14.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 15. novembrī ar Regulu (ES) Nr. 1071/2012 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu.

(2)

Procedūra tika sākta ar 2012. gada 16. februārī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (3) pēc tam, kad 2012. gada 3. janvārī Eiropas Savienības Kaļamā čuguna cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību, pārstāvot ražotājus, kas ražo vairāk nekā 50 % no kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu (“kaļami vītņoti savienotājelementi”) kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 15. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiski fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu (“pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Tika arī uzklausītas personas, kuras to pieprasīja.

(5)

Komisija turpināja vākt un analizēt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

(6)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražojums, kuru tā importē, nav attiecīgais ražojums, jo tam ir dažas tehniskas īpatnības. Minētajos kaļamajos savienotājelementos izmanto konusveida vītnes atšķirībā no paralēlām vītnēm, kuras izmanto citos importētos kaļamos savienotājelementos.

(7)

Tomēr izmeklēšanā atklāja, ka, izņemot minētās tehniskās specifikācijas, minētajiem konusveida vītņotajiem savienotājelementiem ir tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības kā citiem importētiem kaļamiem savienotājelementiem. Turklāt attiecībā uz izmantošanu izmeklēšanā atklāja, ka konusveida vītņotie savienotājelementi tiek izmantoti līdzīgi kā citi importētie kaļamie savienotājelementi. Vienā dalībvalstī, kurā izmanto abus veidus, tika konstatēts, ka tie ir savstarpēji aizstājami. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(8)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka kaļamā baltserdes čuguna vītņotus savienotājelementus var pārdot Savienībā, savukārt kaļamā melnserdes čuguna vītņotus savienotājelementus var pārdot vienīgi AK, Īrijas Republikā, Maltā un Kiprā. Tādēļ, pēc tās domām, kaļamā melnserdes un baltserdes čuguna vītņoti savienotājelementi Savienības tirgū savā starpā konkurē tikai daļēji.

(9)

Tomēr izmeklēšana liecina, ka lielākā daļa importēto kaļamā melnserdes čuguna vītņotu savienotājelementu, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs, nonāk kontinentālās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Itālijā, Polijā vai Spānijā. Tādēļ secināms, ka kaļamā melnserdes un baltserdes čuguna vītņoti savienotājelementi pilnībā konkurē savā starpā visā Savienības tirgū, nevis tikai dažās dalībvalstīs.

(10)

Importētājs atkārtoti apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijai nebūtu jāattiecas uz kompresijas savienotājelementu galvenajām sastāvdaļām. Minētais importētājs apgalvoja, ka kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas izmanto citādi, un iesniedza pierādījumus, ka kompresijas savienotājelementu galveno sastāvdaļu vītni var viegli nošķirt no standarta savienotājelementu vītnes, jo to veido saskaņā ar citu ISO standartu (4). Izvērtējot iesniegtos pierādījumus, tika secināts, ka būtu attiecīgi jāierobežo ražojumu klāsts.

(11)

Divas citas ieinteresētās personas centās pārliecināt par kaļamu dzelzs elektroizolācijas savienotājelementu un jo īpaši kaļamu dzelzs vītņotu cirkulāru savienojumu kārbu, kuras ir visu elektroizolācijas cauruļu un savienotājelementu montāžas galvenā sastāvdaļa, izslēgšanu no ražojumu klāsta. Tās iebilda, ka šādas savienojumu kārbas izmanto atšķirīgām vajadzībām (t. i., elektroinstalācijas sistēmu ierobežošanai un aizsardzībai, pretēji gāzes vai ūdens plūsmas nodrošināšanai pret sūcēm, kā tas ir šajā procedūrā izmeklējamo standarta savienotājelementu gadījumā). Tās var arī viegli nošķirt no citiem savienotājelementiem (pēc importēšanas izmantojot tos instalācijas sistēmās, tiem ir viegli vāki, kas dod iespēju viegli piekļūt kabeļiem, bet gāzes vai šķidruma gadījumā tiem jābūt pilnīgi noslēgtiem). Rūpīgi apsverot minētos argumentus, tika secināts, ka kaļamas dzelzs vītņotas cirkulāras savienojumu kārbas bez vāka būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta.

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts par piemērotu pārskatīt pagaidu regulā noteikto ražojumu klāsta definīciju. Tādēļ saskaņā ar galīgo definīciju attiecīgais ražojums ir kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementi, uz kuriem pašlaik attiecas KN kods ex 7307 19 10, izņemot kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotas cirkulāras savienojumu kārbas bez vāka.

(13)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 17. līdz 21. un 23. līdz 28. apsvērumā.

(14)

Pēc pagaidu izpaušanas no Savienības ražotājiem, ĶTR ražotājiem eksportētājiem un nesaistītajiem importētājiem netika saņemtas piezīmes par atlasi. Tādējādi ar šo tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 29. līdz 31. apsvērumā.

(15)

Tā kā par tirgus ekonomikas režīmu un individuālu režīmu nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi pagaidu regulas 32. līdz 46. apsvērumā.

(16)

Tā kā par analogo valsti nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 47. līdz 53. apsvērumā.

(17)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vienīgā analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, iekšzemes pārdevumiem, ja tie nav veikti reprezentatīvā daudzumā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Analogās valsts gadījumā apgalvojumu var pieņemt. Tādējādi, lai noteiktu normālo vērtību, tika izmantoti vienīgā analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, pārdevumi iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(18)

Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dempinga starpība būtu jānosaka, izmantojot visus eksporta pārdevumus, un ne tikai attiecībā uz tiem ražojumu veidiem, kuri ir tieši salīdzināmi ar analogās valsts ražotāja iekšzemes tirgū pārdotajiem veidiem. Šis apgalvojums tika pieņemts. Šiem tieši nesalīdzināmiem ražojumu veidiem normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz aritmētisko vidējo normālo vērtību salīdzināmiem ražojumu veidiem un koriģējot to, ievērojot tirgus vērtību fizisko īpašību atšķirības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu.

(19)

Tā kā par normālo vērtību, eksporta cenu un salīdzinājumu nav saņemtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 54., 59. līdz 61. un 64. līdz 67. apsvērumā.

(20)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību, kas tika noteikta analogajai valstij, salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(21)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(22)

Vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. Minēto starpību attiecīgi noteica, pamatojoties uz starpībām, kas bija noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(23)

Tādējādi dempinga starpību uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, noteica 41,1 % apmērā.

(24)

Attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tālab vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar Ķīnas eksporta apjomu, kā noteikts turpmāk 51. apsvērumā.

(25)

Tā kā ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, pārstāvēja vairāk nekā 50 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību un ražošanas nozari var uzskatīt par sadrumstalotu, ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, sadarbības līmeni var uzskatīt par augstu. Tāpēc atlikusī dempinga starpība tika noteikta tā izlasē iekļautā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram bija vislielākā dempinga starpība.

(26)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(27)

Tā kā par normālo vērtību, eksporta cenu un salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi attiecībā uz Indonēziju pagaidu regulas 75. līdz 87. un 91. apsvērumā.

(28)

Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu (vienīgā Indonēzijas uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 80 % no kopējā Indonēzijas eksporta uz Savienību IP laikā), dempinga starpība visiem pārējiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta tādā pašā līmenī kā uzņēmumam, kas sadarbojās.

(29)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības Indonēzijas uzņēmumiem, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(30)

Netika saņemtas piezīmes, kuru dēļ vajadzētu mainīt Taizemei piemērojamo metodoloģiju vai veikto faktisko dempinga aprēķinu.

(31)

Tādējādi ar šo tiek apstiprināti konstatējumi attiecībā uz Taizemi par normālo vērību, eksporta cenu un salīdzinājumu pagaidu regulas 75. līdz 88. apsvērumā.

(32)

Dempinga aprēķina pārskatīšanas un pielāgošanas rezultātā vienam no Taizemes ražotājiem eksportētājiem dempinga starpību nedaudz samazināja līdz 15,5 %. Citiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, dempinga starpība tika galīgi apstiprināta pagaidu līmenī.

(33)

Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu (abu Taizemes uzņēmumu, kas sadarbojās, eksporta apjoms veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā Taizemes eksporta uz Savienību IP laikā), dempinga starpība visiem pārējiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem tika noteikta abu uzņēmumu, kas sadarbojās, augstākās dempinga starpības līmenī.

(34)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības Taizemes uzņēmumiem, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(35)

Tā kā par Savienības ražošanas apjomu nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 94. apsvērums. Tiek piebilsts, ka attiecīgajā periodā Savienībā līdzīgo ražojumu ražoja vēl trīs ražotāji, kuri 2008. un 2009. gadā pārtrauca ražošanu, un viens ražotājs, kurš pārtrauca ražošanu apmēram attiecīgā perioda beigās.

(36)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka abas izlasē iekļautās Savienības ražotāju grupas importē attiecīgo ražojumu un tāpēc saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu tās nebūtu jāuzskata par daļu no Savienības ražošanas nozares.

(37)

Šajā sakarā tika konstatēts, ka abas izlasē iekļautās Savienības ražotāju grupas tiešām importē attiecīgo ražojumu. Tomēr, pirmkārt, būtu jānorāda, ka konstatējums, ka Savienības ražotājs ir arī attiecīgā ražojuma importētājs, automātiski nenozīmē, ka šis Savienības ražotājs izslēdzams no Savienības ražošanas nozares, un, otrkārt, katram no minētajiem Savienības ražotājiem šis imports veidoja nelielu daļu salīdzinājumā ar uzņēmumu grupu kopējo ražošanas un pārdošanas apjomu. Tāpēc tiek apstiprināts, ka abas uzņēmumu grupas tiek uzskatītas par daļu no Savienības ražošanas nozares.

(38)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs nebūtu jāuzskata par daļu no Savienības ražošanas nozares, jo minētais Savienības ražotājs esot saistīts ar attiecīgā ražojuma importētāju. Tomēr, pirmkārt, būtu jānorāda, ka konstatējums par saistību/saikni starp Savienības ražotāju un eksportētāju automātiski nenozīmē, ka minētais Savienības ražotājs izslēdzams no Savienības ražošanas nozares, un, otrkārt, netika sniegti pierādījumi, ka saistība/saikne starp Savienības ražotāju un importētāju, ja tāda pastāv, atbilst pamatregulas 4. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem. Turklāt iespējami saistītā importētāja ievestie daudzumi ir tikai neliela daļa no iespējami saistītā Savienības ražotāja saražotajiem un pārdotajiem daudzumiem. Tāpēc, pat ja tiktu konstatēta saistība/saikne starp Savienības ražotāju un importētāju, Savienības ražotājs joprojām tiktu uzskatīts par daļu no Savienības ražošanas nozares.

(39)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares definīciju kaitējuma izvērtējuma vajadzībām tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozari veido visi Savienības ražotāji, kas attiecīgajā periodā ražoja līdzīgo ražojumu, un tāpēc turpmāk tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(40)

Viena ieinteresētā persona iesniedza piezīmes par faktu, ka visā attiecīgā perioda laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pārsniedza tās pārdošanas apjomu. Vienlaicīgi tika ziņots par krājumu samazinājumu, kas nav ticami, jo, palielinoties ražošanai pārsniedzot pārdošanas apjomu, krājumiem būtu jāpalielinās.

(41)

Šajā ziņā jāmin: lai gan tika konstatēts, ka sākumā iesniegtā informācija par ražošanas un krājumu apjomu bijusi pareiza, tomēr kļūda tikusi pieļauta informācijā par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienībā un nav pilnībā ņemts vērā dažu izlasē neiekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms. Tas tika labots, un attiecīgi bija jāpārskata arī Savienības patēriņš un tirgus daļas Savienības tirgū. Tā kā attiecīgajā periodā tika slēgti trīs Savienības ražotāju uzņēmumi, kas minēti pagaidu regulas 113. apsvērumā, Savienības patēriņa pārskatīšanai ir lielāka ietekme attiecīgā perioda sākumā.

(42)

Savienības patēriņš ievērojami samazinājās par 28 % laikposmā starp 2008. un 2009. gadu, pēc tam pieauga par 7 procentpunktiem līdz līmenim, kas ir par 21 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā reģistrētais patēriņš.

(43)

Attiecībā uz importa apjomiem par dempinga cenām no Indonēzijas tika galīgi apstiprināts, ka tas veidoja tikai aptuveni 2,5 % no visa līdzīgā ražojuma importa uz Savienību IP laikā. Tāpēc var uzskatīt, ka tie neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 9. panta 3. punkta vai PTO antidempinga nolīguma noteikumu nozīmē.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir galīgi nolemts neveikt minētā importa kumulāciju ar importu par dempinga cenām no Taizemes un ĶTR.

(45)

Attiecībā uz importa no ĶTR un Taizemes kumulatīvo novērtējumu kaitējuma un cēloņsakarības analīzes vajadzībām ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairāku iemeslu dēļ Taizemes imports nebūtu jānovērtē kumulatīvi ar Ķīnas importu.

(46)

Pirmkārt, tika apgalvots, ka Taizemes importa pārdošanas apjoms ir daudz zemāks nekā Ķīnas importam un ka Taizemes importa pārdošanas apjoma absolūtie rādītāji samazinās. Tomēr Taizemes importa apjoms nav nenozīmīgs un ir pietiekams, lai varētu veikt kumulāciju. Lai gan Taizemes importa absolūtie rādītāji samazinās, kā norādīts turpmāk 51. apsvēruma tabulā, tās tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga par 19 %, kā norādīts turpmāk 52. apsvēruma tabulā.

(47)

Attiecībā uz cenām tika apgalvots, ka vidēji Taizemes importa cenas ir augstākas nekā Ķīnas importam. Lai gan tā ir, Taizemes importa cenas tomēr ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt cenu atšķirība starp Taizemes importu un Ķīnas importu attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās – no EUR 698 par tonnu 2008. gadā līdz EUR 472 par tonnu IP laikā, kā norādīts pagaidu regulas 108. apsvērumā.

(48)

Tā kā nav iesniegts neviens cits apgalvojums vai piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 98. līdz 105. apsvēruma saturs.

(49)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pagaidu regulas 106. apsvērumā norādītie ĶTR importa apjomi ir pārāk lieli, jo attiecīgais KN kods ietver visus kaļamā čuguna savienotājelementus, ne tikai vītņotus savienotājelementus.

(50)

Tāpēc tiek norādīts, ka ne visi saskaņā ar KN kodu paziņotie daudzumi ir uzskatāmi par vītņotiem savienotājelementiem. Pagaidu regulā minētie apjomi jau tika koriģējot samazināti, pamatojoties uz valsts muitas iestāžu sniegto informāciju. Šie apjomi saskan ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju. Ieinteresētajām personām bija pietiekami daudz laika, lai iesniegtu par to piezīmes. Tomēr neviena no ieinteresētajām personām šajā saistībā nesniedza informāciju ne pirms pagaidu regulas publicēšanas, ne termiņā, kurš piešķirts piezīmju iesniegšanai par pagaidu regulu. Ķīnas Tirdzniecības palāta skaitlisku informāciju par it kā pareizo Ķīnas importa līmeni iesniedza ļoti vēlu – gandrīz divus mēnešus pēc termiņa, kurš piešķirts piezīmju iesniegšanai par pagaidu regulu, un tātad gandrīz vienu gadu pēc izmeklēšanas uzsākšanas, kad importēšanas apjomi pirmo reizi tika paziņoti sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā. Informācijas paziņošana pēc termiņa liedz objektīvas pārbaudes iespēju, ja vien netiek neatļauti pagarināts izmeklēšanas periods, pārsniedzot 15 mēnešu laikposmu, kas noteikts pamatregulas 6. panta 9. punktā. Jebkurā gadījumā šķiet, ka šajā informācijā norādītie Ķīnas importa apjomi ir ievērojami mazāki nekā faktiskie, jo tās pamatā ir aplēses tikai par to uzņēmumu eksportu, kas sadarbojās, un tāpēc to nevarēja uzskatīt par precīzu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Tomēr vairāki importētāji iesniedza informāciju par to ražojumu importu, kuri nav attiecīgais ražojums, kas attiecīgajā periodā importēts ar to pašu KN kodu. Šo informāciju varēja ņemt vērā, un importa apjomi no attiecīgajām valstīm tika atbilstīgi samazināti.

(52)

Ņemot vērā iepriekš 41. apsvērumā minēto informāciju saistībā ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, bija jāpārskata arī tirgus daļa, ko veido imports par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm. Tirgus daļa, ko veido imports par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm, attiecīgajā periodā palielinājās par 15,6 procentpunktiem no 33,1 % līdz 48,7 %. Šis tirgus daļas pieaugums notika lielā mērā starp 2010. gadu un IP, kad pieprasījums palielinājās.

(53)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja, lai attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tiktu atklāta kopsavilkuma informācija par pārdošanas cenām pa ražojuma veidiem. Tomēr, tā kā Savienības ražotāju izlasē tika ietvertas tikai divas ražotāju grupas, kā norādīts pagaidu regulas 111. apsvērumā, konfidencialitātes dēļ faktisko kopsavilkuma informāciju nevarēja izpaust. Šis pats iemesls attiecas uz kopsavilkuma par pārdošanas cenām pa ražojuma veidiem atklāšanu.

(54)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm ienāk Savienībā citā tirdzniecības līmenī nekā preces, kuras pārdod Savienības ražotāji. Tas tika apstiprināts, un parasti Savienības ražošanas nozarei un importētājiem ir ievērojams daudzums kopīgu klientu. Tāpēc apgalvojumu varēja pieņemt, un tika piemērota kompensācija, veicot korekciju attiecībā uz tirdzniecības līmeni.

(55)

Līdz ar to tika samazinātas pagaidu regulas 110. apsvērumā minētās samazinājuma starpības. Neraugoties uz to, tika konstatēts, ka samazinājuma starpības joprojām ir ievērojamas – no 25 % līdz 45 %, izņemot vienu Taizemes eksportētāju, kura samazinājuma starpība bija aptuveni 10 % apmērā.

(56)

Tā kā nav iesniegts neviens cits apgalvojums vai piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 108. līdz 109. apsvēruma saturs.

(57)

Tā kā nav iesniegts neviens apgalvojums vai piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 111. apsvērums.

(58)

Tā kā nav iesniegtas piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 112. līdz 114. apsvērums.

(59)

Tā kā par krājumiem nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 115. apsvērums.

(60)

Ņemot vērā iepriekš 41. apsvērumā minēto informāciju, bija jāpārskata arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Pieprasījuma samazināšanās dēļ laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam ievērojami, t. i. par 36 %, samazinājās Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū. Tomēr pēc 2009. gada pieprasījums Savienībā pieauga par aptuveni 6 000 tonnām, kā minēts iepriekš 42. apsvērumā, bet Savienības pārdošanas apjoms līdz attiecīgā perioda beigām samazinājās vēl par 5 procentpunktiem jeb 2 440 tonnām.

(61)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā turpināja samazināties par 26 % jeb 14,8 procentpunktiem, lai gan importa par dempinga cenām tirgus daļa tajā pašā periodā pieauga par 15,6 procentpunktiem, kā norādīts iepriekš 52. apsvērumā.

(62)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka tirgus daļu sadalījums Apvienotās Karalistes ārzemes pārdevumu tirgus segmentā esot atšķirīgs, proti, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa esot lielāka, bet Ķīnas importa tirgus daļa šajā konkrētajā Savienības tirgus segmentā esot mazāka.

(63)

Tā tiešām var būt, ka Savienības ražošanas nozarei konkrētā tirgus segmentā konkrētā dalībvalstī ir lielāka tirgus daļa. Patiesi ir iespējams, ka visiem ekonomikas dalībniekiem visu dalībvalstu visos tirgus segmentos nav vienādas tirgus daļas. Bet šī kaitējuma analīze attiecas uz visas Savienības tirgu. Un attiecībā uz to var apstiprināt, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tiešām būtiski samazinājās, kā paskaidrots iepriekš.

(64)

Tā kā nav saņemts cits apgalvojums vai piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 118. līdz 133. apsvēruma saturs, tostarp secinājums, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(65)

Ņemot vērā iepriekš 41. apsvērumā minēto informāciju attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, bija jāpārskata arī pārējo trešo valstu tirgus daļa. Imports no pārējām trešām valstīm visā attiecīgajā periodā notika ierobežotā daudzumā. Kopējā tirgus daļa importam no valstīm, kas nav abas attiecīgās valstis, attiecīgajā periodā samazinājās par 0,8 procentpunktiem – no 9,0 % līdz 8,2 %.

(66)

Nākamie lielākie importa avoti IP laikā bija Brazīlija, Indonēzija un Turcija, kuru tirgus daļas bija no 1,3 % līdz 1,5 %, un attiecīgajā periodā visu šo valstu tirgus daļas bija stabilas vai samazinājās.

(67)

Ņemot vērā ierobežotos apjomus un stabilās tendences, var secināt, ka imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, nav veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP laikā.

(68)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības patēriņš attīstījās negatīvi, jo parādījās ražojumi no kaļamo čugunu aizstājošiem materiāliem, piemēram, no plastmasas, nerūsējoša tērauda, oglekļa tērauda un vara, kā arī jaunas savienošanas tehnoloģijas. Tāpēc daži Savienības ražotāji paplašināja savu ražojumu klāstu, kurā tagad ietilpst arī daži no šiem aizstājošiem ražojumiem.

(69)

Šajā sakarā tiek norādīts, ka aizstāšanas ietekme aplūkota pagaidu regulas 146. apsvērumā. Šie aizstāšanas pasākumi nelabvēlīgi ietekmēja Savienības patēriņu, kas savukārt ietekmēja Savienības ražotāju ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu.

(70)

Tomēr, kā jau norādīts pagaidu regulā, sarūkošā Savienības patēriņa kaitējošo ietekmi ir saasinājis pastāvīgais importa par dempinga cenām kāpums, kura tirgus daļa pieauga par 15,6 procentpunktiem sarūkošā tirgū. Kā norādīts iepriekš 60. apsvērumā, pieprasījums Savienībā laikposmā no 2009. gada līdz IP palielinājās par aptuveni 6 000 tonnām, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms līdz attiecīgā perioda beigām atlabstošā tirgū samazinājās vēl par 2 440 tonnām.

(71)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības patēriņa negatīvā attīstība nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(72)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka pagaidu regulas 113. apsvērumā minētais Savienības ražošanas jaudas kritums noticis trīs Savienības ražotāju uzņēmumu slēgšanas dēļ laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam ekonomikas krīzes rezultātā. Tāpēc iespējams, ka šo kritumu var nesaistīt ar importu no attiecīgajām valstīm.

(73)

Šajā sakarā tiek norādīts, ka jau pagaidu regulas 113. apsvērumā tika minēts, ka ražošanas jaudas samazinājuma galvenais iemesls bija trīs Savienības ražotāju uzņēmumu slēgšana.

(74)

Tomēr trīs Savienības ražotāju uzņēmumu slēgšanu nevar aplūkot tikai kā pieprasījuma samazināšanās sekas. Attiecīgajā periodā iepriekš 42. apsvērumā minēto sarūkošo Savienības tirgu pastāvīgi ietekmēja augošais imports no attiecīgajām valstīm, kura tirgus daļa pieauga par 15,6 procentpunktiem, kā skaidrots iepriekš 52. apsvērumā. Tāpēc ir skaidrs, ka ne tikai pieprasījuma samazināšanās ir veicinājusi trīs Savienības ražotāju uzņēmumu slēgšanu un tādējādi arī Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas kritumu. Skaidri redzams arī tas, ka pastāv saikne starp Savienības ražošanas jaudas samazināšanos un importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugumu.

(75)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pati sev nodarījusi kaitējumu, jo tā importējusi ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus. Šis apgalvojums neatbilst izmeklēšanas konstatējumiem. Gan Savienības ražotāju, gan eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtā informācija liecināja, ka abu izlasē iekļauto Savienības ražotāju grupu imports bija neliels salīdzinājumā ar kopējo savu preču ražošanas un pārdošanas apjomu, kā jau norādīts iepriekš 37. apsvērumā. Ievērojot to, cik nenozīmīgi Savienības ražošanas nozarei bija attiecīgā ražojuma importa apjomi, secinājums ir, ka minētais imports neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka ES ražošanas nozares lejupslīdes tendences pamatā ir galvenokārt 2008. gada izmantošana par attiecīgā perioda atskaites punktu. Iespējams, ka 2008. gads bija ārkārtīgi labs gads Savienības ražošanas nozarei. Tomēr sūdzībā ietvertā informācija liecina, ka 2007. gadā stāvoklis ES ražošanas nozarē bija līdzīgs stāvoklim 2008. gadā vai labāks par to. Tāpēc tiek secināts, ka konstatētais kaitējums nav atkarīgs no 2008. gada izmantošanas par sākuma gadu.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav iesniegts neviens cits apgalvojums vai piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 134. līdz 153. apsvēruma saturs.

(78)

Nobeigumā tiek apstiprināts, ka attiecīgais imports par dempinga cenām nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un tas izpaužas kā rentabilitātes, ražošanas apjomu, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazināšanās. Pieprasījuma samazināšanās ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas, ražošanas un pārdošanas apjomu sarukšanu bija neliela.

(79)

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām, ar šo tiek apstiprināts, ka šie citi faktori būtībā nav pretrunā tam, ka novērtētais kaitējums jāattiecina uz importu par dempinga cenām.

(80)

Tā kā nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 154. līdz 164. apsvērums, tostarp secinājums, ka nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt pasākumus pret attiecīgo valstu izcelsmes ražojuma importu par dempinga cenām.

(81)

Kaitējuma novēršanas līmenis tika koriģēts, lai ņemtu vērā samazinājuma aprēķinā veiktās tirdzniecības līmeņa korekcijas, kas noteiktas iepriekš 54. un 55. apsvērumā. Tā kā nav saņemtas citas konkrētas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 165. līdz 170. apsvērums.

(82)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. pantu tiek uzskatīts, ka attiecībā uz ĶTR un Taizemes izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jānosaka galīgs antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas visos gadījumos, izņemot vienu, ir dempinga starpība.

(83)

Ņemot vērā Ķīnas un Taizemes ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, abu valstu “visu pārējo uzņēmumu” maksājums tika noteikts augstākā maksājuma līmenī, ko nosaka uzņēmumiem, kuri attiecīgi tika atlasīti vai sadarbojās izmeklēšanā, no konkrētās valsts. Visu pārējo uzņēmumu maksājums tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kuri nebija sadarbojušies izmeklēšanā, un uzņēmumiem, kuri neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību IP laikā.

(84)

Ķīnas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika atlasīti un kuri ir uzskaitīti šīs regulas pielikumā, galīgo maksājuma likmi nosaka kā vidējo svērto no izlasē iekļauto uzņēmumu likmēm.

(85)

Tādējādi galīgās antidempinga maksājuma likmes ir šādas.

Ķīnas Tautas Republika

Taizeme

(86)

Individuāla uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi tādu ĶTR un Taizemes izcelsmes attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētie minētie tiesību subjekti. Importētie attiecīgie ražojumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese, kā arī ar to saistītās struktūras nav konkrēti minētas šīs regulas rezolutīvajā daļā, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz to attiecas maksājumu likme, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(87)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) būtu nekavējoties jāadresē Komisijai (5), sniedzot visu attiecīgo informāciju, it īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājuma likmes.

(88)

Attiecībā uz ĶTR, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un uzņēmumiem, kas netika iekļauti izlasē, taču sadarbojās, būtu jāparedz, ka minētajiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kuriem citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu, jo šo pantu nepiemēro, ja ir izmantota atlase.

(89)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam noteikt galīga antidempinga maksājumu par ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā paziņojuma sniegšana”). Turklāt tika noteikts termiņš, kurā tās pēc šīs informācijas saņemšanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(90)

Ņemot vērā to, ka pēc galīgās izpaušanas netika sniegti jauni argumenti, kas varētu ietekmēt lietas novērtējuma rezultātu, grozījumi iepriekš izklāstītajos konstatējumos nav vajadzīgi.

(91)

Viens Taizemes ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, piedāvāja cenu saistības atbilstoši pamatregulas 8. panta 1. punktam. Bet attiecīgajam ražojumam ir ļoti daudz dažādu veidu (ražotājs eksportētājs informēja par vairāk nekā 900 uz Savienību pārdotiem ražojuma veidiem), kuriem būtiski atšķiras cenas (līdz pat par 200 % visvairāk pārdotajiem ražojuma veidiem, bet daži mazāk pārdoti ražojuma veidi var būt pat 10 reizes dārgāki nekā citi), un tādējādi pastāv liels savstarpējas kompensēšanas risks. Turklāt atbilstoši Komisijas regulārai praksei pēdējo gadu laikā gadījumos, kad ir tik daudz ražojuma veidu, saistības netiek pieņemtas. Tādēļ saistību uzņemšanās piedāvājums tika noraidīts.

(92)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu. Ja galīgie maksājumi ir lielāki nekā pagaidu maksājumi, galīgi jāiekasē vienīgi tās summas, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem, savukārt nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma galīgo likmi, jāatbrīvo.

(93)

Tā kā tagad no preču klāsta ir izslēgtas kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotas cirkulāras savienojumu kārbas bez vāka (skatīt iepriekš 8. un 11. apsvērumu), būtu jāatbrīvo provizoriski nodrošinātās summas par kompresijas savienotājelementu galveno sastāvdaļu, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotu cirkulāru savienojumu kārbu bez vāka importu.

(94)

Kā skaidrots iepriekš 43. apsvērumā, var uzskatīt, ka Indonēzijas importa apjomi par dempinga cenām neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc tiek uzskatīts, ka aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi un procedūra attiecībā uz Indonēziju būtu jābeidz.

(95)

Visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir plānots ieteikt izbeigšanu, un iebildumu nebija,

—

izmeklēšanas periodā (no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

—

tas nav saistīts ne ar vienu ĶTR eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—

tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot pasākumus, vai tas ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,