Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008R0261

    Padomes Regula (EK) Nr. 261/2008 ( 2008. gada 17. marts ), ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompresoru importam

    OV L 81, 20.3.2008, p. 1–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 21/03/2010

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/261/oj

    20.3.2008   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 81/1


    PADOMES REGULA (EK) Nr. 261/2008

    (2008. gada 17. marts),

    ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompresoru importam

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. pantu,

    ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

    tā kā:

    A.   PROCEDŪRA

    1.   Procedūras sākšana

    (1)

    Komisija 2006. gada 20. novembrī saņēma sūdzību par konkrētu veidu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – ĶTR) izcelsmes kompresoru importu, ko saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Federazione ANIMA/COMPO (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, konkrēto kompresoru kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

    (2)

    Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par dempingu un būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

    (3)

    Procedūra tika uzsākta 2006. gada 21. decembrī ar paziņojuma par sākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

    2.   Pagaidu pasākumi

    (4)

    Ņemot vērā, ka nepieciešams vairāk izpētīt noteiktus izmeklēšanas aspektus, tika izlemts turpināt izmeklēšanu, nenosakot pagaidu pasākumus.

    3.   Procedūrā iesaistītās personas

    (5)

    Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, lietotājus un asociācijas, kuras tas skāra, kā arī ĶTR pārstāvjus, Kopienas ražotājus, kas iesniedza sūdzību, un citus Kopienas ražotājus, uz kuriem tas attiecās. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to vēlējās un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

    (6)

    Lai ĶTR ražotāji eksportētāji saskaņā ar pašu vēlēšanos varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija ĶTR zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un pārstāvjiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Četrpadsmit ražotāji eksportētāji, ietverot saistīto uzņēmumu grupas, ir pieprasījuši TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR gadījumam, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst TER nosacījumiem. Viens ražotājs eksportētājs ir pieprasījis vienīgi AR.

    (7)

    Ņemot vērā acīmredzamo lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, kā arī importētāju un ražotāju skaitu Kopienā, Komisija paziņojumā par procedūras uzsākšanu norādīja, ka šajā izmeklēšanā atlasi var piemērot, lai noteiktu dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

    (8)

    Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro atlases metode, un, ja ir, veikt atlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un ražotāji ar šo tika aicināti par sevi ziņot Komisijai un atbilstīgi paziņojumam par pārbaudes sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā (no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim).

    (9)

    Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica atlasi, balstoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem kompresoru eksporta apjomiem Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no ražotājiem eksportētājiem, Komisija atlasīja sešus uzņēmumus vai saistītu uzņēmumu grupas (“atlasītie uzņēmumi”) ar lielāko eksporta apjomu kopienā. Eksporta apjoma izteiksmē seši atlasītie uzņēmumi atbilst 93 % no kopējā konkrēto kompresoru eksporta no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriedes ar attiecīgajām pusēm, un tām nebija iebildumu.

    (10)

    Attiecībā uz Kopienas ražotājiem, ņemot vērā, ka izmeklēšanā piedalījās tikai trīs uzņēmumu grupas, nolēma neveikt atlasi.

    (11)

    Attiecībā uz importētājiem, ņemot vērā, ka izmeklēšanā piedalījās tikai viens importētājs, nolēma neveikt atlasi.

    (12)

    Anketas nosūtīja visiem atlasei izvēlētajiem uzņēmumiem, kā arī visām zināmajām ieinteresētajām personām. Visas atbildes tika saņemtas no sešiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, trīs ražotājiem Kopienā un viena importētāja. Viens Kopienas ražotājs aizpildīja tikai atlases anketu. No pārējām ieinteresētajām personām netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

    (13)

    Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

    a)

    Kopienas ražotāji:

    ABAC Aria Compressa SpA no ABAC grupas Turīnā Itālijā,

    FIAC SpA no FIAC grupas Boloņā Itālijā,

    FINI SpA, Zola Predosa (BO) Itālijā;

    b)

    ĶTR ražotāji eksportētāji:

    Nu Air (Šanhaja) Compressor and Tools Co. Ltd. no ABAC grupas Šanhajā (“Nu Air”),

    Zhejiang Xinlei Mechanical & Electrical Co. Ltd. Venlingā (“Xinlei”),

    Hongyou/Taizhou grupa: 1) Zhejiang Hongyou Air Compressor Manufacturing Co. Ltd. Venlingā (“Hongyou”); 2) Taizhou Hutou Air Compressors Manufacturing Co. Ltd. Venlingā (“Taizhou”),

    Wealth grupa: 1) Shanghai Wealth Machinery & Appliance Co. Ltd. Šanhajā (“Shanghai Wealth”); 2) Wealth (Nantonga) Machinery Co., Ltd. Nantongā (“Wealth Nantong”),

    Zhejiang Anlu Cleaning Machinery Co., Ltd. Taižou (“Anlu”),

    FIAC Air Compressors (Žiangmeņa) Co. Ltd. no FIAC grupas Žiangmeņā (“FIAC”);

    c)

    Saistītie ĶTR uzņēmumi:

    Wealth Shanghai Import-Export Co. Ltd. Šanhajā (“Wealth Import Export”),

    FIAC Air Compressors (Honkonga) Co. Ltd. no FIAC grupas (“FIAC Hong Kong”);

    d)

    Nesaistītie importētāji Kopienā:

    Hans Einhell AG, Landau pilsētā Vācijā.

    (14)

    Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piemērot TER, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogās valsts, proti, Brazīlijas datiem, notika šādos uzņēmumos:

    e)

    Ražotāji Brazīlijā:

    FIAC Compressores de ar do Brasil Ltda. no FIAC grupas Arakuarā,

    Schulz S/A, Joinville Santkatarīnā Brazīlijā.

    4.   Izmeklēšanas periods

    (15)

    Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laiku no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laiku no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais periods”).

    B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

    1.   Attiecīgais ražojums

    (16)

    Attiecīgais ražojums ir abvirzienu darbības kompresori, kuru ražotā plūsma nepārsniedz 2 kubikmetrus (m3) minūtē, kuru izcelsme ir ĶTR (“kompresori” vai “attiecīgais ražojums”) un kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex84144010, ex84148022, ex84148028 un ex84148051.

    (17)

    Kompresors parasti sastāv no sūkņa, kuru darbina elektrisks motors vai nu tiešā veidā, vai izmantojot dzensiksnas mehānismu. Parasti saspiesto gaisu iesūknē tvertnē un izvada, izmantojot spiediena regulētāju un gumijas šļūteni. Kompresori, it sevišķi lielgabarīta, var būt aprīkoti ar riteņiem, lai tos varētu pārvietot. Tos iespējams pārdot atsevišķi, kā arī kopā ar piederumiem riepu un citu priekšmetu apsmidzināšanai, tīrīšanai vai piepūšanai.

    (18)

    Paziņojumā par procedūras uzsākšanu minēti arī abvirzienu darbības kompresoru sūkņi. Kā noskaidroja izmeklēšanas laikā, abvirzienu darbības kompresoru sūkņi ir viena (bet ne vienīgā) no galvenajām izmeklēšanas gaitā apskatīto kompresoru sastāvdaļām (atkarībā no modeļa to īpatsvars galīgā ražojuma izmaksās ir no 25 % līdz 35 %), un tos var pārdot atsevišķi, kā arī iebūvēt citos kompresoros, uz kuriem neattiecas šī izmeklēšana. Tāpat izmeklēšanas laikā atklājās, ka šo sūkņu un pabeigtu kompresoru tehniskās un fiziskās īpašības, kā arī pielietojuma mērķi ir atšķirīgi. Pabeigtos kompresoros ir arī citas svarīgas sastāvdaļas (piemēram, tvertne un motors). Tāpat atšķiras arī sūkņu un pabeigtu kompresoru izplatīšanas kanāli un patērētāju attieksme pret šiem ražojumiem. Līdz ar to varēja secināt, ka šajā gadījumā abvirzienu kompresora sūkņus nevar uzskatīt par attiecīgo ražojumu.

    (19)

    Attiecīgo ražojumu izmanto pneimatiskās iekārtās, kā arī riepu un citu priekšmetu apsmidzināšanai, tīrīšanai vai piepūšanai. Izmeklēšanā atklāja, ka, neņemot vērā attiecīgā ražojuma formas, materiālu un ražošanas procesa atšķirības, dažādiem šā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības, un būtībā tie visi tiek izmantoti vienam mērķim. Tādējādi saistībā ar šo procedūru šie izstrādājumi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

    2.   Līdzīgs ražojums

    (20)

    Izmeklēšanā tika atklāts, ka pamata fiziskās un tehniskās īpašības kompresoriem, kurus ražo Kopienā un pārdod Kopienas rūpniecības nozarē, kompresoriem, kurus ražo un pārdod ĶTR vietējā tirgū un Brazīlijas, ko izmantoja kā analogo valsti, vietējā tirgū, un kompresoriem, kurus ražo ĶTR un pārdot Kopienas teritorijā, ir būtībā vienādas un tos izmanto vienam mērķim.

    (21)

    Līdz ar to visi šie kompresori pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem.

    C.   DEMPINGS

    1.   Vispārīgi noteikumi

    (22)

    Ziņas par sevi ir snieguši četrpadsmit uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas atbilst 100 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta uz EK. Tāpēc sadarbības līmenis ir augsts. Trīspadsmit uzņēmumi vai uzņēmumu grupas pieprasīja TER, un viens uzņēmums pieprasīja vienīgi AR. Kā minēts 9. apsvērumā, izlasē tika iekļauti seši uzņēmumi, vadoties pēc to eksporta apjoma.

    2.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

    (23)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

    (24)

    Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

    1)

    lēmumus par uzņēmējdarbību pieņem un izmaksas nosaka, reaģējot uz tirgus signāliem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības;

    2)

    uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu auditu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko piemēro visās jomās;

    3)

    nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika;

    4)

    juridisku noteiktību un stabilitāti garantē bankrota likums un īpašumtiesības;

    5)

    valūtas pārrēķini tiek izdarīti pēc tirgus kursa.

    (25)

    Pieci Ķīnas ražotāju eksportētāju uzņēmumi vai uzņēmumu grupas sākotnēji pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā iesniedza ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu. Visās šajās grupās bija iekļauti gan attiecīgā ražojuma ražotāji, gan ar ražotājiem saistītie uzņēmumi, gan uzņēmumi, kas nodarbojas ar attiecīgā ražojuma tirdzniecību. Komisijas konsekventā prakse patiesi ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. TER pieprasīja šādas grupas:

    Nu Air,

    Xinlei,

    Hongyou/Taizhou,

    Shanghai Wealth/Wealth Nantong,

    FIAC.

    (26)

    Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un vajadzības gadījumā pārbaudes apmeklējuma laikā katrā attiecīgajā uzņēmumā pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER.

    (27)

    Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka trim no iepriekšminētajiem pieciem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas bija pieprasījuši TER, to nevarēja piešķirt, jo neviens no šiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām neatbilda 2. kritērijam, kas norādīts 24. apsvērumā sniegtajā kopsavilkumā. Turklāt viena no uzņēmumu grupām neatbilda arī 3. kritērijam.

    (28)

    Divi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (FIAC un Nu Air) atbilda 24. apsvērumā norādītajiem kritērijiem un varēja saņemt TER.

    (29)

    Viens uzņēmumus (Taizhou), kas darbojas uzņēmumu grupā (Hongyou/Taizhou), un vēl viens uzņēmumus (Wealth Shanghai/Nantong Wealth) nevarēja pierādīt savu atbilstību 2. kritērijam, kas aprakstīts 24. apsvērumā, jo tika secināts, ka šo uzņēmumu grāmatvedības prakse un grāmatvedības standarti nav saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Līdz ar to attiecīgajai uzņēmumu grupai (Hongyou/Taizhou) un uzņēmumam (Wealth Shanghai/Nantong Wealth) nevarēja piešķirt TER.

    (30)

    Viens uzņēmums (Xinlei) nevarēja pierādīt savu atbilstību 2. kritērijam, kas norādīts 24. apsvērumā, jo tā grāmatvedības prakse un grāmatvedības standarti neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Turklāt uzņēmums nevarēja pilnībā pierādīt, ka ir samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām. Līdz ar to tas neatbilda arī 3. kritērijam, kas norādīts 24. apsvērumā. Tādēļ tam nevarēja piešķirt TER.

    (31)

    Kāds nesaistīts importētājs iebilda pret TER piešķiršanu Nu Air, balstoties uz pieņēmumiem par neatbilstībām audita ziņojumos par 2004. un 2005. gadu. Tomēr Nu Air spēja pierādīt, ka šādu neatbilstību nav bijis, un atbildēt uz importētāja uzdotajiem jautājumiem. Līdz ar to šis arguments tika noraidīts.

    (32)

    Tas pats importētājs iebilda pret TER piešķiršanu FIAC, ņemot vērā apstākli, ka 2002. gadā uzņēmums bija panācis iepriekšēju vienošanos ar reģionālajām iestādēm, kuras nodotu tam lietošanā zemes gabalu, neprasot samaksu, ne vairāk kā uz trīs gadiem, tiklīdz būtu pabeigtas atsavināšanas formalitātes. Tomēr līdz vienošanās termiņa beigām FIAC tā arī neizmantoja attiecīgo zemes gabalu un neieguva tā īpašumtiesības. No otras puses, FIAC spēja pierādīt, ka uzņēmums ir samaksājis visas īres maksas par tā darbībai izmantotajām telpām. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

    (33)

    Viens uzņēmums (Hongyou) no uzņēmumu grupas (Hongyou/Taizhou) iebilda, ka nav pareizi liegt tam TER problēmu dēļ, kas atklātas citā uzņēmumā (Taizhou). Tomēr saskaņā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), Hongyou un Taizhou uzskatāmi par saistītām personām. Līdz ar to, tā kā TER nevar piešķirt Taizhou, to nevar piešķirt arī Hongyou.

    (34)

    Ņemot vērā šeit teikto, trīs no pieciem Ķīnā atlasītajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas pieprasīja TER, nevarēja pierādīt atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

    (35)

    Tādēļ tika nolemts, ka TER var piešķirt diviem uzņēmumiem (FIAC un Nu Air), bet pārējiem trīs uzņēmumiem/uzņēmumu grupām to piešķirt nevar. Notika konsultācijas ar Padomdevēju komiteju, un tā atbalstīja Komisijas dienestu izdarītos secinājumus.

    3.   Atsevišķs režīms (“AR”)

    (36)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

    (37)

    Visi ražotāji eksportētāji, kas pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja viņiem nepiešķirtu TER. Viens uzņēmums (Anlu) pieprasīja vienīgi AR.

    (38)

    No četriem atlasītajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kurām vai nu nevarēja piešķirt TER (Xinlei, Honyou/Taizhou, Wealth Shanghai/Nantong Wealth), vai arī tas nebija pieprasīts (Anlu), trīs uzņēmumi vai grupas (Xinlei, Anlu un Wealth Shanghai/Nantong Wealth) atbilda visiem 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem un varēja saņemt AR.

    (39)

    Tika secināts, ka Taizhou nevar kopumā pierādīt savu atbilstību visām AR 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām. Proti, nopietnās problēmas ar uzņēmuma grāmatvedības sistēmu liedza iespēju pārbaudīt, vai ir panākta atbilstība pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā izvirzītajam kritērijam, ka eksporta cenas un apjomi, kā arī tirdzniecības noteikumi un nosacījumi tiek noteikti atklāti.

    (40)

    Tādēļ Taizhou atsevišķa režīma prasība tika noraidīta.

    4.   Normālā vērtība

    4.1.   Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas varēja saņemt TER

    (41)

    Lai noteiktu normālo vērtību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā, Komisija noskaidroja, vai to atlasīto ražotāju eksportētāju, kuriem varētu piešķirt TER, attiecīgā ražojuma pārdevumi neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū ir reprezentatīvi, t. i., vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no to attiecīgā ražojuma pārdevumu kopapjoma eksportam uz Kopienu. Tā kā diviem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija niecīgs, tika uzskatīts, ka ražojums netiek pārdots reprezentatīvā apjomā un nav piemērots pamats normālās vērtības noteikšanai.

    (42)

    Tā kā normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot pārdošanas apjomus vietējā tirgū, bija nepieciešams izmantot citu metodi. Šajā sakarā Komisija izmantoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz uzņēmumu vai uzņēmumu grupu attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ražošanas izmaksām pieskaita samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izdevumu summu un peļņu. PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta ievadu, jo nevienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai nebija reprezentatīva pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Šīs vērtības nevarēja noteikt, pamatojoties uz 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, jo nebija citu uzņēmumu, kuriem varētu piešķirt TER. Turklāt PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo nevienam no uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām nebija reprezentatīvu tādas pašas vispārīgās kategorijas ražojumu pārdevumu parastā tirdzniecības apritē. Tādēļ PVA izdevumus un peļņu noteica saskaņā ar 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu (“jebkura cita loģiska metode”), pamatojoties uz sadarbībā iesaistītā analogās valsts ražotāja PVA izdevumiem un peļņu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šī peļņas norma nepārsniedza peļņu, ko citi ražotāji šajā vispārīgajā ražojumu kategorijā (piemēram, elektroagregāti) guva Ķīnas Tautas Republikā izmeklēšanas periodā.

    4.2.   Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kam nevarēja piešķirt TER

    (43)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

    (44)

    Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu Komisija informēja par savu nodomu izmantot Brazīliju kā analogo valsti normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus. Ieinteresētās personas neiebilda pret šo priekšlikumu.

    (45)

    Brazīlijā ir četri zināmi ražotāji, kas saražo aptuveni 220 000 kompresoru gadā, un importa apjoms ir apmēram 30 000 vienību. Komisija vēlējās sadarboties ar visiem zināmajiem ražotājiem Brazīlijā.

    (46)

    Izmeklēšanā sadarbojās divi Brazīlijas ražotāji. Viens no tiem ir saistīts ar Kopienas ražotāju – FIAC grupu. Izmeklēšanā atklāja, ka šis ražotājs kopumā piedāvā augstas cenas, galvenokārt tādēļ, ka tas nelielā apjomā ražo sarežģītus kompresorus, kas paredzēti lietošanai medicīnā un nav tieši salīdzināmi ar attiecīgo ražojumu. Ņemot vērā lielās atšķirības ražojuma un tirgus īpašību ziņā, būtu grūti noteikt nepieciešamās korekcijas, lai izmantotu šos datus kā normālo vērtību Ķīnā ražotajiem kompresoriem. Tika secināts, ka otrs Brazīlijas ražotājs ražo dažus kompresoru modeļus, kas ir pielīdzināmi tiem, kurus uz Kopienu eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji. Līdz ar to šī Brazīlijas ražotāja salīdzināmo modeļu cenas Brazīlijas tirgū parastā tirdzniecības apritē izmantoja par pamatu, nosakot normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam TER nepiešķīra.

    5.   Eksporta cena

    (47)

    Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārvedumus uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai izmantojot saistītus vai nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus Kopienā un ārpus tās.

    5.1.   Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kam piešķīra TER vai AR

    (48)

    Ja eksporta pārvedumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā vai, izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktisko samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

    (49)

    Ja eksporta pārvedumus uz Kopienu veica, izmantojot saistītus Kopienā esošus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras tālākpārdevēji noteica neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Attiecībā uz pārdošanu, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas neatrodas Kopienā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pirmo reizi noteiktu tālākpārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgie pircēji Kopienā.

    5.2.   Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kam nevarēja piešķirt TER vai AR

    (50)

    Attiecībā uz diviem atlasītiem Ķīnas eksporta uzņēmumiem, kuriem nepiešķīra nedz TER, nedz AR (Taizhou/Honyou grupa), 29. apsvērumā minēto iemeslu dēļ datus par to eksporta pārdošanas apjomiem nevarēja izmantot, lai noteiktu atsevišķas dempinga starpības. Tādēļ dempinga starpību aprēķināja saskaņā ar 55. apsvērumu.

    6.   Salīdzinājums

    (51)

    Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ex-works cenu un tajā pašā tirdzniecības posmā. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

    (52)

    Uz šā pamata tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kam varētu piešķirt TER/AR, saglabāja korekcijas saistībā ar tirdzniecības posma, pārvadāšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes izmaksu, iekraušanas un papildu izmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un pēcpārdošanas izmaksu (lietošanas garantija/galvojums) starpību. Citiem uzņēmumiem tika veikta vidējā korekcija, pamatojoties uz iepriekš minētajām korekcijām.

    (53)

    Pārvedumiem caur saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem ārpus Kopienas tika izdarīta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ja izrādījās, ka uzņēmumiem ir līdzīgas funkcijas kā pārstāvjiem, kas darbojas uz komisijas maksas pamata. Šī korekcija balstījās uz tirdzniecības uzņēmumu PVA un datiem par peļņu, kas iegūti no nesaistīta tirdzniecības uzņēmuma Kopienā.

    7.   Dempinga starpības

    (54)

    Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

    Zhejiang Xinlei Mechanical & Electrical Co. Ltd., Venlinga

    77,6 %

    Zhejiang Hongyou Air Compressor Manufacturing Co. Ltd., Venlinga, un Taizhou Hutou Air Compressors Manufacturing Co. Ltd., Venlinga

    76,6 %

    Shanghai Wealth Machinery & Appliance Co. Ltd., Šanhaja, un Wealth (Nantonga) Machinery Co., Ltd., Nantonga

    73,2 %

    Zhejiang Anlu Cleaning Machinery Co., Ltd., Taižou

    67,4 %

    Nu Air (Šanhaja) Compressor un Tools Co. Ltd., Šanhaja

    13,7 %

    FIAC Air Compressors (Žiangmeņa) Co. Ltd., Žiangmeņa

    10,6 %

    Izlasē neiekļautie sadarbībai piekritušie uzņēmumi (uzskaitīti pielikumā)

    51,6 %

    Visi pārējie uzņēmumi

    77,6 %

    (55)

    Diviem atlases uzņēmumiem, kuriem nepiešķīra nedz TER, nedz AR, dempinga starpību aprēķināja kā vidējo svērto no starpībām, ko noteica trīs uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kurām piešķīra AR, bet ne TER.

    (56)

    Atlasē neiekļautajiem sadarbībai piekritušajiem uzņēmumiem dempinga starpību aprēķināja kā vidējo svērto no starpībām, ko noteica visiem atlasītajiem uzņēmumiem.

    (57)

    Ņemot vērā 22. apsvērumā minēto augsto sadarbības līmeni (100 %), valsts mēroga vidējo dempinga starpību noteica augstākajā līmenī, kas piemērojams jebkuram atlasītajam uzņēmumam.

    D.   KAITĒJUMS

    1.   Kopienas produkcija

    (58)

    Saskaņā ar Kopienas ražošanas nozares definīciju pamatregulas 4. panta 1. punktā, uzsākot izmeklēšanu, Kopienas produkcijas definīcijā iekļāva šādu Kopienas ražotāju produkciju:

    četri Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību: CHINOOK SpA, FERRUA SYSTEM BLOCK Srl, FIAC SpA un FINI SpA,

    viens Kopienas ražotājs, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā un atbalstīja procedūru, – ABAC Aria Compressa SpA no ABAC grupas. Atzīmēts, ka 2007. gadā ABAC grupa pārdeva šo uzņēmumu citam uzņēmumam,

    seši citi Kopienas ražotāji, kas uzskaitīti sūdzībā. Šie uzņēmumi saņēma atlases anketu, bet tikai viens no tiem izteica vēlmi arī turpmāk piedalīties procedūrā paziņojumā par uzsākšanu norādītajos termiņos. Tomēr drīz pēc tam ražotājs sadarbību pārtrauca un neatbildēja uz visiem anketas jautājumiem,

    divdesmit citi ražotāji, kas uzskaitīti sūdzībā, kuri montē līdzīgo ražojumu, izmantojot detaļas, kuras ražojuši iepriekš minētie Kopienas ražotāji un/vai importētas no trešajām valstīm. Pastāv arī ļoti ierobežota līdzīgā ražojuma produkcija, kuru ražo ražotāji rūpnieciska pielietojuma kompresoru nozarē. Anketas tika izsūtītas visiem, bet neviens no tiem neatsūtīja atbildes.

    (59)

    Divi ražotāji, kas iesniedza sūdzību, drīz pēc procedūras uzsākšanas pārtrauca sadarbību un neatbildēja uz atlases anketas jautājumiem.

    (60)

    Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka visi trīs sadarbībai piekritušie uzņēmumi (-u grupas), papildus savai Kopienas ražošanai bija importējuši arvien lielākus apjomus attiecīgā ražojuma tālākpārdošanai Kopienas tirgū. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka visi sadarbībai piekritušie uzņēmumi izlēma pārvietot ražošanas daļas, vismaz to daļu, kuru visvairāk ietekmēja ražojumu imports par dempinga cenu no ĶTR. Sadarbībai piekritušie uzņēmumi (-u grupas) lielākoties importēja produkciju no attiecīgi saistītajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kas tika izveidotas ĶTR.

    (61)

    Tādēļ tika pētīts, vai, neņemot vērā būtiskos importa apjomus, šo uzņēmumu interešu centrs aizvien ir Kopienā.

    (62)

    Attiecībā uz sadarbībai piekritušo ražotāju importa apjomu Kopienā tika secināts, ka divi no šiem uzņēmumiem (-u grupām) (uzņēmums A un B) importēja pieaugošu, bet salīdzinoši nelielu attiecīga ražojuma daudzumu (aplūkojamajā periodā ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas apjomi bija mazāki par šo uzņēmumu pašu produkcijas neto pārdošanas apjomiem). Turklāt šo uzņēmumu galvenās mītnes bija, kā arī pētniecības un izstrādes darbības notika Kopienas robežās. Līdz ar to tika secināts, ka A un B uzņēmumu interešu centrs joprojām ir Kopienā un, neskatoties uz to importu no ĶTR, tie uzskatāmi par Kopienas produkcijas daļu.

    (63)

    Attiecībā uz trešo sadarbībai piekritušo uzņēmumu grupu (uzņēmums C) tika secināts, ka aplūkojamajā periodā ne tikai ievērojami palielinājās Kopienas tirgū importētā un pārdotā ražojuma īpatsvars, bet, sākot ar 2005. gadu, šis īpatsvars pat pārsniedza Kopienā saražotā un pārdotā līdzīgā ražojuma apjomus. Izmeklēšanas perioda laikā ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas apjomi bija lielākā daļa no C uzņēmuma pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū.

    (64)

    Tika apsvērts, vai, neņemot vērā ievērojamos importa apjomus, importētos daudzumus varētu uzskatīt par ražojumu klāsta papildinājumu, vai arī tie varētu būt īslaicīgi. Tomēr šķiet, ka C uzņēmuma importu nevar uzskatīt par ražojuma klāsta papildinājumu, bet gan par stratēģisku lēmumu izmantot ĶTR ārpakalpojumus attiecīgā ražojuma ražošanai, lai samazinātu ražošanas izmaksas un varētu konkurēt ar citu importu no Ķīnas. Tika secināts, ka izmeklēšanas perioda laikā daudzus ĶTR ražotus modeļus izgatavoja arī Itālijā un šo darbu veica cits tās pašas grupas uzņēmums. Tādējādi ĶTR ražotie kompresori tieši konkurēja ar tās pašas grupas Itālijā ražotajiem kompresoriem. Ņemot vērā visu minēto un importēto ražojumu tālākpārdošanas nozīmīgumu C uzņēmuma kopējā pārdošanas apjomā, nevarēja secināt, ka C uzņēmuma interešu centrs attiecīgā ražojuma ražošanai joprojām atrastos Kopienā. Šķita ticams, ka C uzņēmums turpinās un pat palielinās līdzīgā ražojuma importu no attiecīgās valsts tālākpārdošanai Kopienas tirgū, līdz ar to C uzņēmums būtu jāuzskata par importētāju, nevis par Kopienas ražotāju.

    (65)

    Tādēļ tiek secināts, ka C uzņēmums nav iekļaujams Kopienas produkcijas definīcijā.

    (66)

    Visbeidzot, Kopienas konkrētu kompresoru produkcija pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē ir definēta kā visa produkcija, ko ražo visi uzņēmumi, kas minēti 58. apsvērumā, izņemot C uzņēmuma produkciju. Ņemot vērā, ka vairāki Kopienas ražotāji un montētāji nepiekrita sadarboties, produkcija tika aprēķināta, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā savākto un sūdzībā iekļauto informāciju.

    2.   Kopienas ražošanas nozare

    (67)

    Procedūra tika uzsākta pēc sūdzības saņemšanas no Itālijas ANIMA federācijas, kas pārstāv četrus kompresoru ražotājus un vienu ražotāju, kurš atbalsta sūdzību (kā norādīts 58. apsvērumā). Lai gan divi uzņēmumi, kas iesniedza sūdzību, pārtrauca sadarbību un viens Kopienas ražotājs tika izslēgts no Kopienas produkcijas definīcijas, pārējie divi Kopienas ražotāji, kas pienācīgi sadarbojās izmeklēšanā, pārstāvēja lielu daļu no kopējās Kopienas produkcijas – aptuveni 50 %. Tāpēc uzskatāms, ka šie divi sadarbībai piekritušie ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

    (68)

    Pārējie ražotāji, kas uzskaitīti sūdzībā un aprakstīti 58. apsvērumā, izņemot no Kopienas produkcijas definīcijas izslēgto uzņēmumu, turpmāk tekstā tiks minēti kā “pārējie Kopienas ražotāji”. Neviens no pārējiem Kopienas ražotājiem neiebilda pret sūdzību.

    3.   Kopienas patēriņš

    (69)

    Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz C uzņēmuma un pašas Kopienas ražošanas nozares saražotās un Kopienas tirgum paredzētās produkcijas pārdošanas apjomu, importa apjoma datiem par Kopienas tirgu, kas iegūti no Eurostat, un attiecībā uz pārējiem Kopienas ražotājiem – no sūdzībā pieejamās informācijas.

    (70)

    Aplūkojamajā periodā Kopienas tirgus attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam ir samazinājies par 6 %, – līdz apmēram 3 066 000 vienību izmeklēšanas periodā. Precīzāk Kopienas patēriņš 2004. gadā samazinājās par 7 % un tad nedaudz palielinājās – par 1 procentu punktu 2005. gadā, un izmeklēšanas periodā nostabilizējās šādā līmenī. Kopienas patēriņa samazinājums skaidrojams ar ražotāju pārdošanas apjomu sarukumu Kopienā un mazāku importu no trešām valstīm (galvenokārt ASV un Japānas).

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    ES patēriņš (vienības)

    3 270 283

    3 053 846

    3 075 358

    3 065 898

    Koeficients

    100

    93

    94

    94

    4.   Imports no attiecīgās valsts

    a)   Apjoms

    (71)

    Attiecīgā ražojuma importa apjomi Kopienā ievērojami palielinājās no 2003. gada līdz IP. Aplūkojamajā periodā tie pieauga par 182 % un sasniedza vairāk nekā 1 600 000 vienību. Precīzāk – imports no attiecīgās valsts pieauga par 66 % no 2003. līdz 2004. gadam, vēl par 110 procentu punktiem 2005. gadā un par 6 procentu punktiem izmeklēšanas periodā.

    b)   Tirgus daļa

    (72)

    Tirgus daļa, kas bija attiecīgās valsts eksportētājiem, aplūkojamajā periodā pieauga par vairāk nekā 35 procentu punktiem, izmeklēšanas periodā sasniedzot 53 % līmeni. No 2003. līdz 2004. gadam Ķīnas eksportētāji palielināja savu tirgus daļu par 13 procentu punktiem un vēl par 20 procentu punktiem 2005. gadā. Izmeklēšanas periodā attiecīgās valsts eksportētāju tirgus daļa vēl nedaudz pieauga – par 1 procentu punktu.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    ĶTR importa apjoms (vienības)

    574 795

    953 001

    1 586 614

    1 622 702

    Koeficients

    100

    166

    276

    282

    Tirgus daļa importam no ĶTR

    17,6 %

    31,2 %

    51,6 %

    52,9 %

    c)   Cenas

    i)   Cenu tendences

    (73)

    Tabulā redzamās attiecīgā ražojuma importa cenas veidotas, pamatojoties uz datiem, ko iesniedza sadarbībai piekritušie eksportētāji, un tās pārbaudīja izmeklēšanas laikā. Aplūkojamā periodā bija novērojams vispārējās ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vidējās cenas pieaugums par 6 % no 2003. gada līdz IP. Pieaugošās cenas tendence, iespējams, atspoguļojas ražojumu klāsta izmaiņās, Ķīnas ražotājiem pakāpeniski uzsākot sarežģītāku un dārgāku kompresoru ražošanu un eksportēšanu.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Cena importam no ĶTR (euro par vienību)

    35,15

    34,61

    35,70

    37,27

    Koeficients

    100

    98

    102

    106

    ii)   Cenu samazinājums

    (74)

    Tika salīdzinātas atlasīto ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares attiecīgā modeļa salīdzināmu modeļu vidējās pārdošanas cenas Kopienā. Šai nolūkā Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenas nesaistītiem pircējiem bez atlaidēm un nodokļiem tika salīdzinātas ar ĶTR ražotāju eksportētāju CIF cenu uz Kopienas robežas, kas attiecīgi koriģēta pēc izkraušanas un muitošanas izmaksām. Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas uzņēmumi parasti pārdod Kopienas produkciju tieši mazumtirgotājiem, bet Ķīnas preces mazumtirgotāji saņem caur saistītiem vai nesaistītiem importētājiem un/vai tirgotājiem, importa cena vajadzības gadījumā tika koriģēta, lai nodrošinātu, ka salīdzinājums notiek vienā tirdzniecības līmenī. Salīdzinājums liecināja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgais ražojums Kopienā tika pārdots par cenām, kas – atkarībā no eksportētāja – bija par 22 % līdz 43 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

    5.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

    (75)

    Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

    (76)

    Kopienas ražošanas nozare aptver tikai divus ražotājus, tādēļ dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, ir sniegti indeksētā formā un/vai aptuveni, lai ievērotu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Jāatgādina, ka tālāk sniegtie dati attiecas tikai uz līdzīgo ražojumu, ko Kopienā saražo Kopienas ražošanas nozare, tādējādi izslēdzot savrupos sūkņus un kompresorus, kurus saražo Kopienas ražošanas nozares saistītie uzņēmumi ĶTR un tad tālāk pārdod Kopienā.

    a)   Produkcija

    (77)

    Kopienas ražošanas nozares produkcija ievērojami samazinājās laikposmā no 2003. gada līdz IP. Precīzāk, 2004. gadā tā samazinājās par 16 %, 2005. gadā – vēl par 23 procentu punktiem, un izmeklēšanas periodā – vēl par 7 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms bija 300 000 līdz 400 000 vienību.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Produkcija (vienība)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    84

    61

    54

    b)   Jauda un jaudas izmantošanas rādītāji

    (78)

    Laikposmā no 2003. līdz 2004. gadam ražošanas jauda nedaudz palielinājās – par 3 %, 2005. gadā tā pieauga par 9 procentu punktiem, un izmeklēšanas periodā nostabilizējās šādā līmenī. Ražošanas jaudas pieaugums 2005. gadā skaidrojams ar viena Kopienas ražotāja ieguldījumiem papildu plūsmas līnijas izveidē, lai ražotu kompresorus augstākam tirgus segmentam. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda bija no 600 000 līdz 800 000 vienību.

    (79)

    Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošanas rādītāji aplūkojamajā periodā pastāvīgi kritās, un izmeklēšanas periodā tie bija samazinājušies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar 2003. gadu. Tas norāda uz ražošanas līmeņa kritumu. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums bija robežās no 40 % līdz 50 %.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Produkcijas jauda (vienība)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    103

    112

    112

    Jaudas izmantojums

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    81

    54

    48

    c)   Krājumi

    (80)

    Noslēguma krājumu līmenis 2004. gadā pieauga par 37 %, palielinājās vēl par 45 % 2005. gadā un saruka par 138 procentu punktiem izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares produkcijas krājumi bija no 10 000 līdz 20 000 vienību. Ņemot vērā, ka līdzīgā ražojuma ražošana Kopienā visbiežāk notiek pēc pasūtījuma, krājumu līmenis netiek uzskatīts par noderīgu kaitējuma rādītāju šim ražojumam.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Noslēguma krājumi (vienības)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    137

    182

    44

    d)   Pārdošanas apjomi

    (81)

    Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārdošanas apjomi Kopienas tirgū visā aplūkojamajā periodā nepārtraukti samazinājās. Precīzāk, 2004. gadā tie samazinājās par 19 %, 2005. gadā – vēl par 24 procentu punktiem, un izmeklēšanas periodā – vēl par 9 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi bija robežās no 200 000 līdz 300 000 vienību.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    EK pārdošanas apjoms (vienības)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    81

    57

    48

    e)   Tirgus daļa

    (82)

    Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa nepārtraukti samazinājās visā aplūkojamajā periodā. Precīzāk, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas attīstības indekss nokritās par 13 % 2004. gadā, par 27 procentu punktiem – 2005. gadā, un izmeklēšanas periodā – vēl par 9 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija robežās no 5 % līdz 10 %.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    87

    60

    51

    f)   Izaugsme

    (83)

    No 2003. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš samazinājās par 6 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās daudz vairāk – par veseliem 52 %. Aplūkojamajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās gandrīz uz pusi, bet imports par dempinga cenām atbilda tirgus daļai 35 procentu punktu apmērā, sasniedzot 53 %. Līdz ar to jāsecina, ka nebija nekādas izaugsmes par labu Kopienas ražošanas nozarei.

    g)   Nodarbinātība

    (84)

    Kopienas ražošanas nozarē novērojams pastāvīgs nodarbinātības kritums visā aplūkojamā periodā. Precīzāk, 2004. gadā tā samazinājās par 10 %, 2005. gadā – vēl par 16 procentu punktiem, un izmeklēšanas periodā – vēl par 5 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozarē, kas nodarbojas ar līdzīgā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu, bija nodarbināti 150 līdz 200 darbinieku.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Nodarbinātība

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    90

    74

    69

    h)   Darba ražīgums

    (85)

