“Eļļas saturs

Ne vairāk kā 5 mg/kg”

Sinonīms

Rozmarīna lapu ekstrakts (antioksidants)

Definīcija

Rozmarīna ekstraktu sastāvā ir vairākas sastāvdaļas, kuru antioksidējošā iedarbība ir pierādīta. Šīs sastāvdaļas galvenokārt pieder pie fenolskābju, flavonoīdu, diterpenoīdu klases. Vēl bez antioksidējošām sastāvdaļām ekstraktos var būt arī triterpēni un ar organiskiem šķīdinātājiem ekstrahējamas vielas, kas īpaši noteiktas turpmākajā specifikācijā

Einecs

283-291-9

Ķīmiskais nosaukums

Rozmarīna ekstrakts (Rosmarinus officinalis)

Apraksts

Rozmarīna lapu ekstrakta antioksidantu iegūst, ar apstiprinātu pārtikas šķīdinātāju sistēmu ekstrahējot Rosmarinus officinalis lapas. Pēc tam ekstraktu var dezodorēt un atkrāsot. Ekstraktus var standartizēt

Atsauces antioksidatīvās sastāvdaļas: fenola diterpēni

Karnozīnskābe (C20H28O4) un karnozols (C20H26O4) (kurā ir ne mazāk kā 90 % no kopējā fenola diterpēna)

Atsauces galvenās gaistošās vielas

Borneols, bornilacetāts, kampars, 1,8-cineols, verbenons

Blīvums

> 0,25 g/ml

Šķīdība

Nešķīst ūdenī

Zudumi pēc žāvēšanas

< 5 %

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg

Svins

Ne vairāk kā 2 mg/kg

Apraksts

Rozmarīna ekstraktus izgatavo no kaltētām rozmarīna lapām – ekstrahē ar acetonu, filtrē, attīra un iztvaicē šķīdinātāju, tad žāvē un sijā, lai iegūtu smalku pulveri vai šķidrumu

Atsauces antioksidējošo sastāvdaļu saturs

≥ 10 masas %, izteikti kā kopējā karnozīnskābe un karnozols

Antioksidants / Gaistošās vielas – Attiecība

(Kopā karnozīnskābes un karnozola masas %) ≥ 15

(atsauces galveno gaistošo vielu masas %)*

(* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromatogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanu “GC-MSD”)

Šķīdinātāju atlikums

Acetons: ne vairāk kā 500 mg/kg

Atsauces antioksidējošo sastāvdaļu saturs

≥ 13 masas %, izteikti kā kopējā karnozīnskābe un karnozols

Antioksidants / Gaistošās vielas – Attiecība

(Kopā karnozīnskābes un karnozola masas %) ≥ 15

(atsauces galveno gaistošo vielu masas %)*

(* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromatogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanu “GC-MSD”)

Šķīdinātāju atlikums

Etanols: ne vairāk kā 2 %

Atsauces antioksidējošo sastāvdaļu saturs

≥ 5 masas %, izteikti kā kopējā karnozīnskābe un karnozols

Antioksidants / Gaistošās vielas – Attiecība

(Kopā karnozīnskābes un karnozola masas %) ≥ 15

(atsauces galveno gaistošo vielu masas %)*

(* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromatogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanu “GC-MSD”)

Šķīdinātāju atlikums

Etanols: ne vairāk kā 500 mg/kg

Atsauces antioksidējošo sastāvdaļu saturs

≥ 5 masas %, izteikti kā kopējā karnozīnskābe un karnozols

Antioksidants / Gaistošās vielas – Attiecība

(Kopā karnozīnskābes un karnozola masas %) ≥ 15

(atsauces galveno gaistošo vielu masas %)*

(* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromatogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanu “GC-MSD”)

Šķīdinātāju atlikums

Heksāns: ne vairāk kā 25 mg/kg

Etanols: ne vairāk kā 500 mg/kg”

Sinonīms

Definīcija

Kasijas sveķi ir malts un attīrīts Cassia tora un Cassia obtusifoli (Leguminosae) sēklu endosperms, kurā ir vismaz 0,05 % Cassia occidentalis. Tas sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem polisaharīdiem, kuri galvenokārt veidoti no 1,4-β-D-mannopiranozes grupas lineārām ķēdēm, kas savienotas ar 1,6-α-D-galaktopiranozes vienībām. Mannozes un galaktozes attiecība ir apmēram 5:1

Ražošanā sēklas ar termisku mehānisko apstrādi izloba un atpumpuro, tad endospermu sasmalcina un sijā. Samalto endospermu turpmāk attīra, ekstrahējot ar izopropanolu

Pamatviela

Ne mazāk kā 75 % galaktomannāna

Apraksts

Gaiši dzeltens vai bālgans pulveris bez smaržas

Šķīdība

Nešķīst etanolā. Labi disperģē aukstā ūdenī, veidojot koloīdu šķīdumu

Gela veidošanās ar borātu

Parauga ūdens dispersijai pievienot pietiekamu daudzumu nātrija borāta testa šķīduma (TŠ), lai paaugstinātu pH virs 9; veidojas gels

Gela veidošanās ar ksantāna sveķiem

Iesver 1,5 g parauga un 1,5 g ksantāna sveķu un tos samaisa. Šo maisījumu (strauji maisot) pievieno 300 ml ūdens 80 °C temperatūrā 400 ml tilpuma vārglāzē. Maisa, līdz maisījums ir izšķīdis, un turpina maisīšanu vēl 30 min pēc izšķīšanas (maisīšanas laikā uztur temperatūru virs 60 °C). Pārtrauc maisīšanu un ļauj maisījumam atdzist istabas temperatūrā vismaz 2 stundas

Kad temperatūra pazeminās zem 40 °C, veidojas stingrs, viskoelastīgs gels, taču šāds gels neveidojas atsevišķi kasijas sveķu vai ksantānsveķu 1 % kontrolšķīdumā, kas sagatavots līdzīgā veidā

Viskozitāte

Mazāk nekā 500 mPa·s (25 °C, 2 h, 1 % šķīdums), kas atbilst vielai ar vidējo molekulmasu 200 000 –300 000 D

Skābē nešķīstoša viela

Ne vairāk kā 2,0 %

pH

5,5–8 (1 % ūdens šķīdums)

Koptauki

Ne vairāk kā 1 %

Olbaltumvielas

Ne vairāk kā 7 %

Kopējais pelnu saturs

Ne vairāk kā 1,2 %

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 12 % (5 h, 105 °C)

Kopējie antrahinoni

Ne vairāk kā 0,5 mg/kg (kvalitatīvās noteikšanas robeža)

Šķīdinātāju atlikums

Ne vairāk kā 750 mg/kg izopropanola

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

Kopējais mikroorganismu daudzums

Ne vairāk kā 5 000  koloniju veidojošo vienību/g

Raugs un pelējums

Ne vairāk kā 100 koloniju veidojošo vienību/g

Salmonella spp.

Nekonstatē 25 g paraugā

E. Coli

Nekonstatē 1 g paraugā”

“Pamatviela

Bezūdens viela satur ne vairāk kā 80,5 % hidroksipropoksigrupu (-OCH2CHOHCH3), kas atbilst ne vairāk kā 4,6 hidroksipropilgrupām vienā anhidroglikozes grupā”

“Slāpeklis

Ne vairāk kā 0,07 % v/v”

Sinonīms

Vinilspirta polimērs, PVOH

Definīcija

Polivinilspirts ir sintētiskie sveķi, ko iegūst vinilacetāta polimerizācijā, kam seko daļēja estera hidrolīze sārmaina katalizatora klātbūtnē. Ražojuma fizikālās īpašības ir atkarīgas no polimerizācijas pakāpes un hidrolīzes pakāpes

Ķīmiskais nosaukums

Vinilspirta homopolimērs

Ķīmiskā formula

(C2H3OR)n, kur R = H vai COCH3

Apraksts

Caurspīdīgs, balts vai krēmkrāsas granulēts pulveris bez smaržas un garšas

Šķīdība

Šķīst ūdenī; vāji šķīst etanolā

Izgulsnēšana

Izšķīdina 0,25 g parauga 5 ml ūdens (ar uzkarsēšanu) un ļauj šķīdumam atdzist līdz istabas temperatūrai. Šim šķīdumam pievienojot 10 ml etanola, veidojas baltas, duļķainas vai pārslainas nogulsnes

Krāsas reakcija

Izšķīdina 0,01 g parauga 100 ml ūdens (ar uzkarsēšanu) un ļauj šķīdumam atdzist līdz istabas temperatūrai. Ja (5 ml šķīduma) pievieno vienu pilienu joda testa šķīduma (TŠ) un pāris pilienu borskābes šķīduma, veidojas zils krāsojums

Izšķīdina 0,5 g parauga 10 ml ūdens (ar uzkarsēšanu) un ļauj šķīdumam atdzist līdz istabas temperatūrai. Ja 5 ml šķīduma pievieno vienu pilienu joda TŠ, veidojas tumši sarkans līdz zils krāsojums

Viskozitāte

4,8 līdz 5,8 mPa·s (4 % šķīdums, 20 °C), kas atbilst vielai ar vidējo molekulmasu 26 000 –30 000 D

Ūdenī nešķīstošas vielas

Ne vairāk kā 0,1 %

Estera skaitlis

No 125 līdz 153 mg KOH/g

Hidrolīzes pakāpe

No 86,5 līdz 89,0 %

Skābes skaitlis

Ne vairāk kā 3,0

Šķīdinātāju atlikums

Ne vairāk kā 1,0 % metanola, 1,0 % metilacetāta

pH

5,0 līdz 6,5 (4 % šķīdums)

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 5,0 % (105 °C, 3 h)

Zudumi pēc dedzināšanas

Ne vairāk kā 1,0 %

Svins

Ne vairāk kā 2,0 mg/kg”

Sinonīmi

PEG, makrogols, polietilēnoksīds

Definīcija

Etilēnoksīda un ūdens aditīvs polimērs, ko parasti apzīmē ar skaitli, kas aptuveni atbilst molekulmasai

Ķīmiskais nosaukums

Alfa-hidro-omega-hidroksipoli(oksi-1,2-etāndiols)

Ķīmiskā formula

HOCH2 - (CH2 - O - CH2)n - CH2OH

Vidējā molekulmasa

380 līdz 9 000 D

Pamatviela

PEG 400: ne mazāk kā 95 % un ne vairāk kā 105 %

PEG 3000: ne mazāk kā 90 % un ne vairāk kā 110 %

PEG 3350: ne mazāk kā 90 % un ne vairāk kā 110 %

PEG 4000: ne mazāk kā 90 % un ne vairāk kā 110 %

PEG 6000: ne mazāk kā 90 % un ne vairāk kā 110 %

PEG 8000: ne mazāk kā 87,5 % un ne vairāk kā 112,5 %

Apraksts

PEG 400 ir dzidrs, viskozs, bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains, higroskopisks šķidrums

PEG 3000, PEG 3350, PEG 4000, PEG 6000 un PEG 8000 ir balta vai gandrīz balta cietviela, kas izskatās vaskaina vai līdzīga parafīnam

Kušanas temperatūra

PEG 400: 4–8 °C

PEG 3000: 50–56 °C

PEG 3350: 53–57 °C

PEG 4000: 53–59 °C

PEG 6000: 55–61 °C

PEG 8000: 55–62 °C

Viskozitāte

PEG 400: no 105 līdz 130 mPa·s pie 20 °C

PEG 3000: no 75 līdz 100 mPa·s pie 20 °C

PEG 3350: no 83 līdz 120 mPa·s pie 20 °C

PEG 4000: no 110 līdz 170 mPa·s pie 20 °C

PEG 6000: no 200 līdz 270 mPa·s pie 20 °C

PEG 8000: no 260 līdz 510 mPa·s pie 20 °C

Polietilēnglikolam, kura vidējā molekulmasa ir lielāka nekā 400, viskozitāti nosaka 50 % m/m kandidātvielas šķīdumam ūdenī

Šķīdība

PEG 400 viegli sajaucas ar ūdeni, ļoti labi šķīst acetonā, spirtā un metilēnhlorīdā, gandrīz nešķīst taukvielās un minerāleļļās

PEG 3000 un PEG 3350: ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā, ļoti vāji šķīst spirtā, gandrīz nešķīst taukvielās un minerāleļļās

PEG 4000, PEG 6000 un PEG 8000: ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā, gandrīz nešķīst spirtā un taukvielās, un minerāleļļās

Skābums vai bāziskums

Izšķīdina 5,0 g parauga 50 ml negāzēta ūdens un pievieno 0,15 ml bromtimola zilā šķīduma. Šķīdums ir dzeltens vai zaļš. Ir vajadzīgs ne vairāk kā 0,1 ml 0,1 M nātrija hidroksīda šķīduma, lai indikatora krāsa kļūtu zila

Hidroksilskaitlis

PEG 400: 264–300

PEG 3000: 34–42

PEG 3350: 30–38

PEG 4000: 25–32

PEG 6000: 16–22

PEG 8000: 12–16

Sulfātpelni

Ne vairāk kā 0,2 %

1,4-dioksāns

Ne vairāk kā 10 mg/kg

Etilēnoksīds

Ne vairāk kā 0,2 mg/kg

Etilēnglikols un dietilēnglikols

Kopā ne vairāk kā 0,25 masas % atsevišķi vai kopā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg”