1.

Pielikuma 2.2. punkta noteikumus piemēro tiklab fiziskiem, kā virtuāliem starpsavienojuma punktiem starp blakusesošām ieejas-izejas sistēmām starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai tajā pašā dalībvalstī, ciktāl lietotāji izmanto rezervācijas procedūras attiecībā uz punktiem. Tos var piemērot arī ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz trešām valstīm, par ko lēmumu pieņem attiecīgā valsts regulatīvā iestāde. Šā pielikuma 2.2. punkta noteikumi neattiecas uz izejas punktiem uz galapatērētājiem un sadales tīkliem, ieejas punktiem no SNG termināļiem un ražotnēm un ieejas-izejas punktiem no uzglabāšanas objektiem un uz tiem.

2.

Pamatojoties uz informāciju, ko pārvades sistēmu operatori publicē saskaņā ar šā pielikuma 3. sadaļu un attiecīgā gadījumā validē valstu regulatīvās iestādes, Aģentūra līdz katra gada 1. martam, sākot no 2014. gada, publicē uzraudzības ziņojumu par pārslodzēm starpsavienojuma punktos attiecībā uz iepriekšējā gadā pārdotajiem konstantās jaudas produktiem, cik vien iespējams, ņemot vērā jaudu tirdzniecību sekundārajā tirgū un atslēdzamās jaudas izmantošanu.

3.

Jebkādu papildu jaudu, kas iegūta, piemērojot kādu no pārslodzes vadības procedūrām, kā minēts 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5. punktā, attiecīgais(-ie) pārvades sistēmas operators(-i) piedāvā parastajā sadales procesā.

4.

Pasākumus, kuri minēti 2.2.2., 2.2.4. un 2.2.5. punktā, īsteno no 2013. gada 1. oktobra. Pielikuma 2.2.3. punkta 1. apakšpunktu līdz 2.2.3. punkta 5. apakšpunktu piemēro no 2016. gada 1. jūlija.

1.

Pārvades sistēmu operatori ierosina un – pēc tam, kad to apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde, – ievieš uz stimuliem balstītu virsrezervēšanas un atpirkšanas shēmu, lai varētu konstanti piedāvāt papildu jaudu. Pirms ieviešanas valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar blakusesošo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un ņem vērā blakusesošo dalībvalstu regulatīvo iestāžu atzinumus. Noteikts, ka papildu jauda ir tāda konstantā jauda, ko piedāvā papildus starpsavienojuma punkta tehniskajai jaudai, kas aprēķināta, pamatojoties uz šīs regulas 16. panta 1. punktu.

2.

Virsrezervēšanas un atpirkšanas shēma motivē pārvades sistēmu operatorus padarīt pieejamu papildu jaudu, ņemot vērā tehniskos nosacījumus, piemēram, attiecīgās ieejas-izejas sistēmas siltumietilpību, temperatūru un paredzamo patēriņu, kā arī blakusesošo tīklu jaudas. Ieejas-izejas sistēmas tehniskās vai papildu jaudas pārrēķinā pārvades sistēmu operatori izmanto dinamisku pieeju.

3.

Virsrezervēšanas un atpirkšanas shēma balstās uz stimulējošu sistēmu, kas atspoguļo risku, kāds pārvades sistēmu operatoriem rodas, piedāvājot papildu jaudu. Shēmas struktūra ir tāda, lai ieņēmumi no papildu jaudas pārdošanas un izmaksas, ko rada atpirkšanas shēma vai saskaņā ar 6. punktu veiktie pasākumi, tiktu sadalīti starp pārvades sistēmu operatoriem un tīkla lietotājiem. Valstu regulatīvās iestādes lemj par ieņēmumu un izmaksu sadali starp pārvades sistēmas operatoru un tīkla lietotāju.

4.

Lai noteiktu pārvades sistēmu operatoru ieņēmumus, tehnisko jaudu, jo īpaši nodoto jaudu, kā arī attiecīgos gadījumos jaudu, kas radusies, piemērojot mehānismu “izmanto vai zaudē” attiecībā uz nākamās dienas konstanto jaudu vai mehānismu “izmanto vai zaudē” attiecībā uz ilgtermiņa jaudu, uzskata par sadalītu pirms jebkādas papildu jaudas.

