This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32009R0024
Regulation (EC) No 24/2009 of the European Central Bank of 19 December 2008 concerning statistics on the assets and liabilities of financial vehicle corporations engaged in securitisation transactions (ECB/2008/30)
Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 24/2009 ( 2008. gada 19. decembris ) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30)
Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 24/2009 ( 2008. gada 19. decembris ) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30)
OV L 15, 20.1.2009, p. 1–13
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2014; Atcelts ar 32013R1075
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repealed by | 32013R1075 |
20.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 15/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) NR. 24/2009
(2008. gada 19. decembris)
par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku
(ECB/2008/30)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 5. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas ziņošanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības atsauces ziņotāju grupas ietvaros vākt statistisko informāciju par to, kas ir vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka finanšu instrumentsabiedrības (FIS) ir daļa no atsauces ziņotāju grupas ECB statistikas ziņošanas prasību izpildes nolūkiem, t. sk., monetārās un finanšu statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants liek ECB precizēt faktiskos ziņotājus atsauces ziņotāju grupas ietvaros un paredz ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju klases no ECB statistikas ziņošanas prasībām. |
(2) |
FIS datu vākšanas mērķis ir nodrošināt ECB ar pietiekamiem statistikas datiem par FIS apakšnozares finanšu darbību iesaistītajās dalībvalstīs, kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. |
(3) |
Ņemot vērā FIS vērtspapīrošanas darbību un monetāro finanšu iestāžu (MFI) ciešo saikni, nepieciešama saskanīga, savstarpēji papildinoša un integrēta MFI un FIS ziņošana. Tādēļ saskaņā ar šo regulu sniegtā statistiskā informācija jāaplūko saistībā ar monetārajām finanšu iestādēm noteiktajām datu prasībām vērtspapīrotajiem kredītiem, kas paredzētas Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32) (2). |
(4) |
Integrētā pieeja FIS un MFI ziņošanai un šajā regulā paredzētie atbrīvojumi vērsti uz to, lai samazinātu ziņotājiem noteikto ziņošanas slogu un novērstu FIS un MFI ziņotās statistiskās informācijas pārklāšanos. |
(5) |
NCB ir tiesības atbrīvot FIS no ziņošanas pienākumiem, kas varētu radīt salīdzinājumā ar statistikas ieguvumiem nepamatoti augstas izmaksas. |
(6) |
Lai gan saskaņā ar ECBS Statūtu 34.1. pantu pieņemtās regulas nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, ECBS Statūtu 5. pants attiecas uz visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ieviesušas euro. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. apsvērums norāda, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko neiesaistītās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistikas informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas ziņošanas prasības un statistikas jomā savlaicīgi sagatavotos šo valstu kļūšanai par iesaistītajām dalībvalstīm. |
(7) |
Uz FIS attieksies Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. pantā noteiktais ECB sankciju režīms, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1) |
“FIS” ir uzņēmums, kas saskaņā ar nacionālajiem vai Kopienas likumiem izveidots atbilstoši:
un kura pamatdarbība atbilst šādiem diviem kritērijiem:
Neviena no šādām iestādēm netiek iekļauta FIS definīcijā:
|
2) |
