, ka dotācija tam piešķirta, lai atjaunotu pamatlīdzekļus, kas nolietojas 50 gadu laikā. Tāpēc subsīdija esot jāsadala uz 50 gadiem un, aprēķinot subsīdijas starpību, jāņem vērā tikai 1/50. daļa, kas atbilstot IP laikā saņemtajam ieguvumam.

(153)

Uzņēmums nesniedza pierādījumus, kas attiecībā uz investīcijām pamatlīdzekļos – šajā gadījumā darbinieku kopmītnes ēkā – pamato nolietošanos 50 gados. Faktiskais uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietošanās laiks parasti ir daudz īsāks un atbilst 10 līdz 20 gadiem. Tādejādi ieguvums, kas piešķirts ar šo dotāciju, nav ievērojams, tāpēc tas nebūtu jākompensē.

(154)

Programma Two Free, Three Half dod tiesības ārvalstu investīciju uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli pirmajos divos gados un nākamajos trijos gados maksāt tikai 12,5 %, nevis 25 %.

(155)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 8. pants Ķīnas Tautas Republikas Likumā par ārvalstu investīciju uzņēmumu un ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokli (“Ārvalstu investīciju uzņēmumu nodokļa likums”) un 72. pants Ķīnas Tautas Republikas Likuma par ārvalstu investīciju uzņēmumu un ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokli īstenošanas noteikumos. ĶTR valdība sniegusi informāciju, ka programma saskaņā ar 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 57. pantu ir izbeigta (ar pārejas periodu līdz 2012. gada beigām). Tādējādi likumā ir skaidri noteikts, ka 2012. nodokļu gadā saskaņā ar šo shēmu tiks piešķirts ieguvums.

(156)

Uzņēmumi shēmu Two Free, Three Half izmantoja 2012. finanšu gadā, un pēc tam, kā norāda Ķīnas valdība, tā tika atcelta. Katrā ziņā neviens izlasē iekļautais uzņēmums nav ārvalstu uzņēmums, kam IP laikā būtu bijušas tiesības izmantot šo nodokļu shēmu.

(157)

Izlasē iekļautie uzņēmumu IP laikā no šīs programma finansiālu ieguldījumu nesaņēma. Bez tam izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶTR valdība šo shēmu tiešām atcēlusi.

(158)

Programma ļauj uzņēmumiem, kuri var pierādīt, ka atbilst konkrētu kritēriju kopumam, lai tiktu atzīti par “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu”, saņemt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu salīdzinājumā ar 25 % standartlikmi.

(159)

Programmas juridiskais pamats ir 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. panta 2. punkts kopā ar “Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanas administratīvajiem pasākumiem” (Guo Ke Fa Huo (2008), Nr. 172) un 93. pants Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumos kopā ar Paziņojumu par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu, kuru veic augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi (Guo Shui Han (2008), Nr. 985).

(160)

Shēmu var izmantot ĶTR valdības atzīti augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi. Lai uzņēmumi būtu tiesīgi izmantot shēmu, tiem nepieciešamas patstāvīga intelektuālā pamatīpašuma tiesības un jāatbilst šādām prasībām, kas izklāstītas juridiskajā pamatojumā un apkopotas šādi:

(161)

Tika konstatēts, ka daži izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ir izmantojuši šo shēmu un tādējādi maksājuši tikai 15 %, nevis 25 % uzņēmumu ienākuma nodokli. Šie uzņēmumi bija pieteikušies uz jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmumu statusu un saņēmuši oficiālu paziņojumu, ka atbilst shēmas kritērijiem un tādējādi tiem ir tiesības attiecīgi aizpildīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas.

(162)

Komisija uzskata, ka shēma ir subsīdija antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, ĶTR valdībai atsakoties no ieņēmumiem, veikts finansiāls ieguldījums un tādā veidā attiecīgajiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(163)

Subsīdija ir īpaša antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo attiecas tikai uz sertificētiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kas atbilst visām 2008. gada administratīvo pasākumu prasībām. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija attiecīgi sertificēti. Tiesību aktos nav noteikti objektīvi kritēriji, kas jāizpilda, lai iegūtu attiecīgas tiesības, tos nenosaka arī piešķīrēja iestāde.

(164)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd Komisijas secinājumus, paliekot pie nostājas, ka kritēriji, kas jāizpilda, lai iegūtu attiecīgas tiesības, ir objektīvi un tiek vienādi piemēroti visiem uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc īpašo iezīmju kritērijs neesot izpildīts.

(165)

Komisija nepieņem šo apgalvojumu. Dotācijas ir pieejamas tikai uzņēmumiem ar īpašām iezīmēm (augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem), bet ne visām nozarēm un visiem sektoriem. Turklāt attiecīgās tiesības nepiešķir automātiski, bet tās ir atkarīgas no tā, vai tiek piešķirta augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecība, ko izdod pēc kompetento iestāžu veiktas diskrecionāras procedūras. Tāpēc shēma ir īpaša.

(166)

Šā iemesla dēļ Komisija šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(167)

Komisija ir aprēķinājusi kompensējamās subsīdijas apjomu kā starpību starp nodokļu summu, kas IP laikā maksāta parasti, un nodokļu summu, ko attiecīgie uzņēmumi IP laikā samaksājuši faktiski.

(168)

Ja projekts ir saderīgs ar ĶTR valdības rūpniecības politiku, programma ļauj uzņēmumam pieteikties uz nodokļu kredītiem vietējā ražojuma iekārtu iegādei. Nodokļu kredītu, kas nepārsniedz 40 % no vietējā ražojuma iekārtu iegādes cenas, var piemērot pakāpeniskam to nodokļa saistību palielinājumam, kuras pārnestas no iepriekšējā gada.

(169)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 1999. gada 1. jūlija dokuments “Pagaidu pasākumi uzņēmumu ienākuma nodokļa kredītam attiecībā uz investīcijām vietējā ražojuma iekārtu iegādē tehnoloģijas atjaunošanas projektiem” un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 52 [2008] par uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaitījumu un atbrīvojumu politikas īstenošanas izbeigšanu attiecībā uz uzņēmumu investīcijām vietējā ražojuma iekārtu iegādi, kuru piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

(170)

ĶTR valdība apgalvo, ka atbilstoši Paziņojumam Nr. 52 programma 2008. gada janvārī ir izbeigta. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem izņēmumiem IP laikā ir izmantojis šo programmu.

(171)

Programma uzskatāma par subsīdiju, jo, ĶTR valdībai atsakoties no ieņēmumiem, tiek nodrošināts finansiāls ieguldījumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Programma nodrošina saņēmējiem ieguvumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, un tā apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu. Subsīdija ir īpaša (konkrēta) antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo nodokļa ietaupījums ir atkarīgs no vietējā ražojuma preču izmantošanas pārsvarā pār importētām precēm.

(172)

Komisija ir aprēķinājusi kompensējamās subsīdijas apjomu kā starpību starp nodokļu summu, kas IP laikā maksāta parasti, un nodokļu summu, ko attiecīgie uzņēmumi IP laikā samaksājuši faktiski.

(173)

Subsīdijas likme, kas konstatēta šai subsīdijai IP laikā uzņēmumu grupai Jiangsu Changhai Group ir 0,2 %.

(174)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka tam nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no shēmas “Ienākuma nodokļa atlaides ārvalstu investīciju uzņēmumiem, kas iegādājas Ķīnā ražotas iekārtas”, jo tas nav ārvalstu investīciju uzņēmums. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, izdarījusi kļūdainu secinājumu, ka uzņēmums saņēmis ieguvumu. Tas arī apgalvo, ka atklājis nelielas kļūdas aprēķinā. Abi apgalvojumi ņemti vērā un subsīdijas starpības aprēķins attiecīgi labots.

(175)

Tika izmeklēta arī nodokļu kompensācija par pētniecību un izstrādi. Tomēr šis pasākums bija saistīts ar nelielām summām. Tāpēc Komisija tās sīkāk neizmeklēja.

(176)

Izmeklēšanas periodā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesaņēma finansiālu ieguldījumu no C sadaļas 3. punktā minētajām atlikušajām nodokļu atbrīvojuma programmām.

(177)

Programma paredz atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas tarifiem par labu ārvalstu investīciju uzņēmumiem vai vietējiem uzņēmumiem pamatiekārtu importam, kuras tie izmanto ražošanas procesā. Lai varētu izmantot atbrīvojumu, iekārta nedrīkst būt neattiecināmo iekārtu sarakstā un prasītājam uzņēmumam ir jāsaņem valsts veicināta projekta apliecība, ko izdod Ķīnas iestādes vai Valsts attīstības un reformu komisija saskaņā ar attiecīgiem investīciju, nodokļu un muitas tiesību aktiem.

(178)

Programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par nodokļu politiku precizēšanu attiecībā uz importētām iekārtām, Guo Fa, Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes Paziņojums par dažu preferenciālo ievedmuitas maksājumu politikas jomu precizēšanu, Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes Informācija, [2008], Nr. 43, Valsts attīstības un reformu komisijas Paziņojums par aktuāliem jautājumiem, kas skar iekšzemes vai ārvalstu finansēto projektu, kuru attīstību veicina valsts, apstiprinājuma vēstules izskatīšanu, Nr. 316, 2006, 2006. gada 22. februāris, un No ievedmuitas neatbrīvojamo izstrādājumu katalogs, kurus importē ārvalstu investīciju uzņēmumi vai vietējie uzņēmumi, 2008.

(179)

Visi izlasē iekļauti uzņēmumi saņēma ieguvumu no šīs shēmas.

(180)

Uzskatāms, ka, ĶTR valdībai atsakoties no ieņēmumiem, programma nodrošina finansiālu ieguldījumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ārvalstu investīciju uzņēmumi un citi vietējie uzņēmumi, kam ir piešķirtas attiecīgas tiesības, ir atbrīvoti no PVN samaksas un/vai ievedmuitas, kas tiem citādi būtu jāmaksā. Tāpēc tā saņēmējiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Programma ir īpaša antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tiesību akts, kuru ievēro piešķīrējiestāde, ierobežo tās pieejamību, nodrošinot to tikai uzņēmumiem, kas investē konkrētās darījumdarbības kategorijās, kuras definē tikai likums un kuras pieder vai nu pie veicināmo projektu kategorijas, vai ierobežotās B kategorijas saskaņā ar Ārvalstu investīciju uzņēmumu un tehnoloģiju pārneses uzņēmumu orientējošu katalogu, vai pie kategorijām, kas atbilst Valsts veicināto galveno nozaru, ražojumu un tehnoloģiju katalogam.

(181)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd Komisijas secinājumus, paliekot pie nostājas, ka kritēriji, kas jāizpilda, lai iegūtu attiecīgās tiesības, ir objektīvi un tiek vienādi piemēroti visiem uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc programmas neatbilstot īpašo iezīmju kritērijam. ĶTR valdība, pamatojot savu viedokli, tomēr konkrētus savu tiesību aktu noteikumus nenorāda un nesniedz pārliecinošus pierādījumus, ka attiecīgās tiesības tiek piešķirtas automātiski.

(182)

ĶTR valdība un viens ražotājs eksportētājs arī apgalvo, ka Komisija nevar kompensēt iespējamo PVN ieguvumu, ko varētu būt saņēmuši trīs izlasē iekļautie uzņēmumi, jo atbrīvojumus no PVN, kas piešķirti iepriekš, vairs nevarēja izmantot no 2009. gada. Tāpēc, pat pieņemot, ka attiecīgo importēto iekārtu vidējais nolietošanās periods ir 5–10 gadi, iespējamais ieguvums varētu vai nu beigties pirms pasākumu noteikšanas, vai arī būtu maza iespējamība, kas tas turpināsies visu piecu gadu periodu, kamēr tiktu piemēroti pasākumi.

(183)

Komisija norāda, ka dažu importēto iekārtu vidējais nolietošanās periods ir daudz ilgāks nekā 10 gadi un dažos gadījumos tas varētu būt 15 vai 20 gadi. Katrā ziņā Komisija nav kompensējusi ieguvumus, kas saņemti attiecībā uz importēto iekārtu pirkumiem pēc 2009. gada. Turklāt ĶTR valdība atzīst, ka uzņēmumi vēl aizvien varētu saņemt ieguvumu no shēmas“nedaudz pēc” pasākumu noteikšanas. Tāpēc arguments tiek noraidīts.

(184)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tiek uzskatīts, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētajām iekārtām piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Lai nodrošinātu, ka kompensējamā summa attiecas tikai uz IP, saņemtais ieguvums tiek amortizēts attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas laiku saskaņā ar parastajām ražotāju eksportētāju grāmatvedības procedūrām.

(185)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme IP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda.

(186)

Izmeklēšanas periodā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesaņēma finansiālu ieguldījumu no C sadaļas 3. punktā minētajām atlikušajām netiešo nodokļu atbrīvojumu programmām.

(187)

Netika konstatēts, ka ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iegādātajiem izejmateriāliem, ūdeni vai elektroenerģiju būtu saistītas subsīdijas.

(188)

Ķīnas Tautas Republikā uzņēmumiem atļauts iegādāties nevis zemi, bet tikai zemes izmantošanas tiesības no vietējām iestādēm.

(189)

ĶTR Zemes pārvaldes likumā paredzēts, ka visa zeme pieder tautai un to nevar nopirkt vai pārdot, bet izklāstīti nosacījumi, ar kuriem zemes izmantošanas tiesības var pārdot uzņēmumiem, rīkojot konkursus, kotācijas vai izsoles.

(190)

Principā izsoļu sistēma ļautu tirgum novērtēt konkrētu zemes izmantošanas tiesību cenu, un tādējādi cena tiktu noteikta neatkarīgi. Tomēr ĶTR valdība norāda, ka katrā ziņā tā nosaka tādu minimālo cenu katrai zemes kategorijai (zemi, balstoties uz zemes gabala kvalitāti, iedala kategorijā no 1. līdz 15.), par kuru zemes izmantošanas tiesību cenas nevar būt zemākas.

(191)

ĶTR valdība arī kontrolē zemes piedāvājumu, ar kvotām ierobežojot zemes platību, kādā rūpniecisko vai dzīvojamo objektu nolūkiem var pārdot zemes izmantošanas tiesības (pēc provinces un gada).

(192)

Katrā ziņā nevienā gadījumā, kad zemes izmantošanas tiesības bija ieguvuši izlasē iekļautie uzņēmumi, Komisija nav guvusi pierādījumus par izsoles procesu, kurā zemes izmantošanas tiesību cena noteikta neatkarīgi. Ražotājs eksportētājs, kam tika piešķirtas zemes izmantošanas tiesības, solīja sākuma cenu, un, tā kā tas bija vienīgais piedāvājums, tam tika piešķirtas zemes izmantošanas tiesības. Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība norāda, ka tā nepiekrīt Komisijas konstatējumam, ka Ķīnas Tautas Republika nav funkcionējoša zemes izmantošanas tiesību tirgus. Tomēr tā neiesniedza jaunus argumentus šā viedokļa pamatošanai.

(193)

Izmeklēšanas secinājumi apliecina, ka situācija Ķīnas Tautas Republikā zemes nodrošināšanas un iegādes ziņā ir neskaidra un nepārredzama un iestādes bieži vien cenas nosaka patvaļīgi. Iestādes nosaka cenas atbilstoši Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas, nosakot cenu rūpnieciskai zemei, bez citiem kritērijiem, liek tām ņemt vērā arī rūpniecības politiku (29).

(194)

Arī neatkarīgā publiski pieejamā informācija liecina, ka zeme ĶTR tiek piešķirta par cenu, kas zemāka par parasto tirgus cenu (30).

(195)

Tādējādi izlasē iekļautie uzņēmumi faktiski samaksāja cenu, ko bija noteikusi ĶTR valdība. Zemes izmantošanas tiesības piešķir par neatbilstoši zemu cenu salīdzinājumā ar tirgus etalonu, kas ir noteikts e) apakšpunktā.

(196)

Ar zemi saistītā situācija Ķīnas Tautas Republikā ir apskatīta arī SVF darba dokumentā, kas apstiprina, ka zemes izmantošanas tiesību piešķiršana Ķīnas nozarēm neatbilst tirgus apstākļiem (31).

(197)

Komisija secina, ka ĶTR valdības piešķirtās zemes izmantošanas tiesības uzskatāmas par subsīdiju antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, un tā izpaužas kā preču nodrošināšana, tādējādi piešķirot uzņēmumiem ieguvumu. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka Ķīnas Tautas Republikā ir funkcionējošs zemes izmantošanas tiesību pārdošanas tirgus, un, izmantojot ārēju etalonu (sk. e) apakšpunktu), tika noskaidrots, ka summa, ko izlasē iekļautie eksportētāji samaksājuši par zemes izmantošanas tiesībām, ir zem tirgus vērtības.

(198)

Subsīdija ir īpaša antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē, jo Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 noteikts, ka valsts iestādes nodrošina zemi veicināmām nozarēm, un, kā paskaidrots 67.–82. apsvērumā stikla elementāršķiedras nozare ir viena no tām. Lēmuma Nr. 40 18. pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kam “noteikti ierobežojumi”, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas.

(199)

Ieguvums ir starpība starp samaksāto cenu par zemes izmantošanas tiesībām un atbilstošu ārēju etalonu.

(200)

Par piemērotu ārējo etalonu Komisija uzskata Ķīnas Taibeju, ņemot vērā šādus iemeslus:

(201)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd Ķīnas Taibejas izmantošanu par etalonu, apgalvojot, ka iedzīvotāju blīvums Ķīnas Taibejā ir daudzkārt lielāks nekā Ķīnas Tautas Republikā un tāpēc zemes situācija un cenas abās valstīs nav salīdzināmas. Tomēr Komisija uzskata, ka vairāku iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekšējā apsvērumā, etalona izvēle ir pietiekami pamatota.

(202)

Bez tam arī viens izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs pēc informācijas izpaušanas norāda, ka Ķīnas Taibeja neatbilst ekonomiskajiem apstākļiem provincē, kurā tas atrodas, bet nepiedāvāja alternatīvu. Tas apgalvo arī to, ka ĶTR un Ķīnas Taibejas ģeogrāfiskais tuvums nebūtu uzskatāms par derīgu kritēriju šā konkrētā etalona izvēlei, bet šo apgalvoju nepamato. Ņemot vērā to, ka alternatīvs etalons nav ierosināts, tiek apstiprināta Ķīnas Taibejas izmantošana.

(203)

Ņemot vērā visus šos faktorus, Komisija secināja, ka (tad, ja dominētu tirgus apstākļi) zemes izmantošanas tiesību cenas ĶTR, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, būtu ļoti līdzīgas zemes cenām Ķīnas Taibejā.

(204)

Vidējās zemes cenas Ķīnas Taibejā 2012. gadā tika iegūtas no Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja un pielāgotas ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz inflāciju un IKP pieaugumu, lai noteiktu etalona zemes cenu katrā kalendārajā gadā. Zemes izmantošanas tiesības ir spēkā 50 gadus, un uz šā pamata tiek aprēķināta amortizācija, tāpēc IP laikā gūtais ieguvums būs 1/50 no starpības starp etalona cenu un faktiski samaksāto cenu.

(205)

Subsīdijas likme, kas noteikta zemes nodrošināšanai par neatbilstoši zemu cenu, ir šāda.

(206)

Komisija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem katrai shēmai atsevišķi aprēķināja kompensējamo subsīdiju apjomu izmeklējamajiem uzņēmumiem un sasummēja iegūtos lielumus, katram ražotājam eksportētājam aprēķinot kopējo subsīdijas apjomu izmeklēšanas periodā.

(207)

Lai aprēķinātu tālāk minētās kopējās subsīdiju starpības, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo daļu, kas ir subsīdijas apjoms no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Pēc tam šo procentuālo daļu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību IP laikā.

(208)

Pēc tam tika aprēķināts subsīdijas apjoms par attiecīgā ražojuma tonnu, kas IP laikā eksportēta uz Savienību, un tālāk minētās starpības ir aprēķinātas procentos no attiecīgā eksporta tonnas CIF vērtības.

(209)

Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 3. punktu kopējā subsīdijas starpība izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, tiek aprēķināta, pamatojoties uz kopējo vidējo svērto subsīdijas starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izņemot grupu, pie kuras pieder ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas 28. panta 1. punkts.

(210)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja astoņi Savienības ražotāji. Tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” antidempinga pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(211)

Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija no 530 000 līdz 580 000 tonnām. Komisija noteica šos skaitļus, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, kuru sniedza APFE. Kā norādīts 17. apsvērumā, izlasē tika iekļautas triju Savienības ražotāju ražotnes, kas pārstāv vairāk nekā 52 % no kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(212)

Pamatojoties uz sūdzībā/pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, kur bija norādīti faktiskie makroekonomiskie rādītāji, un to, ka tikai ļoti nedaudzi Savienības ražotāji nebija starp sūdzības/pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējiem, šķiet lietderīgi neizpaust faktiskos apkopotos makroekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, jo jebkura ieinteresētā persona tad varētu noteikt, kādi ir trūkstošie rādītāji pārējiem uzņēmumiem, kas nav sūdzības/pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji.

(213)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība iebilst pret konfidencialitāti un diapazona izmantošanu Savienības patēriņa un pārējo makroekonomisko kaitējuma rādītāju datu norādīšanai.

(214)

Ja Komisija saņem attiecīgu lūgumu ar pamatojumu, Komisijai ir pienākums ievērot to datu konfidencialitāti, kurus snieguši ražotāji, kas neiesniedza sūdzību. Ja tiktu izpausti precīzi makroekonomiskie rādītāji, tad būtu iespējams noskaidrot attiecīgo ražotāju konfidenciālos datus un tas kaitētu to interesēm. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(215)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (pēc APEE sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat (Comext) datiem).

(216)

Savienības patēriņa izmaiņas bija šādas.

1. tabula

Savienības patēriņš (tonnas)

(217)

No 2010. gada līdz IP patēriņš Savienībā samazinājās par 3 %.

(218)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens lietotājs apgalvo, ka Savienības patēriņš 2009. gadā samazinājies gandrīz par 30 %. Šajā kontekstā apgalvojums par 3 % palielinājumu kopš 2010. gada nav ievērojams. Tomēr Komisija neuzskata šo palielinājumu par ievērojamu, bet norāda, ka attiecīgajā periodā palielinājies patēriņš.

(219)

Tālāk izklāstītajā analīzē ņemts vērā gan imports par dempinga cenām, gan subsidēts imports identiskai ražotāju izlasei Ķīnas Tautas Republikā un identiskā izmeklēšanas periodā.

(220)

Attiecīgā ražojuma importa apjomi no ĶTR mainījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms (tonnas), tirgus daļa

(221)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR saruka par 14 %, un tā tirgus daļa saruka par 17 %. Tomēr 2010. gads nav piemērots atskaites gads, importa tendenču analīze būtu precīzāka, ja aplūkotu arī iepriekšējo, proti, 2009. gadu, kas parādīts tabulā. 2010. gadam ir raksturīgi tas, ka Savienības importētāji veidoja ievērojamus Ķīnas stikla elementāršķiedras izstrādājumu uzkrājumus, pirms 2010. gada septembrī tika noteikti pagaidu maksājumi. Izmeklēšanā tika atklāts, ka 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos tiešam tika importēti daudz lielāki daudzumi nekā parasti. Imports no ĶTR 2009. gadā sasniedza aptuveni 99 000 tonnu, savukārt 2010. gadā tas pārsniedza 152 000 tonnu, tad 2011. gadā samazinājās līdz aptuveni 109 000 tonnām. Šī tendence skaidri liecina, ka no 2009. gada imports pieauga. No 2011. gada imports no Ķīnas apjoma ziņa palielinājās par 20 %, rezultātā tas atguva tirgus daļu par 2 procentu punktiem.

(222)

Vairākas personas atkārto apgalvojumus, ka imports no ĶTR un tā tirgus daļa no 2010. gada līdz IP beigām sarukuši un tāpēc nav pierādīts ievērojams importa pieaugums, kā paredzēts Antidempinga nolīguma 3. panta 2. punktā un Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 15. panta 2. punktā. Tās arī apgalvo, ka 2009. gads nav piemērots atskaites gads šādu iemeslu dēļ: i) antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā nav juridiskā pamata un ekspertu grupa Meksikas tērauda cauruļu un caurulīšu lietā uzskata, ka “izmeklēšanas iestāde neizmanto papildu dalījumus periodā”, ii) nav pierādījumu apgalvojumam, ka 2010. gada imports bijis uzkrājumu veidošanas rezultāts, un iii) 2009. gada dati nav izvērtēti saistībā ar nevienu citu kaitējuma novērtējuma aspektu un tāpēc novērtējums nav objektīvs.

(223)

Ciktāl ir runa par pirmo un trešo apgalvojumu, piemērojamos tiesību aktos – antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā – nav norādīts, kurš periods jāizvērtē, lai analizētu tendences. Tāpēc, lai analizētu, kādas tendences raksturīgas importam no ĶTR, nekas neliedz aplūkot 2009. gadu. Tas nepadara analīzi neobjektīvu, bet gluži pretēji papildina analīzi, kas veikta attiecībā uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē. Kā paskaidrots 219. apsvērumā, 2009. gads ņemts vērā papildus attiecīgajam periodam tikai attiecībā uz konkrētiem kaitējuma rādītājiem, kas saistīti ar Ķīnas izcelsmes importu. Attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem nebija objektīva pamata pilnībā neņemt vērā visus attiecīgā perioda gadus.

(224)

Ciktāl ir runa par otro apgalvojumu, uzkrājumu veidošanas ietekmi ļoti skaidri parāda mēneša importa dati, kas iegūti no datubāzes, kura izveidota, ievērojot antidempinga pamatregulas 14. panta 6. punktu (sk. 1. grafiku) (34). Pirms tika noteikti pagaidu pasākumi, 2010. gada otrajā un trešajā ceturksnī ievērojami pieauga attiecīgā ražojuma imports no ĶTR (ierobežotā glabāšanas laika dēļ tas bija paredzēts patēriņam līdz 2010. gada beigām un 2011. gada sākumā). Tas neatbilst līdzīgam patēriņa pieaugumam, tātad norāda, ka imports veikts, lai veidotu uzkrājumu, paredzot, ka tiks noteikti pasākumi. ĶTR valdība nesniedza citu paskaidrojumu par šo pieaugumu, tāpēc Komisija var pamatoti uzskatīt, ka uzkrājumu veidošana notikusi pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2010. gada beigās. To apliecina arī ļoti mazie ĶTR mēneša importa apjomi laika posmā no dienas, kad sāka piemērot pagaidu pasākumus, līdz dienai, kad sāka piemērot galīgos pasākumus, proti, no 2010. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim. Kad galīgajā posmā pasākumu apjoms tika samazināts (2011. gada martā), mēneša importa apjomi atkal palielinājās, sasniedzot stabilu līmeni.

1. grafiks

Attiecīga ražojuma imports no ĶTR (daudzums mēnesī)

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(225)

Ķīnas izcelsmes importa cenas (neņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus) mainījās šādi.

3. tabula

Importa cenas

(226)

Ķīnas izcelsmes importa CIF cenas (neņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus) attiecīgajā periodā ir mainījušās no 911 EUR/t līdz 834 EUR/t. Tas nozīmē, ka attiecīgajā periodā bijis 8 % sarukums.

(227)

ĶTR valdība un kāds lietotājs apgalvo, ka vidējo importa cenu salīdzinājums bez izstrādājumu klāsta analīzes ir maldinošs. Bez tam ĶTR valdība norāda, ka imports no ĶTR lielākoties sastāv no lētākajiem ražojuma veidiem, proti, grīstēm.

(228)

Pretēji šim apgalvojumam Komisijas veiktajā analīzē ražojumu klāsts tika pilnībā ņemts vērā, jo Komisija pa ražojuma veidiem salīdzināja Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām. Tāda pati pieeja tika izmantota arī sākotnējā izmeklēšanā.

(229)

Ņemot vērā to, ka cenu samazinājuma (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) starpības un kaitējuma starpības aprēķinam izmantoti dati par katru ražojuma veidu, pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība lūdz 3. tabulā atspoguļotās Ķīnas izcelsmes importa cenas par katru ražojuma veidu.

(230)

Vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena no 3. tabulas tiek izmantota, lai parādītu tendenci attiecīgajā periodā. Lai parādītu tendences, ir derīgi izmantot vidējās cenas. Lai noteiktu pārdošanu par zemāku cenu un aprēķinātu kaitējumu, tika izmantoti dati par katru ražojuma veidu.

(231)

Lai noteiktu pārdošanu par zemāku cenu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, tās koriģējot EXW līmenī, tika salīdzinātas ar atbilstošajām izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju nosūtītā importa vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot attiecīgas korekcijas attiecībā uz muitas nodokļiem, antidempinga maksājumiem un pēcimportēšanas izmaksām. Cenas tika salīdzinātas pa ražojumu veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Salīdzinājums tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās EXW cenas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka lielam Ķīnas eksportētājam uz Savienību cenu samazinājuma (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) starpība ir 2 %, kaut arī ir spēkā antidempinga pasākumi (un muitas nodokļi), kas tiek iekļauti importa cenā. Lielākā daļa pārējā importa cenu līmenis bija salīdzināms ar Savienības cenām.

(232)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka pieļautas dažas neprecizitātes attiecībā uz triju ražojuma kodu CIF vērtību.

(233)

Apgalvojums bija pareizs, un Komisija koriģēja attiecīgās CIF vērtības, kuru dēļ attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju tika izdarītas nelielas izmaiņas cenu samazinājuma starpībās (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu un pārdošanu par cenu, kas neļauj prasīt rentablu cenu) (sk. 440. apsvērumu).

(234)

Vairākas personas apgalvo, ka IP laikā nav notikusi pārdošana par ievērojami zemāku cenu. Tās apgalvo, ka cenu samazinājuma starpība (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) 2 % apmērā vienam eksportētājam esot gandrīz de minimis starpība un to nevarot uzskatīt par nozīmīgu. Turklāt tās atsaucas uz Komisijas praksi, kad pārdošana par nedaudz zemāku cenu jeb par 6 % tika atzīta par tādu, kam nelielo eksporta apjomu dēļ nav ietekmes uz kopējo cenu līmeni Savienībā.

(235)

Kaut arī patlaban tiek piemēroti antidempinga maksājumi, pārdošana par zemāku cenu nav novērsta. Minētā atsaukšanās uz Komisijas praksi ir maldinoša. Attiecībā uz “nātrija karbonātu ar lielu blīvumu” (35) tika atzīts, ka pārdošana par cenu, kas ir par 6 % zemāka, praktiski nav ietekmējusi vispārējo cenu līmeni, jo importa apjoms no eksportētājas valsts bija neliels, turklāt tā tirgus daļa bija 1,4 %. Salīdzinājumam – ĶTR tirgus daļa IP laikā bija 15–20 %. “Konkrētu lāzera optiskās lasīšanas sistēmu” (36) lieta attiecās uz attiecīgā importa pārdošanu par nedaudz zemāku cenu, kas bija saistīta ar i) ievērojamu Savienības patēriņa pieaugumu (129 %) un ii) attiecīgā ražojuma īpašībām, proti, tas bija nehomogēns ražojums ar daudzveidīgiem elementiem un tehniskajām atšķirībām, saistīts ar strauju tehnoloģisko attīstību. Šajā izmeklēšanā attiecīgā ražojuma tirgus ir pilnīgi citāds, tādējādi tas, cik lielā mērā pārdošanas cena bija zemāka, jāvērtē konkrētajā tirgus kontekstā. Attiecīgais ražojums ir homogēns stiegrojuma pamatizstrādājums samērā stabilā tirgū. Šāds tirgus ir jutīgāks pret cenu atšķirībām un pat ar nelielai cenu starpībai var būt ievērojama ietekme uz tirgu. Tāpēc tas, ka pārdošana nenotika par ievērojami zemāku cenu, nemaina Komisijas secinājumus. Gluži pretēji, šis elements tika pilnībā ņemta vērā, veicot novērtēšanu. Katrā ziņā katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi un kaitējumu raksturo daudzi rādītāji, no kuriem izšķirīga nozīme var nebūt nevienam.

(236)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punktu importa par dempinga senām un subsidētā importa ietekme uz Savienības ražošanas nozari tika pārbaudīta, novērtējot visus ekonomikas rādītājus, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(237)

Kā minēts 17.–25. apsvērumā, lai pārbaudīto iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota izlase.

(238)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskā un mikroekonomiskā kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz sūdzībā, pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī vēlāk iesniegtos dokumentos ietvertajiem datiem un, ja bija iespējams, pārbaudīja tos, salīdzinot ar statistiku. Dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tika atzīts, ka abi datu kopumi ir Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvi.

(239)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības un subsīdijas starpības lielums un atlabšana no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas.

(240)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vidējā vienības cena, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

(241)

Savienības ražošanas nozarē ir raksturīgas ražošanas apjoma atšķirības, ņemot vērā to, ka ik pēc 7–10 gadiem nepieciešama krāšņu rekonstrukcija, tādējādi iepriekšējā gada ražošanas apjoms ir lielāks, kas nepieciešams krājumu veidošanai, un mazāks ražošanas apjoms gadā, kad krāsnis rekonstrukcijas dēļ nedarbojas. Ja rekonstrukcijas dēļ krāsnis nedarbojas, tad attiecīgajā gadā arī ražošanas jauda ir mazāka.

(242)

Paturot prātā šīs īpatnības, Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(243)

No 2010. gada līdz IP, situācijā, kad Savienībā pieauga patēriņš (par 3 %), par 5 % saruka Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms. Arī ražošanas jauda no 2010. gada līdz IP reģionā saruka par 4 %. Jaudas izmantojums palika samērā stabils visā attiecīgajā periodā, izņemot 2012. gadu, kad tas samazinājās.

(244)

Var fiksēt, ka 2011.–2012. gadā notikusi ražošanas samazināšanās par 11 procentu punktiem un ražošanas jaudas samazināšanās par 4 procentu punktiem. Tas notika tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare tika pārstrukturēta un tika slēgtas dažas ražotnes. 2011. gada beigās ražošanu izbeidza stikla elementāršķiedras ražotājs Ahlstrom un 2012. gadā Owens Corning Vado Ligure slēdza savu ražotni Itālijā, jo nespēja atlabt no importa par dempinga cenām. Tomēr Savienības ražošanas nozare uzskata, ka pēc pārstrukturēšanas un vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanas tā var saglabāt dzīvotspēju, kas izskaidro, kāpēc Savienības ražošanas nozare joprojām investē krāšņu rekonstrukcijā.

(245)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija minējusi īsāku krāšņu ekspluatācijas laiku nekā vidējo un ka tāpēc Savienības ražotāju investīcijas krāsnīs un/vai to izmantošana ir visnotaļ neefektīva.

(246)

Tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare lēmumus par krāšņu rekonstrukciju pieņem, pamatojoties uz ražošanas efektivitātes un energoefektivitātes apsvērumiem. Nekas neliecina, ka krāšņu ekspluatācijas laiks, ko ievēro izlasē iekļautie Savienības ražotāji, neatbilst labai praksei nozarē un ražojumu klāsta prasībām.

(247)

Vairākas personas apgalvo, ka tieši krāšņu rekonstrukcijas izmaksu dēļ jāvērtē nevis laikposms no 2010. gada līdz IP, bet ilgāks periods, kurā visi makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji būtu citādi. ĶTR valdība norāda, ka nav sniegti dati vai informācija par gadiem, kuros Savienības ražotāji veica krāšņu rekonstrukciju.

(248)

Krāšņu rekonstrukcija ir nozarei raksturīga un notiek periodiski. Bez tās nav iespējama darbības nepārtrauktība un jaudas saglabāšana. Investīcijas pētniecībā un izstrādē tieši saistītas ar darbības jaudu un nodrošina klientu vajadzībām īpaši pielāgotu ražojumu izstrādi. Tāpēc šīs investīcijas attiecīgajā periodā nav nekas ārkārtējs. Neatkarīgi no laikposma, kas tiek aplūkots, ražošanas apjomu vienmēr ietekmēs krāšņu remonts vai rekonstrukcija. Uzņēmumu sniegtā informācija par rekonstrukcijas konkrēto laiku atzīta par konfidenciālu.

(249)

Viens lietotājs arī apgalvo, ka Savienības ražošanas nozare varēja izvairīties no (subsidēta importa un importa par dempinga cenām) sliktās ietekmes, jo laika posmā no 2010. gada līdz IP beigām jaudas izmantojums saglabājās diezgan stabils.

(250)

Līdzīgā ražojuma ražošana ir nepārtraukts process, ko nevar pielāgot pieprasījuma īstermiņa svārstībām. Samērā stabilais jaudas izmantojums jāaplūko, ņemot vērā to, ka ražošanas jauda samazinājās. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(251)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi brīvajā tirgū Savienībā, kā arī pārdošanas apjomi pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienībā un attiecīgās tirgus daļas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(252)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stikla elementāršķiedras izstrādājumu pārdošanas apjoms brīvajā tirgū (t. i., nesaistītiem pircējiem) mazliet saruka, proti, par 1 %. Tomēr situācijā, kad patēriņš Savienībā pieauga par 3 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no 58–63 % 2010. gadā līdz 56–61 % IP laikā. Mazākais pārdošanas apjoms bija 2011. gadā, un tas ir saistīts ar 2010. gadā uzkrāto Ķīnas izcelsmes importu, kas 2011. gadā pakāpeniski tika laists tirgū.

(253)

Attiecīgajā periodā pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienības ražošanas nozare pārdeva 11–14 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū (brīvajā tirgū un pašu vajadzībām). Pārdošanas apjomam pašu vajadzībām paredzētajā tirgū 2010.–2012. gadā bija tendence pieaugt, pēc tam IP laikā tas stabilizējās. Absolūtos skaitļos izteikts pieaugums pašu vajadzībām paredzētajā tirgū 2010. un 2011. gadā ir neliels.

(254)

Savienības ražotāju nodarbinātības un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(255)

Savienības ražotāju nodarbinātības līmenis liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare mēģinājusi racionalizēt ražošanu, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Attiecīgajā periodā darbinieku skaits tiešām saruka par 11 %.

(256)

Tajā pašā attiecīgajā periodā, proti, no 2010. gada līdz IP beigām, kopējā ietekme, ko radīja izmaiņas darbinieku skaitā un ražošanas apjomā, izraisīja Savienības ražotāju darbaspēka ražīguma pieaugumu par 7 %, ko mērī produkcijas izlaidē (tonnās) uz vienu nodarbināto personu gadā.

(257)

Kā minēts 217. apsvērumā, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pieauga par 3 %. Ņemot vērā, ka līdzīgajam ražojumam ir daudz lietojumu, Savienības ražošanas nozare un lietotāji paredz, ka šāda izaugsme tuvākajā nākotnē turpināsies.

(258)

Līdz 2011. gadam, kad tika ieviesti maksājumi, imports par dempinga cenām no ĶTR nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Spēkā esošie maksājumi pret importu no ĶTR tika paredzēti, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros Savienības ražošanas nozare varētu taisnīgi konkurēt ar šo importu un atlabt no kaitējuma.

(259)

Tomēr tas netika panākts. Savienības ražošanas nozare atkal cieš zaudējumus un turpina zaudēt tirgus daļu, lai gan patēriņš Savienībā ir palielinājies. Imports no ĶTR turpinājās par ļoti zemām cenām, un tā tirgus daļa pieauga. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija par 3 procentu punktiem lielāka nekā pirms maksājumu noteikšanas (37). Savienības ražošanas nozare pārstrukturēja un slēdza dažas ražotnes (sk. 244. apsvērumu). Skaidri redzams, ka atlabšana no iepriekšējā dempinga nav notikusi.

(260)

Ņemot vērā ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, un ņemot vērā reālās dempinga starpības (9,6 % un 29,7 %) (38), ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli var uzskatīt par ievērojamu.

(261)

Šī ir pirmā antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu, tāpēc atlabšana no iepriekšējās subsidēšanas šajā novērtējumā nav aplūkota.

(262)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Pārdošanas cenas brīvā tirgū un pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienībā

(263)

Vienības pārdošanas cenas brīvā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Pagaidu maksājumi stājās spēkā 2010. gada septembrī, tāpēc 2011. gadā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas. Tomēr, sākot no 2011. gada, vienības pārdošanas cenas samazinājās par 10 %.

(264)

Vienības pārdošanas cenām pašu vajadzībām paredzētajā tirgū (proti, transfertcenām) bija raksturīga tāda pati tendence kā vienības pārdošanas cenām brīvajā tirgū, proti, 2011. gadā Savienības ražošanas nozare palielināja pārdošanas cenas pašu vajadzībām paredzētajā tirgū, bet pēc tam vienības pārdošanas cenas samazinājās par 4 %.

(265)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vienības ražošanas izmaksas

(266)

Vienības ražošanas vidējās izmaksas no 2010. līdz 2012. gadam palielinājās. Pēc 2012. gada vienības ražošanas vidējās izmaksas saruka gandrīz līdz 2010. gada līmenim. 2012. gadā reģistrētais maksimums skaidrojams ar īpašu investīciju situāciju vienam no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Visā attiecīgajā periodā vienības ražošanas vidējās izmaksas pieauga tikai par 1 %.

(267)

Vairāki lietotāji apgalvo, ka pēc atsevišķa uzņēmuma situācijas nevar izdarīt secinājumus par situāciju kopumā. Tika secināts, ka vienības ražošanas izmaksas bijušas diezgan stabilas. 2012. gada maksimums secinājumus par situāciju kopumā nemainīja.

(268)

Ražošanas izmaksas ir balstīts uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo ražošanas apjomu. Vienības pārdošanas cena 7. tabulā ir balstīta uz pārdošanu Savienībā nesaistītiem pircējiem. Tādējādi katram no šiem abiem rādītājiem ir citāds pamats, un tie nav tieši salīdzināmi.

(269)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCCLA apgalvo, ka ir svarīgi, lai Komisija sniegtu pietiekami salīdzināmus datus, pēc kuriem varētu novērtēt, vai ražošanas izmaksu izmaiņas varētu izskaidrot Savienības pārdošanas cenu sarukumu.

(270)

Šiem abiem rādītājiem ir atšķirīgs pamats, un, kaut arī absolūtie skaitļi nav tieši salīdzināmi, to tendences salīdzināt var.

(271)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(272)

Vidējām darbaspēka izmaksām uz darbinieku attiecīgajā periodā bija tendence pakāpeniski pieaugt (+ 6 %). Tas atbilda darbaspēka izmaksu indeksam valstīs, kur atrodas izlasē iekļautie ražotāji (39).

(273)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjoms attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

(274)

Krājumi perioda beigās vispirms 2011. gadā ievērojami palielinājās un pēc tam visā attiecīgajā periodā turpināja pieaugt.

(275)

ĶTR valdība apgalvo, ka krājumu izmaiņas APFE sniegtajos datos salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes importu liecina par nereģistrētu pārdošanu, nevis norāda uz kaitējumu.

(276)

Apgalvojums nebūtu jāņem vērā. Komisija ir veikusi tādu mikroekonomisko rādītāju kā krājumu apjoma analīzi, pamatojoties uz faktiskiem datiem, ko snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšana neatklāja nereģistrētu pārdošanu.

(277)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens lietotājs apgalvo, ka 2010. gads nav piemērots atskaites gads, jo krājumu apjoms bijis neierasti mazs salīdzinājumā ar laika posmu no 2006. gada līdz 2009. gada oktobrim (sākotnējās antidempinga izmeklēšanas periods).

(278)

Apgalvojums tiek noraidīts, jo šajā izmeklēšanā izlasē iekļauti citi uzņēmumi, nevis tie, kas iepriekšējā izmeklēšanā, tādejādi dati nav salīdzināmi. Konkrēti attiecībā uz mikroekonomiskajiem datiem Komisija pārbaudi veica tikai par attiecīgo periodu, un tās rīcībā nav datu par izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjomu laika posmā pirms attiecīgā perioda. ĶTR valdība norāda, ka krājumu apjoms 2011. gadā arī ir lielāks, ņemot vērā, ka tad Savienības patēriņš saruka par 3 %. Tomēr šis apstāklis neietekmē tendenci attiecīgajā periodā.

(279)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākumi no investīcijām attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(280)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami saruka, proti, no 3 % līdz -4 %.

(281)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā ievērojami saruka (-55 %).

(282)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju investīciju apmēram attiecīgajā periodā bija tendence pieaugt. Pieaugums bija izteiktāks 2012. gadā un IP laikā. Lielās investīcijas skaidrojamas ar krāšņu rekonstrukciju. Šajā kapitālietilpīgajā nozarē ik pēc 7–10 gadiem nepieciešama katlu rekonstrukcija, un viena katla rekonstrukcijas izmaksas var sasniegt 8–13 miljonus euro (konfidencialitātes apsvērumu dēļ norādīts cenu diapazons). Investīcijas ietver arī ievērojamas strukturālu investīciju izmaksas, kas saistītas ar sakausējumu patēriņu no ieliktņiem un periodisku rekonstrukciju.

(283)

Ienākums no investīcijām ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ienākumam no investīcijām bija skaidri izteikta negatīva rentabilitātes tendence. Ienākuma no investīcijām sarukums nepārprotami liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(284)

Iepriekš minētā nestabilā finansiālā situācija saglabājās, lai gan patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās, kā izklāstīts 217. apsvērumā, un Savienības ražošanas nozare centās racionalizēt ražošanas izmaksas, kā izklāstīts 244. un 337. apsvērumā.

(285)

Izmeklēšanās netika atklāts, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem būtu bijušas nopietnas grūtības piesaistīt kapitālu.

(286)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas norāda, ka investīciju apjoms 2012. gadā un izmeklēšanas periodā bija tik liels, ka lielās investīciju izmaksas varētu būt cēlonis, kāpēc IP laikā Savienības ražošanas nozare darbojās nerentabli. Arī ĶTR valdība apgalvo, ka rentabilitātes samazinājums esot tieši saistīts ar ražošanas izmaksu pieaugumu un mazāku ražošanas apjomu krāšņu rekonstrukcijas dēļ.

(287)

Pirmkārt, 32 milj. euro investīcijas izmeklēšanas perioda laikā no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim daļēji pārklājas ar 30 milj. euro investīcijām 2012. gadā. Otrkārt, šajos laika posmos veiktās investīcijas bija nepieciešamas krāšņu rekonstrukcijai un šajā darījumdarbības jomā tiek veiktas periodiski, turklāt tiek atzīts, ka tās veiktas parastā darījumdarbības gaitā, kā izklāstīts 241.–250. apsvērumā. Treškārt, investīciju apjoms ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbības rezultātus, jo radīja papildu izmaksas. Tomēr investīciju galvenā ietekme ir atspoguļota nevis peļņas un zaudējumu pārskatā, bet bilancē, kurā parādītas parastās nolietojuma regulārās izmaksas, tādējādi pati par sevi tā nevar izskaidrot situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi. Atbildot uz ĶTR valdības apgalvojumu, tiek norādīts, ka krāšņu rekonstrukcija tiek rūpīgi plānota jau iepriekš. Piegādes nepārtrauktība klientiem tiek nodrošināta, veidojot izlīdzinošus krājumus. Visbeidzot, šo investīciju ietekme uz izmaksām un uzņēmuma darbības rezultātiem tiek sadalīta pa vairākiem gadiem.

(288)

Turklāt vairākas personas apgalvo, ka i) augstās investīciju izmaksas 2012. gadā un izmeklēšanas periodā izpaužas mazākā ienākumā no investīcijām (ņemot vērā, ka dažas investīcijas nedod tūlītēju peļņu) un ii) ir nepamatoti aplūkot divu gadu laika posmu, kurā veiktas ievērojamas investīcijas, un secināt, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis to dēļ ir pasliktinājies.

(289)

Investīcijas krāsnīs attiecīgajā periodā nav nekas ārkārtējs. Izmeklēšanā tika atklāts, ka kopš 2004. gada Savienības ražošanas nozare investīcijas krāsnīs veikusi gandrīz katru gadu. Tāpēc neatkarīgi no laika posma, kas tiek aplūkots, ražošanas apjomu un ienākumu no investīcijām vienmēr ietekmēs krāšņu remonts vai rekonstrukcija. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes pasliktināšanās liecina, ka tie nevarēja par līdzīgo ražojumu noteikt cenas, kas ļautu veikt darbības turpināšanai nepieciešamās investīcijas.

(290)

ĶTR valdība apgalvo, ka ražošanas nozare vispirms izmanto pieejamo naudu, tikai pēc tam aizņemas līdzekļus un tāpēc situācijā, kad 2012. gadā un IP laika izlasē iekļautie Savienības ražotāji veica ievērojamas investīcijas, naudas plūsmas samazinājums esot normāls. Turklāt tā apgalvo, ka nozare, kas cieš zaudējumus, nebūtu varējusi investēt tik daudz, cik izlasē iekļautie uzņēmumi.

(291)

Stikla elementāršķiedras ražošanas nozare ir izplatīta visā pasaulē, un tās finansēšanas mehānismi ir daudz plašāki nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālās spējas. Investīciju situācija ne vienmēr ietekmē naudas plūsmu. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(292)

Izmeklēšanu konstatējumi apstiprina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kas definēts antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punktā.

(293)

Antidempinga pasākumu noteikšana ļāva Savienības ražošanas nozarei 2011. gadā paaugstināt cenas. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare centās palielināt efektivitāti un ražīgumu. Lai gan patēriņš Savienībā ir palielinājies, Savienības ražošanas nozare, lai saglabātu savu tirgus daļu, bija spiesta no 2012. gada samazināt vienības pārdošanas cenas.

(294)

Pārdošanas par zemāku cenu analīze (sk. 231. apsvērumu) un Savienības ražotāju pārdošanas cenas tendence samazināties (sk. 263. apsvērumu) skaidri liecina, ka Savienības ražotāji ir mēģinājuši konkurēt cenas ziņā ar Ķīnas izcelsmes importu un ir izlīdzinājuši cenu starpību. Tomēr tas ir izraisījis Savienības ražotāju finansiālo rezultātu būtisku pasliktināšanos – Savienības ražošanas nozare kopš 2012. gada strādājusi ar zaudējumiem. Šāda situācija nav ilgtspējīga īsā līdz vidējā periodā.

(295)

Arī pēc tam, kad pret ĶTR tika noteikti pasākumi, arī citi rādītāji mainījušies negatīvi, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, nodarbinātība, krājumi un naudas plūsma.

(296)

Abu izmeklēšanu konstatējumi arī apstiprina, ka apstākļu maiņa, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, proti, pārstrukturēšanas un dažu Savienības ražotņu slēgšana, kā paskaidrots iepriekš 244. apsvērumā, ir ievērojama un tai ir ilgstoša ietekme. Pēc slēgšanas ražotne tika pilnībā demontēta. Turklāt jaunu krāšņu uzstādīšana ir ļoti kapitālietilpīga un laikietilpīga un nav realizējama īsa laikā. Tāpēc laiku un izmaksas, kas nepieciešami, lai izveidotu jaunu ražotni ar krāsnīm, nevajadzētu novērtēt par zemu. Dažu ražotņu pārstrukturēšanu un slēgšanu tāpēc var uzskatīt par ievērojamu un ar ilgstošu ietekmi.

(297)

Vairākas personas apgalvo, ka ir skaidras pazīmes, ka kaitējuma nav. Šie apgalvojumi ir izklāstīti nākamajos apsvērumos.

(298)

CCCLA apgalvo, ka vienu no Savienības ražotājiem, proti, 3B Fibreglass, 2012. gadā iegādājusies Binani grupa un ka kopumā Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem vajadzētu būt labiem, jo racionāls ekonomikas dalībnieks neinvestētu nozarē, kuras rādītāji ir slikti. Tā arī citē 2013. gada Braj Binani gada pārskatu: “Kopējie darbības rādītāji divām ražotnēm Beļģijā un Norvēģijā tiek uzskatīti par labiem”. Turklāt CCCLA arī apgalvo, ka divu Savienības ražotāju apgrozījums no 2010. gada līdz IP palielinājies, tāpēc Savienības ražošanas nozarei neesot nodarīts kaitējums.

(299)

Indian Binani Group 2012. gadā tik tiešām iegādājās 3B Fibreglass. Tomēr neatkarīgi no Binani Group individuālās darījumdarbības motivācijas Komisija atsaucas uz saviem izmeklēšanas konstatējumiem, ka Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu un rentabilitāti. Citāts būtu jāskata kontekstā un pilnīgs tas izklausās šādi: “Kopējie darbības rādītāji divām ražotnēm Beļģijā un Norvēģijā tiek uzskatīti par labiem, to jauda netika izmantota pilnībā, jo tirgus pieprasījums bija mazāks. Veiksmīgi norisinājās ražošanas palielināšana pirms pieprasījuma palielināšanās (ramp up), sasniedzot normālu efektivitāti. Tomēr vidējie realizācijas rādītāj lētā Āzijas importa dēļ samazinājās.”

(300)

Apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, jo diviem Savienības ražotājiem no 2010. gada līdz IP palielinājies apgrozījums, ir maldinošs un aplams. CCCLA analīzē izmantojusi apgrozījumu, kas izteikts kilogramos. Tomēr secinājumi, ko izdara, ņemot vērā tikai pārdošanas daudzumu maksimumu, nav precīzi, jo netiek ņemts vērā pārdošanas cenu līmenis un tādējādi arī ietekme uz uzņēmuma rentabilitāti.

(301)

ĶTR valdība apgalvo, ka APFE locekļi investē jaudas palielināšanā Savienībā un ārpus tās (piemēram, ĶTR, Krievijā Indijā un Tunisijā), kas skaidri liecina, ka kaitējuma nav.

(302)

Kaitējuma izmeklēšana ir saistīta ar darbību Savienības ražotāju darbības rādītājiem Savienības tirgū. Kā redzams 4. tabulā, 2011. gadā Savienības ražošanas nozarei bija neliels jaudas pieaugums, proti, 1 %, savukārt pēc tam IP beigās jauda bija samazinājusies par 5 procentu punktiem. Tāpēc Savienībā nav jaudas pieauguma. Tomēr, ņemot vērā to, ka daudzi stikla elementāršķiedras ražotāji ir daudznacionāli uzņēmumi, nav pārsteigums, ka tad, ja pastāv darījumdarbības iespējas, šie uzņēmumi arī investē ārpus Savienības. Investīcijas papildu jaudā ārpus Savienības tiek veiktas, lai apmierinātu jaunietekmes tirgu vajadzības un ja ir izredzes gūt peļņu. Ražotņu izveide šajos reģionos atbilst vēlmei atrasties tuvu pircējiem. Tomēr darījumdarbības lēmums izveidot ražotni ārpus Savienības nekādā ziņā nav saistīts ar faktu, ka Savienības ražotājiem nodarīts kaitējums. Līdzīgi apgalvojumi par lielām Savienības ražošanas nozares veiktām investīcijām ir aplūkoti tālāk sadaļā par pašizraisītu kaitējumu.

(303)

Vairākas personas apgalvo, ka kaitējuma nav, jo daži Savienības ražotāji ir paziņojuši, ka līdzīgā ražojuma cenas no 2014. gada janvāra pieaugs, kompensējot aizvien pieaugošās izejmateriālu, enerģijas un transportēšanas izmaksas.

(304)

Pirmkārt, cenu līmenis 2014. gadā attiecas uz notikumiem pēc IP. Otrkārt, Savienības ražošanas nozare pēdējos gadus absorbē lielāko daļu šādu cenu pieaugumu, palielinot ražīgumu. Tomēr pēc zināmas robežas sasniegšanas kļūst aizvien grūtāk īsā laikā palielināt ražīgumu. Ņemot vērā to, ka IP laikā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus un vairs nav iespējams absorbēt cenu pieaugumu, pēc zināmas robežas sasniegšanas kļūst neizbēgami, ka šādi palielinājumi jānodod tālāk pircējiem, tādējādi pastāv risks, ka varētu tik zaudēta papildu tirgus daļa. Pamatojoties uz iepriekšminēto, apgalvojums tiek noraidīts.

