1.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/24

(1)

Komisija 2008. gada 11. marta vēstulē informēja Slovākijas Republiku par savu lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā (bijušais EK līguma 88. panta 2. punkts) paredzēto procedūru attiecībā uz vienošanos starp Bratislavas lidostu un “Ryanair” (turpmāk “vienošanās” vai ““Ryanair” vienošanās”) un par lēmumu vienlaikus izdot rīkojumu attiecībā uz informācijas sniegšanu saskaņā ar 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3), [tagad LESD 108. pants] (turpmāk “procedūras regula”) attiecībā uz visiem dokumentiem, datiem un informāciju, kura Komisijai nepieciešama, lai varētu novērtēt šo pasākumu. Slovākija 2008. gada 11. jūnijā Komisijai nosūtīja savas piezīmes par procedūras uzsākšanu.

(2)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru un izdot rīkojumu attiecībā uz informācijas sniegšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par šo pasākumu viena mēneša laikā pēc publicēšanas datuma.

(3)

Komisija saņēma piezīmes par šo jautājumu no divām ieinteresētajām personām. Komisija 2008. gada 11. septembra elektroniskajā pastā šīs piezīmes nosūtīja Slovākijai. Slovākijai deva iespēju atbildēt uz šīm piezīmēm. Pēc Slovākijas iestāžu pieprasījuma 2008. gada 26. novembrī tika organizēta tikšanās. Komisija 2008. gada 17. decembra elektroniskajā pastā saņēma Slovākijas piezīmes.

(4)

Savā lēmumā uzsākt procedūru Komisija atzīmēja, ka Letisko M. R. Štefánika – Airport Bratislava, a.s. (turpmāk “BTS” vai “lidosta”) ir Slovākijas Republikas galvenā starptautiskā lidosta. “BTS” akcionāri pašlaik ir Slovākijas Republikas Satiksmes, pasta un telekomunikāciju ministrija (34 %) un Slovākijas Republikas Valsts īpašumu fonds (5) (turpmāk “Valsts īpašumu fonds”) (66 %).

(5)

Lēmuma uzsākt procedūru pamatā ir sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija un plašsaziņas līdzekļu paziņojumi (6), kuros apgalvots, ka “BTS”, pamatojoties uz 2005. gada 5. decembrī noslēgto vienošanos, nodrošināja “Ryanair” lidostas nodevu atlaides par lidojumiem uz jauniem un esošajiem galamērķiem (t. i., par galamērķiem, uz kuriem lidosta lidojumus jau piedāvāja). Šī vienošanās ir spēkā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

(6)

Vienošanās ar “Ryanair”, iespējams, paredzēja tā saucamo “pakalpojuma maksu” (vienota cena par dažādiem pakalpojumiem), kas ietver lidmašīnu apkalpošanas un saistītos pakalpojumus, pasažieru pakalpojumus, perona pakalpojumus, slodzes mērīšanu, komunikācijas un ar lidojumu norisi saistītos pakalpojumus, atbalsta pakalpojumus un termināla un infrastruktūras pakalpojumus.

(7)

Piemērotā maksa, iespējams, ir būtiski zemāka par cenām oficiālajā maksu sarakstā, kas publicēts Aeronavigācijas informatīvajā publikācijā (7) (turpmāk “AIP”). Iespējams, ka pakalpojumu maksa atšķiras atkarībā no tā, vai aviosabiedrība veic lidojumus uz jaunu galamērķi vai jau esošu galamērķi. Šajā tabulā apkopotas maksas, kas “Ryanair”, iespējams, būtu jāsedz, ja tai piemērotu AIP, un maksas, ko “Ryanair”, iespējams, maksā patiesībā.

1.   tabula

AIP maksu salīdzinājums ar maksām, ko nosaka “Ryanair” vienošanās

(8)

Tā dēvētā pakalpojuma maksa par jauniem galamērķiem tiktu piemērota visiem galamērķiem pirmos 12 mēnešus pēc vienošanās stāšanās spēkā. Par katru nākamo gadu pakalpojuma maksa par jauniem galamērķiem tiktu palielināta par […]. Pēc pirmajiem […] gadiem piemērojamā pakalpojuma maksa par jauniem galamērķiem būtu vienāda ar pakalpojuma maksu, ko piemēro esošajiem galamērķiem. Pakalpojuma maksa ietvertu arī stāvvietas maksu. Turklāt jaunu maksu ieviešana nākotnē, kuras “Ryanair” nebūtu jāmaksā, vēl vairāk palielinātu atšķirību starp tarifu ar atlaidi un AIP tarifu.

(9)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lēmumā uzsākt procedūru tika izvirzīti trīs jautājumi:

(10)

Attiecībā uz pirmo jautājumu Komisija izmeklēšanas sākšanas brīdī novēroja, ka 2007. gada 22. oktobrī“BTS” akcionāri pēc Slovākijas Republikas Satiksmes, pasta un telekomunikāciju ministrijas ieteikuma iecēla jauno “BTS” valdes priekšsēdētāju. Tādēļ Komisija pauda šaubas attiecībā uz šīs vienošanās neattiecināmību uz valsti, kā apgalvo Slovākijas iestādes.

(11)

Attiecībā uz otro jautājumu Komisijai bija jāpārbauda, vai šajā konkrētajā gadījumā “BTS” rīcību virzīja izredzes uz rentabilitāti un vai priekšrocība, no kuras “Ryanair”, iespējams, gūst labumu, ir priekšrocība, ko tā negūtu normālos tirgus apstākļos.

(12)

Šajā saistībā Slovākijas iestādes pauda pārliecību, ka “BTS” kā lidostas operators rīkojās kā jebkurš cits uzņēmums tirgū, t. i., nosaka individuālas maksas par pakalpojumiem, ko sniedz aviopārvadātājiem lidostā, pamatojoties uz sarunām, t. i., vienošanos starp pusēm, un saskaņā ar savu komercpolitiku.

(13)

Iestādes arī uzskatīja, ka atlaižu piešķiršana ir parasta komercprakse saistībā ar visām aviosabiedrībām un ka atlaides “sekmē to, lai gaisa pārvadītāji pārvadātu vairāk pasažieru uz lidostu, kas ļauj lidostas operatoram, “BTS”, nodrošināt lielākus ieņēmumus gan no aviopārvadātājiem sniegto pakalpojumu maksām, gan no citām tā komercdarbībām lidostā, kuras nav saistītas ar gaisa satiksmi, bet kuru mērķis ir lidostas pievilcības vairošana pasažieru acīs; citiem vārdiem sakot, atbalsta sniegšana aviopārvadātāja darbībām ir tiešs atbalsts pašas lidostas attīstībai”.

(14)

Tomēr Slovākijas iestādes neiesniedza Komisijai ne vienošanās noteikumus, ne informāciju par apstākļiem, kādos vienošanos noslēdza. Tādēļ savā lēmumā uzsākt procedūru Komisija pauda šaubas, vai “BTS” rīcību virzīja ilgtermiņa rentabilitātes izredzes. Tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka šī vienošanās “Ryanair” garantēja priekšrocību, ko tā negūtu saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem.

(15)

Attiecībā uz trešo jautājumu Komisija pauda šaubas, vai šajā gadījumā ir izpildīti saderības nosacījumi, kuri paredzēti Komisijas paziņojumā “Kopienas vadlīnijas par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām” (turpmāk “2005. gada vadlīnijas”) (13), un vai valsts atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(16)

Rīkojumā attiecībā uz informācijas sniegšanu, kas izdots saskaņā ar procedūras regulas 10. panta 3. punktu, Slovākijas Republikai pieprasīts iesniegt visus dokumentus, informāciju un datus, kuri nepieciešami pasākuma novērtēšanai, un jo īpaši:

(17)

Slovākijas iestādes savas piezīmes sāka, sniedzot pamata informāciju par galamērķiem, ko 2008. gadā lidostā apkalpoja “Ryanair” (11 galamērķi) un citas aviosabiedrības (“SkyEurope”: deviņi pastāvīgi galamērķi un deviņi vasaras galamērķi; “ČSA”: viens galamērķis; “Air Slovakia”: četri galamērķi; “Lufthansa”: viens galamērķis un “Aeroflot”: viens galamērķis).

(18)

Savās piezīmēs Slovākijas iestādes turklāt paskaidroja, ka AIP attiecas uz lidostas standarta maksām. Tomēr lidosta, lai uzlabotu rentabilitāti un palielinātu savas jaudas izmantojumu, var vienoties par šo standarta maksu atlaidēm, pamatojoties uz atsevišķu vienošanos. Šādu atlaižu pamatā ir dažādi kritēriji, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, nodrošināto maršrutu biežums un/vai jaunu maršrutu ieviešana. Ja aviopārvadātājs nenodrošina atbilstību kritērijiem, kas atrunāti saskaņā ar atsevišķu vienošanos, tas zaudē tiesības pieteikties uz atlaidēm.

(19)

Slovākijas iestādes turklāt paskaidroja, ka “BTS” kā komerciāla sabiedrība pati ir atbildīga par savu cenu stratēģiju un ar dažādiem aviopārvadātājiem noslēgto vienošanos rentabilitāti. “BTS” padomdevējai valdei iesniedz tikai vispārējo gada stratēģiju attiecībā uz pasažieru skaitu lidostā, tā kopējiem ieņēmumiem un izmaksām, ieguldījumiem un šo ieguldījumu finansējumu. Šajā gada stratēģijas izklāstā neietver ne atsevišķus aviopārvadātājus, ne arī atsevišķas vienošanās.

(20)

Slovākijas iestādes turklāt paskaidroja, ka “BTS” neatkarības dēļ tās nevar Komisijai sniegt informāciju par attiecīgo maršrutu rentabilitāti un tāpat nevar nodrošināt nekādus dokumentus par sarunu procesu saistībā ar “Ryanair” vienošanos.

(21)

Saskaņā ar Slovākijas iestāžu sniegto informāciju vienošanās starp “BTS” un “Ryanair” pamatā ir komerciāli noteikumi un tā nav saistīta ar valsts atbalstu.

(22)

Slovākijas iestādes ir arī iesniegušas kopiju vienošanās dokumentam “Lidostas pakalpojumu līgums”, kas 2005. gada 5. decembrī noslēgts starp “BTS” un “Ryanair”. Tajā paredzēti darbības un finansiālie nosacījumi, saskaņā ar ko “Ryanair” ievieš un veic komerclidojumus no lidostas un uz to. Vienošanās stājās spēkā līguma parakstīšanas dienā (t. i., 2005. gada 5. decembrī), un tās beigu termiņš ir 2016. gada 30. jūnijs.

(23)

Vienošanās noslēgta neekskluzīvi, kas nozīmē, ka puses vienojušās, ka “Ryanair” saskaņā ar vienošanos piešķirtie nosacījumi var būt pārredzami un nediskriminējoši pieejami jebkurai citai aviosabiedrībai, kura lidostā nodrošinātu darbību tādā pašā apmērā.

(24)

Saskaņā ar vienošanos “Ryanair” apņemas maksāt par ne mazāk kā […] maršrutiem dienā, sākot no 2009. gada 1. jūlija, pat ja tā laikposmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam apkalpotu mazāk maršrutu. “BTS” apņemas “Ryanair” nodrošināt piemērotu infrastruktūru, lai tā varētu apkalpot šos noteiktos obligātos […] maršrutus dienā.

(25)

“Ryanair” pēc līguma parakstīšanas par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem maksās vienotu maksu par katru lidmašīnu (izlidošana un ielidošana), proti, tā dēvēto “pakalpojuma maksu”, kas ir […] par katru B737-800 tipa lidmašīnu. Sākot no katra gada 1. janvāra, šo maksu palielinās par […], salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izņemot gadījumu, kad galamērķis ir “jauns galamērķis” (sk. turpmāk tekstā). Tas ietver nolaišanās nodevu, lidostas izlidošanas nodevu un apkalpošanas maksas, tostarp drošības un drošuma maksas (14). Tas neietver ne maksu par piekļuvi, ko iekasē Gaisa satiksmes kontroles iestāde, ne arī lidmašīnas stāvvietas izmaksas, jo “Ryanair” lidmašīnu bāze neatrodas šajā lidostā.

(26)

Vienošanās paredz, ka, ja lidosta ievieš drošības nodokļus vai nodevas, kuras nav jau ietvertas “pakalpojuma maksā”, lidostai šīs maksas jāiekasē tieši no pasažieriem.

(27)

Slovākijas iestādes arī paskaidro, ka vienošanās izpratnē “jauns galamērķis” ir jebkurš maršruts, ko saskaņā ar grafiku šim pašam laika posmam iepriekšējā gadā pirms attiecīgā maršruta ieviešanas neapkalpoja neviens cits aviopārvadātājs. Maksu piemēro tikai tad, ja aviosabiedrība apkalpo ne mazāk kā […] maršrutus nedēļā. Attiecībā uz galamērķa piešķiršanu galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar lidostas IATA/ICAO kodu; citiem vārdiem sakot, jauna galamērķa definīcija ir saistīta ar lidostu, nevis pilsētu. Maksa par jauniem galamērķiem ietver tās pašas pozīcijas, ko ietver parastā pakalpojuma maksa.

(28)

“Ryanair” lidostai maksā šādas pakalpojumu maksas par katru 12 mēnešu laikposmu, sākot no jauna galamērķa ieviešanas brīža:

(29)

Maksas par jauniem galamērķiem nepalielinās par […] gadā.

(30)

Kā apkalpošanas aģents lidosta “Ryanair” nodrošina arī rezervēšanas un biļešu izplatīšanas iespēju. Saskaņā ar vienošanos “Ryanair” lidostai maksā komisijas maksu […] apmērā par visām jaunām “Ryanair” rezervācijām (izņemot nodokļus, maiņas maksas, citas maksas un pasažieru apkalpošanas un citus maksājumus), ko lidosta pārdevusi, pieņemot apmaksu ar debetkartēm/kredītkartēm. Komisijas maksa ir noteikta saskaņā ar šādu grafiku:

(31)

“BTS” piezīmes sniedza 2008. gada 8. jūlija vēstulē.

(32)

Attiecībā uz saviem akcionāriem “BTS” turklāt paskaidroja, ka vienošanās parakstīšanas laikā (2005. gada 5. decembris) Slovākijas Republikas Satiksmes, pasta un telekomunikāciju ministrija bija vienīgais lidostas akcionārs. Slovākijas Republikas Valsts īpašumu fonds īpašumtiesības uz “BTS” akcijām ieguva tikai vēlāk privatizācijas procesā. Tādēļ “BTS” uzskata, ka Valsts īpašumu fonda nozīmes un ietekmes turpmāka demonstrēšana nav nepieciešama.

(33)

“BTS” uzskata, ka atlaides, kas piešķirtas “Ryanair”, nekādā gadījumā netika nodrošinātas no valsts resursiem, jo “BTS” kā privātas akciju sabiedrības rīcībā nav valsts resursu. Pēc “BTS” domām, tas, ka valstij pieder “BTS” akcijas, automātiski nenozīmē valsts resursu iesaisti. Saskaņā ar EK līguma 295. pantu nenošķir valsts iestāžu īpašumtiesības un privātu personu īpašumtiesības.

(34)

“BTS” arī paskaidro, ka lēmums parakstīt vienošanos nav attiecināms uz valsti, lai gan ministrija kā vienīgais akcionārs iecēla direktoru valdes locekļus, kuri veda sarunas par šo vienošanos un to parakstīja. “BTS” uzskata, ka šie locekļi tika izvēlēti saskaņā ar “BTS” statūtiem, pamatojoties uz pārredzamu atlases procedūru; saskaņā ar Slovākijas komerckodeksu un “BTS” statūtiem direktoru valde pārvalda uzņēmuma darbības un pieņem uzņēmējdarbības lēmumus, kā arī lēmumus par darbības un organizatorisko kārtību, ja vien šādi lēmumi nav citu iestāžu kompetencē. Turklāt saskaņā ar Slovākijas komerckodeksu direktoru valdei ir jārīkojas uzņēmuma interesēs un tā ir atbildīga par radīto kaitējumu, ja vien nav pierādīts, ka tās locekļi veica savus pienākumus ar profesionālu rūpību un godprātīgi uzņēmuma interesēs. Direktoru valde ir atbildīga pat tad, ja to darbības apstiprināja uzraudzības padome.

(35)

“BTS” paskaidro, ka vadība, kas veda sarunas par vienošanos un to noslēdza, rīkojās tikai pēc saviem ieskatiem, akcionāriem neiejaucoties. “BTS” vadībai nekad nav bijis pienākuma akcionāram vai jebkurai citai iestādei iesniegt apstiprināšanai uzņēmuma komercstratēģiju attiecībā uz atsevišķiem aviopārvadātājiem.

(36)

Attiecībā uz pasažieru un nolaišanās maksu saskaņā ar spēkā esošo AIP lidosta norāda, ka pēdējo dažu gadu laikā maksas nav mainījušās. Tikai 2008. gadā lidostas intensīvākas izmantošanas dēļ nolaišanās maksu samazināja par 7 %. Turpmāk sniegtajā tabulā ir apkopotas maksu izmaiņas laikposmā no 2003. gada līdz 2008. gadam.

2.   tabula

AIP cenu attīstība “BTS” lidostā (SKK)

(37)

Turklāt lidosta uzskata, ka AIP norādītās cenas ir tikai ieteicamās cenas, un tās “BTS” nav saistošas. Šīs cenas ir piemērojamas aviopārvadātājiem, kuri neuzņemas nekādas citas līgumsaistības attiecībā uz “BTS” saistībā ar apkalpoto maršrutu skaitu, lidojumu biežumu, pasažieru skaitu vai savu veikto darbību laiku lidostā. “BTS” uzskata, ka jebkāda līgumiska vienošanās, kuras piemērošanas joma ir plašāka par noteikumos un standartos paredzētajiem standarta nosacījumiem, ir savstarpēji jālīdzsvaro un jāatspoguļo cenās. Tas lidostas operatoram dod iespēju diferencēt cenas par sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar saistībām, ko uzņēmies aviopārvadātājs, lai maksimāli palielinātu lidostas ekonomiskos ieguvumus.

(38)

“BTS” arī paskaidro, ka, tā kā vienošanās ietver klauzulu par cenu paaugstinājumu katru gadu par […], atšķirība starp “Ryanair” cenām un AIP cenām pakāpeniski samazinās. Arī “vienreizējais” AIP cenu samazinājums 2008. gadā netika atspoguļots “Ryanair” cenās, kas vēl vairāk samazināja atšķirību.

(39)

Attiecībā uz citām publicētajām AIP cenām “BTS” turklāt paskaidro, ka maksa par piekļuvi un gaisa satiksmes kontroli nav ietverta cenā, par ko vienojusies “BTS” ar “Ryanair”, jo šo pakalpojumu nesniedz “BTS”. “BTS” arī paskaidro, ka saskaņā ar AIP, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā, lidmašīnas stāvvieta pirmās divas stundas ir bez maksas. Tādēļ “BTS” nesaskata, ka “Ryanair” gūst jebkādu faktisku labumu saskaņā ar vienošanos attiecībā uz bezmaksas stāvvietām, jo šis nosacījums, pirmkārt, atbilst spēkā esošajam AIP un, otrkārt, “Ryanair” lidmašīnas nepavada lidostā vairāk par divām stundām (15).

(40)

Pēc “BTS” domām, iepriekš sniegtā informācija parāda, ka līgumcenas, par ko vienojusies “BTS” ar “Ryanair”, nav pretrunā AIP ieteiktajām cenām, lai arī tām ir atšķirīga struktūra, lai arī tās atspoguļo saistības, ko “Ryanair” uzņēmusies, un lai arī tās “BTS” nodrošina ekonomisku ieguvumu, kurš ir salīdzināms ar citu aviopārvadātāju radīto ekonomisko ieguvumu vai ir lielāks par to. “BTS” arī paskaidro, ka atlaide par vienības cenu viena pati nevar būt iemesls apgalvojumam, ka tās saņēmējs ir guvis ekonomisku priekšrocību.

(41)

“BTS” sīkāk paskaidro, ka, parakstot vienošanos, tā sākotnēji necentās panākt ne reģionālu ekonomisko attīstību, ne arī iespējamo uz iekšu vērsto ieguldījumu. Lidosta apgalvo, ka tās uzņēmējdarbības lēmuma galvenais mērķis bija palielināt ienākumus no aviācijas darbībām un no darbībām, kas nav aviācijas darbības, kā arī dažādot risku un atkarību no “SkyEurope”, kurš bija lidostas vienīgais galvenais aviopārvadātājs, un izveidot stabilāku pasažieru skaita attīstību lidostā. “BTS” uzskata, ka visi šie faktori sekmētu tās tirgus vērtības pieaugumu.

3.   tabula

Regulāras satiksmes attīstība lidostā laikposmā no 2004. gada līdz 2007. gadam (pasažieru skaita ziņā)

(42)

“BTS” arī apgalvo, ka, tā kā vienošanos slēdza 2005. gada decembrī, salīdzinājumam jāizmanto tajā laikā pieejamie dati, t. i., piemērojamās lidostas nodevas citās Eiropas lidostās, kas konkurēja ar “BTS”, piesaistot aviopārvadātājus, kuri ir salīdzināmi ar “Ryanair”.

(43)

“BTS” arī apgalvo, ka ir vispārzināms, ka privātās lidostas parasti sniedz atlaides aviosabiedrībām, cerot sasniegt lielāku rentabilitāti. Atlaides, kas tika piešķirtas “Ryanair”, var šķist kā ekonomiska priekšrocība, ja salīdzina vienības cenas, neņemot vērā lidostas ekonomiskos ieguvumus un ietekmi. Pēc “BTS” domām, vienības cenas nevar novērtēt, neņemot vērā citus līguma noteikumus un nesaistot tās ar pārvadāto pasažieru skaitu, kopējo pasažieru skaitu gadā, lidmašīnu masu, lidojumu biežumu un skaitu gada laikā, sezonalitāti un attiecīgās izmaksas, kā arī citus faktorus, kas ietekmē lidostas rentabilitāti kopumā. Visi šie faktori ietekmē lidostas ieņēmumus un izmaksas, un tie ir jāņem vērā, salīdzinot cenas, ko piemēro atsevišķiem pārvadātājiem.

(44)

“BTS” uzskata, ka, slēdzot vienošanos, tā rīkojās kā privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs. Pirms “Ryanair” vienošanās parakstīšanas “BTS” veica šīs vienošanās ekonomiskos aprēķinus. Lai vienotos par nosacījumiem, starp “BTS” vadību un “Ryanair” tika organizēti vairāki konferences zvani. “BTS” aprēķinos bija novērtētas izmaksas un paredzamie ieņēmumi saistībā ar vienošanos, un šo aprēķinu pamatā bija dažādu lidostu pieredze attiecībā uz zemo cenu aviosabiedrībām.

(45)

“BTS” turklāt paskaidro, ka vienošanās noslēgšanas brīdī lidostai bija pietiekama darbības jauda, lai turpmākajos gados palielinātu pasažieru skaitu, un tādēļ tā negaidīja fiksēto izmaksu papildu palielināšanos saistībā ar palielinātu jaudu. “BTS” arī apgalvo, ka vienošanās ar citu aviopārvadātāju, lai nodrošinātu tādu pašu pasažieru skaita pieaugumu, kādu nodrošināja “Ryanair”, būtu noslēgta ar salīdzināmiem nosacījumiem. Attiecībā uz to pakalpojumu veidu, ko “BTS” sniedza “Ryanair” pasažieriem un lidmašīnām, lidosta paskaidro, ka šie pakalpojumi ir būtiski lētāki par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti standarta pārvadātājiem.

(46)

“BTS” paskaidro, ka ieņēmumi no “Ryanair” vienošanās nodrošina “garantētu ienākumu” plūsmu. To jo īpaši nosaka vienošanās 2.1. pants: laikposmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam“Ryanair” ir “BTS” jāmaksā par ne mazāk kā […] lidojumiem dienā, pat ja tā šajā laikposmā veic mazāk lidojumu. “BTS” uzskata, ka šī “Ryanair” apņemšanās ļauj labāk plānot ilgtermiņa ieguldījumus lidostā. Turklāt “BTS” paskaidro, ka, pateicoties “Ryanair”, lidostā būtiski palielinājās ieņēmumi no pakalpojumiem, kas nav aviācijas pakalpojumi.

(47)

Attiecībā uz mehānismu vienošanās noteikumos paredzētu atlaižu piemērošanu jauniem galamērķiem “BTS” uzsver, ka atlaidi nevar aprēķināt saistībā ar pirmo vienošanās spēkā esamības gadu, bet gan saistībā ar pirmajiem 12 mēnešiem, sākot no attiecīgo galamērķu apkalpošanas sākuma.

(48)

Attiecībā uz atlaidēm tā dēvētajiem “jaunajiem galamērķiem”“BTS” arī uzskata, ka šādas atlaides nerada selektīvu ekonomisku priekšrocību “Ryanair”, jo “BTS” ir gatava piedāvāt cenas ar atlaidēm galamērķiem, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kurus paredz vienošanās, un kas lidostai nodrošina ekonomisku ieguvumu. “BTS” arī uzsver, ka pārvadātājs ir tiesīgs saņemt cenu ar atlaidi tikai tad, ja tas veic vismaz […] lidojumus nedēļā uz regulāru galamērķi. Ar B 737-800 lidmašīnas paredzamo obligāto jaudas izmantojumu (63 %) (17) tas nozīmē vismaz 90 000 jaunu pasažieru gadā, kas atbilst vairāk nekā 6,5 % no kopējā pasažieru skaita, ko lidosta apkalpoja vienošanās parakstīšanas laikā, un kas arī atbilst vairāk nekā 4,3 % no kopējā pasažieru skaita, ko lidosta apkalpoja 2007. gadā.

(49)

Tajā pašā laikā jānorāda, ka līdz šai dienai tikai viens no “Ryanair” galamērķiem kopš vienošanās parakstīšanas ir atbildis nosacījumiem par atlaides piešķiršanu, proti, Frankfurte (Hāna). Vienošanās parakstīšanas laikā neviens cits aviopārvadātājs neveica un arī tagad neveic regulārus lidojumus uz šo galamērķi, tādēļ “Ryanair” nav pārņēmis esošus pasažierus no cita aviopārvadātāja.

(50)

Turklāt “BTS” paskaidro, ka, ja aviopārvadātājs atbilst nosacījumiem par “jauno galamērķi”, ekonomiskais ieguvums no šāda galamērķa pat pēc vislielākās atlaides piešķiršanas pirmajā gadā ir vairāk nekā […] gadā, kas ir par […] vairāk nekā no parasta vidēja galamērķa, kuru apkalpo cits aviopārvadātājs, veicot trīs lidojumus nedēļā saskaņā ar AIP cenām (t. i., […]), un kas ir gandrīz par […] vairāk nekā cita pārvadātāja galamērķis, veicot piecus lidojumus nedēļā saskaņā ar AIP cenām (t. i., […]).

(51)

“BTS” uzskata, ka jauns galamērķis būtiski sekmē lidostas izaugsmi un attīstību jo īpaši lidostas jaudas (terminālu ēkas un skrejceļi) intensīvākas izmantojamības dēļ un ieguvums no lieliem ieņēmumiem, kas gūti šāda jaunā galamērķa ieviešanas dēļ, lielā mērā pārsniedz sniegtās atlaides un būtiski palielina uzņēmuma esošās fiksētās izmaksas (18), kā arī vienlaikus lidostas sniegto pakalpojumu cenu ilgtspēju (sk. AIP cenu attīstību). “BTS” arī apgalvo, ka šāds jauns galamērķis sekmē arī regulāras satiksmes daļas pieaugumu lidostā un samazina lidostas jaudas neregulāru izmantojumu, ko rada vasaras (čartera) lidojumi, kuri ir visbūtiskākie faktori, kas skar vajadzību veikt ieguldījumus jaunas lidostas jaudas radīšanā un kas negatīvi ietekmē lidostas budžetu, radot nolietojumu un procentus, un rezultātā rada vajadzību palielināt sniegto pakalpojumu cenas.

(52)

“BTS” precizē, ka nosacījumos par atlaižu piešķiršanu jauniem galamērķiem jāņem vērā prasība veikt septiņus lidojumus nedēļā, ko “Ryanair” izpildīja tikai attiecībā uz galamērķi Frankfurte (Hāna). Tomēr “Ryanair” sāka lidojumus uz vairākiem “jauniem” galamērķiem, kuriem tā nesaņēma atlaides, jo nedēļas lidojumu biežums nebija pietiekams (piemēram, Stokholma (Skavsta), Īstmidlenda, Bristole un Brēmene).

(53)

Attiecībā uz maršrutu rentabilitāti “BTS” paskaidro, ka tās rīcībā nav šāda informācija un ka maršruta rentabilitāti var novērtēt tikai aviopārvadātājs. Kopš pakalpojumu sniegšanas sākuma “BTS” lidostā “Ryanair” ir atcēlusi tikai vienu maršrutu (Bratislava–Brēmene, Vācija). Maršrutu atcēla pēc astoņiem darbības mēnešiem, lai gan “Ryanair” samaksāja par to atrunāto cenu (t. i., zemāku par AIP noteikto). “BTS” norāda, ka tas ir labs piemērs tam, ka jebkādas atlaides piešķiršana par galamērķiem saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem nav pietiekams faktors, lai uzturētu nerentablu maršrutu.

(54)

“BTS” uzskata, ka vienošanās “Ryanair” nenodrošināja priekšrocību, jo tās pamatā bija tirgus noteikumi, un ka tādēļ tā nav valsts atbalsts. Tāpēc tā nesniedza paskaidrojumus par saderības kritērijiem.

(55)

“BTS” arī uzskata, ka 2005. gada vadlīnijas nav juridiski saistoši tiesību akti Kopienas tiesībās, t. i., tās nav saistošas ES dalībvalstīm un fiziskām un juridiskām personām. Tikai regulas, direktīvas un lēmumi ir saistoši. Ieteikumiem un atzinumiem nav saistoša spēka. Turklāt “BTS” apgalvo, ka vienošanos noslēdza 2005. gada 5. decembrī, savukārt 2005. gada vadlīnijas publicēja 2005. gada 9. decembrī, un ka tās šai lietai nepiemēro ar atpakaļejošu spēku.

(56)

“Ryanair” savas piezīmes (2008. gada 8. augusts) sāka, norādot, ka, pēc tās domām, oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšana bija netaisnīga un nevajadzīga. Aviosabiedrība arī paziņoja, ka tā pauž nožēlu par to, ka Komisija “Ryanair” nedeva iespēju piedalīties iepriekšējā pārbaudē.

(57)

Attiecībā uz lietas būtību “Ryanair” uzskata, ka Komisijai savs viedoklis bija jābalsta uz standarta komerciāliem pasākumiem un, cita starpā, uz pierādījumiem no salīdzināmām lidostām, ko “Ryanair” iesniedza “Charleroi” izmeklēšanā, un uz šā pamata Komisijai bija jāpieņem lēmums, ka šī vienošanās atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un līdz ar to tā nav valsts atbalsts.

(58)

Attiecībā uz vienošanās finansēšanu, izmantojot valsts resursus, un tās neattiecināmību uz Slovākijas iestādēm “Ryanair” uzskata, ka “BTS”, slēdzot vienošanos, rīkojās autonomi un ka tādēļ šajā gadījumā nav iesaistīts valsts pasākums.

(59)

Pēc “Ryanair” domām, sūdzības iesniedzēju ietekmējuši “Ryanair” iebildumi pret to, ka Vīnes lidosta pārņemtu “BTS”, un vienošanās slēgšanas laiks kā pierādījums valsts atbalsta piešķiršanai, un aviosabiedrība arī domā, ka sūdzības iesniedzējs ir palielinājis šķietamo “Ryanair” piešķirtās iespējamās priekšrocības apmēru.

(60)

Lai gan “Ryanair” apliecina, ka “BTS” privatizācijas procesā (19) pircēja izvēle patiesi izraisīja ar konkurenci saistītas bažas, tā uzskata, ka, ņemot vērā “Ryanair” situāciju, būtu absurdi secināt, ka aviosabiedrība ir pret lidostas privatizāciju vai ka tā iebilda pret to, ka Vīnes lidosta pārņem “BTS”, jo vienošanās, iespējams, varētu būt spēkā tikai, ja lidosta piederētu valstij, jo ir nepieciešams valsts atbalsts. “Ryanair” arī paskaidro, ka tā nebija pret “BTS” privatizāciju kā tādu, bet gan pret lidostas pircēja (Vīnes lidosta) izvēli, jo tas būtu likvidējis konkurences spiedienu, ko radīja Bratislavas lidosta attiecībā uz Vīnes lidostu, un būtu izslēdzis izvēles iespēju aviosabiedrībām, kuras vēlas apkalpot teritoriju, kas ietver Slovākijas Republikas, Austrijas, Ungārijas un Čehijas Republikas daļas.

(61)

Attiecībā uz vienošanās noslēgšanas laiku “Ryanair” paskaidro, ka pirms vienošanās noslēgšanas notika ilgstoša sagatavošanās un sarunas starp “Ryanair” un “BTS”, kas sākās vismaz 2003. gada decembrī. Vienošanos patiesi noslēdza 2005. gada 5. decembrī, lai gan pēdējais piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2006. gada 24. janvāris, t. i., vairāk nekā pusotru mēnesi vēlāk.

(62)

Turklāt “Ryanair” arī paskaidro, ka laikposmā no 2005. gada septembra līdz 2006. gada martam tai bija plānots saņemt 20 lidmašīnas, no kurām ne vairāk kā četras bija paredzēts izmantot “BTS” darbībām. Šo darbības apsvērumu dēļ vienošanās noslēgšanu nevarēja atlikt uz vairāk nekā desmit mēnešiem, gaidot uz privatizācijas piedāvājumu noslēgšanu un Slovākijas Republikas Pretmonopola biroja apstiprinājumu (pirmais termiņš bija 2006. gada 15. augusts ar pagarinājumu par 45 dienām līdz 2006. gada oktobrim).

(63)

Attiecībā uz AIP “Ryanair” uzskata, ka šis dokuments sniedz tikai norādes un nav “BTS” saistošs sarunās ar aviosabiedrībām. Turklāt AIP nodrošina īpašas atlaides un atvieglojumus attiecībā uz tā noteikumiem, tādējādi publiskojot tādu atlaižu pieejamību, par ko var vest sarunas starp lidostas operatoriem un aviosabiedrībām katrā gadījumā atsevišķi.

(64)

Attiecībā uz standarta stāvvietas maksu, ko piemēro, ja lidmašīna tiek novietota stāvvietā ilgāk par divām stundām, “Ryanair” paskaidro, ka šī maksa uz to neattiektos tās darbību specifisko iezīmju dēļ un tādēļ, ka Bratislavas lidosta nav “Ryanair”“bāze”. “Ryanair” lidmašīnas nekad netiek novietotas “BTS” stāvvietā, un “Ryanair” ātrā apgrozījuma procesa dēļ aviosabiedrības lidmašīnas lidostā katru reizi pavada tikai 25 minūtes un nekad netiek novietotas īpašajās stāvvietu zonās.

(65)

Attiecībā uz jaunu maksu ieviešanu “Ryanair” uzskata, ka Komisijas interpretācija ir maldinoša, jo liek noprast, ka uz “Ryanair” jaunas maksas neattieksies. Tomēr šādas maksas vienkārši tieši iekasēs “BTS”, nevis “Ryanair”. “Ryanair” arī paskaidro, ka šādas maksas, ja tās tieši iekasē “Ryanair”, negatīvi ietekmētu aviosabiedrības uzņēmējdarbības modeli un pasažieru skaitu.

(66)

Turklāt “Ryanair” apgalvo, ka, ja konkrētas standarta maksas, kas piemērojamas lidostā, tiktu likvidētas vai samazinātas, aviosabiedrība negūtu nekādu labumu, jo apvienoto nolaišanās, lidostas izlidošanas un apkalpošanas maksu, kuru paredz vienošanās, nesamazina, ja tiek samazinātas lidostas standarta maksas. Slēdzot vienošanos, “Ryanair” uzņēmās šādu risku. Un šis risks faktiski īstenojās, jo nolaišanās maksa 2008. gada janvārī tika samazināta par 7,1 %. Turklāt vienošanās paredz pakalpojuma maksas ikgadēju paaugstinājumu par […].

(67)

“Ryanair” apstrīd Komisijas provizoriskos secinājumus, ka nav atbilstības privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo Slovākijas iestādes starp vienošanās nodrošinātajām priekšrocībām ir minējušas reģionālās ekonomikas attīstību, iespējamo ieguldījumu ieplūdumu un citu sekundāru un terciāru ekonomisko ietekmi.

(68)

Tā arī paskaidro, ka “BTS” galvenais mērķis bija optimizēt pasažieru skaitu un konkurēt lidostu pakalpojumu tirgū un ka “BTS” savu lēmumu balstīja uz nepārtraukti atjauninātām finanšu analīzēm, ko var apstiprināt arī vēstuļu apmaiņa starp “BTS” un “Ryanair” garā sarunu procesa laikā, kurš sākās 2003. gada decembrī. “Ryanair” norāda, ka, piemēram, “BTS”2003. gada 12. decembra vēstule, kurā ietverts starpposma piedāvājums par atlaidēm, norāda uz to, ka lidosta bija veikusi finansiālo izmaksu un ieguvumu analīzes. Turklāt “Ryanair” norāda, ka arī no 2004. gada 16. novembra elektroniskā pasta izriet, ka “BTS” analizējusi riskus saistībā ar vienošanos, piemēram, lidosta piekrita pakalpojuma maksā ietvert tikai tās maksas, kuras tā kontrolē (piemēram, pakalpojuma maksā tā neietvēra gaisa satiksmes kontroli, jo šo maksu “BTS” nekontrolē). “Ryanair” arī sniedz piemēru, ka tā “BTS” iesniedza UNISYS ziņojumu par sekundāru lidostu spēju pārņemt daļu no primāru lidostu satiksmes.

(69)

“Ryanair” paskaidro, ka maksas, ko tā maksāja “BTS”, ir tādas pašas kā citās salīdzināmās lidostās vai pat augstākas (piemēram, privātā Blekpūlas lidosta Apvienotajā Karalistē). “Ryanair” apgalvo, ka tā Komisijai sniedza arī piemērus par maksām vairākās privātās un privāti finansētās lidostās “Charleroi” lietas administratīvās un tiesu procedūras dažādos posmos, un atsaucas uz apgalvojumiem, datiem un secinājumiem, kas sniegti “Charleroi” lietā turpmākiem paskaidrojumiem. Pēc aviosabiedrības domām, nav vajadzības veikt sarežģītu ekonomisku novērtējumu; jāpietiek ar vienkāršu privātu un privāti finansētu lidostu maksu salīdzinājumu.

(70)

“Ryanair” arī uzskata, ka, tā kā ar 2009. gada 1. jūliju no Bratislavas lidostas tā ir apņēmusies apkalpot vismaz […] maršrutus dienā, kas atbilst vairāk nekā 2 miljoniem pasažieru gadā, pieņemot, ka noslodzes faktors ir 75 %, aviosabiedrība lidostai nodrošināja stabilu ienākumu plūsmu. Turklāt “Ryanair” norāda, ka šos ienākumus garantēja soda nauda, kas būtu maksa par […] maršrutiem dienā, ja “Ryanair” neizpildītu šo apņemšanos. Tādēļ aviosabiedrība domā, ka zemāku maksu piemērošana lidostā tika īstenota, ņemot vērā ekonomisko priekšrocību, tāpēc tā atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(71)

Turklāt pakalpojuma maksa par jauniem galamērķiem ir balstīta uz lidojumu biežumu (septiņi lidojumi nedēļā) un atbilst vairāk nekā 100 000 pasažieriem gadā (ar pieņēmumu, ka noslodzes faktors ir 75 %). “Ryanair” paskaidro, ka atlaides par jauniem galamērķiem aviosabiedrības piezīmju sagatavošanas laikā attiecās tikai uz maršrutu Bratislava–Frankfurte (Hāna). Tā arī apgalvo, ka atlaides, ko “BTS” piešķīrusi par jauniem galamērķiem, atbilst nozares praksei, jo daudzas privātas un valstij piederošas lidostas piemēro tāda paša vai augstāka līmeņa atlaides par jauniem galamērķiem.

(72)

“Ryanair” arī paskaidro, ka, nodrošinot lidostai lielu skaitu pasažieru, tā palīdz maksimāli palielināt ar aviāciju nesaistīto ieņēmumu un terminālu izmantošanu. Ar aviāciju nesaistītie ieņēmumi ietver pasažieru stāvvietu maksas, ieņēmumus no uzņēmumiem, kas piesaistīti lidostai, piemēram, automašīnu noma, veikali, pasta nodaļas un restorāni, ieņēmumi no lidostas transporta uz tuvākajām pilsētām, kā arī ieņēmumi no reklāmas. Turklāt “Ryanair” uzskata, ka lidosta var nodrošināt papildu ieņēmumus saistībā ar biļešu un papildu bagāžas komisijas maksām, kā arī ietaupīt izmaksas, izmantojot atšķirīgas reģistrācijas procedūras.

(73)

“Ryanair” noraida sūdzības iesniedzēja pieņēmumus, ka tās lidmašīnu noslodzes faktors, iespējams, ir 84 % un ka maksimālā pacelšanās masa uz lidmašīnu ir 69,9 tonnas. Šie pieņēmumi ir pārspīlēti, lai palielinātu “Ryanair” piešķirtās iespējamās priekšrocības apjomu. “Ryanair” paskaidro, ka sarunu laikā ar “BTS” aviosabiedrības pieņēmums par noslodzes faktoru uz lidmašīnu bija 75–80 %, ko apstiprināja ex-post statistika. Maksimālā pacelšanās masa “Ryanair” lidmašīnai, kas lido uz Bratislavas lidostu un no tās, ir 67 tonnas.

(74)

Pēc “Ryanair” domām, jau 2005. gadā bija paredzams, ka ar “BTS” noslēgtā vienošanās lidostai nodrošinās lielāku peļņu un tādējādi arī pievienoto vērtību akcionāriem. Aviosabiedrība ir noslēgusi līdzīgus līgumus ar citām privātām un valsts lidostām, piemēram, Londonas Stanstedas lidostu, Londonas Lūtonas lidostu, Prestviku vai Hānu.

(75)

“Ryanair” domā, ka šim pasākumam pietrūkst selektivitātes, jo vienošanos noslēdza neekskluzīvi, un jebkurš cits aviopārvadātājs varēja saņemt tādus pašus nosacījumus, kādi “Ryanair” piešķirti saskaņā ar tās saistībām. Tā arī uzskata, ka vienošanās nodrošina pārredzamību un nediskrimināciju attiecībā uz citām aviosabiedrībām piedāvāto finanšu un darbības nosacījumu piemērošanu.

(76)

“Ryanair” paskaidro, ka vienošanās noslēgšanas laikā lidosta neizmantoja pilnu savu jaudu un ka tā būtu varējusi uzņemt “Ryanair” konkurentus. Tā apgalvo, ka “SkyEurope” tika piešķirti vismaz tādi paši nosacījumi kā “Ryanair”, jo “SkyEurope” saistības bija salīdzināmas.

(77)

“Ryanair” apstrīd Komisijas provizoriskos secinājumus procedūras uzsākšanā saistībā ar konkurences izkropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Jo īpaši tā iebilst pret to, ka Komisija neanalizēja pasākumus starp konkurējošām aviosabiedrībām un lidostām.

(78)

Slovākijas iestādes savas piezīmes sāka, apgalvojot, ka tās pilnībā atbalsta “BTS” un “Ryanair” apgalvojumus par to, ka vienošanās nav saistīta ar valsts atbalstu “Ryanair” un ka tā noslēgta saskaņā ar tirgus noteikumiem.

(79)

Attiecībā uz vienošanās attiecināmību uz valsti iestādes jo īpaši uzsver, ka vienošanos noslēdza tikai pēc ilgstoša sarunu procesa starp lidostas vadību un “Ryanair”. Pēc Slovākijas iestāžu domām, ja vienošanās būtu attiecināma uz valsti, sarunu process būtu bijis ātrāks. Ir arī skaidrs, ka vienošanās netika noslēgta spiediena ietekmē. Iestādes arī apgalvo, ka lidosta ir neatkarīga no vietējām un reģionālām iestādēm un ka tā spēja finansēt savas darbības izmaksas, izmantojot savus ieņēmumus un bez iestāžu iejaukšanās.

(80)

Slovākijas iestādes arī apgalvo, ka “BTS” rīkojās kā tirgus ieguldītājs ar mērķi lidostai iegūt vislabvēlīgākos līguma noteikumus. “BTS” bija nesen Finanšu ministrijai iesniegusi 2003. gada nogalē sagatavotu ziņojumu, ko izstrādājis konsultāciju uzņēmums attiecībā uz zemo cenu stratēģiju lidostā. Šā ziņojuma mērķis bija aprakstīt zemo cenu aviosabiedrību uzņēmējdarbības darbības un tendences pasaulē un Centrāleiropā, lai lidostas vadībai sniegtu ieteikumus saistībā ar cenām, kā arī mārketinga un finanšu jautājumiem. Vēl vienu analīzi veica 2004. gada aprīlī, lai novērtētu pasažieru skaita pieaugumu lidostā un cenu iespējas.

