18.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/1

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1563/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (1).

(2)

Minētajam nolīgumam pievienotais protokols zaudē spēku 2010. gada 31. decembrī.

(3)

Eiropas Savienība ir risinājusi sarunas ar Komoru Salu Savienību (turpmāk “Komoru salas”) par jauna protokola noslēgšanu, ar kuru ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Komoru Salu Savienības suverenitātē vai jurisdikcijā. Lai nodrošinātu ES zvejas kuģu darbību, jaunā protokola 13. pantā paredzēts, ka to piemēros provizoriski.

(4)

Šo sarunu rezultātā 2010. gada 21. maijā tika parafēts jauns protokols, un to grozīja ar vēstuļu apmaiņu 2010. gada 16. septembrī.

(5)

Jaunais protokols būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, gaidot to procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas tā noslēgšanai,

18.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/3

—

tunzivju seineri: 45 kuģi,

—

kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 25 kuģi.

a)

ikgadēja summa EUR 315 250 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Komoru salu EEZ un kas atbilst atsauces daudzumam 4 850 tonnu gadā; un

b)

īpaša ikgadēja summa EUR 300 000 gadā, kas paredzēta Komoru salu zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

—

gada un daudzgadu pamatnostādnes par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu,

—

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Komoru salas izvirzījušas valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības ieviešanu,

—

ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

a)

sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Komoru salu EEZ;

b)

krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

c)

Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Komoru salās ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā.

a)

pēc Apvienotās komitejas veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

b)

šis finansiālais ieguldījums nav iemaksāts.

a)

sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Komoru salu EEZ;

b)

ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

c)

Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Komoru salās ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā;

d)

Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

e)

starp Pusēm rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

f)

viena no Pusēm neievēro šajā protokolā izklāstītos noteikumus.

1.

Tikai zvejot tiesīgi Eiropas Savienības kuģi var saņemt atļauju zvejot Komoru salu ūdeņos.

2.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Komoru salu ūdeņos. Tiem ir jābūt likumības stāvoklī attiecībā pret Komoru salu pārvaldes iestādēm tajā nozīmē, ka tiem ir jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām Komoru salās saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 noteikumi.

3.

Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir Komoru salu rezidents. Šā aģenta vārdu un adresi norāda atļaujas pieprasījumā.

4.

Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta Komoru salu kompetentajām iestādēm zvejas atļaujas pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

5.

Pieprasījumus iesniedz Komoru salu kompetentajām iestādēm saskaņā ar veidlapām, kuru paraugs dots 1. papildinājumā.

6.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

7.

Maksu ieskaita Komoru salu iestāžu norādītajā kontā.

8.

Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9.

Visu kuģu zvejas atļaujas ar Eiropas Savienības Delegācijas Maurīcijā starpniecību izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kad Komoru salu kompetentās iestādes ir saņēmušas visus iepriekš 6. punktā minētos dokumentus.

10.

Ja zvejas atļaujas parakstīšanas brīdī Eiropas Savienības Delegācijas birojs ir slēgts, atļauju nodod tieši kuģa aģentam ar kopiju Delegācijai.

11.

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

12.

Tomēr pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kurš līdzīgs aizstājamajam kuģim, un par to nav jāveic jauna maksa.

13.

Aizstājamā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis ar Eiropas Savienības Delegācijas starpniecību atdod anulēto atļauju Komoru salu kompetentajām iestādēm.

14.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto zvejas atļauju Komoru salu kompetentajām iestādēm. Eiropas Savienības Delegāciju Maurīcijā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

15.

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa, neskarot šā pielikuma VI nodaļas 1. punkta noteikumus.

1.

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

2.

Maksa ir noteikta 35 euro par Komoru salu ūdeņos nozvejotu tonnu zivju.

3.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

4.

Maksu galīgo aprēķinu atkarībā no zvejas reisiem pieņem Eiropas Komisija vēlākais nākamā gada 31. jūlijā, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, ko sagatavo katrs kuģa īpašnieks un apliecina attiecībā uz nozvejas datu pārbaudi kompetenti zinātniskie institūti dalībvalstīs kā, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto de Investigação das Pescas e do Mar).

5.

Šo aprēķinu paziņo vienlaicīgi Komoru salu kompetentajai iestādei un kuģu īpašniekiem.

6.

Katru iespējamo papildu maksājumu kuģu īpašnieki pārskaitīs Komoru salu valsts kompetentajām iestādēm vēlākais nākamā gada 30. augustā kontā, kas minēts šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā.

7.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

1.

Apgādes kuģiem atļaujas izdod saskaņā ar Komoru salu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2.

Par apgādes kuģiem izdotajām atļaujām nekādu maksu nepieprasa. Apgādes kuģiem jākuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu vai tiem jābūt Eiropas Savienības uzņēmējsabiedrības kuģiem.

3.

Šo atļauju sarakstu Komoru salu kompetentās iestādes ar Eiropas Savienības Delegācijas Maurīcijā starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

1.

Visiem kuģiem, kam ir atļauts zvejot Komoru salu ūdeņos, saskaņā ar nolīgumu ir pienākums paziņot savu nozveju Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai saskaņā ar turpmāk norādītiem nosacījumiem.

2.

Par laikposmiem, kuros kuģis neatrodas Komoru salu ūdeņos, tam kuģa žurnālā jāizdara atzīme “Ārpus Komoru salu EEZ”.

3.

Veidlapas aizpilda salasāmi, un aizpildītās veidlapas paraksta kuģa kapteinis.

4.

Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Komoru salu valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un kuģa īpašniekam piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Komoru salu tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju.

5.

Nozvejas deklarācijā norāda nozvejas, ko kuģis guvis katrā atsevišķā reisā. Deklarācijas nosūta Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai elektroniskā veidā ar kopiju Eiropas Komisijai katra reisa beigās un, jebkurā gadījumā, pirms kuģis iziet no Komoru salu ūdeņiem. Abi saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim saņemšanas apstiprinājumus un kopiju otram saņēmējam.

6.

To deklarāciju oriģinālus uz fiziskiem datu nesējiem, kuras elektroniski nosūtītas licences ikgadējā derīguma termiņa laikā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, iesniedz Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai 45 dienu laikā pēc pēdējā minētā termiņa laikā veiktā reisa. Vienlaikus kopijas uz fiziskiem datu nesējiem nosūta arī Eiropas Komisijai.

7.

Abas Puses cenšas ieviest nozvejas datu sistēmu, kura balstītos tikai uz elektronisku apmaiņu ar visu iepriekš minēto informāciju: tāpēc Puses apsver iespēju nozvejas deklarācijas papīra veidlapas pēc iespējas drīzāk aizstāt ar elektroniskā formātā sagatavotām veidlapām.

8.

Ja pēc nozvejas deklarāciju elektroniskās sistēmas ieviešanas rodas tehniskas problēmas, nozvejas deklarācijas iesniedz saskaņā ar 5. un 6. punktu un tik ilgi, kamēr sistēmas darbība nav atjaunota.

1.

Šajā pielikumā Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

2.

Eiropas Savienības kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo Komoru salu iestādēm par plānotu ieiešanu Komoru salu ūdeņos vai iziešanu no tiem.

3.

Paziņojot par ieiešanu un/vai iziešanu, kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu. Šos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā nosūta pa e-pastu, bet, ja tādas iespējas nav, pa faksu, kuģim saņemot pretī apstiprinājumu par saņemšanu. Ja tas nav tehniski paveicams, šiem paziņojumiem izmanto radiosakarus.

4.

Kuģi, ko atklāj zvejojot, iepriekš nebrīdinot Komoru salu kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas.

5.

Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī e-pasta adreses, attiecīgos faksa un tālruņa numurus, kā arī radiosakaru frekvenci.

1.

Eiropas Savienības kuģiem, kas vēlas pārkraut citā kuģī vai izkraut nozvejas Komoru salu ūdeņos, šī darbība ir jāveic, noenkurojoties Komoru salu ostās.

2.

Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Komoru salu ūdeņiem. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz Komoru salu kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Komoru salu ūdeņiem.

3.

Jebkāda nozveju pārkraušanas vai izkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Komoru salu ūdeņos ir aizliegta. Visi šā nosacījuma pārkāpēji ir pakļauti Komoru salās spēkā esošajos tiesību aktos paredzētajām sankcijām.

1.

Satelītnovērošanas vajadzībām kuģu īpašnieku pārstāvjiem vai aģentiem, kā arī karoga valstu Zvejas uzraudzības centriem tiek paziņotas Komoru salu ūdeņu ģeogrāfiskās koordinātas.

2.

Puses apmainās ar informāciju par https adresēm un par specifikācijām, ko izmanto elektroniskajā saziņā starp Pušu Zvejas uzraudzības centriem, saskaņā ar 4. un 6. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses, ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp Zvejas uzraudzības centriem.

3.

Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

4.

Tiklīdz kuģis, kas zvejo saskaņā ar ES/Komoru salu nolīgumu un kas ir pakļauts satelītnovērošanai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ieiet Komoru salu zvejas zonā, karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs nekavējoties nosūta šādus atrašanās vietas ziņojumus Komoru salu Zvejas uzraudzības centram (KSZUC) vismaz reizi divās stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir “Atrašanās vietas ziņojums”.

5.

Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu, bez jebkāda papildu protokola. Šos ziņojumus sūta reāllaikā un 4. papildinājuma tabulā norādītajā formātā.

6.

Uz zvejas kuģa uzstādītās pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtas tehniskas problēmas vai bojājumu gadījumā minētā kuģa kapteinis vajadzīgajā laikā nosūta 4. punktā norādīto informāciju attiecīgās karoga valsts Zvejas uzraudzības centram. Šādos gadījumos būs nepieciešams izsūtīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc četrām stundām, kamēr kuģis atradīsies Komoru salu ūdeņos.

7.

Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis ir noslēdzis savu zvejas reisu, un, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā mēneša laikā. Pēc šā termiņa iztecēšanas konkrētais kuģis vairs nevarēs uzsākt jaunu zvejas reisu pirms aprīkojuma salabošanas vai nomaiņas.

8.

Satelītnovērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja. Sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

9.

Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Komoru salu ūdeņos. Gadījumā, ja uzraudzība nenotiks saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem, par to nekavējoties informēs KSZUC un piemēros 6. punktā paredzēto procedūru.

10.

Attiecīgie karoga valstu Zvejas uzraudzības centri un KSZUC sadarbojas, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Ja KSZUC noteiks, ka karoga valsts nepaziņo 4. punktā paredzēto informāciju, par to nekavējoties informēs otro Pusi. Saņemot šo informāciju, otra Puse 24 stundu laikā sniedz atbildi, kurā KSZUC informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide, un norāda saprātīgu termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta šo noteikumu ievērošana. Ja pēc norādītā termiņa datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, abas Puses šādas problēmas risina rakstiski vai saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu.

11.

Novērošanas dati, ko paziņo otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, paredzēti vienīgi Komoru salu iestāžu veiktajai tās Eiropas Savienības flotes daļas uzraudzībai un novērošanai, kas zvejo saskaņā ar ES/Komoru salu zivsaimniecības nolīgumu. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot trešām personām.

12.

Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13.

Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, jo īpaši izvērtēt visus uz atsevišķiem kuģiem reģistrētus bojājumu vai darbības traucējumu gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem Komoru salu kompetentā iestāde vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās paziņo karoga dalībvalstij.

14.

Visas domstarpības par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības nolīguma 9. pantā.

1.

Katrs Eiropas Savienības kuģis uz sava rēķina uzņem vismaz vienu vietējo jūrnieku reisa laikā Komoru salu ūdeņos.

2.

Kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas ĀKK jūrnieku nodarbināšanai.

3.

Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti Komoru salu kompetentās iestādes iesniegtā sarakstā.

4.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis paziņo Komoru salu kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5.

Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.

Vietējo jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku pārstāvi (pārstāvjiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem saistībā ar Komoru salu kompetento iestādi. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7.

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai to pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

8.

Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9.

Ja vietējie jūrnieki netiek uzņemti citu iemeslu dēļ nekā iepriekšējā punktā minētais, attiecīgo kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par katru reisa dienu Komoru salu ūdeņos vienotas likmes summa, kas noteikta 20 euro dienā par katru kuģi. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

10.

Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku apmācībai Komoru salās, un to iemaksā Komoru salu iestāžu norādītā kontā.

1.

Kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauja zvejot Komoru salu ūdeņos, uzņem Komoru salu zivsaimniecības iestāžu norīkotus novērotājus ar turpmāk noteiktajiem nosacījumiem.

2.

Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Vienlaikus pēc Komoru salu kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šo pieprasījumu Komoru salu kompetentās iestādes izsaka, kad paziņo norīkotā novērotāja vārdu uzņemšanai uz attiecīgā kuģa.

3.

Novērotāja uzņemšanas nosacījumus nosaka kopīgā nolīgumā starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Komoru salu iestādēm.

4.

Novērotāja uzņemšanu veic kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, un to īsteno pirmā reisa sākumā Komoru salu ūdeņos pēc norādīto kuģu saraksta paziņošanas.

5.

Attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā ar brīdinājumu desmit dienas iepriekš paziņo datumus un Komoru salu ostas, kas noteiktas novērotāju uzņemšanai.

6.

Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura ir novērotājs no Komoru salām, atstāj Komoru salu ūdeņus, ir jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos dzimtenē par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

7.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

9.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10.

Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

12.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jānosūta Komoru salu kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplārs jānosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13.

Kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina novērotājus ar pārtiku un izmitina tādos pašos apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā kuģa iespējas.

14.

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Komoru salu kompetentās iestādes.

1.1.

Eiropas Savienība uztur pastāvīgi atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuriem ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu paziņo Komoru salu iestādēm, kas atbildīgas par zvejas kontroli, tūlīt pēc tā sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts.

1.2.

Eiropas Savienības kuģus var ierakstīt iepriekšējā punktā minētajā sarakstā tūlīt pēc tam, kad ir saņemts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minētā avansa maksājuma paziņojums. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt šā saraksta apstiprinātu kopiju un turēt to uz kuģa zvejas atļaujas vietā, līdz tā ir izdota.

2.1.

To Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās Komoru salu ūdeņos, atļauj un atvieglo to Komoru salu ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas inspekcija un kontrole.

2.2.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

2.3.

Pēc katras inspekcijas un kontroles kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.4.

Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras, neskarot Komoru salu tiesības, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai varētu identificēt inspekcijas platformu un inspektorus kā Komoru salu pilnvarotas amatpersonas.

2.5.

Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī veic kādā Komoru salu ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Komoru salu inspektori.

1.1.

Komoru salu kompetentās iestādes ne vēlāk kā 24 darbstundu laikā informē Eiropas Komisiju un kuģa karoga valsti par visiem Eiropas Savienības kuģu aizturēšanas gadījumiem Komoru salu ūdeņos un par piemērotajām sankcijām.

1.2.

Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

2.1.

Kuģa kapteinis paraksta Komoru salu kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

2.2.

Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

2.3.

Kapteinis ieved kuģi Komoru salu iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Komoru salu kompetentā iestāde aizturētajam kuģim var atļaut turpināt zveju.

3.1.

Pirms lemt par jebkādiem pasākumiem attiecībā uz kuģa kapteini vai apkalpi vai attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus potenciālā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Komoru salu kompetentās iestādes tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

3.2.

Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

4.1.

Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk vēlākais trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

4.2.

Izlīguma gadījumā sodanaudas lielumu nosaka atbilstīgi Komoru salu tiesību aktiem. Sodanaudas summu reģistrē dokumentā, dokumentu paraksta un nosūta Eiropas Komisijai, kā arī karoga valstij.

4.3.

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Komoru salu kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no sodanaudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

4.4.

Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā sodanauda ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, Komoru salu kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

4.5.

Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja: