10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 951/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Pārrobežu sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un partnervalstīm, ko īsteno ar mērķi izveidot labklājības un labu kaimiņattiecību zonu robežreģionos, kas atrodas pie minēto valstu kopīgās Eiropas Savienības ārējās robežas, (turpmāk tekstā – EKPI pārrobežu sadarbība) ir viena no Regulas (EK) Nr. 1638/2006 darbības jomām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1638/2006 11. pantā paredzēts, ka Komisija pieņem īstenošanas noteikumus, ar kuriem nosaka konkrētus noteikumus III sadaļas “Pārrobežu sadarbība” īstenošanai, un ka šie noteikumi attiecas uz tādiem jautājumiem kā līdzfinansēšanas likme, kopīgu darbības programmu sagatavošana, kopīgo iestāžu iecelšana un funkcijas, uzraudzības un atlases komiteju un apvienotā sekretariāta loma un funkcijas, tiesības uz izdevumiem, kopīgu projektu atlase, sagatavošanas stadija, Kopienas palīdzības tehniskā un finanšu vadība, finanšu kontrole un revīzija, uzraudzība un novērtēšana, publiskošana un informatīvi pasākumi potenciālajiem saņēmējiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1638/2006 21. pantā paredzēts, ka īstenošanas noteikumos nosaka arī iepirkuma noteikumus, ko piemēro EKPI pārrobežu sadarbībai.

(4)	Stratēģijas dokuments, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1638/2006 7. panta 3. punktā, ir stratēģiskais pamats atbalstam, ko Komisija piešķir EKPI pārrobežu sadarbībai, un tajā ir ietverta šīs sadarbības indikatīvā programma.

(5)	Kopienas palīdzību saistībā ar EKPI pārrobežu sadarbību īsteno ar stratēģijas dokumentā noteiktām kopīgajām darbības programmām.

(6)

Ir jāpieņem īstenošanas noteikumi, kuros būtu paredzēti kopīgi konkrēti noteikumi attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 1638/2006 paredzēto pārrobežu sadarbību, vienlaikus programmā iesaistītām valstīm saglabājot noteiktu elastību attiecībā uz katras programmas organizācijas un īstenošanas sīki izstrādāto kārtību atkarībā no programmas specifiskā rakstura. Pamatojoties uz šo principu un ievērojot šo regulu, programmā iesaistītajām dalībvalstīm ar kopīgu vienošanos ir jāpiedāvā sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz EKPI pārrobežu sadarbību, tos iekļaujot kopīgās darbības programmas dokumentā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1638/2006 9. panta 6. punktu pieņem Komisija.

(7)

Ņemot vērā, ka programmas lēmumu pieņemšanas struktūrās ir iesaistītas visas programmas dalībvalstis, bet programmas īstenošana ir uzticēta kopīgai vadības iestādei, kas atrodas vienā no programmas dalībvalstīm, ir jāpieņem kopīgi noteikumi, lai sadalītu funkcijas starp programmas vadības dažādajām struktūrām.

(8)

Ņemot vērā to, ka programmas īsteno ar kopīgas vadības starpniecību, programmas vadības un kontroles sistēmām ir jāatbilst Kopienas noteikumu prasībām. Tam, ka Komisija šīs programmas pieņem, ir jābūt līdzvērtīgam šo sistēmu ex-ante apstiprinājumam. Komisijai ir jāuzrauga katras programmas īstenošana, vajadzības gadījumā piedaloties kopīgā uzraudzības komitejā un izmantojot pārskatus, ko tai iesniedz kopīgā vadības iestāde.

(9)

Lai nodrošinātu to, ka programmā pilnā mērā piedalās visi potenciālie saņēmēji no partnervalstīm, un lai piemērotu vienādu vadības kārtību dalībniekiem, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalstīs, un dalībniekiem no partnervalstīm, un ņemot vērā to, ka apropriācijas, kas attiecas uz EKPI pārrobežu sadarbību, tiek pārvaldītas kā daļa no Eiropas Savienības ārpolitikas, visiem projektiem, ko finansē saistībā ar pārrobežu sadarbību, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, piemēro līgumu slēgšanas procedūras, kas ir piemērojamas Eiropas Komisijas finansētām ārējām darbībām.

(10)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu īstenošanu, ir jāprecizē ar novērtēšanu un uzraudzību saistītie noteikumi.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006 izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IEVADS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka Regulas (EK) Nr. 1638/2006 īstenošanas noteikumus attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“tehniskā palīdzība” nozīmē sagatavošanas, vadības, uzraudzības, novērtēšanas, informēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kā arī iespējamos pasākumus ar mērķi pastiprināt administratīvo kapacitāti, kas nepieciešama kopīgu darbības programmu īstenošanai;

2)

“saņēmējs” nozīmē struktūru, kas noslēdz dotāciju līgumu ar kopīgo vadības iestādi un kas pret minēto iestādi uzņemas visu juridisko un finansiālo atbildību par projekta īstenošanu; tas no kopīgās vadības iestādes saņem finanšu līdzekļus un nodrošina šo līdzekļu pārvaldību un iespējamu sadali saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar tā partneriem; atbildība pret kopīgo vadības iestādi gulstas tikai un vienīgi uz saņēmēju, un tas minētajai iestādei nepastarpināti iesniedz pārskatus par attiecīgo pasākumu izpildes gaitu un finansiālo stāvokli;

3)	“līgumslēdzējs” nozīmē struktūru, kas noslēdz pakalpojumu, būvdarbu vai piegādes līgumu ar kopīgo vadības iestādi un kas pret minēto iestādi uzņemas visu juridisko un finansiālo atbildību par šāda līguma izpildi;

4)	“stratēģijas dokuments” nozīmē dokumentu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1638/2006 7. panta 3. punktā un kas cita starpā nosaka kopīgu darbības programmu sarakstu, to indikatīvo daudzgadu asignējuma apjomu un teritoriālās vienības, kas tiesīgas piedalīties katrā no programmām;

5)	“programmas dalībvalstis” nozīmē visas ES dalībvalstis un partnervalstis, kas piedalās kopīgajā darbības programmā;

6)	“partnervalstis” nozīmē valstis un teritorijas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1638/2006 pielikumā;

7)	“liela mēroga projekti” nozīmē projektus, kas aptver tādu darbu, pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kuri paredzēti nedalāmas konkrēta rakstura funkcijas izpildei ar skaidri noteiktiem kopīgu interešu mērķiem, lai veiktu pārrobežu ieguldījumus;

8)	“kopīgās darbības programmas dalībvalstu pašu resursi” nozīmē finanšu resursus no programmas dalībvalstu centrālā, reģionālā vai vietējā budžeta;

9)	“projektu izpildes uzraudzība” nozīmē ar programmu finansētu darbību uzraudzību, izmantojot projekta cikla metodi, proti, no plānošanas līdz novērtēšanai, veicot projekta īstenošanas tehnisko uzraudzību.

II   NODAĻA

PAMATDOKUMENTI

1.   IEDAĻA

Kopīgās darbības programmas

3. pants

Kopīgo darbības programmu sagatavošana

Katru kopīgo darbības programmu ar visu programmas dalībvalstu kopīgu vienošanos nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, stratēģijas dokumentu un šo regulu.

4. pants

Kopīgo darbības programmu saturs

Katrā kopīgajā darbības programmā apraksta mērķus, prioritātes un pasākumus attiecībā uz veicamajām darbībām un izskaidro to atbilstību pārējām divpusējām un daudzpusējām programmām, kas tiek īstenotas vai ir paredzētas attiecīgajās valstīs un reģionos, jo īpaši saistībā ar programmām, ko finansē Eiropas Savienība.

Konkrētāk, katrā kopīgajā darbības programmā:

a)	uzskaita teritoriālās vienības, tostarp robežreģionus, kurās īstenojami projekti, ko finansē no programmas, un kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 1638/2006 un stratēģijas dokumentā;

b)	nosaka noteikumus līdzdalībai programmās tādu trešo valstu robežreģioniem, uz kurām neattiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006 un kurām ir atļauts piedalīties sadarbībā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu;

c)	nosaka prioritātes un pasākumus, kas atbilst stratēģijas dokumentā izvirzītajiem mērķiem;

d)	nosaka kopīgās uzraudzības komitejas sastāvu saskaņā ar šīs regulas 11. panta noteikumiem;

e)	norāda subjektu, ko programmas dalībvalstis izvēlējušās kopīgai vadības iestādes funkciju veikšanai;

f)

apraksta struktūru, kuru kopīgā vadības iestāde ieviesīs programmas īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 14., 15., 16. un 17. pantu. Šim aprakstam jābūt pietiekami sīkam, lai Komisija varētu pamatoti pārliecināties par to, ka tiek ieviesta efektīva un iedarbīga iekšējā kontrole, kuras pamatā ir vislabākie starptautiskās prakses paraugi;

g)	iekļauj finanšu tabulu, kurā ir aprakstīts programmas saistību un maksājumu provizoriskais ikgadējais sadalījums un kuru sagatavo atkarībā no prioritātēm, cita starpā precizējot summas, ko piešķir tehniskajai palīdzībai;

h)	norāda programmas īstenošanas metodes saskaņā ar šīs regulas 23. pantā minētajām līgumu slēgšanas procedūrām;

i)	nosaka indikatīvu provizorisku darba grafiku procedūru uzsākšanai un finansējamo projektu atlasei;

j)	apraksta normatīvās prasības ietekmes uz vidi novērtējumu jomā un nosaka indikatīvu provizorisku darba grafiku šo pētījumu veikšanai;

k)	nosaka valodu vai valodas, kas pieņemtas programmā;

l)	iekļauj informācijas un komunikācijas plānu saskaņā ar 42. pantu.

Šā panta otrās daļas g) punktā minētajā tabulā norāda Eiropas Kopienas ieguldījumu, kas iedalīts provizoriskās indikatīvās summās, par kurām Komisijai jāuzņemas saistības katram gadam līdz 2013. gadam (summas laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam ir atkārtoti jāapstiprina 2011.–2013. gada indikatīvajā programmā). Tabulā iekļauj arī līdzfinansējuma provizoriskās indikatīvās summas, kas paredzētas no programmas dalībvalstu pašu resursiem.

Attiecībā uz otrās daļas h) punktu projektus, ko finansē no programmas, parasti atlasa saskaņā ar aicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Tomēr programmas dalībvalstis, vienojoties ar Eiropas Komisiju, var ar kopīgu vienošanos noteikt liela mēroga pārrobežu ieguldījumu projektus, par kuriem neizsludina aicinājumus iesniegt priekšlikumus: šādos gadījumos šiem projektiem jābūt konkrēti minētiem programmā vai par tiem jābūt 11. līdz 13. pantā minētās kopīgās uzraudzības komitejas vēlākam lēmumam, ja tie atbilst programmas prioritātēm un pasākumiem un ja šim nolūkam ir speciāli paredzēts budžets.

5. pants

Kopīgās darbības programmas pieņemšana

1.   Katru kopīgo darbības programmu kopīgā vadības iestāde iesniedz Komisijai pēc tam, kad ir saņemta skaidra piekrišana no visām valstīm, kas ir piedalījušās un sniegušas savu ieguldījumu programmas sagatavošanā.

2.   Komisija izskata kopīgo darbības programmu, lai pārbaudītu, vai tajā ir iekļauti visi 4. punktā minētie aspekti, tostarp:

a)	novērtējot tās atbilstību stratēģijas dokumentam;

b)	pārbaudot analīzes pamatotību un atbilstību starp analīzi un ierosinātajām prioritātēm un pasākumiem, kā arī atbilstību pārējām divpusējām un daudzpusējām programmām, kas tiek īstenotas vai ir paredzētas reģionos, uz kuriem attiecas programma;

c)	veicot pārbaudi par programmas atbilstību piemērojamajiem Kopienas noteikumiem;

d)	kontrolējot, vai pirms ierosināto projektu īstenošanas ir veikts novērtējums par ietekmi uz vidi, kas varētu būt nepieciešams;

e)	pārliecinoties par programmas finanšu tabulas atbilstību, jo īpaši attiecībā uz summām, par kurām saistības jānoslēdz Komisijai;

f)

pārliecinoties par kopīgās vadības iestādes kapacitāti attiecībā uz programmā paredzēto darbību apjomu, saturu un sarežģītību. Komisija jo īpaši pārbauda, vai kopīgās vadības iestādes rīcībā ir pietiekami daudz atbilstoši kvalificētu cilvēkresursu, kas nodarbojas tikai ar programmas īstenošanu, vajadzīgie datorizētie vadības un grāmatvedības instrumenti, kā arī finanšu plūsmas, kas atbilst piemērojamajiem Kopienas noteikumiem. Šādu pārbaudi var veikt ar ex-ante revīziju uz vietas, ja Komisija uzskata, ka tas ir nepieciešams;

g)	pārliecinoties par to, ka kopīgā vadības iestāde ir paredzējusi un ieviesusi apmierinošas iekšējās kontroles un revīzijas sistēmas, kuru pamatā ir vislabākie starptautiskās prakses paraugi.

3.   Pēc kopīgās darbības programmas pārbaudes Komisija var lūgt programmas dalībvalstīm sniegt papildu informāciju vai vajadzības gadījumā pārskatīt noteiktus punktus.

4.   Katras kopīgās darbības programmas pieņemšana nozīmē, ka Komisija ir ex-ante apstiprinājusi kopīgās vadības iestādes ieviestās vadības un kontroles struktūras.

5.   Katru kopīgo darbības programmu ar Komisijas lēmumu pieņem uz visu programmas darbības laiku.

6. pants

Kopīgās darbības programmas uzraudzība un novērtēšana

1.   Katras kopīgās darbības programmas uzraudzības un novērtēšanas mērķis ir uzlabot tās īstenošanas kvalitāti, efektivitāti un atbilstību. Novērtēšanas rezultātus ņem vērā turpmāko programmu sagatavošanā.

2.   Saistībā ar programmas pārskatīšanu saskaņā ar stratēģijas dokumentu veic kopīgās darbības programmas starpposma novērtēšanu.

Šo novērtēšanu veic Komisija un, atkarībā no novērtēšanas rezultātiem, ko paziņo programmas kopīgajai uzraudzības komitejai un kopīgajai vadības iestādei, var tikt veikti indikatīvās programmas pielāgojumi.

3.   Papildus starpposma novērtēšanai Komisija var jebkurā brīdī veikt kopīgās darbības programmas vai kādas tās daļas novērtēšanu.

4.   Gadā, kas seko pēc kopīgās darbības programmas finansēto projektu īstenošanas posma beigām, Komisija veic programmas ex-post novērtēšanu.

7. pants

Kopīgo darbības programmu pārskatīšana

1.   Kopīgās darbības programmas finanšu tabulas pielāgojumus, kas attiecas tikai uz Kopienas līdzekļu pārvietošanu no vienas prioritātes uz citu par summu, kas nepārsniedz 20 % no summām, kuras sākotnēji paredzētas katrai prioritātei, var veikt pati kopīgā vadības iestāde pēc kopīgās uzraudzības komitejas iepriekšējas piekrišanas. Kopīgās vadības iestāde par šīm izmaiņām paziņo Komisijai.

Tehniskajai palīdzībai, ko finansē no Kopienas apropriācijām, šo noteikumu var piemērot tikai pēc Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas.

2.   Pēc kopīgās uzraudzības komitejas pamatota lūguma vai pēc Komisijas iniciatīvas, vienojoties ar kopīgo uzraudzības komiteju, kopīgās darbības programmas var atkārtoti izvērtēt un, ja nepieciešams, pārskatīt šādos gadījumos:

a)	lai ņemtu vērā ievērojamas sociālekonomiskās pārmaiņas vai Kopienas, nacionālo vai reģionālo prioritāšu būtiskas izmaiņas teritorijā, uz kuru attiecas programma;

b)	pēc ieviešanas grūtībām, kas jo īpaši rada ievērojamu kavēšanos izpildē;

c)	gadījumā, ja Kopienas līdzekļi no vienas prioritātes uz citu tiek pārvietoti, pārsniedzot šā panta 1. punktā minēto robežu;

d)	pēc 6. panta 2. un 3. punktā minētajiem novērtējumiem;

e)	programmas priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumā, kā minēts 44. pantā.

