21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/48

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Tāpat Regulā (EK) Nr. 1467/97 paredzēti noteikumi, lai īstenotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. pantu, kas kļuvis par 126. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija nodrošināt jo īpaši to, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts ir atbalsts valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā – kas kļuvis par 126. panta 5. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja tā uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par 126. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par 126. panta 4. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ir secinājusi, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir 2009. gada 11. novembrī adresējusi Padomei attiecīgu atzinumu par Slovākiju (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei ir jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Slovākijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Atbilstīgi Slovākijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem plānots, ka valsts budžeta deficīts Slovākijā sasniegs 6,3 % no IKP 2009. gadā, tādējādi aizvien pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un netuvinoties tai. Var uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Konkrēti, apsverot citus jautājumus, tas ir ekonomikas nopietnas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi faktiskais IKP 2009. gadā samazināsies par 5,8 %. Lai gan atsauces vērtības (3 % no IKP) pārsniegšana galvenokārt atspoguļo ekonomikas lejupslīdes nopietnību, tā ir arī rezultāts tam, ka kopš 2005. gada strukturālā bilance ir nopietni pasliktinājusies. Turklāt nevar uzskatīt, ka plānotā atsauces vērtība pārsniegta ir tikai uz laiku, jo saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi valsts budžeta deficīts sasniegs 6 % no IKP 2010. gadā, pieņemot, ka politika nemainīsies. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Slovākijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds ir ievērojami zem atsauces vērtības – 60 % no IKP, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 30 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu rudens prognozi parāda attiecība strauji pieaugs, sasniedzot 42,7 % no IKP 2011. gadā, pieņemot, ka politika nemainīsies.

(9)

Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem Komisija savā ziņojumā sniedza apsvērumus par sistēmiskām pensiju reformām, aicinot ieviest vairāku līmeņu sistēmu, kas ietver obligātu pilnībā finansētu pensiju līmeni. Lai gan minēto reformu īstenošana rada īslaicīgu budžeta stāvokļa pasliktināšanos, tā nepārprotami uzlabo valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā. Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu aplēsēm, šīs reformas neto izmaksas būs līdz 1,1 % no IKP 2009.–2011. gadā, pieaugot līdz 1,2 % no IKP 2012. gadā. Atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam var ņemt vērā minēto reformu lineāri regresīvas neto izmaksas pārejas periodā un tikai gadījumos, kad deficīts saglabājas tuvu atsauces vērtībai. Tā kā 2009.–2011. gadā budžeta deficīts nav tuvu atsauces vērtībai, pensiju reformas izmaksas nevar tik ņemtas vērā.

(10)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma ar Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Slovākijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,