9.11.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1638/2006

(2006. gada 24. oktobris),

ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. un 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Lai Kopienas ārējo palīdzību padarītu efektīvāku, ir ierosināta jauna plānošanas un sniegšanas struktūra. Šī regula ir viens no vispārējiem instrumentiem, kas nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Savienības ārējām politikām.

(2)

Eiropadomes Kopenhāgenas 2002. gada 12. un 13. decembra sanāksmē apstiprināja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmē būtisku iespēju attīstīt attiecības ar kaimiņvalstīm, to pamatā liekot kopīgas politiskas un ekonomiskās vērtības un ka Eiropas Savienība arī turpmāk apņemas nepieļaut jaunu robežlīniju rašanos Eiropā un veicināt stabilitāti un labklājību Eiropas Savienībā un aiz tās jaunajām robežām.

(3)	Eiropadomes Briseles 2004. gada 17. un 18. jūnija sanāksmē vēlreiz uzsvēra, ka tā piešķir būtisku nozīmi sadarbības stiprināšanai ar šīm kaimiņvalstīm, pamatojoties partnerībā un kopīgās īpašumtiesībās un veidojot kopīgās demokrātijas un cilvēkattiecību ievērošanas vērtības.

(4)

Ciešu attiecību pamatā starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm vajadzētu būt ieguldījumam kopīgu vērtību veidošanā, ieskaitot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldi un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī tirgus ekonomikas, atvērtas, noteikumiem pakļautas un godīgas tirdzniecības, ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas principiem.

(5)

Ir svarīgi, lai šajā regulā paredzētā Kopienas palīdzība tiktu sniegta saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem un starptautiskajām konvencijām, kam pievienojusies Kopiena, dalībvalstis un partnervalstis, un lai tā tiktu sniegta, ņemot vērā starptautisko tiesību vispārīgos principus, kurus puses kopīgi pieņēmušas.

(6)	Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā pamatu līgumattiecībām sniedz partnerattiecību nolīgumi un sadarbības līgumi; Vidusjūras reģionā reģionālās sadarbības pamatu nodrošina Eiropas Vidusjūras reģiona partnerattiecības (“Barselonas process”), ko papildina asociācijas līgumu tīkls.

(7)

Eiropas kaimiņattiecību politikā Eiropas Savienība kopā ar partnervalstīm ir noteikusi prioritāšu kopumu, kas iestrādājamas vairākos rīcības plānos, par kuriem panākta kopīga vienošanās un kuri skar vairākas būtiskākās jomas un paredz īpašas darbības, ieskaitot politisko dialogu un reformas, tirdzniecības un ekonomikas reformu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību, tieslietas un iekšlietas, enerģētiku, transportu, informācijas sabiedrību, vidi, izpēti, pilsoniskās sabiedrības izveidi un sakarus starp konkrētām personām. Attīstība šo prioritāšu sasniegšanā palīdzēs pilnībā noskaidrot partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kā arī asociācijas līgumu iespējas.

(8)

Lai atbalstītu partnervalstu ieguldījumu kopīgo vērtību un principu stiprināšanā un to centienus, īstenojot rīcības plānus, Kopienai vajadzētu būt gatavai sniegt atbalstu šīm valstīm un atbalstīt dažādas sadarbības formas starp šīm valstīm un ES dalībvalstīm, lai veidotu kopīgas stabilitātes, drošības un labklājības zonu, kurā notiek būtiska ekonomiskā integrācija un politiskā sadarbība.

(9)

Politisko, ekonomikas un sociālo reformu veicināšana kaimiņvalstīs ir svarīgs Kopienas palīdzības mērķis. Vidusjūras reģiona valstīs šo mērķi papildus īstenos saskaņā ar “Stratēģisko partnerību ar Vidusjūras reģiona un Vidējo Austrumu valstīm”. Attiecību veidošanā ar Vidusjūras reģiona Ziemeļāfrikas kaimiņvalstīm tiks ņemti vērā attiecīgi elementi no Eiropas Savienības stratēģijas Āfrikai.

(10)

Ir svarīgi, lai atbalsts, kas tiek nodrošināts kaimiņu jaunattīstības valstīm Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros, būtu saskaņots ar Eiropas Kopienas attīstības politikas mērķiem un principiem, kā norādīts kopējā paziņojumā “Eiropas konsenss attīstības jomā” (2), ko 2005. gada 20. decembrī pieņēma Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija.

(11)	Eiropas Savienība un Krievija ir nolēmusi izveidot īpašu stratēģisku partnerību, nosakot četras kopīgas teritorijas; Kopienas palīdzība tiks izmantota, lai atbalstītu šīs partnerības veidošanu un veicinātu pārrobežu sadarbību robežreģionos starp Krieviju un Eiropas Savienības kaimiņvalstīm.

(12)

Ziemeļu dimensija ir pamats Eiropas Savienības sadarbībai ar Krieviju, Norvēģiju un Islandi un ir svarīgi, lai Kopienas palīdzība tiktu izmantota arī tādu darbību atbalstīšanai, kas veicinās šī pamata ieviešanu. Šīs politikas jaunie mērķi tiks izklāstīti politiskā deklarācijā un politikas pamatdokumentā, kas jāsagatavo, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas apstiprinātas 2005. gada 21. novembra Ziemeļu dimensijas ministru sanāksmē.

(13)

Sadarbībai ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm un palīdzības sniegšanai šīm valstīm būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Vidusjūras reģiona partnerību, kas noteikta ar Barselonas deklarāciju 1995. gada 28. novembrī, kā to apstiprināja Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerības desmitajai gadadienai veltītajā augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 28. novembrī, un būtu jāņem vērā vienošanās, kas panākta šajā kontekstā par brīvās tirdzniecības telpas izveidošanu precēm līdz 2010. gadam un asimetriskās liberalizācijas procesa sākšanu.

(14)	Ir svarīgi sekmēt gan sadarbību pie Eiropas Savienības ārējās robežas, gan starp partnervalstīm, it sevišķi tām, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu viena otrai.

(15)

Lai novērstu jaunu robežlīniju rašanos, ir sevišķi svarīgi novērst šķēršļus, kas kavē efektīvu pārrobežu sadarbību pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Pārrobežu sadarbībai būtu jāveicina integrēta reģionāla attīstība starp kaimiņu reģioniem un harmoniska teritoriālā integrācija Kopienā un tās kaimiņvalstīs. Šo mērķi vislabāk var sasniegt, apvienojot ārējās politikas mērķus un ekonomisko, un sociālo kohēziju.

(16)

Lai palīdzētu kaimiņvalstu partneriem sasniegt to mērķus un veicinātu sadarbību starp šīm valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēlams izveidot vienotu, politikā balstītu instrumentu, kas aizstātu daudzos pastāvošos instrumentus, nodrošinot to saskaņotību un vienkāršojot palīdzības programmu plānošanu un vadību.

(17)

Ar šo instrumentu būtu jāatbalsta arī pārrobežu sadarbība starp partnervalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodrošinot efektivitāti un darbojoties vienotā vadības mehānismā un īstenojot vienotu procedūru kopumu. Tam vajadzētu būt balstītam uz to pieredzi, kas iegūta, īstenojot kaimiņattiecību programmas laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam, un darbosies, pamatojoties uz tādiem principiem kā vairākgadu programmu plānošana, partnerība un līdzfinansēšana.

(18)	Ir svarīgi, lai robežreģioni, kas pieder Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm un pašlaik piedalās dalībvalstu un partnervalstu pārrobežu sadarbībā, varētu to darīt arī turpmāk, izmantojot pašu resursus.

(19)	Ar šo regulu attiecībā uz 2007. līdz 2013. gada periodu nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3) 37. punkta nozīmē.

(20)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(21)	Definējot īstenošanas noteikumus, kas reglamentēs pārrobežu sadarbības īstenošanu, un pieņemot stratēģijas dokumentus, rīcības programmas un īpašus pasākumus, kuri nav paredzēti stratēģijas dokumentos un kuru vērtība pārsniedz EUR 10 000 000 robežu, būtu jāpiemēro vadības procedūra.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt labāku sadarbību un progresīvu ekonomisko integrāciju starp Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(23)

Šī regula rada nepieciešamību atcelt Padomes Regulu (EEK) Nr. 1762/92 (1992. gada 29. jūnijs) par to finansiālās un tehniskās sadarbības protokolu īstenošanu, kas noslēgti starp Kopienu un Vidusjūras ārpuskopienas valstīm (5), Padomes Regulu (EK) Nr. 1734/94 (1994. gada 11. jūlijs) par finansiālo un tehnisko sadarbību ar Jordānas Rietumkrastu un Gazas sektoru (6) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1488/96 (1996. gada 23. jūlijs) par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās (7). Tāpat ar šo regulu aizstās Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 99/2000 (1999. gada 29. decembris) (TACIS) attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (8), kura zaudē spēku 2006. gada 31. decembrī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

1. pants

Temats un darbības joma

1.   Šī regula izveido kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, lai nodrošinātu Kopienas palīdzību labklājības un labu kaimiņattiecību attīstībai, iesaistot Eiropas Savienību un valstis un teritorijas, kas minētas pielikumā (turpmāk – “partnervalstis”).

2.   Kopienas palīdzību izmanto partnervalstu labā. Kopienas palīdzību var izmantot Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu un to reģionu kopīgam labumam, lai stiprinātu pārrobežu un reģionu sadarbību tajā nozīmē, kā tas noteikts 6. pantā.

3.   Eiropas Savienības pamatā ir tādas vērtības kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ar dialoga palīdzību un sadarbības ceļā veicinot partnervalstu tiekšanos pēc šīm vērtībām.

2. pants

Kopienas palīdzības apjoms

1.   Kopienas palīdzība veicina labāku Eiropas Savienības un partnervalstu sadarbību un pieaugošu ekonomisko integrāciju, un it īpaši partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, asociācijas līgumu un citu pašreizējo un turpmāko nolīgumu īstenošanu. Tas arī sekmē partnervalstu centienus nodrošināt labu pārvaldi un līdzsvarotu sociālo un ekonomisko attīstību.

2.   Kopienas palīdzību izmanto, lai atbalstītu pasākumus šādās sadarbības jomās:

a)	veicināt politisko dialogu un reformas;

b)	veicināt likumdošanas un reglamentējošo noteikumu pielīdzināšanu augstākiem standartiem visās jomās, kas saistītas ar partnervalstu attīstītu līdzdalību iekšējā tirgū un tirdzniecības pastiprināšanā;

c)

stiprināt valsts pārvaldes iestādes un iestādes, kas atbildīgas par politikas izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tajās jomās, kas aptvertas asociācijas, partnerības, sadarbības nolīgumos un citos daudzpusējos nolīgumos, kurus slēdz Kopiena un/vai tās dalībvalstis un partnervalstis nolūkā sasniegt šajā pantā minētos mērķus;

d)	veicināt tiesiskumu un labu pārvaldi, tostarp stiprināt valsts administrācijas efektivitāti un tiesas iestāžu objektivitāti un efektivitāti, kā arī atbalstīt korupcijas un krāpniecības apkarošanu;

e)	veicināt ilgtspējīgu attīstību visos aspektos;

f)	īstenojot reģionālus un vietēja līmeņa centienus gan lauku teritorijās, gan pilsētās, lai samazinātu nelīdzsvarotību un uzlabotu reģionālās un vietējās potenciālās attīstības iespējas;

g)	veicināt vides aizsardzību, dabas saglabāšanu un ilgtspējīgu dabas resursu, tostarp saldūdens un jūras resursu, pārvaldību;

h)	atbalstīt nabadzības izskaušanas politiku, lai palīdzētu sasniegt ANO Tūkstošgades Attīstības mērķus;

i)

atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu sociālo attīstību, sociālo integrāciju, dzimumu līdztiesību, nediskriminēšanu, nodarbinātību un sociālo aizsardzību, tostarp migrējošo darba ņēmēju aizsardzību, sociālos dialogus un arodbiedrību tiesību un darba pamatnoteikumu ievērošanu, tostarp attiecībā uz bērnu darbu;

j)

atbalstīt politikas, kas veicinātu veselību, izglītošanu un apmācību, ne tikai attiecībā uz izplatītākajām infekcijas slimībām, neinfekcijas slimībām un traucējumiem, bet arī uz pakalpojumu pieejamību, izglītību par to, kā saglabāt labu veselību, ieskaitot reproduktīvo veselību meitenēm un sievietēm;

k)	veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī sieviešu un bērnu tiesības;

l)	atbalstīt demokratizāciju, tostarp palielinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, atbalstot mediju plurālismu, kā arī veicot vēlēšanu novērošanu un palīdzību vēlēšanās;

m)	veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību, un jo īpaši nevalstisko organizāciju attīstību;

n)	atbalstīt tirgus ekonomikas attīstību, tostarp pasākumus privātā sektora attīstībai un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, investīciju veicināšanai un globālās tirdzniecības stiprināšanai;

o)

veicināt sadarbību enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarēs, tostarp to savstarpējo sadarbību, sadarbības tīklus un to darbības, pastiprinot starptautiskā transporta un enerģētikas darbību aizsardzību un drošību un veicinot atjaunīgus enerģijas avotus, energoefektivitāti un ekoloģisko transportu;

p)	nodrošināt atbalstu pasākumiem, kas cenšas palielināt iedzīvotāju pārtikas drošumu, jo īpaši sanitārajā un fitosanitārajā jomā;

q)	garantēt efektīvu un drošu robežu pārraudzību;

r)

atbalstīt reformu un palielināt darbības kapacitāti tieslietās un iekšlietās, tostarp tādās jomās kā patvērums, migrācija un atpakļuzņemšana, un cilvēku tirdzniecības, kā arī terorisma un organizētās noziedzības apkarošana un novēršana, tostarp tās finansēšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un nodokļu krāpniecības apkarošana un novēršana;

s)	atbalstīt administratīvo sadarbību, lai uzlabotu pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu sistēmas jomā, lai cīnītos pret nodokļu atcelšanu un izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas;

t)	veicināt līdzdalību Kopienas izpētes un inovāciju darbībās;

u)	veicināt sadarbību starp ES un partnervalstu augstākās izglītības izstādēm, veicināt skolotāju, pētnieku un studentu mobilitāti;

v)	veicināt dažādu kultūru dialogu, sakarus starp konkrētām personām, tostarp sakarus ar imigrantu kopienām dalībvalstīs, pilsonisko sabiedrību sadarbību, kultūras iestādes un jauniešu apmaiņas pasākumus;

w)	atbalstīt sadarbību nolūkā aizsargāt vēsturisko un kultūras mantojumu un veicināt tā attīstības potenciālu, tostarp ar tūrisma palīdzību;

x)	atbalstīt partnervalstu līdzdalību Kopienas programmās un aģentūrās;

y)	atbalstīt pārrobežu sadarbību ar vietēja līmeņa kopējām iniciatīvām, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību robežreģionos un integrētu teritorijas attīstību gar Kopienas ārējo robežu;

z)	veicināt reģionālo un apakšreģionālo sadarbību un integrāciju, tostarp vajadzības gadījumā ar valstīm, kuram šīs regulas izpratnē nav tiesības saņemt Kopienas palīdzību;

aa)	nodrošināt atbalstu pēckrīzes situācijās, ieskaitot atbalstu bēgļiem un pārvietotajām personām un palīdzību, sagatavojoties dabas katastrofām;

bb)	veicināt komunikāciju un sekmēt informācijas apmaiņu starp partneriem par pasākumiem un aktivitātēm, kas tiek finansēti saskaņā ar šīm programmām;

cc)	risināt kopīgas problēmas, kas attiecas uz abām sadarbības pusēm un citus mērķus, kas savietojami ar šīs regulas darbības sfēru.

3. pants

Politiskais pamatojums

1.   Kopīgo politisko pamatojumu Kopienas palīdzības programmu veidošanai šajā regulā nosaka partnerības un sadarbības, asociācijas un citi līdzīgi pašreizēji vai nākotnes nolīgumi, kas varētu noteikt attiecības ar partnervalstīm, atbilstoši Komisijas paziņojumi un Padomes atzinumi, kas izklāsta vadlīnijas Eiropas Savienības politikas virzībai uz šīm valstīm. Kopīgi rīcības plāni vai citi līdzīgi dokumenti sniedz galvenos atbalsta punktus, nosakot Kopienas palīdzības priekšrocības.

2.   Ja Eiropas Savienība un tās partnervalstis nav noslēgušas nolīgumus, kas minēti 1. punktā, Kopienas palīdzība tiek sniegta gadījumā, ja to uzskata par lietderīgu Eiropas Savienības politikas mērķu sasniegšanā, un to plāno, pamatojoties uz šiem mērķiem.

4. pants

Papildināmība, partnerība un līdzfinansēšana

1.   Šajā regulā paredzētā Kopienas palīdzība parasti papildina vai veicina atbilstošas valsts, reģionālās vai vietējās stratēģijas un pasākumus.

2.   Šajā regulā paredzētā Kopienas palīdzība parasti tiek sniegta partnerībā starp Komisiju un saņēmējvalstīm. Kur vien iespējams, partnerībā iesaistāmas valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgās iestādes.

3.   Saņēmējvalstis, kad iespējams, iesaista attiecīgos atbilstīgā teritoriālā līmeņa partnerus programmu un projektu sagatavošanā, īstenošanā un monitoringā, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī.

4.   Šajā regulā paredzētajai Kopienas palīdzībai parasti tiek nodrošināts līdzfinansējums no saņēmējvalstīm, izmantojot sabiedriskos fondus, saņēmēju ieguldījumus vai citus finanšu avotus. Līdzfinansējuma prasības var atcelt pienācīgi pamatotos gadījumos un ja tas ir nepieciešams pilsoniskās sabiedrības attīstības un nevalstisko dalībnieku atbalstam un pasākumiem, kas paredzēti cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanai un demokratizācijas atbalstam.

5. pants

Saskaņotība, savietojamība un koordinēšana

1.   Saskaņā ar šo regulu finansētās programmas un projekti atbilst Eiropas Savienības politikai. Tie ir saskaņā ar noslēgtajiem nolīgumiem starp Kopienu, tās dalībvalstīm un partnervalstīm un ievēro to noslēgto daudzpusējo nolīgumu un starptautisko konvenciju saistības, tostarp par cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un labu pārvaldi.

2.   Komisijai un ES dalībvalstis nodrošina saskaņotību starp šajā regulā paredzēto Kopienas palīdzību un finanšu palīdzību, ko Kopiena un dalībvalstis sniedz, izmantojot citus iekšējos un ārējos finanšu instrumentus, un ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību.

3.   Komisija un dalībvalstis nodrošina savu palīdzības programmu koordināciju, lai pakāpeniski palielinātu palīdzības sniegšanas efektivitāti un lietderīgumu, ievērojot izstrādātās pamatnostādnes sadarbības koordinācijas uzlabošanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai. Koordinācija ietver regulāras apspriedes un biežu atbilstošas informācijas apmaiņu dažādos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši nozares līmenī, un koordinācija ir būtisks posms Kopienas un dalībvalstu plānošanas procesos.

4.   Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija veic nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu un sadarbību starp daudzpusējām un reģionālām organizācijām un iestādēm kā starptautiskām finanšu institūcijām, Apvienotajām Nācijām, fondiem un programmām un ziedotājiem, kas nav no Eiropas Savienības.

II SADAĻA

PROGRAMMU PLĀNOŠANA UN FONDU ASIGNĒŠANA

6. pants

Programmu veidi

1.   Šajā regulā paredzētā Kopienas palīdzība tiek īstenota, izmantojot:

a)

valstu, daudzvalstu un pārrobežu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 7. pantu, aptverot: i) valstu vai daudzvalstu programmas, kas nodrošina palīdzību vienai partnervalstij vai veido reģionālu vai apakšreģionālu sadarbību starp divām vai vairākām partnervalstīm un kurās var piedalīties dalībvalstis; ii) pārrobežu sadarbības programmas, kas nodrošina sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām partnervalstīm, un kas norisinās kaimiņu reģionos pie to kopējās Kopienas ārējās robežas.

b)	9. pantā minētās kopīgās darbības programmas pārrobežu sadarbībai, 12. pantā minētās ikgadējās rīcības programmas un 13. pantā minētos īpašos pasākumus.

2.   Daudzvalstu programmās var iekļaut vairāku reģionu sadarbības pasākumus. Šajā regulā transreģionālā sadarbība nozīmē dalībvalstu un partnervalstu sadarbību, kuras mērķis ir risināt kopīgas problēmas kopīgās interesēs un kura notiek jebkur dalībvalstu un partnervalstu teritorijā.

7. pants

Programmu plānošana un fondu asignēšana

1.   Lai īstenotu valstu vai daudzvalstu programmas, pieņem stratēģijas dokumentus saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru. Stratēģijas dokumenti raksturo politisko pamatojumu un rīcības plānus, kas noteikti 3. pantā, kā arī atbilst 4. un 5. pantā noteiktajiem principiem un kārtībai. Stratēģijas dokumentus izstrādā laika posmam, kas saskaņots ar politikā noteiktajām priekšrocībām, un tajos iekļauj daudzgadīgas paredzētās programmas, ieskaitot paredzēto daudzgadīgo finansiālo asignējumu un tos prioritāros mērķus katrai valstij vai reģionam, kuri ir saskaņā ar 2. panta 2. punktā uzskaitītajiem. Tos pārskata vidusposma pārskatā vai kad vien nepieciešams, un tos groza saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. panta 2. punktā.

2.   Izstrādājot valstu vai daudzvalstu programmas, Komisija pēc pārskatāmiem un objektīviem kritērijiem nosaka asignējumus katrai programmai, ņemot vērā iesaistītā reģiona vai valsts īpašo raksturojumu un vajadzības, Eiropas Savienības un attiecīgās valsts sadarbības centienu apmērus, panākumus kopīgi nosprausto mērķu īstenošanā, tostarp attiecībā uz pārvaldi un reformu, kā arī uz pārvaldes un Kopienas palīdzības apgūšanas spēju.

3.   Vienīgi pārrobežu sadarbības nolūkā un lai izstrādātu kopīgas darbības programmas, kā minēts 9. panta 1. punktā, sadarbības programmu indikatīvos daudzgadu asignējumus un teritoriālās vienības, kas tiesīgas piedalīties katrā no programmām, saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru, pieņem vienu vai, ja nepieciešams, vairākus stratēģijas dokumentus. Šos stratēģijas dokumentus izstrādā, ņemot vērā 4. un 5. pantā izklāstītos principus un kārtību, un tie principā aptver līdz pat septiņu gadu laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

4.   Komisija nosaka līdzekļu sadalījumu pārrobežas reģionu sadarbības programmām atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, iesaistīto reģionu iedzīvotāju skaitam un citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt sadarbības intensitāti, piemēram, pierobežas reģiona īpašām iezīmēm, administratīvajai kapacitātei un spējām apgūt Kopienas palīdzību.

5.   Saskaņā ar šo regulu Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) piedalās izstrādātajās un īstenojamajās pārrobežu sadarbības programmās. Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu robežām ar partnervalstīm summa ir paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (9).

6.   Demokrātijas krīzes vai draudu gadījumā tiesiskumam, cilvēktiesībām un pamatbrīvībai, dabas katastrofas vai cilvēka izraisītas katastrofas gadījumā var tikt izmantota ārkārtējā procedūra, lai veiktu speciālu stratēģijas dokumentu pārskatu. Šis pārskats nodrošinās saskaņotību starp Kopienas palīdzību, kuru nodrošina saskaņā ar šo regulu, un palīdzību, kuru nodrošina citi Kopienas finanšu instrumenti, ieskaitot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) (10), ar ko izveido stabilitātes instrumentu.

III SADAĻA

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

8. pants

Valstis, kas ģeogrāfiski tiesīgas iesaistīties

1.   Šīs regulas 6. panta 1. punkta a) ii apakšpunktā minētās pārrobežu sadarbības programmas var attiekties uz sekojošiem pierobežas reģioniem:

a)	visas teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 3. līmenim vai ir tam līdzvērtīgas, pie sauszemes robežas starp dalībvalstīm un partnervalstīm;

b)	visas teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 3. līmenim vai ir tam līdzvērtīgas, pie būtiskas nozīmes jūras krustceļiem;

c)	visas krasta teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 2. līmenim vai ir tam līdzvērtīgas un atrodas pie jūras baseina, kas kopīgs dalībvalstīm un partnervalstīm.

2.   Lai nodrošinātu pašreizējās sadarbības turpināšanu un citos pamatotos gadījumos, teritoriālajām vienībām, kas piekļaujas 1. punktā minētajām vienībām, var atļaut piedalīties pārrobežu sadarbībā, ievērojot noteikumus, kas iekļauti 7. panta 3. punktā minētajos stratēģijas dokumentos.

3.   Kad pārrobežu sadarbības programmas, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, ir izstrādātas, Komisija var, saskaņojot ar partneriem, izteikt priekšlikumu par to, ka piedalīšanās sadarbībā var tikt attiecināts uz visām NUTS 2. līmeņa teritoriālajām vienībām, kuru teritorijā atrodas NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības.

4.   Būtiskas nozīmes jūras krustceļu saraksts Komisija nosaka stratēģijas dokumentos, kas minēti 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz attālumu un citiem atbilstošiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem kritērijiem.

9. pants

Plānošana

1.   Šajā regulā paredzēto pārrobežu sadarbību realizē daudzgadu programmās, kurās ietilpst divu robežvalstu vai robežvalstu grupas sadarbības daudzgadu pasākumi, kas veicina noteiktu priekšrocību kopuma īstenošanu un kas var tikt īstenotas, izmantojot Kopienas palīdzību (turpmāk – “kopīgās darbības programmas”). Kopīgās darbības programmas ir balstītas uz stratēģijas dokumentiem, kas minēti 7. panta 3. punktā.

2.   Kopīgās darbības programmas nozīmīgām sauszemes robežvalstīm un jūras robežvalstīm izstrādā attiecībā uz katru robežu atbilstīgajā teritoriālajā līmenī un tajās ietilpst tās teritoriālās vienības, kas pieder vienai vai vairākām dalībvalstīm un vienai vai vairākām partnervalstīm, un kas tiesīgas iesaistīties programmās.

3.   Kopīgās darbības programmas attiecībā uz piekrastes reģioniem ir daudzpusējas, un tajās ietilpst atbilstīgas teritoriālās vienības, kurām ir kopīgs jūras baseins, kas pieder vairākām valstīm, ieskaitot vismaz vienu dalībvalsti un vienu partnervalsti, ņemot vērā to institucionālo sistēmu un partnerības principu. Tajās var iekļaut divpusējas darbības vienas dalībvalsts un vienas partnervalsts sadarbības atbalstam. Šīs programmas ir cieši saskaņotas ar pārvalstu sadarbības programmām, kuras daļēji dublē ģeogrāfisko pārklājumu un kuras izveidotas Eiropas Savienībā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1083/2006.

4.   Kopīgās darbības programmas izstrādā iesaistītās dalībvalstis un partnervalstis atbilstošā teritoriālā līmenī atbilstoši to institucionālajai sistēmai, ņemot vērā partnerības principu, kas noteikts 4. pantā. Parasti šo programmu darbības laika posms ir septiņi gadi – no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

5.   Citas valstis, kas nepiedalās kopīgā darbības programmā un kurām nav kopīga jūras baseina, var tikt piesaistītas kā kopīgajai darbības programmai un saņemt Kopienas palīdzību atbilstīgi to īstenošanas noteikumu nosacījumiem, kas minēti 11. pantā.

6.   Viena gada laikā pēc 7. panta 3. punktā minēto stratēģijas dokumentu apstiprināšanas, programmas dalībvalstis kopīgi iesniedz Komisijai pieteikumus kopīgajām darbības programmām. Komisija pieņem katru kopīgo darbības programmu, izvērtējot tās atbilstību šai regulai un īstenošanas noteikumiem.

7.   Kopīgās darbības programmas var tikt pārskatītas pēc programmas dalībvalstu, programmā iesaistīto robežreģionu vai Komisijas iniciatīvas, lai ņemtu vērā izmaiņas sadarbības prioritātēs, sociālekonomiskajā attīstībā, pēc attiecīgo pasākumu īstenošanas un monitoringa un novērtēšanas procesa novērotajiem rezultātiem, un tām vajag piemērot pieejamo palīdzības apmēru un pārdalīt resursus.

8.   Pēc kopējo darbības programmu piemērošanas Komisija noslēdz finanšu līgumu ar partnervalstīm saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (11). Finanšu līgums ietver tiesību normas, kas ir nepieciešamas, lai īstenotu kopīgo darbības programmu, un šo līgumu būtu jāparaksta arī kopīgajai vadības iestādei, kas minēta 10. pantā.

9.   Programmas dalībvalstis, ievērojot partnerības principu, kopīgi izvēlēsies tos pasākumus, kas atbilst kopīgo darbības programmu priekšrocībām un kopīgās programmas pasākumus, kas saņems Kopienas palīdzību.

10.   Īpašos un atbilstīgi pamatotos gadījumos, kad:

a)	kopīgo darbības programmu nevar izstrādāt, jo radušās partnerības problēmas starp programmā iesaistītajām valstīm vai starp Eiropas Savienību un partnervalsti;

b)	vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam dalībvalstis vēl nav iesniegušas Komisijai kopīgo darbības programmu;

c)	partnervalsts neparaksta finanšu līgumu līdz gada beigām pēc programmas pieņemšanas;

d)	kopīgo darbības programmu nevar īstenot dalībvalstu savstarpējo nesaskaņu dēļ;

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo (ajām) dalībvalsti (īm) veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu attiecīgajai dalībvalsti izmantot ERAF iemaksu programmā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1083/2006.

10. pants

Programmu vadība

1.   Kopīgās darbības programmas principā īsteno ar kopīgas vadības starpniecību, ko nodrošina kopīga vadības iestāde, kas atrodas dalībvalstī. Kopīgajai vadības iestādei var palīdzēt apvienotais tehniskais sekretariāts.

2.   Programmas dalībvalstis izņēmuma kārtā var piedāvāt Komisijai, lai kopīgā vadības iestāde būtu izvietota partnervalstī ar nosacījumu, ka noteiktā iestāde atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 attiecīgajos noteikumos.

3.   Šajā regulā “kopīga vadības iestāde” ir jebkura valsts vai privāta iestāde vai organizācija, tostarp pati valsts, nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī, ko kopīgi iecēlusi dalībvalsts vai dalībvalstis un partnervalsts vai partnervalstis, kas sadarbojas kopīgā darbības programmā, kurai ir finansiālā un administratīvā kapacitāte, lai vadītu Kopienas palīdzību, un ir juridiskā kapacitāte, lai noslēgtu līgumus saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem.

4.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par kopīgo darbības programmu vadīšanu un īstenošanu saskaņā ar drošas tehniskas un finansiālas administrācijas principu, un, lai nodrošinātu darbību likumību un regularitāti. Šim nolūkam tai nodrošina attiecīgu vadību, kontroli un grāmatvedības sistēmas un standartus.

5.   Kopīgas darbības programmas vadības un kontroles sistēma nodrošina atbilstīgu vadības, sertifikācijas un revīzijas funkciju sadalījumu, vai nu skaidri nošķirot pienākumus vadības iestādē vai arī nozīmējot atsevišķas sertifikācijas un revīzijas struktūras.

6.   Lai ļautu kopīgās darbības programmas pienācīgi sagatavot īstenošanai, pēc tās parakstīšanas un pirms finanšu līguma parakstīšanas Komisija var atļaut kopīgajai vadības iestādei izmantot daļu no programmas budžeta, lai sāktu finansēt, piemēram, vadības iestādes saimniecisko darbības izmaksas, tehnisko palīdzību un citus sagatavošanās pasākumus. Sīkākus šīs sagatavošanas stadijas nosacījumus iekļauj īstenošanas noteikumos, kas minēti 11. pantā.

11. pants

Īstenošanas noteikumi

1.   Īstenošanas noteikumus, kas nosaka konkrētus noteikumus šīs sadaļas īstenošanai, pieņem saskaņā procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

2.   Īstenošanas noteikumi attiecas uz tādiem jautājumiem kā līdzfinansēšanas likme, kopīgu darbības programmu sagatavošana, kopīgo iestāžu iecelšana un funkcijas, uzraudzības un atlases komiteju un apvienotā sekretariāta loma un funkcijas, tiesības uz izdevumiem, kopīgu projektu atlase, sagatavošanas stadija, Kopienas palīdzības tehniskā un finanšu vadība, finanšu kontrole un revīzija, uzraudzība un novērtēšana, redzamība un informatīvi pasākumi potenciālajiem saņēmējiem.

IV SADAĻA

ĪSTENOŠANA

12. pants

Rīcības programmu apstiprināšana

1.   Pamatojoties uz 7. panta 1. punktā norādītājiem stratēģijas dokumentiem izstrādātās rīcības programmas parasti apstiprina uz gadu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Izņēmuma kārtā, piemēram, ja rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija var apstiprināt pasākumus ārpus rīcības programmām, pamatojoties uz 7. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un indikatīvajām daudzgadu programmām, saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un noteikumiem, kas attiecas uz rīcības programmām.

2.   Rīcības programmas nosaka mērķus, rīcības jomas, sagaidāmos rezultātus, vadības procedūras un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajās ņem vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot iepriekšējās Kopienas palīdzības programmas. Tajās apraksta finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto līdzekļu daudzumu un plānoto īstenošanas grafiku. Tajās nosaka tos darbības rādītājus, kurus uzrauga, īstenojot saskaņā ar šīm programmām finansētos pasākumus.

3.   Pārrobežu sadarbībai Komisija pieņem kopīgas programmas saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

4.   Komisija rīcības programmas un kopīgās pārrobežu sadarbības programmas iesniedz Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm vienu mēnesi pēc to pieņemšanas.

13. pants

Tādu īpašu pasākumu apstiprināšana, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos un indikatīvajās daudzgadu programmās

1.   Neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību vai apstākļu gadījumā Komisija apstiprina īpašus pasākumus, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos vai orientējošās daudzgadu programmās (turpmāk – “īpaši pasākumi”).

Īpašos pasākumus var arī izmantot, lai finansētu darbības, atvieglotu pāreju no ārkārtas palīdzības uz ilgtermiņa attīstības darbībām, kuras paredzētas, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir labāk sagatavota periodiskām krīzēm.

2.   Kad šādu pasākumu izmaksas pārsniedz EUR 10 000 000, Komisija tos apstiprina saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā, nedrīkst izmantot īpašo pasākumu labošanai, piemēram, tehniskiem pielāgojumiem, īstenošanas perioda pagarināšanai, asignējumu pārdalīšanai paredzamajā budžetā vai budžeta apjoma palielināšanai mazāk par 20 % no sākotnējā budžeta, ar noteikumu, ka šie labojumi neietekmē sākotnējos mērķus, kas izklāstīti Komisijas lēmumā.

3.   Īpašie pasākumi aprakstā nosaka mērķus, rīcības jomas, sagaidāmos rezultātus, izmantotās vadības procedūras un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajā apraksta finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto līdzekļu apjomu un plānoto īstenošanas grafiku. Tajās nosaka tos darbības rādītājus, kas jāuzrauga, īstenojot īpašos pasākumus.

4.   Komisija īpašo pasākumu, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000 000, aprakstu nosūta Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

14. pants

Partneri, kas tiesīgi saņemt finansējumu

1.   Šie partneri ir tiesīgi uz šajā regulā minēto finansējumu, lai īstenotu rīcības programmas, kopīgās pārrobežu sadarbības programmas un īpašos pasākumus:

a)	partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

b)	tādas partnervalstu decentralizētas vienības kā reģioni, departamenti, provinces un municipalitātes;

c)	kopuzņēmumi, ko kopīgi izveidojušas partnervalstis un reģioni, un Kopiena;

d)	starptautiskas organizācijas, ieskaitot reģionālas organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācija, departamenti un misijas, starptautiskas finanšu iestādes un attīstības bankas, ja tās sniedz savu ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanai;

e)	Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai realizētu tāda veida atbalsta pasākumus, kas minēti 16. pantā;

f)	Eiropas Savienības aģentūras;

g)

kā arī šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vienības un iestādes saskaņā ar 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ja tās sniedz savu ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanai: i) sabiedriskas vai daļēji valsts iestādes, vietējās pašvaldības vai juridiskas personas un to apvienības; ii) kompānijas, uzņēmumi un citas privātas organizācijas, un uzņēmēji; iii) finanšu iestādes, kas piešķir, veicina un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos; iv) punkta h) apakšpunktā minētās nevalstiskas institūcijas; v) fiziskas personas;

h)

šādas nevalstiskas iestādes: i) nevalstiskas organizācijas; ii) organizācijas, kas pārstāv nacionālās un/vai etniskās minoritātes; iii) vietējo iedzīvotāju grupas un tirgotāju asociācijas; iv) kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses; v) vietējās organizācijas (ieskaitot organizāciju tīklus), kas darbojas decentralizētā reģionālā sadarbībā un integrācijā; vi) patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, izpētes un zinātnes organizācijas; vii) universitātes; viii) baznīcas un reliģiskas asociācijas un kopienas; ix) plašsaziņas līdzekļi; x) pārrobežu asociācijas, nevalstiskās asociācijas un neatkarīgie fondi.

2.   Gadījumos, kad ir svarīgi veicināt šīs regulas mērķu sasniegšanu, Kopienas atbalstu var piešķirt iestādēm vai institūcijām, kas nav tieši minētas šajā pantā.

15. pants

Pasākumu veidi

1.   Kopienas palīdzība izmantojama, lai finansētu programmas, projektus un jebkura veida pasākumus, kas veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu.

2.   Kopienas palīdzību var arī izmantot:

a)	lai finansētu tehniskās palīdzības un mērķtiecīgus administratīvus pasākumus, tostarp tādus administratīvās sadarbības pasākumus, kuros iesaistīti valsts sektora eksperti no programmā iesaistītajām dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm;

b)	lai finansētu ieguldījumus un ar ieguldījumiem saistītas darbības;

c)	ieguldījumiem EIB vai citā finanšu starpniecības iestādē, saskaņā ar 23. pantu, aizdevuma finansēšanai, ieguldīšanai akcijās, garantiju fondos vai investīciju fondos;

d)	izņēmuma gadījumos parādu atvieglošanas programmām saskaņā ar starptautisku parādu atvieglošanas programmu;

e)

nozaru vai vispārējā budžeta atbalstam, ja partnervalsts valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārredzama, uzticama un efektīva, un kur tā ir izveidojusi pietiekami noformulētas nozaru vai makroekonomiskās politikas, kuras ir apstiprinājuši galvenie līdzekļu devēji, attiecīgā gadījumā ieskaitot starptautiskās finanšu institūcijas;

f)	lai nodrošinātu procentu likmju subsidēšanu, it sevišķi vides aizņēmumiem;

g)	lai nodrošinātu apdrošināšanu pret nekomerciāla rakstura riskiem;

h)	lai ieguldītu fondā, ko nodibinājusi Kopiena, tās dalībvalstis, starptautiskas un reģionālas organizācijas, citi līdzekļu devēji vai partnervalstis;

i)	lai ieguldītu starptautisko finanšu institūciju vai reģionālo attīstības banku kapitālā;

j)	lai finansētu izdevumus, kas nepieciešami efektīvai to valstu projektu un programmu administrācijai un uzraudzībai, kurām piešķirta Kopienas palīdzība;

k)	lai finansētu mikroprojektus;

l)	pārtikas nodrošināšanas pasākumiem.

3.   Kopienas palīdzību parasti neizmanto, lai segtu nodokļus, muitas nodokļus un citus fiskālos maksājumus.

16. pants

Atbalsta pasākumi

1.   Kopienas finansējums var arī segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, kontroles, uzraudzības, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas tiešā veidā nepieciešamas šīs regulas īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, sanāksmēm, informācijai, informētības palielināšanai, publicēšanas darbībām un apmācībai, tostarp partneriem paredzētiem mācību pasākumiem, kas dotu tiem iespēju iesaistīties dažādos programmu posmos, izdevumus, kas saistīti ar datortīkliem informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kā arī visus citus administratīva un tehniska atbalsta izdevumus, kas Komisijai var rasties programmas vadīšanas laikā. Tā arī segs izdevumus par Komisijas delegācijām administrēšanas atbalstam, kas nepieciešams, lai vadītu finansētās darbības saskaņā ar šo regulu.

2.   Šo atbalsta aktivitāšu kopumam nav noteikti jābūt iekļautam daudzgadu programmā un tādēļ tos var finansēt ārpus stratēģijas dokumentiem un indikatīvajām daudzgadu programmām. Tomēr tās var arī finansēt saskaņā ar indikatīvajām daudzgadu programmām. Saskaņā ar 13. pantu Komisija apstiprina atbalsta pasākumus, kas neietilpst indikatīvajās daudzgadu programmās.

17. pants

Līdzfinansējums

1.   Šajā regulā minētie pasākumi var saņemt līdzfinansējumu, tai skaitā no:

a)	dalībvalstīm, to reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī valsts iestādēm un daļēji valsts iestādēm;

b)	EEZ valstīm, Šveicei un citām donorvalstīm, un it īpaši no to valsts aģentūrām un aģentūrām ar daļējām pašpārvaldes tiesībām;

c)	starptautiskām organizācijām, ieskaitot reģionālās organizācijas, un it īpaši no starptautiskajām un reģionālajām finanšu institūcijām;

d)	kompānijām, firmām, citām privātām organizācijām un tirdzniecības uzņēmumiem, un citām nevalstiskām institūcijām;

e)	partnervalstīm un reģioniem, kas saņem fondu finansējumu.

2.   Paralēlā līdzfinansējuma gadījumā projekts vai programma tiek sadalīts vairākos skaidri nosakāmos apakšprojektos, no kuriem katru finansē cits partneris, nodrošinot līdzfinansējumu tā, ka ir nosakāms finansējuma mērķis. Kopīgā līdzfinansējuma gadījumā kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un resursi tiek apvienoti tā, ka projektā vai programmā nav iespējams noteikt kādas specifiskas darbības finanšu avotu.

3.   Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un vadīt fondus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto organizāciju vārdā, lai īstenotu kopīgos pasākumus. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantu šādus fondus uzskata par asignētiem ieņēmumiem.

18. pants

Vadības procedūras

1.   Komisija ievieš šajā regulā paredzētās darbības saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

2.   Komisija var uzticēt valsts iestāžu uzdevumus un it īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus iestādēm, kas norādītas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja tās ir starptautiskā mērogā atzītas, saderīgas ar starptautiski atzītām pārvaldes un kontroles sistēmām un tās atrodas pārrauga valsts iestāžu pārraudzībā.

3.   Komisija ar partnervalstīm var noslēgt pamatnolīgumus, kuros noteikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu Kopienas palīdzības īstenošanu un Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

4.   Decentralizētas vadības gadījumā Komisija var izlemt izmantot saņēmējpartnera valsts vai reģiona iepirkuma vai dotāciju metodes, ja:

a)	saņēmējpartnera valsts vai reģiona metodes atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienādas procedūras un nediskriminācijas principiem un novērš interešu konfliktu;

b)	saņēmējpartnera valsts vai reģions apņemas regulāri pārbaudīt, lai Kopienas budžeta finansētās darbības tiek pienācīgi īstenotas, veikt attiecīgos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un, ja nepieciešams, uzsākt procedūras, lai atgūtu nepamatoti samaksātos naudas līdzekļus.

19. pants

Budžeta saistības

1.   Budžeta saistības tiek pildītas, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar 9. panta 6. punktu, 12. panta 1. punktu, 13. panta 1. punktu un 16. panta 2. punktu.

2.   Budžeta saistības, kas paredzētas vairākos finanšu gados īstenojamiem pasākumiem, var sadalīt uz vairākiem gadiem daļās, kas aptver vienu gadu.

3.   Kopienas finansējums sniedzams šādās juridiskās formās, inter alia, finansēšanas līguma, dotāciju līguma, iepirkuma līguma un darba līguma formā.

20. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Ikviens līgums, ko noslēdz saskaņā ar šo regulu, ietver noteikumus, kas nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz pārkāpumiem, krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (12), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14).

2.   Līgums dod īpašas tiesības Komisijai un Revīzijas palātai veikt revīziju, tostarp dokumentu revīziju vai revīziju uz vietas jebkuram līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam, kas ir saņēmis Kopienas līdzekļus. Tas arī īpaši pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Visi līgumi, kas noslēgti, lai īstenotu Kopienas palīdzību, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas 2. punktā paredzētās tiesības pēc līgumu īstenošanas un tās laikā.

21. pants

Dalība konkursos un līgumos

1.   Iepirkuma vai dotāciju līgumu konkursos, kuri tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, var piedalīties jebkura fiziska persona, kas ir valstpiederīga Kopienas dalībvalstij, valstij, kura saskaņā ar šo regulu ir saņēmējvalsts, Pirmsiestāšanās instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (15), saņēmējvalstij vai EEZ dalībvalstij, kā arī jebkura šajās valstīs dibināta juridiska persona.

2.   Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut konkursos piedalīties fiziskām personām no valsts, kam ar kaimiņvalstīm ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari, kā arī juridiskām personām, kuras dibinātas šādā valstī, un izmantot piegādes un materiālus ar citu izcelsmi.

3.   Iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, var piedalīties arī jebkura fiziska persona, kura ir valstspiederīga jebkurai citai valstij, kas nav minēta 1. punktā, vai jebkura šādā valstī dibināta juridiska persona, ja ir izveidota savstarpēja piekļuve ārējai palīdzībai. Savstarpēju piekļuvi piešķir, ja vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām dalībvalstis un attiecīgo saņēmējvalsti.

Savstarpēju piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai ievieš ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Šādu lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību, un tas ir spēkā vismaz vienu gadu.

Savstarpējas piekļuves piešķiršana Kopienas ārējai palīdzībai balstās uz Kopienas un citu atbalsta sniedzēju salīdzinājumu, un to īsteno nozares līmenī vai valsts līmenī neatkarīgi no tā, vai tā ir atbalsta sniedzēja valsts vai saņēmējvalsts. Lēmums par šāda savstarpīguma piešķiršanu atbalsta sniedzējai valstij balstās uz šāda atbalsta sniedzēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem. Īstenojot procedūru, kas aprakstīta šajā punktā, apspriežas ar saņēmējvalstīm.

4.   Saskaņā ar šo regulu finansēto iepirkuma un dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties starptautiskas organizācijas.

5.   Līgumu noslēgšanas procedūru kontekstā ierosinātajiem speciālistiem nav jāievēro iepriekš izklāstītie noteikumi par valsts piederību.

6.   Visu pasūtījumu un materiālu, kas iepirkti atbilstīgi līgumiem, kurus finansē saskaņā ar šo regulu, izcelsmes vieta ir Kopiena vai valsts, kas ir tiesīga veikt piegādi saskaņā ar šo pantu. Jēdziens “izcelsme” šīs regulas nolūkā ir definēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.

7.   Atbilstoši pamatotos gadījumos Komisija var atļaut iepirkuma un dotāciju līgumu piešķiršanā piedalīties fiziskām personām, kas nav 1., 2. un 3. punktā minēto valstu valstspiederīgie, un juridiskām personām, kuras nav izveidotas 1., 2. un 3. punktā minētajās valstīs, vai pirkt piegādes vai materiālus, kuru izcelsme atšķiras no 6. punktā noteiktās izcelsmes. Izņēmumus var pamatot ar produktu un pakalpojumu trūkumu atbilstīgo valstu tirgos, ārkārtas steidzamību, kā arī ar iespējamu projekta, programmas vai darbības īstenošanas neiespējamību vai pārāk apgrūtinātu īstenošanu attiecīgo dalības noteikumu dēļ.

8.   Ja Kopienas finansējums attiecas uz darbību, kas īstenota ar starptautiskas organizācijas starpniecību, attiecīgajās līguma piešķiršanas procedūrās var piedalīties visas fiziskās un juridiskās personas, kam ir tādas tiesības saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī visas tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir tādas tiesības saskaņā ar atbilstīgās organizācijas noteikumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem līdzekļu devējiem. Tos pašus noteikumus piemēro attiecībā uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

Ja Kopienas finansējums attiecas uz darbību, ko līdzfinansē dalībvalsts, trešā valsts, kam piemēro 3. punktā minēto savstarpīgumu, vai reģionāla organizācija, attiecīgajās līguma piešķiršanas procedūrās var piedalīties visas fiziskās un juridiskās personas, kam ir tādas tiesības saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī visas tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir tādas tiesības saskaņā ar atbilstīgās dalībvalsts, trešās valsts vai reģionālās organizācijas noteikumiem. Tos pašus noteikumus piemēro attiecībā uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

9.   Ja Kopienas palīdzību saskaņā ar šo regulu pārvalda 10. pantā minētā kopīgā vadības iestāde, kā iepirkuma noteikumus piemēro tos noteikumus, kuri minēti 11. pantā minētajos īstenošanas noteikumos.

10.   Pretendenti, kam piešķirti līgumi saskaņā ar šo regulu, ievēro Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktos darba pamatstandartus.

11.   Panta 1. līdz 10. punkts neskar to organizāciju dalību, kurām attiecībā uz konkrētās darbības mērķiem ir atbilstīgas tiesības saistībā ar to raksturu vai atrašanās vietu.

22. pants

Finansēšana avansā

Procentus, kas uzkrāti par avansa maksājumiem saņēmējvalstīm, atskaita no pēdējā maksājuma.

23. pants

Fondi, kas nodoti Eiropas Investīciju bankai un citām finanšu starpniecības iestādēm

1.   Fondus, kas minēti 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pārvalda finanšu starpniecības iestādes, Eiropas Investīciju banka vai jebkura cita banka vai organizācija, kurai ir nepieciešamā kapacitāte šādu fondu pārvaldīšanai.

2.   Katrā atsevišķā gadījumā Komisija pieņem 1. panta īstenošanas noteikumus attiecībā uz risku sadalīšanu, atlīdzību fondus pārvaldošajai finanšu starpniecības iestādei, fondu peļņas izmantošanu un atgūšanu, kā arī darbības slēgšanu.

24. pants

Novērtēšana

1.   Komisija regulāri novērtē ģeogrāfisko un pārrobežu politiku un programmu, un nozaru politiku rezultātus un programmu efektivitāti, lai noteiktu, vai mērķi ir sasniegti, un lai noformulētu ieteikumus attiecībā uz nākotnes darbību uzlabošanu.

2.   Komisija nosūta nozīmīgus novērtējuma ziņojumus apspriešanai komitejā, kas minēta 26. pantā. Šos rezultātus un apspriedes ņem vērā, izstrādājot programmas un piešķirot līdzekļus.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Gada ziņojums

Komisija izvērtē attīstību šajā regulā minēto pasākumu īstenošanā un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par palīdzības izlietojumu. Šo ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Gada ziņojumā ietilpst šāda informācija par iepriekšējo gadu: informācija par finansētajiem pasākumiem, monitoringa un novērtēšanas rezultāti un informācija par budžeta saistībām un maksājumiem katrai valstij, reģionam un sadarbības nozarei.

26. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Komitejas darbā saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Investīciju banku, kā novērotājs piedalās šīs bankas pārstāvis.

5.   Nolūkā veicināt dialogu ar Eiropas Parlamentu, Komisija to regulāri informē par komitejas darbu un iesniedz attiecīgos dokumentus, tai skaitā darba kārtību, pasākumu projektus un sanāksmju protokolu kopsavilkumus saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktu.

27. pants

Tādas trešās valsts līdzdalība, kura nav minēta pielikumā

1.   Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības saskaņotību un efektivitāti, pieņemot 12. punktā minētās programmas vai 13. pantā minētos īpašos pasākumus, Komisija var izlemt, ka valstis, teritorijas un reģioni, kas var saņemt Kopienas palīdzību, izmantojot citus Kopienas ārējā atbalsta instrumentus un Eiropas Attīstības fondu, var piedalīties šajā regulā minētajos pasākumos, ja īstenojamais projekts vai programma ir globāla, reģionāla vai pārrobežu.

2.   Šo finansēšanas iespēju var paredzēt stratēģijas dokumentos, kas minēti 7. pantā.

3.   Noteikumus par tiesībām, kas paredzēti 14. pantā, un noteikumus par dalību iepirkuma procedūrās, kas paredzēti 21. pantā, pielāgo tā, lai varētu piedalīties attiecīgās valstis, teritorijas un reģioni.

4.   Attiecībā uz programmām, ko finansē saskaņā ar dažādu Kopienas ārējā atbalsta instrumentu noteikumiem, iepirkuma procedūrās var atļaut piedalīties visām to valstu fiziskām un juridiskām personām, kuras atbilst attiecīgajiem kritērijiem saskaņā ar dažādajiem instrumentiem.

28. pants

Kopienas palīdzības apturēšana

1.   Neierobežojot noteikumus par palīdzības apturēšanu, kas noteikti partnerattiecību un sadarbības nolīgumos un asociācijas nolīgumos, kas noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 1. pantā paredzētos principus, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var veikt piemērotas darbības attiecībā uz Kopienas palīdzību, kas partnervalstij piešķirta saskaņā ar šo regulu.

2.   Šādos gadījumos Kopienas palīdzību vispirms izmanto, lai sniegtu atbalstu nevalstiskiem dalībniekiem to pasākumu īstenošanā, kuri paredzēti cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanai un demokratizācijas procesa atbalstīšanai partnervalstīs.

29. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 11 181 000 000, kas tiek sadalīts šādi:

a)	vismaz 95 % no finansējuma piešķir 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētajām valstu un daudzvalstu programmām;

b)	līdz 5 % no finansējuma piešķir 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētajām pārrobežu sadarbības programmām.

2.   Ikgadējos asignējumus saskaņā ar finanšu plānu apstiprina par budžetu atbildīgā iestāde.

30. pants

Pārskats

Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta šīs regulas īstenošana pirmajos trīs gados, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ar kuru ievieš tajā nepieciešamos grozījumus, tostarp 29. panta 1. punktā minētajā finansējuma sadalījumā.

31. pants

Atcelšana

1.   No 2007. gada 1. janvāra tiek atcelta Regula (EEK) Nr. 1762/92, Regula (EK) Nr. 1734/94 un Regula (EK) Nr. 1488/96.

2.   Atceltās regulas joprojām paliek saistošas tiesību aktiem un saistībām līdz 2007. budžeta gadam.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 17. oktobra Lēmums.

(2)  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(3)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(5)  OV L 181, 1.7.1992., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

(6)  OV L 182, 16.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2110/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 1. lpp.).

(7)  OV L 189, 30.7.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

(8)  OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

(9)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(10)  Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

(11)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(12)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(13)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(15)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

---

---