Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0098

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 98/2013 ( 2013. gada 15. janvāris ) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 39, 9.2.2013, p. 1–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/01/2021; Atcelts ar 32019R1148

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/98/oj

    9.2.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 39/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 98/2013

    (2013. gada 15. janvāris)

    par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Noteiktas vielas un maisījumi ir sprāgstvielu prekursori un var tikt ļaunprātīgi izmantoti nelikumīgai sprāgstvielu pagatavošanai. Eiropas Savienības rīcības plānā, kā uzlabot sprāgstvielu drošību, kuru Padome pieņēma 2008. gada 18. aprīlī, Komisija tika aicināta izveidot pastāvīgu komiteju prekursoru jomā, lai apsvērtu pasākumus un sagatavotu ieteikumus par tirgū pieejamo sprāgstvielu prekursoru regulējumu, ņemot vērā to izmaksu un ieguvumu aspektus.

    (2)

    Pastāvīgā komiteja prekursoru jomā, kuru Komisija izveidoja 2008. gadā, identificēja dažādus sprāgstvielu prekursorus, par kuriem ir aizdomas, ka tos varētu izmantot teroristu uzbrukumu veikšanai, un ieteica attiecīgi rīkoties Savienības līmenī.

    (3)

    Dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz to, kā konkrēti sprāgstvielu prekursori tiek laisti tirgū, darīti pieejami un turēti īpašumā.

    (4)

    Minētie normatīvie un administratīvie akti, kas ir atšķirīgi un var radīt šķēršļus tirdzniecībai Savienībā, būtu jāsaskaņo, lai uzlabotu ķīmisko vielu un maisījumu brīvu apriti iekšējā tirgū un pēc iespējas novērstu konkurences kropļojumus, vienlaicīgi nodrošinot plašas sabiedrības drošības aizsardzības augstu līmeni. Citi noteikumi attiecībā uz konkrētām vielām, uz kurām attiecas šī regula, ir izklāstīti arī valstu un Savienības līmenī attiecībā uz darba ņēmēju drošību un vides aizsardzību. Minētos citus noteikumus neietekmē šī regula.

    (5)

    Lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku vienlīdzīguma pakāpi ekonomikas dalībniekiem, vispiemērotākais juridiskais instruments sprāgstvielu prekursoru tirdzniecības un lietošanas regulēšanai ir regula.

    (6)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (3) noteikts, ka vielas un maisījumi, kas klasificēti kā bīstami, pirms laišanas tirgū ir pareizi jāmarķē. Tajā noteikts arī, ka ekonomikas dalībnieki, tostarp mazumtirgotāji, vai nu paši klasificē un marķē šādas vielas, vai arī izmanto klasifikāciju, ko sagatavojis kāds no iepriekšējā piegādes ķēdes posma dalībniekiem. Tādēļ ir piemēroti šajā regulā paredzēt, ka visi ekonomikas dalībnieki, tostarp mazumtirgotāji, kuri ar šo regulu ierobežotas vielas dara pieejamas plašai sabiedrībai, nodrošina, lai uz iepakojuma būtu norādīts, ka attiecīgās vielas vai maisījuma iegādei, turēšanai īpašumā vai lietošanai, ko veic plašas sabiedrības locekļi, piemēro ierobežojumus.

    (7)

    Lai valsts līmenī panāktu tādu aizsardzību pret sprāgstvielu prekursoru nelikumīgu lietošanu, kas būtu līdzvērtīga vai augstāka, nekā šajā regulā paredzēts sasniegt Savienības līmenī, dažās dalībvalstīs jau ir spēkā normatīvie un administratīvie akti attiecībā uz dažām vielām, par kurām ir aizdomas par nelikumīgu pielietojumu. Dažas no minētajām vielām jau ir iekļautas šajā regulā, bet citām varētu nākotnē piemērot ierobežojumus Savienības līmenī. Tā kā samazināt aizsardzību ar pasākumiem Savienības līmenī būtu pretrunā šīs regulas mērķiem, ir lietderīgi paredzēt mehānismu, kas ļautu šādiem valstu pasākumiem palikt spēkā (drošības klauzula).

    (8)

    Būtu jāapgrūtina sprāgstvielu nelikumīga izgatavošana, konkrētiem sprāgstvielu prekursoriem nosakot vielu koncentrācijas robežvērtības. Kamēr minētās robežvērtības nav sasniegtas, tiek nodrošināta brīva sprāgstvielu prekursoru aprite, ņemot vērā drošības mehānismu, bet virs šīm robežvērtībām plašas sabiedrības piekļuve sprāgstvielu prekursoriem būtu jāierobežo.

    (9)

    Plašas sabiedrības locekļiem tādēļ nevajadzētu būt iespējai iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot sprāgstvielu prekursorus virs robežvērtībām. Tomēr ir lietderīgi nodrošināt plašas sabiedrības locekļiem iespēju iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot šādus sprāgstvielu prekursorus likumīgiem mērķiem vienīgi, ja viņiem ir atļauja to darīt.

    (10)

    Turklāt, ņemot vērā to, ka dažās dalībvalstīs jau pastāv labi izveidotas reģistrācijas sistēmas, kuras izmanto, lai kontrolētu to, kā tirgū tiek darītas pieejamas dažas vai visas ar šo regulu ierobežotas vielas, kuras nedrīkst darīt pieejamas plašas sabiedrības locekļiem, ir lietderīgi šajā regulā noteikt reģistrācijas sistēmu, kas būtu piemērojama dažām vai visām minētajām vielām.

    (11)

    Plašas sabiedrības locekļi likumīgos nolūkos plaši izmanto ūdeņraža peroksīdu, nitrometānu un slāpekļskābi. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piekļuvi minētajām vielām noteiktās koncentrāciju robežās, licencēšanas sistēmas vietā piemērojot reģistrācijas sistēmu saskaņā ar šo regulu.

    (12)

    Ņemot vērā šīs regulas ļoti specifisko priekšmetu, tās mērķi var sasniegt, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, taču atstājot dalībvalstīm elastību izvēlēties, vai saskaņā ar šo regulu plašas sabiedrības locekļiem piešķirt ierobežotu piekļuvi.

    (13)

    Lai turpinātu likumīgos sabiedrības drošības mērķus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas mazākus traucējumus pareizai iekšējā tirgus darbībai, ir lietderīgi ieviest licencēšanas sistēmu, saskaņā ar kuru plašas sabiedrības loceklis, kurš ir iegādājies ar šo regulu ierobežotu vielu, kuru nedrīkst darīt pieejamu plašas sabiedrības locekļiem, vai šādu vielu saturošu maisījumu vai vielu koncentrācijā, kas pārsniedz robežvērtību, drīkstētu to no citas dalībvalsts vai trešās valsts ievest dalībvalstī, kas atļauj piekļuvi minētajai vielai saskaņā ar kādu no šajā regulā izklāstītajām sistēmām.

    (14)

    Lai efektīvi īstenotu noteikumus par sprāgstvielu prekursoru ievešanu, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka ārvalstu ceļotāji tiek informēti par ierobežojumiem, kas piemērojami tādu ar šo regulu ierobežotu vielu ievešanai, kuras nedrīkst darīt pieejamas plašas sabiedrības locekļiem. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt arī to, lai plašai sabiedrībai būtu paziņots par to, ka minētie ierobežojumi attiecas arī uz maza apjoma sūtījumiem privātpersonām un sūtījumiem, ko attālināti pasūtījuši galapatērētāji.

    (15)

    Informācija, ko dalībvalstis sniedz nozarei, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), varētu būt vērtīgs līdzeklis, ar ko veicināt šīs regulas noteikumu ievērošanu, ņemot vērā to, cik būtiski ir samazināt administratīvo slogu MVU.

    (16)

    Tā kā būtu nesamērīgi aizliegt sprāgstvielu prekursorus lietot profesionālās darbībās, ierobežojumi, kas saistīti ar sprāgstvielu prekursoru darīšanu pieejamus tirgū, ievešanu, turēšanu īpašumā un lietošanu, būtu jāattiecina vienīgi uz plašu sabiedrību. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas vispārējos mērķus, ir lietderīgi paredzēt ziņošanas mehānismu, kas aptvertu gan profesionālus lietotājus visā piegādes ķēdē, gan plašas sabiedrības locekļus, kas iesaistīti darījumos, kuri savas būtības vai apjoma dēļ uzskatāmi par aizdomīgiem. Lai sasniegtu minēto mērķi, dalībvalstīm būtu jāizveido valsts kontaktpunkti ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem.

    (17)

    Dažādus darījumus attiecībā uz sprāgstvielu prekursoriem varētu uzskatīt par aizdomīgiem un tādēļ ziņojamiem. Tādi ir, piemēram, gadījumi kad iespējamais klients (profesionālis vai neprofesionālis) šķietami nav pārliecināts par paredzēto lietojumu, šķietami nepārzina paredzēto lietojumu vai nespēj to ticami izskaidrot, gatavojas pirkt neparastu daudzumu vielu vai vielas neparastās koncentrācijās vai kombinācijās, nevēlas uzrādīt personu vai dzīvesvietu apliecinošus dokumentus vai uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielus skaidras naudas daudzumus. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai paturēt tiesības atteikt šādu darījumu.

    (18)

    Lai sasniegtu šīs regulas vispārējos mērķus, kompetentās iestādes tiek mudinātas informēt attiecīgo valsts kontaktpunktu par katru gadījumu, kad tā atteikusi licences pieteikumu, ja šāds atteikums ir balstīts uz pamatotām šaubām par paredzētās lietošanas likumību vai lietotāja nodomiem. Tāpat kompetentās iestādes tiek mudinātas informēt valsts kontaktpunktu par katru licences apturēšanas vai atsaukšanas gadījumu.

    (19)

    Lai novērstu un atklātu sprāgstvielu prekursoru iespējamu nelikumīgu lietošanu, ir vēlams, lai valsts kontaktpunkts dokumentētu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un lai kompetentās iestādes veiktu vajadzīgos pasākumus konkrēto apstākļu izmeklēšanai, tostarp pārbaudītu to, vai aizdomīgā darījumā iesaistīta profesionāla lietotāja veiktās atbilstīgās ekonomiskās darbības ir patiesas.

