1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/25

(1)

Komisija, 2009. gada 3. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojumu par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka tiek sākta antisubsidēšanas procedūra attiecībā uz dažu veidu Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu (“attiecīgās valstis”) izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) importu Savienībā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu veidu Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) importu Eiropas Savienībā (“Savienībā”) un sāka atsevišķu izmeklēšanu (“AD procedūra”).

(3)

Antisubsidēšanas procedūra tika sākta pēc tam, kad 2009. gada 20. jūlijāPlastics Europe Polietilēntereftalāta komiteja (“iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuru produkcija ir nozīmīga daļa, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Eiropas Savienības kopējā dažu veidu polietilēntereftalāta ražošanas apjoma. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un par tās radīto būtisko kaitējumu, ko atzina par pietiekamu, lai pamatotu antisubsidēšanas procedūras sākšanu.

(4)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu (“AAE”) valdībām, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais Irānas, Pakistānas un AAE izcelsmes PET imports rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Attiecīgās valdības tika aicinātas apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu savstarpēju vienošanos par risinājumu. Visas valdības pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika. Apspriežu laikā neizdevās panākt savstarpēju vienošanos par risinājumu. Tomēr pienācīgi ņēma vērā attiecīgo valstu iestāžu atsauksmes attiecībā uz sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka shēmas nav kompensējamas. Apspriežu laikā vai pēc tām tika saņemta Pakistānas un AAE valdību iesniegta informācija.

(5)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzību iesniegušos ražotājus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos iesaistītos importētājus/tirgotājus un lietotājus, ražotājus eksportētājus un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā paust savu viedokli rakstveidā un lūgt, lai tās uzklausītu.

(6)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(7)

Ņemot vērā acīmredzami lielo Savienības ražotāju un importētāju skaitu, saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tika paredzēts kaitējuma pārbaudīšanai izmantot pārbaudi izlases veidā. Lai Komisija varētu izlemt, vai būs vajadzīga pārbaude izlases veidā un nepieciešamības gadījumā veiktu atlasi, visus Savienības ražotājus un importētājus lūdza pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā (no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam).

(8)

Četrpadsmit Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, Komisija izlasē iekļāva piecus Savienības ražotājus, kuru produkcija veidoja 65 % no pārdevumiem, ko veica visi Savienības ražotāji, kuri sadarbojās.

(9)

Astoņi importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Pamatojoties uz importētāju, kuri sadarbojās, sniegto informāciju, Komisija izlasē iekļāva divus importētājus, kuru importa apjoms veidoja 83 % no visu importētāju, kuri sadarbojās, importa apjoma un 48 % no visa AAE, Irānas un Pakistānas izcelsmes importa apjoma.

(10)

Komisija nosūtīja anketas attiecīgo valstu iestādēm, ražotājiem eksportētājiem, atlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, atlasē iekļautajiem importētājiem un visiem zināmajiem iesaistītajiem lietotājiem un piegādātājiem, kā arī tiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(11)

Atbildes uz anketām saņēma no attiecīgo valstu iestādēm, viena Irānas ražotāja eksportētāja un tā saistītā tirgotāja, viena Pakistānas ražotāja eksportētāja un viena Apvienoto Arābu Emirātu ražotāja eksportētāja, pieciem atlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena atlasē iekļautā importētāja, desmit lietotājiem no Savienības, trīs izejmateriālu piegādātājiem. Turklāt septiņi Savienības ražotāji, kuri sadarbojās, sniedza pieprasītos vispārējos datus kaitējuma analīzes veikšanai.

(12)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(13)

Pārbaudes apmeklējumus veica šādās valstu iestādēs.

(14)

Pārbaudes apmeklējumus veica arī šādos uzņēmumos.

(15)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Attiecīgais ražojums ir Irānas, Pakistānas un AAE izcelsmes polietilēntereftalāts (“attiecīgais ražojums”) ar viskozitāti 78 ml/g vai lielāku saskaņā ar ISO standartu 1628-5, uz kuru patlaban attiecas KN kods 3907 60 20.

(17)

PET ir ķīmisks ražojums, kuru parasti izmanto plastmasas rūpniecībā pudeļu un lokšņu ražošanā. Tā kā šis PET veids ir homogēns ražojums, to neiedalīja dažādu ražojuma veidu apakškategorijās.

(18)

Izmeklēšanā konstatēja, ka PET, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozares pārstāvji, un PET, ko ražo un pārdod Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu iekšējos tirgos un eksportē uz Savienību, būtībā ir vienādas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un tos izmanto vienādiem mērķiem. Tāpēc tie pagaidām ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(19)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, pārbaudīja šādas shēmas, ar kurām valdības iestāde, iespējams, piešķir subsīdijas:

(20)

Saskaņā ar tiesību normām SEZ reģistrēts uzņēmums gūst labumu no izejmateriālu importēšanas bez ievedmuitas nodokļa ar nosacījumu, ka tos izmanto eksportēšanai paredzēta ražojuma izgatavošanas procesā. Pārbaudes laikā konstatēja, ka SEZ uzņēmumi gūst labumu arī no ražošanas līdzekļu importēšanas bez ievedmuitas nodokļa.

(21)

SEZ shēmas pilns juridiskais apraksts pašreiz ir izklāstīts šādos tiesību aktos un noteikumos: “Likums par speciālo ekonomisko zonu izveidi un pārvaldību Irānas Islāma Republikā” Nr. 257/184168, stājies spēkā 2005. gada 19. maijā; Komisijas apstiprinājums Brīvo rūpniecisko un tirdzniecības zonu augstās padomes sekretariāta Konstitucionālā akta 138. pantam, datēts ar 2007. gada 27. maiju; Izpildlēmums par Irānas Islāma Republikas Speciālo ekonomisko zonu izveidi un pārvaldību; Ministru padomes apstiprinājums, datēts ar 2006. gada 29. aprīli.

(22)

Naftas ķīmijas SEZ tika izveidota 1997. gada 30. aprīlī (pēc persiešu kalendāra — 1376. gadā) ar Aktā Nr. 58548, kas 1997. gada 25. maijā publicēts Oficiālajā Vēstnesī Nr. 15275.

(23)

Irānas valdības iesniegtajos tiesību/administratīvajos aktos izmeklēšanas laikā netika atrasts konkrēts noteikums par tiesībām uz atbalstu. Vienīgā Irānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, ražotnes telpas atrodas naftas ķīmijas SEZ Mašūrā (Mahshahr), Bandarimamhomeinī. Saskaņā ar informāciju, ko darīja pieejamu Irānas iestādes, šī zona ir vienīgā naftas ķīmijas SEZ Irānā.

(24)

Tiek uzskatīts, ka katra SEZ atrodas ārpus valsts muitas teritorijas. Tādējādi viss imports tiek atbrīvots no nodokļiem ar nosacījumu, ka importētos izejmateriālus izmanto gatavās eksporta preces ražošanā.

(25)

Lai uzraudzītu gatavās eksporta preces ražošanā patērēto bez ievedmuitas nodokļa importēto izejmateriālu daudzumu, muitas dienesti importēšanas un eksportēšanas brīdī reģistrē gan ievedmuitas nodokļa atvieglojumu, gan eksportēšanas pienākumu, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām, kas norādītas sertifikātā ar nosaukumu “Ražošanas atļauja”, ko izdevis Veselības ministrijas Vispārējais departaments un kas ir spēkā piecus gadus. Katram darījumam muitas dienesti pēc pieprasījuma piešķir koda numuru (B-Jack), kas uzņēmumam ir vajadzīgs, lai muitā muitotu preces.

(26)

Uzņēmums arī periodiski sniedz atbildīgajai iestādei informāciju par nākamajā gadā plānoto eksporta apjomu un pārdevumiem iekšējā tirgū. Pamatojoties uz iepriekš minēto pieejamo informāciju, muitas dienesti uzrauga, vai uzņēmums pareizi izmanto tam piešķirtos labumus.

(27)

Attiecībā uz pārdošanu iekšējā tirgū, t. i., importēšanu no SEZ valsts teritorijā, saskaņā ar izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām uzliks ievedmuitas nodokli par tām gatavajā ražojumā izmantotajām izejvielām, ko importēja bez ievedmuitas nodokļa.

(28)

Pārbaudes apmeklējuma laikā konstatēja, ka nav konkrētu, ar likumu noteiktu un publiski pieejamu kritēriju, kas nosaka piešķīrējas iestādes lēmumu par to, kam ir tiesības tikt reģistrētam naftas ķīmijas SEZ. Uzņēmumam, kas vēlas reģistrēties šajā zonā, ir jāiesniedz pieteikums atbildīgajā iestādē, taču nav pieejamas pamatnostādnes, kurās norādīts pieprasījuma pieņemšanas vai noraidīšanas pamatojums. Turklāt naftas ķīmijas SEZ dibināšanas aktā šīs naftas ķīmijas rūpniecības darbībām paredzētās zonas pārvaldīšana un organizēšana ir uzticēta Valsts naftas ķīmijas uzņēmumam (“VNĶU”) (vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, akcionāram).

(29)

Sistēmā ir konstatētas nopietnas nepilnības un trūkumi. Irānas iestādes nav izveidojušas pienācīgu pārbaudes sistēmu, ar kuru uzraudzīt gatavās eksporta preces ražošanā izmantoto bez ievedmuitas nodokļa importēto izejmateriālu daudzumu. STPC, vienīgais Irānas ražotājs, kurš sadarbojās, neinformēja par izejmateriālu faktisko daudzumu, un NPC nav ieviesis praksē pārbaudes sistēmu, ar kuru apstiprināt, vai no nodokļa atbrīvotās izejvielas ir izmantotas eksportētās produkcijas ražošanā un kāds ir to daudzums. Izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormas ir uzņēmuma ierosinātie un valdības akceptētie produktivitātes koeficienti, ko atvasina no naftas ķīmijas rūpniecībā piemērotā standarta.

(30)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, guva labumu no minētās shēmas, kā arī ražošanas līdzekļu importēšanas bez ievedmuitas nodokļa.

(31)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, izejvielu importēšana SEZ bez ievedmuitas nodokļa ir uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., par Irānas valdības finansiālu ieguldījumu, no kura gūst labumu izmeklēšanā iesaistītais eksportētājs.

(32)

Turklāt tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, izteikti ierobežo piekļuvi šai zonai līdz zināmiem uzņēmumiem, kas darbojas naftas ķīmijas rūpniecības ražošanas jomā, tāpēc shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(33)

Pie tam shēma ir juridiski atkarīga no eksporta rezultātiem un tādēļ atbilstīgi pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumu no šīs shēmas.

(34)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikumā un jo īpaši tā i) punktā, kā arī pamatregulas II un III pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

(35)

Irānas valdībai nav pārbaudes sistēmas vai procedūras, ar kuru noskaidrot, vai un kādā daudzumā eksportētās produkcijas ražošanā tika patērētas attiecīgās izejvielas (saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu un atmaksas aizvietojuma shēmu gadījumā — pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punktu). Izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormas nav uzskatāmas ne par uzņēmumam specifiskiem standartiem, ne par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Šāda veida process nedod valdībai iespēju pietiekami precīzi noskaidrot, kāds izejvielu daudzums ir patērēts eksporta preces ražošanā un ar kādiem izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormu etalonkritērijiem tas jāsalīdzina. Turklāt valdība neveica efektīvu kontroli, kuras pamatā būtu pareizi veidots faktiskā patēriņa reģistrs. Faktiski Irānas valdība neveica sīkāku izpēti, kuras pamatā ir faktiskais izmantoto izejvielu daudzums, lai gan tāda parasti būtu jāveic, ja nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punktu un atmaksas aizvietojuma shēmu gadījumā — III pielikuma II daļas 3. punktu).

(36)

Turklāt labums no nenomaksātā nodokļa par ražošanas līdzekļu importu arī ir uzskatāms par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., par Irānas valdības finansiālu ieguldījumu, no kura gūst labumu izmeklēšanā iesaistītais eksportētājs. Pie tam shēma ir juridiski atkarīga no eksporta rezultātiem, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskatāma par konkrētu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumu no šīs shēmas.

(37)

Tā nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu, jo tā attiecas uz kapitālieguldījumu precēm, kuras nepatērē ražošanas procesā un uz kurām tādējādi neattiecas pamatregulas I pielikuma i) punktā noteiktā pieļaujamo nodokļa atmaksas sistēmu darbības joma.

(38)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, attiecīgās subsīdijas uzskata par kompensējamām.

(39)

Ja nav pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu, labums ir atbrīvojums no visiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Saistībā ar to tiek norādīts, ka pamatregulā ir paredzēta ne tikai kompensācija par “pārmērīgu” atbrīvojumu no nodokļiem. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu un I pielikuma i) punktu drīkst kompensēt vienīgi pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem, ja ir ievēroti pamatregulas II un III pielikumā paredzētie nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādējādi, ja konstatē, ka nav atbilstoša uzraudzības procesa, iepriekš minēto izņēmumu attiecībā uz nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtos ieņēmumus), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem.

(40)

Eksportētāja subsīdijas summu par izejvielu importu bez ievedmuitas nodokļa, aprēķināja, pamatojoties uz nesaņemto ievedmuitas nodokļu summu (muitas pamatnodoklis) par attiecīgajam ražojumam importētajiem materiāliem IP (saucējs) laikā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu iedalīja attiecīgā ražojuma radītajam eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(41)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 1,13 %.

(42)

Turklāt labums no ievedmuitas nodokļa nemaksāšanas par ražošanas līdzekļiem nav uzskatāms par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu, jo tā attiecas uz kapitālieguldījumu precēm, ko nepatērē ražošanas procesā. Subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodevu par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kas sadalīta pa 15 gadus ilgu periodu, kurš atbilst minimālajam nolietojuma periodam, kas saistībā ar attiecīgo ražošanas nozari konstatēts visās trijās pašreizējā izmeklēšanā iesaistītajās valstīs. Atbilstīgi ieviestajai praksei šādi aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz IP, ir koriģēta, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai ņemtu vērā visu laika gaitā gūtā labuma vērtību. Tika uzskatīts, ka IP laikā Irānā bija šim nolūkam piemērota komerciālā procentu likme.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (kā saucēju) iedalīja kopējam eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo subsīdiju IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 0,93 %.

(44)

Kopējā subsīdijas likme, ko attiecībā uz iepriekš minētajiem pasākumiem IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 2,06 %.

(45)

Šo shēmu veido NPC veikta tieša neatmaksājamu līdzekļu pārnešana vienīgajam Irānas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(46)

Izmeklēšanā konstatēja, ka NPC ir galvenais STPC akcionārs, kam pieder 75 % uzņēmuma akciju. Pārējie akcionāri ir Naftas ministrijas Pensiju un labklājības fonds, kam pieder 15 % akciju, un Justice Shares Broker Co., kam pieder 10 % akciju. Pārbaudes apmeklējuma laikā konstatēja, ka NPC ir finansējis būtisku STPC kapitāla izmaksu daļu un tā apgrozības/ražošanas kapitālu, kā arī STPC piešķirto bankas aizdevumu iemaksas attiecīgajos datumos. Tādējādi, kā skaidri liecina pārbaudītie finanšu pārskati par finanšu gadu, kurš attiecās uz IP, ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, darbības turpināšana ir atkarīga no atbalsta, ko sniedz galvenais akcionārs, kas pilnībā pieder Irānas Valsts naftas uzņēmumam, kura īpašnieks ir Irānas Naftas ministrija.

(47)

Turklāt likviditātes maksājumi par STPC uzņēmuma uzskaitē nav norādīti kā aizdevumi.

(48)

STPC parāds NPC, kā skaidri norādīts STPC pārbaudītajos finanšu pārskatos, kas beidzas 2009. gada 20. martā, ir 51 % no tā kopējiem aktīviem. Saistībā ar to tiek norādīts, ka Irānas Komerckodeksa grozījuma projekta 141. pantā noteikts, ka akcionāriem jāpieņem lēmums par uzņēmuma likvidēšanu vai tā darbības turpināšanu, ja kādam uzņēmumam radīto zaudējumu segšanai jāpiešķir vismaz puse no tā kapitāla.

(49)

Līdz šim NPC kā STPC galvenais akcionārs nav rīkojies, lai pašreizējā finansiālajā situācijā palielinātu STPC kapitālu, lai gan 2009. gada 3. jūnijāSTPC akcionāru pilnsapulcē tika nolemts, ka jāprecizē situācija saistībā ar uzņēmuma parādiem NPC.

(50)

Izmeklēšanā arī konstatēja, ka iepriekš aprakstītā līdzekļu nodošana ir regulāra, vairākus gadus īstenota prakse. Patiesi, STPC atbilstošie pārbaudītie finanšu pārskati liecina, ka kopš uzņēmuma darbības sākšanas ir notikusi neatmaksājamo līdzekļu uzkrāšana, kā apliecināts pārbaudītajos finanšu pārskatos kopš 2004. finanšu gada.

(51)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šis NPC sniegtais finansiālais atbalsts ir uzskatāms par subsīdiju, jo tā ir valdības prakse, kas nodrošina finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē, t. i., tiešu naudas līdzekļu nodošanu ražošanas kapitāla ieguldījuma un dotāciju aizdevuma atmaksai veidā. Turklāt tas, ka kopš 2004. gada ir notikusi neatmaksājamo līdzekļu uzkrāšana, apstiprina, ka tā ir vairākkārtēja subsīdija, kuras mērķis ir saglabāt vienīgā Irānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, darbību.

(52)

Pie tam, pamatojoties uz turpmāk minētajiem faktoriem, NPC ir uzskatāms par valsts iestādi: 1) pieder valstij: NPC pilnībā pieder valstij, Irānas Valsts naftas uzņēmuma, kurš pilnībā pieder Naftas ministrijai, meitasuzņēmums; 2) NPC statūti ir ieviesti ar likumdošanas procedūru; 3) akcionāru pārstāvju pilnsapulci veido seši ministri, tostarp premjerministrs, un divi Irānas Valsts naftas uzņēmuma direktori, ko ievēl Irānas Valsts naftas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors. Citiem vārdiem sakot, valdība pilnībā kontrolē NPC; 4) NPC ir atbildīgs par valsts naftas ķīmijas rūpniecības nozares attīstību un darbību, tādēļ tam ir uzticēts pārvaldīt naftas ķīmijas speciālo ekonomisko zonu.

(53)

Saistībā ar saņēmējuzņēmumam piešķirto labumu izmeklēšanā konstatēja, ka STPC tā pašreizējā situācijā nevarētu turpināt darbību bez NPC finansiāla atbalsta. Šī prakse neatbilst ierastajai privāto ieguldītāju īstenotajai ieguldījumu praksei, jo neviena komerciāla organizācija neturpinātu šādu neatmaksājamu naudas līdzekļu iemaksāšanu.

(54)

Šī NPC finansiālā iejaukšanās ir konkrēta pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo piešķīrēja iestāde atbilstīgi savai politikai par naftas ķīmijas nozares attīstību izteikti ierobežo piekļuvi šādai subsīdijai tikai līdz STPC.

(55)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(56)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā. Par saņēmējam piešķirto labumu uzskata kopējo neatmaksājamo naudas līdzekļu summu, kādu ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojas, ir norādījis savā uzskaitē. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (saucēju) iedalīja uzņēmuma kopējam pārdošanas apgrozījumam IP, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(57)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 51,02 %.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas nosacījumiem vienīgajam Irānas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, paredzēto kompensējamo subsīdiju provizoriskā summa, kas izteikta ad valorem, bija 53,08 %.

(59)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika pārbaudītas šādas shēmas, ar kurām valdības iestāde, iespējams, piešķir subsīdijas:

(60)

Ar šo shēmu ir atļauts bez ievedmuitas nodokļa importēt izejmateriālus ar nosacījumu, ka tos pēc pārstrādes izmanto eksportam.

(61)

Shēmas pamatā ir 1969. gada Muitas akts, kas grozīts 2008. gada 30. jūnijā. Šī Muitas akta 219. iedaļā (XX nodaļa) Centrālā ieņēmumu pārvalde tiek pilnvarota izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Attiecīgi 2001. gada Noteikumu par muitu (SRO 450(I)/2001, publicēti 2001. gada 18. jūnijā) XV nodaļā ir detalizēti reglamentēts atbilstīgi ražošanas garantijas shēmai importēto preču atbrīvojums no nodokļa.

(62)

Lai izmantotu Ražošanas garantijas shēmu, katram pieteikuma iesniedzējam vai firmai ir jāsaņem Muitas kolektorāta izsniegta licence, kā noteikts 2001. gada Muitas noteikumu 343. pantā, XV nodaļā.

(63)

Izejmateriālu importēšanas brīdī ražotājuzņēmumam paredzētajā muitas deklarācijas veidlapā, t. i., “preču deklarācijā”, ir jānorāda SRO numurs 450/(I)/2001. Tomēr Muitas departamentā tiek uzglabāta garantijas vēstule un vēlāk saņemti čeki ievedmuitas nodokļa un tirdzniecības nodokļa apmērā, un tie ir derīgi trīs gadus. Šo garantiju piešķir/atceļ Muitas departaments, saņemot pierādījumus par uzņēmuma saražoto gatavo preču eksportu.

(64)

Gatavās preces, kas ražotas no importētajiem izejmateriāliem, tiek reģistrētas Garantiju reģistrā, un izejmateriālus koriģē atbilstīgi Analīzes sertifikātā apliecinātajiem izejvielu koeficientiem. Šajā Muitas departamenta izsniegtajā sertifikātā ir apstiprināti visu izejmateriālu izejvielu/saražotās produkcijas koeficienti 1 000 kg attiecīgā ražojuma ražošanai. Šos izejvielu/saražotās produkcijas koeficientus ierosina uzņēmums, apstiprina valdība un atvasina no attiecīgajā ražošanas nozarē piemērotā standarta.

(65)

Eksportēšanas brīdī muitojamo preču deklarācijā tiek norādīts, ka uz precēm attiecas ražošanas garantijas shēma un ka muitojamo preču deklarācijai ir pievienots gatavo preču ražošanā izmantoto izejmateriālu patēriņa saraksts. Pēc visu preču deklarācijas aspektu pārbaudīšanas attiecīgā muitas amatpersona atļauj eksportēt gatavās preces.

(66)

Kad importētie izejmateriāli ir izlietoti, lai panāktu Garantiju reģistrā noteikto gatavo preču eksporta apjomu, uzņēmums iesniedz Muitas departamentam vēstuli, kā arī importēto preču deklarācijas un eksporta nosūtīšanas rēķinu kopiju un kopsavilkumu/saskaņojumu, kur norādīts izejmateriālu patēriņš un to eksports gatavo preču veidā atbilstīgi ražošanas garantijas shēmai. Attiecīgi muitas amatpersona izsniedz garantijas vēstuli un vēlāk saņemtos čekus, ko uzglabāja izejmateriālu importēšanas brīdī.

(67)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, guva labumu no ražošanas garantijas shēmas.

(68)

Pārbaudes apmeklējumā konstatēja, ka Pakistānas iestādes nepiemēroja pienācīgu pārbaudes sistēmu, lai uzraudzītu bez ievedmuitas nodokļa importēto izejmateriālu daudzumu un to patēriņu gatavās eksporta preces ražošanā. Salīdzinot sistēmu ar tiesību normās noteikto atmaksas sistēmu (2001. gada Muitas noteikumu XV nodaļa), konstatēja nopietnas nepilnības un trūkumus.

(69)

Atbilstīgi ražošanas garantijas shēmai ražoto preču noliktavā nebija skaidri norādīta ražošanas zona un atsevišķas gatavo preču, brāķu un atlikumu glabātavas. Tikai bez ievedmuitas nodokļa importētie materiāli tika nodalīti no materiāliem, kas iepirkti iekšējā tirgū. Noliktavas telpas, t. i., muitas noliktava preču novietošanai līdz muitas nodokļa samaksāšanai un atbilstīgi ražošanas garantijas shēmai ražoto preču noliktava, neatradās atsevišķā teritorijā ar no sabiedriskās teritorijas atsevišķu ieeju vai izeju, un tajās nebija citas ieejas vai izejas, kā paredzēts iepriekš minētās XV nodaļas 349. pantā.

(70)

Netika veikta pienācīga uz faktisko patēriņu balstīta saņemto, ražoto un eksportēto materiālu reģistrēšana. Reģistrēja tikai teorētisku, Analīzes sertifikātam atbilstošu patēriņu un norādīja 1 000 kg gatavo preču ražošanai vajadzīgo izejmateriālu izejvielu/saražotās produkcijas koeficientus. Šīs izejvielu/saražotās produkcijas normas nosaka un periodiski pārskata iestādes, taču nav skaidru noteikumu un pierādījumu par to, kā veic šādas pārskatīšanas.

(71)

Turklāt Pakistānas valdība nav ieviesusi praksē efektīvu pārbaudes sistēmu. Iestādes apgalvo, ka tās veic uzņēmumu veidotās dokumentācijas revīziju, taču to dara, apskatot uzņēmumu sniegto informāciju par izejvielu/saražotās produkcijas standartnormu, nevis faktisko ražošanas materiālu daudzumu.

(72)

Iestādes informēja, ka vienīga ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, atbilstīgais PET Analīzes sertifikāts tika pārskatīts no 2002. gada (kad tika izdots pirmais iesniegtais Analīzes sertifikāts) līdz IP. Pamatojot šo apgalvojumu, iestādes iesniedza 2004. gadā izveidota pārskata kopiju. Taču, lai gan pēc pārskatīšanas tika noteikts bez ievedmuitas nodokļa importējamo izejmateriālu daudzuma ierobežojums, izmeklēšana par pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem attiecībā uz nesamaksāto nodokli netika kontrolēta. No Analīzes sertifikāta koriģēšanas brīža un turpmāk ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, vienkārši koriģēja reģistrēto daudzumu Garantijas reģistrā atbilstoši Analīzes sertifikātā norādītajiem daudzumiem. Kopš 2004. gada, neskatoties uz nepārprotamiem pierādījumiem par to, ka ražošanas procesā iespējams iegūt lielāku izejmateriālu daudzumu (un tādējādi arī pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem), Analīzes sertifikātu nepārskatīja un nepārbaudīja arī ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, faktisko izejmateriālu patēriņu.

(73)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ražošanas garantijas shēma pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē ir uzskatāma par subsīdiju nesaņemto valdības ieņēmu veidā, no kuras saņēmējuzņēmums gūst labumu.

(74)

Turklāt šī subsīdijas shēma ir uzskatāma par konkrētu, jo to piešķir uzņēmumiem, kuri ražo preces, par kurām nav samaksāts muitas nodoklis, un pēc tam tās eksportē, tādējādi atbilstīgi pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam tā ir juridiski atkarīga no eksporta rezultātiem.

(75)

Pie tam šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tā neatbilst I pielikumā paredzētajiem stingrajiem noteikumiem, jo īpaši pamatregulas I pielikuma i) punktam, II un III pielikumam.

(76)

Pakistānas valdība neefektīvi piemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, ar kuru noskaidrot, vai un kādā daudzumā eksportētās produkcijas ražošanā tika patērētas izejvielas (saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu un atmaksas aizvietojuma shēmu gadījumā — pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punktu). Izejmateriālu/saražotās produkcijas koeficienti nav uzskatāmi par uzņēmumam specifiskiem standartiem un pat ne par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Šāda veida process nedod valdībai iespēju pietiekami precīzi pārbaudīt, cik izejvielu patērēts eksporta preču ražošanā. Turklāt valdība neveica efektīvu kontroli, kuras pamatā būtu pareiza faktiskā patēriņa reģistrēšana. Pakistānas valdība arī neveica sīkāku izpēti, kuras pamatā būtu faktiski izmantoto izejvielu daudzums, lai gan parasti tāda ir jāveic, ja nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(77)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(78)

Ja nav pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu, labums ir atbrīvojums no visiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Saistībā ar to tiek norādīts, ka pamatregulā ir paredzēta ne tikai kompensācija par “pārmērīgu” atbrīvojumu no nodokļiem. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu un I pielikuma i) punktu pārmērīgo atbrīvojumu no nodokļiem drīkst kompensēt vienīgi tad, ja ir ievēroti pamatregulas II un III pielikumā paredzētie nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādējādi, ja konstatē, ka nav atbilstoša uzraudzības procesa, iepriekš minēto izņēmumu attiecībā uz atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtos ieņēmumus), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem.

(79)

Eksportētāja subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesaņemtajiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis) par materiāliem, ko importēja atbilstīgi ražošanas garantijas shēmai, kuru IP laikā piemēroja attiecīgajam ražojumam (saucējs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu iedalīja attiecīgā ražojuma radītajam eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(80)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 2,57 %.

(81)

Ar šo shēmu ir atļauts bez ievedmuitas nodokļa importēt iekārtas un mehānismus, kas paredzēti ražošanai atbilstīgi ražošanas garantijas shēmai un ir importēti līdz 2004. gada 30. jūnijam. Mehānismus un rezerves daļas, ko neražo iekšējā tirgū, ir jāimportē, lai izveidotu ražošanas vienību vai paplašinātu, līdzsvarotu, modernizētu un aizstātu muitas kontrolētajā noliktavā esošās vienības.

(82)

Shēma ir paredzēta SRO Nr. 554(I)/98, datēts ar 1998. gada 12. jūniju.

(83)

Lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, importētājam bija jāpaziņo muitas iestādēm, ka mehānismi ir pienācīgi uzstādīti vai izmantoti muitas kontrolētās telpās.

(84)

Importēšanas brīdī importētājam bija jāapliecina muitas kolektoram, ka mehānismi vai rezerves daļas ir importēti, lai izveidotu ražotni muitas kontrolētā noliktavā un jānodrošina garantijas vēstule muitas nodevas apjomā. Iesniedzot apliecinājumu par importēto mehānismu uzstādīšanu, minētā garantijas vēstule tiktu anulēta.

(85)

Šo shēmu izmantoja līdz 2004. gada jūnijam, un vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam guva labumu, importējot daļu no tā iekārtām.

(86)

Ņemot vērā iepriekš minēto, shēma pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē ir uzskatāma par subsīdiju iepriekš zināmo valdības ieņēmu veidā, no kuras saņēmējuzņēmums gūst labumu.

(87)

Šī subsīdijas shēma ir uzskatāma par konkrētu, jo to nodrošina uzņēmumiem, kuri ražo preces, par kurām nav samaksāts muitas nodoklis, un pēc tam tās eksportē, tādējādi saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu tā ir juridiski atkarīga no eksporta rezultātiem.

(88)

Turklāt labumu no ražošanas līdzekļu importēšanas bez nodokļa nomaksas nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu, jo tā attiecas uz ražošanas līdzekļiem, kurus nepatērē ražošanas procesā un uz kuriem tādējādi neattiecas pamatregulas I pielikuma i) punktā noteiktā pieļaujamo nodokļa atmaksas sistēmu darbības joma.

(89)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(90)

Subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodevu par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kas sadalīta pa 15 gadus ilgu periodu, kurš atbilst minimālajam nolietojuma periodam, kas saistībā ar konkrēto ražošanas nozari konstatēts visās trijās pašreizējā izmeklēšanā iesaistītajās valstīs. Atbilstīgi ieviestajai praksei šādi aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz IP, ir koriģēta, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai ņemtu vērā visu laika gaitā gūtā labuma vērtību. Tika uzskatīts, ka IP laikā Pakistānā bija šim nolūkam piemērota komerciālā procentu likme.

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (kā skaitītāju) iedalīja kopējam eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(92)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 0,01 %.

(93)

Shēma nodrošina finanšu līdzekļu atmaksu par Pakistānā ražota PTA (galvenais PET ražošanā izmantotais izejmateriāls) pirkumiem iekšējā tirgū 7,5 % apmērā no rēķinā norādītās pārdošanas cenas.

(94)

Shēmas pamatā ir SRO Nr. 1045(I)/2008, kas datēts ar 2008. gada 19. septembri un grozīts ar SRO Nr. 1299(I)/2008, kas datēts ar 2008. gada 22. decembri, un tā visiem PTA patērētājiem un lietotājiem sniedz iespēju saņemt atmaksu 7,5 % apmērā par iekšējā tirgū pārdota PTA pirkumiem.

(95)

Šī shēma ir kompensējošs atbalsts PTA lietotājiem vai iepriekš minētajā SRO norādītajiem patērētājiem, kā arī jebkuram Tekstilrūpniecības ministrijas apstiprinātam lietotājam, kurš nākotnē ir tiesīgs uz atbalstu. Šo kompensējošo atbalstu sniedz, lai ar Pakistānas Valsts bankas palīdzību kompensētu iekšējā tirgū pirktā vai importētā PTA ietekmi. Pieteikuma veidlapas shēmas sniegtajām priekšrocībām ir pieejamas kā SRO pielikumi. Turklāt shēmas sniegto priekšrocību saņēmējuzņēmumu saraksts ir norādīts tieši SRO Nr. 1045(I)/2008.

(96)

Šī atmaksa ir kompensējošs atbalsts/tarifu aizsardzība poliestera ražošanas nozarei, un to administrē Pakistānas Valsts banka. Ja PTA importē, tiek iekasēts ievedmuitas nodoklis 7,5 % apmērā.

(97)

Ja PTA iepērk no Pakistānas ražotāja, kurš PTA ražojis vietējā teritorijā, rēķinā, ko pircējam nosūta vietējais PTA ražotājs, tiek norādīts 7,5 % liels cenas komponents. Attiecīgi pircējs pēc pieprasījuma saņem šo 7,5 % atmaksu.

(98)

Izmeklēšanā konstatēja, ka praksē shēma nodrošina Pakistānas poliestera ražošanas nozarei tiešu finansējumu. SRO ir paredzēti, lai veicinātu iekšējā tirgū ražota PTA iepirkšanu. Šādu atbalstu iekšējā tirgū pirktam PTA uzskata par tiešu pircēja finansēšanu. Izmeklēšanā konstatēja, ka vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, atbilstīgajā SRO bija skaidri norādīts kā šīs shēmas labumguvējs. Patiesībā atbilstīgajā SRO kā personas, kam ir tiesības uz šīs shēmas atbalstu, ir minēti tikai astoņi Pakistānas uzņēmumi. Tādējādi ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, guva labumu no PTA kompensējošā atbalsta.

(99)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, shēmu uzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tā sniedz finansiālu ieguldījumu tiešas līdzekļu nodošanas veidā, no kā saņēmējuzņēmums gūst nepārprotamu labumu.

(100)

Shēma arī ir īpaša pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo subsīdija ir atkarīga no iekšējā tirgū pirktu, nevis importētu preču izmantošanas.

(101)

Turklāt šo subsīdiju var uzskatīt par īpašu arī pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tiesību aktos piekļuve šai shēmai ir izteikti ierobežota līdz konkrētiem poliestera ražošanas nozares uzņēmumiem.

(102)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(103)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā. Par saņēmējam piešķirto labumu uzskata kopējo finanšu līdzekļu atmaksas summu, kādu ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojas, ir norādījis savā uzskaitē.

(104)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (saucēju) iedalīja uzņēmuma kopējam pārdošanas apgrozījumam IP, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(105)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 2,38 %.

(106)

Atbilstīgi šai shēmai uzņēmums var gūt labumu no īpaša nodokļu režīma, ko piemēro tā eksporta apgrozījumam.

(107)

Shēmas pamats ir 2001. gada Lēmuma par ienākumu nodokli (LIN) 154. un 169. iedaļa un 2001. gada LIN pirmā saraksta III daļas IV nodaļa.

(108)

Šī shēma ir sistēma, ar kuru piemēro nodokli ienākumiem, pamatojoties uz eksporta apgrozījumu, un to var izmantot ikviens eksportētājs, kad tiek realizēti ienākumi par preču pārdošanu.

(109)

Apstiprināta banka neatkarīgi no uzņēmuma peļņas iekasē 1 % nodokli no eksporta darījuma vērtības brīdī, kad tiek gūti ienākumi ārvalstu valūtā. Savukārt uzņēmumu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem no to darbības iekšējā tirgū tiek piemērots 35 % ienākumu nodoklis.

(110)

Šis nodokļa atskaitījums, ko tieši piemēro ienākumiem no maiņas, ir uzskatāms par galīgo nodokli, ko piemēro no eksporta darījumiem gūtajiem ienākumiem. Nav atļauts piemērot nodokli izdevumiem, kas ir saistīti ar eksporta apgrozījuma realizāciju.

(111)

Izmeklēšanā konstatēja, ka praksē shēma nodrošina eksportētājiem īpašu un labvēlīgu nodokļu režīmu. Lai gan ar eksporta apgrozījumu saistīto izdevumu daļu nevar aplikt ar nodokli, zemā nodokļa likme 1 % apmērā no kopējā eksporta apgrozījuma ir labvēlīga nodokļu sistēma, salīdzinot ar parasto nodokļu režīmu, kurā parastajiem ienākumiem tiek noteikta augstāka — 35 % likme, ja peļņai no eksporta piemēro zemāku likmi nekā peļņai no pārdevumiem iekšējā tirgū. Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, guva labumu no GNR shēmas.

(112)

Tā kā šis nodokļu režīms rada peļņu, jo eksportam tiek piemērota mazāka nodokļu likme nekā pārdevumiem iekšējā tirgū, šo shēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē uzskata par subsīdiju nesaņemto valdības ieņēmumu veidā, no kā saņēmējuzņēmums gūst labumu.

(113)

Šī subsīdija arī ir uzskatāma par konkrētu pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā ir atkarīga no eksporta rezultātiem.

(114)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(115)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā. Par saņēmējam piešķirto labumu uzskata kopējo nodokļa summu, kas būtu jāmaksā par ienākumiem, uz ko attiecas GNR (no eksporta), pēc nomaksātā GNR (1 % no eksporta apgrozījuma) atņemšanas. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (saucēju) iedalīja uzņēmuma kopējam eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(116)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 1,95 %.

(117)

Uz eksportu vērstu projektu ilgtermiņa finansēšanas (LTF-EOP) mērķis ir veicināt, ka atbilstīgās finanšu iestādes tām personām, kas aizņemas mehānismu, iekārtu, aprīkojuma un saistīto piederumu importēšanai, nodrošina finanšu instrumentus ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem.

(118)

Juridiskais pamatojums ir sniegts 1956. gada Akta par Pakistānas Valsts banku 17. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā/17. iedaļas 4. punkta c) apakšpunktā un 22. iedaļā kopā ar attiecīgi 17. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktu. Detalizēta informācija par shēmu ir izklāstīta Pakistānas Valsts bankas (“PVB”) Apkārtrakstā Nr. 14, kas datēts ar 2004. gada 18. maiju.

(119)

Kā skaidri norādīts PVB Apkārtrakstā Nr. 14, kas datēts ar 2004. gada 18. maiju, shēmas finansējumu ir tiesīgi saņemt tādi uzņēmumi, kuri tieši vai netieši eksportē vismaz 50 % no to gada ražīguma.

(120)

FTF-EOP apstiprinātās finanšu iestādes, kas piedalās, ir tādas iestādes, kuras atbilst PVB prasībai par kapitāla pietiekamību. Šīs iestādes saviem aizņēmējiem var sniegt ilgtermiņa finansējumu, kura ilgums ir 7-1/2 gadi.

(121)

Uzņēmumiem izsniegto kredītu var izmantot dažādiem nolūkiem (rūpnīcu modernizēšanai, iekšējā tirgū ražotu iekārtu un mehānismu iegādei, mehānismu importam u. c.).

(122)

Bankas drīkst noteikt aizņēmējam likmes, kuras ir līdz 3 % augstākas par PVB noteiktajām likmēm. Atkarībā no finansējuma laikposma procentu likmes LTF-EOP shēmas finansējumam nosaka pēc valsts kases parādzīmju un Pakistānas ieguldījumu garantiju vidējām svērtajām ienesīguma likmēm attiecīgi 12 mēnešu un trīs līdz piecu gadu laikā.

(123)

Pēc aizdevuma izmaksas bankas var vērsties PVB attiecīgajā nodaļā, lai saņemtu refinansējumu izmaksātā aizdevuma apmērā.

(124)

Lai gan šī shēma beidza darboties 2007. gada jūnijā, vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, joprojām gūst labumu no shēmas, jo tas ir ilgtermiņa finansējums un labums tika piešķirts 2005. gada aprīlī uz 7-1/2 gadus ilgu periodu.

(125)

Ar šo shēmu PVB stingri nosaka augstāko procentu likmju robežu, kas attiecināma uz ilgtermiņa aizdevumiem.

(126)

Tādējādi eksportētāji var saņemt ilgtermiņa aizdevumus ar izdevīgākām procentu likmēm nekā parastajiem komerciālajiem kredītiem, kuru likmes nosaka tikai tirgus apstākļi.

(127)

Shēma pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē ir uzskatāma par subsīdiju tādas valdības prakses veidā, kas ietver valsts organizācijas (t. i., PVB), kura tādējādi ir valdības daļa, instrukcijas komercbankām veikt 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā norādītās funkcijas (t. i., līdzekļu tiešu nodošanu aizdevumu veidā). Saņēmējuzņēmuma labums ir izdevīgāka procentu likme.

(128)

Saistībā ar to ir jāuzsver, ka PVB atbilst pamatregulas 2. panta b) apakšpunktā sniegtajai “valdības” definīcijai. Tā pilnībā pieder valdībai un ievēro valsts politikas mērķus. Patiesi, PVB veic visas valsts bankām uzticētās funkcijas, tostarp naudas emisiju, finanšu sistēmas regulēšanu un uzraudzību, darbojas kā baņķieru banka, pēdējās instances aizdevējs un valdības banka, īsteno monetāro politiku, pārvalda valsts parādu, pārvalda valūtas maiņu, izstrādā finanšu regulējumu, institucionalizē uzkrājumus un ieguldījumus, nodrošina baņķieriem mācību pakalpojumus un izsniedz kredītu prioritārajām nozarēm.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šī subsīdija ir uzskatāma par konkrētu pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tiesību aktos par atbilstības kritērijiem ir skaidri norādīta subsīdijas atkarība no eksporta rezultātiem.

(130)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(131)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā. Atbilstīgi pamatregulas 6. panta b) punktam saņēmējam piešķirto labumu aprēķina, nosakot centrālās bankas (Pakistānas Valsts bankas) noteiktā kredītlimita un piemērojamo komerciālo kredītu likmju starpību.

(132)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (saucēju) iedalīja attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(133)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica ražotājam eksportētājam, bija 0,60 %.

(134)

EFS īstermiņa finansējuma ietvaros eksportētājiem ar komerciālo banku palīdzību tiek nodrošināti finanšu instrumenti visu saražoto preču eksportēšanai. Šī shēma galvenokārt ir īstermiņa atbalsts ražošanas kapitālam, kuras maksimālais ilgums ir 180 dienas.

(135)

Juridisko pamatu nodrošina 1956. gada Akta par Pakistānas Valsts banku 17. iedaļas 2. punkta a) apakšpunkts/17. iedaļas 4. punkta c) apakšpunkts un 22. iedaļa kopā ar attiecīgi 17. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktu. Detalizēta informācija par shēmu ir sniegta PVB Apkārtrakstā Nr. 35, kas datēts ar 2001. gada 28. septembri un Apkārtrakstā Nr. 44, kas datēts ar 1998. gada 17. decembri.

(136)

No EFS var gūt labumu jebkurš eksportētājs, kurš piesakās jebkurā komercbankā un atbilst pārējām finanšu iestādes noteiktajām prasībām. Lēmumu par aizdevuma piešķiršanu pieņem banka atbilstīgi tās iekšēji apstiprinātajai kredītpolitikai.

(137)

Šo labumu var piešķirt gan eksporta darījumiem, gan eksporta rezultātiem.

(138)

Ja atbalsta pamatā ir darījums, banka piešķir eksportētājam finansējumu, pamatojoties uz firmas eksporta pasūtījumu/eksporta kredītvēstuli, un maksimālais periods ir 180 dienas. Finansiālo atbalstu var piešķirt pirmsnosūtīšanas posmā izejvielu iegādei un eksportējamo preču ražošanai. Finansējums pēcnosūtīšanas posmā tiek piešķirts arī precēm, kas jau ir nosūtītas importētājam ārvalstīs, to piešķir līdz eksporta ieņēmumu gūšanai vai uz 180 dienu periodu atkarībā no tā, kurš brīdis pienāk ātrāk.

(139)

Ja atbalsta pamatā ir rezultāti, šo atjaunojamo finansējumu piešķir eksportētājam līdz 50 % vērtībā no iepriekšējā gadā gūtajiem eksporta rezultātiem. Eksportētāji var izmantot šo finansiālo atbalstu 180 dienas. Ja šāds atbalsts ir piešķirts, tas ir jāatmaksā pilnībā.

(140)

Šī shēma nodrošina, ka komercbankas izsniedz īstermiņa eksporta kredītu ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras noteikusi Pakistānas Valsts banka. Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, gūst labumu no šīs shēmas gan attiecībā uz pārdevumiem iekšējā tirgū, gan eksporta pārdevumiem.

(141)

EFS uzcenojuma likmes nosaka pēc Pakistānas Valsts kases parādzīmju vidējām svērtajām ienesīguma likmēm sešu mēnešu periodam.

(142)

Tādējādi eksportētāji var saņemt finansiālu atbalstu ar izdevīgākām procentu likmēm nekā parastajiem īstermiņa komerciālajiem kredītiem, kuru likmes nosaka tikai tirgus apstākļi.

(143)

Shēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē uzskata par subsīdiju, jo tā sniedz finansiālu ieguldījumu tādas valdības prakses veidā, kas ietver valsts organizācijas (t. i., PVB) instrukcijas komercbankām veikt 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā norādītās funkcijas (t. i., līdzekļu tiešu nodošanu aizdevumu veidā). Saņēmējuzņēmuma labums ir izdevīgāka procentu likme.

(144)

Turklāt, ņemot vērā iepriekš minēto, šī subsīdija ir uzskatāma par konkrētu atbilstīgi pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam, jo tiesību aktos attiecībā uz atbilstības kritērijiem ir skaidri norādīta subsīdijas atkarība no eksporta rezultātiem.

(145)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(146)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā. Atbilstīgi pamatregulas 6. panta b) punktam saņēmējam piešķirto labumu aprēķina, nosakot centrālās bankas (Pakistānas Valsts bankas) noteiktā kredītlimita un piemērojamo komerciālo kredītu likmju starpību.

(147)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (saucēju) iedalīja eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(148)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica ražotājam eksportētājam, bija 2,22 %.

(149)

Šī shēma ir īstermiņa finanšu atbalsts eksportam un importam, ko komercbankas nodrošina ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras noteikusi Pakistānas Valsts banka.

(150)

Šo finanšu atbalstu reglamentē 1998. gada 20. jūnijaF.E. Apkārtraksts Nr. 25, kas mainīts ar 2002. gada 23. augustaF.E. Apkārtrakstu Nr. 05.

(151)

Šo īstermiņa finansējumu var izmantot jebkurš eksportētājs un importētājs.

(152)

Saskaņā ar šo shēmu bankām ir atļauts izmantot/ieguldīt to dolāru depozītus importētāju un eksportētāju finansēšanā. Šo aizdevumu piešķir no dolāru depozītu/starpbanku izvietotajiem līdzekļiem, ko izsniedz dolāros, bet atmaksā ekvivalentu summu rūpijās. Finansējumu, kas pieejams atbilstīgi F.E. Apkārtrakstam Nr. 25 (“F.E. 25”) izsniedz bankas, saņemot atbilstīgus pierādījumus par tirdzniecības darījumiem.

(153)

Kā norādīts 2002. gada 23. augustaF.E. Apkārtrakstā Nr. 05, ja aizdevums tiek izsniegts eksportētājam, atmaksājot aizdevumu un tā peļņu/procentus, ienākumus par eksportu ārvalstu valūtā var koriģēt tikai tad, ja eksportētājs ir nodevis bankai visus aizņēmuma ienākumus pret maksājumu rūpijās. F.E. 25 shēmai atbilstīgā tirdzniecības aizdevuma pašlikvidācija notiek tikai no ienākumiem no eksporta.

(154)

Kā norādīts 2002. gada 23. augustaF.E. Apkārtrakstā Nr. 05, finansiālais atbalsts importam ir pieļaujams tikai no importa maksājumu ārvalstu valūtā faktiskā veikšanas datuma, piešķirot importētājam aizdevumu ārvalstu valūtā. Maksimālais šādu aizdevumu periods nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus kopš izmaksas importētājam.

(155)

Šī shēma nodrošina, ka komercbankas izsniedz īstermiņa eksporta kredītu ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras noteikusi Pakistānas Valsts banka.

(156)

Šī finansējuma procentus/uzcenojumu nosaka pēc LIBOR likmes un banku noteiktā likmju diapazona.

(157)

Tādējādi eksportētāji var saņemt finansiālu atbalstu ar izdevīgākām procentu likmēm nekā parastajiem īstermiņa komerciālajiem kredītiem, kuru likmes nosaka tikai tirgus apstākļi.

(158)

Shēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē uzskata par subsīdiju, jo tā sniedz finansiālu ieguldījumu tādas valdības prakses veidā, kas ietver valsts organizācijas (t. i., PVB) instrukcijas komercbankām veikt 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā norādītās funkcijas (t. i., līdzekļu tiešu nodošanu aizdevumu veidā). Saņēmējuzņēmuma labums ir izdevīgāka procentu likme.

(159)

Turklāt, ņemot vērā iepriekš minēto, šī subsīdija ir uzskatāma par konkrētu atbilstīgi pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam, jo tiesību aktos attiecībā uz atbilstības kritērijiem ir skaidri norādīta subsīdijas atkarība no eksporta rezultātiem.

(160)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(161)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā. Atbilstīgi pamatregulas 6. panta b) punktam saņēmējam piešķirto labumu aprēķina, nosakot centrālās bankas (Pakistānas Valsts bankas) noteiktā kredītlimita un piemērojamo komerciālo kredītu likmju starpību.

(162)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (saucēju) iedalīja eksporta apgrozījumam IP, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(163)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica ražotājam eksportētājam, bija 0,06 %.

(164)

Saskaņā ar pamatregulas nosacījumiem vienīgajam Pakistānas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, paredzēto kompensējamo subsīdiju provizoriskā summa, kas izteikta ad valorem, bija 9,79 %.

(165)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika pārbaudītas šādas shēmas, ar kurām valdības iestāde, iespējams, piešķir subsīdijas:

(166)

Ar šo shēmu tiek atļauts bez ievedmuitas nodokļa importēt izejmateriālus, iepakojuma materiālus un ražošanas līdzekļus ar nulles nodokļa likmi.

(167)

Shēmas pamats ir 1979. gada Federālais likums Nr. 1 par rūpnieciskās darbības organizēšanu.

(168)

Lai izmantotu iepriekš minētā Federālā likuma sniegtās priekšrocības, ir jāiegūst rūpnieciskās darbības licence, ko izsniedz Finanšu un rūpniecības ministrija.

(169)

Saskaņā ar Federālā likuma 8. pantu licences rūpnieciskās darbības projekta izveidei var piešķirt tikai AAE pilsoņiem vai uzņēmumiem, kuru vietējā kapitāla daļas ir vismaz 51 %, un tad, ja atbildīgais vadītājs ir AAE pilsonis vai arī direktoru valdi veido galvenokārt vietējie pilsoņi.

(170)

Turklāt šajā Federālajā likumā arī ir noteikts atbilstības prasību kopums, kuram ieinteresētajām personām ir jāatbilst: fiksētais kapitāls nedrīkst būt mazāks par 250 000 dirhēmiem, darbinieku nedrīkst būt mazāk par 10 personām, izmantotajai virzošajai jaudai jāpārsniedz piecus zirgspēkus (2. pants). Vēl viena prasība paredz, ka 25 % darbinieku jābūt vietējiem pilsoņiem, taču ministrs var pieņemt lēmumu par šīs procentuālās daļas atcelšanu vai samazināšanu (33. pants). Saskaņā ar 13. pantu, izskatot pieteikumu rūpnieciskās darbības projektiem, jāņem vērā: rūpnieciskās darbības projekta piederība valsts rūpnieciskās attīstības programmai un starp arābu valstīm panāktajam nolīgumam, kā arī ar vietējo patēriņu saistītajām prasībām. Projektiem, kuri atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām un ir konkurētspējīgi un vērsti uz eksportu, 21. pantā ir noteikta īpaša prioritāte privilēģiju piešķiršanā.

(171)

Pamatojoties uz iesniegto pieteikumu un atbilstošo dokumentāciju, Finanšu un rūpniecības ministrijas atbildīgā komiteja iesaka ministram apstiprināt vai noraidīt pieteikumu. Saskaņā ar 12. pantu Federālajā likumā Nr. 1 ministrs var pieņemt lēmumu par licences piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

(172)

Lai atbilstu šīs shēmas darbības jomai, kandidātam ir jāievēro šāda procedūra: pieteikuma rūpnieciskās darbības licencei iesniegšana Finanšu un rūpniecības ministrijā; rūpnieciskās darbības licences piešķiršana ministrijā; importa bez ievedmuitas nodokļa apstiprināšana ar pieteikumu tiešsaistē.

(173)

Attiecīgā ministrija šai shēmai ir izveidojusi Elektronisko rūpniecības sistēmu (“ERS”) un izdevusi saistošu lietošanas rokasgrāmatu, kurā lietotājam sniegts shēmas apraksts. ERS ir tiešsaistes sistēma, ko ieviesusi ministrija. Sistēma lietotājam nodrošina tiešu piekļuvi tā attiecīgajai licencei. Savukārt ministrijas Rūpnieciskās attīstības departamentam tā nodrošina iespēju vispārēji kontrolēt shēmu un uzraudzīt uzņēmumiem piešķirto labumu izmantošanu.

(174)

Katram lietotājam ir rezervēta piekļuve ERS, kurā var skatīt tā rūpnieciskajā ražošanas procesā izmanto izejmateriālu sarakstu (vienuma nosaukumu, HS kodu, mērvienību, kopējo atlikumu — kas ir vienumu daudzums — un atlikušo daudzumu, kas nozīmē vienuma atlikušo daudzumu, par kuru uzņēmums var saņemt atbrīvojumu no nodokļa). Par katru importa darījumu ir jāaizpilda pieteikums tiešsaistē, lai saņemtu īpašu kodu, kas ļauj veikt preču muitošanu bez ievedmuitas nodokļa. Rūpnieciskās attīstības departaments var noraidīt pieteikumus atbrīvojumam no nodokļiem par izejmateriāliem, ja pieprasītais daudzums pārsniedz attiecīgā vienuma atlikušo daudzumu. Tas arī var noraidīt atbrīvojumu no nodokļa par ražošanas līdzekļiem, kas nav iesaistīti rūpnieciskās darbības projektā. Pēdējā gadījumā lēmuma pamatā ir informācija, ko uzņēmums sniedza, pirmoreiz reģistrējoties shēmai. Pēc noraidījuma saņemšanas uzņēmums var pārskatīt sistēmā visu detalizēto informāciju un noraidījuma iemeslus un attiecīgi rīkoties, lai sniegtu pieprasītos precizējumus.

(175)

Pārbaudes apmeklējuma laikā konstatēja, ka vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, gūst labumu no vispārēja atbrīvojuma no nodokļiem par izejmateriālu, iepakojuma materiāla un ražošanas līdzekļu importu un tam nav noteikti nekādi nosacījumi, piemēram, par gatavā ražojuma eksportēšanu. Nevienā federālajā/vietējā tiesību aktā vai noteikumos nav noteikts, ka uzņēmumam jāuztur reģistrs, kuru vēlāk kontrolētu kompetentās iestādes.

(176)

Lai gan, lai uzņēmums varētu importēt bez ievedmuitas nodokļa, tam jāiesniedz pieteikumi, izmantojot tiešsaistes ERS, nav atrastas pamatnostādnes, kurās norādīts pieprasījumu pieņemšanas vai noraidīšanas pamatojums.

(177)

Turklāt piešķīrējas iestādes nav informētas par bez ievedmuitas nodokļa importēto materiālu faktisko patēriņu. Uzņēmums ERS paziņo tikai par teorētisko patēriņu. Faktiski no brīža, kad notiek pirmā reģistrēšanās sistēmā, piešķīrējas iestādes veic pārbaudes tikai elektroniski. Nav sniegti pierādījumi par to, ka pirmajā reģistrēšanās reizē norādītais izejmateriālu/saražotās produkcijas materiālu apjoms būtu visos gadījumos pārbaudīts un apstiprināts. Turklāt AAE valdība nav ieviesusi praksē efektīvu pārbaudes sistēmu. Iestādes apgalvo, ka tās veic pārbaudes, izmantojot ERS un pamatojoties uz dokumentāciju, kas visiem uzņēmumam jāiesniedz katru gadu, lai atjaunotu to licences (informācija par vietējo rūpnieciskās darbības licenci, pārbaudīto uzskaiti, dati par ražošanu un pārdevumiem u. c.). Tomēr tas notiek apskatot informāciju, ko uzņēmumi katru gadu iesniedz, un salīdzinot ar to pirmajā reģistrēšanās reizē sniegto informāciju, nevis faktisko produkciju. Faktiski netika sniegta informācija, kas apstiprinātu, ka iestādes katrā procedūras posmā ir informētas par to, kāds ir vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās un kurš gūst labumu no šīs shēmas, faktiskais ražošanas materiālu apjoms.

(178)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šo shēmu uzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tā sniedz finansiālu ieguldījumu nesaņemto valdības ieguldījumu veidā un piešķir saņēmējuzņēmumam labumu, jo sniedz iespēju saņemt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem. Saistībā ar to jāatzīmē, ka šo sistēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma un jo īpaši tā i) punkta, II un III pielikuma noteikumiem. Patiesībā AAE valdība ir iesniegusi informāciju, ka AAE nav nosacījumu par nodokļu atmaksas noteikumiem.

(179)

Turklāt pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē shēma ir konkrēta, jo piekļuve tai ir ierobežota līdz zināmiem uzņēmumiem, un atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam nav objektīvu kritēriju, ar ko ierobežo tiesības uz atbalstu. Patiesi, attiecībā uz tiešsaistes pieteikumu piešķīrējas iestādes izmantotie atbilstības kritēriji shēmas atbalsta saņēmēju izvēlē ir atsevišķu skaidru un objektīvu, lai gan diskriminējošu, kritēriju (t. i., licences var piešķirt tikai AAE pilsoņiem vai uzņēmumiem, kuru vietējā kapitāla daļas ir vismaz 51 %, un tad, ja atbildīgais vadītājs ir vietējais pilsonis vai arī direktoru valdi veido galvenokārt vietējie pilsoņi; 25 % darbinieku jābūt vietējiem pilsoņiem) un atsevišķu neskaidri definētu nosacījumu (t. i., uzņēmumam jābūt reģistrētam valdības noteiktajās teritorijās, jāpilda valsts rūpnieciskās attīstības programma un arābu valstu nolīgumi, jāievēro ar vietējo patēriņu saistītās prasības, jābūt konkurētspējīgam un vērstam uz eksportu) kopums. Nav noteikumu, kur precizētu, kāda loma ir Rūpnieciskās attīstības departamentam, kurš ir pieminēts tikai ministrijas izdotajā lietošanas pamācībā, bet nav minēts Federālajā likumā, ar ko shēma ir izveidota.

(180)

Turklāt nav pierādījumu, ka subsīdiju piešķiršana nenotiek automātiski. Tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, pilnvaro ministru pieņemt galīgo lēmumu par Rūpnieciskās darbības licences piešķiršanu bez pierādījumiem, uz kuru pamata pieņemt vai noraidīt pieteikumu. Turklāt iestādes vienmēr drīkst piešķirt vai noraidīt pieprasītos atbrīvojumus no nodokļiem pēc saviem ieskatiem.

(181)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(182)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto labumu IP laikā, proti, kopējiem par izejmateriālu importu nenomaksātajiem nodokļiem IP laikā. Šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir iedalīta uzņēmuma attiecīgā ražojuma kopējam pārdošanas apgrozījumam IP laikā.

(183)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 5,02 %.

(184)

Ražotājs eksportētājs darbojās Rāselhaimas brīvās tirdzniecības zonas režīmā no tā reģistrēšanas brīža līdz 2008. gada maijam un guva labumu no ražošanas līdzekļu importēšanas bez ievedmuitas nodokļa.

(185)

AAE nav federālu tiesību aktu, kas reglamentē ar BTZ izveidi un pārvaldību saistītos jautājumus. Katrs emirāts izdod savus tiesību aktus un noteikumus un ir atbildīgs par attiecīgās BTZ uzraudzību ar savu muitas dienestu palīdzību.

(186)

Uz uzņēmuma dibināšanu Rāselhaimas BTZ neattiecas konkrēti atbilstības noteikumi vai ierobežojumi — BTZ var reģistrēties jebkurš valsts uzņēmums vai uzņēmums, kas pilnībā pieder ārvalstniekiem.

(187)

Būtiskākie no reģistrēšanās BTZ izrietošie labumi ir iespēja importēt visus vienumus (izejvielas, būtiskos materiālus, papildu materiālus, starpproduktus, ražošanas līdzekļus) bez ievedmuitas nodokļa un pieņemt lēmumu par uzņēmuma kapitāldaļu struktūru, neievērojot valsts noteiktu priekšnosacījumu. Tiek uzskatīts, ka BTZ ražoto preču izcelsme ir AAE. Tomēr, ja tās no BTZ ieved AAE iekšējā tirgū, tās uzskata par ārvalstu precēm, t. i., pēc preču iekļaušanas brīvā apgrozībā tām piemēro ievedmuitas nodokļus.

(188)

Lai gan uzņēmums, kas atrodas BTZ, gūst labumu no importēšanas un eksportēšanas bez ievedmuitas nodokļa, importēšanas brīdī atbilstīgajā federālajā muitas dienestā ir jāaizpilda muitas deklarācijas. Importēšanas punktā uzņēmumam ir jāiesniedz muitai bankas garantija. Muitā importētās preces tiek muitotas atbilstīgi izvešanas/ievešanas deklarācijai. Saņemot preces BTZ ievešanas/importēšanas vietā, attiecīgā muitas zonas amatpersona pārbauda saņemtās preces un, ja tās atbilst prasībām, apstiprina izvešanas/ievešanas deklarāciju. Deklarācija, kura atbilstīgi parakstīta saņemošajā muitas kontrolpunktā, jāiesniedz atpakaļ muitas iestādei ievešanas/importēšanas vietā, lai izsniegtu bankas garantiju.

(189)

Pārbaudes apmeklējuma laikā konstatēja, ka nav konkrētu, ar likumu noteiktu un publiski pieejamu kritēriju, kas reglamentē piešķīrējas iestādes lēmumu par to, kam ir tiesības reģistrēties BTZ. Uzņēmumam, kas vēlas reģistrēties šajā zonā, ir jāiesniedz pieteikums Rāselhaimas emirāta iestādē, taču nav pieejami tiesību akti vai pamatnostādnes, kur norādīts pieprasījuma pieņemšanas vai noraidīšanas pamatojums.

(190)

Attiecībā uz dažādu BTZ pastāvēšanu AAE izmeklēšanā atklāja, ka nav vienotu ar likumu noteiktu kritēriju, kas reglamentē BTZ izveidi un pārvaldību AAE. Netika sniegti pierādījumi par to, ka visas AAE BTZ darbojas atbilstīgi vienādam tiesiskajam regulējumam un ievēro vienādus darbības noteikumus. Nopietnas bažas radās arī par to, vai tiesības reģistrēties BTZ ir iespējams ierobežot, pamatojoties uz noteiktu saimnieciskās darbības veidu. Patiesi, pamatojoties uz sniegto informāciju, rodas priekšstats, ka atsevišķas AAE BTZ ir ekskluzīvi paredzētas konkrēta veida saimnieciskajām darbībām (piemēram, Dubaijas Auto brīvā zona, Starptautiskā mediju ražošanas brīvā zona, Dubaijas Ziedu centra brīvā zona u. c.).

(191)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, guva labumu no ražošanas līdzekļu importēšanas bez ievedmuitas nodokļa.

(192)

Ņemot vērā iepriekš minēto, shēma pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē ir uzskatāma par subsīdiju, jo tā sniedz finansiālu ieguldījumu nesaņemto valdības ieņēmu veidā un piešķir saņēmējuzņēmumam labumu.

(193)

Turklāt pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē shēma ir konkrēta, jo šie labumi ir pieejami tikai BTZ uzņēmumiem, t. i., piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz uzņēmumiem zināmās atrašanās vietās, kas darbojas atbilstīgi BTZ režīmam. Pie tam izmeklēšanā konstatēja, ka attiecībā uz BTZ statusa piešķiršanu AAE pastāv rīcības brīvība un netiek ievēroti neitrāli vai objektīvi kritēriji, kā noteikts pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Ņemot vērā to, ka nav federālu tiesību aktu, kas reglamentē BTZ izveidi un pārvaldību AAE, katra septiņu AAE veidojošo emirātu piešķīrēja iestāde piešķir piekļuvi BTZ saskaņā ar saviem noteikumiem. Tā kā Rāselhaimas emirātā nav pieejami tiesību akti vai pamatnostādnes, atbildīgā iestāde pēc saviem ieskatiem izlemj, kuram uzņēmumam var piešķirt tiesības iestāties BTZ.

(194)

Turklāt labumu no ražošanas līdzekļu importēšanas bez nodokļa nomaksas nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu, jo tā attiecas uz ražošanas līdzekļiem, kurus nepatērē ražošanas procesā un uz kuriem tādējādi neattiecas pamatregulas I pielikuma i) punktā noteiktā pieļaujamo nodokļa atmaksas sistēmu darbības joma.

(195)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(196)

Ņemot vērā to, ka uzņēmums kopš tā dibināšanas līdz 2008. gada maijam bija reģistrēts BTZ, taču PET ražošanas process sākās 2007. gada septembrī un uzņēmuma ražošanas process kopš 2008. gada janvāra notika saskaņā ar 1979. gada Federālajam likumam Nr. 1 atbilstīgu rūpnieciskās darbības pagaidu licenci, par IP saņemto subsīdiju jāuzskata tikai ražošanas līdzekļu importēšana bez ievedmuitas nodokļa.

(197)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodevu par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kas sadalīta pa 15 gadus ilgu periodu, kurš atbilst minimālajam nolietojuma periodam, kas saistībā ar konkrēto ražošanas nozari konstatēts visās trijās pašreizējā izmeklēšanā iesaistītajās valstīs. Atbilstīgi ieviestajai praksei šādi aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz IP, ir koriģēta, pieskaitot šajā laikposmā gūtos procentus, lai ņemtu vērā visu laika gaitā gūtā labuma vērtību. Tika uzskatīts, ka AAE komerciālā procentu likme IP bija piemērota šim nolūkam.

(198)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šī subsīdijas summa (kā skaitītājs) IP ir iedalīta kopējam pārdošanas apgrozījumam, jo labuma piešķiršana nav atkarīga no eksporta rezultātiem.

(199)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP laikā noteica ražotājam eksportētājam, bija 0,11 %.

(200)

Saskaņā ar pamatregulas nosacījumiem vienīgajam Apvienoto Arābu Emirātu ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, paredzēto kompensējamo subsīdiju provizoriskā summa, kas izteikta ad valorem, bija 5,13 %.

(201)

IP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 17 ražotāji. Tāpēc uzskata, ka šo ražotāju izgatavotā produkcija pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē ir Savienības produkcija.

(202)

No šiem 17 ražotājiem izmeklēšanā sadarbojās 12 ražotāji. Tika konstatēts, ka šie 12 ražotāji ražo lielāko daļu no līdzīgā ražojuma kopējā produkcijas apjoma Savienībā — šajā gadījumā vairāk nekā 80 %. Tāpēc 12 ražotāji, kuri sadarbojās, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 6. punkta nozīmē un turpmāk tos apzīmē kā “Savienības ražošanas nozari”. Pārējos Savienības ražotājus turpmāk apzīmē kā “pārējie Savienības ražotāji”. Šie pārējie Savienības ražotāji nav ne aktīvi atbalstījuši sūdzību, ne iebilduši pret to.

(203)

Tiek norādīts, ka Eiropas Savienības PET tirgu raksturo salīdzinoši liels skaits ražotāju, kas parasti pieder lielākām grupām, kuru galvenā mītne atrodas ārpus ES. Tirgū norit konsolidēšanās process, un nesen notika vairākas uzņēmumu pārņemšanas un slēgšanas. Piemēram, kopš 2009. gada ir slēgtas uzņēmumu Tergal Fibers (Francija), Invista (Vācija) un Artenius (Apvienotā Karaliste) PET ražotnes, savukārt uzņēmums Indorama pārņēma bijušās Eastman ražotnes Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē.

(204)

Kā norādīts 8. apsvērumā, tika veikta piecu tādu atsevišķu ražotāju atlase, kuru pārdevumi veido 65 % no visu Eiropas Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, pārdevumiem. Viens uzņēmums nevarēja sniegt visus pieprasītos datus, tādējādi atlase bija jāsamazina līdz četriem uzņēmumiem, kuru pārdevumi ir 47 % no visu ražotāju, kuri sadarbojās, pārdevumiem.

(205)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, EUROSTAT sniegtajiem datiem par importa apjomu ES tirgū, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem — pamatojoties uz sūdzībā iekļautajām aplēsēm.

(206)

Ražojuma, uz kuru attiecās izmeklēšana, patēriņš Eiropas Savienībā laikposmā starp 2006. gadu un IP palielinājās par 11 %. Detalizēti izsakoties, šķietamais pieprasījums 2007. gadā pieauga par 8 %, nedaudz samazinājās laikposmā starp 2007. un 2008. gadu (par 2 procentpunktiem) un palielinājās par 5 procentpunktiem laikposmā no 2008. gada līdz IP.

1.   tabula

(207)

Komisija izpētīja, vai PET imports no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 8. panta 3. punktu.

(208)

Attiecībā uz AAE, Irānas un Pakistānas izcelsmes importa ietekmi izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka subsīdijas norma bija lielāka par minimālo robežvērtību, kas noteikta pamatregulas 14. panta 5. punktā, un subsidētā importa apjoms no šīm valstīm pamatregulas 10. panta 9. punkta izpratnē nebija niecīgs.

(209)

Attiecībā uz Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes importa un līdzīgā ražojuma konkurences nosacījumiem izmeklēšanā atklāja, ka ražotāji no šīm valstīm izmanto tādus pašus tirdzniecības kanālus un pārdod ražojumu līdzīgām patērētāju kategorijām. Turklāt izmeklēšanā arī atklāja, ka attiecīgajā periodā importam no visām šīm valstīm bija tendence palielināties.

(210)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek provizoriski uzskatīts, ka visi pamatregulas 8. panta 3. punktā noteiktie kritēriji ir ievēroti un imports no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir jāpārbauda kumulatīvi.

(211)

Attiecīgā produkta subsidētā importa uz ES apjoms laikposmā no 2006. gada līdz IP pieauga vairāk nekā piecas reizes un IP laikā sasniedza 304 202 tonnas. Respektīvi, laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam imports no attiecīgajām valstīm pieauga par 20 %, bet vēlāk, 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, tas palielinājās par 270 procentpunktiem, savukārt laikposmā no 2008. gada līdz IP tas pieauga vēl par 154 procentpunktiem.

2.   tabula

(212)

Subsidētā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa 2006. gadā bija 2,1 % un attiecīgā perioda laikā stabili pieauga par 8 procentpunktiem. Respektīvi, laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam tā pieauga par 0,2 procentpunktiem un vēl par 5,3 procentpunktiem laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam, kā arī par 2,6 procentupunktiem laikposmā no 2008. gada līdz IP. IP laikā subsidētā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa bija 10,2 %.

(213)

Tiek norādīts, ka AAE tirgū iesaistījās tikai 2007. gadā, taču tiem ātri izdevās iegūt nozīmīgu tirgus daļu.

(214)

Vidējā importa cena attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, un tas bija krasākais samazinājums laikposmā no 2008. gada līdz IP. Respektīvi, 2007. gadā vidējā cena samazinājās par 1 %, tā saglabājas tuvu šim līmenim 2008. gadā, bet IP laikā samazinājās par 13 procentpunktiem.

3.   tabula

(215)

Ņemot vērā to, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas IP ievērojami svārstījās, pārdošanas cenas un izmaksas apkopoja pa ceturkšņiem, un cenu un mērķa cenu samazināšanās aprēķinus veica par ceturksni.

(216)

Lai varētu analizēt mērķa cenas samazinājumu, Eiropas Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem ES tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, salīdzināja ar attiecīgo valstu importa atbilstošajām vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam ES tirgū, kas noteiktas uz CIF pamata, atbilstīgi koriģējot pēcimportēšanas izmaksas un tirdzniecības līmeņa atšķirības.

(217)

Salīdzinājums liecināja, ka IP laikā Eiropas Savienības tirgū pārdotie AAE izcelsmes subsidētie importa ražojumi samazināja Eiropas Savienības ražošanas nozares cenas par 3,9 %. Eiropas Savienībā pārdotie Irānas izcelsmes subsidētie importa ražojumi samazināja ES ražošanas nozares cenas par 3,2 %. Eiropas Savienībā pārdotie Pakistānas izcelsmes subsidētie importa ražojumi samazināja Eiropas Savienības ražošanas nozares cenas par 1,4 %. Attiecīgo valstu vidējā svērtā samazināšanas robeža IP bija 3,2 %.

(218)

Atbilstīgi pamatregulas 8. panta 4. punktam subsidētā importa ietekmes uz Eiropas Savienības ražošanas nozari izvērtējumā iekļāva visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo situāciju Eiropas Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(219)

Kā paskaidrots iepriekš, ņemot vērā ES ražotāju lielo skaitu, bija jāizmanto atlase. Lai veiktu kaitējuma analīzi, noteica kaitējuma rādītājus šādos divos līmeņos:

(220)

Ražošanas apjoms Savienībā laikposmā no 2006. gada līdz IP samazinājās par 4 %. Respektīvi, 2007. gadā tas pieauga par 5 % līdz aptuveni 2 570 000 tonnām, bet 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, krasi samazinājās par 10 procentpunktiem, savukārt laikposmā no 2008. gada līdz IP tas nedaudz palielinājās par 1 procentpunktu, sasniedzot aptuveni 2 300 000 tonnu.

4.   tabula

(221)

Eiropas Savienības ražotāju ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Proti, 2007. gadā tā palielinājās par 1 %, 2008. gadā — vēl par 5 procentpunktiem, un visbeidzot IP — par 9 procentpunktiem.

5.   tabula

(222)

Jaudas izlietojums 2006. gadā bija 83 %, 2007. gadā tas pieauga līdz 87 %, bet vēlāk, 2008. gadā, samazinājās līdz 75 % un IP bija tikai 69 %. Jaudas izlietojuma kritums 2008. gadā un IP atspoguļo samazināto ražošanas apjomu un palielināto ražošanas jaudu šajā periodā.

(223)

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem ES tirgū attiecīgajā periodā mēreni samazinājās. Pārdevumi 2007. gadā pieauga par 5 %, bet nākamajā gadā bija nedaudz mazāki par apjomu 2006. gadā, savukārt IP tie bija par 3 % mazāki nekā 2006. gadā — aptuveni 2 100 000 tonnu. Ņemot vērā krājumu ierobežoto apjomu, pārdevumu tendences cieši atspoguļo ražošanas apjoma tendences.

6.   tabula

(224)

Eiropas Savienības ražotāji attiecīgajā periodā zaudēja desmit procentpunktus no tirgus daļas, kura no 85 % 2006. gadā samazinājās līdz 75 % IP. Šis tirgus daļas zaudējums liecina, ka, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, Eiropas Savienības ražošanas nozares pārdevumi attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Tiek atzīmēts, ka šo samazināšanās tendenci konstatēja arī atlasē iekļautajiem Eiropas Savienības ražotājiem.

7.   tabula

(225)

Lai gan laikposmā no 2006. gada līdz IP patēriņš Savienībā palielinājās par 11 %, ES ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 3 % un ES ražotāju tirgus daļa samazinājās par desmit procentpunktiem. Savukārt subsidētā importa tirgus daļa tajā pašā laika periodā no 2,1 % pieauga līdz 10,2 %. Tādējādi tiek secināts, ka Eiropas Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

(226)

Attiecībā uz Savienības ražotāju nodarbinātības līmeni laikposmā no 2006. gada līdz IP vērojams samazinājums par 15 %. Respektīvi, nodarbināto personu skaits no 2 400 darbiniekiem 2006. gadā ievērojami samazinājās līdz 2 100 darbiniekiem 2007. gadā jeb par 13 %, un saglabājās tuvu šim līmenim 2008. gadā un IP. Kritums 2007. gadā atspoguļo vairāku Savienības ražotāju īstenoto pārstrukturēšanu.

8.   tabula

(227)

Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra, ņemot vērā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 12 %. Tas atspoguļo faktu, ka ražošanas apjoms samazinājās mazāk nekā nodarbinātības līmenis, un liecina par Savienības ražotāju darbības lielāku efektivitāti. Tas ir īpaši redzams 2007. gadā, kad, neraugoties uz nodarbinātības līmeņa samazināšanos, ražošanas apjoms palielinājās, un produktivitāte bija par 21 % lielāka nekā 2006. gadā.

9.   tabula

(228)

Savienības ražotāju gada vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītajiem klientiem laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam saglabājās stabilas — aptuveni EUR 1 100 par tonnu. Gada vidējā pārdošanas cena IP samazinājās par 12 % un sasniedza EUR 977 par tonnu. Gada vidējā pārdošanas cena neatspoguļo PET mēneša un pat ne dienas cenas svārstības Eiropas Savienības (un pasaules) tirgū, taču to uzskata par pietiekamu, lai liecinātu par tendenci attiecīgajā periodā. PET pārdošanas cenas parasti atbilst tā galveno izejmateriālu (galvenokārt PTA un MEG) cenu tendencēm, jo tās veido līdz pat 80 % no kopējām PET izmaksām.

10.   tabula

(229)

Kā norādīts iepriekš, subsidētais imports no attiecīgajām valstīm samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(230)

Ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās subsīdiju starpības ietekme uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Ir būtiski atgādināt, ka kopš 2000. gada spēkā ir antidempinga pasākumi attiecībā uz PET importu no Indijas, Indonēzijas, Korejas Republikas, Malaizijas, Taivānas, Taizemes un kopš 2004. gada — no Ķīnas Tautas Republikas. Kopš 2000. gada ir ieviesti arī kompensācijas pasākumi attiecībā uz importu no Indijas. Ievērojot, ka šajā izmeklēšanā aplūkotajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu un pieauga tās zaudējumi, nevar konstatēt faktisku atkopšanos no iepriekšējā dempinga un subsidēšanas, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozari joprojām apdraud kaitīgā ietekme, ko rada viss subsidētais imports Savienības tirgū.

(231)

Atlasē iekļautiem ražotājiem laikposmā no 2006. gada līdz IP beigu krājumi palielinājās par 22 %. Jānorāda, ka krājumu apjoms bija par 5 % mazāks nekā gada ražīgums, un tādējādi kaitējuma analīzē šis rādītājs ir nenozīmīgs.

11.   tabula

(232)

No 2006. līdz 2007. gadam par 11 % palielinājās gada darbaspēka izmaksas, bet 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, tās samazinājās par 2 procentpunktiem, un IP, salīdzinot ar 2008. gadu, tās samazinājās vēl par 9 procentpunktiem, sasniedzot tādu pašu līmeni kā 2006. gadā. Tādējādi kopumā darbaspēka izmaksas bija stabilas.

12.   tabula

(233)

Atlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā par līdzīgā ražojuma pārdevumiem nesaistītiem klientiem ES tirgū izteikts kā tīro pārdošanas ienākumu procenti saglabājās negatīvs un pat samazinājās no – 6,9 % līdz – 7,5 %. Respektīvi, atlasē iekļauto ražotāju situācija attiecībā uz rentabilitāti uzlabojās 2007. gadā, kad tīrie zaudējumi bija tikai – 1,5 % no tīrajiem pārdevumiem, taču 2008. gadā zaudējumi krasi palielinājās līdz – 9,3 %. Situācija ievērojami uzlabojās IP.

13.   tabula

(234)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. Tas no – 9,6 % 2006. gadā pieauga līdz – 3,1 % 2007. gadā. Tas samazinājās līdz – 16,8 % 2008. gadā un IP atkal palielinājās līdz – 12,3 %. Kopumā ieguldījumu ienesīguma rādītājs saglabājās negatīvs un attiecīgajā periodā samazinājās par 2,7 procentpunktiem.

(235)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2006. gadā bija negatīva — EUR 18,5 miljoni. Tā ievērojami uzlabojās 2007. gadā, kad rādītājs kļuva pozitīvs — EUR 19,5 miljoni, taču pamatīgi samazinājās 2008. gadā (EUR 42 miljoni) un IP laikā sasniedza negatīvu vērtību: – EUR 11 miljonus. Kopumā naudas plūsmas apjoms attiecīgajā periodā uzlabojās, lai gan saglabājās negatīvs.

(236)

Nebija pazīmju, ka Eiropas Savienības ražošanas nozare saskārās ar grūtībām piesaistīt kapitālu, galvenokārt tādēļ, ka atsevišķi ražotāji ir iekļauti lielāku grupu sastāvā.

14.   tabula

(237)

Atlasē iekļauto uzņēmumu gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam samazinājās par 34 %, laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam tie saruka vēl par 59 procentpunktiem un, salīdzinot ar 2008. gadu, IP ievērojami samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 96 %. Kraso ieguldījumu samazinājumu daļēji var izskaidrot ar to, ka 2006. un 2007. gadā ar nolūku palielināt ražošanas jaudu tika iegādātas jaunas ražošanas līnijas.

15.   tabula

(238)

Makroekonomikas datu analīze liecina, ka Savienības ražotāju produkcijas un pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās. Lai gan konstatētais samazinājums nebija dramatisks, tas jāaplūko, ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu laikposmā no 2006. gada līdz IP, kas izraisīja Eiropas Savienības ražotāju tirgus daļas kritumu par 10 procentpunktiem — līdz 75 %.

(239)

Tajā pašā laikā atbilstošie mikroekonomikas rādītāji liecina par nepārprotamu atlasē iekļauto Savienības ražotāju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Rentabilitāte un ieguldījumu ienesīgums saglabājās negatīvs, un laikposmā no 2006. gada līdz IP tie kopumā samazinājās. Neraugoties uz kopumā pozitīvajām tendencēm, attiecīgajā periodā negatīvs saglabājās arī naudas plūsmas apjoms.

(240)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(241)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. un 6. punktu pārbaudīja, vai subsidētais imports ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā apjomā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radīto kaitējumu nepiedēvē subsidētajam importam, tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kuri nebija subsidētais imports un kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(242)

Laikposmā no 2006. gada līdz IP attiecīgā ražojuma subsidētā importa apjoms pieauga vairāk nekā pieckārtīgi — līdz 304 200 tonnām —, un tā tirgus daļa palielinājās par gandrīz astoņiem procentpunktiem (no 2,1 % līdz 10,2 %). Vienlaikus Savienības ražošanas nozare zaudēja aptuveni desmit procentpunktus no tirgus daļas (no 84,9 % līdz 72,1 %). Vidējā importa cena laikposmā no 2006. gada līdz IP samazinājās un saglabājās zemāka nekā Savienības ražotāju noteiktā vidējā cena.

(243)

Kā norādīts 216. apsvērumā, subsidētais imports samazināja cenu par vidēji 3,2 %. Pat ja cenas samazinājums nepārsniedza 4 %, to nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo PET ir patēriņa prece, un tās konkurētspēju galvenokārt nosaka cena.

(244)

Irānas eksportētājs apgalvoja, ka PET imports nevarēja radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ņemot vērā to, ka šā importa līmenis tikai nedaudz pārsniedza importa de minimis robežvērtību. Tomēr IP imports no Irānas, kura tirgus daļa bija 1,9 %, pārsniedza pamatregulā norādīto de minimis robežvērtību. Turklāt Irānas importa cenas samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ņemot vērā šos aspektus, Irānas eksportētāja paustais apgalvojums tiek noraidīts.

(245)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu, ko izraisīja imports no attiecīgajām valstīm, tiek uzskatīts, ka šis subsidētais imports izraisīja cenu lejupslīdi, liedzot Savienības ražošanas nozarei saglabāt pārdošanas cenas tādā līmenī, kas būtu vajadzīgs, lai segtu izmaksas un gūtu peļņu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka starp šo importu un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pastāv cēloņsakarība.

(246)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka visu kaitējumu izraisīja Savienības ražotāju mazā aktivitāte eksporta jomā. Kā liecina nākamā tabula, Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %. Eksporta cenu līmenis tajā pašā laika periodā samazinājās par 10 %, kā rezultātā eksporta pārdevumu vērtīb attiecīgajā periodā bija stabila. Tādējādi nav pazīmju par to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu veicināja eksporta rezultāti.

16.   tabula

(247)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū ir mākslīgi augstas. Saskaņā ar šīs ieinteresētās personas teikto šo apgalvojumu apstiprina tas, kas cenas ES tirgū nemainījās, bet eksporta pārdošanas cenas pazeminājās. Tomēr izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozares gada vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā Savienības tirgū ir pazeminājušās par 12 % atbilstīgi eksporta cenu samazinājumam šajā pašā periodā. Tādējādi apgalvojums tiek noraidīts.

(248)

Uz Korejas Republiku kopš 2000. gada attiecas antidempinga maksājumi. Taču diviem Korejas uzņēmumiem ir piemērots nulles likmes nodoklis, un izmeklēšanā konstatēja, ka joprojām ir augsts Korejas Republikas izcelsmes importa līmenis un ka attiecīgajā periodā tas ievērojami palielinājās. Laikposmā no 2006. gada līdz IP imports no Korejas pieauga par gandrīz 150 %, un tā attiecīgā tirgus daļa no 3,5 % 2006. gadā palielinājās līdz 7,7 % IP.

17.   tabula

(249)

Vidējā Korejas izcelsmes importa cena saglabājās nedaudz zemāka par Savienības ražotāju vidējām cenām. Tomēr Korejas izcelsmes importa cenas bija augstākas par attiecīgo valstu importa vidējām cenām. Tādējādi, lai gan nevar izslēgt iespēju, ka imports no Korejas Republikas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tā ietekme bija tikai ierobežota, un tiek uzskatīts, ka šī importa dēļ nav likvidēta cēloņsakarība, kas konstatēta attiecībā uz subsidēto importu no attiecīgajām valstīm.

(250)

Irānas eksportētājs apgalvoja, ka Irānas importa pieaugumu veicināja Dienvidkorejas importa samazinājums, un tāpēc tas nenotika uz Eiropas ražotāju rēķina. Tomēr Eurostat dati liecina, ka attiecīgajā periodā importa apjomi no abām valstīm vienlaikus stabili palielinājās. Tādējādi nevar secināt, ka imports no Irānas tikai aizvietoja importu no Dienvidkorejas

(251)

Citu valstu importa cenas vidēji bija ievērojami augstākas nekā Eiropas Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas. Turklāt attiecīgajā periodā šis imports zaudēja tirgus daļu. Tādējādi netiek uzskatīts, ka šis imports var nodarīt kaitējumu Eiropas Savienības ražošanas nozarei.

18.   tabula

(252)

Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījis konkurences veids, kādu rada Savienības ražotāji, kuri nesadarbojās. Šajā procedūrā nesadarbojās pieci Savienības ražotāji. Viens no tiem pārtrauca ražošanu jau IP, savukārt divi pārējie ražotāji to izdarīja neilgi pēc tā. Ražotāju, kuri nesadarbojās, pārdošanas apjoms ir aprēķināts, pamatojoties uz sūdzībā iekļauto informāciju. Pieejamā informācija liecina, ka attiecīgajā periodā šo ražotāju tirgus daļa saruka no 20,5 % 2006. gadā līdz 16 % IP. Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka šo ražotāju rīcība būtu likvidējusi cēloņsakarību starp subsidēto importu un konstatēto Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

19.   tabula

(253)

Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, izraisīja lēnāku tirgus pieaugumu, nekā tika gaidīts, un, salīdzinot ar 21. gadsimta sākumu, kad novērotais gada izaugsmes līmenis bija 10 %, tas bija nepierasts. Pieprasījums pēc PET pirmoreiz samazinājās 2008. gadā. Tas nepārprotami ietekmēja Savienības ražošanas nozares kopējos rezultātus.

(254)

Tomēr ekonomikas lejupslīdes nelabvēlīgo ietekmi un pieprasījuma samazinājumu pastiprināja importa no attiecīgajām valstīm pieaugums, kas mazināja Eiropas Savienības ražošanas nozares cenas. Pat tad, ja tādējādi varētu uzskatīt, ka ekonomikas lejupslīde ir veicinājusi kaitējumu laikposmā no 2008. gada pēdējā ceturkšņa, tā nekādā veidā nevar mazināt kaitējumu, kādu subsidētā importa cena ES tirgū ir radījusi visā attiecīgajā periodā. Pat situācijā, kad samazinās pārdevumi, Eiropas Savienības ražošanas nozarei vajadzētu varēt saglabāt pieņemamu cenu līmeni un tādējādi ierobežot patēriņa pieauguma samazinājuma nelabvēlīgo ietekmi, taču tas iespējams tikai tad, ja tirgū nav negodīgas konkurences, ko rada imports par zemu cenu.

(255)

Ekonomikas lejupslīde arī nekādā veidā neietekmēja radīto kaitējumu, kas novērots jau pirms 2008. gada pēdējā ceturkšņa.

(256)

Tādējādi ekonomikas lejupslīde ir uzskatāma par elementu, kas veicina Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu tikai no 2008. gada pēdējā ceturkšņa, un, ņemot vērā tās vispārējo būtību, to nevar uzskatīt par iespējamu cēloni, kas likvidē cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu un subsidēto importu no attiecīgajām valstīm.

(257)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, pirmkārt, izraisīja vismaz dažu ES ražotāju neizdevīga atrašanās vieta (t. i., liels attālums no ostas, kas tādējādi rada nevajadzīgas papildu izmaksas par izejmateriālu un gatavā ražojuma transportu).

(258)

Attiecībā uz iepriekš minēto apgalvojumu tiek atzīts, ka atrašanās vieta, kurai nav viegli piekļūt ar salīdzinoši lētākiem transportlīdzekļiem, noteikti rada zināmu neizdevīgu stāvokli gan saistībā ar izejmateriālu piegādi no piegādātājiem, gan gatavo ražojumu piegādi klientiem. Tomēr izmeklēšana un atlasē iekļauto Savienības ražotāju (divi no tiem atrodas ostas tuvumā, bet divi tālāk iekšzemē) sniegtie apstiprinātie dati neliecināja par būtisku savstarpēju saikni starp ģeogrāfisko atrašanās vietu un Eiropas Savienības ražotāju ekonomiskajiem rādītājiem. Patiesībā konstatētais kaitējums attiecās arī uz tiem ražotājiem, kuru atrašanās vieta bija ostas tuvumā.

(259)

Tādējādi tiek secināts, ka ģeogrāfiskā atrašanās vieta būtiski neveicina Savienības ražošanas nozarei nodarīto materiālo kaitējumu.

(260)

Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisa tas, ka daudzi ES ražotāji nav vertikāli integrēti (saistībā ar PTA ražošanu) un tādējādi to izmaksas ir neizdevīgākas nekā integrētajiem eksportētājiem. Atlasē iekļauto ES ražotāju apstiprinātie dati neliecināja par būtisku PTA ražošanas vertikālās integrācijas un ES ražotāju ekonomisko rādītāju savstarpēju saistību.

(261)

Tādējādi tiek secināts, ka vertikālās integrācijas trūkums PTA ražošanā neveicināja Eiropas Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(262)

Vienlaikus, no vienas puses, pieauga subsidētais imports no attiecīgajām valstīm, palielinājas tirgus daļas un cenu samazinājums, un, no otra puses, pasliktinājās Savienības ražotāju situācija, tāpēc jāsecina, ka subsidētais imports pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanai.

(263)

Tika analizēti arī citi faktori, taču netika konstatēts, ka tie likvidē cēloņsakarību starp subsidētā importa ietekmi un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu varētu būt veicinājis imports no Korejas Republikas, taču, ņemot vērā šī importa un Savienības tirgus nelielās cenu atšķirības, tiek uzskatīts, ka tas nelikvidē cēloņsakarību, kas konstatēta saistībā ar subsidēto importu no attiecīgajām valstīm. Tā kā importa no trešām valstīm tirgus daļa ir samazinājusies un tā cenu līmenis ir augsts, nav pierādījumu, ka tas ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Turklāt neviens cits zināms faktors, t. i., Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti, konkurence, ko radīja pārējie Savienības ražotāji, ekonomikas lejupslīde, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vertikālās integrācijas trūkums, nav veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu tādā apmērā, kas likvidētu cēloņsakarību.

(264)

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi, kurā visu zināmo faktoru, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, ietekme ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no subsidētā importa kaitējošās ietekmes, tiek provizoriski secināts, ka imports no attiecīgajām valstīm ir nodarījis Eiropas Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(265)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu likt secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pasākumus. Šī iemesla dēļ un atbilstīgi pamatregulas 31. panta 1. punktam Komisija izvērtēja iespējamo pasākumu gaidāmo ietekmi uz visām iesaistītajām personām, kā arī to, kādas varētu būt sekas, ja pasākumus neveiktu.

(266)

Komisija nosūtīja anketas neatkarīgiem importētājiem, izejmateriālu piegādātājiem un to apvienībām. Kopā tika izsūtītas vairāk nekā 50 anketas, taču noteiktajā termiņā tika saņemtas tikai 13 atbildes. Turklāt vēlāk procedūras laikā 22 lietotāji iesniedza vēstules, kurās pausti iebildumi pret jebkādiem pasākumiem attiecībā uz šo gadījumu.

(267)

Paredzams, ka pasākumu attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm īstenošana novērsīs turpmāku tirgus kropļošanu un cenu samazinājumu, kā arī atjaunos godīgu konkurenci. Tas, savukārt, nodrošinātu Savienības ražošanas nozarei iespēju uzlabot savu situāciju lielāku cenu, lielāku pārdošanas apjomu un tirgus daļu dēļ.

(268)

Ja pasākumi netiks ieviesti, paredzams, ka imports no attiecīgajām valstīm turpinās palielināties un ka tā zemās cenas samazinās Savienības ražošanas nozares cenas. Tādā gadījumā Savienības ražošanas nozarei nebūtu iespējas šo situāciju uzlabot. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares slikto finansiālo stāvokli, ir paredzams, ka slēgs arvien vairāk uzņēmumus, kas izraisītu bezdarba pieaugumu.

(269)

Nekas neliecina par to, ka pārējo Savienības ražotāju intereses, kuru sadarbība izmeklēšanā nebija aktīva, atšķirtos no norādītajām Savienības ražošanas nozares interesēm.

(270)

Irānas uzņēmums apgalvoja, ka pasākumu ieviešana Savienības ražošanas nozarei nepalīdzēs, jo tā rezultātā būtu jauni ieguldījumi citās eksportētājvalstīs. Šo argumentu nevar pieņemt, jo, loģiski spriežot, tas nozīmētu, ka kompensācijas pasākumus nav iespējams noteikt tādiem ražojumiem, kuros veiktos ieguldījumus var novirzīt uz citām valstīm. Tas arī nozīmētu, ka tiek liegta aizsardzība pret negodīgu tirdzniecību tikai tāpēc, ka no citām trešajām valstīm ir iespējama jauna konkurence.

(271)

Šī pati ieinteresētā persona apgalvoja arī to, ka nekādi pasākumi nemazinās ES PET ražošanas nozares strukturāli neizdevīgo konkurences stāvokli salīdzinājumā ar PET ražošanas nozari Āzijā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Tomēr šis apgalvojums netika pietiekami pamatots. Jānorāda, ka daži izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kuri ir vertikāli integrēti, arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā. Turklāt, pat ja būtu iespējams gūt konkurences priekšrocības (piemēram, lētāku piekļuvi izejmateriāliem), ražotāji eksportētāji joprojām saņemtu kompensējamās subsīdijas.

(272)

Attiecīgi tiek provizoriski secināts, ka kompensācijas pasākumu noteikšana skaidri būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(273)

Kā norādīts iepriekš, tika veikta nesaistīto importētāju atlase, un no diviem atlasītajiem uzņēmumiem tikai viens importējošais starpnieks (Global Services International, “G.S.I.”) pilnībā sadarbojās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketu. Starpnieka, kurš sadarbojās, deklarētais importa apjoms ir būtiska daļa no visa attiecīgo valstu importa IP laikā. PET importa starpniecība veido G.S.I. uzņēmējdarbības lielāko daļu. Tā kā starpnieks strādā par komisijas maksu, nav gaidāms, ka nodevu noteikšana būtiski ietekmēs tā darbību, jo importa cenu faktisko pieaugumu uzņemsies tā klienti.

(274)

Neviens cits importētājs neiesniedza attiecīgo informāciju. Tā kā imports no citām valstīm, kurās patlaban ir spēkā antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi, netika pārtraukts, un tā kā ir pieejams imports no valstīm, kurās nav spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi (piemēram, Omānas, ASV, Brazīlijas), tiek uzskatīts, ka importētāji var veikt importu no šīm valstīm.

(275)

Attiecīgi tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumu ieviešanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz ES importētājiem.

(276)

Noteiktajā termiņā iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, izmeklēšanā sadarbojās trīs izejmateriālu piegādātāji (divi PTA piegādātāji un viens MEG piegādātājs). To Eiropas ražotnēs nodarbināto un PTA/MEG ražošanā iesaistīto darbinieku skaits bija aptuveni 700.

(277)

Atlasē iekļautie Savienības ražotāji no PTA ražotājiem, kuri sadarbojās, iepērk aptuveni 50 % no to pirktā PTA apjoma. PTA ražotāji ir ļoti atkarīgi no PET ražotāju situācijas, jo tie ir viņu galvenie klienti. Zemas PET cenas izraisa PTA cenu samazinājumu un mazāku PTA ražotāju peļņu. Tiek atzīmēts, ka notiek antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšana par Taizemes izcelsmes PTA importu, tas nozīmē, ka ES PTA ražotāji var saskarties ar negodīgu konkurenci arī saistībā ar importu no Taizemes. Tādējādi tiek secināts, ka PTA ražotāji gūtu labumu no pasākumu attiecībā uz subsidētu PET importu ieviešanas.

(278)

MEG piegādātājam, kurš sadarbojās, MEG veido mazāk nekā 10 % no tā kopējā apgrozījuma. Tiek atzīmēts, ka PET nav ne vienīgais, ne svarīgākais iespējamais MEG pielietojums un MEG ražotāji ir mazāk atkarīgi no situācijas PET ražošanas nozarē. Tomēr sarežģījumiem PET ražošanas nozarē var būt neliela un ierobežota ietekme uz MEG piegādātājiem, vismaz īsā vai vidēji ilgā laikposmā.

(279)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu ieviešana attiecībā uz subsidēto importu no attiecīgajām valstīm atbilstu izejmateriālu piegādātāju interesēm.

(280)

PET, uz kuru attiecas šī procedūra (t. i., ar 78 ml/g vai lielāku viskozitāti, tā sauktā “pudeļu kategorija”), lielākoties izmanto ūdens un citu dzērienu pudeļu ražošanā. Attīstās tā izmantošana citu iepakojumu ražošanā (cieto pārtikas produktu vai mazgāšanas līdzekļu), kā arī lokšņu ražošanā, taču tā joprojām ir salīdzinoši ierobežota. PET pudeļu ražošanai ir divi posmi: i) vispirms tiek izveidota sagatave, ievadot veidnē PET; ii) vēlāk sagatave tiek sildīta un no tās tiek izpūsta pudele. Pudeļu ražošana var būt integrēts process (t. i., viens uzņēmums iepērk PET, ražo sagataves un veic pudeļu izpūšanu) vai arī var aprobežoties ar otro posmu (pudeles izpūšanu no sagataves). Sagataves ir salīdzinoši vienkārši pārvietojamas, jo tās ir nelielas un blīvas, savukārt tukšās pudeles ir nestabilas un izmēra dēļ rada ļoti lielas transporta izmaksas.

(281)

Ūdeni un/vai citus dzērienus PET pudelēs iepilda pudeļu pildīšanas uzņēmumi (“pudeļu pildītāji”). Pudeļu pildīšanas uzņēmumi bieži ir iesaistīti PET uzņēmējdarbībā, veicot integrētas pudeļu ražošanas darbības vai arī slēdzot apstrādes līgumus ar apakšuzņēmējiem pārstrādātājiem un/vai pudeļu ražotājiem, kuru vietā tie vienojas ar ražotāju par cenu (daļēja apstrāde) vai pat iepērk PET sev domātajām pudelēm (pilnīga apstrāde).

(282)

Tādējādi var nodalīt divas lietotāju grupas:

(283)

Pudeļu kategorijas PET galvenie lietotāji ir sagatavju ražotāji. Izmeklēšanā pilnībā sadarbojās (t. i., noteiktajā termiņā iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem) četri pārstrādātāji, kuri IP veidoja 16 % no patēriņa Eiropas Savienībā. Kā minēts iepriekš, vēlāk procedūras gaitā ievērojams pārstrādātāju skaits izteica pretēju nostāju, taču nesniedza pierādāmus datus par savu patēriņu. Importa starpnieks, kas sadarbojās, uzklausīšanas laikā apgalvoja, ka vairāk nekā 80 % ES lietotāju neatbalsta pasākumus. Taču šī informācija nebija pietiekami pamatota, un to nevarēja apstiprināt.

(284)

Apvienība, kas pārstāv Eiropas plastmasas pārstrādātājus (EuPC), uzklausīšanas laikā paziņoja, ka tai ir neitrāla nostāja attiecībā uz šo procedūru. Lai gan daži tās biedri iebilstu pret jebkādiem pasākumiem, pašreizējais PET cenu līmenis Eiropas tirgū PET otrreizējas pārstrādes uzņēmumiem nav ilgtspējīgs. PET otrreizējas pārstrādes uzņēmumi (kurus arī pārstāv EuPC) pasākumus atbalstītu. Tomēr vēlākā izmeklēšanas posmā apvienība mainīja savu nostāju un iebilda pret pasākumu ieviešanu. Apvienība apgalvoja, ka pasākumu ieviešana radītu pārmērīgas izmaksas ES plastmasas pārstrādātāju nozarei, kurā galvenokārt darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Apvienība apgalvoja, ka šie MVU nespēs tikt galā ar augstākām PET cenām, un tāpēc tie vai nu būs spiesti pārtraukt savu darbību, vai tiks mudināti ražotnes pārvietot ārpus Savienības. Šie apgalvojumi šajā posmā nav sīkāk pamatoti.

(285)

Pārstrādātāju uzņēmumos, kuri sadarbojās, kopējais darbinieku skaits bija 1 300, savukārt pārstrādātāju, kuri pauda savu nostāju vēlāk procedūras gaitā, deklarētais darbinieku skaits varētu būt 6 000 cilvēku. Importēšanas starpnieks un tā klienti uzklausīšanas laikā norādīja, ka pārstrādātāju darbinieku skaits ir aptuveni 20 000 cilvēku. Informācija par nodarbinātību vēl ir jāpārbauda.

(286)

Saskaņā ar pieejamo informāciju sagatavju ražošanā izmantotais PET rada no 70 % līdz 80 % pārstrādātāju kopējo ražošanas izmaksu. Tādēļ tas šiem uzņēmumiem ir būtiska izdevumu sastāvdaļa. Līdz šim veiktā izmeklēšana liecina, ka pārstrādātājiem, kuri sadarbojās, vidēji jau rodas nelieli zaudējumi. Tā kā vairums pārstrādātāju ir maza un vidēja lieluma vietējie uzņēmumi, īsā vai vidēji garā laikposmā tiem varētu būt tikai ierobežotas iespējas novirzīt izmaksu pieaugumu, jo īpaši tādēļ, ka to klienti (pudeļu pildīšanas uzņēmumi) ir diezgan liels tirgus dalībnieks, kam ir labākas vienošanās iespējas. Tomēr līgumos par sagatavju un/vai pudeļu pārdošanu (parasti tos pārrunā reizi gadā) bieži ir iekļauts mehānisms, kas paredz PET cenu izmaiņas.

(287)

Pārstrādātāji un importa starpnieks, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu dēļ lielāki sagatavju ražotāji pārvietotu savas standartizētās ražošanas līnijas uz ES kaimiņvalstīm. Tā kā izmaksas par sagatavju pārvietošanu ierobežotā attālumā ir salīdzinoši nelielas, šāds process zināmā mērā jau notiek. Tomēr patlaban šķiet, ka tādi apsvērumi kā neliels attālums līdz klientam vai piegāžu elastīgums kompensē priekšrocības, ko var piedāvāt kaimiņvalstis. Tā kā ierosinātais pasākumu līmenis ir mērens, tiek provizoriski secināts, ka priekšrocībām, ko sniedz sagatavju ražošanas ārpus ES, nevajadzētu kompensēt pašreizējos trūkumus. Turklāt, ņemot vērā transporta izmaksas, paredzams, ka pārvietošanu kā alternatīvu izmantos tikai tie uzņēmumi, kuru klienti atrodas pie ES robežām, nevis pārstrādātāji, kuriem ir klienti citās ES daļās.

(288)

Pārstrādātāji un importa starpnieks, kurš sadarbojās, arī apgalvoja, ka pasākumi varētu sniegt PET ražotājiem atvieglojumus tikai īsā laikposmā. Tie apgalvoja, ka vidēji garā un ilgā laikposmā, kad sagatavju ražotāji pametīs ES, Eiropas Savienības tirgū būs nepietiekams pieprasījums pēc PET ražotājiem, un cenu samazinājuma dēļ PET ražotāji beigu beigās slēgtu uzņēmumus vai pārvietotu tos ārpus ES. Ņemot vērā iepriekšējā apsvērumā izteiktos pieņēmumus un provizorisko uzskatu, ka patlaban ekonomiskās situācijas dēļ sagatavju ražotājiem vēl nav jāpamet ES, ir maz ticams, ka šis minējums varētu īstenoties.

(289)

Tādējādi nedrīkst provizoriski noraidīt iespēju, ka pasākumu ieviešana būtiski ietekmēs pārstrādātāju ražošanas izmaksas. Tomēr, ņemot vērā neskaidrību par sagatavju un/vai pudeļu ražotāju iespēju novirzīt cenu pieaugumu to klientiem, šajā provizoriskajā posmā nevar skaidri novērtēt ietekmi uz pārstrādātāju rentabilitāti un kopējiem darbības rezultātiem.

(290)

Izmeklēšanā sadarbojās, t. i., noteiktajā termiņā iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, seši pudeļu pildīšanas uzņēmumi, tostarp Coca-Cola Co., Nestle Waters, Danone un Orangina filiāles. Tie veido aptuveni 11 % no PET patēriņa Eiropas Savienībā IP laikā. Sniegtās informācijas formāta dēļ ir grūti noteikt, kāds ir ar PET saistītajā ražošanā tieši iesaistīto darbinieku skaits. Taču provizoriski tiek lēsts, ka tie ir aptuveni 6 000 cilvēku. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek lēsts, ka Eiropas Savienības pudeļu pildīšanas nozarē strādā no 40 000 līdz 60 000 darbinieku, kuri ir tieši iesaistīti ar PET saistītajā ražošanā.

(291)

Saskaņā ar pieejamo informāciju PET izmaksas veido no 1 % līdz 14 % no pudeļu pildītāju, kuri sadarbojās, kopējām izmaksām atkarībā no attiecīgo ražojumu ražošanā izmantoto citu sastāvdaļu izmaksām. Pieejamā informācija liecina, ka PET varētu būt svarīgāks izmaksu postenis minerālūdens (īpaši tāda, kas nav marķēts ar zīmolu) ražotājiem, savukārt atsevišķiem bezalkoholisko dzērienu pildīšanas uzņēmumiem tas varētu būt maznozīmīgs. Lietas materiālos sniegtā informācija liecina, ka atsevišķos gadījumos PET izmaksas var veidot līdz 20 % no galīgās cenas, ko par minerālūdeni maksā patērētāji. Ir aprēķināts, ka PET izmaksas var veidot vidēji līdz 10 % no pudeļu pildīšanas uzņēmumu kopējām izmaksām.

(292)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka jebkādam PET cenu pieaugumam pēc ierosināto pasākumu ieviešanas būs tikai ierobežota ietekme (mazāk par 2 % liels cenas pieaugums) uz pudeļu pildīšanas uzņēmumu kopējo situāciju pat tad, ja, kā tiek apgalvots, tām rastos grūtības novirzīt cenas pieaugumu to klientiem, kas jebkurā gadījumā vismaz vidēji garā laikposmā ir maz ticams.

(293)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu ieviešana izraisītu PET deficītu ES tirgū un ka Eiropas Savienības ražotāju jauda nav pietiekama, lai nodrošinātu pašreizējo pieprasījumu.

(294)

Saistībā ar to tiek atzīmēts, ka IP Eiropas Savienības ražotāju jauda bija tikai 69 % no to faktiskās jaudas un tiem ir pietiekama rezerves jauda, lai vajadzības gadījumā aizstātu importu no attiecīgajām valstīm. Taču maksājuma ieviešanas nolūkam jābūt vienīgi godīgas konkurences atjaunošanai tirgū, nevis importa kavēšanai. Turklāt ir pieejami arī citi piegādes avoti.

(295)

Pie tam ir paredzams, ka PET otrreizējas pārstrādes nozare palielinātu ražošanas apjomu, ja ES saglabātos saprātīgs neapstrādāta PET cenas līmenis un netiktu pieļauts tās samazinājums negodīgas konkurences dēļ.

(296)

Irānas eksportētājs apgalvoja, ka, uzliekot pasākumus, kas vērsti pret Irānas PET nozari, tiktu radīta nesamērīgi negatīva ietekme, ņemot vērā Irānas kā jaunattīstības valsts statusu un to, ka Irānas eksportētāji starptautisko sankciju dēļ jau ir neizdevīgākā situācijā. Tā ir Komisijas pastāvīgā prakse, lai veiktu antisubsidēšanas darbības pret jaunattīstītības un attīstītajām valstīm ikreiz, kad tiesiskais regulējums paredz šādu darbību. Turklāt tam, ka pret Irānu ir noteiktas sankcijas, nav saistības ar pašreizējiem antisubsidēšanas noteikumiem.

(297)

Jāsecina, ka ir paredzams, ka pasākumu attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm ieviešana sniegtu Eiropas Savienības ražošanas nozarei, kā arī pārējiem ES ražotājiem iespēju uzlabot savu situāciju, palielinot pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un tirgus daļu. Lai gan var rasties nedaudz nelabvēlīga ietekme uz lietotājiem (galvenokārt pārstrādātājiem) cenu pieauguma veidā, to visticamāk kompensēs paredzamie ražotāju un to piegādātāju labumi.

(298)

Atjaunojot godīgu konkurenci un saglabājot saprātīgu cenu līmeni ES, tiks veicināta PET otrreizēja pārstrāde, tādējādi sniedzot ieguldījumu dabas aizsardzībā. Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai šajā gadījumā neieviestu pasākumus. Iespējams, galīgajā posmā pēc lietotāju atbilžu uz anketas jautājumiem apstiprināšanas un turpmākas izmeklēšanas šis sākotnējais novērtējums būs jāpārskata.

(299)

Ņemot vērā provizoriskos secinājumus par subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Eiropas Savienības interesēm, ir jāievieš pagaidu pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai nepieļautu, ka subsidētais imports arī turpmāk rada kaitējumu Eiropas Savienības ražošanas nozarei.

(300)

Pagaidu pasākumi attiecībā uz attiecīgo valstu izcelsmes importu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu subsidētā importa nodarīto kaitējumu Eiropas Savienības ražošanas nozarei, bet tas nedrīkst pārsniegt konstatēto subsīdijas normu. Aprēķinot kaitējumu izraisošās subsīdijas ietekmes novēršanai vajadzīgā maksājuma summu, tiek uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai ES ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko būtu iespējams panākt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu subsidētā importa.

(301)

Eiropas Savienības prasītā peļņas norma ir tāda pati, kā procedūrā pret Ķīnas Tautas Republiku — 7,5 %. Tomēr attiecīgajā periodā Eiropas Savienības ražošanas nozare šādu peļņu nesasniedza (patiesībā tā vispār neguva peļņu) un vispārīgi atzina, ka parasti tās peļņa ir salīdzinoši maza. Lielākā peļņa, ko viena attiecīgā perioda gada laikā guva divi atlasē iekļautie uzņēmumi, bija 3 %. Ņemot vērā šos apstākļus, provizoriski uzskatīja, ka piemērotākā peļņas norma ir 5 %.

(302)

Pamatojoties uz to, Eiropas Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cenu, kas nerada kaitējumu, noteica, atņemot faktisko peļņu no ražotāja cenas un šādi aprēķinātajai cenai, sākot ar kuru tiek gūta peļņa, pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu.

(303)

Tā kā IP laikā izejmateriālu cenas un tādējādi arī PET cenas Eiropas Savienības tirgū ievērojami mainījās, tika uzskatīts, ka kaitējuma novēršanas līmenis jāaprēķina, pamatojoties uz datiem par ceturksni.

(304)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un atbilstīgi pamatregulas 12. panta 1. punktam, uzskatāms, ka Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes attiecīgā ražojuma importam jāpiemēro pagaidu kompensācijas maksājums, kura lielums jānosaka mazākajā konstatētajā subsidēšanas vai kaitējuma novēršanas apmērā, ievērojot noteikumu par mazākā maksājuma izvēlēšanos.

(305)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un atbilstīgi pamatregulas 12. panta 1. punktam, uzskatāms, ka Irānas izcelsmes importam jāpiemēro pagaidu kompensācijas maksājums, kura lielums jānosaka atbilstoši konstatētās kaitējuma starpības apmēram, savukārt Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes importam jāpiemēro pagaidu kompensācijas maksājums konstatētās subsīdijas normas apmērā.

(306)

Tiek atzīmēts, ka salīdzinoši īsā laika periodā notiek ievērojamas PET cenu un izmaksu izmaiņas. Tādējādi uzskatīja par lietderīgu piemērot maksājumus kā konkrētu summu par tonnu. Šī summa izriet no kompensācijas likmes piemērošanas CIF eksporta cenām, ko izmanto aprēķiniem paralēli notiekošajā antidempinga procedūrā.

(307)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ierosināto kompensācijas maksājumu summas, kas izteiktas kā CIF cena uz Eiropas Savienības robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas.

(308)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šās regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var pārskatīt,