3.   Kopīgās darbības programmas pārskatīšanu, kas paredzēta 2. punktā minētajos gadījumos, pieņem ar Komisijas lēmumu, un šim nolūkam nepieciešams noslēgt papildlīgumus 10. pantā minētajiem finansēšanas līgumiem.

8. pants

Valodu lietošana

1.   Katras kopīgās darbības programmas vadības struktūrās kā darba valodu lieto vienu vai vairākas Eiropas Savienības oficiālās valodas.

2.   Lai ņemtu vērā programmu partnerības aspektu, projektu saņēmēji visus dokumentus, kas attiecas uz to projektu, kopīgajai vadības iestādei var iesniegt savas valsts valodā, ar nosacījumu, ka šī iespēja programmā ir konkrēti minēta un ka kopīgā uzraudzības komiteja ar kopīgās vadības iestādes starpniecību paredz vajadzīgo mutisko un rakstisko tulkošanu.

3.   Mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksas visām valodām, kas izvēlētas programmai, paredzēts segt:

a)	kopīgās darbības programmas līmenī – no budžeta posteņa, kas attiecas uz tehnisko palīdzību;

b)	projekta līmenī – no katra atsevišķa projekta budžeta.

9. pants

Kopīgo darbības programmu uzsākšanas stadija

1.   Pēc kopīgās darbības programmas pieņemšanas ar Komisijas lēmumu programmu nekavējoties uzsāk dalībvalstīs, pamatojoties uz pārrobežu sadarbībai atvēlētajām Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām, kas paredzētas finanšu plāna 1.B sadaļā (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01) (2). Var veikt arī tādus programmas uzsākšanai nepieciešamus kopīgus pasākumus kā

a)	kopīgās vadības iestādes un apvienotā tehniskā sekretariāta darbības uzsākšana;

b)	kopīgās uzraudzības komitejas pirmās sanāksmes, tajā iekļaujot arī pārstāvjus no tām partnervalstīm, kas vēl nav parakstījušas finansēšanas līgumu;

c)	iepirkuma procedūru vai aicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošana, vajadzības gadījumā iekļaujot apturēšanas klauzulu, kas saistīta ar finansēšanas līguma parakstīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais Komisijas lēmums uz katru programmas partnervalsti attiecas no dienas, kad ar šo valsti noslēdz finansēšanas līgumu saskaņā ar 10. pantu.

2.   IEDAĻA

Finansēšanas līgums

10. pants

Finansēšanas līguma parakstīšana

1.   Komisija ar katru attiecīgās kopīgās darbības programmas partnervalsti noslēdz finansēšanas līgumu. Finansēšanas līgumu var parakstīt arī kopīgā vadības iestāde, kas izraudzīta katrai kopīgajai darbības programmai.

2.   Komisijas pieņemtā kopīgā darbības programma ir finansēšanas līguma tehniskais pielikums.

3.   Katru finansēšanas līgumu slēdz ne vēlāk kā līdz tā gada beigām, kas seko gadam, kurā Komisija pieņēma lēmumu par kopīgās darbības programmas apstiprināšanu (“noteikums N + 1”).

4.   Gadījumā, ja līgumu nenoslēdz noteiktajā termiņā, nevar uzsākt kopīgās darbības programmas ārējās sadaļas īstenošanu ar attiecīgo partnervalsti.

Ja programmā piedalās vairākas partnervalstis, programmu katrā no attiecīgajām partnervalstīm var uzsākt īstenot no dienas, kad attiecīgā valsts ir parakstījusi finansēšanas līgumu.

5.   Gadījumā, ja finansēšanas līgumu noteiktajā termiņā neparaksta neviena valsts, kopīgās darbības programmas ārējā sadaļa zaudē spēku un tiek piemēroti 44. panta 3. un 4. punkta noteikumi.

III   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU VADĪBAS STRUKTŪRAS

1.   IEDAĻA

Kopīgā uzraudzības komiteja

11. pants

Kopīgās uzraudzības komitejas sastāvs

1.   Kopīgajā uzraudzības komitejā ir pārstāvji, ko katra programmas dalībvalsts pilnvarojusi pieņemt visus lēmumus, kas attiecas uz konkrēto kopīgo darbības programmu un kas ir komitejas kompetencē. Komitejas locekļus kā savu valstu pārstāvjus pilnvaro kā amatpersonas, nevis personīgi. Komitejai ir arī priekšsēdētājs un sekretārs. Sekretārs jāizvēlas no kopīgās vadības iestādes locekļiem.

2.   Ir svarīgi, lai papildus pienācīgi pilnvarotajiem pārstāvjiem katra programmas dalībvalsts nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības (pašvaldības, ekonomiskie un sociālie partneri, sabiedriskās organizācijas) atbilstošu pārstāvību, lai tādējādi nodrošinātu dažādu vietējo ieinteresēto personu ciešu iesaistīšanu kopīgās darbības programmas īstenošanā.

3.   Uz visām kopīgās uzraudzības komitejas sanāksmēm vienlaikus ar dalībniekiem aicina arī Komisiju un to informē par darba rezultātiem. Tā pēc savas iniciatīvas var piedalīties katrā komitejas sanāksmē vai tās daļā kā novērotājs un bez lēmumu pieņemšanas tiesībām.

12. pants

Kopīgās uzraudzības komitejas darbība

1.   Kopīgās uzraudzības komitejas pilnvarotie locekļi vienprātīgi pieņem komitejas reglamentu.

2.   Kopīgā uzraudzības komiteja lēmumus pieņem savstarpēji vienojoties. Tomēr noteiktos gadījumos tā var izmantot balsošanas procedūru, jo īpaši tad, kad tā veic projektu galīgo izvēli un nosaka tiem piešķirto dotāciju apjomus. Šajā balsošanas procedūrā katrai valstij neatkarīgi no tās pārstāvju skaita ir tikai viena balss.

3.   Pilnvarotie pārstāvji ievēl priekšsēdētāju. Komiteja var nolemt priekšsēdētāja pienākumus uzticēt kādam kopīgās vadības iestādes pārstāvim vai kādai citai ārējai amatpersonai.

Kopīgās uzraudzības komitejas priekšsēdētājs veic šķīrējtiesneša funkcijas un vada debates. Viņš saglabā balsstiesības, izņemot gadījumus, kad priekšsēdētāja pienākumi ir uzticēti kādam kopīgās vadības iestādes pārstāvim vai kādai citai ārējai amatpersonai. Pēdējā gadījumā priekšsēdētājs savus pienākumus veic bez balsstiesībām.

4.   Kopīgā uzraudzības komiteja sanāksmes rīko tik bieži, cik nepieciešams, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Tās sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc kopīgās vadības iestādes lūguma vai pēc kāda no tās pilnvaroto locekļu vai Komisijas lūguma ar pamatojumu. Tā var arī pieņemt lēmumus ar rakstveida procedūru, saņemot priekšsēdētāja, kopīgās vadības iestādes vai kādas programmas dalībvalsts pieprasījumu. Domstarpību gadījumā katrs komitejas loceklis var pieprasīt attiecīgo jautājumu izskatīt sanāksmē.

5.   Pēc katras kopīgās uzraudzības komitejas sanāksmes sagatavo protokolu, ko paraksta priekšsēdētājs un sekretārs. To nosūta katram komitejas loceklim un Komisijai.

13. pants

Kopīgās uzraudzības komitejas funkcijas

Komiteja veic šādas ar kopīgo darbības programmu saistītas funkcijas:

a)	apstiprina kopīgās vadības iestādes darba programmu;

b)	lemj par programmas resursu apjomu un to piešķiršanu tehniskajai palīdzībai un cilvēkresursiem;

c)	katrā sanāksmē izskata vadības dokumentus, ko pieņēmusi kopīgā vadības iestāde;

d)	ieceļ projektu atlases komitejas;

e)	lemj par projektu atlases kritērijiem un veic projektu un tiem piešķirto subsīdiju summu galīgo izvēli;

f)	katrā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgās vadības iestādes iesniegtajiem dokumentiem, novērtē un uzrauga progresu, kas panākts attiecībā uz kopīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;

g)	izskata visus kopīgās vadības iestādes iesniegtos pārskatus un, ja nepieciešams, veic atbilstošus pasākumus;

h)	izskata strīdīgus līdzekļu atgūšanas gadījumus, par kuriem ziņojusi kopīgā vadības iestāde.

Gadījumā, ja kopīgā uzraudzības komiteja, pieņemot pirmās daļas e) punktā minētos lēmumus, nolemj neņemt vērā nevienu vai daļu no atlases komitejas ieteikumiem, tai savs lēmums ir rakstiski jāpamato. Šo lēmumu pēc tam ar kopīgās vadības iestādes starpniecību iesniedz Komisijai, lai tā sniegtu iepriekšēju piekrišanu. Komisija savu atzinumu kopīgajai vadības iestādei dara zināmu 15 darba dienu laikā.

Vadības iestādes funkcijas jāveic saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un kārtību. Vadības iestādei ir pienākums pārliecināties, ka uzraudzības komitejas lēmumi atbilst minētajām normām.

2.   IEDAĻA

Kopīgā vadības iestāde

14. pants

Kopīgās vadības iestādes struktūra

1.   Kopīgā vadības iestāde parasti ir kāds valsts, reģionālais vai vietējais publisko tiesību subjekts. Kopīgā vadības iestāde var būt arī kāds privāto tiesību subjekts, kas pilda publisko pasūtījumu.

Šim subjektam ir jāsniedz pietiekamas finanšu garantijas un jāievēro nosacījumi, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3) un jo īpaši tās 54. pantā un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (4) un jo īpaši tās 38., 39. un 41. pantā.

2.   Programmas dalībvalstis kopīgajai vadības iestādei uztic to kopīgās darbības programmas uzdevumu izpildi, kuri tām uzticēti saistībā ar programmas vadību. Tām ir pienākums ar kopīgās vadības iestādes palīdzību kontrolēt, vai līdzekļu izmantošana atbilst noteikumiem un principiem, ko piemēro programmas vadībai.

3.   Kopīgās vadības iestādes darbību var finansēt no tehniskās palīdzības apropriācijām, ko finansē Kopiena, un no līdzfinansējuma, jo īpaši no ieguldījuma natūrā, kas paredzēts 19. panta 3. punktā.

4.   Kopīgās vadības iestādes sagatavotos pārskatus katru gadu iesniedz ex-post ārējai revīzijai, ko veic neatkarīga struktūra, kura minēta 31. pantā.

5.   Kopīgās vadības iestādes struktūras pamatā ir vislabākie starptautiskās prakses paraugi iekšējās vadības un kontroles jomā, un tā izmanto savu uzdevumu izpildei piemērotas vadības un iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu savu darbību likumību, pareizību un pareizu finanšu pārvaldību.

Piemēram, darbības vadības funkciju un finanšu pārvaldības funkciju veikšanu kopīgajā vadības iestādē organizē neatkarīgi vienu no otras. Kredītrīkotāja funkcijas un grāmatvedības funkcijas tiek nošķirtas un ir savstarpēji nesaderīgas.

6.   Kopīgajai vadības iestādei ir iekšējais revīzijas dienests, kas ir neatkarīgs no dienestiem, kuri nodrošina kredītrīkotāja, grāmatvedības un vadības funkciju veikšanu.

7.   Kopīgā vadības iestāde ievieš procedūras, ar kurām nodrošina to, lai izdevumi, kas deklarēti saistībā ar programmu, būtu pamatoti un likumīgi, un izveido uzticamas un datorizētas grāmatvedības, uzraudzības un finanšu informācijas sistēmas.

8.   Kopīgā uzraudzības iestāde jo īpaši rūpējas par to, lai tiktu ievēroti ar trešām personām noslēgto piešķīrumu līgumu un iepirkumu nosacījumi un maksājumu termiņi. Tā, izmantojot piemērotas pārbaudes procedūras, pārliecinās, ka līdzekļi, kas izmaksāti kā piešķīrumi vai saistībā ar iepirkumiem, tiek izmantoti tikai tiem mērķiem, kuriem tie piešķirti.

Tā izmanto vispārēju uzskaites sistēmu un piešķīrumu un iepirkumu administratīvās un finanšu uzraudzības sistēmu (vēstuļu apmaiņa, uzraudzība vai atgādinājuma vēstules, pārskatu pieņemšana u. c.).

9.   Kopīgā vadības iestāde Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai nekavējoties dara zināmas visas izmaiņas procedūrās vai tās struktūrā, vai jebkādus citus apstākļus, kas varētu ietekmēt programmas īstenošanu.

10.   Kopīgajai vadības iestādei, tāpat kā dažādajiem saņēmējiem, līgumslēdzējiem un partneriem līgumos, ko tā slēdz saistībā ar projektu īstenošanu, piemēro Komisijas, Eiropas Kopienu Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktas pārbaudes.

15. pants

Kopīgās vadības iestādes funkcijas

1.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par kopīgās darbības programmas, tostarp tehniskās palīdzības, vadību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un saskaņā ar ekonomijas, efektivitātes un iedarbīguma principu un veic pārbaudes, kas ir nepieciešamas atbilstoši nosacījumiem un kārtībai, ko paredz spēkā esošie noteikumi.

2.   Kopīgās vadības iestādes dažādie uzdevumi ietver šādus uzdevumus:

a)	kopīgās uzraudzības komitejas sanāksmju rīkošana un sekretariāta funkciju nodrošināšana, tostarp sanāksmju protokolu sagatavošana;

b)	sīki izstrādāta programmas ikgadējā budžeta sagatavošana un pieprasījumu sagatavošana Eiropas Komisijai par nepieciešamajām apropriācijām;

c)	ikgadēju darbības un finanšu pārskatu sagatavošana un to nosūtīšana kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai;

d)	revīzijas programmas ieviešana, ko tās iekšējais revīzijas dienests veic, lai pārbaudītu iekšējās plūsmas un procedūru pareizu piemērošanu kopīgajā vadības iestādē; iekšējās revīzijas ikgadējos ziņojumus obligāti nosūta kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai;

e)	pēc kopīgās uzraudzības komitejas apstiprinājuma – aicinājumu iesniegt piedāvājumus un aicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšana, lai atlasītu projektus;

f)	projektu pieteikumu pieņemšana un atlases komisiju organizācija, vadīšana un sekretariāta funkciju nodrošināšana, kā arī pārskatu iesniegšana kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai ar atlases komiteju ieteikumiem;

g)	pēc tam, kad kopīgā uzraudzības komiteja atlasījusi projektus, – līgumu slēgšana ar saņēmējiem un līgumslēdzējiem attiecībā uz dažādajiem projektiem;

h)	projektu darbības uzraudzība un finanšu pārvaldība;

i)	kopīgās uzraudzības komitejas tūlītēja informēšana par visiem strīdīgajiem līdzekļu atgūšanas gadījumiem;

j)	iespējamu ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana programmas līmenī;

k)	informācijas un publiskošanas plāna īstenošana saskaņā ar 42. pantu.

16. pants

Apvienotais tehniskais sekretariāts

1.   Katra kopīgā vadības iestāde kopīgās darbības programmas ikdienas pasākumu vadībai var izmantot apvienota tehniskā sekretariāta palīdzību, kura rīcībā ir nodoti vajadzīgie līdzekļi, ja ir iepriekš saņemts attiecīgais apstiprinājums no kopīgās uzraudzības komitejas.

Apvienotā tehniskā dienesta darbību finansē no tehniskās palīdzības apropriācijām.

2.   Apvienotā tehniskā sekretariāta rīcībā vajadzības gadījumā var būt nelieli kontaktpunkti programmas dalībvalstīs, lai saņēmējus attiecīgajās valstīs informētu par pasākumiem, kas paredzēti saistībā ar programmu.

17. pants

Nepārtrauktības princips

Gadījumā, ja jau pastāvošu kopīgo vadības iestādi, kuras rīcībā ir Komisijas apstiprināti mehānismi notiekošu vai iepriekšēju programmu vadībai, vēlreiz izraudzītu kādas kopīgās darbības programmas vadībai, nav nepieciešams mainīt šīs kopīgās vadības iestādes pastāvošo struktūru, ja spēkā esošais mehānisms atbilst šīs regulas prasībām.

IV   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU FINANŠU PĀRVALDĪBA

1.   IEDAĻA

Finansēšana

18. pants

No Kopienas ieguldījuma finansēta tehniskā palīdzība

Tehniskās palīdzības apjoms, kam var saņemt Kopienas finansējumu, nedrīkst pārsniegt 10 % no Kopienas kopējā ieguldījuma kopīgajā darbības programmā.

Tomēr, katru gadījumu izskatot atsevišķi un balstoties uz pamatotu argumentāciju par izdevumu līmeni, kas radies iepriekšējos programmas īstenošanas gados, un uz programmas paredzētajām un pamatotajām vajadzībām, programmas pārskatīšanas laikā var paredzēt programmai sākotnēji noteikto tehniskās palīdzības summu palielināšanu.

19. pants

Līdzfinansējuma avoti

1.   Līdzfinansējumu sniedz no to valstu vai struktūru pašu resursiem, kas piedalās katrā kopīgajā darbības programmā.

2.   Programmas dalībvalstis var brīvi noteikt katras kopīgās darbības programmas līdzfinansējuma izcelsmi, summu un sadalījumu pa mērķiem un prioritātēm.

3.   Kopīgās vadības iestādes ieguldījumus natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja ir iepriekš saņemts attiecīgais Komisijas apstiprinājums. Šādos gadījumos šiem ieguldījumiem jābūt konkrēti minētiem programmas dokumentā.

20. pants

Līdzfinansējuma apjoms

1.   Līdzfinansējuma apjoms ir vismaz 10 % no Kopienas ieguldījuma summas kopīgajā darbības programmā, nekaitot tehniskās palīdzības summu, ko finansē no Kopienas ieguldījuma.

2.   Līdzfinansējumu, ja iespējams, vienmērīgi sadala visā programmas darbības laikā tā, lai 10 % mērķi sasniegtu programmas darbības beigās.

21. pants

Kopīgās darbības programmas bankas konts un priekšfinansējuma procenti

1.   Dienests, kas kopīgajā vadības iestādē veic grāmatvedības funkcijas, atver un pārvalda euro bankas kontu, ko izmanto tikai un vienīgi programmas vajadzībām. Darbībām ar šo kontu ir obligāti nepieciešams gan kopīgās vadības iestādes kredītrīkotāja, gan grāmatveža paraksts.

2.   Gadījumā, ja par līdzekļiem, kas atrodas minētajā bankas kontā, maksā procentus, tad procentus, kas rodas no priekšfinansējuma iemaksām, piešķir attiecīgajai kopīgajai darbības programmai un deklarē Komisijai noslēguma pārskatā, kas minēts 32. pantā.

22. pants

Kopīgās darbības programmas uzskaite

Kopīgās darbības programmas uzskaiti veic tas kopīgās vadības iestādes dienests, kas ir atbildīgs par finanšu darbībām. Šī uzskaite ir autonoma un atsevišķa, un tajā uzskaita tikai tās darbības, kas attiecas uz kopīgās darbības programmu. Tā dod iespēju programmu analītiski uzraudzīt pēc mērķiem, prioritātēm un pasākumiem.

Iesniedzot ikgadējo pārskatu un katru papildu priekšfinansējuma pieprasījumu, kopīgās vadības iestāde iesniedz kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai pārskatus, kuros atspoguļoti saskaņoti šīs uzskaites un programmas bankas konta atlikuma dati.

23. pants

Līgumu slēgšanas procedūras

1.   Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saistībā ar iepirkumiem un piešķīrumiem, kas kopīgajai vadības iestādei nepieciešami, lai varētu īstenot kopīgo darbības programmu, izmanto ārējām darbībām piemērojamās procedūras, kas paredzētas 162. līdz 170. pantā Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un 231. līdz 256. pantā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

Piemēro procedūras un standarta dokumentus, un atbilstošo līgumu paraugus, kas uzskaitīti Ārējo darbību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru praktiskajā rokasgrāmatā un tās pielikumos, kuri ir spēkā brīdī, kad izsludina iepirkumus vai aicinājumus iesniegt priekšlikumus.

2.   Uz aicinājumiem iesniegt piedāvājumus un aicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecas Regulas (EK) Nr. 1638/2006 14. pantā paredzētie noteikumi par tiesībām saņemt finansējumu un šīs regulas 40. un 41. pants.

3.   Šos noteikumus piemēro visā programmas ģeogrāfiskajā zonā, kā arī gan dalībvalstu, gan partnervalstu teritorijā.

2.   IEDAĻA

Maksājumi

24. pants

Komisijas ikgadējās saistības

Papildus sākotnējām budžeta saistībām, kas iekļautas lēmumā par kopīgās darbības programmas pieņemšanu, Komisija katru gadu ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. martā uzņemas atbilstošas budžeta saistības. Šo saistību summu nosaka saskaņā ar finanšu tabulu, kurā aprakstīts provizoriskais ikgadējais sadalījums kopīgajā darbības programmā, atkarībā no programmas īstenošanas gaitas un pieejamo līdzekļu robežās. Komisija informē kopīgo vadības iestādi par konkrēto datumu, kurā tiks uzņemtas ikgadējās saistības.

25. pants

Kopīgie noteikumi maksājumiem

1.   Katru Kopienas ieguldījuma maksājumu veic Komisija pieejamo līdzekļu robežās. Katru maksājumu kopīgajai vadības iestādei Komisija automātiski attiecina uz visvecāko saistību ikgadējo daļu, līdz šīs daļas summa tiek pilnībā iztērēta. Pēc vienas saistību ikgadējās daļas pilnīgas iztērēšanas var sākt izmantot nākamo ikgadējo daļu.

2.   Maksājumus veic euro, pārskaitot naudu kopīgās darbības programmas kontā.

3.   Maksājumi var būt priekšfinansējuma veidā vai galīgā atlikuma veidā.

26. pants

Priekšfinansējums

1.   Katru gadu, kad kopīgajai vadības iestādei ir paziņotas budžeta saistības, tā var kā priekšfinansējumu pieprasīt izmaksāt maksimāli 80 % no Kopienas ieguldījuma attiecīgā programmas īstenošanas gada finansējumā.

Sākot no otrā kopīgās darbības programmas gada, priekšfinansējuma pieprasījumam pievieno provizorisku ikgadēju finanšu pārskatu, kas aptver visus iepriekšējā gada izdevumus un ieņēmumus un kas vēl nav apstiprināts ar ārējās revīzijas ziņojumu, un kopīgās vadības iestādes nākamā gada saistību un izdevumu provizorisko budžetu.

Pēc šā pārskata izskatīšanas un programmas finansējuma reālo vajadzību novērtēšanas un pēc apropriāciju pieejamības pārbaudes, Komisija veic visa pieprasītā priekšfinansējuma vai tā daļas maksājumu.

2.   Konkrētā gada laikā kopīgā vadības iestāde var pieprasīt kā papildu priekšfinansējumu izmaksāt visu Kopienas ikgadējā ieguldījuma atlikumu vai tā daļu.

Kopīgā vadības iestāde savu pieprasījumu iesniedz kopā ar starpposma finanšu pārskatu, kas apliecina, ka reālie izdevumi, kas radušies vai ko attiecīgajā gadā var paredzēt, pārsniedz iepriekšējā priekšfinansējuma summu.

Šis papildu maksājums ir papildu priekšfinansējums, jo tas nav apstiprināts ar ārējas revīzijas ziņojumu.

3.   Katra programmas īstenošanas gada otrajā pusgadā Komisija dzēš iepriekšējo priekšfinansējumu atkarībā no reāli veiktajiem izdevumiem, kam var izmantot finansējumu un kas apstiprināti ārējās revīzijas ikgadējā ziņojumā, kurš noteikts 31. pantā.

Pamatojoties uz šīs dzēšanas rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic nepieciešamos finanšu pielāgojumus.

27. pants

Līdzekļu atgūšana

1.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par nepamatoto vai neattaisnoto izdevumu atgūšanu un par atgūto summu atlīdzināšanu Komisijai atbilstoši tās ieguldījumam programmā.

Gadījumā, ja, saņemot kāda līguma noslēguma pārskatu, vai pārbaudes vai revīzijas rezultātā tiek konstatēti izdevumi, par kuriem nevar pretendēt uz finansējumu, bet par kuriem jau ir saņemts maksājums, kopīgā vadības iestāde sagatavo atgūšanas rīkojumus attiecībā uz konkrētajiem saņēmējiem un līgumslēdzējiem.

2.   Gadījumā, ja atgūšana attiecas uz saņēmēju, līgumslēdzēju vai partneri, kas atrodas kādā dalībvalstī, un ja kopīgajai vadības iestādei neizdodas attiecīgos izdevumus atgūt viena gada laikā pēc atgūšanas rīkojuma izdošanas, dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgais saņēmējs, līgumslēdzējs vai partneris, veic konkrētā parāda samaksu kopīgajai vadības iestādei un pēc tam vēršas pret konkrēto saņēmēju, līgumslēdzēju vai partneri.

3.   Gadījumā, ja atgūšana attiecas uz saņēmēju, līgumslēdzēju vai partneri, kas atrodas kādā partnervalstī, un ja kopīgajai vadības iestādei neizdodas attiecīgos izdevumus atgūt viena gada laikā pēc atgūšanas rīkojuma izdošanas, kopīgā vadības iestāde vēršas Komisijā, kas, pamatojoties uz pilnīgu dokumentāciju, pārņem līdzekļu atgūšanu no konkrētā saņēmēja, līgumslēdzēja vai partnera, kas atrodas attiecīgajā partnervalstī, vai tieši no šīs valsts iestādēm.

4.   Dokumentācijā, ko nodod dalībvalstij vai Komisijai, jābūt visiem dokumentiem, kas ļauj veikt līdzekļu atgūšanu, kā arī pierādījumiem par pasākumiem, ko kopīgā vadības iestāde veikusi attiecībā pret saņēmēju vai līgumslēdzēju, lai atgūtu parāda summas.

5.   Kopīgajai vadības iestādei ar pienācīgu rūpību jārīkojas tā, lai viena gada laikā pēc atgūšanas rīkojuma izdošanas nodrošinātu līdzekļu atgūšanu. Tā jo īpaši nodrošina, ka parāds ir noteikts, fiksēts un iekasējams. Ja kopīgā vadības iestāde paredz atteikties no konstatētā parāda atgūšanas, tā nodrošina, ka šī atteikšanās ir likumīga un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam. Lēmumam par atteikšanos jābūt ar pamatojumu, un tas jāiesniedz kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai, lai saņemtu iepriekšēju atļauju.

6.   Ja kopīgās vadības iestādes vainas vai nolaidības dēļ parādu nav izdevies atgūt vai ja nav bijis iespējams dalībvalstij vai Komisijai nosūtīt 4. punktā minēto pilnīgo dokumentāciju, kopīgās vadības iestāde turpina būt atbildīga par līdzekļu atgūšanu arī pēc viena gada termiņa, un parāda summas tiek deklarētas kā summas, kam nevar saņemt Kopienas finansējumu.

7.   Saskaņā ar 2. un 3. punktu līgumos, ko kopīgā vadības iestāde slēdz saistībā ar programmu, iekļauj noteikumu, kas Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij ļauj veikt līdzekļu atgūšanu no saņēmēja, līgumslēdzēja vai partnera gadījumā, ja parāds vēl nav samaksāts vienu gadu pēc tam, kad kopīgā vadības iestāde izdevusi atgūšanas rīkojumu.

3.   IEDAĻA

Pārskati

28. pants

Kopīgās vadības iestādes ikgadējais pārskats

1.   Ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā kopīgā vadības iestāde Komisijai iesniedz ikgadēju pārskatu, kas apstiprināts ar 31. pantā minēto iekšējās revīzijas ziņojumu, par kopīgās darbības programmas īstenošanu laikā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim; minēto pārskatu iepriekš apstiprina kopīgā uzraudzības komiteja. Pirmo ikgadējo pārskatu iesniedz ne vēlāk kā programmas otrā gada 30. jūnijā.

2.   Katrā pārskatā iekļauj šādas ziņas:

a)

tehnisko daļu, kurā apraksta: — progresu, kas panākts programmas un tās prioritāšu īstenošanā, — parakstīto līgumu sīku sarakstu, kā arī radušās grūtības, ja tādas ir, — pasākumus, kas iepriekšējā gadā veikti saistībā ar tehnisko palīdzību, — pasākumus, kas veikti saistībā ar projektu pārraudzību, novērtēšanu un revīziju, to rezultātus un rīcību, lai novērstu konstatētās problēmas, — informācijas un komunikācijas pasākumus, — nākamajā gadā īstenojamo pasākumu programmu;

b)

finanšu daļu, kurā katrai prioritātei euro izteiksmē norāda: — summas, ko kopīgajai vadības iestādei kā Kopienas ieguldījumu izmaksājusi Komisija un kā līdzfinansējumu izmaksājušas programmas dalībvalstis, kā arī visus programmas ieņēmumus, ja tādi ir, — kopīgās vadības iestādes veiktos maksājumus un atgūtos līdzekļus saistībā ar tehnisko palīdzību un projektiem, kā arī pārskatu, kurā atspoguļoti saskaņoti šīs uzskaites un programmas bankas konta atlikuma dati, — projektu īstenošanā radušos attaisnoto izdevumu summu atbilstoši saņēmēju pārskatos un maksājumu pieprasījumos sniegtajiem datiem, — kopīgās vadības iestādes saistību un izdevumu provizorisko budžetu nākamajam gadam;

c)

kopīgās vadības iestādes pārstāvja parakstītu deklarāciju, kurā apliecināts, ka vadības un kontroles sistēmas, kas programmā ieviestas iepriekšējā gada laikā, joprojām atbilst Komisijas apstiprinātajam modelim un ka to darbība ir bijusi tāda, ka tās sniedz pamatotu pārliecību par pārskatā minēto izdevumu stāvokļa pareizumu, kā arī par atbilstošo darījumu likumību un pareizību.

29. pants

Iekšējā revīzijas dienesta ikgadējais ziņojums

1.   Kopīgās vadības iestādes iekšējais revīzijas dienests katru gadu īsteno programmu, ar kuru pārbauda iekšējās plūsmas un procedūru pareizu piemērošanu kopīgajā vadības iestādē. Tas sagatavo ikgadējo ziņojumu, ko iesniedz kopīgās vadības iestādes pārstāvim.

2.   Kopīgās vadības iestāde 1. punktā minēto ziņojumu iesniedz Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai, to pievienojot savam ikgadējam pārskatam, kas minēts 28. pantā.

30. pants

Ikgadējais ziņojums par projektu revīzijas programmas īstenošanu

1.   Kopīgā vadības iestāde katru gadu sagatavo ziņojumu par to, kā iepriekšējā gadā īstenota 37. pantā minētā projektu revīzijas programma. Šajā ziņojumā izklāsta metodoloģiju, ko Kopīgā vadības iestāde izmantojusi, lai izveidotu projektu reprezentatīvu izlasi, veiktās pārbaudes, formulētos ierosinājumus un secinājumus, ko kopīgā vadības iestāde izdarījusi par attiecīgo projektu finanšu pārvaldību.

2.   Kopīgās vadības iestāde 1. punktā minēto ziņojumu iesniedz Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai, to pievienojot savam ikgadējam pārskatam, kas minēts 28. pantā.

31. pants

Ārējās revīzijas ziņojums

1.   Neatkarīgi no iekšējām revīzijām, ko kopīgā vadības iestādē veic tās valsts pārvaldes iestādes, kurās tā atrodas, kopīgā vadības iestāde izmanto neatkarīgu publisku struktūru vai noslēdz līgumu ar neatkarīgu akreditētu revidentu, kas ir kādas starptautiski atzītas grāmatvedības juridiskās kontroles uzraudzības apvienības biedrs, lai katru gadu saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) noteikumiem un ētikas kodeksu veiktu ex-post pārbaudi par to izdevumu un ieņēmumu stāvokli, ko kopīgā vadības iestāde deklarējusi savā ikgadējā finanšu pārskatā.

2.   Ārējā revīzija aptver visus izdevumus, ko kopīgā vadības iestāde tieši veikusi saistībā ar tehnisko palīdzību un saistībā ar tās veikto projektu vadību (maksājumi). Ārējās revīzijas ziņojums apstiprina to izdevumu un ieņēmumu stāvokli, ko kopīgā vadības iestāde deklarējusi savā ikgadējā finanšu pārskatā, un jo īpaši to, ka deklarētie izdevumi ir faktiski radušies, ka tie ir norādīti pareizi un ka par tiem ir tiesības saņemt finansējumu.

3.   Kopīgās vadības iestāde ārējās revīzijas ziņojumu iesniedz Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai, to pievienojot savam ikgadējam pārskatam, kas minēts 28. pantā.

32. pants

Noslēguma pārskats

Noslēguma pārskatā par kopīgās darbības programmas īstenošanu mutatis mutandis iekļauj tos pašus elementus, ko iekļauj ikgadējos pārskatos, tostarp tā pielikumus, par visu programmas darbības laiku. To iesniedz ne vēlāk kā 2016. gada 30. jūnijā.

4.   IEDAĻA

Kopīgās darbības programmas izdevumi, par kuriem var saņemt finansējumu

33. pants

Izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu kopīgās darbības programmas līmenī

1.   Lai varētu pretendēt uz Kopienas finansējumu, kopīgās darbības programmas izdevumiem jārodas programmas izpildes laikā, kā noteikts 43. pantā.

2.   Par izmaksām, kas ir attaisnojamas kā tehniskā palīdzība saistībā ar vadības iestādes īstenoto kopīgo darbības programmu, uzskata izmaksas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tās ir nepieciešamas programmas īstenošanai, ņemot vērā kritērijus, kuri noteikti programmā un kurus noteikusi kopīgā uzraudzības komiteja, un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un jo īpaši ekonomijas un izmaksu/efektivitātes attiecības principam;

b)	tās tiek reģistrētas programmas grāmatvedības uzskaitē, tās var identificēt un pārbaudīt, un tās apliecina attaisnojošo dokumentu oriģināli;

c)	tās radušās piemērojamo iepirkuma procedūru izmantošanas rezultātā.

3.   Ievērojot 1. un 2. punktu, finansējumu var saņemt par šādām izmaksām:

a)

programmas īstenošanai norīkotā personāla izmaksām, kas atbilst faktiskajām algām, kam pieskaita sociālos maksājumus un citas izmaksas, kas ir daļa no atalgojuma. Tās nedrīkst pārsniegt algas un izmaksas, ko parasti sedz struktūra, kurā atrodas kopīgā vadības iestāde vai apvienotais tehniskais sekretariāts, ja vien nav kāds pamatojums, kas apliecina, ka summas, kas pārsniedz minēto apjomu, ir nepieciešamas kopīgās darbības programmas īstenošanai;

b)

personāla un citu kopīgajā darbības programmā iesaistīto personu ceļojuma un uzturēšanās izdevumiem, ja tie atbilst to iestāžu parastajai praksei, kuras izraudzītas programmas vadībai. Turklāt gadījumā, ja uzturēšanās izdevumi tiek segti kā kopsumma, to likmes nedrīkst pārsniegt Eiropas Komisijas publicētās likmes dienā, kad pieņemta attiecīgā kopīgā darbības programma;

c)

iekārtu un preču (jaunu vai lietotu) iegādes un nomas izmaksām, ja šīs iekārtas vai preces paredzētas tieši kopīgās vadības iestādes vai apvienotā tehniskā sekretariāta vajadzībām, lai īstenotu kopīgo darbības programmu, kā arī izmaksām par sniegtajiem pakalpojumiem, ja šīs izmaksas atbilst iepirkuma izmaksām;

d)	izmaksām par palīgmateriāliem;

e)	netiešajām izmaksām saistībā ar vispārējām administratīvām izmaksām;

f)	ar apakšlīgumiem saistītām izmaksām;

g)	izmaksām, kas tieši izriet no prasībām, kuras izvirzītas šajā regulā un programmā (piemēram, informācijas un publiskošanas pasākumiem, novērtējumiem, ārējai revīzijai, tulkojumiem u. c.), ieskaitot izmaksas par finanšu pakalpojumiem (piemēram, bankas pārskaitījumu izmaksas).

34. pants

Izmaksas, par kurām nevar saņemt finansējumu kopīgās darbības programmas līmenī

Par izmaksām, kas nav attaisnojamas kā tehniskā palīdzība saistībā ar vadības iestādes īstenoto kopīgo darbības programmu, uzskata šādas izmaksas:

a)	parādus un rezerves zaudējumu vai parādu segšanai;

b)	debitora procentus;

c)	izmaksas, kas jau ir finansētas no citas programmas;

d)	zemes vai nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

e)	zaudējumus, kas rodas valūtas maiņas rezultātā;

f)	nodokļus, tostarp PVN, izņemot gadījumus, ja kopīgā vadības iestāde tos nevar atgūt un ja piemērojamie noteikumi neaizliedz tos ņemt vērā;

g)	kredītus trešo personu struktūrām;

h)	naudas sodus.

35. pants

Ieguldījumi natūrā kopīgās darbības programmas līmenī

Iespējamie ieguldījumi natūrā, ko veic programmas dalībvalstis vai ko attiecīgā gadījumā saņem no citiem avotiem, ir atsevišķi jānorāda kopīgās darbības programmas budžetā, un par tiem nevar saņemt finansējumu.

Tos nevar uzskatīt par daļu no līdzfinansējuma, kas programmas dalībvalstīm jānodrošina vismaz 10 % apmērā, kā noteikts 20. pantā, izņemot kopīgās vadības iestādes sākotnējos ieguldījumus natūrā, kas minēti šīs regulas 19. panta 3. punktā.

Izmaksas par personālu, ko programmas dalībvalstis norīkojušas programmas tehniskās palīdzības īstenošanai, neuzskata par ieguldījumu natūrā un nevar uzskatīt par līdzfinansējumu programmas budžetā.

36. pants

Izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu projektu līmenī

1.   Katra projekta izdevumiem ir jārodas katra attiecīgā projekta īstenošanas laikposmā.

2.   Izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu, izmaksas, par kurām nevar saņemt finansējumu, un iespēju veikt ieguldījumus natūrā projektu līmenī nosaka līgumos, ko slēdz ar saņēmējiem un līgumslēdzējiem.

5.   IEDAĻA

Kontrole

37. pants

Projektu revīzijas ikgadējā programma

1.   Sākot no kopīgās darbības programmas pirmā gada beigām, kopīgā vadības iestāde katru gadu izstrādā tās finansēto projektu revīzijas programmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic pēc dokumentiem un uz vietas projektu izlasei, ko kopīgā vadības iestāde izraudzījusies ar nejaušas izlases metodi, kuras pamatā ir starptautiski atzītas revīzijas normas, jo īpaši ņemot vērā riska faktorus, kas saistīti ar projektu summu, darbības veidu, saņēmēja veidu vai citiem būtiskiem aspektiem. Izlasei jābūt pietiekami reprezentatīvai, lai nodrošinātu pieņemamu pārliecības līmeni attiecībā uz tiešām kontrolēm, ko kopīgā vadības iestāde veic par projektos deklarēto izdevumu faktisko pastāvēšanu, pareizību un atbilstību finansējuma saņemšanas kritērijiem.

38. pants

Kopienas kontrole

Komisija, OLAF, Eiropas Kopienu Revīzijas palāta un ikviens šo iestāžu pilnvarots ārējs revidents var pēc dokumentiem un uz vietas pārbaudīt to, kā kopīgā vadības iestāde un dažādie projektu saņēmēji un partneri izmanto Kopienas līdzekļus.

Šī pārbaude var izpausties kā pilnīga revīzija, izmantojot attaisnojošos dokumentus, grāmatvedības pārskatus un dokumentus un jebkādus citus dokumentus, kas attiecas uz kopīgās darbības programmas (tostarp – attiecībā uz kopīgo vadības iestādi – visus dokumentus, kas attiecas uz atlasi un līgumiem) un projekta finansēšanu.

39. pants

Valsts kontroles sistēma

Dalībvalstis var ieviest valsts kontroles sistēmu, kas ļauj pārbaudīt izdevumus, kas deklarēti saistībā ar darbībām vai darbību daļām, kuras īstenotas to teritorijā, un šo izdevumu un ar tiem saistīto darbību vai to daļu atbilstību Kopienas noteikumiem un attiecīgās valsts noteikumiem.

V   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU FINANSĒTIE PROJEKTI

40. pants

Kopīgās darbības programmas projektu dalībnieki

1.   Projektus iesniedz pieteikumu iesniedzēji, kas pārstāv partnerības, kurās ir vismaz viens partneris no dalībvalsts, kas piedalās programmā, un vismaz viens partneris no partnervalsts, kas piedalās programmā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem pieteikumu iesniedzējiem un partneriem jābūt no reģioniem, kas noteikti 4. panta a) un b) punktā, un tiem jāatbilst šīs regulas 23. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu.

Gadījumos, kad projektu mērķus nevar sasniegt bez tādu partneru līdzdalības, kas ir no reģioniem, kuri nav minēti pirmajā daļā, var pieņemt arī šo citu partneru līdzdalību.

41. pants

Projektu veidi

Var būt trīs veidu projekti:

a)	integrēti projekti, ja partneri savā attiecīgajā teritorijā veic daļu no darbībām, kas veido projektu;

b)	simetriski projekti, ja līdzīgas darbības paralēli veic gan dalībvalstīs, gan partnervalstīs;

c)	projekti, kas notiek galvenokārt vai tikai kādā dalībvalstī vai kādā partnervalstī, bet ko īsteno par labu visiem kopīgās darbības programmas partneriem vai to daļai.

Projektus īsteno reģionos, kas noteikti šīs regulas 4. panta a) un b) punktā.

Izņēmuma gadījumos, ja nepieciešams projekta mērķu sasniegšanai, projektus var daļēji īstenot reģionos, kas nav otrajā daļā minētie reģioni.

42. pants

Kopīgās darbības programmas informācija un publiskošana

1.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par kopīgās darbības programmas informācijas un publiskošanas pasākumu īstenošanu. Konkrētāk, kopīgā vadības iestāde veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma vai līdzfinansējuma publiskošanu, attiecībā gan uz savām darbībām, gan darbībām, ko finansē no programmas. Šiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem un publicētajiem noteikumiem, ko ārējām darbībām piemēro publiskošanas jomā.

2.   Apvienotā tehniskā sekretariāta kontaktpunkti, kas izveidoti programmas dalībvalstīs, attiecīgā gadījumā uzņemas pienākumu izplatīt informāciju par kopīgās darbības programmas pasākumiem un par tiem informēt struktūras, kuras tas varētu interesēt.

VI   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU IZBEIGŠANA

43. pants

Kopīgās darbības programmas ilgums

1.   Katras kopīgās darbības programmas īstenošanas laikposms sākas datumā, kurā Komisija pieņem attiecīgo kopīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī.

2.   Šo īstenošanas laikposmu veido šādi posmi:

a)

kopīgās darbības programmas īstenošanas posms, kura maksimālais ilgums ir septiņi gadi un kurš var beigties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. Pēc minētā datuma nevar izsludināt nevienu aicinājumu iesniegt piedāvājumus vai aicinājumu iesniegt priekšlikumus, un pēc minētā datuma nevar parakstīt nevienu līgumu, izņemot revīzijas un novērtēšanas līgumus;

b)	kopīgās darbības programmas finansēto projektu īstenošanas posms, kas sākas vienlaikus ar programmas īstenošanas laikposmu un beidzas ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī. Programmas finansēto projektu darbībām jābeidzas ne vēlāk kā šajā datumā;

c)

kopīgās darbības programmas finansēšanas noslēguma posms, kas ietver visu saistībā ar programmu parakstīto līgumu finansiālo slēgšanu, programmas ex-post novērtēšanu, noslēguma pārskata iesniegšanu un galīgo maksājumu vai galīgo līdzekļu atgūšanu, kuru veic Komisija, un kas nevar beigties vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī.

44. pants

Programmas priekšlaicīga pārtraukšana

1.   Regulas (EK) Nr. 1638/2006 9. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var nolemt kopīgo darbības programmu izbeigt pirms paredzētā īstenošanas laikposma beigām; Komisija šādi rīkojas pēc kopīgās uzraudzības komitejas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc apspriešanās ar kopīgo uzraudzības komiteju.

2.   Šādā gadījumā kopīgā uzraudzības komiteja Komisijai iesniedz šādu pieprasījumu un noslēguma pārskatu iesniedz trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma. Pēc iepriekšējā priekšfinansējuma dzēšanas Komisija veic galīgo maksājumu vai attiecīgajā gadījumā izdod galīgo līdzekļu atgūšanas rīkojumu, ja tāds nepieciešams, attiecībā uz kopīgo vadības iestādi. Komisija atceļ atlikušos saistību atlikumus.

3.   Ja programma ir pārtraukta tāpēc, ka partnervalstis noteiktajā termiņā neparaksta finansēšanas līgumus, budžeta saistības, kas jau noslēgtas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 1.B sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), paliek pieejamas visā laikposmā, kuram tās bija paredzētas, bet tās var izmantot tikai darbībām, kuras tiek veiktas tikai attiecīgajās dalībvalstīs. Budžeta saistības, kas jau ir uzņemtas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 4. sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), tiek atbrīvotas.

4.   Gadījumā, ja partnervalstis neparaksta finansēšanas līgumu vai ja Komisija pieņem lēmumu kopīgo darbības programmu izbeigt pirms datuma, kas paredzēts programmas darbības beigām, piemēro šādu procedūru:

a)

attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 1.B sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), summas, kas paredzētas attiecīgās kopīgās darbības programmas turpmāko gadu saistībām, izmanto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vajadzībām saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1638/2006 9. panta 10. punktā;

b)

attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 4. sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), summas, kas paredzētas attiecīgās kopīgās darbības programmas turpmāko gadu saistībām, izmanto, lai finansētu citas programmas un projektus, par kuriem ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006.

45. pants

Dokumentu glabāšana

Kopīgajai vadības iestādei un dažādajiem projektu saņēmējiem un partneriem septiņus gadus pēc programmas vai katra projekta atlikuma maksājuma jāsaglabā visi dokumenti, kas attiecas uz kopīgo darbības programmu un projektu, tostarp pārskati un attaisnojošie dokumenti, kā arī grāmatvedības pārskati un dokumenti un visi citi dokumenti, kas attiecas uz kopīgās darbības programmas vai katra projekta finansēšanu (tostarp – attiecībā uz kopīgo vadības iestādi – visi dokumenti, kas attiecas uz atlasi un līgumiem).

46. pants

Programmas izbeigšana

1.   Uzskata, ka kopīgā darbības programma ir izbeigta pēc tam, kad tiek veiktas šādas darbības:

a)	ir pabeigti visi līgumi, kas noslēgti saistībā ar attiecīgo programmu;

b)	tiek veikts galīgā atlikuma maksājums vai līdzekļu atgūšana;

c)	Komisija atceļ atlikušās saistības.

2.   Kopīgās darbības programmas izbeigšana neskar Komisijas tiesības vajadzības gadījumā veikt vēlākus finanšu pielāgojumus attiecībā uz kopīgo vadības iestādi vai projektu saņēmējiem, ja programmu vai projektu galīgā summa, par kuru var saņemt finansējumu, bija jāpārskata pēc pārbaudēm, kas veiktas pēc izbeigšanas datuma.

VII   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

47. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(2)  Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---