    (20)

    Ja iespējams, būtu jānosaka koncentrācijas robežvērtības, kuras pārsniedzot piekļuve konkrētiem sprāgstvielu prekursoriem ir ierobežota, savukārt attiecībā uz konkrētiem citiem sprāgstvielu prekursoriem būtu jāparedz vienīgi ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kritēriji, pēc kuriem nosaka, kuri pasākumi būtu jāpiemēro kuriem sprāgstvielu prekursoriem, ietver apdraudējuma pakāpi, kas saistīts ar attiecīgo sprāgstvielu prekursoru, attiecīgā sprāgstvielu prekursora tirdzniecības apjomu, kā arī iespēju noteikt koncentrācijas pakāpi, kuru nepārsniedzot sprāgstvielu prekursoru joprojām varētu izmantot likumīgiem mērķiem, kuriem tas ir darīts pieejams. Minētajiem kritērijiem būtu jānosaka arī turpmākās darbības, kas var tikt veiktas attiecībā uz sprāgstvielu prekursoriem, kas patlaban nav iekļauti šīs regulas darbības jomā.

    (21)

    Heksamīna koncentrācijas robežvērtību noteikšana kurināmā tabletēs tehniski nav iespējama. Turklāt pastāv daudzi likumīgi sērskābes, acetona, kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija-amonija nitrāta lietojumi. Savienības mēroga noteikumi par ierobežojumiem attiecībā uz minēto vielu tirdzniecību plašai sabiedrībai izraisītu nesamērīgi lielas administratīvas izmaksas un īstenošanas izmaksas patērētājiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas mērķus, būtu jāpieņem pasākumi, lai vienkāršotu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar heksamīna kurināmā tabletēm un citiem minētajiem sprāgstvielu prekursoriem, kuriem nav piemērotu un drošu alternatīvu.

    (22)

    Sprāgstvielu prekursoru zādzības ir līdzeklis, kā iegūt izejvielas sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka ir jāziņo par nozīmīgām zādzībām un pazušanas gadījumiem attiecībā uz vielām, uz kurām attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu. Lai atvieglinātu nodarījumu izdarītāju meklēšanu un lai brīdinātu citu dalībvalstu kompetentās iestādes par iespējamiem draudiem, valstu kontaktpunkti tiek mudināti, kad tas ir lietderīgi, izmantot Eiropolā izveidoto agrīnās brīdināšanas sistēmu.

    (23)

    Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kādas ir piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

    (24)

    Saskaņā ar XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (4), amonija nitrāta, ko iespējams ļaunprātīgi izmantot kā sprāgstvielu prekursoru, piegāde plašas sabiedrības locekļiem ir aizliegta. Taču amonija nitrāta piegāde konkrētiem profesionāliem lietotājiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir atļauta. Tādēļ uz minēto piegādi būtu jāattiecina šajā regulā ieviestais ziņošanas mehānisms attiecībā uz aizdomīgiem darījumiem, jo Regulā (EK) Nr. 1907/2006 nav noteikta līdzvērtīga prasība.

    (25)

    Šajā regulā tiek prasīta personas datu apstrāde un to tālāka atklāšana trešām personām aizdomīgu darījumu gadījumā. Minētā apstrāde un atklāšana nozīmē būtisku iejaukšanos pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībās uz personas datu aizsardzību. Personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo regulu, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5). Attiecīgi būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi aizsargātas pamattiesības uz personas datu aizsardzību personām, kuru dati tiek apstrādāti, piemērojot šo regulu. Jo īpaši tāda personas datu apstrāde, kas ir saistīta ar licences piešķiršanu, darījuma reģistrāciju un aizdomīgu darījumu ziņošanu, būtu jāveic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, tostarp attiecībā uz vispārīgiem datu aizsardzības principiem – datu apjoma samazināšana, ierobežojums saistībā ar nolūku, proporcionalitāte un nepieciešamība –, kā arī prasību pienācīgi ievērot datu subjekta tiesības piekļūt saviem datiem, tos labot un dzēst.

    (26)

    Vielas, ko teroristi un citi noziedznieki izvēlas nelikumīgai sprāgstvielu izgatavošanai, var ātri mainīties. Tādēļ vajadzētu būt iespējai šajā regulā paredzēto režīmu attiecināt arī uz citām vielām, attiecīgā gadījumā steidzamības kārtā.

    (27)

    Lai pielāgotos izmaiņām vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem un pamatojoties uz to, ka tiek veiktas pienācīgas konsultācijas ar attiecīgām iesaistītajām personām, lai ņemtu vērā iespējami būtisku ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai tā grozītu koncentrācijas robežvērtības, virs kurām konkrētas saskaņā ar šo regulu ierobežotas vielas nedrīkst darīt pieejamas plašai sabiedrībai, un uzskaitītu papildu vielas, par kuru aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (28)

    Komisijai būtu pastāvīgi jāpārskata to vielu saraksts, kuras nedrīkst darīt pieejamas plašai sabiedrībai, pārsniedzot noteiktas koncentrācijas robežvērtības, un to vielu saraksts, par kuru aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo. Komisijai pamatotos gadījumos un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru būtu jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz jaunu ierakstu iekļaušanu pirmajā minētajā sarakstā vai ierakstu svītrošanu no tā, vai par ierakstu svītrošanu no pēdējā minētā saraksta, lai pielāgotos tendencēm vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem.

    (29)

    Lai pievērstos tām vielām, kas vēl nav ierobežotas ar šo regulu, bet par kurām dalībvalstij ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, būtu jāievieš drošības klauzula, kurā būtu paredzēta atbilstīga Savienības procedūra.

    (30)

    Turklāt, ņemot vērā specifiskus apdraudējumus, kuriem paredzēts pievērsties šajā regulā, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm konkrētos apstākļos pieņemt drošības pasākumus, tostarp attiecībā uz tām vielām, uz kurām jau attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu.

    (31)

    Ņemot vērā šajā regulā izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai un dalībvalstīm, nebūtu lietderīgi šādus jaunus drošības pasākumus saistīt ar režīmu, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6), neatkarīgi no tā, vai minētie pasākumi attiektos uz vielām, uz kurām jau attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu, vai vielām, kas ar šo regulu nav ierobežotas.

    (32)

    Ņemot vērā šīs regulas mērķus un ietekmi, kāda tai var būt uz pilsoņu drošību un iekšējo tirgu, Komisijai, ievērojot nepārtrauktās diskusijas Pastāvīgajā komitejā prekursoru jomā, vajadzētu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu aplūkotas jebkādas problēmas, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, no vēlamības un iespējamības paplašināt tās piemērošanas jomu, gan attiecībā uz profesionālu lietotāju iekļaušanu, gan attiecībā uz tādu vielu pazušanas un zādzības gadījumu iekļaušanu noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņošanu, kuras, lai arī uz tām neattiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu, ir noteiktas kā tādas, kuras ir bijušas izmantotas nelikumīgai sprāgstvielu izgatavošanai (neuzskaitītie sprāgstvielu prekursori). Turklāt, ņemot vērā dalībvalstu gūto pieredzi un apsverot izmaksas un ieguvumus, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā izskatītu vēlamību un iespējamību vairāk pastiprināt un saskaņot sistēmu, ņemot vērā draudus sabiedrības drošībai. Veicot pārskatīšanu, Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par iespējām pārcelt ar amonija nitrātu saistītos noteikumus no Regulas (EK) Nr. 1907/2006 uz šo regulu.

    (33)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ierobežot plašas sabiedrības piekļuvi sprāgstvielu prekursoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka ierobežojuma mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

    (34)

    Atbilstīgi 28. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir sniedzis atzinumu (8).

    (35)

    Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, sevišķi – personas datu aizsardzība, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu un diskriminācijas aizlieguma princips. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo regulu izveido saskaņotus noteikumus par to, kā darīt pieejamas, ievest, turēt īpašumā, lietot un izmantot Savienībā tādas vielas vai maisījumus, ko varētu ļaunprātīgi izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, nolūkā ierobežot to pieejamību plašai sabiedrībai un nodrošināt atbilstīgu aizdomīgu darījumu ziņošanu visā piegādes ķēdē.

    Šī regula neskar citus – stingrākus – Savienības tiesību aktu noteikumus attiecībā uz pielikumos uzskaitītajām vielām.

    2. pants

    Darbības joma

    1.   Šo regulu piemēro vielām, kas uzskaitītas pielikumos, un tās saturošiem maisījumiem un vielām.

    2.   Šo regulu nepiemēro:

    a)

    izstrādājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punktā;

    b)

    pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (9) 2. panta 1. punktā, pirotehniskajiem izstrādājumiem, kurus saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēts nekomerciāli izmantot bruņotajos spēkos, tiesībaizsardzības iestādēs vai ugunsdzēsības dienestā, pirotehniskajam aprīkojumam, uz kuru attiecas Padomes Direktīvas 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu (10) darbības joma, pirotehniskajiem izstrādājumiem, kurus paredzēts izmantot aviokosmiskajā rūpniecībā, vai kapselēm, kuras paredzētas rotaļlietām;

    c)

    zālēm, kuras saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem likumīgi dara pieejamas plašas sabiedrības loceklim, pamatojoties uz ārsta recepti.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “viela” ir viela, Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punkta nozīmē;

    2)

    “maisījums” ir maisījums Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē;

    3)

    “izstrādājums” ir izstrādājums Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punkta nozīmē;

    4)

    “darīt pieejamu” ir jebkura piegāde – par maksu vai bez maksas;

    5)

    “ievešana” ir vielas ievešana dalībvalsts teritorijā no citas dalībvalsts vai no trešās valsts;

    6)

    “lietošana” ir jebkura vielas apstrāde, sagatavošana lietošanai, glabāšana, attīrīšana vai sajaukšana, tostarp izstrādājuma ražošana, vai jebkāda citāda izmantošana;

    7)

    “plašas sabiedrības loceklis” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas tādos nolūkos, kas nav saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību;

    8)

    “aizdomīgs darījums” ir jebkāds darījums, kas attiecas uz pielikumos uzskaitītajām vielām vai maisījumiem vai tos saturošām vielām, tostarp darījumi, kuros iesaistīti profesionāli lietotāji, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka vielu vai maisījumu ir paredzēts izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai;

    9)

    “ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiska struktūra vai šādu personu un/vai vienību grupa, kas tirgū piegādā ražojumus vai sniedz pakalpojumus;

    10)

    “ierobežots sprāgstvielu prekursors” ir I pielikumā uzskaitītā viela, kuras koncentrācija pārsniedz tajā noteikto attiecīgo robežvērtību, tostarp maisījums vai cita viela, kurā uzskaitītā viela ir tādā koncentrācijā, kas pārsniedz attiecīgo robežvērtību.

    4. pants

    Darīšana par pieejamu, ievešana, turēšana īpašumā un lietošana

    1.   Ierobežotus sprāgstvielu prekursorus nedara pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, plašas sabiedrības locekļi tos neieved, netur īpašumā vai nelieto.

    2.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalsts var saglabāt vai noteikt licencēšanas režīmu, ar kuru atļauj ierobežotus sprāgstvielu prekursorus darīt pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, tiem tos turēt īpašumā vai lietot, ja plašas sabiedrības loceklis iegūst un pēc pieprasījuma uzrāda licenci to iegādei, turēšanai īpašumā vai lietošanai, ko saskaņā ar 7. pantu izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā minēto ierobežoto sprāgstvielu prekursoru gatavojas iegādāties, turēt īpašumā vai lietot.

    3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta dalībvalsts var saglabāt vai noteikt reģistrācijas režīmu, ar kuru atļauj turpmāk uzskaitītos ierobežotos sprāgstvielu prekursorus darīt pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, tiem tos turēt īpašumā vai lietot, ja ekonomikas dalībnieks, kurš tos dara pieejamus, reģistrē katru darījumu saskaņā ar sīki izstrādātu kārtību, kas izklāstīta 8. pantā:

    a)

    ūdeņraža peroksīds (CAS RN 7722-84-1) koncentrācijā, kas pārsniedz I pielikumā norādīto robežvērtību, bet kas nepārsniedz 35 % (masas);

    b)

    nitrometāns (CAS RN 75-52-5) koncentrācijā, kas pārsniedz I pielikumā norādīto robežvērtību, bet kas nepārsniedz 40 % (masas);

    c)

    slāpekļskābe (CAS RN 7697-37-2) koncentrācijā, kas pārsniedz I pielikumā norādīto robežvērtību, bet kas nepārsniedz 10 % (masas).

    4.   Dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu kādu no 2. un 3. punktā minētajiem režīmiem. Paziņojumā izklāsta ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, attiecībā uz kuriem dalībvalsts paredz izņēmumu.

    5.   Komisija dara atklātībai zināmu to pasākumu sarakstu, par kuriem dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu.

    6.   Ja plašas sabiedrības loceklis plāno ievest ierobežotu sprāgstvielu prekursoru tādas dalībvalsts teritorijā, kas ir izdarījusi atkāpi no 1. punkta, piemērojot licencēšanas režīmu saskaņā ar 2. punktu un/vai reģistrācijas režīmu saskaņā ar 3. punktu vai 17. pantu, minētā persona iegūst un pēc pieprasījuma kompetentajai iestādei uzrāda licenci, kas ir izsniegta atbilstīgi 7. pantā izklāstītajiem noteikumiem un kas ir derīga minētajā dalībvalstī.

    7.   Ekonomikas dalībnieks, kurš saskaņā ar 2. punktu ierobežotu sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu plašas sabiedrības loceklim, attiecībā uz katru darījumu pieprasa uzrādīt licenci vai, ja tas ir darīts pieejams saskaņā ar 3. punktu, darījumu reģistrē atbilstīgi režīmam, kāds noteikts dalībvalstī, kur ierobežotu sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu.

    5. pants

    Marķēšana

    Ekonomikas dalībnieks, kurš plāno ierobežotus sprāgstvielu prekursorus darīt pieejamus plašas sabiedrības loceklim, nodrošina – vai nu piestiprinot atbilstīgu etiķeti, vai pārbaudot, ka atbilstīga etiķete ir piestiprināta –, ka uz iesaiņojuma ir skaidri norādīts, ka uz plašas sabiedrības locekļiem, kas iegādājas, tur īpašumā vai lieto attiecīgo ierobežoto sprāgstvielu prekursoru, attiecas 4. panta 1., 2. un 3. punktā minētais ierobežojums.

    6. pants

    Brīva aprite

    Neskarot 1. panta otro daļu un 13. pantu, ja vien šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi, dalībvalstis, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar sprāgstvielu nelikumīgas izgatavošanas novēršanu, neaizliedz, neierobežo vai netraucē darīt pieejamas:

    a)

    regulas I pielikumā uzskaitītās vielas koncentrācijā, kas nepārsniedz tajā norādītās robežvērtības; vai

    b)

    regulas II pielikumā uzskaitītās vielas.

    7. pants

    Licences

    1.   Katra dalībvalsts, kura izsniedz licences plašas sabiedrības locekļiem, kam ir likumīgas intereses iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot ierobežotus sprāgstvielu prekursorus, paredz noteikumus 4. panta 2. un 6. punktā paredzētās licences piešķiršanai. Izvērtējot, vai piešķirt licenci, dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā visus atbilstīgos apstākļus un jo īpaši – vielas paredzētās lietošanas likumību. Licenci nepiešķir, ja ir pamatots iemesls apšaubīt paredzētās lietošanas likumību vai lietotāja nolūku izmantot to likumīgiem mērķiem.

    2.   Kompetentā iestāde var izvēlēties veidu, kā ierobežot licences derīgumu, nosakot vienreizēju vai daudzkārtēju lietojumu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus. Kompetentā iestāde var noteikt licences turētājam pienākumu līdz licences noteiktā termiņa beigām pierādīt, ka nosacījumi, saskaņā ar kuriem licence tika piešķirta, joprojām ir izpildīti. Licencē norāda ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, attiecībā uz kuriem tā ir izsniegta.

    3.   Kompetentās iestādes var prasīt pieteikuma iesniedzējiem samaksāt licences pieteikuma nodevu. Šāda nodeva nepārsniedz pieteikuma apstrādes izmaksas.

    4.   Kompetentā iestāde var licenci apturēt vai atsaukt, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kādiem licence tika piešķirta.

    5.   Jebkura kompetentās iestādes lēmuma apstrīdēšanu, kā arī strīdus par atbilstību licences nosacījumiem izskata atbilstīga saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbildīgā struktūra.

    6.   Vienas dalībvalsts kompetento iestāžu piešķirtās licences drīkst atzīt citās dalībvalstīs. Komisija pēc apspriešanās ar Pastāvīgo komiteju prekursoru jomā līdz 2014. gada 2. septembrim izstrādā pamatnostādnes par licenču tehniskajiem aspektiem, lai atvieglotu to savstarpēju atzīšanu. Minētajās pamatnostādnēs iekļauj arī informāciju par to, kādi dati jāiekļauj ierobežotu sprāgstvielu prekursoru ievešanai paredzētās licencēs, tostarp šādu licenču formāta projektu.

    8. pants

    Darījumu reģistrācija

    1.   Veicot reģistrāciju un atbilstīgi 4. panta 3. punktam plašas sabiedrības locekļi savu identitāti apliecina ar oficiālu personu apliecinošu dokumentu.

    2.   Reģistrā norāda vismaz šādu informāciju:

    a)

    plašas sabiedrības locekļa vārdu un uzvārdu/nosaukumu, adresi un attiecīgā gadījumā identifikācijas numuru vai oficiālā personu apliecinoša dokumenta veidu un numuru;

    b)

    vielas vai maisījuma nosaukumu, norādot arī tā koncentrāciju;

    c)

    vielas vai maisījuma daudzumu;

    d)

    vielas vai maisījuma paredzēto lietojumu, par ko paziņojis plašas sabiedrības loceklis;

    e)

    darījuma datumu un vietu;

    f)

    plašas sabiedrības locekļa parakstu.

    3.   Reģistrēto informāciju glabā piecus gadus no darījuma dienas. Minētajā laikposmā reģistrs ir viegli pieejams pārbaudei pēc kompetento iestāžu lūguma.

    4.   Reģistru glabā uz papīra vai cita ilgstoši glabājama informācijas nesēja, un tas ir pieejams pārbaudei jebkurā laikā visā 3. punktā paredzētajā laikposmā. Visi elektroniski glabātie dati:

    a)

    pēc formāta un satura atbilst attiecīgajiem papīra dokumentiem; un

    b)

    ir viegli pieejami jebkurā laikā visā 3. punktā paredzētajā laikposmā.

    9. pants

    Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām

    1.   Par aizdomīgiem darījumiem ar pielikumos uzskaitītajām vielām vai tās saturošiem maisījumiem vai vielām ziņo saskaņā ar šo pantu.

    2.   Katra dalībvalsts izveido vienu vai vairākus valsts kontaktpunktus ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem, precīzi norādot to tālruņa numuru un e-pasta adresi.

    3.   Ekonomikas dalībnieki drīkst paturēt tiesības atteikt aizdomīgu darījumu, un tie bez nepamatotas kavēšanās ziņo par darījumu vai darījuma mēģinājumu, tostarp, ja iespējams, norādot klienta identitāti, tās dalībvalsts valsts kontaktpunktam, kurā darījums tika pabeigts vai mēģināts, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ierosinātais darījums, kas ietver vienu vai vairākas pielikumos uzskaitītās vielas vai tos saturošus maisījumus vai vielas, ir aizdomīgs darījums, ņemot vērā visus apstākļus, it īpaši – ja iespējamais klients:

    a)

    šķietami nav pārliecināts par vielas vai maisījuma paredzēto lietojumu;

    b)

    šķietami nepārzina vielas vai maisījuma paredzēto lietojumu vai nespēj to ticami izskaidrot;

    c)

    plāno pirkt tādu daudzumu vielu, tādas kombinācijas vai koncentrācijas, kas ir neparastas personiskai lietošanai;

    d)

    nevēlas uzrādīt personu vai dzīvesvietu apliecinošus dokumentus; vai

    e)

    uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielas skaidras naudas summas.

    4.   Ekonomikas dalībnieki ziņo arī par pielikumos uzskaitīto vielu un to saturošu maisījumu vai vielu būtiskiem pazušanas gadījumiem un zādzībām, ziņojumu sniedzot tās dalībvalsts valsts kontaktpunktam, kurā noticis pazušanas gadījums vai zādzība.

    5.   Lai vienkāršotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, Komisija pēc apspriešanās ar Pastāvīgo komiteju prekursoru jomā līdz 2014. gada 2. septembrim izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu ķimikāliju piegādes ķēdei un attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm. Pamatnostādnēs jo īpaši norāda:

    a)

    informāciju par to, kā atpazīt aizdomīgus darījumus un kā ziņot par tiem, it īpaši attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto vielu tādu koncentrāciju un/vai daudzumu, kuru nepārsniedzot parastos apstākļos nekādas darbības nav vajadzīgas;

    b)

    informāciju par to, kā atpazīt būtiskus pazušanas gadījumus un zādzības un kā ziņot par tiem;

    c)

    citu informāciju, ko var uzskatīt par noderīgu.

    Komisija regulāri atjaunina pamatnostādnes.

    6.   Kompetentās iestādes nodrošina to, lai 5. punktā paredzētās pamatnostādnes regulāri tiktu izplatītas tādā veidā, kādā kompetentās iestādes uzskata par piemērotu, saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti pamatnostādnēs.

    10. pants

    Datu aizsardzība

    Dalībvalstis nodrošina to, ka personas datu apstrāde, kas notiek, piemērojot šo regulu, būtu saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina to, ka tādu personas datu apstrāde, kas tiek prasīti saistībā ar licences piešķiršanu atbilstīgi šīs regulas 4. panta 2. un 6. punktam un 7. pantam vai darījumu reģistrāciju atbilstīgi šīs regulas 4. panta 3. punktam, 8. un 17. pantam, kā arī ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem atbilstīgi šīs regulas 9. pantam, būtu saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

    11. pants

    Sankcijas

    Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

    12. pants

    Grozījumi pielikumos

    1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu attiecībā uz izmaiņām I pielikumā noteiktajās robežvērtībās, ciktāl tas nepieciešams, lai pielāgotos tendencēm vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem, vai arī balstoties uz pētījumiem un testēšanu, kā arī attiecībā uz to, lai vajadzības gadījumā iekļautu vielas II pielikumā, lai pielāgotos tendencēm vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem. Izstrādājot deleģētos aktus, Komisija cenšas apspriesties ar attiecīgām ieinteresētajām personām, it īpaši ar ķīmiskās rūpniecības un mazumtirdzniecības nozares pārstāvjiem.

    Gadījumā, ja pēkšņi rodas izmaiņas riska izvērtējumā attiecībā uz vielu ļaunprātīgu izmantošanu sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai un tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 15. pantā paredzēto procedūru.

    2.   Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru izmaiņu I pielikumā minētajās robežvērtībās un attiecībā uz katru jaunu vielu, ko iekļauj II pielikumā. Katrs deleģētais akts balstās uz analīzi, kas pierāda, ka grozījumi, domājams, neradīs nesamērīgu slogu ekonomikas dalībniekiem vai patērētājiem, pienācīgi ņemot vērā mērķus, ko gatavojas sasniegt.

    13. pants

    Drošības klauzula

    1.   Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrētu vielu, kura nav uzskaitīta pielikumos, varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, tā drīkst ierobežot vai aizliegt darīt pieejamu, turēt īpašumā un lietot minēto vielu vai jebkādu to saturošu maisījumu vai vielu, vai arī nodrošināt, ka uz attiecīgo vielu saskaņā ar 9. pantu attiecina noteikumu attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.

    2.   Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrētu vielu, kura uzskaitīta I pielikumā, varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, izmantojot koncentrāciju, kas ir zemāka nekā I pielikumā norādītā robežvērtība, tā drīkst vēl vairāk ierobežot vai aizliegt minēto vielu darīt pieejamu, turēt īpašumā un lietot, nosakot zemāku koncentrācijas robežvērtību.

    3.   Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls noteikt koncentrācijas robežvērtību, kuru pārsniedzot attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto vielu vajadzētu attiecināt ierobežojumus, ko citādi piemēro ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem, tā drīkst ierobežot vai aizliegt minēto vielu darīt pieejamu, turēt īpašumā un lietot, nosakot maksimāli atļauto koncentrācijas pakāpi.

    4.   Dalībvalsts, kura ierobežo vai aizliedz vielas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izskaidrojot savus iemeslus.

    5.   Ņemot vērā informāciju, kas sniegta saskaņā ar 4. punktu, Komisija nekavējoties izskata, vai sagatavot grozījumus pielikumos saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai sagatavot leģislatīva akta priekšlikumu pielikumu grozīšanai. Attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā izdara grozījumus savos valsts mēroga pasākumos vai atceļ tos, ņemot vērā jebkādu šādu grozījumu pielikumos.

    6.   Līdz 2013. gada 2. jūnijam dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādiem valsts pasākumiem, kas ierobežo vai aizliedz darīt pieejamu, turēt īpašumā un lietot kādu vielu vai jebkādu to saturošu maisījumu vai vielu, pamatojoties uz to, ka to varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai.

    14. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 1. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    15. pants

    Steidzamības procedūra

    1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot šādu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

    2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 14. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

    16. pants

    Pārejas noteikums

    Plašas sabiedrības locekļiem līdz 2016. gada 2. martam ir atļauts turēt īpašumā un lietot ierobežotus sprāgstvielu prekursorus.

    17. pants

    Pastāvošie reģistrācijas režīmi

    Dalībvalsts, kurā 2013. gada 1. martā ir spēkā režīms, ar ko ekonomikas dalībniekiem pieprasa reģistrēt darījumus, ar kuriem vienu vai vairākus ierobežotus sprāgstvielu prekursorus dara pieejamus plašai sabiedrības locekļiem, var atkāpties no 4. panta 1. vai 2. punkta noteikumiem, minēto reģistrācijas režīmu saskaņā ar 8. pantā piemērojot attiecībā uz dažām vai visām I pielikumā uzskaitītajām vielām. Mutatis mutandis piemēro 4. panta 4. līdz 7. punktā izklāstītos noteikumus.

    18. pants

    Pārskatīšana

    1.   Līdz 2017. gada 2. septembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā izskata:

    a)

    jebkādas problēmas, kādas ir izraisījusi šīs regulas piemērošana;

    b)

    vai ir vēlams un iespējams sistēmu padarīt vēl stingrāku un saskaņotāku, ņemot vērā terorisma un citu smagu noziedzīgu darbību radītos draudus sabiedrības drošībai un ņemot vērā dalībvalstu gūto pieredzi šīs regulas piemērošanā, tostarp jebkādas apzinātas ar drošību saistītas nepilnības, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus dalībvalstīm, ekonomikas dalībniekiem un citām iesaistītajām personām;

    c)

    vai ir vēlams un iespējams paplašināt šīs regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz profesionāliem lietotājiem, ņemot vērā ekonomikas dalībniekiem radīto slogu un šīs regulas mērķi;

    d)

    vai ir vēlams un iespējams noteikumos par ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām iekļaut arī sarakstā neiekļautus sprāgstvielu prekursorus.

    2.   Līdz 2015. gada 2. martam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā izskata iespējas transponēt atbilstīgus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 noteikumus par amonija nitrātu šajā regulā.

    3.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā 1. un 2. punktā minētos ziņojumus, Komisija iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai šajā regulā izdarītu attiecīgus grozījumus.

    19. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2014. gada 2. septembra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Strasbūrā, 2013. gada 15. janvārī

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    M. SCHULZ

    Padomes vārdā

    priekšsēdētāja

    L. CREIGHTON


    (1)  OV C 84, 17.3.2011., 25. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 11. decembra lēmums.

    (3)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

    (4)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

    (5)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

    (6)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

    (7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

    (8)  OV C 101, 1.4.2011., 1. lpp.

    (9)  OV L 154, 14.6.2007., 1. lpp.

    (10)  OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.


    I PIELIKUMS

    Vielas, ko nedara pieejamas plašas sabiedrības locekļiem ne atsevišķi, ne tās saturošos maisījumos vai vielās, izņemot tad, ja to koncentrācija ir vienāda ar turpmāk noteiktajām robežvērtībām vai zemāka par tām

    Vielas nosaukums un Chemical Abstracts Service (informatīvā ķīmijas dienesta) reģistra numurs

    (CAS RN)

    Robežvērtība

    Kombinētās nomenklatūras (KN) kods ķīmiski individuālai vielai, kas atbilst attiecīgi KN 28. vai 29. nodaļas 1. piezīmes prasībām (1)

    Kombinētās nomenklatūras (KN) kods maisījumam bez sastāvdaļām (piemēram, dzīvsudrabam, dārgmetāliem vai retzemju metāliem, vai radioaktīvajiem elementiem), kuru dēļ tos klasificētu ar citu KN kodu (1)

    Ūdeņraža peroksīds

    (CAS RN 7722-84-1)

    12 % (masas)

    2847 00 00

    3824 90 97

    Nitrometāns

    (CAS RN 75-52-5)

    30 % (masas)

    2904 20 00

    3824 90 97

    Slāpekļskābe

    (CAS RN 7697-37-2)

    3 % (masas)

    2808 00 00

    3824 90 97

    Kālija hlorāts

    (CAS RN 3811-04-9)

    40 % (masas)

    2829 19 00

    3824 90 97

    Kālija perhlorāts

    (CAS RN 7778-74-7)

    40 % (masas)

    2829 90 10

    3824 90 97

    Nātrija hlorāts

    (CAS RN 7775-09-9)

    40 % (masas)

    2829 11 00

    3824 90 97

    Nātrija perhlorāts

    (CAS RN 7601-89-0)

    40 % (masas)

    2829 90 10

    3824 90 97


    (1)  Komisijas Regula (EK) Nr. 948/2009 (OV L 287, 31.10.2009., 1. lpp.).


    II PIELIKUMS

    Vielas atsevišķi vai maisījumos vai vielās, attiecībā uz kurām ziņo par aizdomīgiem darījumiem

    Vielas nosaukums un Chemical Abstracts Service (informatīvā ķīmijas dienesta) reģistra numurs

    (CAS RN)

    Kombinētās nomenklatūras (KN) kods ķīmiski individuālai vielai, kas atbilst attiecīgi KN 28. nodaļas 1. piezīmes, 29. nodaļas 1. piezīmes vai 31. nodaļas 1. piezīmes b) punkta prasībām (1)

    Kombinētās nomenklatūras (KN) kods maisījumiem bez sastāvdaļām (piemēram, dzīvsudrabam, dārgmetāliem vai retzemju metāliem, vai radioaktīvajiem elementiem), kuru dēļ tos klasificētu ar citu KN kodu (1)

    Heksamīns

    (CAS RN 100-97-0)

    2921 29 00

    3824 90 97

    Sērskābe

    (CAS RN 7664-93-9)

    2807 00 10

    3824 90 97

    Acetons

    (CAS RN 67-64-1)

    2914 11 00

    3824 90 97

    Kālija nitrāts

    (CAS RN 7757-79-1)

    2834 21 00

    3824 90 97

    Nātrija nitrāts

    (CAS RN 7631-99-4)

    3102 50 10 (dabisks)

    3824 90 97

    3102 50 90 (citi, izņemot dabisku)

    3824 90 97

    Kalcija nitrāts

    (CAS RN 10124-37-5)

    2834 29 80

    3824 90 97

    Kalcija-amonija nitrāts

    (CAS RN 15245-12-2)

    3102 60 00

    3824 90 97

    Amonija nitrāts

    (CAS RN 6484-52-2) (ja slāpekļa masa attiecībā pret amonija nitrātu ir 16 % vai lielāka)

    3102 30 10 (ūdens šķīdumā)

    3824 90 97

    3102 30 90 (citi)


    (1)  Regula (EK) Nr. 948/2009.


    Top