20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/17

(1)

Attīstītās metodes piemērošana kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska pašu kapitāla prasību noteikšanai var ietvert darījumu partnerus, attiecībā uz kuriem nav pieejama kredītriska mijmaiņas līguma (CDS) kredītriska starpība. Šādā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 383. panta 1. punkta trešo daļu iestādēm būtu jāizmanto starpība, kas ir atbilstīga, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu (“kredītriska starpības aizstājējvērtība”).

(2)

Noteikumos par kredītriska starpības aizstājējvērtības noteikšanu CVA riskam būtu jāparedz iespēja izmantot plašas reitinga, nozares un reģionu kategorijas un jāsniedz iestādēm nepieciešamā elastība noteikt, pamatojoties uz to ekspertu slēdzienu, vispiemērotāko kredītriska starpības aizstājējvērtību.

(3)

Sīkāk precizējot to, kā iestādēm būtu jāņem vērā atsevišķu emitentu reitinga, nozares un reģiona atribūti, lai attiecībā uz pašu kapitāla prasību noteikšanu aplēstu atbilstīgu kredītriska starpības aizstājējvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, būtu jāievieš tādi noteikumi par minēto atribūtu ņemšanu vērā, kuros būtu atsauce uz katra atribūta minimālajām kategorijām, lai nodrošinātu saskaņotu minēto nosacījumu piemērošanu.

(4)

Turklāt, ja atsevišķu emitentu gadījumā pastāv tāda saikne kā starp reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un valsti, vajadzētu būt iespējai aplēst atbilstīgu kredītriska starpības aizstājējvērtību, pamatojoties uz atsevišķa emitenta kredītriska starpību, ja tādējādi tiek veikta atbilstīgāka aplēse.

(5)

Lai veiktu atbilstīgāku CVA riska maksājuma aprēķinu, kredītriska starpības aizstājējvērtība būtu jānosaka, izmantojot likvīdā tirgū novērotus datus, un pieņēmumiem par datiem, piemēram, ar dažādiem termiņiem saistītu datu interpolācijai un ekstrapolācijai, vajadzētu būt konceptuāli skaidriem.

(6)

Lai nodrošinātu prakses konverģenci starp iestādēm un novērstu nesakritības, ņemot vērā to, ka izsecinātas saistību nepildīšanas varbūtības (“PD”), kredītriska mijmaiņas līgumu (“CDS”) kredītriska starpības un saistību nepildīšanas zaudējumi (“LGD”) veido vienu vienādojumu ar diviem nezināmiem mainīgajiem un ka tirgū pieņemts princips ir attiecībā uz LGD izmantot fiksētu vērtību, lai no tirgus starpībām iegūtu izsecinātas PD, iestādēm attiecībā uz “LGDMKT” būtu jāizmanto vērtība, kas atbilst fiksētiem LGD, ko tirgus dalībnieki plaši izmanto, lai no likvīdām tirgotajām kredītriska starpībām, kas izmantotas, lai attiecībā uz konkrēto darījuma partneri noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību, noteiktu izsecinātas PD.

(7)

Attiecībā uz atļauju attīstīto CVA metodi izmantot ierobežota skaita mazākiem portfeļiem ir lietderīgi ņemt vērā portfeli, kas ir kā savstarpējo prasījumu ieskaita kopa atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 4. punkta definīcijai; to darījumu skaitu, kuriem piemēro CVA riska prasību un uz kuriem neattiecina iekšējā modeļa metodi (“IMM”); un to savstarpējā ieskaita kopu apmēru, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM; un ierobežot tos, nosakot visu darījumu, kam piemēro CVA riska prasību, kopējā skaita procentuālo attiecību un visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, kam piemēro CVA riska prasības aprēķinu, kopējā apmēra procentuālo attiecību, lai ņemtu vērā iestāžu dažādās dimensijas.

(8)

Lai mazinātu nepārtrauktības trūkuma iespējamību saistībā ar attīstītās CVA metodes izmantošanu ierobežotam skaitam mazāku portfeļu, attīstītā CVA metode būtu jāpārtrauc izmantot tikai tad, ja kvantitatīvie ierobežojumi tiek pārkāpti divus ceturkšņus pēc kārtas.

(9)

Turklāt, lai kompetentās iestādes varētu efektīvi pildīt to uzraudzības pienākumus, tām vajadzētu zināt, kad prasība par ierobežotu skaitu mazāku portfeļu vairs netiek izpildīta; līdz ar to iestādēm šajos gadījumos būtu jāinformē kompetentās iestādes.

(10)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(11)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisku apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu (1) izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

kredītriska starpības aizstājējvērtība ir noteikta, ņemot vērā visus darījuma partnera reitinga, nozares un reģiona atribūtus, kā norādīts b), c) un d) apakšpunktā;

b)

reitinga atribūts ir noteikts, ņemot vērā iepriekš noteiktu iekšējā un ārējā reitinga avotu hierarhiju. Reitingu attiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 384. panta 2. punktā. Gadījumos, kad ir pieejami vairāki ārējie reitingi, tos attiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm atbilstīgi minētās regulas 138. pantā izklāstītajai vairāku kredītu novērtējumu pieejai;

c)

nozares atribūtu nosaka, ņemot vērā vismaz šādas kategorijas:

d)

reģiona atribūtu nosaka, ņemot vērā vismaz šādas kategorijas:

e)

kredītriska starpības aizstājējvērtība reprezentatīvā veidā atspoguļo pieejamās kredītriska mijmaiņas līguma kredītriska starpības un citu likvīdu tirgoto kredītriska instrumentu starpības atbilstīgi attiecīgajai piemērojamo kategoriju kombinācijai un 3. punktā minētajiem datu kvalitātes kritērijiem;

f)

kredītriska starpības aizstājējvērtības atbilstību nosaka, atsaucoties uz svārstīgumu, nevis starpības līmeni.

a)

reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei un valstij ir tādi paši reitingi;

b)

reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei nav reitinga.

a)

visu to darījumu skaits, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM, nepārsniedz 15 % no to darījumu kopējā skaita, kuriem piemēro CVA riska prasību;

b)

katras tās atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas apmērs, kam piemēro CVA riska prasību, nepārsniedz 1 % no kopējā visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēra, kurām piemēro CVA riska prasību;

c)

visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu kopējais apmērs, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM, nepārsniedz 10 % no kopējā visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēra, kurām piemēro CVA riska prasību;

a)

to darījumu skaits, uz ko neattiecina IMM, pret kopējo darījumu skaitu;

b)

lielākās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas atsevišķais apmērs pret kopējo visu savstarpējā ieskaita prasījumu kopu apmēru; un

c)

kopējais visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmērs, uz ko neattiecina IMM, pret kopējo visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēru.