EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32005R2187
Council Regulation (EC) No 2187/2005 of 21 December 2005 for the conservation of fishery resources through technical measures in the Baltic Sea, the Belts and the Sound, amending Regulation (EC) No 1434/98 and repealing Regulation (EC) No 88/98
Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 ( 2005. gada 21. decembris ), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98
Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 ( 2005. gada 21. decembris ), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98
OV L 349, 31.12.2005, p. 1–23
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
OV L 175M, 29.6.2006, p. 337–359
(MT)
No longer in force, Date of end of validity: 13/08/2019; Atcelts ar 32019R1241
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repeal | 31998R0088 | ||||
Modifies | 31998R1434 | Atcelšana | pants 2.2 | 01/01/2006 | |
Modifies | 31998R1434 | Nomaiņa | pants 3.2 | 01/01/2006 | |
Modifies | 31998R1434 | Atcelšana | pants 1.2 | 01/01/2006 | |
Modifies | 31998R1434 | Atcelšana | pants 2.3 | 01/01/2006 | |
Modifies | 31998R1434 | Nomaiņa | pants 3.1 | 01/01/2006 | |
Implicit repeal | 31998R1520 | 01/01/2006 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32005R2187R(01) | (SL) | |||
Corrected by | 32005R2187R(02) | (LV) | |||
Modified by | 32007R0809 | Papildinājums | pants 2.O) | 19/07/2007 | |
Modified by | 32010R0686 | Nomaiņa | pielikums 2 punkts 1 | 01/01/2011 | |
Modified by | 32010R0686 | Nomaiņa | pielikums 2 punkts 2 | 01/01/2011 | |
Modified by | 32010R1237 | Papildinājums | pants 15 BIS | 01/01/2011 | |
Modified by | 32010R1237 | Nomaiņa | pants 26 1 | 01/01/2011 | |
Modified by | 32010R1237 | Papildinājums | pants 18 BIS | 01/01/2011 | |
Modified by | 32010R1237 | Nomaiņa | pants 26 2 | 01/01/2011 | |
Modified by | 32015R0812 | Papildinājums | pants 28b | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Nomaiņa | pants 12 | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Pabeigšana | pants 2 punkts (p) | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Pabeigšana | pants 3 punkts 1 L | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Nomaiņa | pants 14 punkts 1 | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Pabeigšana | pants 3 punkts 6 L | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Grozījums | pielikums IV | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Papildinājums | pants 28a | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Pabeigšana | pants 17 punkts 1 L | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Pabeigšana | pants 3 punkts 3 L | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Nomaiņa | pants 17 punkts 3 | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Papildinājums | pants 14a | 01/06/2015 | |
Modified by | 32015R0812 | Nomaiņa | pants 15 punkts 1 | 01/06/2015 | |
Modified by | 32016R1139 | Atcelšana | pants 13 punkts 3 | 20/07/2016 | |
Modified by | 32016R1139 | Papildinājums | pants 28aa | 20/07/2016 | |
Modified by | 32016R1139 | Nomaiņa | pants 28b punkts 5 Teksts | 20/07/2016 | |
Modified by | 32016R1139 | Nomaiņa | pants 28b punkts 2 Teksts | 20/07/2016 | |
Modified by | 32016R1139 | Papildinājums | pants 16a | 20/07/2016 | |
Modified by | 32016R1139 | Nomaiņa | pants 28b punkts 3 Teksts | 20/07/2016 | |
Derogated in | 32018R0047 | pielikums II | 01/02/2018 | ||
Repealed by | 32019R1241 | 14/08/2019 |
31.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 349/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2187/2005
(2005. gada 21. decembris),
ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar 2. un 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) Padome, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, izstrādās Kopienas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Šajā sakarā Padome var pieņemt tehniskus pasākumus, lai ierobežotu zvejas izraisīto mirstību un zvejas darbību ietekmi uz vidi. |
(2) |
Kopienas pievienošanās Konvencijai par zvejniecības un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos, kas grozīta ar konvencijas dalībvalstu pārstāvju konferences protokolu (turpmāk “Gdaņskas Konvencija”), tika apstiprināta ar Lēmumu 83/414/EEK (4). |
(3) |
Kopš izveidošanas saskaņā ar Gdaņskas Konvenciju Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija (IBSFC) ir pieņēmusi pasākumu kopumu zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldībai Baltijas jūrā. Tā darīja zināmus Līgumslēdzējām pusēm ieteikumus šo tehnisko pasākumu grozīšanai. |
(4) |
Kopienai būtu jāīsteno šie ieteikumi. Tomēr, tā kā IBSFC var tikt aizstāta ar divpusēju sadarbību ar Krievijas Federāciju, Kopienas noteikumiem nevajadzētu stingri turēties pie šiem ieteikumiem, bet ieviest visaptverošu un saskaņotu uz Kopienas ūdeņiem attiecināmo tehnisko noteikumu sistēmu, kas balstīta uz pastāvošajiem noteikumiem. Dažos gadījumos, kad pašreizējie noteikumi ir pārāk detalizēti un/vai nav pamata uzskatīt, ka ar tiem iespējams panākt zivju resursu saglabāšanu, ir iespējama vienkāršošana. |
(5) |
Ar Regulu (EK) Nr. 88/98 (5) noteica dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā. |
(6) |
Regulas (EK) Nr. 88/98 piemērošanas gaitā atklājušies konkrēti šīs regulas trūkumi, kuru dēļ rodas piemērošanas un izpildes grūtības, kas būtu jālabo, nosakot zvejojamās sugas un nepieciešamos nozvejas procentuālos apjomus dažādiem linuma acu izmēriem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, zvejojot ar noteiktiem rīkiem. |
(7) |
Būtu jānosaka veids, kādā aprēķina zvejojamo sugu un citu sugu procentuālos apjomus. |
(8) |
Katras sugas minimālajam izmēram vajadzētu būt noteiktam, ņemot vērā tā linuma acu izmērus, kuru var izmantot attiecīgās sugas zvejā. |
(9) |
Zinātniskā informācija liecina, ka, zvejojot zušus ar traļiem, tiek veikta plaša mencu mazuļu piezveja. Tādēļ vajadzētu aizliegt zušu zveju ar aktīviem zvejas rīkiem. |
(10) |
Rīgas jūras līcis ir unikāla un diezgan jutīga jūras ekosistēma, kurai vajadzīgi speciāli pasākumi, lai nodrošinātu tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu zvejas darbību ietekmi uz to. Līdz ar to 2003. gada Pievienošanās akta 21. pantā ir paredzēts, ka Padomei ir jāgroza Regula (EK) Nr. 88/98 pirms pievienošanās dienas, lai tiktu pieņemti vajadzīgie resursu saglabāšanas pasākumi Rīgas jūras līcī. |
(11) |
Lai kontrolētu zvejas darbības, Rīgas jūras līcim drīkstētu piekļūt tikai ar īpašām zvejas atļaujām, kas minētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (6). |
(12) |
Zinātniskā informācija liecina, ka attiecībā uz mencām velkamie zvejas rīki bez izejas logiem un ar normālu rombveida linuma tīklu āmī, kā arī ar pagarinājumu ir mazāk selektīvi nekā rīki ar “BACOMA” tipa izejas logu, kuros tīkls āmī un pagarinājums ir pagriezts par 90°. Tāpēc attiecībā uz mencu zveju Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem ir lietderīgi neļaut izmantot velkamos zvejas rīkus bez “BACOMA” tipa izejas loga vai kuros tīkls āmī vai pagarinājums nav pagriezts par 90°. |
(13) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1434/98 (7) noteica, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā. |
(14) |
Lai vienkāršotu sarežģītos Regulas (EK) Nr. 1434/98 noteikumus, tie minētās regulas noteikumi, kas attiecas uz Baltijas jūru, būtu šajā regulā jāaizstāj ar vispārīgiem noteikumiem par nešķirotas nozvejas izkraušanu. Būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98. |
(15) |
Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8). |
(16) |
Grozījumi attiecībā uz šīs regulas I pielikumu un II pielikuma 1. un 2. papildinājumu arī būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. |
(17) |
Ņemot vērā noteikumos izdarāmo grozījumu skaitu un apjomu, Regula (EK) Nr. 88/98 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu tekstu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šī regula nosaka tehniskos saglabāšanas pasākumus attiecībā uz zvejas resursu ieguvi un izkraušanu krastā jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija un kuri atrodas I pielikumā precizētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
a) |
“aktīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, tostarp jo īpaši velkamie zvejas rīki un apņemošie zvejas rīki, kuru lietojot, zvejas darbībām ir vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība:
|
b) |
“pasīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kuru lietojot, zvejas darbībām nav vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība, tostarp žaunu tīkli, iepinējtīkli, trīssienu tīkli, murdi, jedas, murdi vēžveidīgo zvejai un zvejas krātiņi. Tīkli var sastāvēt no viena vai vairākiem atsevišķiem tīkliem, kas savienoti ar augšējo, apakšējo un savienotājvirvi un var būt aprīkoti ar gremdi, pludiņu un vadni:
|
c) |
“āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atkarpēm; |
d) |
“izmantošanas laiks” ir laikposms no brīža, kad tīklus pirmo reizi izmet ūdenī, līdz brīdim, kad tie atkal atrodas uz zvejas kuģa klāja; |
e) |
“kvadrātveida acu linums” ir tīklu konstrukcija, kad tīkli ir iestiprināti tā, lai no abiem paralēlo līniju komplektiem, ko veido acs soļi, viens komplekts būtu paralēls tīkla garenvirziena asij un otrs veidotu taisnu leņķi pret minēto asi; |
f) |
“āmis” ir traļa pēdējie 8 m, kam ir cilindriska forma, t.i., viscaur viens un tas pats perimetrs, vai arī konusveidīga forma; |
g) |
“āmja apvalks” ir cilindrisks linuma gabals, kas pilnībā aptver traļa āmi un ko pēc noteiktiem intervāliem var piestiprināt pie āmja; |
h) |
“aizmugures līne” ir aizmugurējā apaļā līne, kas piestiprināta āmim, mērot ar garumā izstieptām stropēm; |
i) |
“paceļamā līne” ir virve, kas aptīta pa āmja perimetru vai tā apvalka perimetru, ja tāds ir, un ar cilpām vai gredzeniem piestiprināta pie tā; |
j) |
“dalāmā līne” ir virve, kas aptīta ap āmja perimetru vai tā apvalka perimetru un ir piestiprināta pie tā; |
k) |
“iedzirknis” ir tīkls, kas iestiprināts aktīvā zvejas rīka tīkla iekšpusē tā, lai nozvejas varētu pārvietoties no zvejas rīka priekšgala uz pakaļgalu, bet nevarētu tikt atpakaļ; |
l) |
“āmja boja” ir peldoša ierīce, kas piestiprināta āmim; |
m) |
“bojas virve” ir virve, kas savieno āmja boju ar to zvejas rīka daļu, kuru tā paceļ vai iezīmē; |
n) |
“velkamā vada pagarinājums” ir traļa cilindriskā daļa, kurai ir cilindriska forma, t.i., viscaur tāds pats perimetrs kā āmim, un kura ir piestiprināta āmim vai ir āmja turpinājums. |
II NODAĻA
TĪKLI UN TO IZMANTOŠANA
I DAĻA
Zvejojamās sugas
3. pants
Zvejojamās sugas un minimālie linuma acu izmēri
1. Katram I pielikumā uzskaitītajam apakšiedalījumam atļautais linuma acu izmēra diapazons, zvejojot ar traļiem, velkamiem vadiem un līdzīgiem rīkiem, ir tāds, kā norādīts II pielikumā, un, zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, – kā norādīts III pielikumā. Nevienai zvejas rīka vai tīkla daļai linuma acs izmērs nav mazāks par vismazāko linuma acs izmēru katrā linuma acu izmēra diapazonā.
2. II un III pielikumā norādīts minimālais ūdeņu dzīvo resursu zvejojamo sugu procentuālais apjoms katram ģeogrāfiskajam apakšrajonam un linuma acu izmēram.
3. Ja jebkurā no zvejas reisiem uz klāja ir dragas, aizliegts paturēt uz klāja vai izkraut jebkādu daudzumu ūdeņu dzīvo resursu, ja vien 85 % to dzīvsvara neveido gliemji un/vai Furcellaria lumbricalis.
4. Apakšrajonā aizliegts lietot žaunu tīklus vai iepinējtīklus, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par III pielikumā norādīto izmēru.
5. Apakšrajonā aizliegts lietot rāmju tīklus, kura linuma acu izmērs tajā tīkla daļā, kurā ir vislielākās linuma acis, neatbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām, ja vien linuma acs izmērs tajā tīkla daļā, kurā ir vismazākās linuma acis, nav mazāks nekā 16 mm. Ja linuma acs izmērs vismazākājās linuma acīs ir mazāks par 16 mm, visas linuma acis, kuru izmērs ir lielākas par 16 mm, atbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām.
6. Katram zvejas reisam aizliegta izkraušana, ja I pielikumā uzskaitītajos apakšrajonos nozvejotā un uz klāja paturētā nozveja netabilst II un III pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.
4. pants
Zvejojamo sugu procentuālā apjoma aprēķināšana
1. Zvejojamo sugu procentuālo apjomu, kas minēts II un III pielikumā, aprēķina pēc to visu II un III pielikumā minēto sugu dzīvsvara proporcijas, kas paliek uz klāja pēc šķirošanas vai tiek izkrautas.
2. Zvejojamo sugu un pārējo sugu procentuālo apjomu iegūst, sasummējot tos visus II un III pielikumā uzskaitīto zvejojamo sugu un pārējo sugu daudzumus, kas tiek turēti uz klāja.
3. Aprēķinot procentuālo apjomu zvejas kuģim, no kura II un III pielikumā minētie sugu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā.
4. Zvejojamo sugu procentuālo apjomu var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem izlases veida paraugiem.
II DAĻA
Aktīvie zvejas rīki
5. pants
Zvejas rīku struktūra
1. Nedrīkst lietot nevienu ierīci, kas āmī nosprosto vai kā savādāk samazina linuma aci.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, āmja zemākās daļas ārpusē ir atļauts piestiprināt jebkuru aktīvo zvejas rīku, audeklu, tīklus vai jebkuru citu materiālu, kura mērķis ir novērst vai samazināt nolietošanos. Šādu materiālu piestiprina tikai gar āmja priekšējo malu un sānu malām.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, āmja ārpusei atļauts piestiprināt āmja apvalku. Āmja apvalka linuma acu izmērs ir vismaz divas reizes lielāks nekā āmim, bet nekādā gadījumā tas nav mazāks par 80 mm.
Āmja apvalku var piestiprināt šādās vietās:
a) |
priekšējā malā; |
b) |
aizmugurējā malā; vai |
c) |
aploces virzienā starp priekšējo un aizmugurējo malu. |
Āmja apvalku var aizdarīt:
a) |
aploces virzienā – pie āmja un pie velkamā vada pagarinājuma ap vienu acu rindu; vai |
b) |
garumā – gar vienu acu rindu. |
4. Atkāpjoties no 1. punkta, aktīvajos zvejas rīkos ir atļauts:
a) |
lietot nekustīgu tīklu vai iedzirkni. Iedzirkni var piestiprināt vai nu āmja iekšpusē, vai priekšā. II pielikumā izklāstītos noteikumus par minimālajiem linuma acs izmēriem nepiemēro iedzirknim. Attālums no iedzirkņa stiprinājuma vietas, ja tā ir priekšā, līdz āmja aizmugurei ir vismaz trīs reizes lielāks nekā iedzirkņa garums; |
b) |
āmja jebkuras daļas ārpusē ir atļauts piestiprināt sensoru, ar ko mēra nozvejas daudzumu; |
c) |
zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, ir atļauts lietot dalāmās līnes un paceļamās līnes, kas piestiprinātas āmja ārpusei; |
d) |
zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, ir atļauts lietot vienu paceļamo līni, kas piestiprināta āmja ārpusei; |
e) |
āmja divām sānu eģēm ir atļauts piestiprināt pludiņus; |
f) |
lietot aizmugurējo siksnu, kas piestiprināta āmja ārpusei. Attālums starp aizmugurējo siksnu un āmi ir 50 cm vai mazāks. |
6. pants
Īpašas aizliegtas struktūras
Aizliegts izmantot turpmāk norādīto:
a) |
jebkādu āmi, kura vienāda izmēra acu skaits ap jebkuru āmja apkārtmēru palielinās no tā sākuma līdz galam; |
b) |
jebkādu velkamā vada pagarinājumu, kura apkārtmērs jebkurā punktā ir mazāks par āmja tās priekšējās daļas apkārtmēru, kurai ir piestiprināts velkamā vada pagarinājums; |
c) |
jebkādu āmi, kura linuma acu izmērs ir 32 mm vai lielāks par 32 mm, ja jebkurš no linumiem nav rombveida vai kvadrātveida; |
d) |
jebkādu trali, velkamo vadu vai līdzīgu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks par 90 mm, un kuram ir piestiprināts āmis jebkādā citā veidā, nevis piesienot pie tās tīkla daļas, kas atrodas āmja ārpusē; |
e) |
jebkādu trali, velkamo vadu vai līdzīgu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks par 90 mm, un kuram ir vairāk nekā 100 atvērtu rombveida tīkla acu jebkurā āmja apkārtmēra vietā, izņemot eģes vai savienojumus; |
f) |
jebkādu āmi, kura augšējā daļa izstieptā veidā aptuveni neatbilst apakšējai daļai izstieptā veidā. |
7. pants
Selektivitāte attiecībā uz mencu zveju ar traļiem
Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas ieteikumu, Komisija ne vēlāk ka 2007. gada septembrī Padomei iesniedz novērtējumu par selektivitāti attiecībā uz mencu zveju ar aktīviem zvejas rīkiem, kurus izmantojot, mencas ir atzītas par zvejojamām sugām.
III DAĻA
Pasīvie zvejas rīki
8. pants
Izmēri un izmantošanas laiks
1. Zvejojot ar grunts žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 m, aizliegts izmantot vairāk nekā 9 km tīklu, un kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 m, aizliegts izmantot vairāk nekā 21 km tīklu.
2. Tīklu izmantošanas laiks, kas minēts 1. punktā, nedrīkst pārsniegt 48 stundas.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minētais tīklu izmantošanas laiks, zvejojot zem ledus, nav ierobežots.
9. pants
Ierobežojumi attiecībā uz driftertīkliem
1. Sākot no 2008. gada 1. janvāra driftertīklus ir aizliegts glabāt uz klāja vai izmantot zvejā.
2. 2006. un 2007. gadā driftertīklus var glabāt uz klāja vai izmantot zvejā, ja karoga dalībvalsts kompetentā iestāde ir to atļāvusi.
3. Maksimālais driftertīklu skaits 2006. un 2007. gadā, kurus dalībvalsts atļauj turēt uz klāja vai izmantot zvejā nepārsniedz 40 % un 20 % no attiecīgiem zvejas kuģiem, kuri izmantoja driftertīklus laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, apakšrajonos 25–32 maksimālais to kuģu skaits, kuriem dalībvalsts var atļaut turēt uz klāja driftertīklus vai izmantot tos zvejai, nepārsniedz 40 % no zvejas kuģiem, kuri izmantoja driftertīklus laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam.
5. Dalībvalstis līdz katra gada 30. aprīlim Komisijai pazino to kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot driftertīklus.
10. pants
Nosacījumi attiecībā uz driftertīkliem
1. Driftertīklus izmantojošā kuģa kapteinis iekārto zvejas žurnālu, kurā katru dienu reģistrē šādu informāciju:
a) |
uz klāja esošo tīklu kopējais garums; |
b) |
katrā zvejas darbībā izmantoto tīklu kopējais garums; |
c) |
vaļveidīgo piezvejas daudzums, datums un atrašanās vieta. |
2. Visiem kuģiem, kas izmanto driftertīklus, uz klāja ir 9. panta 2. punktā minētā atļauja.
IV DAĻA
Kopējie noteikumi par zvejas rīkiem un to izmantošanu
11. pants
Linuma acu izmēra un auklas rupjuma noteikšana
Piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 129/2003 (2003. gada 24. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus zvejas tīklu acu lieluma un auklu biezuma noteikšanai (9).
12. pants
Vajadzīgo nozvejas procentuālo apjomu sasniegšana
1. Ūdeņu dzīvo resursu daudzumus, kas nozvejoti, pārsniedzot atļautās procentuālās daļas, kas precizētas II un III pielikumā, nedrīkst izkraut krastā, bet tos pirms katras izkraušanas ielaiž atpakaļ jūrā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta ikreiz, kad zvejas reisa laikā kuģis atstāj jebkuru no II un III pielikumā minēto apakšrajonu grupām, II un III pielikumā noteikto minimālo zvejojamo sugu procentuālais apjomu, ko attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nozvejo un patur uz klāja, sasniedz divu stundu laikā.
13. pants
Zvejas rīku izmantošanas nosacījumi
1. Zvejas rīkus, ko nedrīkst izmantot noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā vai noteiktā laikā, noglabā tā, lai aizlieguma apgabalā vai aizlieguma laikā tie nebūtu sagatavoti lietošanai. Rezerves zvejas rīkus noglabā atsevišķi un tā, lai tie nebūtu sagatavoti lietošanai.
2. Zvejas rīku uzskata par nesagatavotu lietošanai, ja:
a) |
attiecībā uz traļiem, velkamajiem vadiem un tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, izņemot pāru traļus:
|
b) |
attiecībā uz pāru traļiem – spārnu galu atsvari ir atraisīti un noglabāti; |
c) |
attiecība uz jedām, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmja tīkliem:
|
d) |
attiecībā uz riņķvadiem galvenā vai lejas virve nav savienota ar vadu. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta, izmantojot jebkādus zvejas rīkus, kuriem saskaņā ar II un III pielikumu par zvejojamo sugu ir noteiktas mencas (Gadus morhua), uz klāja nedrīkst turēt nekādus citus zvejas rīkus.
III NODAĻA
MINIMĀLAIS ZIVJU IZKRAUŠANAS LIELUMS
14. pants
Zivju mērīšana
1. Zivi uzskata par nepietiekama lieluma zivi, ja tā ir mazāka par IV pielikumā precizēto minimālo izmēru attiecīgajai sugai un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.
2. Zivi mēra no mutes gala, kad mute ir aizvērta, līdz astes spuras galējam punktam.
15. pants
Pārāk maza izmēra zivju glabāšana uz klāja
1. Pārāk maza izmēra zivis netur uz klāja vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.
2. Uz zivīm, kas II pielikumā nav definētas kā zvejojamās sugas tīkla acu kategorijām “mazāk par 16 milimetriem” vai “16 līdz 31 milimetrs” un kas nozvejotas ar traļiem, velkamajiem zvejas tīkliem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem ar acu izmēru, kas ir mazāks nekā 32 milimetri, vai ar riņķvadiem, neattiecas 1. punkts, ja minētās zivis nav sašķirotas un nav pārdotas, izliktas apskatei vai piedāvātas pārdošanai lietošanai pārtikā.
IV NODAĻA
IEROBEŽOJUMI, KAS ATTIECAS UZ NOTEIKTIEM APGABALIEM, ZVEJAS VEIDIEM VAI ŪDEŅU DZĪVAJIEM RESURSIEM
16. pants
Aizlieguma apgabali
Visu gadu ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem aizliegts zvejot ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo loksodromas, kuras savieno punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
1) |
54° 23′ ziemeļu platums, 14° 35′ austrumu garums; |
2) |
54° 21′ ziemeļu platums, 14° 40′ austrumu garums; |
3) |
54° 17′ ziemeļu platums, 14° 33′ austrumu garums; |
4) |
54° 07′ ziemeļu platums, 14° 25′ austrumu garums; |
5) |
54° 10′ ziemeļu platums, 14° 21′ austrumu garums; |
6) |
54° 14′ ziemeļu platums, 14° 25′ austrumu garums; |
7) |
54° 17′ ziemeļu platums, 14° 17′ austrumu garums; |
8) |
54° 24′ ziemeļu platums, 14° 11′ austrumu garums; |
9) |
54° 27′ ziemeļu platums, 14° 25′ austrumu garums; |
10) |
54° 23′ ziemeļu platums, 14° 35′ austrumu garums. |
17. pants
Lašu un jūras foreļu zvejas ierobežojumi
1. Aizliegts turēt uz klāja lašus (Salmo salar) vai jūras foreles (Salmo trutta):
a) |
no 1. jūnija līdz 15. septembrim apakšrajonu 22–31 ūdeņos; |
b) |
no 15. jūnija līdz 30. septembrim apakšrajona 32 ūdeņos. |
2. Aizlieguma sezonā aizliegtā zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, rēķinot no krasta.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts paturēt uz klāja lašus (Salmo salar) vai jūras foreles (Salmo trutta), kas noķerti ar murdiem.
18. pants
Zušu zvejas ierobežojumi
Visu gadu aizliegts turēt uz klāja zušus, kas ķerti ar jebkādiem aktīvajiem zvejas rīkiem.
19. pants
Ierobežojumi attiecībā uz nešķirotas nozvejas izkraušanu
1. Nešķirotas nozvejas izkrauj tikai ostās un izkraušanas vietās, kurās veic paraugu ņemšanu, kas minēta 2. punktā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka darbojas atbilstīga paraugu ņemšanas programma, ar kuras palīdzību efektīvi uzrauga noķerto sugu nešķiroto nozveju izkraušanu.
V NODAĻA
ĪPAŠI UZ RĪGAS JŪRAS LĪCI ATTIECINĀMI PASĀKUMI
20. pants
Speciālā zvejas atļauja
1. Lai varētu zvejot apakšrajonā 28–1, kuģiem ir īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem izdota 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, ir iekļauti sarakstā, kurā norādīts kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs un kas ir publiski pieejams interneta tīmekļa vietnē, kuras adresi katra dalībvalsts iesniedz Komisijai un dalībvalstīm.
3. Sarakstā iekļautie kuģi atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
sarakstā iekļauto kuģu dzinēja kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas apakšrajonā 28-1 zvejojuši 2000.–2001. gadā; un |
b) |
kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 221 kilovatus (kW). |
21. pants
Kuģu vai to dzinēju aizstāšana
1. Jebkuru konkrētu kuģi no 20. panta 2. punktā minētā saraksta var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem ar noteikumu, ka:
a) |
šāda aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij nerada 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā dzinēja kopējās jaudas pieaugumu, un |
b) |
neviena aizstājējkuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW. |
2. Var aizstāt jebkura tāda konkrēta kuģa dzinēju, kas iekļauts 20. panta 2. punktā minētajā sarakstā, ja:
a) |
dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW, un |
b) |
aizstājējdzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto dzinēja kopējo jaudu. |
22. pants
Tralēšanas aizliegums
Apakšrajonā 28–1 tralēšana ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 20 metriem.
VI NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
23. pants
Aizliegtie zvejas rīki un paņēmieni
1. Ķert ūdeņu dzīvos resursus, izmantojot metodes, kas ietver sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu, elektrības vai jebkāda veida lādiņu izmantošanu, ir aizliegts.
2. Pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ūdeņu dzīvos resursus, kas noķerti, izmantojot 1. punktā minētās metodes, ir aizliegts.
24. pants
Zinātniskā izpēte
1. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic tikai un vienīgi zinātniskās izpētes vajadzībām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
zvejas darbības jāveic ar un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un to pārraudzībā; |
b) |
dalībvalsti vai dalībvalstis, kuras ūdeņos notiek izpēte, par to jāinformē pirms zvejas darbības; un |
c) |
uz tā kuģa klāja, kas veic zvejas darbību, ir jābūt atļaujai, ko izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tas kuģo. |
2. Neatkarīgi no 1. punkta ūdeņu dzīvos resursus, kas nozvejoti 1. punktā norādītajā nolūkā, nedrīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt un piedāvāt, ja vien:
a) |
tie neatbilst IV pielikumā noteiktajam minimālajam izkraušanas izmēram un, attiecībā uz resursiem, kuru zvejas iespējas ir noteiktas, šīs iespējas nav izsmeltas; vai |
b) |
tos tieši nepārdod tādos nolūkos, kas nav lietošana pārtikā. |
25. pants
Mākslīgā krājumu atjaunošana un pārvietošana
Šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic tikai nolūkā mākslīgi atjaunot krājumus vai pārvietot ūdeņu dzīvos resursus un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to vadībā. Ja krājumu mākslīgo atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, visas iesaistītās dalībvalstis par to tiek iepriekš informētas.
26. pants
Pasākumi, ko veic dalībvalstis un kas attiecas tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu
1. Krājumu saglabāšanai un pārvaldībai vai nolūkā samazināt zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu, dalībvalstis var veikt tehniskus pasākumus zvejas iespēju ierobežošanai, kuri:
a) |
papildina Kopienas zvejas regulās paredzētos pasākumus; vai |
b) |
ir stingrāki par Kopienas zvejas regulās paredzētajām prasībām. |
2. Pasākumus, kas izklāstīti 1. punktā, piemēro tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, un tie atbilst Kopienas tiesību aktiem.
3. Attiecīgā dalībvalsts par šādiem pasākumiem nekavējoties paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai.
4. Dalībvalsts Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai pasākumi atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
5. Ja Komisija secina, ka pasākumi neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa, lai dalībvalsts atceļ vai groza šos pasākumus.
27. pants
Zvejas rīku zinātniskais izvērtējums
Komisija līdz 2008. gada 1. janvārim nodrošina, ka tiek veikts zinātnisks izvērtējums par to, kādā veidā vaļveidīgos ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinējtīklus, un šā izvērtējuma rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Īstenošanas noteikumi
Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.
29. pants
Grozījumi pielikumos
Grozījumus I pielikumā un II pielikuma 1. un 2. papildinājumā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā minēto procedūru.
30. pants
Regulas (EK) Nr 1434/98 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1434/98 ar šo groza šādi:
1) |
regulas 1. pantā svītro 2. punktu; |
2) |
regulas 2. pantā svītro 2. un 3. punktu; |
3) |
regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Siļķu nozvejas, kas iegūtas:
nedrīkst izkraut krastā citiem nolūkiem, kā vien tiešai lietošanai pārtikā, izņemot, ja tās iepriekš ir piedāvātas tiešai lietošanai pārtikā un nav izdevies atrast pircēju.”; |
4) |
regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Tomēr, visas siļķes, kas nozvejotas ar jebkuru zvejas rīku 2. pantā precizētajos apstākļos, var izkraut krastā nolūkos, kas nav tieša lietošana pārtikā.” |
31. pants
Atcelšana
Regula (EK) Nr. 88/98 ir atcelta.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā doto korelācijas tabulu.
32. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 21. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. BRADSHAW
(1) OV C 125, 24.5.2005., 12. lpp.
(2) Atzinums sniegts 2005. gada 13. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(4) OV L 237, 26.8.1983., 4. lpp.
(5) OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2005 (OV L 49, 22.2.2005., 1. lpp.).
(6) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.
(7) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.
I PIELIKUMS
Ģeogrāfiskā apgabala apakšrajoni, kas minēti 1. pantā un ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu
Apakšrajons 22
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēres raga (56° 09′ Z, 10° 44′ A) Jitlandes austrumu krastā līdz Gnībena ragam (56° 01′ Z, 11° 18′ A) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu līdz 12° 00′ A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Falsteras salai; tad gar Falsteras salas krastu līdz Geseras ragu (54° 34′ Z, 11° 58′ A); tad taisni uz austrumiem līdz 12° 00′ A garuma; tad uz dienvidiem uz Vācijas krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 23
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerga raga (56° 08′ Z, 12° 18′ A) Zēlandes ziemeļu krastā līdz Killenai (56° 18′ Z, 12° 28′ A) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz Falsterbo bākai (55° 23′ Z, 12° 50′ A); tad caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Stevnas bākai (55° 19′ Z, 12° 28′ A) Zēlandes krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 24
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Stevnas bākas (55° 19′ Z, 12° 28′ A) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Falsterbo bākai (55° 23′ Z, 12° 50′ A) Zviedrijas krastā; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu līdz Sandhammarenas bākai (55° 24′ Z, 14° 12′ A); no turienes līdz Hamerodes bākai (55° 18′ Z, 14° 47′ A) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu līdz 15° 00′ A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Polijas krastam; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu līdz 12° 00′ A garumam; tad taisni uz ziemeļiem līdz 54° 34′ Z platuma un 12° 00′ A garuma; tad taisni uz rietumiem uz Geseras ragu (54° 34′ Z, 11° 58′ A); no turienes gar Falsteras salas ziemeļu un austrumu krastu līdz 12° 00′ A garuma; no turienes taisni uz ziemeļiem uz Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 25
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56° 30′ Z platuma Zviedrijas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Ēlandes rietumu krastam; tad šķērso Ēlandes dienvidus līdz 56° 30′ Z platuma Ēlandes krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz 18° 00′ A garuma; tad uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu līdz 15° 00′ A garuma; tad uz ziemeļiem uz Borholmas salu; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hamerodes bāku (55° 18′ Z, 14° 47′ A); tad uz Sandhammarenas bāku (55° 24′ Z, 14° 12′ A) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 26
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56° 30′ Z platuma un 18° 00′ A garuma un turpinās taisni austrumu virzienā līdz Latvijas rietumu krastam; tad dienvidu virzienā gar Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas krastu līdz 18° 00 A garuma Polijas krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 27
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krasta (59° 41′ Z platuma un 19°41′ A garuma), kura turpinās taisni uz dienvidiem līdz Gotlandes ziemeļu krastam; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu līdz 57° 00′ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18° 00′ A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 56° 30′ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Ēlandes salas austrumu krastam; tad šķērso Ēlandes salas dienvidus līdz 56° 30′ Z platuma rietumu krastā; tad uz rietumiem uz Zviedrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 28–1
Ūdeņi, ko rietumos ierobežo līnija no 57° 34,1234′ N, 21° 42,9574′ E līdz 57° 57.4760′ N, 21° 58,2789′ E tad uz dienvidiem līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un tad uz ziemeļaustrumiem gar Sāremā austrumu krastu; ziemeļos – līnija no 58° 30,0′ N, 23° 13,2′ E līdz 58° 30,0′ N, 23° 41,1′ E.
Apakšrajons 28–2
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 58° 30′ Z platuma un 19° 00′ A garuma, kura turpinās taisni uz austrumiem līdz Sāremā rietumu krastam; tad uz dienvidiem gar Sāremā rietumu krastu līdz 57° 57,4760′ Z platuma un 21° 58,2789′ A garuma; tad uz rietumiem no punkta, kas atrodas 57° 34,1234′ Z platuma un 21° 42,9574′ A garuma; tad gar Latvijas piekrasti uz rietumiem līdz puntam, kas atrodas 56° 30′ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18° 00′ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 57° 00′ Z platuma; tad taisni uz austrumiem līdz Gotlandes salas rietumu krastam; tad ziemeļu virzienā līdz 19° 00′ A garuma Gotlandes ziemeļu krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 29
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 60° 30′ Z platuma Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu uz dienvidu krastu līdz 23° 00′ A garuma kontinentālās daļas dienvidu krastā; tad taisni uz dienvidiem līdz 59° 00′ Z garuma; tad uz austrumiem uz Igaunijas kontinentālās daļas krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas rietumu krastu līdz 58° 00′ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Sāremā salas austrumu krastam; tad, šķērsojot Sāremā salas ziemeļus, līdz 58° 30′ Z platuma salas rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz 19° 00′ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 59° 41′ Z platuma Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 30
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 63° 30′ Z platuma Zviedrijas austrumu krastā, kas turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu līdz 60° 30′ Z garuma; tad uz rietumiem uz Zviedrijas kontinentālās daļas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 31
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 63° 30′ Z platuma Zviedrijas austrumu krastā, kura pēc tam šķērso Botnijas līci līdz 63° 30′ Z platuma Somijas kontinentālās daļas krastā; tad taisni uz rietumiem līdz sākumpunktam.
Apakšrajons 32
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 23° 00′ A garuma Somijas kontinentālās daļas dienvidu krastā, kura pēc tam šķērso Somu līci līdz 59° 00′ Z platuma Igaunijas rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz 23° 00′ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.
II PIELIKUMS
Traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki: linuma acu izmēru diapazoni, zvejojamās sugas un prasītais to nozvejas procentuālais apjoms
Zvejojamās sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (mm) |
||||||
< 16 |
16 ≤ un < 32 |
16 ≤ un < 105 |
32 ≤ un < 90 |
32 ≤ un < 105 |
≥ 90 (3) |
||
Apakšrajonu grupas |
|||||||
22–32 |
22–27 |
28–32 |
22–23 |
24–27 |
22–23 |
22–32 |
|
Zvejojamo sugu minimālais procentuālais daudzums |
|||||||
90 (1) |
90 (1) |
90 |
100 |
||||
Tūbītes (Ammodytidae) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
Brētliņas (Sprattus sprattus) |
|
* |
* |
* |
* |
* |
* |
Siļķes (Clupea harengus) |
|
|
* |
* |
* |
* |
* |
Jūrasmēles (Solea vulgaris) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Jūras butes (Pleuronectes platessa) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Merlangi (Merlangius merlangus) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Gludās plekstes (Limanda limanda) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Plekstes (Platichthys flesus) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Mazmutes plekstes (Microstomus kitt) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Akmeņplekstes (Psetta maxima) |
|
|
|
|
|
* |
* |
Mencas (Gadus morhua) |
|
|
|
|
|
|
* |
(1) Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 3 % mencu dzīvsvarā.
(2) Ir atļauti tikai tādi traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki, kam ir “BACOMA” tipa izejas logs vai T90 āmji, kā arī vada pagarinājums ar linuma acu izmēriem un specifikācijām, kas noteiktas I un II papildinājumā.
(3) Rāmju traļa izmantošana nav atļauta.
(4) Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā var būt līdz 40 % merlingu dzīvsvara.
(5) Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā var būt līdz 45 % siļķu dzīvsvara.
1. Papildinājums
Āmja augšējā “BACOMA” tipa loga specifikācijas
1. Apraksts
a) Loga apraksts
i) |
Logs ir taisnstūra linuma gabals āmī. Ir tikai viens logs. |
b) Āmja, pagarinājuma un traļa aizmugurējās daļas izmērs
i) |
Āmi veido divas plātnes, kuras savieno vienu vienāda garuma sānu eģi katrā pusē. |
ii) |
Minimālais izmērs rombveida tīkla acīm ir 105 mm. Dzijas materiāls ir polietilēna pavedieni, kuru viena pavediena rupjums nepārsniedz 6 mm vai dubulto pavedienu rupjums attiecīgi nepārsniedz 4 mm. |
iii) |
Aizliegts izmantot tādus āmjus un pagarinājumus, kas izgatavoti tikai no viena tīkla materiāla gabala un kuriem ir tikai viena eģe. |
iv) |
Atvērtu rombveida acu skaits, izņemot tās, kas atrodas (auduma) eģēs, jebkurā punktā uz jebkura apkārtmēra jebkurš pagarinājums nav mazāks kā maksimālais acu skaits uz āmja sākuma un gala apkārtmēra (1. attēls). |
c) Loga atrašanās vieta
i) |
Logu izveido āmja augšējā plātnē (2. attēls). |
ii) |
Logs beidzas ne tālāk kā 4 linuma acu atstatumā no āmja, ieskaitot ar rokām pīto linuma acu rindu, caur kuru izver āmi (3. vai 4. attēls). |
d) Loga izmērs
i) |
Loga platums, izteikts kā acu malu skaits, ir vienāds ar atvērto rombveida acu skaitu augšējā panelī dalītu ar divi. Vajadzības gadījumā drīkst saglabāt ne vairāk kā 20 % no vaļējo rombveida acu skaita augšējā plātnē, tos vienmērīgi sadalot abās loga plātnes pusēs (4. attēls). |
ii) |
Loga garums ir vismaz 3,5 m. |
iii) |
Atkāpjoties no ii. punkta, loga garums ir vismaz 4 m, ja āmja jebkuras daļas ārpusē ir piestiprināts sensors, ar ko mēra nozvejas daudzumu. |
e) Loga linums
i) |
Acu atveres ir vismaz 110 mm. Tās ir kvadrātveida acis, t.i., loga visu četru malu linumu veido savstarpēji paralēlas auklas. |
ii) |
Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam. Linums ir pīts bez mezgliem no vienas auklas vai tam ir uzrādītas tamlīdzīgas selektīvas īpašības. Bezmezglu linums nozīmē linumu, kas sastāv no četru malu acīm, kur acu stūrus veido acs divu blakusmalu diegu savijums. |
iii) |
Vienas auklas diametrs ir vismaz 5 mm. |
f) Citas specifikācijas
i) |
Montāžas specifikācijas ir noteiktas 3. un 4. attēlā. |
ii) |
Paceļamās līnes garums ir ne mazāks kā:
|
iii) |
Aizmugures siksna neieskauj “BACOMA” tipa izejas logu. Tā ir izgatavota no virves, kuras diametrs nepārsniedz 20 mm un kura nav īsāka par 2 m. |
iv) |
Āmja boja ir sfēriskas formas, un tās maksimālais diametrs ir 40 cm. Ar bojas virvi tā ir piestiprināta pie āmja. |
v) |
Iedzirknis nevar atrasties priekšā “BACOMA” tipa izejas logam. |
2. Kvadrātveida acu paneļu labošanas nosacījumi
a) Vispārēji nosacījumi
i) |
Aizliegts izmantot kvadrātveida acu “BACOMA” tipa izejas logu, kuram 10 vai vairāk procenti acu ir laboti. |
ii) |
Bojātās kvadrātveida acis labo atbilstīgi paredzētajai metodei. |
iii) |
Laboti linumi ir jebkādas linumu acis, kuru izmērs ir samazināts, labojot bojātos linumus vai savienojot divas bezmezglu kvadrātveida linuma acis. |
b) “BACOMA” tipa izejas loga bojāto linumu labošanas metode
Teksts attēlu
i) |
Sagatavo caurumu. |
ii) |
Izskaita aizstājamās acis. Sagatavo ielāpu, izmantojot bezmezglu linumu no vienas auklas, kura materiāls, diametrs un stiprums ir tāds pats kā lāpāmajam tīklam. |
iii) |
Ielāpam vajadzētu būt uz katru pusi ne vairāk par divām acīm lielākam par lāpīšanai sagatavoto caurumu, lai cauruma malām pārklātos pietiekams tīkla daudzums. |
iv) |
Uzliek ielāpu uz cauruma un piestiprina pie tīkla ar pītu auklu, kā parādīts attēlā. |
v) |
Linumi jāsastiprina kopā. |
vi) |
Turpina sastiprināšanu gar caurumu, lai ielāps no visām pusēm būtu piestiprināts vismaz divās rindās. |
vii) |
Pēc darba pabeigšanas ielāps izskatīsies tā, kā parādīts iepriekšredzamajā attēlā. |
1. attēls
Trali pēc formas un funkcijas var iedalīt trīs atšķirīgās daļās. Tralis vienmēr ir piltuvveida daļa. Pagarinājums ir cilindriska daļa, kas parasti veidota no viena vai diviem tīkla gabaliem. Āmis arī ir cilindriska daļa, kas bieži sastāv no dubultas auklas, lai varētu samazināt nodilumu. Daļu, kas atrodas zem paceļamās līnes, sauc par paceļamo maisu.
Teksts attēlu
2. attēls
A |
Pagarinājums |
||||||||||||||||||||
B |
Āmis |
||||||||||||||||||||
C |
Izejas logs, kvadrātveida acu panelis
|
3. attēls
LOGA PANEĻA MONTĀŽA
A |
110 mm panelis ar četrstūrveida acīm (25 linuma auklas) |
B |
Panelis ar četrstūrveida acīm pievienots eģei |
C |
Panelis ar četrstūrveida acīm pievienots tīklam ar rombveida acīm, izņemot auklas loga malās, kas atrodas abās pusēs 2 rombveida acu auklas/1 aukla četrstūrveida acij |
D |
105 mm tīkls ar rombveida acīm (maksimāli 50 atvērtas acis) |
E |
Attālums no loga paneļa līdz āmim. Logs beidzas ne tālāk kā 4 linuma acu atstatumā no āmja, ietverot ar rokām pīto linuma acu rindu, caur kuru izver āmi |
F |
Viena ar rokām pīta āmja linuma rinda |
4. attēls
LOGA PANEĻA MONTĀŽA
A |
110 mm panelis ar četrstūrveida acīm (20 linuma auklas) |
B |
Panelis ar četrstūrveida acīm pievienots eģei |
C |
Panelis ar četrstūrveida acīm pievienots tīklam ar rombveida acīm, izņemot stieņus loga malās, kas atrodas abās pusēs 2 rombveida acu auklas/aukla četrstūrveida acij |
D |
105 mm tīkls ar rombveida acīm (līdz 50 atvērtām acīm) |
E |
Attālums no loga paneļa līdz āmim. Logs beidzas ne tālāk kā 4 linuma acu atstatumā no āmja, ietverot ar rokām pīto linuma acu rindu, caur kuru izver āmi |
F |
Viena ar rokām pīta āmja linuma rinda |
G |
Ne vairāk kā 10 % abās pusēs D punktā minēto atvērto acu |
2. Papildinājums
T90 TRAĻA SPECIFIKĀCIJAS
a) Definīcija
1. T90 traļi ir definēti kā traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuros tīkls āmī un pagarinājums no rombveida linuma tīkla ir pagriezts par 90° tā, lai tīkla pavediena galvenais virziens būtu paralēls vilkšanas virzienam.
2. Tīkla pavediena virziens ir standarta rombveida linuma tīkls (A), un tīklā tas ir pagriezts par 90° (B), kā parādīts 1. attēlā.
1. attēls
b) Acu izmērs un mērīšana
Linuma acu izmērs ir vismaz 110 mm. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 129/2003, āmja linuma acu un pagarinājuma izmēru mēra perpendikulāri zvejas rīka garenvirziena asij.
c) Pavediena biezums
Dzijas materiāls ir polietilēna pavedieni, kuru viena pavediena rupjums nepārsniedz 6 mm vai dubulto pavedienu rupjums attiecīgi nepārsniedz 4 mm. Šis noteikums neattiecas uz pašu aizmugurējo āmja acu rindu, ja tas ir aprīkots ar linumu.
d) Uzbūve
1. Āmi un pagarinājumu pagrieztam linumam (T90) veido divas vienāda izmēra plātnes, kurās garuma un platumā ir vienāds skaits linuma acu, ar tādu acu orientāciju, kā tas iepriekš aprakstīts un kuras savieno divas sānu eģes. Katru paneli veido neslīdoši mezgli tādā veidā, lai acu linums visā lietošanas laikā būtu pilnībā atvērts.
2. Atvērtu acu linumu skaits jebkurā perimetra vietā saskan ar pagarinājuma priekšējo daļu un vistālāko āmja daļu.
3. Punktā, kur traļa piltuvveida daļai piestiprināts āmis vai pagarinājums, to acu linuma skaits perimetrā ir 50 % no traļa piltuvveida daļas pēdējās acu linuma rindas.
4. Āmis un pagarinājums ir parādīti turpmāk 2. attēlā.
e) Apkārtmērs
Acu skaits jebkurā āmja un pagarinājuma apkārtmēra vietā, izņemot savienojumu vietas un eģes, nepārsniedz 50.
f) Stiprinājuma uzmava
Priekšējā paneļu malā, kas veido gan āmi, gan pagarinājumu, izveido pītu linuma rindu. Āmja paneļa aizmugurējā daļa ir aprīkota ar pītu linumu pilnu rindu, kas var virzīt āmi.
g) Pacelšanas siksna
Paceļamās līnes garums ir ne mazāks kā 3,5 m.
h) Āmja boja
Āmja boja ir sfēriskas formas, un tās maksimālais diametrs ir 40 cm. Ar bojas virvi tā ir piestiprināta pie āmja.
2. attēls
Teksts attēlu
III PIELIKUMS
Žaunu tīkli, iepinējtīkli un rāmju tīkli: linuma acu izmēru apjomi un zvejojamās sugas
Zvejojamās sugas |
Acu linuma izmēru apjomi (mm) |
||||
16 ≤ un < 110 |
32 ≤ un < 110 |
90 ≤ un < 156 (2) |
110 ≤ un < 156 |
≥ 157 |
|
Apakšrajonu grupas |
|||||
28–32 |
22–27 |
22–23 |
22–32 |
22–32 |
|
Zvejojamo sugu minimālais procentuālais daudzums |
|||||
90 (1) |
90 (1) |
90 |
90 |
100 |
|
Brētliņas (Sprattus sprattus) |
* |
* |
* |
* |
* |
Siļķes (Clupea harengus) |
* |
* |
* |
* |
* |
Jūrasmēles (Solea vulgaris) |
|
|
* |
* |
* |
Jūras butes (Pleuronectes platessa) |
|
|
* |
* |
* |
Merlangi (Merlangius merlangus) |
|
|
* |
* |
* |
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus) |
|
|
* |
* |
* |
Gludās plekstes (Limanda limanda) |
|
|
* |
* |
* |
Plekstes (Platichthys flesus) |
|
|
* |
* |
* |
Mazmutes plekstes (Microstomus kitt) |
|
|
* |
* |
* |
Akmeņplekstes (Psetta maxima) |
|
|
* |
* |
* |
Mencas (Gadus morhua) |
|
|
|
* |
* |
Laši (Salmo salar) |
|
|
|
|
* |
(1) Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 3 % mencu dzīvsvarā.
(2) Šādi acu linuma izmēra apjomi ir pieļaujami līdz 2006. gada 30. jūnijam.
IV PIELIKUMS
Minimālais izkraušanas izmērs
Sugas |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Minimālais izmērs |
Mencas (Gadus morhua) |
Apakšrajons 22–32 |
38 cm |
Plekstes (Platichthys flesus) |
Apakšrajons 22–25 |
23 cm |
Apakšrajons 26–28 |
21 cm |
|
Apakšrajons 29–32, uz dienvidiem līdz 59° 39′ Z |
18 cm |
|
Jūras butes (Pleuronectes platessa) |
Apakšrajons 22–32 |
25 cm |
Akmeņplekstes (Psetta maxima) |
Apakšrajons 22–32 |
30 cm |
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus) |
Apakšrajons 22–32 |
30 cm |
Zutis (Anguilla anguilla) |
Apakšrajons 22–32 |
35 cm |
Laši (Salmo salar) |
Apakšrajons 22–30 un apakšrajons 32 |
60 cm |
Apakšrajons 31 |
50 cm |
|
Jūras foreles (Salmo trutta) |
Apakšrajons 22–25 un apakšrajons 29–32 |
40 cm |
Apakšrajons 26–28 |
50 cm |
V PIELIKUMS
Korelāciju tabula
Padomes Regula (EK) Nr. 88/98 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
— |
3. panta 1. un 2. punkts |
14. pants |
3. panta 3. punkts |
15. panta 1. punkts |
3. panta 4. punkts |
— |
3. panta 5. punkts |
— |
4. pants |
— |
5. panta 1. un 3. punkts |
3. pants |
5. panta 2. punkts |
— |
6. pants |
11. pants |
7. pants |
5. pants |
8. panta 1. punkts |
13. panta 1. punkts |
8. panta 2. punkts |
13. panta 2. punkts |
8. panta 3. punkts |
16. pants |
8. panta 4. punkts |
13. panta 3. punkts |
8.a pants |
9. pants |
8.b pants |
10. pants |
9. panta 1. punkts |
17. pants |
9. panta 2. punkts |
8. panta 1. punkts |
10. panta 1. punkts |
— |
10. panta 2. punkts |
23. panta 1. punkts |
10. panta 3. punkts |
— |
10. panta 4. punkts |
— |
11. pants |
24. pants |
12. pants |
25. pants |
13. pants |
26. pants |
14. pants |
28. pants |
15. pants |
31. pants |
16. pants |
32. pants |
I pielikums |
I pielikums |
II pielikums |
— |
III pielikums |
IV pielikums |
IV pielikums |
II un III pielikums |
V pielikums |
II pielikuma 1. papildinājums |
VI pielikums |
V pielikums |