4.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (3) pielikumā ir paredzēts, ka Galileo programmas īpašie mērķi ir nodrošināt, lai sistēmas, kas izveidota saskaņā ar šo programmu, raidītos signālus jo īpaši varētu izmantot publiska regulēta pakalpojuma ("PRP") piedāvāšanai, kas pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti.

(2)

Lai gan Regulas (EK) Nr. 683/2008 attiecīgie noteikumi attiecas arī uz pakalpojumiem, tostarp uz PRP, kuri uzskaitīti minētās regulas pielikumā, ņemot vērā savstarpējo saikni starp sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, un PRP no juridiskā, tehniskā, operatīvā, finansiālā un īpašumtiesību viedokļa, ir lietderīgi šajā lēmumā vēlreiz iekļaut būtiskos noteikumus par drošības noteikumu piemērošanu.

(3)

Eiropas Parlaments un Padome ir vairākkārt atgādinājuši, ka sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir civila sistēma, kas atrodas civilā kontrolē, t. i., tās īstenošana notiek saskaņā ar civilajiem standartiem, kuru pamatā ir civilas prasības, un Savienības iestāžu kontrolē.

(4)

Galileo programma ir stratēģiski nozīmīga, lai nodrošinātu Savienības neatkarību satelītu navigācijas, izvietošanas un laika sinhronizācijas pakalpojumu jomā, un šī programma piedāvā nozīmīgu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

(5)

Dažādo Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu piedāvāto pakalpojumu vidū PRP ir vienlaikus visaizsargātākais un jutīgākais pakalpojums, un tādēļ tas ir piemērots pakalpojumos, kuros ir jānodrošina robustums un pilnīga uzticamība. Tam dalībniekiem ir jānodrošina pakalpojuma nepārtrauktība pat viskritiskākajās krīzes situācijās. Sekas, ko izraisa drošības noteikumu pārkāpšana minētā pakalpojuma lietošanas laikā, skar ne tikai konkrēto lietotāju, bet var ietekmēt arī citus lietotājus. Tāpēc, lietojot un pārvaldot PRP, dalībvalstīm ir jāuzņemas kopēja atbildība, lai aizsargātu Savienības un pašu dalībvalstu drošību. Tātad piekļuve PRP ir jāpieļauj tikai noteiktām lietotāju grupām, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas.

(6)

Tāpēc ir jānosaka piekļuves PRP noteikumi un tā pārvaldības noteikumi, jo īpaši precizējot vispārējos principus attiecībā uz piekļuvi, dažādo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, ar uztvērēju ražošanu un drošību saistītos nosacījumus un eksporta kontroles sistēmu.

(7)

Attiecībā uz vispārējiem piekļuves PRP principiem, ņemot vērā minētā pakalpojuma mērķi un tā raksturīgās iezīmes, tā lietojums ir stingri jāierobežo, nodrošinot dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam ("EĀDD") diskrētas, neierobežotas un nepārtrauktas piekļuves iespējas jebkurā pasaules vietā. Turklāt katrai dalībvalstij ir jābūt iespējai neatkarīgi izlemt, kuri būs pilnvarotie PRP lietotāji un kuri būs PRP lietojuma veidi, tostarp ar drošību saistīti lietojumi, saskaņā ar kopējiem minimālajiem standartiem.

(8)

Lai veicinātu Eiropas tehnoloģiju lietošanu visā pasaulē, vajadzētu būt iespējai, ka dažas trešās valstis un starptautiskās organizācijas var kļūt par PRP dalībniecēm ar atsevišķu nolīgumu palīdzību, kas noslēgti ar tām. Attiecībā uz aizsargātiem valdības lietojumiem satelītu radionavigācijas jomā ar starptautiskiem nolīgumiem būtu jāparedz noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešās valstis un starptautiskas organizācijas var izmantot PRP, saprotot, ka drošības prasību ievērošana vienmēr ir obligāta. Saistībā ar minētajiem nolīgumiem būtu jābūt iespējai atļaut PRP uztvērēju ražošanu atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem un prasībām ar noteikumu, ka tās ir tādā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs tiem nosacījumiem un prasībām, ko piemēro dalībvalstīm. Tomēr šādos nolīgumos nevajadzētu iekļaut īpaši jutīgus drošības jautājumus, piemēram, drošības moduļu ražošanu.

(9)

Saruna par nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām būtu jārisina, pilnībā ievērojot to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievērota demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība un domu, pārliecības un ticības brīvība, kā arī vārda un informācijas brīvība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes principi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību aktu principi.

(10)

Eiropas Kosmosa aģentūras drošības noteikumiem būtu jānodrošina aizsardzības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (4) pielikumā un Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (5).

(11)

Savienībai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, un PRP tehnoloģijas un iekārtu drošumu un drošību, lai nepieļautu, ka PRP raidīto signālu izmanto nepilnvarotas fiziskas vai juridiskas personas, un lai kavētu ļaunprātīgu PRP izmantošanu pret Savienību un dalībvalstīm.

(12)

Šajā sakarā dalībvalstīm ir jānosaka piemērojamo sodu sistēma gadījumā, ja netiek ievēroti no šā lēmuma izrietošie pienākumi, un tām ir jānodrošina minēto sodu piemērošana. Sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(13)

Attiecībā uz pārvaldības un kontroles struktūrām labākais risinājums, lai nodrošinātu efektīvu PRP lietošanas pārvaldību, šķiet tas, ka PRP dalībnieki norīko "PRP kompetento iestādi" lietotāju pārvaldībai un kontrolei, tādējādi veicinot attiecības starp dažādām par drošību atbildīgajām personām un garantējot pastāvīgu lietotāju, īpaši valsts lietotāju, kopējo minimālo standartu ievērošanas kontroli. Tomēr būtu jābūt zināmai rīcības brīvībai, lai dalībvalstis šos pienākumus varētu organizēt efektīvi.

(14)

Īstenojot šo lēmumu, jebkāda personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā paredzēts jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7).

(15)

Turklāt Galileo drošības centra ("Galileo Drošības uzraudzības centrs" jeb "GSMC"), kas minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta ii) apakšpunktā, vienam no uzdevumiem vajadzētu būt nodrošināt ekspluatācijas saskarni starp dažādām par PRP drošību atbildīgajām personām.

(16)

Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos būtu jāiesaistās PRP pārvaldībā, piemērojot Padomes Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (8). Padomei būtu jāapstiprina starptautiskie nolīgumi, ar kuriem trešai valstij vai starptautiskai organizācijai atļauj izmantot PRP.

(17)

Attiecībā uz uztvērēju ražošanu un drošību saskaņā ar drošības prasībām šo uzdevumu var būt nepieciešams uzticēt tikai dalībvalstij, kas norīkojusi PRP kompetento iestādi, vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas norīkojusi PRP kompetento iestādi. Turklāt uztvērēju ražotājam iepriekš ir jāsaņem attiecīga atļauja no Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomes, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (9) ("Drošības akreditācijas padome"), un jāievēro tās lēmumi. PRP kompetento iestāžu pienākums ir pastāvīgi pārraudzīt, vai tiek ievērotas gan minētās atļaujas prasības un minētie lēmumi, gan īpašas tehniskās prasības, kas izriet no kopējiem minimālajiem standartiem.

(18)

Dalībvalstij, kura nav norīkojusi PRP kompetento iestādi, jebkurā gadījumā būtu jānorīko kontaktpunkts, kas risinās jautājumus saistībā ar jebkādiem atklātiem kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kuri ietekmē PRP. Kontaktpunktam būtu jābūt fiziskai vai juridiskai personai, kam ir ziņošanas punkta uzdevumi, vai adresei, ar ko Komisija var sazināties iespējami kaitīgu elektromagnētisko traucējumu gadījumā, lai tos novērstu.

(19)

Attiecībā uz eksporta ierobežojumiem – ar PRP lietošanu saistīto iekārtu vai tehnoloģijas un programmatūras eksports ārpus Savienības un saistībā ar PRP izstrādi un ražošanu neatkarīgi no tā, vai minētās iekārtas, programmatūra vai tehnoloģija ir vai nav minētas sarakstā, kas iekļauts I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (10), ir jāatļauj tikai tām trešām valstīm, kurām ir atbilstīga atļauja piekļuvei PRP saskaņā ar starptautisku nolīgumu ar Savienību. Trešā valsts, kuras teritorijā ir uzstādīta atbalsta stacija, kurā atrodas PRP iekārtas un kura ir sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, daļa, nav uzskatāma par PRP dalībnieci tikai šā iemesla dēļ.

(20)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kopējiem minimālajiem standartiem pielikumā minētajās jomās un vajadzības gadījumā, lai atjauninātu un grozītu pielikumu, ņemot vērā Galileo programmas attīstību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)

Ņemot vērā to, ka kopējie noteikumi par piekļuvi PRP un par PRP uztvērēju un drošības moduļu ražošanu var ietekmēt sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, Savienības un tās dalībvalstu drošību gan atsevišķi, gan kopumā, ir būtiska to vienāda piemērošana katrā dalībvalstī. Tādēļ nepieciešams Komisiju pilnvarot pieņemt sīki izstrādātas prasības, norādes un citus pasākumus, lai īstenotu kopējos minimālos standartus. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

(22)

Revīzijas un pārbaudes, kuras Komisijai jāveic ar dalībvalstu atbalstu, attiecīgā gadījumā būtu jāveic tādā pašā veidā, kas līdzīgs tam, kas paredzēts Lēmuma 2011/292/ES III pielikuma VII daļā.

(23)

Noteikumi par piekļuvi PRP, kurus sniedz sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir priekšnoteikums PRP īstenošanai. Komisijai būtu jāanalizē, vai būtu jāievieš nodevu politika par PRP izmantošanu, tostarp attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās analīzes rezultātiem.

(24)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Savienības aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām tiek nodrošināta piekļuve PRP, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(25)

Tiklīdz tiks paziņots, ka PRP darbojas, būtu jāizveido ziņošanas un pārskatīšanas mehānisms,

a)

"PRP dalībnieki" ir dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD, kā arī Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ja minētās aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas ir attiecīgi pilnvarotas;

b)

"PRP lietotāji" ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras PRP dalībnieki ir attiecīgi pilnvarojuši PRP uztvērēja turēšanai īpašumā vai lietošanai.

a)

nolīgums par informācijas drošību, kurā noteikta klasificētas informācijas apmaiņas un aizsardzības sistēma un kurš nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs dalībvalstu nodrošinātajam;

b)

nolīgums, kurā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par trešās valsts vai starptautiskās organizācijas piekļuvi PRP; šādā nolīgumā varētu iekļaut PRP uztvērēju ražošanu saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, neietverot drošības moduļus.

a)

informē klasificēto PRP datu sagatavotāju;

b)

novērtē iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Savienības vai dalībvalstu interesēm;

c)

paziņo attiecīgajām iestādēm par minētā novērtējuma rezultātiem, kam pievienots ieteikums, kā situāciju novērst, tādā gadījumā attiecīgās iestādes nekavējoties informē Komisiju par pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt vai jau veikušas, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir atkārtošanās novēršana, kā arī par šādu pasākumu rezultātiem; un

d)

atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minēto pasākumu rezultātiem.

a)

katra dalībvalsts, kas izmanto PRP, un katra dalībvalsts, kuras teritorijā uzņēmējdarbību veic jebkura no 7. panta 1. punktā minētajām struktūrām; šādos gadījumos PRP kompetentā iestāde tiek izveidota attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un tā nekavējoties paziņo Komisijai par norīkošanu;

b)

Padome, Komisija un EĀDD, ja tie izmanto PRP. Šādā gadījumā Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ("Eiropas GNSS aģentūra"), var norīkot par PRP kompetento iestādi, ievērojot attiecīgas vienošanās;

c)

Savienības aģentūras un starptautiskās organizācijas saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 3. panta 4. un 5. punktā minētajos nolīgumos; šādos gadījumos Eiropas GNSS aģentūru var norīkot par PRP kompetento iestādi;

d)

trešās valstis saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 3. panta 5. punktā minētajos nolīgumos.

a)

PRP pārvaldības nolūkā PRP lietotāji ir apvienoti grupās ar GSMC;

b)

katrai grupai vai lietotājam tiek noteiktas piekļuves PRP tiesības un tās tiek pārvaldītas;

c)

piekļuves PRP kodi un cita saistīta klasificēta informācija tiek saņemta no GSMC;

d)

piekļuves PRP kodi un cita saistīta klasificēta informācija tiek izplatīta lietotājiem;

e)

tiek pārvaldīta uztvērēju un saistītu klasificēto tehnoloģiju un informācijas drošība un veikts risku novērtējums;

f)

tiek izveidots kontaktpunkts, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP.

a)

ir saņēmis atbilstīgu atļauju no Drošības akreditācijas padomes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 912/2010 11. panta 2. punktu; un

b)

ievēro Drošības akreditācijas padomes lēmumus un 8. pantu un pielikuma 2. punktu par PRP uztvērēju vai drošības moduļu izstrādi un ražošanu, ciktāl tie attiecas uz uzņēmuma darbību.

a)

Komisiju, ja tā darbojas kā Galileo programmas pārvaldītāja;

b)

sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, operatoriem tikai un vienīgi nolūkā ievērot viņu uzdevumu kopumu, kas noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju;

c)

Eiropas GNSS aģentūru, lai tā varētu pildīt tai uzticētos uzdevumus, kā noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju;

d)

Eiropas Kosmosa aģentūru tikai pētniecības, izstrādes un infrastruktūras paplašināšanas vajadzībām, kā noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju.