22.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/22

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un zvejas darbību ilgtspējīgumu, ir jāizstrādā, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un vajadzības gadījumā arī konkrēti ar šiem pasākumiem funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību, un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām zvejas nozarēm, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši sanāksmēs ar Zivsaimniecības un akvakultūras komiteju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumam par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (2) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātajā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kuriem regulatoram vajadzētu būt īpaši piesardzīgam gadījumos, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumam nevajadzētu tikt izmantotam par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(6)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK, norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu zveja lielākoties nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējību, to zvejas iespējas būtu jāsamazina, kamēr zivju krājumu apmērā neparādīsies pozitīvas tendences. ICES turklāt neiesaka Atlantijas lielgalvja specializēto zveju visos apgabalos un zilās jūras līdakas un sarkanās zobaines specializēto zveju attiecībā uz dažiem konkrētiem krājumiem.

(7)

Tiek uzskatīts, ka dziļūdens haizivju galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti, un tāpēc nebūtu jāveic to specializētā zveja.

(8)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (3), 2. panta a) punktā nosaka ik pa diviem gadiem. Tomēr izņēmums tiek pieļauts Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galvenajai zvejai, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no ikgadējo sarunu ar Norvēģiju iznākuma. Šo krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka citā atbilstīgā ikgadējā regulējumā, ar kuru nosaka zvejas iespējas.

(9)

Vienkāršības labad KPN zilajai jūras līdakai, par kuru Savienība lemj neatkarīgi, būtu jāreglamentē tajā pašā juridiskajā instrumentā. Tāpēc KPN zilajai jūras līdakai starptautiskos ūdeņos II, III un IV zonā un KPN zilajai jūras līdakai starptautiskos ūdeņos XII zonā būtu jāiekļauj regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas ES kuģiem attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kuriem neattiecas starptautiskas sarunas vai nolīgumi.

(10)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (4), ir jānosaka krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus. Piesardzīgu KPN piemēro krājumiem, kuriem nav pieejams zinātniski pamatots zvejas iespēju novērtējums konkrētajam gadam, kuram jānosaka KPN; pārējos gadījumos būtu jāpiemēro analītisku KPN. Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu attiecībā uz dziļūdens krājumiem, krājumiem, kuriem nav zinātniski pamatota attiecīgo zvejas iespēju novērtējuma, šajā regulā būtu jānosaka piesardzīga KPN.

(11)

Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, dažu strupdeguna garastes krājumu bioloģiskā izplatība ne vienmēr sakrīt ar KPN zonām šajā regulā. Lai vecinātu minēto krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, ir lietderīgi noteikt lielāku elastību starp KPN Vb, VI un VII zonu, no vienas puses, un KPN VIII, IX, X, XII un XIV zonu, no otras puses.

(12)

Lai novērstu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šai regulai vajadzētu būt piemērojamai no 2013. gada 1. janvāra. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)

“ES ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām blakus esošos ūdeņus;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko no krājuma gadā drīkst noķert un izkraut;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

e)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (5) III pielikumā;

b)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (6) II pielikumā.

a)

apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (7) 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (8) 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.