    Kopienas ražošanas nozares darba ražīgums, mērot produkcijā (vienības) uz vienu nodarbināto gadā, 2004. gadā samazinājās par 7 %, 2005. gadā – vēl par 10 procentu punktiem, un izmeklēšanas periodā – vēl par 5 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares darba ražīgums bija robežās no 1 500 līdz 2 000 vienībām. Pastāvīgais darba ražīguma kritums atspoguļo ražošanas samazināšanos, kas aplūkojamajā periodā notika nedaudz ātrāk par atbilstīgo nodarbinātības samazināšanos.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Darba ražīgums (vienības uz nodarbināto)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    93

    83

    78

    i)   Darba izmaksas

    (86)

    Vidējās darba izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 8 % no 2003. līdz 2004. gadam, palika šādā līmenī 2005. gadā un tad samazinājās par 1 procentu punktu izmeklēšanas periodā. 2004. gada pieaugums ir skaidrojams ar algu pielikumu, par kuru pēc strīda ar arodbiedrībām vienojās viens no Kopienas ražošanas nozares ražotājiem. Turklāt pirms vienošanās par algu pielikumu 2003. gadā notika streiks, un tā rezultātā neapmaksātās stundas samazināja ikgadējās darba izmaksas salīdzinājumā ar nākamajiem gadiem.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Ikgadējās darba izmaksas uz nodarbināto (euro)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    108

    108

    107

    j)   Faktori, kas ietekmē Kopienas cenas

    (87)

    Vienības cenas, par kādām Kopienas ražošanas nozare pārdod savu produkciju nesaistītiem pircējiem, palielinājās par 20 % no 2003. gada līdz IP. Precīzāk, vidējā cena palielinājās par 9 % 2004. gadā, vēl par 13 procentu punktiem 2005. gadā un tad samazinājās par 2 procentu punktiem izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā vidējā vienības cena bija robežās no 100 līdz 150 euro.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Vienības cena EK tirgū (euro)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    109

    122

    120

    (88)

    Vienības vidējās cenas pieaugums skaidrojams ar Kopienas ražošanas nozares pakāpenisku pārorientēšanos uz augstākiem tirgus segmentiem, t. i., uz līdzīgā ražojuma labākas kvalitātes, uzlabota snieguma, lielākas jaudas un līdz ar to augstākas cenas modeļu ražošanu.

    (89)

    Ņemot vērā apjomu un cenu samazinājuma līmeni, imports neapšaubāmi uzskatāms par faktoru, kas ietekmē cenu.

    k)   Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

    (90)

    Aplūkojamajā periodā Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārdošanas apjomu rentabilitāte Kopienā, izteikta procentos no neto pārdevumu apjoma, saglabājās negatīva, bet uzlabojās aplūkojamā perioda gaitā. Negatīvā rentabilitāte uzlabojās 2004. un 2005. gadā, kad zaudējumu līmenis bija salīdzinoši viszemākais, un tikai nedaudz pasliktinājās izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte bija robežās no – 3 % līdz – 10 %.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    EK pārdošanas rentabilitāte (% no neto pārdevumu apjoma)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    – 100

    –93

    –28

    –32

    Ienākums no ieguldījumiem (peļņa % no aktīvu bilances vērtības)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    – 100

    –85

    –19

    –20

    (91)

    Ienākums no ieguldījumiem, ko izteica kā peļņu procentuāli no ieguldījumu bilances vērtības, svārstījās tāpat kā rentabilitāte. Aplūkojamajā periodā tas bija negatīvs. Uzlabojumi bija novērojami 2004. un 2005. gadā, bet izmeklēšanas periodā tika fiksēts neliels kritums. Izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem bija robežās no – 30 % līdz – 15 %.

    l)   Naudas plūsma

    (92)

    Arī neto naudas plūsma ekspluatācijas darbībām bija negatīva aplūkojamajā periodā, bet stipri uzlabojās un bija tikai nedaudz negatīva izmeklēšanas periodā – robežās no – 100 000 līdz 0 euro.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Naudas plūsma (euro)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    – 100

    –67

    –9

    –1

    m)   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

    (93)

    Kopienas ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2004. gadā pieauga par 72 % un vēl par 75 procentu punktiem 2005. gadā, pirms neliela samazinājuma par 7 procentu punktiem izmeklēšanas periodā. Neto ieguldījumi izmeklēšanas periodā tomēr bija salīdzinoši nelieli – robežās no 1 300 000 līdz 2 300 000euro. Ieguldījumu pieaugums skaidrojams ar viena Kopienas ražotāja ieguldījumiem jaunas ēkas iznomāšanā, lai centralizētu un modernizētu ražošanas procesu, kā arī dažiem Kopienas ražošanas nozares ieguldījumiem gan esošā aprīkojuma apkopē un remontā, gan jauna aprīkojuma un moduļu iegādē, lai uzlabotu sava ražojuma konkurētspēju ar izstrādājumiem, kas par dempinga cenām importēti no Ķīnas.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Neto ieguldījumi (euro)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    172

    247

    240

    (94)

    Komisija nesaņēma nekādus pierādījumus par to, ka aplūkojamajā periodā būtu uzlabojusies vai pasliktinājusies spēja piesaistīt kapitālu.

    n)   Dempinga starpības lielums

    (95)

    Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts, tirgus daļu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību apjoma ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir nenozīmīga.

    o)   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

    (96)

    Tā kā nav informācijas par dempinga esību pirms šajā procedūrā novērtētās situācijas, šis faktors uzskatāms par nebūtisku.

    6.   Secinājums par kaitējumu

    (97)

    No 2003. gada līdz IP attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa apjoms par dempinga cenām spēji pieauga par 182 %, un šā importa tirgus daļa Kopienā pieauga par vairāk kā 35 procentu punktiem. Aplūkojamajā periodā importa dempinga ražojumu vidējās cenas bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Turklāt izmeklēšanas periodā attiecīgās valsts importa cenas bija būtiski zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Rēķinot vidējo svērto lielumu, minētā cenu starpība izmeklēšanas periodā bija robežās no 22 % līdz 43 %.

    (98)

    Daži rādītāji periodā no 2003. gada līdz IP norādīja uz pozitīvām pārmaiņām. Vidējā cena par vienību pieauga par 20 %, produkcijas jaudas rādītājs palielinājās par 12 %, un ieguldījumi pieauga par 140 %. Tomēr, kā minēts 78., 88. un 93. apsvērumā, šīs pārmaiņas ir skaidrojamas ar konkrētiem iemesliem. Turklāt, kā redzams 90. apsvērumā, aplūkojamajā periodā bija novērojams rentabilitātes uzlabojums, jo periodā no 2003. gada līdz IP ievērojami samazinājās zaudējumi. Tomēr rentabilitāte joprojām bija negatīva, un zaudējumu līmeni izmeklēšanas periodā nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

    (99)

    Aplūkojamajā periodā konstatēta Kopienas ražošanas nozares stāvokļa ievērojama pasliktināšanās. Lielākā daļa kaitējuma rādītāju pasliktinājās no 2003. gada līdz IP: produkcijas apjoms samazinājās par 46 %, jaudas izmantojums kritās vairāk nekā uz pusi, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 52 %, un attiecīgā tirgus daļa – gandrīz uz pusi, nodarbinātība kritās par 31 %, un darba ražīgums – par 22 %.

    (100)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

    E.   CĒLOŅSAKARĪBA

    1.   Ievads

    (101)

    Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to klasificētu par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

    2.   Dempinga importa ietekme

    (102)

    Importa par dempinga cenām ievērojamais pieaugums par 182 % laikā no 2003. gada līdz IP un tam atbilstīgais Kopienas tirgus daļas pieaugums, proti, par 35 procentiem, kā arī konstatētais cenu samazinājums (no 22 % līdz 43 % izmeklēšanas periodā) sakrita ar situācijas pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē, kā izskaidrots 99. apsvērumā. Turklāt dempinga cenas vidēji bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām visā aplūkojamajā periodā. Tiek uzskatīts, ka imports par dempinga cenām izraisīja cenu samazinājumu, liedzot Kopienas ražošanas nozarei palielināt tās pārdošanas cenas tādā līmenī, lai gūtu peļņu, un ka importam par dempinga cenām bija ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozari. Turklāt šķiet, ka, pieaugot importam par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi nozīmīgu tirgus daļu. Samazinājums pārdošanas apjomos izraisīja Kopienas ražošanas nozares nemainīgo izmaksu pieaugumu, kas negatīvi ietekmēja arī finansiālo situāciju. Līdz ar to ir redzama skaidra cēloņsakarība starp importu no ĶTR un būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

    3.   Citu faktoru ietekme

    (103)

    Kā redzams tabulā, aplūkojamajā periodā eksporta pārdošanas apjomi samazinājās par 33 %, kas salīdzinājumā ar kritumu EK pārdošanas apjomos, kas aprakstīti 81. apsvērumā, nav liels samazinājums. Izmeklēšanas periodā eksporta pārdošanas apjomi bija robežās no 100 000 līdz 150 000 vienību. Vidējā eksportētas vienības cena bija stabila no 2003. gada līdz IP un saglabājās robežās no 100 līdz 150 euro.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Eksporta pārdevumu apjomi (vienības)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    89

    74

    77

    Eksportētas vienības cena (euro)

    Nav izpaužams

    Koeficients

    100

    100

    102

    100

    (104)

    Ņemot vērā cenas stabilitāti eksporta tirgū un salīdzinoši mazāko kritumu eksporta apjomos, tiek uzskatīts, ka, lai gan eksporta darbības varēja palielināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, to apjoms nebija pietiekams, lai noliegtu cēloņsakarību.

    (105)

    Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka ražošanas izmaksu pieaugums Kopienas ražošanas nozarē nevarēja rasties tikai dārgāku izejvielu (it īpaši metāla detaļu) dēļ, bet tas skaidrojams arī ar citiem iemesliem, tādējādi norādot uz pašrocīgi radītu kaitējumu. Ir atzīmēts, ka šī persona nesniedza precīzāku informāciju par cēloņiem, kas norādītu uz pašrocīgi radītu kaitējumu.

    (106)

    Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka periodā no 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās par aptuveni 8 %. Palielinājums ir daļēji skaidrojams ar neapšaubāmo izejvielu sadārdzinājumu. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka daļa no izmaksu palielinājuma radusies izkropļotas izmaksu struktūras dēļ, it īpaši attiecībā uz vienību pastāvīgajām izmaksām, kas pieauga, jo strauji samazinājās saražoto vienību skaits. Tomēr lielākoties palielinājums skaidrojams ar ievērojamo cenu kāpumu sastāvdaļām, kuras izmanto, lai ražotu modeļus augstākiem tirgus segmentiem.

    (107)

    Tomēr vidējās vienības saražošanas izmaksas pieaugumu pilnībā kompensē palielinātā vidējā vienības cena (sk. 87. apsvērumu), pateicoties kurai uzlabojās rentabilitāte (lai gan tā joprojām ir negatīva), kā minēts 90. apsvērumā. Tādējādi tiek secināts, ka ražošanas izmaksu pieaugums neveicināja Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

    (108)

    Vadoties pēc Eurostat informācijas, līdzīgā ražojuma imports Kopienā no pārējām pasaules valstīm (proti, izņemot ĶTR) 2004. gadā samazinājās par 33 %, kritās vēl par 7 procentu punktiem 2005. gadā un nedaudz palielinājās (par 9 procentu punktiem) izmeklēšanas periodā. Kopumā periodā no 2003. gada līdz IP tika konstatēts 31 % liels kritums. Atbilstīgā pārējo pasaules valstu importa tirgus daļa samazinājās no 35 % 2003. gadā līdz 26 % izmeklēšanas periodā.

    (109)

    Nebija pieejama precīzāka informācija par importa cenu no pārējām pasaules valstīm. Tā kā Eurostat informācijā netiek ņemts vērā ražojumu kopums, šo informāciju nevarēja izmantot, lai izdarītu loģiskus salīdzinājumus ar Kopienas ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas laikā nebija norāžu par to, ka importa cenas no pārējām pasaules valstīm samazinātu Kopienas cenas.

    (110)

    Ņemot vērā sarūkošo apjomu un tirgus daļu, kā arī pierādījumu trūkumu par pretējo, tiek secināts, ka imports no pārējām pasaules valstīm neradīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Imports no pārējām pasaules valstīm (vienības)

    1 164 228

    780 921

    699 129

    807 893

    Koeficients

    100

    67

    60

    69

    Pārējo pasaules valstu importa tirgus daļa

    35,6 %

    25,6 %

    22,7 %

    26,4 %

    (111)

    Kā norādīts 65. apsvērumā, viens no Kopienas ražotājiem tika izslēgts no Kopienas produkcijas definīcijas. Turklāt vairāki ražotāji un montētāji nepiekrita sadarboties šajā procedūrā (sk. 58. apsvērumu). Pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā no sadarbībai piekritušajiem ražotājiem iegūto informāciju un sūdzību, tika aprēķināts, ka šo pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi EK tirgū bija aptuveni 1 000 000 vienību 2003. gadā un šis skaitlis ievērojami samazinājās aplūkojamajā periodā, nokrītot līdz 400 000 vienību izmeklēšanas periodā. Līdzīgi atbilstīgā tirgus daļa aplūkojamajā periodā samazinājās no 31 % 2003. gadā līdz 13 % izmeklēšanas periodā. Līdz ar to šie ražotāji neieguva pārdošanas apjomu un tirgus daļu uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Gluži pretēji – līdzīgi kā Kopienas ražošanas nozare, arī viņi zaudēja lielu daļu pārdošanas apjoma un tirgus daļu importam par dempinga cenām no Ķīnas.

    (112)

    Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka nav informācijas, kas pierādītu pretējo, tiek secināts, ka pārējie Kopienas ražotāji nav veicinājuši Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

     

    2003. g.

    2004. g.

    2005. g.

    IP

    Pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi EK (aptuvenais vienību skaits)

    1 039 780

    919 375

    510 659

    399 891

    Koeficients

    100

    88

    49

    38

    Pārējo Kopienas ražotāju tirgus daļa

    31,4 %

    29,7 %

    16,4 %

    12,9 %

    (113)

    Kā redzams 70. apsvērumā, aplūkojamajā periodā patēriņš samazinājās par 200 000 vienību jeb 6 %. Tomēr jāatzīmē, ka tajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu kritums Kopienas tirgū bija daudz būtiskāks gan absolūtā (pārdošanas apjomi samazinājās robežās no 250 000 līdz 300 000 vienību), gan relatīvā izteiksmē (pārdošanas apjomi samazinājās par 52 %). Vienlaikus, kamēr Kopienas ražošanas nozare zaudēja aptuveni pusi tās tirgus daļas (sk. 82. apsvērumu), Ķīnā ražotu kompresoru tirgus daļa pieauga par 35 procentu punktiem (sk. 71. apsvērumu). Tādēļ tiek secināts, ka patēriņa samazinājums neradīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

    4.   Secinājums par cēloņsakarību

    (114)

    Tā kā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās, kad vienlaikus strauji pieauga imports par dempinga cenām no ĶTR, atbilstīgā tirgus daļa un tika konstatēts cenu samazinājums, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

    (115)

    Izmeklēšanās gaitā tika noskaidrots, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta sniegums varēja ierobežotā apjomā veicināt būtisko kaitējumu, bet ne tādā apmērā, lai noliegtu iepriekš minēto cēloņsakarību. Tika analizēti arī citi zināmi faktori, bet to ietekme nodarītajā kaitējumā netika konstatēta. Tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozarē pieaugušās vienības ražošanas izmaksas pilnībā atsver vienlaicīgi paaugstinātā cena, tādējādi izmaksu pieaugums nevarēja veicināt nodarīto kaitējumu. Attiecībā uz importu no trešām valstīm, ņemot vērā tā sarūkošos apjomus un tirgus daļu, kā arī to, ka nav iespējams pienācīgi salīdzināt cenas ar Kopienas cenām, tika secināts, ka šis imports neizraisīja nodarīto kaitējumu. Attiecībā uz pārējo Kopienas ražotāju konkurenci, ņemot vērā to sarūkošos pārdošanas apjomus un tirgus daļu, kas zaudēta importam par dempinga cenām, tika secināts, ka to darbība neveicināja nodarīto kaitējumu. Attiecībā uz patēriņa samazinājumu, ņemot vērā, ka tas bija mazāks par Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu samazinājumu Kopienā un ka vienlaikus strauji pieauga imports par dempinga cenām no Ķīnas, tika secināts, ka tas pats par sevi neradīja kaitējumu.

    (116)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošā importa par dempinga cenām, tiek secināts, ka imports no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

    F.   KOPIENAS INTERESES

    (117)

    Padome un Komisija pārbaudīja, vai ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu būt par pamatu secinājumam, ka šajā konkrētajā gadījumā Kopienas interesēs nav pieņemt pasākumus. Tālab atbilstīgi pamatregulas 21. panta 1. punktam Padome un Komisija apsvēra pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām personām. Komisijas dienesti sākotnēji nosūtīja galīgos konstatējumus pamatregulas 20. panta 4. punkta pirmā teikuma nozīmē, kuros ieteikts pasākumus nepiemērot. Pēc šīs informācijas nodošanas atklātībai daži uzņēmumi, un jo īpaši divi sadarbībai piekritušie Kopienas ražotāji, izvirzīja dažus argumentus, kā rezultātā jautājumu no jauna pārskatīja. Svarīgākos no šiem argumentiem aplūkos tālāk tekstā.

    1.   Sadarbībai piekritušo Kopienas ražotāju intereses

    (118)

    Neierobežojot Kopienas ražošanas nozares definīciju (sk. 67. apsvērumu), ir svarīgi atcerēties, ka, kā minēts 60. apsvērumā, visas sadarbībai piekritušās Kopienas uzņēmumu grupas ir izveidojušas ražotnes ĶTR un importē arvien lielākus attiecīgā ražojuma apjomus tālākpārdošanai Kopienas tirgū. Kā minēts 58. apsvērumā, viena uzņēmumu grupa pārdeva savu Kopienas ražotni citam uzņēmumam 2007. gadā, proti, pēc IP. Ņemot vērā, ka šis darījums notika pēc IP un ka visā aplūkojamajā periodā grupa ražoja līdzīgo ražojumu Kopienas teritorijā, tās intereses ir atrunātas šajā sadaļā un grupa tiek minēta kā Kopienas ražotājs.

    (119)

    Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, ja netiks ieviesti pasākumi, iespējams, turpināsies kaitējuma nodarīšana Kopienas ražošanas nozarei. Patiešām, Kopienas ražošanas nozares situācija varētu vēl vairāk pasliktināties, kā arī tās tirgus daļa, iespējams, vēl vairāk samazināties.

    (120)

    No otras puses, ja tiktu ieviesti pasākumi, to rezultātā varētu rasties iespēja palielināt cenas un/vai pārdošanas apjomus (un tirgus daļu), kas savukārt nodrošinātu Kopienas ražošanas nozarei iespēju uzlabot tās finansiālo un ekonomisko stāvokli.

    (121)

    Kas attiecas uz iespējamo Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas attīstību, ja tiktu uzsākti pasākumi, jāatzīmē, ka visi sadarbībai piekritušie ražotāji procedūras laikā apgalvoja, ka tādējādi tiktu pārtraukts pašreizējais pārvietošanās process un ražotnes (vismaz daļa no tām) atgrieztos Kopienas teritorijā.

    (122)

    Šajā ziņā, analizējot detalizēto informāciju, kas tika saņemta no diviem sadarbībai piekritušajiem ražotājiem Kopienā un to saistītajām filiālēm ĶTR, bija skaidri redzams, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju ĶTR pēdējo gadu laikā, pastāv nopietnas izmaksu atšķirības, kas veicina Kopienas tirgum paredzēto attiecīgo ražojumu ražošanu ĶTR teritorijā, nevis Kopienā. Šīs starpības un Ķīnas eksportētāju veiktā dempinga Kopienas tirgū dēļ visi sadarbībai piekritušie Kopienas ražotāji (daļēji) pārvietoja savas ražotnes.

    (123)

    Tādēļ tika pārbaudīts, vai antidempinga maksājumu ieviešanas rezultātā, kas attiecībā uz eksportētājiem, kuri saistīti ar 122. apsvērumā minētajiem ražotājiem, ir salīdzinoši zemi, vismaz attiecībā uz diviem ražotājiem, kas sadarbojās, neizmainītos galvenie ekonomiskie rādītāji, kas izraisīja pārvietošanās procesu. Konstatēts, ka Kopienā pārdotu un ĶTR ražotu kompresoru kopējās izmaksas (tostarp arī ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, jūras pārvadājumu izmaksas, līgtās nodokļu likmes un, iespējams, antidempinga maksājumi) būtu līdzīga apmēra, bet nedaudz zemākas nekā kopējās izmaksas, kas rastos, līdzīgus kompresorus ražojot un pārdodot Kopienā.

    (124)

    Turklāt šie divi uzņēmumi atkārtoti pauda savu viedokli, ka, ja pasākumi mazinātu Ķīnas dempinga ražojumu radīto cenu samazinājumu, tie varētu palielināt un/vai atsākt savu ražošanu Kopienā, izmantojot pastāvošo neizmantoto jaudu.

    (125)

    Tādēļ nav izslēgts, kā to pēc informācijas nodošanas atklātībai savos iesniegtajos dokumentos apgalvoja abi ražotāji, kas sadarbojās, ka šie ražotāji Eiropā varētu izmantot savu ievērojama apjoma neizmantoto jaudu. Tas šķiet iespējams, ņemot vērā to, ka piedāvātie pasākumi gandrīz pielīdzinātu Kopienas tirgū piegādāto ĶTR un Kopienā ražoto ražojumu izmaksas. Līdz ar to nevar izslēgt, ka šie ražotāji pasākumu ieviešanas rezultātā palielinās savu ražošanu Kopienā. Visbeidzot, nevar izslēgt, ka, ja saistītajiem ražotājiem ĶTR piemērotais eksporta nodoklis samazinātu Kopienas tirgū piegādāto ĶTR un Kopienā ražoto preču izmaksu starpību, šie ražotāji labprātāk nekoncentrētu ražošanu ārpus Kopienas, lai specializētos noteiktu modeļu ražošanā noteiktās vietās vai lai dažādotu risku.

    (126)

    Kas attiecas uz trešo sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju, tā saistītais uzņēmums ĶTR nebija iekļauts to uzņēmumu izlasē, kuriem aprēķināja dempinga starpību, un tādēļ gadījumā, ja pasākumus noteiktu, tam būtu jāpiemēro vidējā maksājuma likme, proti 51,6 %, kas attiecas uz uzņēmumiem, kas sadarbojas un nav iekļauti izlasē. Ņemot vērā to, ka šis Ķīnas uzņēmums nav iekļauts izlasē, Komisijai nav pārbaudītas informācijas par tā ražošanas izmaksām. Tādēļ iespējams, ka šādā gadījumā Kopienā pārdotu un ĶTR ražotu kompresoru kopējās izmaksas (tostarp arī ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, jūras pārvadājumu izmaksas, līgtās nodokļu likmes un, iespējams, antidempinga maksājumi) pārsniegtu kopējās izmaksas, kas rastos, līdzīgus kompresorus ražojot un pārdodot Kopienā.

    (127)

    Pēc informācijas nodošanas atklātībai Itālijas kompresoru ražotāju asociācija, kas iesniedza sūdzību (ANIMA), uzsvēra antidempinga pasākumu nepieciešamību, lai ražotāji varētu turpināt ražot Kopienā un lai tie varētu ekonomiski izdzīvot. Tie skaidri norādīja, ka, pat ja dažu Eiropas ražotāju saistītajiem piegādātājiem no Ķīnas piemēros salīdzinoši augstus antidempinga maksājumus, tie joprojām no ieviestajiem pasākumiem gūs labumu.

    (128)

    Tika novērtēts iespējamais ieguvums Kopienas ražošanas nozarē, ja tiktu ieviesti pasākumi. Iepriekš ir minēts, ka pasākumu neieviešana varētu vēl vairāk pasliktināt Kopienas ražošanas nozares stāvokli un vēl vairāk samazināt tās tirgus daļu. Tā rezultātā varētu zust daudzas darba vietas, kā arī ieguldījumi, kas veikti ražošanas jaudas izveidei Kopienā. Kopienas interešu vispārējā novērtējumā jāņem vērā arī šie elementi, lai gan tie ir grūti izmērāmi. Taču, ja tiek ieviests antidempinga maksājums, nevar izslēgt, ka ražošanas apjoms Kopienā varētu palielināties, iespējams, daļu ražošanas pārvietojot atpakaļ uz Kopienu. Tā rezultātā varētu palielināties nodarbinātības līmenis, un tam būtu papildu ietekme uz iepriekšējā posma ražošanas nozari, Kopienas kompresoru ražotājiem piegādājot pusfabrikātus.

    2.   Citu Kopienas ražotāju intereses

    (129)

    Šie ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. To tirgus daļa ir līdzīga tai, kāda ir Kopienas ražošanas nozarei. Ņemot vērā sadarbības trūkumu un apstākli, ka lielākajai daļai ražotāju procedūrā nebija skaidras nostājas, nav iespējams noteikt, kādas varētu būt šo ražotāju intereses. Pēc informācijas nodošanas atklātībai viens ražotājs, kas šajā izmeklēšanā tālāk nesadarbojās (skatīt 59. apsvērumu), kā arī viena Itālijas kompresoru ražotāju asociācija (ANIMA) no jauna izvirzīja 127. apsvērumā minētos argumentus. Viņi skaidri norādīja, ka atbalsta pasākumu ieviešanu.

    3.   (Nesaistītu) importētāju, patērētāju un citu Kopienas tirgus dalībnieku intereses

    (130)

    Izmeklēšanas periodā vienīgais sadarbībai piekritušais nesaistītais importētājs importēja aptuveni 20 % no attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa Kopienā kopapjoma. Tā kā nebija citu sadarbības iespēju un ņemot vērā iepriekš minēto procentuālo apjomu, tiek uzskatīts, ka šis importētājs raksturo nesaistīto importētāju stāvokli. Šī sadarbībai piekritusī persona norādīja, ka iebilst pret antidempinga pasākumu noteikšanu attiecībā uz konkrētā ražojuma importu no ĶTR. Izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma tālākpārdošana atbilda 2 % līdz 8 % no šā importētāja uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Darbaspēka izteiksmē 30 līdz 70 nodarbināto ir tieši iesaistīti attiecīgā ražojuma iegādē, tirdzniecībā un tālākpārdošanā.

    (131)

    Bija mēģinājumi uzsākt sadarbību ar patērētāju asociācijām, kā arī ar visiem zināmajiem mazumtirgotājiem, izplatītājiem, tirgotājiem un/vai citiem tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti Kopienas sadales ķēdē. Taču sadarbība nenotika. Tā kā procedūrā iesaistījās tikai viens nesaistīts importētājs un ņemot vērā citu Kopienas tirgus dalībnieku vai patērētāju asociāciju atteikšanos, tika uzskatīts, ka pareizi būtu analizēt globālu, vispārēju iespējamo pasākumu ietekmi uz visām minētajām pusēm. Kopumā tiek secināts, ka iespējamie pasākumi negatīvi ietekmētu patērētāju un visu Kopienas sadales ķēdē iesaistīto tirgus dalībnieku stāvokli.

    4.   Secinājums par Kopienas interesēm

    (132)

    Šajā konkrētajā gadījumā 125. un 126. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nav izslēdzams, ka sadarbībai piekritušie ražotāji Kopienā varētu izmantot izdevību gūt labumu no pasākumiem, atgūstot daļu kaitējumu radošā dempinga dēļ zaudētās ražošanas, izmantojot pastāvošo neizmantoto jaudu.

    (133)

    Ir atzīts, ka pasākumu ieviešanai varētu būt negatīva ietekme uz patērētājiem un visiem tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti Kopienas sadales ķēdē. Taču ir arī skaidrs, ka, ja ražošana Kopienā palielinātos (un tādējādi, iespējams, palielinātos arī šajā ražošanā nodarbināto cilvēku skaits Kopienā), pasākumi Kopienai radītu zināmu labumu.

    (134)

    Pamatregulas 21. pantā minēta nepieciešamība pievērst īpašu uzmanību vajadzībai novērst zaudējumus radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci, lai arī šis noteikums ir jāaplūko kopumā saistībā ar Kopienas interešu pārbaudi, kā noteikts iepriekšminētajā pantā. Tādējādi jāizskata ietekme, kas visām personām rastos pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas gadījumā.

    (135)

    Visbeidzot, ņemot vērā augstās dempinga un kaitējuma starpības, uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā, pamatojoties uz iesniegto informāciju, nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka iespējamā pasākumu piemērošana būtu skaidri neproporcionāla un pretēja Kopienas interesēm.

    (136)

    Tomēr, ja, neskatoties uz maksājumu ieviešanu, situācija, kāda bija pirms maksājumu ieviešanas (jo īpaši importu no ĶTR tirgus daļa 53 % apmērā un salīdzinoši mazā sadarbībai piekritušo Kopienas ražotāju tirgus daļa) paliek nemainīga, iespējamās maksājuma izmaksas, kas būs jāsedz Kopienas patērētājiem un tirgus dalībniekiem (ietverot importētājus, tirgotājus un mazumtirgotājus), ilgtermiņā var uzskatīt par lielākām nekā Kopienas ražošanas nozares gūtais labums. Tādēļ pasākumus piemēros divus gadus, un jo īpaši Kopienas ražotājiem tiks pieprasīti ziņojumi.

    G.   GALĪGIE PASĀKUMI

    (137)

    Nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību, antidempinga pasākumi jānosaka tādā apmērā, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kas būtu praktiski sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Ievērojot to, ka Kopienas ražošanas nozares darbība visā aplūkojamajā periodā attiecībā uz līdzīgo ražojumu nebija rentabla, uzskata, ka, nepastāvot kaitējumu radošam dempingam, Kopienas ražošanas nozare arī attiecībā uz līdzīgo ražojumu varētu nodrošināt 5 % peļņas normu, ko nozare guva, izmeklēšanas periodā ražojot un pārdodot citus tās pašas kategorijas ražojumus.

    (138)

    Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, katra ražojuma paveida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus un noteikta līdzīgajam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu iepriekšminēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

    (139)

    Iepriekšminētais cenu salīdzinājums liecina, ka aprēķinātās kaitējuma starpības ir robežās no 61,3 % un 160,8 % un visiem uzņēmumiem tās ir lielākas par attiecīgajām dempinga starpībām. Ievērojot iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, uzskata, ka galīgais antidempinga maksājums konkrētu ĶTR izcelsmes kompresoru veidu importam jānosaka dempinga starpību apmērā.

    (140)

    Tāpēc antidempinga maksājumiem jābūt šādiem:

    Zhejiang Xinlei Mechanical & Electrical Co. Ltd., Venlinga

    77,6 %

    Zhejiang Hongyou Air Compressor Manufacturing Co. Ltd., Wenling and Taizhou Hutou Air Compressors Manufacturing Co. Ltd., Venlinga

    76,6 %

    Shanghai Wealth Machinery & Appliance Co. Ltd., Shanghai un Wealth (Nantonga) Machinery Co., Ltd., Nantonga

    73,2 %

    Zhejiang Anlu Cleaning Machinery Co., Ltd., Taizhou

    67,4 %

    Nu Air (Šanhaja) Compressor and Tools Co. Ltd., Šanhaja

    13,7 %

    FIAC Air Compressors (Žiangmeņa) Co. Ltd., Žiangmeņa

    10,6 %

    Izlasē neiekļautie sadarbībai piekritušie uzņēmumi (uzskaitīti pielikumā)

    51,6 %

    Visi pārējie uzņēmumi

    77,6 %

    (141)

    Šajā regulā noteikto atsevišķo antidempinga maksājumu likmes noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētie konkrētie tiesību subjekti. Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot uzņēmumus, kas saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minēto likmi, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājumu likmi.

    (142)

    Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma pārmaiņām vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar izmaiņām tā nosaukumā vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālus maksājumus.

    (143)

    Pasākumus nosaka, lai Kopienas ražotājiem ļautu atgūties no kaitējumu radošā dempinga ietekmes. Ja sākumā būtu atšķirības starp priekšrocībām, kas, iespējams, rastos ražotājiem Kopienā, un izmaksām, kas rastos patērētajiem un citiem tirgus dalībniekiem, tad tās varētu izlīdzināt, palielinot Kopienas ražošanas apjomu un/vai atsākot ražošanu Kopienā. Tomēr, kā norādīts iepriekš, ievērojot iespējamo maksājumu sloga lielumu un to, ka plānotais scenārijs par ražošanas apjoma pieaugumu Kopienā varētu arī nepiepildīties, pastāvot šādiem ārkārtas apstākļiem, uzskata, ka ir atbilstīgi pasākumu darbības ilgumu ierobežot līdz 2 gadiem.

    (144)

    Šim periodam vajadzētu būt pietiekamam, lai Kopienas ražotājiem ļautu palielināt ražošanas apjomu un/vai atsākt ražošanu Eiropā, vienlaikus nodrošinot to, ka netiek ievērojami apdraudēts patērētāju un citu Kopienas tirgus dalībnieku stāvoklis. Uzskata, ka divu gadu periods būs vispiemērotākais, lai izanalizētu to, vai pasākumu ieviešana patiesi ir izraisījusi ražošanas apjoma pieaugumu Eiropā un tādējādi vērsusi par labu nelabvēlīgo iedarbību uz importētājiem un patērētājiem.

    (145)

    Turklāt uzskata, ka ir nepieciešams cieši uzraudzīt situāciju Kopienas tirgū pēc pasākumu ieviešanas, lai spētu ātri pārskatīt pasākumus gadījumā, ja izrādītos, ka maksājumi nesniedz plānoto rezultātu, proti, īsā laikposmā nenodrošina esošo ražotāju pastāvētspēju un vidējā laikposmā nenodrošina to ekonomiskās un finansiālās situācijas uzlabošanos.

    (146)

    Tādēļ Komisija aicinās Kopienas ražotājus regulāri informēt to par vairāku ekonomisku un finansiālu rādītāju izmaiņām. Turklāt iesaistītos importētājus un citus iesaistītos dalībniekus aicinās sniegt šādu informāciju arī pēc pašu iniciatīvas. Pamatojoties uz šiem datiem, Komisija regulāri veiks novērtējumu par importu un Kopienas ražošanas apjomu, lai vajadzības gadījumā varētu nekavējoties rīkoties.

    (147)

    Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā, un vajadzības gadījumā izdarīja izmaiņas secinājumos. Visām personām uz to iesniegtajiem komentāriem sniedza detalizētas atbildes.

    (148)

    Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    1.   Ar šo uzliek galīgu antidempinga maksājumu tādu abvirzienu darbības kompresoru (izņemot abvirzienu darbības kompresoru sūkņus) importam, kuru ražotā plūsma nepārsniedz 2 kubikmetrus (m3) minūtē, kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex84144010, ex84148022, ex84148028 un ex84148051, (Taric kodi 8414401010, 8414802219, 8414802299, 8414802811, 8414802891, 8414805119 un 8414805199) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

    2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas tiem ražojumiem, kas uzskatīti 1. punktā un ko ražo turpmāk norādītie uzņēmumi, ir šāda:

    Uzņēmums

    Maksājums

    Taric papildu kodi

    Zhejiang Xinlei Mechanical & Electrical Co. Ltd., Venlinga

    77,6 %

    A860

    Zhejiang Hongyou Air Compressor Manufacturing Co. Ltd., Wenling un Taizhou Hutou Air Compressors Manufacturing Co. Ltd., Venlinga

    76,6 %

    A861

    Shanghai Wealth Machinery & Appliance Co. Ltd., Shanghai un Wealth (Nantonga) Machinery Co., Ltd., Nantonga

    73,2 %

    A862

    Zhejiang Anlu Cleaning Machinery Co., Ltd., Taizhou

    67,4 %

    A863

    Nu Air (Šanhaja) Compressor and Tools Co. Ltd., Šanhaja

    13,7 %

    A864

    FIAC Air Compressors (Žiangmeņa) Co. Ltd., Žiangmeņa

    10,6 %

    A865

    Izlasē neiekļautie sadarbībai piekritušie uzņēmumi (uzskaitīti pielikumā)

    51,6 %

    A866

    Visi pārējie uzņēmumi

    77,6 %

    A999

    3.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

    4.   Ja kāds jauns Ķīnas Tautas Republikas ražotājs eksportētājs Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka tas:

    periodā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim nav eksportējis uz Kopienu 1. punktā minēto ražojumu (“izmeklēšanas periods”),

    nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas ražotāju vai eksportētāju, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti ar šo regulu,

    pēc izmeklēšanas perioda faktiski ir eksportējis uz Kopienu attiecīgo ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi, vai ir uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu daudzumu,

    darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kas definēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai ievēro prasības par atsevišķo maksājumu saskaņā ar minētās regulas 9. panta 5. punktu,

    tad Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, var grozīt 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to sadarbībā iesaistīto uzņēmumu sarakstā, kas nebija iekļauti izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā 51,6 % maksājuma likme.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Tā ir spēkā līdz 2010. gada 21. martam.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2008. gada 17. martā

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    I. JARC


    (1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

    (2)  OV C 314, 21.12.2006., 2. lpp.

    (3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).


    PIELIKUMS

    ATLASĒ NEIEKĻAUTIE ĶĪNAS RAŽOTĀJI EKSPORTĒTĀJI, KAS SADARBOJĀS

    TARIC papildu kods A866

    Fini (Taišana) Air Compressor Manufacturing Co., Ltd.

    Taišana

    Lacme Dafeng Machinery Co., Ltd.

    Dafenga

    Qingdao D&D Electro Mechanical Technologies Co., Ltd. and Qingdao D&D International Co., Ltd.

    Kingdao

    Shanghai Liba Machine Co., Ltd.

    Šanhaja

    Taizhou Sanhe Machinery Co., Ltd.

    Venlinga

    Taizhou Dazhong Air Compressors Co., Ltd.

    Venlinga

    Taizhou Shimge Machinery & Electronic Co., Ltd.

    Venlinga

    Quanzhou Yida Machine Equipment Co., Ltd.

    Kanzhu


    Top