“vērtspapīrošana” ir darījums vai vairāki darījumi, kuros aktīvs vai aktīvu kopums tiek nodots no sākotnējā īpašnieka nošķirtai struktūrai, kas radīta, lai veiktu vērtspapīrošanu, vai tiek tai izmantota, un/vai aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisks vai tā daļa tiek nodota ieguldītājiem vērtspapīros, vērtspapīrošanas fondu daļās, citos parāda instrumentos un/vai atvasinātajos finanšu instrumentos, ko emitējusi struktūra, kas nošķirta no sākotnējā īpašnieka un radīta, lai veiktu vērtspapīrošanu, vai tiek tai izmantota, un:
|
3) |
“sākotnējais īpašnieks” ir aktīvu vai aktīvu kopuma un/vai aktīva vai aktīvu kopuma kredītriska nodevējs vērtspapīrošanas struktūrai; |
4) |
“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ieviesusi euro; |
5) |
neiesaistītā dalībvalsts ir dalībvalsts, kura nav ieviesusi euro; |
6) |
“ziņotājs” ir ziņotājs Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē; |
7) |
“rezidents” ir rezidents Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē. Šajā regulā, ja juridiskajai personai nav nekāda vērā ņemama fiziska klātbūtne, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem juridiskā persona nodibināta. Ja juridiskajai personai nav statūtu, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, proti, valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs juridiskās personas izveidi un turpmāko pastāvēšanu; |
8) |
“MFI” ir monetārā finanšu iestāde Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 1. panta nozīmē; |
9) |
“attiecīgā NCB” ir tās iesaistītās dalībvalsts NCB, kuras rezidente ir attiecīgā FIS; |
10) |
“darbības uzsākšana” ir jebkura darbība, t. sk. sagatavošanās pasākumi, kas saistīta ar vērtspapīrošanu un kas nav tikai tādas struktūras nodibināšana, kura tuvāko sešu mēnešu laikā vērtspapīrošanas darbības neveiks. Jebkura FIS darbība, kas veikta pēc tam, kad ir skaidrs, ka tiks veikta vērtspapīrošana, ir darbības uzsākšana. |
2. pants
Ziņotāju grupa
1. Atsauces ziņotāju grupu veido FIS, kas ir rezidentes iesaistītās dalībvalsts teritorijā. Uz atsauces ziņotāju grupu attiecas 3. panta 2. punktā noteiktie pienākumi.
2. Atsauces ziņotāju grupa ir faktiskā ziņotāju grupa, izņemot tās FIS, kas pilnībā atbrīvotas no ziņošanas saskaņā ar 5. panta 1. punktu. Uz faktiskajiem ziņotājiem attiecas 4. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi, ievērojot 5. pantā noteiktos atbrīvojumus. FIS, uz kurām attiecas viņu gada finanšu pārskata ziņošana saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai uz kurām attiecas ad hoc ziņošanas pienākumi saskaņā ar 5. panta 5. punktu, arī ietilpst faktisko ziņotāju grupā.
3. Ja FIS saskaņā ar tās nacionālajām tiesībām nav juridiska persona, par šajā regulā prasītās informācijas ziņošanu atbild personas, kas pilnvarotas pārstāvēt FIS, vai – formālas pārstāvības neesamības gadījumā – personas, kas atbilstoši piemērojamiem nacionālajiem likumiem atbild par FIS darbībām.
3. pants
FIS saraksts statistikas mērķiem
1. ECB Valde statistikas mērķiem izveido un uztur to FIS sarakstu, kas ir atsauces ziņotāju grupā. FIS iesniedz NCB datus, ko NCB prasa saskaņā ar 2008. gada 19. decembra Pamatnostādni ECB/2008/31, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (pārstrādāta redakcija) (4). NCB un ECB šo sarakstu un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamus, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu vai – pēc attiecīgo ziņotāju pieprasījuma – papīra veidā.
2. FIS par savu pastāvēšanu informē attiecīgo NCB vienas nedēļas laikā no dienas, kad FIS sākusi darbību, neatkarīgi no tā, vai tā sagaida vai nesagaida, ka uz to attieksies parastie ziņošanas pienākumi saskaņā ar šo regulu.
3. Ja 1. punktā minētā saraksta jaunākais pieejamais elektroniskais variants ir nepareizs, ECB nepiemēro sankcijas struktūrai, kas nav pienācīgi izpildījusi ziņošanas prasības, ja izpildīta 2. punktā paredzētā prasība un ja attiecīgā struktūra labticīgi paļāvusies uz nepareizo sarakstu.
4. pants
Statistikas ziņošanas ceturkšņa prasības un ziņošanas noteikumi
1. Faktiskie ziņotāji saskaņā ar I un II pielikumu attiecīgajai NCB par katru ceturksni sniedz datus par FIS aktīvu un pasīvu ceturkšņa beigu atlikumiem, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.
2. NCB 1. punktā prasīto statistisko informāciju par FIS emitētajiem un turētajiem vērtspapīriem var vākt, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, ciktāl 1. punktā minētos datus var iegūt saskaņā ar III pielikumā norādīto statistikas standartu minimumu.
3. Neierobežojot II pielikumā noteiktos ziņošanas noteikumus, par visiem saskaņā ar šo regulu ziņotajiem FIS aktīviem un pasīviem ziņo atbilstoši ziņošanas noteikumiem, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos, kuri transponē Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5). Uz FIS, kuras neietilpst Direktīvas 86/635/EEK transponējošo tiesību aktu piemērošanas jomā, attiecas attiecīgie nacionālie tiesību akti, kas transponē Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturto direktīvu 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (6). Uz FIS, kurām nepiemēro nevienu no nacionālajiem tiesību aktiem, kas transponē šīs direktīvas, attiecas citi attiecīgie nacionālie vai starptautiskie grāmatvedības standarti vai prakse.
4. Ja 3. punkts prasa par instrumentiem ziņot, novērtējot katru tirgu atsevišķi, NCB var FIS atbrīvot no šo instrumentu ziņošanas, novērtējot katru tirgu atsevišķi, ja FIS radītās izmaksas būtu nepamatoti augstas. Šādā gadījumā FIS piemēro novērtējumu, kuru izmanto pārskatu ieguldītājiem sagatavošanai.
5. Ja saskaņā ar nacionālā tirgus praksi pieejamie dati attiecas uz jebkuru ceturkšņa dienu, NCB var ziņotājiem atļaut ziņot šos ceturkšņa datus, ja vien dati ir salīdzināmi un tiek ņemti vērā nozīmīgi darījumi, kas notiek starp konkrēto dienu un ceturkšņa beigām.
6. Šā panta 1. punktā minētās norakstīšanas/samazināšanas vietā FIS pēc vienošanās ar attiecīgo NCB var sniegt citu informāciju, kas NCB ļauj iegūt prasītos datus par norakstīšanu/samazināšanu.
5. pants
Atbrīvojumi
1. NCB var piešķirt šādus atbrīvojumus no 4. pantā izklāstītajām ziņošanas prasībām:
a) |
attiecībā uz euro zonas MFI sākotnējiem kredītiem, kas iedalīti pēc termiņa, nozares un parādnieku rezidences vietas, ja MFI turpina apkalpot vērtspapīrotos kredītus Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) izpratnē, NCB var FIS piešķirt atbrīvojumu no datu ziņošanas par šiem kredītiem. Šo datu ziņošana paredzēta Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32); |
b) |
NCB var FIS atbrīvot no visām I pielikumā izklāstītajām ziņošanas prasībām, izņemot no pienākuma katru ceturksni ziņot ceturkšņa beigu atlikumu datus par kopējiem aktīviem, ar nosacījumu, ka FIS, kas sniedz savu ieguldījumu ceturkšņa kopējos aktīvos/pasīvos, sastāda vismaz 95 % no kopējiem FIS aktīviem atlikumu ziņā katrā iesaistītajā dalībvalstī. NCB pārbauda šā nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā; |
c) |
ciktāl 4. pantā minētos datus, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus, var iegūt no citiem statistikas, publiski pieejamiem vai uzraudzības datu avotiem, neierobežojot a) un b) apakšpunktu, NCB var pēc apspriešanās ar ECB ziņotājus pilnībā vai daļēji atbrīvot no šīs regulas I pielikumā izklāstītajām ziņošanas prasībām. |
2. FIS ar attiecīgās NCB iepriekšēju piekrišanu var izvēlēties neizmantot 1. punktā minētos atbrīvojumus un pilnībā pildīt 4. pantā norādītās ziņošanas prasības.
3. FIS, kas gūst labumu no atbrīvojuma 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, attiecīgajai NCB ziņo to gada finanšu pārskatus, ja tie nav pieejami publiski, darot to sešu mēnešu laikā pēc atsauces perioda beigām vai pēc iespējas ātrāk pēc tam, kā arī saskaņā ar FIS rezidences dalībvalstī piemērojamo nacionālo praksi. Attiecīgā NCB tām FIS, uz kurām attiecas šī ziņošanas prasība, par to paziņo.
4. Attiecīgā NCB atceļ 1. punkta c) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, ja attiecīgajai NCB neatkarīgi no iesaistītās FIS vainas pakāpes trīs secīgu ziņošanas periodu laikā nav savlaicīgi darīti pieejami dati, kuru statistiskais standarts ir salīdzināms ar šajā regulā noteikto. FIS sāk ziņot 4. pantā izklāstītos datus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā NCB ziņotājiem darījusi zināmu, ka atbrīvojums ir atcelts.
5. Neierobežojot 3. punktu, lai ievērotu šajā regulā izklāstītās prasības, NCB var pie FIS, kam saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķirts atbrīvojums, vērsties ar ad hoc ziņošanas prasībām. FIS uz ad hoc pamata prasīto informāciju ziņo 15 dienu laikā pēc attiecīgās NCB lūguma izteikšanas.
6. pants
Savlaicīgums
NCB iesniedz ECB datus par ceturkšņa kopsavilkuma aktīviem un pasīviem, aptverot FIS pozīcijas katrā iesaistītajā dalībvalstī, līdz darba laika beigām 28. darbdienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas šie dati. Termiņu datu saņemšanai no ziņotājiem nosaka NCB.
7. pants
Obligātie standarti un nacionālais ziņošanas regulējums
1. FIS pilda tās piemērojamās ziņošanas prasības saskaņā ar III pielikumā norādītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu standartiem.
2. Ziņošanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem ziņotājiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām īpatnībām. NCB nodrošina, ka šī ziņošanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.
8. pants
Pārbaude un piespiedu vākšana
NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt informāciju, kas ziņotājiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai realizēt šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktisko ziņotāju grupā iekļautā iestāde neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos pārraides, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu obligātos standartus.
9. pants
Pirmā ziņošana
1. FIS, kas darbību uzsākusi pirms 2009. gada 24. marta, ieskaitot, attiecīgo NCB par savu pastāvēšanu informē līdz 2009. gada marta beigām neatkarīgi no tā, vai tā sagaida vai nesagaida, ka uz to attieksies parastā ziņošana saskaņā ar šo regulu.
2. FIS, kas darbību uzsākusi pēc 2009. gada 24. marta, attiecīgo NCB par savu pastāvēšanu informē saskaņā ar 3. panta 2. punktu.
3. Pirmā ziņošana atbilstoši statistikas ziņošanas prasībām, kas uz FIS attiecas saskaņā ar 4. un 5. pantu, sākas ar ceturkšņa datiem 2009. gada decembrī. Ziņošanu veicot pirmo reizi, ziņo tikai atlikuma summas.
4. FIS, kas darbību uzsāk pēc 2009. gada 31. decembra, ziņošanu veicot pirmo reizi, ziņo ceturkšņa datus, sākot no pirmā vērtspapīrošanas darījuma.
5. FIS, kas darbību uzsāk pēc euro ieviešanas to dalībvalstī, kas seko 2009. gada 31. decembrim, ziņošanu veicot pirmo reizi, ziņo ceturkšņa datus, sākot no pirmā vērtspapīrošanas darījuma.
10. pants
Nobeiguma noteikums
Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Frankfurtē pie Mainas, 2008. gada 19. decembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidents
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 14. lpp.
(3) OV L 211, 11.8.2007., 8. lpp.
(4) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
(5) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.
(6) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.
I PIELIKUMS
STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBAS
1. tabula
Atlikušās summas un darījumi
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
Kopā |
MFI |
Ne-MFI – Kopā |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI – Kopā |
|||||||||||||||||||||||||
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidenti |
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidenti |
|||||||||||||||||||||||
Kopā |
Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123+S.124) |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) |
Kopā |
Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123+S.124) |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) |
|||||||||||||||||||||
|
t.sk., FIS |
|
t.sk., FIS |
|||||||||||||||||||||||||||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
1–5 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
ilgāki par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
1–2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
1–2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
ilgāki par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. tabula
Norakstīšana/samazināšana
|
|
||
|
|
||
AKTĪVI |
|
||
|
|
(1) Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus
(2) Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi
(3) Nefinanšu sabiedrības
(4) Saskaņā ar 4. panta 2. punktu NCB var izvēlēties vākt datus šiem posteņiem, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi.
II PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS
1. DAĻA
Instrumentu kategoriju definīcijas
Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Šī tabula nav individuālu konkrētu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atsaucas Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (tālāk tekstā – “EKS 95”).
Visus finanšu aktīvus un pasīvus ziņo pēc bruto principa, t. i., finanšu aktīvus neziņo, atskaitot finanšu pasīvus.
A tabula
Vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju definīcijas
AKTĪVU KATEGORIJAS
Kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||||||||
|
Ziņošanas shēmā šeit iekļauj līdzekļus, kurus vērtspapīrošanā iesaistītās finanšu instrumentsabiedrības (FIS) aizdevušas aizņēmējiem un kuriem nav dokumentāra apliecinājuma vai kurus apliecina vienots dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams). Tiek iekļauti šādi posteņi:
Par FIS nopirktajiem vērtspapīriem samaksātās naudas atbilstošais postenis vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā atbilstošais postenis (sk. 9. posteni). Šis postenis ietver arī euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumus, ko parasti izmanto, lai veiktu maksājumus. |
||||||||||||||||
|
Ziņošanas shēmā šeit iekļauj līdzekļus, kuri aizdoti aizņēmējiem un kurus ziņotāji iegādājušies no sākotnējiem īpašniekiem. Šiem līdzekļiem nav dokumentāra apliecinājuma vai tos apliecina vienots dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams). Šeit tāpat tiek iekļauti:
Vērtspapīrotos kredītus ziņo saskaņā ar šādiem noteikumiem:
Šajā postenī vērtspapīrotos kredītus iekļauj neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu ziņotāja bilancē |
||||||||||||||||
|
Neakciju vērtspapīru vai citu kapitāla vērtspapīru turējumi, kas ir tirgojami un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē. Šajā postenī tiek ietverti:
Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē, ja ir pienākums veikt reverso operāciju, nevis tikai iespēja to darīt (sk. arī 9. kategoriju). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, bet pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru postenī. Neakciju vērtspapīru turējumiem jābūt iedalītiem pēc termiņa. Tas nozīmē termiņu emisijas laikā, t. i., sākotnējo termiņu, un tas apzīmē fiksētu finanšu instrumenta pastāvēšanas laiku, pirms kura iestāšanās tas nevar tikt dzēsts. Šajā postenī vērtspapīrotos neakciju vērtspapīrus iekļauj neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu ziņotāja bilancē. |
||||||||||||||||
|
Šajā postenī iekļauj vērtspapīrotos aktīvus, kas netiek iekļauti 2. un 3. kategorijā, piemēram, nodokļu atmaksu vai komerckredītus, neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu ziņotāja bilancē. |
||||||||||||||||
|
Vērtspapīru turējumi, kas apliecina īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu pašu kapitāla likvidācijas gadījumā. |
||||||||||||||||
|
Šajā postenī tiek ziņots par šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem:
Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kā bilances posteņus negrāmato. Šajā postenī neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem neattiecas grāmatošana bilancē. |
||||||||||||||||
|
Šeit iekļauj ieguldījumus materiālajos pamatlīdzekļos, piemēram, mājokļus, citas ēkas un būves un nedzīvojamās ēkas. |
||||||||||||||||
|
Šis ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. Šeit var tikt iekļauti:
|
PASĪVU KATEGORIJAS
Kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||||||
|
Summas, ko FIS ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras izriet no tirgojamu vērtspapīru emisijas. Šo posteni veido:
Repo darījumu vērtspapīrus grāmato, ievērojot 3. aktīvu posteņa “Neakciju vērtspapīri” noteikumus. Šajā postenī iekļauj arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā tiek nodots zelts. |
||||||||||||||
|
FIS emitēti vērtspapīri, kas nav “akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri” un kas parasti ir tirgojami un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē. Cita starpā šeit tiek iekļauti vērtspapīri, kas emitēti kā:
|
||||||||||||||
|
Ziņošanas shēmā šajā kategorijā ietilpst summas, kuras rodas no ziņotāju akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem, kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības FIS, un parasti tās ir tiesības uz peļņas daļu un uz pašu līdzekļu daļu likvidācijas gadījumā. Tiek iekļauti arī līdzekļi, ko veido nesadalītā peļņa vai līdzekļi, ko ziņotāji rezervējuši paredzamiem maksājumiem un saistībām nākotnē. Tajā skaitā:
|
||||||||||||||
|
Skatīt 6. kategoriju. |
||||||||||||||
|
Šis ir atlikuma posteni bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”. Šeit var tikt iekļauti:
|
2. DAĻA
Sektoru definīcijas
Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 95. Darījumu partnerus, kas atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar FIS, ieguldījumu fondu (IF) un MFI sarakstu statistikas nolūkiem un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā – Norādījumi par klientu statistisko klasifikāciju.
B Tabula
Sektoru definīcijas
Sektors |
Definīcija |
||
|
Rezidentes nacionālās centrālās bankas, rezidentu kredītiestāde, kas definēta Kopienas tiesību aktos, vai cita rezidentu finanšu iestāde, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē) (Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32)). |
||
|
Rezidentu vienības, kas galvenokārt ražo individuālajam un kolektīvajam patēriņam paredzētas netirgojamas preces un pakalpojumus un/vai veic nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 95, 2.68.–2.70. punkts). |
||
|
Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības veidos, kas nav nauda, noguldījumi un/vai tuvi noguldījumu aizstājēji, pret institucionālajām vienībām, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 95, 2.53.–2.56. punkts). Šajā sektorā tiek iekļauti IF, kas definēti Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8), un FIS, kas definēti šajā regulā. Iekļauj finanšu palīgsabiedrības, ko veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt veic finanšu palīgdarbības (EKS 95, 2.57.–2.59. punkts). |
||
|
Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību risku apkopošanas nolūkā (EKS 95, 2.60.–2.67. punkts). |
||
|
Sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ar preču ražošanu tirgum un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu (EKS 95, 2.21.–2.31. punkts). |
||
|
Fiziskās personas vai personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Iekļauj bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75.–2.88. punkts). |
3. DAĻA
Finanšu darījumu definīcija
Finanšu darījumus atbilstoši EKS 95 definē, kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu, t. i., kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Katra darījuma novērtēšanas metode paredz noteikt vērtību, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas. Finanšu darījumiem jāatbilst šai metodikai. Norakstīšana/samazināšana un pārvērtēšanas korekcijas nav finanšu darījumi.
4. DAĻA
Norakstīšanas/samazināšanas definīcija
Norakstīšana/samazināšana nozīmē pārmaiņu ietekmi uz bilancē iegrāmatoto kredītu vērtību, ko izraisa kredītu norakstīšanas/samazināšanas piemērošana. Iekļauj arī norakstīšanu/samazināšanu, ko konstatē, kredītus pārdodot vai nododot trešajām personām, ja tā ir identificējama. Norakstīšana attiecas uz gadījumiem, kuros kredīts tiek uzskatīts par aktīvu bez vērtības un svītrots no bilances. Samazināšana attiecas uz gadījumiem, kuros tiek uzskatīts, ka kredīts netiks atgūts pilnībā, un kredīta vērtība bilancē tiek samazināta.
III PIELIKUMS
FAKTISKO ZIŅOTĀJU PIEMĒROTIE OBLIGĀTIE STANDARTI
Ziņotājiem jāievēro šādi obligātie standarti, lai atbilstu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas ziņošanas prasībām.
1. |
Datu nosūtīšanas obligātie standarti:
|
2. |
Precizitātes obligātie standarti:
|
3. |
Jēdzienu atbilstības obligātie standarti:
|
4. |
Minimālie standarti labojumiem: jāievēro ECB un NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Veicot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes. |