(81)

Slovākijas iestādes apstiprina, ka “BTS” arī piemēroja vai piedāvāja atlaides par jauniem plānotiem galamērķiem citiem pārvadātājiem, piemēram, “Easyjet” un “SkyEurope”, un ka vienošanās ar “Ryanair” neietvēra īpašu atkāpi. Tās arī apgalvo, ka “jauna galamērķa” definīcija bija salīdzināma ar citiem pārvadātājiem piemēroto definīciju un ka “Ryanair” nekādā veidā netika nodrošināta priekšrocība.

(82)

Slovākijas iestādes arī paskaidro, ka, lai gan tās uzskata, ka vienošanās ar “Ryanair” neietver valsts atbalstu, tās lūgušas lidostai veikt ex-post analīzi attiecībā uz vienošanās rentabilitāti. No analīzes rezultātiem izriet, ka vienošanās rezultātā laikposmā no 2006. līdz 2007. gada lidostas rentabilitāte bija 8,5 % līdz10 %.

(83)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(84)

LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi. Tādēļ, lai noteiktu, vai šis pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jābūt atbilstībai visiem šiem nosacījumiem. Jo īpaši finansiālajam atbalstam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(85)

Šajā gadījumā Slovākijas iestādes apgalvo, ka “BTS” ir rīkojusies tā, kā tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu rīkojies līdzīgā situācijā. Tādā gadījumā “Ryanair” ar vienošanos nav saņēmusi priekšrocību un pasākumā nav iesaistīts valsts atbalsts.

(86)

Novērtējot, vai vienošanās tika noslēgta saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem, Komisijai jāizvērtē, vai līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, kas darbojas saskaņā ar parastiem tirgus ekonomikas nosacījumiem, būtu iesaistījies tādos pašos vai līdzīgos komerciālos pasākumos, kādos iesaistījās “BTS” (20).

(87)

Abas ieinteresētās personas (t. i., “BTS” un “Ryanair”) apgalvo, ka arī citas privātas un valstij piederošas lidostas piešķir atlaides, kuru pamatā ir pasažieru skaits, kā arī atlaides par jauniem galamērķiem, paredzot savas rentabilitātes palielināšanos un infrastruktūras labāku izmantošanu. Tādējādi ieinteresētas personas uzskata, ka Komisijai tās privātā tirgus ieguldītāja tests jāierobežo, veicot tikai vienošanās noteikto maksu salīdzinājumu ar lidostu maksām, ko zemo cenu aviosabiedrībām piemēro citas Eiropas lidostas. Jo īpaši “Ryanair” apgalvo, ka Bratislavas lidostas maksas ir līdzīgas maksām, ko piemēro salīdzināmas lidostas (piemēram, Blekpūlas lidosta Apvienotajā Karalistē) vai pat augstākas par tām.

(88)

Šajā saistībā Komisija uzskata, ka, lai gan citās Eiropas lidostās piemērotās maksas var nodrošināt ļoti vispārīgu kritēriju attiecībā uz lidostu pakalpojumu cenām, tās neļauj secināt, ka “BTS” šajā gadījumā ir rīkojusies kā privāts ieguldītājs.

(89)

Ieņēmumu un izmaksu struktūra katrā lidostā ir atšķirīga. Šīs struktūras it sevišķi ir atkarīgas no lidostas attīstības līmeņa, jo īpaši attiecībā uz pasažieru skaitu, aviosabiedrībām, kas apkalpo lidojumus no lidostas un uz to, pieejamo jaudu (pārmērīga jauda, jaudas ierobežojumi vai nepieciešamība veikt jaunus ieguldījumus pasažieru skaita palielināšanās dēļ), infrastruktūras darbmūžu, aizstāšanas ieguldījumu nepieciešamību, nolietojuma līmeņiem, regulatīvo nastu, kura var atšķirties katrā dalībvalstī, kā arī vēsturiskiem parādiem un saistībām. Komisija arī piebilst, ka vienošanās ar aviosabiedrībām katrā lidostā var būt atšķirīgas un ka tās var būt atkarīgas no lidostas atrašanās vietas pievilcības attiecīgajai aviosabiedrībai un tās konkurentiem, teritorijas izmēra un piedāvāto pakalpojumu līmeņa.

(90)

Tādēļ Komisija uzskata, ka jautājums par to, vai vienošanās nodrošina priekšrocību “Ryanair”, ir jāizvērtē saistībā ar Bratislavas lidostas nosacījumiem un nevis citās Eiropas lidostās piemēroto maksu vienkāršu salīdzinājumu, kuru raksturpazīmes var atšķirties.

(91)

Saskaņā ar tiesu prakses principiem Komisijai ir jāsalīdzina “BTS” rīcība ar tāda privāta operatora rīcību, ko vada rentabilitātes izredzes (21). “BTS” apgalvo, ka tā rīkojās racionāli, taču neiesniedza Komisijai oficiālu rakstisku ziņojumu.

(92)

Tiesa “Stardust Marine” spriedumā atzina, ka “[…] vai valsts ir rīkojusies kā apdomīgs tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs, ir jāņem vērā stāvoklis laikposmā, kad tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, lai tādējādi varētu novērtēt, vai valsts rīcība ir bijusi ekonomiski saprātīga, un ir jāatturas no vērtējuma, kura pamatā ir vēlāka situācija” (22).

(93)

Lai varētu veikt privāto ieguldītāju pārbaudi, Komisijai ir jāņem vērā stāvoklis laikposmā, kad tika parakstīta vienošanās. “BTS” vienošanos ar “Ryanair” parakstīja 2005. gada 5. decembrī. Komisijai savs novērtējums jāpamato arī uz informāciju un pieņēmumiem, kas operatoram bija pieejami vienošanās parakstīšanas laikā.

(94)

Saskaņā ar vienošanos (2.1. pants) “Ryanair” apņēmās no 2009. gada vidus nodrošināt, ka tā apkalpo ne mazāk kā […] esošus galamērķus dienā. Pēc 2009. gada vidus tika paredzēta daudz mazāka izaugsme. Vienošanās 6.4. pantā noteikts, ka cena par standarta galamērķi ir EUR […] par lidojumu (ielidošana un izlidošana), kas gadā palielinās par […].

(95)

Saskaņā ar vienošanās 6.3. pantu par jauniem galamērķiem piemēro samazinātu likmi EUR […] apmērā par katru lidmašīnas lidojumu turp un atpakaļ, un šī likme palielinātos par EUR […] gadā sešu gadu laikposmā, sākot no jaunā galamērķa ieviešanas. Arī lidostas sniegtā informācija liecina, ka jauni galamērķi veidotu ne vairāk kā 20 % no kopējā galamērķu skaita, ko apkalpo “Ryanair” (23).

(96)

Uz šāda pamata lidosta varēja paredzēt ieņēmumus, ko nodrošinātu vienošanās ar “Ryanair”. Jāuzsver, ka šādos ieņēmumos ņem vērā tikai aviācijas ieņēmumus un nevis netiešos ieņēmumus.

(97)

Komisija piebilst, ka “Ryanair” apņemšanās dēļ apkalpot ne mazāk kā […] maršrutus no lidostas dienā, “BTS” vienošanās spēkā esamības laikā varēja paredzēt stabilus un paredzamus ieņēmumus.

(98)

Aplēses par lidostas izmaksām vienošanās spēkā esamības laikā veica, paredzot faktiskās izmaksas (24) līdz 2016. gadam, pamatojoties uz lidostas darbības plānu.

(99)

Daļa katru attiecīgo izmaksu pozīcijas bija attiecināta uz vienošanos saskaņā ar kodiem, kas apzīmēja pasažieru daļu (29,38 % pasažieru 2007. gadā), lidmašīnu kustību lidostā (12,69 % – 2007. gadā), maksimālo pacelšanās masu (19,07 %) un administratīvās vajadzības, kuras attiecināmas uz vienošanos, kā arī “Ryanair” piedāvāto pakalpojumu līmeni. Gada plānotie izmaksu attiecināšanas kodi ir sīkāk attēloti 4. tabulā, kas parāda, ka izmaksu daļa, ko sedz “Ryanair”, palielinās, paplašinoties tās darbībai lidostā.

4.   tabula

Izmaksu sadales principi attiecībā uz “Ryanair” vienošanos, 2008.–2016. gads

(100)

Tādēļ izmaksas bija saplānotas līdz 2016. gadam, veicot šādus galvenos pieņēmumus, pamatojoties uz lidostas darbības plānu:

(101)

Tabulā turpmāk sniegts ieņēmumu un izmaksu aprēķinu kopsavilkums saistībā ar vienošanos un tās ietekmi uz “BTS” peļņu spēkā esības laikā. Šo aprēķinu pamatā ir “BTS” vadības nodrošinātais darbības plāns un iepriekš izklāstītie pieņēmumi.

5.   tabula

“Ryanair” vienošanās rentabilitātes analīze, 2005.–2016. gads

(102)

Komisija atzīmē, ka “Ryanair” vienošanās tās spēkā esības laikā sniedz pozitīvu ieguldījumu “BTS” finanšu rādītājos ar peļņas NPV, kas ir […] miljoni. Tāpat vienošanās spēkā esamības laikā paredzēja pozitīvu “BTS” vispārējo NPV.

(103)

Komisija arī secina, ka vienošanās ietver visas ar to saistītās izmaksas. Tā dēvētā “pilnu izmaksu pieeja” šajā gadījumā ietver lidostas infrastruktūras nolietojuma izmaksas un visas citas darbības izmaksas; tā ietver arī vēsturiskas infrastruktūras izmaksas (26) un drošības un drošuma pasākumu izmaksas, kas var ietvert pasākumus, kuri ietilpst valsts policijas kompetencē un nebūtu saimnieciska darbība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Arī ieņēmumi, kas nav aviācijas ieņēmumi, bet ir attiecināmi uz vienošanos, netika ņemti vērā. Tādējādi peļņas NPV, šķiet, ir novērtēts pārāk zemu un vienošanās pozitīvajam ieguldījumam jābūt lielākam.

(104)

Komisija arī secina, ka 2010. un 2011. gadā, kad darbību sāks jaunā termināļa pirmā daļa (27) un lidostā tiks nodrošināta papildu jauda, tās izmaksas (jo īpaši nolietojuma un energoresursu izmaksas) palielināsies par 33 % līdz 38 % salīdzinājumā ar 2008. gadu un negatīvi ietekmēs rezultātus šo pirmo divu gaidu laikā.

(105)

No 5. tabulas izriet, ka vienošanās vidējā peļņas norma (28) (vai tā dēvētie ienākumi no tirdzniecības) ir […] un ir salīdzināma ar vidējām peļņas normām citās ES lidostās 2006. un 2007. gadā (sk. tabulā turpmāk).

6.   tabula

Peļņas norma citās ES lidostās, 2006. un 2007. gads

(106)

Komisijas eksperts arī veica vienošanās neto pašreizējās vērtības jutīguma analīzi, lai izvērtētu, kā līguma rentabilitāti ietekmē nolietojuma un energoresursu izmaksu variācijas gadījumā, kad šīs izmaksas bija novērtētas par zemu.

7.   tabula

Jutīguma analīze (nolietojuma un energoresursu izmaksu palielināšanās) par “Ryanair” vienošanās rentabilitāti

(107)

Neskatoties uz jutīguma analīzes variācijām no 10 % līdz 25 %, vienošanās ieguldījums “BTS” neto peļņā ir pozitīvs un ir no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem.

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka “BTS” lēmums noslēgt vienošanos ar “Ryanair” bija racionāls, pamatojoties uz iepriekš minēto izmaksu un ieguvumu analīzi.

(109)

Komisija uzskata, ka ir svarīgi aplūkot vienošanos saistībā ar “BTS” iepriekšējo darbību un tās pozīciju tirgū attiecīgajā laikā.

(110)

Komisija arī atzīmē, ka saskaņā ar “Charleroi” spriedumu (29) šo pasākumu novērtēšanā tai jāizskata visas attiecināmās pasākuma iezīmes un to konteksts.

(111)

Šajā gadījumā, novērtējot “BTS” lēmuma slēgt vienošanos pamatojumu, papildus izmaksu un ieguvumu analīzei jāizvērtē citas iezīmes – lidostā darbojošos aviosabiedrību dažādība (un tādējādi riska samazinājums), labāka resursu sadale un pārmērīgas jaudas samazināšana.

(112)

Tā kā Slovākijas Republikai pašlaik nav valsts aviosabiedrības un tās iepriekšēja aviopārvadātāja darbība pārvadājumu ziņā bija neliela (6 % no “BTS” pasažieriem 2005. gadā) un tā kā citās dalībvalstīs salīdzināmas aviosabiedrības joprojām pārvadā vismaz 40 % no pasažieriem salīdzināmās lidostās, “BTS” bija lielā mērā atkarīga no privātās aviosabiedrības “SkyEurope”, kas pārvadāja apmēram 73 % no lidostas pasažieriem 2005. gadā. Jāatzīmē, ka ar “Ryanair” noslēgtās vienošanās dēļ “BTS” patiesi spēja dažādot savu klientu bāzi un tādējādi samazināt risku, kas radās 2009. gadā, jo “SkyEurope” bankrotēja.

(113)

Turklāt “BTS” samazināja arī risku radīt pārmērīgu jaudu, veco termināli aizstājot ar jaunu un lielāku termināli. Infrastruktūras izmantojuma optimizācija un biežāka izmantojamība ļāva arī, sākot no 2008. gada, samazināt standarta AIP maksas. Turklāt “BTS” neietvēra tā dēvētās “pakalpojuma maksas”, ko tā nekontrolēja, piemēram, gaisa satiksmes kontroles maksas.

(114)

Turklāt “Ryanair” savā tīmekļa vietnē Bratislavu reklamē kā vienu no tās galamērķiem. Tomēr “BTS” nemaksā par šo publicitāti, lai gan nevar izslēgt iespēju, ka tai varētu būt zināma vērtība.

(115)

Komisija atzīmē, ka visi šie kvalitatīvie faktori arī ir pozitīvi ietekmējuši “BTS” darbības un finansiālo situāciju un palielinājuši tās tirgus vērtību akcionāriem. Tādēļ tie papildina iepriekšminēto izmaksu un ieguvumu analīzi.

(116)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka “Ryanair” vienošanās parakstīšanas laikā “BTS” uzskatīja, ka vienošanās nodrošinās lidostai lielāku rentabilitāti. Tādēļ Komisija var pieņemt, ka līdzīgos apstākļos tirgus ekonomikas operators būtu pieņēmis lēmumu slēgt līdzīgu vienošanos ar “Ryanair”, kādu noslēdza “BTS”.

(117)

Tā kā nav izpildīts vismaz viens kumulatīvais kritērijs saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka vienošanās nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,

—

nolaišanās maksa: SKK 425 (apm. EUR 11,20) par tonnu (MTOM),

—

stāvvietas maksa: SKK 9 (apm. EUR 0,237) par tonnu stundā,

—

pasažieru nodevas: SKK 490 (apm. EUR 12,90) par pasažieri,

—

maksa par piekļuvi un gaisa satiksmes kontroli: SKK 230 (apm. EUR 6,07) par tonnu.