(305)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un subsidētais imports ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku.

(306)

Lai uz importu par dempinga cenām un subsidētu importu neattiecinātu iespējamu kaitējumu, ko izraisījuši faktori, kas nav saistīti ar šādu importu, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī šādi faktori, kas bija zināmi.

(307)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka, ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjoms attiecīgajā periodā attiecībā pret 2009. gadu palielinājās par 32 %, kaut arī spēkā bija antidempinga pasākumi. Rezultātā palielinājās ĶTR tirgus daļa no 13–18 % 2009. gadā līdz 15–20 % IP beigās.

(308)

Vienlaikus attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka par trijiem procentu punktiem, kaut arī pieauga patēriņš.

(309)

Importa par dempinga cenām un subsidētā importa vidējās cenas no 2010. gada līdz IP beigām samazinājās par 8 % un bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā laikā.

(310)

Savienības ražošanas nozare 2010. un 2011. gadā vēl bija rentabla un pēc tām sāka ciest zaudējumus, kas notika vienlaikus ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa pieaugumu. Pat pēc pārdošanas cenas pazemināšanas Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Šis cenu sarukums bija uz rentabilitātes rēķina un izraisīja situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi.

(311)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ĶTR izcelsmes importa un subsidētā importa cenu līmenis kopā ar apjoma pieauguma lielā mērā negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un tāpēc tam bija noteicoša nozīme būtiskā kaitējuma izraisīšanā Savienības ražošanas nozarei.

(312)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvo, ka nav veikta analīze, kas pierādītu, ka Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu un kaitējumu izraisījis imports no Ķīnas un ka, veicot analīzi, Komisija paļāvusies tikai uz sakritību. Šīs personas atsaucas uz Ķīnas rentgena iekārtu ekspertu grupas ziņojumu: “Ekspertu grupa atzīst, ka konstatējumu par cēloņsakarību var pamatot vispārēja korelācija starp importu par dempinga cenām un kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei. Tomēr šāda sakritības analīze nav derīga jautājumam par cēloņsakarību; cēloņsakarība un korelācija ir divi atšķirīgi jēdzieni. Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, […], jautājumu par cēloņsakarību nevar izšķirt vispārīgs konstatējums par sakritību” (40).

(313)

Tomēr secinājumu pamatā ir plaša rādītāju klāsta analīze. Kā jau izklāstīts D sadaļā, importa par dempinga cenām un subsidētā importa pārbaude ietvēra visu attiecīgo ekonomikas faktu un rādītāju izvērtēšanu, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Daudzi rādītāji norāda uz situāciju, kurā tiek ciests kaitējums. Šādā situācijā, kad jākonkurē ar cenu, vienīgais iemesls Savienības ražošanas nozarei samazināt cenas ir tirgus daļas saglabāšana vai vismaz papildu tirgus daļas nezaudēšana. Pēc tam, kad tika noteikti sākotnējie pasākumi, Savienības ražošanas nozarei 2011. gadā izdevās paaugstināt cenas, bet turpmākajos gados, nepazeminoties ražošanas izmaksām, tās tomēr bija jāpazemina. Kā tiek skaidrots 320.–335. apsvērumā, eksportam no trešām valstīm visā attiecīgajā periodā lielākoties bija augstākas cenas un trešo valstu tirgus daļa saglabājās samērā stabila un 2011. gadā pat samazinājās. Tāpēc Savienības ražošanas nozare cenas pazemināja nevis minēto trešo valstu importa dēļ, bet gan zemo cenu ĶTR importa par dempinga cenām un subsidētā importa dēļ. Kopš 2011. gada būtiski pieaudzis tikai imports no ĶTR, tikai tas ir ieņēmis Savienības ražošanas nozares tirgus daļu un tikai ĶTR importa cenas ir samazinājušās. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu un kaitējumu izraisījis ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa pieaugums. Citi faktori, kas varētu izjaukt šo cēloņsakarību, ir analizēti tālāk.

(314)

CCCLA un ĶTR valdība apgalvo, ka nav ne cenu nospiešanas, ne cenu supresijas, ņemot vērā to, ka “Savienības ražotāju cenu sarukums nav nozīmīgs, jo attiecīgajā periodā tas tikai sasniedza 2 % maksimumu”. Vairākas personas apgalvo arī to, ka Savienības pārdošanas apjoma palielinājums par 1 %, ĶTR izcelsmes importa tirgus daļas pieaugums par 2 % un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums par 3 % nav pamats ierosināt tik radikālus pasākumus.

(315)

Komisija, kā jau minēts iepriekš, atkārto, ka pēc tam, kad 2010. gada septembrī tika noteikti pagaidu maksājumi, 2011. gadā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas. Tomēr, sākot no 2011. gada, vienības pārdošanas cenas samazinājās par 10 %. Tāpēc ir skaidri redzams pārdošanas cenu kritums. Lai gan ir spēkā antidempinga pasākumi, Savienības ražošanas nozare joprojām cieš no pārdošanas apjoma, cenas un tirgus daļas samazināšanās, bet tajā pašā laikā ir palielinājies Ķīnas izcelsmes importa pārdošanas apjoms un tirgus daļa, kas sasnieguši ievērojami augstāku līmeni nekā sākotnējā izmeklēšanas periodā. Parasti, ja ir noteikti pasākumi, tad gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare atlabs no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas. Skaidri redzams, ka šajā gadījumā tas tā nav. Pēc dažām atlabšanas pazīmēm, kas bija vērojamas tūlīt pēc pasākumu noteikšanas, Savienības ražošanas nozares situācija attiecīgajā periodā vēl vairāk pasliktinājās.

(316)

Viens nesaistīts importētājs apgalvo, ka Savienības ražotājiem nav vajadzības pazemināt cenas tādā mērā, kādā tas izdarīts, jo Savienības tirgū pieprasījums bijis lielāks nekā piedāvājums. ĶTR valdība apgalvo, ka Savienības pārdošanas cenu un Ķīnas izcelsmes importa cenu sarukumu nevar skatīt izolēti no attiecīgā ražojuma pasaules cenu dinamikas un ka šāds sarukums atbilst normālai tirgus darbībai. Turklāt ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai un cik lielā mērā pasaules kontekstā tirgus būtu pieļāvis cenu pieaugumu 2011. gadā (kad pēc sākotnējās izmeklēšanas tika noteikti pasākumi). Turklāt Komisija esot rīkojusies nepareizi, atteikdama pieņemt pierādījumus, ko Savienības ražotāji snieguši par cenu pieaugumu pēc IP, un šajā sakarībā tā atsaucas uz solārā stikla un personālo faksa aparātu lietām (41).

(317)

Apgalvojumu, ka pieprasījums bijis lielāks par piedāvājumu, Komisija atzīst par nepamatotu. Tirgus daļas zaudēšana un krājumu apjoma palielināšanās neliecina, ka pieprasījums bijis lielāks par piedāvājumu, bet drīzāk par pretējo. Attiecībā uz ĶTR valdības apgalvojumu – attiecīgā cenu dinamika ir saistīta ar pārdošanu Savienības tirgū, nevis visā pasaulē. Savienības tirgū līdzīgais ražojums un attiecīgais ražojums konkurē cenu līmenī. Kā jau minēts, cenas sarukumu nevar saistīt ar citiem faktoriem, kas nav cenu konkurence (ņemot vērā samērā stabilās ražošanas izmaksas un Savienības patēriņu). Turklāt ĶTR valdība nav sniegusi papildu informāciju par pasaules cenu dinamiku. Tāpēc apgalvojums tiek atzīts par nepamatotu. Attiecībā uz apgalvojumu par cenu pieaugumu pēc IP – tas, kas noticis pēc IP, nav šīs izmeklēšanas tvērumā. Katrā ziņā nav sniegti pamatoti pierādījumi par faktisku cenu pieaugumu pēc IP. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(318)

Bez tam CCCLA apgalvo, ka, koriģējot cenas attiecībā uz importētāju maksāto muitas nodokli un apstrādi, antidempinga maksājumu, peļņas starpību importētājiem un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām, būtu bijis jāņem vērā 226. apsvērumā minētais vidējās Ķīnas izcelsmes importa cenas sarukums par 8 %. Tad šādi koriģētās cenas būtu bijušas salīdzināmā līmenī ar 7. tabulā norādītajām Savienības pārdošanas cenām un tāpēc tām nebūtu bijusi noteicoša nozīme būtiskajā kaitējumā, ko cietusi Savienības ražošanas nozare.

(319)

Lai analizētu rādītājus, 3. tabulā norādītā ražotāju eksportētāju CIF pārdošanas vērtība salīdzināta ar 7. tabula norādīto Savienības ražotāju EXW cenu. Ar šo metodi var precīzi analizēt tendences. Lai aprēķinātu cenu samazinājuma starpību (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) un kaitējuma starpību, tiešām tika izmantotas koriģētas cenas, kā jau ir skaidrots 231. apsvērumā. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka pārdošana par zemāku cenu ir tikai viens aplūkojamais rādītājs, bet analīzē jāpievēršas visiem kaitējuma rādītājiem. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(320)

Importa apjoms no trešām valstīm, vienības vidējās cenas un tirgus daļa attiecīgajā periodā ir parādīta nākamajā tabulā.

12. tabula

Importa apjoms (tonnas), vienības vidējās cenas (EUR/t)

(321)

Attiecīgais ražojums lielākoties tiek importēts ne vien no ĶTR, bet arī Malaizijas, Norvēģijas un Turcijas. Neievērojamos apjomos to importē arī no Meksikas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Taivānas. Kopējai trešo valstu tirgus daļai 2010.–2011. gadā raksturīgs krass pieaugums. Pēc tam IP laikā tirgus daļa saruka.

(322)

Lielākajai daļai importa no trešām valstīm (izņemot nenozīmīgus daudzumus no Taivānas) cenas bija ievērojami augstākas nekā Ķīnas izcelsmes importam. Turklāt kopējās vidējās cenas importam no citām valstīm bija augstākas par Savienības ražošanas nozares cenām vai tuvas tām.

(323)

Malaizija no trešām valstīm ir lielākā importētāja Savienībā (40 %). Tomēr Malaizija importē tikai viena veida stikla elementāršķiedras izstrādājumus, proti, cirstās šķiedras. Malaizijas daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās. No Malaizijas importēto cirsto šķiedru cenas vidēji bija augstākas nekā no ĶTR: tās bija gandrīz tikpat augstas kā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt Malaizijas cenas nenovērsa Savienības ražotāju cenu pieaugumu 2010.–2011. gadā, kad pret ĶTR tika noteikti pagaidu maksājumi. Ja Malaizijas cenas tik tiešam būtu izraisījušas būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tad Savienības ražotāji nevarētu palielināt cenas tad, kad ĶTR importam tika noteikti pagaidu antidempinga maksājumi. Imports no Malaizijas konkurē ar Savienības ražošanas nozares produkciju, bet visā attiecīgajā periodā ir bijis stabils faktors cenu, ražojuma veida un daudzumu ziņā.

(324)

Norvēģija no trešām valstīm ir otrā lielākā importētāja Savienībā. Norvēģijas daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palika stabila. Vidējās importa cenas katram ražojuma veidam no Norvēģijas ir augstāka nekā no ĶTR. Norvēģija importē lielākoties grīstes, ko izgatavo viens uzņēmums, kurš pieder pie tās pašas grupas, pie kuras viens Savienības ražotājs. Turklāt visa Norvēģijas produkcijas tiek pārdota ar Savienības ražotāja starpniecību. Tādējādi netiek uzskatīts, ka Norvēģija ir trešā valsts, ar kuru jākonkurē.

(325)

Turcija no trešām valstīm ir trešā lielākā importētāja Savienībā. Turcijas daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palika stabila. Caurmērā importa cenas katram līdzīgā ražojuma veidam arī bija ievērojami augstākas nekā no ĶTR.

(326)

ĶTR valdība arī norāda, ka 2011. gadā pēc ievērojamās importa pieauguma no trešām valstīm, kamēr imports no ĶTR saruka, Savienības krājumi pieauguši.

(327)

Patiešām 2010.–2011. gadā Ķīnas izcelsmes importa apjoms saruka un trešo valstu importa apjoms pieauga. Tomēr Savienības ražošanas nozare 2010. un 2011. gadā vēl bija rentabla un pēc tam sāka ciest zaudējumus, kas notika vienlaikus ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa palielināšanos. Trešo valstu imports pēc 2011. gada saruka, tāpēc tas nevar būt iemesls, kāpēc Savienības ražošanas nozare pēc tam cieta zaudējumus. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir pamatoti secināt, ka daļa importa no citām valstīm būtu varējusi negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, tomēr ne tādā mērā, lai izjauktu cēloņsakarību starp ĶTR izcelsmes importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(328)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvo, ka pārdošanas par zemāku cenu analīzē (Ķīnas un Savienības ražotāju cenu salīdzinājums) izmantotais ražojumu klāsts nav izmantots attiecībā uz importu no trešām valstīm. ĶTR valdība skaidri lūdz sīkāku informāciju par trešo valstu importa ražojuma klāstu, kura nav pieejama Eurostat statistikā.

(329)

Lai analizētu trešo valstu importu, salīdzinot trešo valstu cenas katram ražojuma veidam ar atbilstošajām Savienības cenām katram ražojuma veidam, Komisija pilnībā ņēma vērā ražojuma klāstu. Ņemot vērā, ka no trim trešām valstīm ir tikai viens ražotājs, konkrētus datus konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust.

(330)

ĶTR valdība apgalvo, ka Komisijas secinājums, ka daļa trešo valstu importa varētu būt ietekmējusi Savienības ražotāju situācija, bet neizjauc cēloņsakarību, nav ne objektīvs, ne pamatots uz rūpīgu analīzi.

(331)

Trīs galvenās trešās valstis, kas eksportēja līdzīgo ražojuma uz Savienību, ir Malaizija, Norvēģija un Turcija. Kā jau minēts, no Malaizijas tika importēts lielākoties viens ražojuma veids cenu līmenī, kas bija salīdzināms ar Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Jau izklāstīto iemeslu dēļ Norvēģijas ražotājs netiek uzskatīts par konkurentu no trešās valsts. Turcijas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā ir saglabājusies stabila, un tās apjoms ir salīdzinoši neliels. Apgalvojums, ka trešo valstu imports izjauc cēloņsakarību, ar šo tiek noraidīts.

(332)

ĶTR valdība arī apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā ietekmi, ko atstājis imports no Taivānas un Meksikas, kura cenas un apjomi ievērojami mainījušies.

(333)

Ņemot vērā, ka importa apjomi no Taivānas un Meksikas ir nelieli, tie nevarēja izjaukt cēloņsakarību.

(334)

Turklāt ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija, analizējot Ķīnas importa krājumu veidošanu, nav ņēmusi vērā to, ka 2010.–2011. gadā imports no trešām valstīm pieaudzis par vairāk nekā 40 %.

(335)

Statistika (sk. 224. apsvērumu) liecina, ka Ķīnas ražojumu uzkrājumu veidošana notikusi 2010. gada otrajā un trešajā ceturksnī (ierobežotā uzglabāšanas laika dēļ patēriņam līdz 2010. gada beigām/2011. gada sākumam). Beidzoties uzkrājumiem un stājoties spēkā pasākumiem pret importu no ĶTR, 2011. gadā reģistrēts trešo valstu importa pieaugums, kas izrādījās izdevīgs trešo valstu ražotājiem. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(336)

Vairākas personas norāda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugums skaidrojams galvenokārt ar izejmateriālu, enerģijas, transporta un personāla izmaksu pieaugumu, kas negatīvi ietekmējusi Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Viena persona arī norāda, ka svarīgs izmaksu faktors ir tas, ka pircēji neatdod atpakaļ spoles, bet ietekmi uz izmaksām nepaskaidroja sīkāk. Apgalvojums tika pamatots, citējot Savienības ražotājus, ka tie tiešām saskārušies ar cenu pieaugumu.

(337)

Savienības ražošanas nozares tiešām pieredzēja izejmateriālu, enerģijas, transporta un personāla izmaksu pieaugumu. Tomēr, kā redzams 8. tabulā, no 2010. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares tonnas vidējās ražošanas izmaksas palielinājās tikai par 1 %. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare spēja kompensēt lielāko daļu izmaksu pieauguma, palielinot efektivitāti un ražīgumu. Tādējādi tiek secināts, ka ražošanas izmaksu pieaugums neveicināja kaitējumu un tāpēc nevarēja izjaukt cēloņsakarību.

(338)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoti pauda apgalvojumus, neizvirzot jaunus argumentus.

(339)

Kā minēts iepriekš, patēriņš Savienībā no 2010. gada līdz IP palielinājās par 3 %. Ņemot vērā jaunos līdzīgā ražojuma lietojumus, gaidāms, ka patēriņš pieaugs arī turpmāk – to norāda gan Savienības ražošanas nozare, gan daudzi lietotāji. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt tirgus daļu un daļēji to zaudēja, kamēr ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa tirgus daļa kopš 2011. gada palielinājās. Tāpēc Savienības patēriņa izmaiņas nevar izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un ĶTR izcelsmes importu: par dempinga cenām un subsidēto.

(340)

ĶTR valdība apgalvo, ka kaitējumu, ja tāds ir, izraisījusi Savienības ražotāju nepietiekamā ražošanas jauda. ĶTR valdība atsaucās uz vairākiem Savienības ražotāju finanšu pārskatiem. 3B Fibreglass finanšu pārskatā par 2010. gadu norādīts, ka “mūsu ierobežotās ražošanas jaudas dēļ tiem nebija iespējams iegūt papildu tirgus daļu” un “bijām spiesti apmierināt pircēju pieprasījuma pieaugumu ar ierobežotajiem krājumiem”“. 3B Fibreglass finanšu pārskatā par 2011. gadu norādīts, ka”2011. gada sākumā tika apstiprinātas pazīmes, ka ekonomika 2010. gadā sākusi atlabt, taču uzņēmuma darbības rādītāji pirmajā trimestrī bija sliktāki, nekā tika gaidīts, tāpēc mums nebija iespējams pilnībā izmantot aktivitātes palielināšanos un lika 2011. gadā uzņemties mazākas līgumsaistības.“Lanxess finanšu pārskatā par 2011. gadu norādīts, ka 2011. gadā stikla šķiedra uzņēmumā Lanxess tika ražota ar maksimālo jaudu” un “plānots, ka 2012. gada otrajā ceturksnī uz gandrīz 10 nedēļām tiks slēgta 1. krāsns, tādējādi gadā tiks saražots par 14 % mazāk produkcijas nekā 2012. gadā”.

(341)

Krājumu apjoms 2010. gadā tiešām bija mazs – sk. 10. tabulu. To bija izraisījusi ražošanas apjoma samazināšanās 2009. gadā, kad tika demontētas vai uz laiku slēgtas vairākas ražošanas līnijas vai samazināta to jauda, ņemot vērā cenu krišanos un tirgus daļas zaudēšanu, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR (42). Tomēr Savienības ražošanas nozare 2011. gadā jau bija palielinājusi savu krājumu apjomus par vairāk nekā 150 % un kopš tā laika turpināja tos palielināt. Nav piemēroti atsaukties uz ierobežotiem datiem tikai 2010. gada pārskatā, tā vietā vajadzētu izsecināt visam attiecīgajam periodam raksturīgo tendenci.

(342)

Turklāt daži minētie rādītāji attiecas uz ražošanas apjoma samazināšanos, ko izraisīja krāšņu remonts/rekonstrukcija. Kā skaidrots 241. apsvērumā, sektorā ir raksturīgs šāds remonts/rekonstrukcija un, ņemot vērā remontu/rekonstrukciju, ir ierasti veidot krājumus, lai varētu turpināt piegādes svarīgākajiem pircējiem.

(343)

Turklāt Savienības ražošanas nozare varētu investēt jaudas palielināšanā, ja būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei gūt peļņu, kas pamatotu jaudas palielināšanu un ļautu to izdarīt.

(344)

Savienības ražošanas jauda un krājumi netiek atzīti par nepietiekamiem, tāpēc tie nevarēja veicināt kaitējumu un tādējādi izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(345)

Vairākas personas apgalvo, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radījusi ekonomikas krīze, kura izraisījusi strauju pieprasījuma kritumu lietotājās nozarēs (piemēram, autobūvē un vēja enerģijas tirgū).

(346)

ĶTR valdība citēja vairākus Savienības ražotājus, piemēram, European Owens Corning Fibreglass SPRL (“EOCF”) finanšu pārskatu par 2010. gadu, kurā teikts, ka “sarukums daļēji skaidrojams ar lielu darbības atkarību no vēja enerģijas tirgus, kurš turpināja sarukt, jo tā dalībniekiem bija grūtības finansēt jaunus projektus”, Lanxess finanšu pārskatu par 2011. gadu, kur teikts, ka “pēc antidempinga pasākumu ieviešanas pret Ķīnas izcelsmes importu LANXESS spēja palielināt pārdošanas cenas. Tomēr 2011. gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2010. gadu ekonomikas lejupejošās tendences dēļ vērojams sarukums par 16 %”, un EOCF finanšu pārskatu par 2012. gadu, kurā minēts, ka apgrozījums 2012. gadā “lielākoties bijis atkarīgs no ekonomikas krīzes turpināšanās, kas neļāva darboties ar pilnu jaudu”.

(347)

Tik tiešām 2010.–2011. gadā Savienībā novērojams par 3 % mazāks stikla elementāršķiedras patēriņš. Tomēr līdz IP beigām Savienības patēriņš atkal palielinājās par 6 procentu punktiem.

(348)

Norāde uz to, ka vienam no uzņēmumiem 2011. gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2010. gadu bija jāsamazina cenas par 16 %, sniedz tikai daļēju ieskatu par situāciju 2011. gadā. Izmeklēšana tika atklāts, ka visa 2011. gada laikā (salīdzinājuma ar 2010. gadu) vienības cena pieaugusi par 8 %.

(349)

Turklāt, lai gan Savienības ražošanas nozare 2010. un 2011. gadā vēl bija rentabla, pēc tām tā sāka ciest zaudējumus, kas notika, palielinoties ĶTR izcelsmes importam par dempinga cenām un subsidētajam importam, kura cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(350)

Varētu uzskatīt, ka ekonomikas lejupslīde 2010.–2011. gadā veicinājusi Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr ekonomikas lejupslīde neizskaidro Savienības ražošanas nozares situāciju, kad tā 2012. gadā un IP laikā cieta zaudējumus. Lielākie zaudējumi radās pēc ekonomikas lejupslīdes laikā, kad patēriņš atkal palielinājās.

(351)

Svarīgi norādīt, ka Owens Corning 2011. gada citāts ņemts no EOCF, proti, Owens Corning tirdzniecības daļas, kam visa darījumdarbība ir Eiropā un Tuvajos Austrumos. Papildus līdzīgajam ražojumam EOCF šajā periodā pārdeva arī neaustus izstrādājumus, audumus, jumta segumus (jumstiņus) un izolācijas materiālus, uz kuriem procedūra neattiecas. Tāpēc citāts konkrēti neattiecas ne uz līdzīgo ražojumu, ne Savienības tirgu.

(352)

Owens Corning 2012. gada citāts konkrēti attiecas uz vienas EOCF ražotnes darījumdarbību audumu jomā. Ņemot vērā, ka audumi nav līdzīgais ražojums, šis citāts nav būtisks.

(353)

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ekonomikas lejupslīde varētu būt nelabvēlīgi ietekmējusi Savienības ražošanas nozari, bet ne tādā mērā, ka tas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(354)

Dažas personas apgalvo, ka kaitējuma cēlonis esot Savienības ražošanas nozares tehnoloģija, kas esot novecojusi salīdzinājumā ar Ķīnas ražotāju eksportētāju izmantoto moderno tehnoloģiju, nevis ar attiecīgo ražojumu saistītais dempings vai subsidēšana.

(355)

Tomēr izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozarē tiek izmantoti arī moderni ražošanas procesi. Tāpēc tiek noraidīts apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozares tehnoloģiskais stāvoklis varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(356)

Vairākas personas apgalvo, ka kaitējums varētu būt pašizraisīts, jo i) cenas, ko Savienības ražotāji piedāvāja 2014. gadā, bijušas zemākas nekā cenas, ko šīm personām piedāvāja Ķīnas ražotāji eksportētāji, ii) investīcijas, ko pēdējos gados veikuši pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji, esot pretrunā kaitējumam, jo lielas investīcijas grūti veikt tad, ja nozare cieš no kaitējuma, un nav ļāvušas Savienības ražošanas nozarei iegūt lielāku tirgus daļu, iii) pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji varētu būt veikuši investīcijas pārstrukturēšanā un papildu jaudas uzstādīšanā, kas izmantota “nepareizu” stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā, piemēram, lai ražotu izstrādājumus, pēc kuriem nav īpaši liela pieprasījuma, nevis, piemēram, cirstās šķiedras, pēc kurām, kā tiek apgalvots, pieprasījums esot ievērojams un faktiski Savienībā to piegāde varētu būt nepietiekama.

(357)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu par zemākām cenām, ko piedāvājuši Savienības ražotāji, būtu jānorāda, ka apgalvojums attiecas uz laiku pēc IP un 2014. gada cenu līmeņus nevar ņemt vērā. Turklāt, ņemot vērā, ka krāsnis darbojas 24 stundas diennaktī un ka ir ļoti dārgi ražošanu palēnināt, Savienības ražošanas nozare mēģina saglabāt tirgus daļu, pārdodot ražojumu par zemāku cenu un tādējādi vēl aizvien sedzot daļu no savām fiksētajām izmaksām.

(358)

Attiecībā uz investīcijām, ko Savienības ražošanas nozare veikusi pēdējos gados, būtu jāatgādina, ka šajā kapitālietilpīgajā nozarē ik pēc 7–10 gadiem nepieciešama katlu rekonstrukcija, un viena katla rekonstrukcijas izmaksas var sasniegt 8–13 miljonus euro (konfidencialitātes apsvērumu dēļ norādīts cenu diapazons). Liela daļa citu, lielākā mērā strukturālu, lielo investīciju ir saistīta ar sakausējumu patēriņu no ieliktņiem un tādējādi arī ieliktņu rekonstrukciju. Tāpēc šādi ieguldījumi ir ražošanas nozarei raksturīgi un nepieciešami, lai saglabātu esošo jaudu. Lai paliktu tirgū un apmierinātu pircēju vajadzības, nepieciešamas arī investīcijas pētniecībā un izstrādē.

(359)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu par “nepareizām” investīcijām izstrādājumos, kas nav cirstā šķiedra, būtu jānorāda, ka i) Savienības ražošanas nozare tika pārstrukturēta, lai varētu piedāvāt daudzveidīgus izstrādājumus. Netika sniegti pierādījumi, ka šāda pārstrukturēšana nebūtu bijusi ekonomiski dzīvotspējīga, ii) cirsto šķiedru ražošana, kas pēdējos gados tika pārtraukta pārstrukturēšanas dēļ, tika pārvietota uz citu ražotni, kas tika pārveidota.

(360)

ĶTR valdība apgalvo, ka Savienības ražotāji veido trešo valstu importa uzkrājumus, un citē viena Savienības ražotāja 2011. gada finanšu pārskatu, kurā teikts: “Preču uzkrājumi (21,4 milj. euro 2011. gada 31. decembrī) pieaug globālā palēninājuma dēļ, kas gada otrajā pusē raksturīgs mūsu darījumdarbības jomai, līdz 75 % krājumu ir [mūsu] grupas ārpus Eiropas esošo uzņēmumu gatavie izstrādājumi, pārējie ir lielākoties materiāli un izstrādājumi, kas nepieciešami ar audumiem saistītajai darbībai.”

(361)

Šā Savienības ražotāja ziņoto krājumu apjomu pieaugumu 2011. gadā izskaidro tas, ka tika veidoti krājumi, lai apgādātu vienu no tā ražotnēm ārpus ES, kur 2012. gadā notika krāsns rekonstrukcija. Ja ražotnei ārpus ES šādi izstrādājumi tiktu ražoti Savienībā, imports no citām ražotnēm ārpus ES netiktu veikts.

(362)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība lūdz precizēt, vai imports ir no ĶTR vai citurienes un cik lieli ir tā apjomi. Tomēr attiecīgajā periodā izlasē iekļautie Savienības ražotāji no ĶTR attiecīgo ražojumu neiepirka.

(363)

Bez tam ĶTR valdība apgalvo, ka kaitējums varētu būt pašizraisīts, jo Savienības ražotājs 3B Fibreglass 2011. gadā, kad ražošana nebija pietiekama, bija nolēmis atjaunot uzņēmumam BASF paredzētos krājumus. Tā citē 3B Fibreglass finanšu pārskatu par 2011. gadu: “lai atjaunotu BASF paredzētos krājumus un veiktu 2. krāsns remontu”.

(364)

Tomēr nodrošināties ar krājumiem, lai izpildītu līgumsaistības ar svarīgākajiem klientiem, ir parasta darījumdarbības prakse. Turklāt citātā minēts arī plānots krāsns remonts, kura dēļ nepieciešams nodrošināties ar krājumiem, lai remonta laikā varētu apgādāt pircējus (un izpildīt 3B piegādes līgumsaistības pret pircējiem).

(365)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek noraidīts apgalvojums par pašizraisītu kaitējumu, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(366)

ĶTR valdība apgalvo, ka kaitējumu, ja tāds ir, izraisījis lēmums pārcelties tuvāk lietotājām nozarēm. Tā piebilst, ka tas notiek ne tikai ES līmenī, bet arī pasaules mērogā. ĶTR valdība norāda, ka Savienības ražotājs P+D izvērsis darbību Krievijā un Indijā, Savienības ražotājs 3B Tunisijā, Savienības ražotājs PPG Ķīnas Tautas Republikā un Savienības ražotājs Ahlstrom 2011. gada sākumā pārcēlis ražošanu no Eiropas uz ĶTR, lai labāk apkalpotu augošos vēja enerģijas tirgus Āzijā un jo īpaši ĶTR.

(367)

Ņemot vērā to, ka daudzi stikla elementāršķiedras ražotāji ir daudznacionāli uzņēmumi, nav pārsteigums, ka tad, ja pastāv darījumdarbības iespējas, šie uzņēmumi arī investē ārpus Savienības. Investīcijas papildu jaudā ārpus Savienības tiek veiktas, lai apmierinātu jaunietekmes tirgu vajadzības un ja ir izredzes gūt peļņu. Ražotņu izveide šajos reģionos tik tiešām atbilst vēlmei atrasties tuvu pircējiem. Tomēr darījumdarbības lēmums par to, vai izveidot ražotni ārpus Savienības, nekādā ziņā nav saistīts ar faktu, ka Savienības ražotājiem nodarīts kaitējums.

(368)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība atkārtoti apgalvo, ka ārvalstu lielo investīciju dēļ ražošana, darbavietas un pārdošana eksportam pārvietoti prom no Savienības un tas izraisījis kaitējumu.

(369)

Apgalvojums nav pamatots. Stikla elementāršķiedras ražotāji darbojas pēc reģionāla tuvuma modeļa, kur klientus apgādā attiecīgā reģiona ražotnes. Rādītāji, kas attiecas uz jaudu un nodarbinātību, neliecina, ka varētu būt veiktas lielas investīcijas, kuras varētu būt pasliktinājušas darbību Savienībā.

(370)

ĶTR valdība arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomu sarukumam bijusi nopietna negatīva ietekme, ko Komisija neesot analizējusi.

(371)

Šajās izmeklēšanās tika noskaidrots, ka no 2010. gada līdz IP beigām Savienības ražošanas nozares veiktās pārdošanas eksportam īpatsvars (saistītiem un nesaistītiem pircējiem) bija 11–13 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma (saistītiem un nesaistītiem pircējiem). Līdzīgi sākotnējā antidempinga izmeklēšanā tika konstatēts, ka no 2006. gada līdz 2009. gada septembrim šis īpatsvars svārstījās 10–14 % apmērā. Ņemot vērā to, ka eksporta apjomu svārstības nav ievērojamas un atbilst iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā konstatētajiem eksporta apjomiem, eksporta pārdošanas dinamikai nebija negatīvas ietekmes, kā tiek apgalvots.

(372)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Savienības ražotāju veiktā pārdošana eksportam un pārcelšanās nav veicinājusi kaitējumu un tāpēc nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(373)

ĶTR valdība apgalvo, ka piegādes no Ķīnas ietver riskus, kas saistīti ar sarežģītāku loģistiku un valūtas maiņas kursa svārstībām, tāpēc pircēji nevēlas pārāk pakļauties šādiem riskiem. Viens lietotājs norāda, ka Ķīnas stikla elementāršķiedras izstrādājumu cenas ir lielā mērā atkarīgas no EUR un USD maiņas kursa. Ņemot vērā to, ka USD kopš 2000. gada pakāpeniski ir kļuvis vājāks nekā EUR, tiek apgalvots, kas varētu būt izjaucis cēloņsakarību.

(374)

Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju 2000. gada sākumā EUR tiešām bija vājāks nekā USD. Tomēr būtu jānorāda, ka EUR/USD maiņas kurss bijis diezgan stabils visā aplūkojamā periodā. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā tomēr ievērojami saruka, proti, no 3 % līdz -4 %. Pat ja tiktu atzīts, ka EUR/USD maiņas kurss ir veicinājis kaitējumu, tas nekādā veidā nevar mazināt kaitējumu, ko laikposmā no 2011. gada līdz IP beigām izraisījis imports par zemām dempinga cenām no ĶTR Savienības tirgū.

(375)

Tāpēc EUR/USD maiņas kurss nav veicinājis kaitējumu un nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(376)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, tiek secināts, ka ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjoms un tirgus daļa ir palielinājušies. Spiediens, ko radīja importa par dempinga cenām un subsidētā importa pieaugums Savienības tirgū, neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstoši parastiem tirgus apstākļiem un fiksētajam izmaksu pieaugumam. Pat pēc pārdošanas cenas pazemināšanas izlasē iekļautie Savienības ražotāji nespēja saglabāt tirgus daļu. Šis cenu pazemināšana notika uz rentabilitātes rēķina un izraisīja ilgtnespējīgu situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi.

(377)

Iepriekš izklāstītajā analīzē ir pienācīgi izšķirta un nodalīta visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no importa par dempinga cenām ietekmes, kas izraisīja kaitējumu. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām un subsidēts imports no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei antidempinga pamatregulas 3. panta 6. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(378)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 7. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 6. punktu ir novērtēti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un subsidēts imports. Nav konstatēts, ka kāds no minētajiem faktoriem, kas analizēti gan atsevišķi, gan kumulatīvi, varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(379)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija tikai noraidījusi ieinteresēto personu argumentus, nevis pārbaudījusi visus zināmos faktorus, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un nav imports par dempinga cenām.

(380)

Komisija ir aplūkojusi šādu citu faktoru ietekmi: imports no citām valstīm, ražošanas izmaksas, patēriņa dinamika, ražošanas jauda un krājumi, ekonomikas krīze, ĶTR importa konkurētspēja, pašizraisīts kaitējums, Savienības ražotāju veiktā pārdošana eksportam un pārcelšanās, EUR/USD maiņas kurss. Izmeklēšanā netika atklāti citi faktori, kas varētu izjaukt cēloņsakarību.

(381)

Lai gan ir secināts, ka notiek subsidēšana, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai ir kādi nepārvarami iemesli, kuru dēļ jāsecina, ka šajā konkrētajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(382)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 31. panta 2. punktu. Komisija izsūtīja aptaujas anketas pieciem neatkarīgiem importētājiem un 34 lietotājiem. Divi importētāji un 13 lietotāji noteiktajā termiņā iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem. Bez tam vairāki lietotāji un lietotāju apvienības izmeklēšanas laikā iesniedza vēstules, kurās iebilst pret jebkādiem iespējamiem pasākumiem šajā lietā. Arī ĶTR valdība un CCCLA nāca klajā ar iebildumiem pret jebkādiem iespējamiem pasākumiem šajā lietā.

(383)

Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Starpposma pārskatīšana attiecas tikai uz kaitējumu, tāpēc paliek spēkā konstatējumi par Savienības interesēm. Tālākā analīze tāpēc attiecas uz antisubsidēšanas izmeklēšanu.

(384)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi nav samazinājuši importu par dempinga cenām no ĶTR un nav uzlabojuši Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā jau minēts, pēc cenu sarukuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR, Savienības ražošanas nozare joprojām cieta no būtiska kaitējuma. Ja pasākumi netiktu noteikti, iespējams, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinātu pasliktināties. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju stāvokli jo īpaši raksturoja rentabilitātes samazināšanās no +3 % 2010. gadā līdz -4 % IP beigās. Turpmākā izlasē iekļauto Savienības ražotāju rādītāju pasliktināšanās galu galā izraisīja ražošanas līniju skaita samazināšanu un ražotņu papildu slēgšanu, kas apdraud nodarbinātību un investīcijas Savienībā.

(385)

Pasākumu noteikšana atjaunotu tirgū taisnīgu konkurenci. Savienības ražošanas nozares rentabilitātes lejupejošo tendenci ir izraisījusi apgrūtinātā konkurence ar subsidēto lēto ĶTR izcelsmes importu. Gaidāms, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšana tāpēc apturētu cenu nospiešanu un tirgus daļas zaudēšanu un ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena sāktu atlabt, rezultātā uzlabojoties Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, kura tuvotos līmenim, kas šajā kapitālietilpīgajā nozarē atzīts par nepieciešamu.

(386)

Pasākumiem vajadzētu dot Savienības ražošanas nozarei iespēju atlabt no izmeklēšanā konstatētā dempinga, kas izraisījis kaitējumu.

(387)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(388)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena nozares apvienība apgalvo, ka pastiprināti pasākumi neatvieglotu Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo sākotnējiem pasākumiem, kas tika noteikti 2011. gadā, acīmredzami nav bijis nekādas ietekmes.

(389)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam un atsaucas uz iepriekšējiem apsvērumiem, kur secināts, ka tad, ja pasākumi netiktu pastiprināti, iespējams, turpinātos Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa negatīvā tendence.

(390)

Kā jau norādīts, attiecībā uz nesaistītiem importētājiem atlase netika veikta un šajā izmeklēšanā pilnībā sadarbojās divi nesaistīti importētāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Darbības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu, nosaka tikai nelielu daļa no abu importētāju kopējā apgrozījuma (mazāk nekā 0,5 %). Abi uzņēmumi iebilst pret antidempinga pasākumu potenciālu pastiprināšanu, jo uzskata, ka tās dēļ attiecīgā ražojuma imports no ĶTR varētu tikt izbeigts.

(391)

Abu importētāju deklarētais imports kopā veido ievērojami daļu no visa ĶTR izcelsmes importa IP laikā, tādējādi tas tiek atzīts par importētājiem Savienībā reprezentatīvu. Neviens cits importētājs nesadarbojās un nesniedza ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne pamatotas piezīmes. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma nelielo daļu importētāju kopējā darbībā, pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Savienības importētāju interesēm kopumā.

(392)

Līdzīgajam ražojumam ir daudzi lietojumi, piemēram, autobūvē, vēja enerģijas turbīnām, kuģniecībā, transportā, aviācijā un infrastruktūrā. Sadarboties piekrita daudzi, dažādi lietotāji, kas tika sagrupēti atbilstoši darbības sektoram: savienojumu ražotāji, kompozītmateriālu ražotāji, multiaksiālu audumu audēji un vēja turbīnu ražotāji. Tas ļāva Komisijai novērtēt pastiprinātu pasākumi ietekmi uz dažādu veidu lietotājiem.

(393)

No attiecīgā ražojuma apjoma, ko IP laikā bija nopirkuši lietotāji, kas sadarbojās, aptuveni 13 % bija no ĶTR. Tādējādi līdzīgais ražojums lielākoties tika pirkts no citiem avotiem, piemēram, no trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares. Tikai nedaudzi lietotāji attiecīgo ražojumu pirka tikai no ĶTR.

(394)

Līdzīgo ražojumu lieto ļoti dažādas lejupējās nozares, kuru lielums arī ir atšķirīgs, sākot no globāliem uzņēmumiem un beidzot ar MVU. Informācija, kas iesniegta izmeklēšanas laikā, bez tam liecina, ka Savienības lietotāju nozares nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku, proti, ap 100 000, kaut arī visaptveroši un pamatoti dati nav iesniegti.

(395)

Kopumā, spriežot pēc atbildēm uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka stikla elementāršķiedras lietotājas nozares ir salīdzinoši labā formā. Lielāka daļa lietotāju, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā, pārdodot savu produkciju, kuras ražošanā lietots attiecīgais ražojums, tik tiešām strādājuši ar peļņu. Tikai pāris lietotāju snieguši ziņas, ka šī darbība IP laikā nesusi tiem zaudējumus, bet pārējie bija guvuši peļņu 2–22 %. Tādēļ pat situācijā, kad tika piemēroti spēkā esošie pasākumi, lietotājas nozares joprojām spēja gūt peļņu.

(396)

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, ietekme uz lietotājiem tika analizēta katrā lietotāju grupā.

(397)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka atkarībā no dažādo lietotāju nozaru īpatnībām spēja novirzīt cenas pieaugumu uz saviem pircējiem ir atšķirīga un tādējādi maksājuma palielināšanas ietekme uz peļņas starpību katrai lietotājai nozarei būs citāda.

(398)

Rezumējot, ja tiktu noteikti kombinēti pasākumi, tad lietotāju peļņa lielākajai daļai lietotāju nozaru varētu samazināties mazāk nekā par vienu procentu punktu, izņemot multiaksiālo audumu ražošanas nozari. Minētajā nozarē attiecīgā ražojuma daļa ražošanas izmaksās ir lielāka nekā pārējām lietotājām nozarēm. Tādējādi šie konkrētie lietotāji tiks ietekmēti lielākā mērā nekā pārējie novērtētie lietotāji.

(399)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, ir ļoti iespējams, ka lietotāji savienojumu, kompozītmateriālu un vēja turbīnu ražošanas nozarēs var absorbēt daļu no izmaksu pieauguma. Turklāt tie varētu būt spējīgi novirzīt daļu no izmaksu pieauguma saviem pircējiem. Šajā sakarā viens no lielākajiem lietotājiem, kas ražo vēja turbīnas, norāda, ka tas neiebilst pret izmeklēšanas secinājumiem un ka tas absorbēs maksājumus.

(400)

Kā apgalvo vairāki lietotāji, tas, ka ietekme uz rentabilitāti ir neliela, nozīmē arī to, ka nodarbinātību lietotājās nozarēs neapdraud ierosinātais maksājumu pieaugums līdz zināmam līmenim.

(401)

Katrā ziņā negatīvu ietekmi vienmēr mazinātu tas, ka lietotājiem joprojām būtu pieejams imports no trešām valstīm. Pasākumu noteikšana neliedz lietotājiem izvēlēties dažādus piegādātājus.

(402)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas daži lietotāji apgalvo, ka lietotāju argumenti noraidīti, balstoties tikai uz kvalitatīviem paziņojumiem. Tie arī apgalvo, ka peļņas starpība ir daudz lielāka par 398. apsvērumā minēto vienu procentu punktu, jo īpaši ja to aplūko attiecībā uz atsevišķu ražojumu.

(403)

Šie apgalvojumi tiek noraidīti šādu iemeslu dēļ. Pamatojoties uz lietotāju sniegtajiem datiem, Komisija veica detalizētus aprēķinus, lai novērtētu pasākumu pastiprināšanas kvantitatīvo ietekmi uz lietotāju rentabilitāti. Nozares, kas lieto attiecīgo ražojumu, ir neviendabīgas un ļoti atšķirīgas pēc lieluma (sākot no MVU un beidzot ar multinacionāliem uzņēmumiem), pēc atkarības no attiecīgā ražojuma un to galaražojuma lietojumiem un pēc klientu loka (mazi un lieli uzņēmumi, pārdošana Savienība iepretim pārdošanai eksportam). Kā jau skaidrots 398. apsvērumā, Komisija atzīst, ka daži lietotāju segmenti tiks skarti lielākā mērā nekā citi. Balstoties uz datiem, ko snieguši lietotāji, kuri sadarbojās, no attiecīgā ražojuma apjoma no ĶTR bija tika nopirkta samērā neliela daļa (mazāk nekā 13 %, sk. 393. apsvērumu). Turklāt attiecīgā ražojuma apjomā ĶTR daļa kopējās ražošanas izmaksās caurmērā arī bija neliela, t. i., mazāka par 4 %. Tomēr tā ir ievērojami lielāka multiaksiālo audumu ražotājam, kas tika pārbaudīts. Pasākumu pastiprināšanas ietekme aprēķināta, pieņemot, ka no ĶTR tiks pirkts līdzīgs apjoms stikla šķiedras kā IP laikā un ka Ķīnas izcelsmes importa cenas būs atkarīgas no maksājumam aptuveni 30 % apmērā, pat ja lielākajai daļai Ķīnas ražotāju eksportētāju tiktu piemērotas zemākas nodokļu likmes. Ja balstās uz šādiem pieņēmumiem, tad aprēķini liecina, ka caurmērā visiem lietotājiem, kas sadarbojās, attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma cenas pieauguma ietekme uz rentabilitāti, ir mazāka par iepriekš minēto vienu procentu punktu.

(404)

Vairāki lietotāji apgalvo, ka daudzus stikla elementāršķiedras izstrādājumus, kas vajadzīgi lietotājai nozarei, nevar iegādāties gatavā veidā. Tā vietā piegādātājiem būtu jāveic ilgstošs un sarežģīts kvalifikācijas process, kas var prasīt 6–12 mēnešus, bez garantijas, ka tas būs sekmīgs. Tāpēc mainīt piegādātāju, lai izvairītos no maksājumiem, būtu dārgi, īstermiņā neiespējami un tehnoloģiskā ziņā riskanti.

(405)

Šajā sakarā tiek atzīts, ka konkrētos lietojumos attiecīgā ražojuma īpašības tiešām var izraisīt ilgstošu kvalifikācijas procesu, kas ietver testēšanu. Tomēr, ņemot vērā arī no vairākiem lietotājiem saņemtās piezīmes, pašlaik lielākoties ir pieejami vairāki avoti. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka lietotājiem par atkāpšanās iespēju parasti kalpo vairākas piegādes iespējas un bieži tie ir kvalificējuši vairāku piegādātāju izstrādājumus, lai nebūt atkarīgi no viena piegādātāja. Būtu arī jāatgādina, ka pasākumi nav paredzēti tam, lai atsevišķiem piegādātājiem liegtu piekļuvi Savienības tirgum, jo ikviens ierosinātais pasākums ir domāts tikai tam, lai atjaunotu taisnīgu tirdzniecību un labotu izkropļojumus tirgū.

(406)

Tāpēc maz iespējams, ka pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgo ražojumu varētu uz laiku izraisīt izejmateriālu piegādes pārtraukšanu lietotājai nozarei.

(407)

Vairāki lietotāji apgalvo, ka intensīvi konkurē ar ārpussavienības ražotājiem un tādējādi nespētu nodot tālāk attiecīgā ražojuma cenas pieaugumu pircējiem, jo tad saruktu pārdošanas apjomi. Ņemot vērā to lietotāju uzņēmumu dažādību, dažādiem uzņēmumiem spēja nodot tālāk potenciālo izmaksu pieaugumu klientiem būs atšķirīga. Tomēr, balstoties uz datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, lietotājiem, kuri nespēs nodot tālāk lielāko daļu izmaksu pieauguma, apgrozījums un rentabilitāte lielākoties tiks skarti tikai nelielā mērā.

(408)

Daži lietotāji pauž bažas par to, ka antisubsidēšanas maksājumu noteikšana varētu radīt neizdevīgus konkurences apstākļus ārpussavienības piegādātājiem, kuriem ir piekļuve attiecīgajam ražojumam bez pasākumiem. Lietotāji apgalvo, ka konkurē ar importu no ĶTR lejupējos tirgos. Kombinētu pasākumu noteikšanas varētu vēl vairāk saasināt konkurences situāciju. Ņemot vērā šos apstākļus, tiek apgalvots, ka izejmateriālu cenu pieaugumu nebūs iespējams nodot tālāk pircējiem. Tiek arī apgalvots, ka tas izraisītu ražošanas pārcelšanu ārpus Savienības, kas radītu ievērojamus nodarbinātības zaudējumus.

(409)

Būtu jānorāda, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšanas izraisīta lielāka konkurence nevar būt iemesls, lai pasākumus nenoteiktu, ja tie būtu vajadzīgi. Šīs izmeklēšanas attiecas uz konkrētu ražojumu. Ikvienai lietotājai nozarei ir tiesības pilnībā izmantot Savienības tirdzniecības tiesības un pieprasīt antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz tās ražojumiem. Turklāt lēmumi par uzņēmumu atrašanās vietu ir atkarīgi no ļoti daudziem faktoriem. Maz iespējams, ka lēmums par pārvietošanu atkarīgs tikai no maksājumiem par vienu izejmateriālu.

(410)

Vairākas personas apgalvo, ka Savienības ražotāji ir globāli ārvalstu uzņēmumi un ka lielākā daļa kompozītmateriālu uzņēmumu ir mazi vai vidēji vietēji uzņēmumi. Šie MVU apgalvo, ka maksājumu palielināšanas dēļ tiks zaudētas darbavietas. Arī CCCLA apgalvo, ka maksājumu palielināšanas dēļ lietotāji pārcelšoties un tas izraisīšot darbavietu zaudēšanu. Turklāt viens lietotājs arī apgalvo, ka lietotāju pārcelšanās dēļ samazināšoties arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi.

(411)

Arī Komisija ņem vērā visas darbavietas Savienībā neatkarīgi no tā, kam pieder vai cik liels ir uzņēmums. Šajā sakarībā Komisija atsaucas uz 400.un 403. apsvērumu. Bez tam Komisija uzskata, ka apgalvojumi par Savienības ražošanas nozares pārcelšanos, potenciālu darbavietu zaudēšanu un pārdošanas apjomu samazināšanos ir spekulatīvi un nepamatoti.

(412)

Vairākas persona norāda, ka Savienībā pašlaik tiek ražoti globālajam tirgum paredzēti izstrādājumi, kas konkurē ar trešo valstu izstrādājumiem. Viens lietotājs apgalvo, ka tas var importēt attiecīgo ražojumu saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, nemaksājot antidempinga maksājumus, ja gatavo ražojumu, ko tas ražo, pēc tam eksportē ārpus Savienības. Tomēr rezultātā šis lietotājs var piedāvāt ārpussavienības pircējiem konkurētspējīgākas cenas nekā Savienības pircējiem.

(413)

Lietotāji var izmantot attiecīgā ražojuma importu saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, nemaksājot antidempinga maksājumus, kamēr gatavo ražojumu, ko tie ražo, pēc tam eksportē ārpus Savienības. Tomēr tas nemaina Komisijas secinājumus, ko tā izdarījusi šajā izmeklēšanā.

(414)

Viens lietotājs apgalvo, ka Savienības ražošanas nozare nespēj pilnībā apmierināt Savienības pieprasījumu jo īpaši pēc atsevišķiem lieliem pielāgotu stikla elementāršķiedras izstrādājumu pasūtījumiem. Šis lietotājs arī apgalvo, ka ierobežotās Savienības ražošanas jaudas dēļ, ļoti iespējams, neviens Savienības ražotājs nevēlēsies atvēlēt lielu daļu savas jaudas, lai apgādātu vienu pircēju. Cits lietotājs norāda, ka cirstās šķiedras netiek piegādātas pārmērīgos daudzumos un ka ĶTR izslēgšana no Savienības tirgus, jo īpaši ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu, izraisītu ievērojamas piegādes problēmas Savienības tirgū. ĶTR valdība citē Savienības ražotāju 3B, ka kopš 2002. gada nozarē nav uzstādīta jauna kausēšanas jauda un ka tirgus vajadzību apmierināšanai it sevišķi Eiropā nepieciešama papildu ražošanas jauda 200 000 tonnu apmērā.

(415)

Šajā sakarā pirmām kārtām būtu jāatgādina, ka antisubsidēšanas pasākumu mērķis ir labot netaisnīgas tirdzniecības prakses ietekmi, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un ES tirgū atjaunot efektīvas konkurences situāciju, nevis apturēt importu. Ierosināto pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuru cenas nerada kaitējumu, tāpēc tie neliegs pārdot Savienības tirgū importētas cirstās šķiedras, kā arī citus stikla elementāršķiedras izstrādājumus no ĶTR.

(416)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares spēju novērst potenciālas nepietiekamas cirsto šķiedru piegādes – pašreizējas Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums ļauj Savienības ražošanas ražot zināmus papildu apjomus.

(417)

Cirstās šķiedras, tāpat ikvienu citu attiecīgā ražojuma veidu, Savienībā var arī importēt no tādām trešām valstīm kā Malaizija.

(418)

Turklāt Ķīnas stikla elementāršķiedras ražotāji atver ražotnes tuvāk Savienībai (Ēģiptē un Bahreinā), kas ir bāze Savienības tirgus apgādāšanai.

(419)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, var secināt, ka ar potenciālu nepietiekamu piegādi saistītos jautājumus varētu risināt ar Savienības ražošanas nozares jaudas pilnīgāku izmantojumu, ar importu no citām izcelsmes valstīm, kā arī ar importa turpināšanu no ĶTR par cenām, kas nerada kaitējumu.

(420)

Pamatojoties uz iepriekšējām sadaļām, tiek secināts, ka kombinētu pasākumu kopējā ietekme uz Savienības lejupējām nozarēm nebūs ievērojama un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(421)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena nozares apvienība norāda, ka ir grūti saprast to, ka Eiropas Savienības ražotājiem ir neizmantota jauda, jo, palielinoties cenai, Savienības tirgū trūkst stikla šķiedras. Vairākas personas atkārto apgalvojumus, ka papildu pasākumi izraisīs to, ka Savienības ražotāju piegādes būs nepietiekamas.

(422)

Izmeklēšanā netika atklāts, ka attiecīgajā periodā piegādes būtu bijušas nepietiekamas. Attiecībā uz potenciālām nepietiekamām piegādēm – Komisija uzskata, ka maksājumu palielināšana neapturēs importu Savienībā no ĶTR un no trešām valstīm, kā jau tas izklāstīts.

(423)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek gaidīts, ka kombinētu pasākumu noteikšana nodrošinās Savienības ražošanas nozarei iespēju uzlabot situāciju, palielinot pārdošanas cenas un tirgus daļu. Lai gan daži lietotāji varētu saskarties ar negatīvu ietekmi, piemēram, izmaksu pieaugumu, to varētu atsvērt gaidāmie ieguvumi Savienības ražošanas nozarei un tās piegādātājiem.

(424)

Tāpēc tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam nenoteiktu pasākumus.

(425)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvo, ka ierosināto pasākumu ietekme ir novērtēta par zemu. Tās apgalvo, ka Komisijas vairāk uzticas mazas stikla šķiedras ražotāju grupas sūdzībai nekā iebildumiem no daudz lielākas, taču sadrumstalotākas grupas, kurā ietilpst lielākoties mazie un mazie un vidējie piegādātāji, kuriem nav reālu iespēju reaģēt ar tādu pašu ietekmi.

(426)

Šie apgalvojumi tiek noraidīti, jo lietotājiem izmeklēšanā tik dotas plašas iespējas izteikties. Daudzi to ir darījuši, un to sniegtie dati ir rūpīgi pārbaudīti un ņemti vērā. Izmeklēšanā tika ņemtas vērā visas ieinteresētās personas.

(427)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par subsīdijām, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām un subsidēts imports.

(428)

Lai noteiktu pasākumu apjomu, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(429)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare pirms nodokļu nomaksas spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu, ko šāda veida ražošanas nozare attiecīgā sektorā varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika izmantota 5 % peļņas starpība.