5.

Nosakot, cik liela ir papildu jauda, pārvades sistēmas operators ņem vērā statistikas scenārijus par to, kāds varētu būt iespējamais fiziski neizmantotās jaudas daudzums jebkurā brīdī starpsavienojuma punktos. Turklāt tas ņem vērā, kāds ir papildu jaudas piedāvājuma riska profils, kas neradītu pārmērīgu atpirkšanas pienākumu. Virsrezervēšanas un atpirkšanas shēmā ņem vērā arī iespējamību un izmaksas, lai atpirktu jaudu tirgū, un tas tiek atspoguļots papildu jaudas daudzumā, kas tiks darīts pieejams.

6.

Ja tas nepieciešams, lai saglabātu sistēmas integritāti, pārvades sistēmas operatori piemēro tirgū balstītu atpirkšanas procedūru, kurā tīkla lietotāji var piedāvāt jaudu. Tīkla lietotājus informē par piemērojamo atpirkšanas procedūru. Atpirkšanas procedūras piemērošana neskar piemērojamos ārkārtas pasākumus.

7.

Pārvades sistēmu operatori pirms atpirkšanas procedūras piemērošanas pārbauda, vai sistēmas integritāti iespējams saglabāt ar alternatīviem tehniskiem un komerciāliem pasākumiem, nodrošinot augstāku rentabilitāti.

8.

Ierosinot virsrezervēšanas un atpirkšanas shēmu, pārvades sistēmu operatori visus attiecīgos datus, aprēķinus un modeļus iesniedz valsts regulatīvajai iestādei, lai tā varētu izvērtēt shēmu. Pārvades sistēmas operators regulāri valsts regulatīvajai iestādei ziņo par shēmas darbību un pēc valsts regulatīvās iestādes pieprasījuma sniedz visus attiecīgos datus. Valsts regulatīvā iestāde var pieprasīt pārvades sistēmas operatoram pārstrādāt shēmu.

1.

Ja ir grozīta sākotnējā nominācija, valstu regulatīvās iestādes pieprasa, lai pārvades sistēmu operatori katram tīkla lietotājam starpsavienojuma punktos piemērotu vismaz 3. punktā izklāstītos noteikumus, ja, pamatojoties uz Aģentūras ikgadējo uzraudzības ziņojumu saskaņā ar 2.2.1. punkta 2. apakšpunktu, ir konstatēts, ka gadā, uz kuru attiecas pārraudzības ziņojums, starpsavienojuma punktos pieprasījums pārsniedz piedāvājumu – par rezerves cenu, ja izmanto izsoles, –, jaudas sadales procedūru gaitā attiecībā uz produktiem, ko paredzēts izmantot vai nu minētajā gadā, vai vienā no nākamajiem diviem gadiem:

2.

Ja, pamatojoties uz gada uzraudzības ziņojumu, tiek konstatēts, ka 1. punktā raksturotā situācija nākamajos trīs gados nevarētu atkārtoties, piemēram, tādēļ, ka jauda būs pieejama, pateicoties fiziskai tīkla paplašināšanai vai ilgtermiņa līgumu izbeigšanai, attiecīgās valstu regulatīvās iestādes var pieņemt lēmumu pārtraukt izmantot mehānismu “izmanto vai zaudē” attiecībā uz nākamās dienas konstanto jaudu.

3.

Ir atļauta konstantās jaudas renominācija, tomēr tā var būt maksimums 90 % un minimums 10 % no jaudas, par kuru līgumā vienojies tīkla lietotājs starpsavienojuma punktā. Taču, ja nominācija pārsniedz 80 % no līgumā paredzētās jaudas, pusi no nenominētā apjoma var renominēt, t. i., palielināt. Ja nominācija nepārsniedz 20 % no rezervētās jaudas, pusi no nenominētā apjoma var renominēt, t. i., samazināt. Šā punkta piemērošana neskar piemērojamos ārkārtas pasākumus.

4.

Sākotnējais līgumā paredzētās jaudas turētājs var periodiski renominēt noteiktu daļu no savas līgumā paredzētās konstantās jaudas.

5.

3. punkts neattiecas uz tiem tīkla lietotājiem (personas vai uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, ko minētās personas vai uzņēmumi kontrolē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantu), kam ir mazāk par 10 % no vidējās tehniskās jaudas, kas starpsavienojuma punktā konstatēta iepriekšējā gadā.

6.

Starpsavienojuma punktos, kur saskaņā ar 3. punktu tiek izmantots mehānisms “izmanto vai zaudē” attiecībā uz nākamās dienas konstanto jaudu, valsts regulatīvā iestāde izvērtē sakarības ar virsrezervēšanas un atpirkšanas shēmu saskaņā ar 2.2.2. punktu, un tā var izlemt šajos starpsavienojuma punktos nepiemērot 2.2.2. punkta noteikumus. Par šādu lēmumu bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju.

7.

Valsts regulatīvā iestāde var nolemt saskaņā ar 3. punktu īstenot mehānismu “izmanto vai zaudē” attiecībā uz nākamās dienas konstanto jaudu starpsavienojuma punktā. Pirms lēmuma pieņemšanas valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar blakusesošo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm. Pieņemot lēmumu, valsts regulatīvā iestāde ņem vērā blakusesošo valstu regulatīvo iestāžu atzinumus.

1.

Valstu regulatīvās iestādes nosaka, ka pārvades sistēmas operatori pilnībā vai daļēji starpsavienojuma punktā izņem līgumā paredzēto jaudu, ko tīkla lietotājs sistemātiski nepietiekami izmanto, ja minētais lietotājs savu neizmantoto jaudu nav pārdevis vai piedāvājis pārdošanai ar saprātīgiem nosacījumiem un ja citi tīkla lietotāji pieprasa konstanto jaudu. Līgumā paredzēto jaudu uzskata par sistemātiski nepietiekami izmantotu, ja:

2.

To, ka tiek piemērots mehānisms “izmanto vai zaudē” attiecībā uz nākamās dienas konstanto jaudu, neuzskata par pamatojumu, lai nepiemērotu 1. punktu.

3.

Izņemšana nozīmē, ka tīkla lietotājs daļēji vai pilnībā zaudē savu līgumā paredzēto jaudu vai nu uz konkrētu periodu, vai uz atlikušo līguma termiņu. Tīkla lietotājs saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar jaudas līgumu līdz brīdim, kad pārvades sistēmas operators jaudu pārdala, un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators jaudu nav pārdalījis.

4.

Pārvades sistēmas operatori regulāri valstu regulatīvajām iestādēm iesniedz visus datus, kas nepieciešami, lai pārraudzītu, kādā mērā tiek izlietotas tās līgumā paredzētās jaudas, kuru attiecīga līguma faktiskais termiņš ir ilgāks par vienu gadu, vai par ko līgums noslēgts par periodiskiem ceturkšņiem, kas aptver vismaz divus gadus.”;

a)

minētā apakšpunkta e) punktu aizstāj ar šādu:

b)

pievieno šādu h) punktu:

“h)

vai ir bijuši nesekmīgi, bet juridiski saistoši pieprasījumi pēc konstantas jaudas produktiem, kuru ilgums ir viens mēnesis vai vairāk, tostarp nesekmīgo pieprasījumu skaits un apjoms; un

i)

izsoļu gadījumā – kur un kad konstantas jaudas produkti, kuru ilgums ir viens mēnesis vai vairāk, ir pārdoti par augstāku cenu nekā rezerves cena;

j)

ja un kad nekādi konstantas jaudas produkti ne uz mēnesi, ne ilgāku laiku nav piedāvāti parastajā sadales procesā;

k)

kopējā jauda, kas darīta pieejama, piemērojot 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5. punktā minētās pārslodzes vadības procedūras, par katru pārslodzes vadības procedūru;

l)

šā apakšpunkta h) līdz k) punktu piemēro no 2013. gada 1. oktobra.”