19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/14

(1)

Pēc izmeklēšanas (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 969/2000 (2) grozīja pasākumus, ko sākotnēji piemēroja ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 (3), kas, cita starpā, attiecas uz Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importu (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Komisija 2004. gada martā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), pēc savas ierosmes uzsāka spēkā esošo pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu, cita starpā, ar nolūku pārbaudīt, vai tie jāgroza, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības paplašināšanos līdz 25 valstīm 2004. gada 1. maijā (“paplašināšanās”).

(3)

Daļējās starpposma pārskatīšanas rezultāti liecināja, ka Kopienas interesēs ir pagaidām pielāgot spēkā esošos pasākumus, tādējādi izvairoties no pēkšņas un pārlieku negatīvas ietekmes tūlīt pēc paplašināšanās uz importētajiem un lietotājiem desmit jaunajās dalībvalstīs.

(4)

Tālab Komisija 2004. gada maijā ar Regulu (EK) Nr. 1002/2004 (5) uz vienu gadu pieņēma divu Krievijas ražotāju eksportētāju, proti, “JSC Silvinit” un “JSC Uralkali”, piedāvātos cenu labojumus. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 858/2005 (6) 2005. gada jūnijā pieņēma jaunus abu Krievijas ražotāju eksportētāju cenu labojumus, kas ir spēkā līdz 2006. gada 13. aprīlim. Turklāt, lai paredzētu izņēmumu no antidempinga maksājumiem, ko piemēro ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 par importu, ko veic saskaņā ar cenu labojumu noteikumiem, ar Regulu (EK) Nr. 992/2004 (7) grozīja Regulu (EEK) Nr. 3068/92.

(5)

Jānorāda arī, ka visas norādes uz “Kopienu” vai “15 dalībvalstu Kopienu” minētajā regulā jāuzskata par norādēm uz Kopienu tieši pirms paplašināšanās, ja vien nav norādīts citādi.

(6)

No uzņēmumiem “JSC Silvinit” un “JSC Uralkali” (“pieprasījuma iesniedzēji”) 2004. gada janvārī tika saņemti atsevišķi pieprasījumi veikt spēkā esošo pasākumu atsevišķu daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(7)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka normālās vērtības (kuras pamatā ir pašu izmaksas/iekšzemes cenas) un cenas eksportam uz Kopienu salīdzinājums liecinātu par dempinga neesību, kā arī sniedza pietiekamus sākumā šķietami pamatotus pierādījumus. Tāpēc, lai neitralizētu dempingu, līdzšinējā apmērā vairs nav jāturpina piemērot spēkā esošos pasākumus, kas bija pamatoti ar iepriekš noteiktajiem dempinga līmeņiem.

(8)

Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, konstatēja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un tā publicēja paziņojumus par uzsākšanu un uzsāka izmeklēšanu (8).

(9)

Izmeklēšana attiecās uz dempingu un aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 30. martam (“izmeklēšanas laikposms” jeb “IPP”).

(10)

Komisija eksportētājvalstu pārstāvjiem, pieprasījuma iesniedzējam un Kopienas ražošanas nozarei oficiāli paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu un visām tieši ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Komisija pieprasījumu iesniedzējiem nosūtīja arī anketas. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzējiem un no Krievijas eksportētāja, kas saistīts ar vienu uzņēmumu, kurš iesniedza pieprasījumu.

(11)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, un pārbaudīja atbildes uz anketas jautājumiem turpmāk minēto uzņēmumu telpās.

(12)

Ražojums ir tas pats, uz kuru attiecās iepriekšējā izmeklēšana, t. i., kālija hlorīds jeb KCl, un to tieši, sajauktu ar citiem mēslošanas līdzekļiem vai pārveidotu par komplekso mēslojumu, ko pazīst ar nosaukumu NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs), parasti izmanto par mēslošanas līdzekli lauksaimniecībā. Kālija saturs ir atšķirīgs, un to izsaka procentos no kālija oksīda (K2O) svara sausā bezūdens vielā. To izmanto arī par izejmateriālu dažu rūpniecības un farmaceitisko produktu ražošanā.

(13)

Kālija hlorīdu parasti laiž tirgū vai nu standarta/pulvera veidā (“standarta kālija hlorīds”), vai arī veidā, kas nav standarta veids, t. i., granulās (“granulētais kālija hlorīds”), taču ne tikai tādā. Ražojumu parasti iedala trijās pamatkategorijās atkarībā no K2O satura, proti:

(14)

Jāatgādina iepriekšējā izmeklēšanā konstatētais, ka par attiecīgo ražojumu ir uzskatāmi daži importēti īpaši maisījumi ar neparasti lielu kālija hlorīda saturu, uz kuriem neattiecas iepriekš norādītie KN kodi kālija hlorīdam. To secināja tādēļ, ka šādiem maisījumiem piemīt tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tiem ir tāds pats lietojums kā iepriekš minētajām pamatkategorijām. Tādējādi uz šiem maisījumiem, uz kuriem attiecas KN kodi ex31052010, ex31052090, ex31056090, ex31059091 un ex31059099, arī attiecināja pašreizējo izmeklēšanu, un arī tie uzskatāmi par attiecīgo ražojumu.

(15)

Ņemot vērā faktu, ka ražojumam, ko eksportē no Krievijas uz Kopienu, un ražojumam, ko ražo Krievijā un pārdod Krievijas iekšzemes tirgū, fizikālās un ķīmiskās īpašības neatšķiras, tos uzskatīja par līdzīgiem produktiem pašreizējās izmeklēšanas vajadzībām.

(16)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms noteica, vai katra pieprasījuma iesniedzēja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, salīdzinot ar tā kopējiem līdzīgo ražojumu pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par reprezentatīvu, ja katra pieprasījuma iesniedzēja līdzīgā produkta pārdošanas apjoms izmeklēšanas laikposmā iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no attiecīgā kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka abiem pieprasījuma iesniedzējiem attiecīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikposmā bijis reprezentatīvs.

(17)

Pēc tam, nosakot ražojumu veidus saskaņā ar TARIC kodiem, ar ko ražojumu klasificē (t. i., standarta kvalitāte vai kvalitāte, kas nav standarta kvalitāte, ieskaitot granulētos ražojumus), un pēc iesaiņojuma vai formas, kādā to pārvadā (t. i., bez taras, maisos vai konteineros), veica analīzi, vai katra veida ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Konkrētā veida ražojuma pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu tad, ja kopējais šā veida ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikposmā bija vismaz 5 % no salīdzināmā veida ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, to eksportējot uz Kopienu.

(18)

Veicot analīzi, konstatēja, ka viens ražotājs eksportētājs, proti, “JSC Silvinit”, tikai viena veida eksportēto ražojumu iekšzemes tirgū ir pārdevis reprezentatīvos daudzumos. Par pārējiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja, ka “JSC Uralkali” visu veidu eksportētos ražojumus iekšzemes tirgū ir pārdevis reprezentatīvos daudzumos.

(19)

Tika pārbaudīts, vai katra veida ražojumu pārdošanu iekšzemes tirgū var uzskatīt par parastu tirdzniecības apriti, nosakot to, cik liela daļa no kopējā konkrētā veida ražojuma pārdošanas apjoma bijuši rentabli pārdevumi neatkarīgiem klientiem.

(20)

Šajā sakarā konstatēja, ka “JSC Uralkali” visvairāk pārdotajam uz Kopienu eksportētajam ražojumu veidam (“visvairāk pārdotais eksportētais ražojums”), kura eksporta apjoms bija vairāk nekā 99 % no šāda eksporta, izmeklēšanas laikposmā pārdošanas cenām iekšzemes tirgū bijušas neparastas tendences. Konstatēja, ka izmeklēšanas laikposmā 77 % no visvairāk pārdotā eksportētā ražojuma pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū ir pārdots vienam klientam Krievijā un ka pārdošanas cena šim konkrētajam klientam viena mēneša laikā izmeklēšanas laikposma vidū palielinājās vairāk nekā divas reizes. Šā paša citiem iekšzemes klientiem pārdotā veida ražojuma cena tajā pašā laika arī palielinājās, bet tikai par aptuveni 40 %. Pārbaudot citu veidu iekšzemes tirgū pārdotā kālija hlorīda cenu, atklāja, ka izmeklēšanas laikposmā bijis līdzīgs cenu palielinājums par aptuveni 40 %.

(21)

Ņemot vērā šo konkrēto tirgus situāciju attiecībā uz cenu svārstībām, kas bija raksturīgas tā veida ražojumiem, kas galvenokārt izmantoti dempinga starpības aprēķiniem, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka šādus pārdošanas apjomus nav iespējams pienācīgi salīdzināt. Ņemot vērā, cik liela nozīme šādai pārdošanai ir konkrētā veida ražojumu pārdošanas apjomā iekšzemes tirgū un cik svarīgi šā veida ražojumi ir kopējā kālija hlorīda apjomā, ko attiecīgais uzņēmums eksportē uz Kopienu, tiek uzskatīts, ka nav pamatoti neņemt vērā šo konkrēto pārdošanu konkrētajam klientam. Konstatēja, ka atlikušais konkrētā veida ražojumu pārdošanas apjoms citiem klientiem ir par 5 % mazāks nekā slieksnis, ko uzskata par vajadzīgu, lai pārdošanas apjomu atzītu par reprezentatīvu. Tādējādi šā veida ražojumu normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām, kam pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un ražošanas izmaksas un peļņa samērīgā apmērā. Pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu attiecas izmeklēšana.

(22)

Uzņēmums “Uralkali” norādīja, ka pamatregulas 2. panta 3. punktā paredzētā “konkrētā tirgus situācija” nav attiecināma uz attiecīgā ražojuma pārdošanu konkrētajam klientam un tādēļ, lai noteiktu normālo vērtību, jāizmanto attiecīgā veida ražojuma iekšzemes cenas. Šajā ziņā tika apgalvots, ka i) pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumi nebūtu piemērojami “mākslīgi paaugstinātām cenām” un ii) īpašu nosacījumu piemērošana vienam konkrētam klientam nebūtu uzskatāma par visa Krievijas iekšzemes tirgus “konkrēto tirgus situāciju”. Turklāt tika apgalvots, ka konkrētās cenas radījuši “tirgus spēki” un ka tās atbilst “faktiskajai tirgus situācijai”.

(23)

Attiecībā uz iepriekšminēto jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 3. punktā minētās konkrētās tirgus situācijas nav attiecināmas uz visiem gadījumiem un ka konkrētais tirgus, cita starpā, jānovērtē, ņemot vērā cenu atšķirības un tendences, nevis tikai cenu absolūto līmeni. Šajā gadījumā gan darījumi, kas saistīti ar mazām cenām, gan darījumi, kuri saistīti ar lielām cenām, aprēķinos netika ņemti vērā, jo tie neatbilst cenu līmenim ilgā laikā un nešķiet, ka šīs cenas noteikuši tirgus spēki, tāpēc ka šādas tendences netika konstatētas neviena cita veida ražojumam un nevienam citam “Uralkali” klientam. Otrkārt, pamatregulas 2. panta 3. punktā paredzēts, ka normālo vērtību var aprēķināt situācijās, kad “…konkrētā tirgus situācija neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu…”. Tātad – un tas attiecas uz konkrēto gadījumu – nosakot normālo vērtību, nepārprotami ir atļauts neņemt vērā pārdošanas apjomus klientiem, ko uzskata par tādiem, kuru dēļ nevar veikt pienācīgu salīdzināšanu. Šis secinājums neattiecas uz visu Krievijas tirgu, bet pārsvarā uz minēto pārdošanu, ko veicis uzņēmums “Uralkali”.

(24)

Attiecībā uz uzņēmumu “JSC Silvinit” gadījumā, ja tāda veida ražojumu pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar vai lielāka par vienības izmaksām, pārsniedzis 80 % no minētā veida ražojumu kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā veida ražojumu vidēja svērtā cena bijusi vienāda ar var lielāka par koriģētajām vienības izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktiskajām iekšzemes cenām, ko aprēķināja kā visu minēto ražojumu vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikposmā, neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(25)

Uzņēmuma “JSC Silvinit” pārējo veidu ražojumiem, ko par iekšzemes cenām pārdeva daudzumos, kas nebija pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai, piemērojama citāda metode. Šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu izmantoja salikto normālo vērtību. Normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot koriģētu eksportēto ražojumu veidu vienības izmaksas, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu samērīgu procentuālo attiecību un samērīgu peļņas normu, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu attiecas izmeklēšana.

(26)

Uzņēmums “Uralkali” apgalvoja, ka peļņas normā, kas izmantota normālās vērtības aprēķiniem, nav pienācīgi ņemtas vērā gāzes izmaksu korekcijas, jo dati par peļņu, ko izmantoja normālās vērtības aprēķiniem, gūti no uzņēmuma uzskaites dokumentiem pirms korekciju izdarīšanas. Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievaddaļu normālās vērtības aprēķiniem jāizmanto faktiskā peļņas summa, ko uzņēmums guvis iekšzemes tirgū.

(27)

Attiecībā uz enerģijas izmaksām, piemēram, elektrības un gāzes izmaksām, ko izmanto ieguves rūpniecībā un attiecīgā ražojuma ražošanā, izmeklēšanā noteica, ka tās procentuāli ir ievērojama daļa no kopējām kālija hlorīda ražošanas izmaksām ne tikai Krievijā, bet arī citās ražotājvalstīs. Šajā ziņā Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka tās enerģijas izmaksas uz vienu elektrības un gāzes vienību, ko maksājuši Krievijas uzņēmumi elektrības un gāzes piegādātājiem, saprātīgi spriežot, neatbilst pirktās elektrības un gāzes faktiskajām ražošanas izmaksām.

(28)

Ņemot vērā šos apgalvojumus, tika uzskatīts, ka šajā gadījumā ir lietderīgi salīdzināt arī pieprasījuma iesniedzēju pirktās enerģijas izmaksas uz vienību ar attiecīgajām izmaksām, kas rodas citam lielam kālija hlorīda ražotājam, kas izmanto līdzīgas ražošanas metodes, kam ir līdzīgs noiets un līdzīgas dabiskās priekšrocības. Krievijā nav citu kālija hlorīda ražotāju, tādēļ šādu informāciju meklēja un ieguva no liela kālija hlorīda ražotāja Kanādā.

(29)

Sniegtie dati liecināja, ka Kanādas ražotāja enerģijas pieprasījums ir līdzīgs pieprasījuma iesniedzēju Krievijas ražotāju pieprasījumam un ka elektrību un gāzi, ko pērk šis uzņēmums, iegūst no vietējās hidroelektrostaciju elektroenerģijas un lielām gāzes atradnēm – tāpat kā elektrību un gāzi, ko izmanto Krievijas uzņēmumi. Salīdzinājumā atklāja, ka elektrības vienības izmaksas, ko maksā Kanādas ražotājs, nav sevišķi līdzīgas Krievijas ražotāju maksātajām.

(30)

Attiecībā uz gāzes piegādi, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti publicētajā Krievijas gāzes piegādātāja “OAO Gazprom” (kura reģionālais izplatītājs piegādāja gāzi arī attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem) gada ziņojuma par 2003. gadu, konstatēja, ka gāzes iekšzemes cenas, ko maksājuši abi Krievijas ražotāji, atbildušas aptuveni vienai piektajai daļai no Krievijas eksporta cenas. Tajā pašā ziņojumā skaidri norādīts, ka ““OAO Gazprom” iekšzemes tirgū nav guvis peļņu”. Kaut arī nav oficiālas informācijas par Krievijas iekšzemes gāzes cenu rentabilitāti, citāti no Krievijas valdības avotiem presē kopā ar datiem, kas gūti no specializētiem tirgus informācijas avotiem un valdības tīmekļa vietnēm noteikti liecina par to, ka gāzes cenas, ko maksā iekšzemes klienti, nebūt nav tādas, kas sedz izmaksas. Turklāt gāzes cena, ko maksāja abi Krievijas ražotāji, bija ievērojami mazāka nekā gāzes cena, kuru maksāja Kanādas ražotāji.

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka cenas, ko izmeklēšanas laikposmā Krievijas reģionālais gāzes piegādātājs prasīja no Krievijas kālija hlorīda ražotājiem, nevarētu pienācīgi atbilst izmaksām, kas saistītas ar gāzes ražošanu, salīdzinājumā ar Krievijas gāzes eksporta cenām un ar Kanādas gāzes piegādātāja cenām, ko maksā Kanādas lielākie rūpnieciskie lietotāji. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu attiecībā uz katru pieprasījuma iesniedzēju tika izdarīta ražošanas izmaksu korekcija. Šo korekciju izdarīja, izmantojot informāciju par eksporta gāzes cenu, transporta neto izmaksas, muitas izvešanas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli, jo nebija cita atbilstīga pamata.

(32)

Par to viens pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka ar gāzi saistītie maksājumi ir pienācīgi atspoguļoti uzskaites dokumentos, tādēļ korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nav vajadzīga. Atbildot uz šo argumentu, runa nav par to, vai uzņēmums pareizi iegrāmatojis samaksātās rēķinos prasītās cenas, bet par to, vai korekciju pamato fakts, ka pirktās gāzes cena nav samērīga ar gāzes ražošanas un izplatīšanas izmaksām.

(33)

Par gāzes izmaksu korekciju Krievijas iestādes arī norādīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā atšķirīgās transportēšanas izmaksas iekšzemes tirgū rūpnieciskām vajadzībām pārdotajai gāzei un eksportam pārdotajai gāzei. Jāatgādina (sk. 31. apsvērumu), ka salīdzinājums, kura dēļ izdarīta korekcija, attiecās uz uzņēmumu faktiski samaksātajām gāzes cenām un Krievijas gāzes piegādātāja “OAO Gazprom” iekasētajām eksporta cenām eksportam no Krievijas, transporta neto izmaksām, muitas izvešanas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(34)

Viens pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tam 2004. gada pirmajā ceturksnī (t. i., izmeklēšanas laikposma pēdējā ceturksnī) bijušas ievērojami mazākas vienības ražošanas izmaksas, jo bijusi lielāka efektivitāte un mazākas apkopes izmaksas, un ka šīs mazākās vienības izmaksas uzskatāmas par pamatu ražošanas izmaksu noteikšanai visam izmeklēšanas laikposmam. Šis pieprasījums netika apmierināts, jo šādas izmaksas nosakāmas visam izmeklēšanas laikposmam, nevis tikai ņemot vērā izmaksas kādā īsākā izņēmuma laikposmā.

(35)

Par ražošanas izmaksām Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēju ražošanas izmaksu noteikšanai pamatlīdzekļu nolietojums jāpamato ar pamatlīdzekļu aizstāšanas izmaksām (piem., jaunas šahtas un mašīnas u. c.) Šajā ziņā tika apgalvots, ka nolietojums, ko saskaņā ar ierasto praksi pamatotu ar pamatlīdzekļu iegādes (vēsturisko) vērtību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu pienācīgi neatbilstu izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Tādēļ tika norādīts, ka vajadzīga Krievijas ražotāju izmaksu pozitīva korekcija.

(36)

Attiecībā uz šo norādi tika apgalvots, ka nolietojums, kas pamatots ar pamatlīdzekļu iegādes vērtību un atlikušo lietojuma vērtību, šķiet, atbilst uzskaites praksei ieguves rūpniecībā. Tādēļ, lai noteiktu, vai nolietojums, kas ņemts vērā datos par ražošanas izmaksām, pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu, izmeklēšana vērsa uzmanību uz veidu, ka noteikta pamatlīdzekļu vēsturiskā vērtība.

(37)

Šajā ziņā pārbaudes apmeklējumos Krievijā uz vietas atklāja, ka to pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz novērtēšanu, kuru veica 1993. gada privatizācijas procesā. Šo pamatlīdzekļu vērtību pēc tam pārskatīja 1993.–1997. gadā, piemērojot “pārvērtēšanas koeficientus”, ko noteikusi Krievijas valdība, lai cīnītos pret hiperinflāciju. Ievērojot Krievijas valdības dekrētu, 1997. gadā neatkarīgi vērtētāji veica pamatlīdzekļu neatkarīgu novērtēšanu. Nosakot šo pamatlīdzekļu vērtību, pieņēma trīs pamatkritērijus, no tiem viens bija pamatlīdzekļu aizstājējvērtība. Šo neatkarīgo novērtējumu rezultāts atspoguļots pieprasījuma iesniedzēju 1998. gada sākuma bilancē.

(38)

Tomēr, kaut arī tika veikta sākotnējo vērtību pozitīva novērtēšana, tika norādīts, ka pieprasījuma iesniedzēju pamatlīdzekļu vērtības, izteiktas kā produkcijas un pamatlīdzekļu vērtības attiecība, joprojām ir ievērojami mazāka nekā pamatlīdzekļu vērtība tajos uzņēmumos, kas veido Kopienas ražošanas nozari, un lielam Kanādas ražotājam ar līdzīgu ieguves un ražošanas jaudu. Novērtējumā tomēr nav ņemta vērā novecošana un tas, ka Krievijas ražotāju pamatlīdzekļu tehnoloģiskais līmenis bijis zemāks pirms privatizācijas 1993. gadā.

(39)

Tāpēc netiek uzskatīts par iespējamu, ka pašlaik varētu izdarīt nolietojuma izmaksu korekciju datos par ražošanu, kas izmantoti, lai pieprasījuma iesniedzējiem noteiktu normālo vērtību, jo nav bijis pamatotu pierādījumu, kas liecinātu, ka nolietojums nav pareizi atspoguļots ražotāju eksportētāju uzskaites dokumentos.

(40)

Arī Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka ražošanas izmaksu aprēķinos jāņem vērā dabas aizsardzības izmaksas, salīdzinot tās ar šādām izmaksām, kas radušās Kopienas ražotājiem. Tomēr tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējiem radušās šādas izmaksas un ka tās ir ņemtas viņu ražošanas izmaksu aprēķinos. Attiecībā uz to, vai šādām izmaksām jābūt līdzīgā samērā vai lielumā kā Kopienas ražotāju izmaksām, tiek uzskatīts, ka korekcijas nav vajadzīgas, ja vien pieprasījuma iesniedzēji nodrošina dabas aizsardzības līmeni, ko noteikušas Krievijas iestādes, un ja izmaksas, kas radušās, lai panāktu šādu līmeni, ir pareizi atspoguļotas grāmatvedības uzskaitē. Tika konstatēts, ka abi pieprasījuma iesniedzēji tam atbilst, tādēļ attiecībā uz vides izmaksām korekcijas nebija vajadzīgas.

(41)

Attiecībā uz “Silvinit” tika konstatēts, ka izmeklēšanas laikposmā lielākā daļa uzņēmuma kālija hlorīda pārdošanas darījumu uz Kopienu tika izdarīti nesaistītam Šveices tirdzniecības uzņēmumam. Pašreizējās izmeklēšanas vajadzībām un ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cenas aprēķināšanai ņēma vērā cenas, ko šis tirdzniecības uzņēmums faktiski samaksājis vai kas tam jāmaksā uzņēmumam “Silvinit”.

(42)

Tomēr tika konstatēts, ka divi darījumi veikti ar “Silvinit” saistītā Krievijas tirdzniecības uzņēmuma “International Potash Company” (“IPC”) starpniecību saistītam uzņēmumam Beļģijā, proti, “Ferchimex AS” (“Ferchimex”), kas pārstrādāja importēto kālija hlorīdu ražojumā, uz kuru neattiecas izmeklēšana. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu cenas, ko “IPC” iekasēja no “Ferchimex”, var neņemt vērā, ja tās uzskata par neuzticamām. Tika norādīts, ka abos darījumos pārdošanas cena uzņēmumam “Ferchimex” bija lielā mērā līdzīga cenai par tā paša veida ražojumiem, ko pārdod neatkarīgiem klientiem Kopienā. Turklāt abi darījumi attiecās tikai uz nelieliem daudzumiem. Tādēļ tos abus ņēma vērā kopējā eksporta cenas noteikšanā

(43)

Attiecībā uz “Uralkali” tika konstatēts, ka izmeklēšanas laikposmā visi uzņēmuma kālija hlorīda pārdošanas darījumi uz Kopienu tika izdarīti tieši vairumtirgotājam Kiprā, proti, “Fertexim Ltd”, kas bija “Uralkali” ekskluzīvais izplatītājs. Šiem pārdevumiem eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, t. i., pamatojoties uz cenām, ko faktiski samaksājis “Fertexim” vai kas tam jāmaksā.

(44)

Abiem pieprasījuma iesniedzējiem normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(45)

Tādējādi attiecīgā gadījumā un ja to pamatoja pierādījumi, tika izdarīti atšķirību pielāgojumi attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, kraušanas un papildu izmaksām, kā arī iepakošanas un kredīta izmaksām.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu katram ražotājam eksportētājam koriģētā vidējā svērtā normālā vērtība pēc ražojumu veida tika salīdzināta ar koriģēto vidējo svērto eksporta cenu katram uz Kopienu pārdotajam attiecīgā ražojuma veidam.

(47)

Salīdzinājumā abiem attiecīgajiem uzņēmumiem konstatēja dempingu, tomēr ievērojami mazākā mērā, nekā konstatēts iepriekš. Visu uz Kopienu eksportēto ražojumu vidējā svērtā vērtība, izteikta procentos no kopējās CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, tādēļ konstatētā dempinga starpība bija šāda.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika veikta analīze par to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par ilgstošu. Šajā ziņā tika konstatēts, ka dempinga starpības mainījās tādēļ, ka samazinājās pieprasījuma iesniedzēju normālā vērtība.

(49)

Šajā ziņā jānorāda, ka pašreizējā izmeklēšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju izmaksām un cenām. Turklāt pretēji iepriekšējās izmeklēšanas konstatējumiem pēdējos divos gados kālija patēriņš pēdējos nedaudzajos gados ir nepārprotami palielinājies, un kopumā pārdošanas cenas iekšzemes tirgū abiem Krievijas ražotājiem ir rentablas.

(50)

Attiecībā uz eksporta pārdošanas cenu noturīgumu ārpuskopienas tirgos neviens pieprasījuma iesniedzējs nespēja sniegt detalizētus datus par katra ražotāja katru darījumu. Tomēr tika sniegti apkopoti dati, kas iedalīti pēc galamērķa valsts un ražojumu veida. Uzskatīja, ka pašreizējai daļējai starpposma pārskatīšanai ar to pietiek, jo pārdošanas cenas minētajos tirgos precīzi noteikt nav obligāti. Komisija nespēja precīzi noteikt pārdošanas cenas katrai valstij, jo nebija detalizētu datu un ņemot vērā i) pārdošanas vajadzībām veiktās piegādes dažādību (piem., CIF, FOB, FCA u. c.), ii) atšķirīgos loģistikas paņēmienus un kombinācijas (piem., dzelzceļa + jūras pārvadājumi, tikai dzelzceļa pārvadājumi utt.), iii) attālumu, transporta un apstrādes izmaksu atšķirības uz dažādiem galamērķiem Āzijā un Dienvidamerikā. Tomēr bija norādes par to, ka pārdošanas cenas ārpuskopienas tirgos, neņemot vērā transporta izmaksas, ir tādā pašā līmenī kā pārdošanas cenas Kopienā.

(51)

Ņemot vērā visus šos faktorus, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi grozīt spēkā esošos pasākumus, ciktāl tie attiecas uz pieprasījuma iesniedzējiem, samazinot dempinga starpību līdz līmenim, kas konstatēts pašreizējā izmeklēšanā.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājumu summa nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību, bet tai jābūt mazākai nekā minētajai starpībai, ja šādi mazāki maksājumi būtu pienācīgi, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Pašreizējie maksājumi pieprasījumi ir aprēķināti, pamatojoties uz dempinga starpību, un jaunās dempinga starpības ir mazākas nekā iepriekš aprēķinātās, tādēļ maksājumi jāpielāgo mazākajai izmeklēšanā konstatētajai dempinga starpībai, proti, 23 % “JSC Silvinit” un 12,3 % “JSC Uralkali”.

(53)

Ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija pamatā ieteikumam grozīt sākotnēji ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 piemērotos antidempinga maksājumus. Tām tika dota iespēja izteikt komentārus un pieprasīt uzklausīšanu. Attiecīgā gadījumā tika ņemti vērā visi saņemtie komentāri.

(54)

Pēc svarīgāko faktu un apsvērumu konstatēšanas, kas bija pamatā ieteikumam grozīt sākotnēji ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 piemērotos antidempinga maksājumus, abi pieprasījuma iesniedzēji saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu labojumus.

(55)

Ar Lēmumu 2005/802/EK (9) Komisija pieņēma pieprasījuma iesniedzēju piedāvātās cenas. Iemesli cenu labojumu pieņemšanai ir izklāstīti minētajā lēmumā.

(56)

Spēkā esošie pasākumi ir piemērojami precēm, uz kurām attiecas astoņi KN kodi, un tie ir saistīti ar fiksētām summām no EUR 19,61 par tonnu līdz EUR 40,63 par tonnu atkarībā no ražojumu veida. Pašreizējās izmeklēšanas laikposmā tomēr tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēji uz Kopienu eksportējuši tikai tāda veida ražojumus, uz kuriem attiecas viens KN kods.

(57)

Tādējādi, ņemot vērā, ka nav informācijas par citiem ražojumu veidiem un ka konkrētais attiecīgā veida kālija hlorīds pašlaik šķiet visvairāk tirdzniecībā laistais, par vissamērīgāko pieeju, kā īstenot grozītos maksājumus, uzskata visu fiksēto summu aizstāšanu ar vienotu procentuālo maksājumu visu veidu kālija hlorīdam, ko ražo pieprasījuma iesniedzēji,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 1.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Importētos ražojumus, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, atbrīvo no antidempinga maksājumiem, kurus piemēro saskaņā ar 1. pantu, ja vien tos ražojuši uzņēmumi, no kuriem Komisija pieņēmusi cenu labojumus un kuru nosaukumi norādīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 858/2005 un Komisijas Lēmumā Nr. 2005/802/EK, kas palaikam grozīti, un ja tie importēti atbilstīgi šo pašu Kopienas aktu noteikumiem.”