EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0526

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 526/2014 ( 2014. gada 12. marts ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai kredīta vērtības korekcijas riskam noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību un ierobežotu skaitu mazāku portfeļu Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 148, 20.5.2014, p. 17–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2014/526/oj

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/17


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 526/2014

(2014. gada 12. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai kredīta vērtības korekcijas riskam noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību un ierobežotu skaitu mazāku portfeļu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, un jo īpaši ņemot vērā tās 383. panta 7. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Attīstītās metodes piemērošana kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska pašu kapitāla prasību noteikšanai var ietvert darījumu partnerus, attiecībā uz kuriem nav pieejama kredītriska mijmaiņas līguma (CDS) kredītriska starpība. Šādā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 383. panta 1. punkta trešo daļu iestādēm būtu jāizmanto starpība, kas ir atbilstīga, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu (“kredītriska starpības aizstājējvērtība”).

(2)

Noteikumos par kredītriska starpības aizstājējvērtības noteikšanu CVA riskam būtu jāparedz iespēja izmantot plašas reitinga, nozares un reģionu kategorijas un jāsniedz iestādēm nepieciešamā elastība noteikt, pamatojoties uz to ekspertu slēdzienu, vispiemērotāko kredītriska starpības aizstājējvērtību.

(3)

Sīkāk precizējot to, kā iestādēm būtu jāņem vērā atsevišķu emitentu reitinga, nozares un reģiona atribūti, lai attiecībā uz pašu kapitāla prasību noteikšanu aplēstu atbilstīgu kredītriska starpības aizstājējvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, būtu jāievieš tādi noteikumi par minēto atribūtu ņemšanu vērā, kuros būtu atsauce uz katra atribūta minimālajām kategorijām, lai nodrošinātu saskaņotu minēto nosacījumu piemērošanu.

(4)

Turklāt, ja atsevišķu emitentu gadījumā pastāv tāda saikne kā starp reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un valsti, vajadzētu būt iespējai aplēst atbilstīgu kredītriska starpības aizstājējvērtību, pamatojoties uz atsevišķa emitenta kredītriska starpību, ja tādējādi tiek veikta atbilstīgāka aplēse.

(5)

Lai veiktu atbilstīgāku CVA riska maksājuma aprēķinu, kredītriska starpības aizstājējvērtība būtu jānosaka, izmantojot likvīdā tirgū novērotus datus, un pieņēmumiem par datiem, piemēram, ar dažādiem termiņiem saistītu datu interpolācijai un ekstrapolācijai, vajadzētu būt konceptuāli skaidriem.

(6)

Lai nodrošinātu prakses konverģenci starp iestādēm un novērstu nesakritības, ņemot vērā to, ka izsecinātas saistību nepildīšanas varbūtības (“PD”), kredītriska mijmaiņas līgumu (“CDS”) kredītriska starpības un saistību nepildīšanas zaudējumi (“LGD”) veido vienu vienādojumu ar diviem nezināmiem mainīgajiem un ka tirgū pieņemts princips ir attiecībā uz LGD izmantot fiksētu vērtību, lai no tirgus starpībām iegūtu izsecinātas PD, iestādēm attiecībā uz “LGDMKT” būtu jāizmanto vērtība, kas atbilst fiksētiem LGD, ko tirgus dalībnieki plaši izmanto, lai no likvīdām tirgotajām kredītriska starpībām, kas izmantotas, lai attiecībā uz konkrēto darījuma partneri noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību, noteiktu izsecinātas PD.

(7)

Attiecībā uz atļauju attīstīto CVA metodi izmantot ierobežota skaita mazākiem portfeļiem ir lietderīgi ņemt vērā portfeli, kas ir kā savstarpējo prasījumu ieskaita kopa atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 4. punkta definīcijai; to darījumu skaitu, kuriem piemēro CVA riska prasību un uz kuriem neattiecina iekšējā modeļa metodi (“IMM”); un to savstarpējā ieskaita kopu apmēru, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM; un ierobežot tos, nosakot visu darījumu, kam piemēro CVA riska prasību, kopējā skaita procentuālo attiecību un visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, kam piemēro CVA riska prasības aprēķinu, kopējā apmēra procentuālo attiecību, lai ņemtu vērā iestāžu dažādās dimensijas.

(8)

Lai mazinātu nepārtrauktības trūkuma iespējamību saistībā ar attīstītās CVA metodes izmantošanu ierobežotam skaitam mazāku portfeļu, attīstītā CVA metode būtu jāpārtrauc izmantot tikai tad, ja kvantitatīvie ierobežojumi tiek pārkāpti divus ceturkšņus pēc kārtas.

(9)

Turklāt, lai kompetentās iestādes varētu efektīvi pildīt to uzraudzības pienākumus, tām vajadzētu zināt, kad prasība par ierobežotu skaitu mazāku portfeļu vairs netiek izpildīta; līdz ar to iestādēm šajos gadījumos būtu jāinformē kompetentās iestādes.

(10)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(11)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisku apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu (1) izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atbilstīgas kredītriska starpības aizstājējvērtības noteikšana

1.   Attiecīgā darījuma partnera kredītriska starpības aizstājējvērtību uzskata par atbilstīgu, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 383. panta 1. punkta ceturtajai daļai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

kredītriska starpības aizstājējvērtība ir noteikta, ņemot vērā visus darījuma partnera reitinga, nozares un reģiona atribūtus, kā norādīts b), c) un d) apakšpunktā;

b)

reitinga atribūts ir noteikts, ņemot vērā iepriekš noteiktu iekšējā un ārējā reitinga avotu hierarhiju. Reitingu attiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 384. panta 2. punktā. Gadījumos, kad ir pieejami vairāki ārējie reitingi, tos attiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm atbilstīgi minētās regulas 138. pantā izklāstītajai vairāku kredītu novērtējumu pieejai;

c)

nozares atribūtu nosaka, ņemot vērā vismaz šādas kategorijas:

i)

publiskais sektors;

ii)

finanšu sektors;

iii)

citi;

d)

reģiona atribūtu nosaka, ņemot vērā vismaz šādas kategorijas:

i)

Eiropa;

ii)

Ziemeļamerika;

iii)

Āzija;

iv)

pārējā pasaule;

e)

kredītriska starpības aizstājējvērtība reprezentatīvā veidā atspoguļo pieejamās kredītriska mijmaiņas līguma kredītriska starpības un citu likvīdu tirgoto kredītriska instrumentu starpības atbilstīgi attiecīgajai piemērojamo kategoriju kombinācijai un 3. punktā minētajiem datu kvalitātes kritērijiem;

f)

kredītriska starpības aizstājējvērtības atbilstību nosaka, atsaucoties uz svārstīgumu, nevis starpības līmeni.

2.   Ņemot vērā darījuma partnera reitinga, nozares un reģiona atribūtus saskaņā ar 1. punktu, kredītriska starpības aizstājējvērtības aplēse attiecībā uz reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm ir uzskatāma par atbilstīgu, pamatojoties uz attiecīgā valsts emitenta kredītstarpību, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei un valstij ir tādi paši reitingi;

b)

reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei nav reitinga.

3.   Visu to datu pamatā, ko izmanto, lai noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību, ir uzticami dati, kuri novēroti likvīdā divvirzienu tirgū, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 338. panta 1. punkta otrajā daļā. Jānodrošina pietiekami dati, lai par visiem minētās regulas 383. panta 5. punktā minētajiem termiņiem varētu aprēķināt kredītriska starpības aizstājējvērtības.

2. pants

LGDMKT noteikšana

Lai saskaņā ar attīstīto metodi darījuma partnerim, attiecībā uz ko nepieciešams izmantot kredītriska starpības aizstājējvērtību, noteiktu darījuma partnera saistību nepildīšanas zaudējumus (LGDMKT) nolūkā aprēķināt pašu kapitāla prasības CVA riskam, iestādes LGDMKT izmanto vērtību, kas atbilst fiksētajiem LGD, ko tirgus dalībnieki plaši izmanto, lai noteiktu no tām tirgus starpībām izsecinātas PD, kuras ir izmantotas, lai attiecībā uz konkrēto darījuma partneri noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību atbilstīgi 1. pantam.

3. pants

Kvalificēto portfeļu skaita un apmēra kvantitatīvie ierobežojumi

1.   Lai atbilstu Regulas (ES) Nr. 575/2013 383. panta 4. punktā minētajam kritērijam par ierobežotu skaitu mazāku portfeļu, ir jāizpilda visi šādi nosacījumi:

a)

visu to darījumu skaits, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM, nepārsniedz 15 % no to darījumu kopējā skaita, kuriem piemēro CVA riska prasību;

b)

katras tās atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas apmērs, kam piemēro CVA riska prasību, nepārsniedz 1 % no kopējā visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēra, kurām piemēro CVA riska prasību;

c)

visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu kopējais apmērs, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM, nepārsniedz 10 % no kopējā visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēra, kurām piemēro CVA riska prasību;

2.   Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta vajadzībām savstarpējo prasījumu ieskaita kopas apmērs ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījums saistību nepildīšanas gadījumā, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pantā minēto tirgus vērtības metodi, ņemot vērā savstarpējo prasījumu ieskaita ietekmi atbilstīgi minētās regulas 298. pantam, bet neņemot vērā nodrošinājuma ietekmi.

3.   Šā panta 1. punkta vajadzībām iestāde par katru ceturksni aprēķina vidējo aritmētisko no vismaz reizi mēnesī veiktiem novērojumiem par šādu elementu attiecību:

a)

to darījumu skaits, uz ko neattiecina IMM, pret kopējo darījumu skaitu;

b)

lielākās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas atsevišķais apmērs pret kopējo visu savstarpējā ieskaita prasījumu kopu apmēru; un

c)

kopējais visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmērs, uz ko neattiecina IMM, pret kopējo visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēru.

4.   Ja 1. punktā noteiktais kritērijs nav izpildīts attiecībā uz diviem secīgiem aprēķiniem, kas minēti 3. punktā, iestāde izmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 384. pantā izklāstīto standartizēto metodi, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības attiecībā uz visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz ko neattiecina IMM, un paziņo par to kompetentajām iestādēm.

5.   Šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus piemēro individuāli, daļēji konsolidēti vai konsolidēti atkarībā no tā, kāds tvērums ir atļaujai izmantot iekšējā modeļa metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 283. pantā.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


Top