19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 771/2005 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu to Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Indonēzijas, Taivānas, Taizemes un Vjetnamas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu un to daļu importam, uz kurām attiecas KN kodi 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma novērtējumu aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam (“attiecīgais laikposms”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu piemērošanas dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus komentārus.

(4)

Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kuras vēlējās, lai tās uzklausītu.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu veikšanai.

(6)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts izvirzīt ieteikumu noteikt galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt summas, kas bija nodrošinātas, iemaksājot pagaidu maksājumu. Tika atvēlēts arī laiks, lai tās varētu formulēt savus apsvērumus pēc šā paziņojuma izdarīšanas.

(7)

Izskatīja mutiskos un rakstiskos apsvērumus un vajadzības gadījumā tos ņēma vērā, izdarot galīgos konstatējumus.

(8)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens importētājs un viņa asociācija apšaubīja Kopienas ražošanas nozares reprezentativitāti, kā tas norādīts pagaidu regulas 113. apsvērumā, pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Tomēr šī sūdzība netika pamatota ar pierādījumiem. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka uz Kopienas ražošanas nozari attiecināmi aptuveni 54 % Kopienas produkcijas izmeklēšanas periodā, un tas atbilst pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmei.

(9)

Pēc informācijas atklāšanas Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka atklātās Kopienas ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem nebija pietiekoši detalizētas un nebija aizpildītas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Izskanēja apgalvojums, ka neizsmeļošās atbildes uz anketas jautājumiem eksportētājiem, kas sadarbojās, liedza iespēju aizstāvēt savas intereses un šajā procedūrā nostādīja neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citām ieinteresētajām personām, proti, Kopienas ražošanas nozari. Tomēr informācija par kaitējumu, kā norādīts pagaidu regulas E iedaļā, visām ieinteresētajām pusēm apkopotā veidā sniedz pārbaudītus datus. Tādējādi tām ir pietiekami precīzs faktu atspoguļojums attiecībā uz kaitējumu un cēloņsakarību, lai varētu aizstāvēt savas intereses. Pret visām ieinteresētajām personām izturas līdzīgi, un nav nekādu atšķirību informācijas sniegšanā dažādām ieinteresētajām personām. Turklāt ar nekonfidenciālām atbildēm uz anketas jautājumiem un pagaidu regulā ietverto informāciju tika aizsargātas visu ieinteresēto personu aizstāvības tiesības. Tālab šo argumentu noraidīja.

(10)

Jāatgādina, ka pagaidu izmeklēšanā radās šaubas par to, vai uzgriežņus var uzskatīt par vienu ražojumu kopā ar citiem nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidiem un to daļām (“NTSS”). Šajā sakarā bija jāizpēta sīkāk vairāki aspekti, piemēram, vai un kādā mērā bultskrūves un uzgriežņus realizē kā vienas sistēmas divas sastāvdaļas, kādā mērā šos veidus kopīgi izstrādā utt. Sīkāk bija jāizpēta arī tas, kādā mērā Kopienas ražotāji var piedāvāt šīs sistēmas. Tālab nolūkā izdarīt sākotnējos konstatējumus pagaidām nolēma neiekļaut produktu definīcijā uzgriežņus, ko parasti deklarē ar KN kodu 7318 16 30.

(11)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Kopienas ražotāji un importētāji sniedza pierādījumus par to, ka uzgriežņus un bultskrūves kopā neizstrādā un nerealizē. Lai gan uzgriežņus parasti izmanto kopā ar bultskrūvēm, parasti tos nepārdod komplektā. Bez tam bultskrūves var izmantot ierīču savienošanai, neizmantojot uzgriežņus, kas nozīmē, ka bultskrūvēm un uzgriežņiem var būt dažāds izmantojums. To apstiprina imports, ko veic daži ražotāji attiecīgajās valstīs, kuri ražo un pārdod vai nu uzgriežņus, vai bultskrūves, kā arī tas, ka izraudzītie Kopienas ražotāji izgatavo skrūves un bultskrūves, taču ne uzgriežņus. Īpaši skaidrs tas ir Filipīnu gadījumā, no kurienes faktiski ir importēti tikai uzgriežņi, un nav ievestas bultskrūves. Turklāt, kā minēts iepriekš, bultskrūves ne vienmēr savieno ar uzgriežņiem un paplāksnēm. Tas arī izriet no HS koda 7318 15 apraksta: “citādas skrūves un bultskrūves ar saviem uzgriežņiem un paplāksnēm vai bez tiem”. Bez tam jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarei nav vajadzīgās iekārtas uzgriežņu izgatavošanai un ka tā nākotnē neplāno ražot uzgriežņus.

(12)

Tādēļ apstiprina pagaidu regulas 13. apsvērumā noteiktos konstatējumus neiekļaut uzgriežņus, kas importēti kā komplekta sastāvdaļa kopā ar skrūvēm un bultskrūvēm, ražojuma jēdzieniskajā saturā. Tādēļ saskaņā ar pagaidu regulas 14. un 105. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem procedūra jāpārtrauc attiecībā uz Filipīnām.

(13)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka parasti uzgriežņus un bultskrūves realizē un izstrādā kopā un tādēļ, ja uzgriežņus neiekļautu ražojuma jēdzieniskajā saturā, no procedūras darbības jomas būtu jāizņem arī bultskrūves. Tomēr viņi nepamatoja šo apgalvojumu. Tādēļ, ņemot vērā 11. un 12. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, ka uzgriežņus nerealizē un neizstrādā kopā ar bultskrūvēm, sūdzību noraidīja, un no procedūras darbības jomas izņēma tikai uzgriežņus.

(14)

Turklāt vairāki importētāji un viņu asociācijas atkārtoti iesniedza sūdzību par izmeklēšanas ierobežošanu līdz diviem KN kodiem, proti, 7318 15 61 (sešstūrainas gremdgalvas skrūves no nerūsējošā tērauda) un 7318 15 70 (skrūves ar sešstūrainām galvām no nerūsējošā tērauda). Šim nolūkam viņi atsaucās uz iespējamu visu pārējo Kopienas ražošanas nozares izgatavoto skrūvju un stiprinājumu veidu trūkumu, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, proti, nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidi, ko parasti deklarē ar KN kodiem 7318 12 10 (citādas kokskrūves no nerūsējošā tērauda), 7318 14 10 (pašvītņgriezes skrūves no nerūsējošā tērauda), 7318 15 30 (skrūves un bultskrūves bez nerūsējošā tērauda galviņām) un 7318 15 51 (skrūves ar rievām un krustiņu no nerūsējošā tērauda). Šajā sakarā viņi par pierādījumu iesniedza atsevišķus pasūtījumus, kurus Kopienas ražotāji nevarēja izpildīt. Bez tam tika apgalvots, ka bultskrūves un skrūves izgatavo uz atšķirīgām iekārtām.

(15)

Kā minēts pagaidu regulas 15. apsvērumā, jāatgādina, ka izmeklēšanā apstiprinājās, ka Kopienā ražo nerūsējošā tērauda savienotājelementus ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30 un 7318 15 51. Tādēļ izraudzītajiem Kopienas ražotājiem i) ir iekārtas šādu pārējo nerūsējošā tērauda savienotājelementu veidu ražošanai, un ii) attiecībā uz šiem veidiem tie konkurē ar attiecīgo ražojumu par dempinga cenām. Informācija par dažiem pasūtījumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare nevarēja izpildīt, attiecas uz laikposmu ārpus izmeklēšanas perioda, ko parasti neņem vērā atbilstoši pamatregulas 6. panta 1. punktam. Katrā ziņā tas neliecina par to, ka Kopienas ražošanas nozare šos ražojumus neražo. Turklāt izmeklēšanā noskaidrojās, ka nepastāvot negodīgai attiecīgo valstu izcelsmes dempinga importa konkurencei, Kopienas ražošanas nozare spēj palielināt ražošanu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc šādām precēm. Šajā sakarā jāņem vērā, ka Kopienas ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantota jauda (skatīt pagaidu regulas 127. apsvērumā ievietoto tabulu). Tādēļ importētāju sūdzību nevarēja pieņemt.

(16)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, prasīja ierobežot ražojuma saturu līdz KN kodam 7318 12 10 (citādas kokskrūves no nerūsējošā tērauda), 7318 15 30 (bezgalvas skrūves no nerūsējošā tērauda) un 7318 15 61 (sešstūrainas gremdgalvas skrūves no nerūsējošā tērauda). Tālab tie apgalvoja, ka ne bultskrūves (KN kods 7318 15 70), ne pašvītņgriezes skrūves no nerūsējošā tērauda, skrūves ar rievām un krustiņu no nerūsējošā tērauda (KN kodi 7318 14 10 un 7318 15 51) izmeklēšanā nav jāuzskata par vienas kategorijas ražojumu kopā ar pārējām skrūvēm un stiprinājumiem to iespējamo i) atšķirīgo fizisko īpašību, būtības un kvalitātes, ii) atšķirīgā izlietojuma, iii) atšķirīgās patērētāju gaumes un ieradumu, kā arī iv) atšķirīgo KN kodu dēļ, kas, viņuprāt, nozīmētu to, ka bultskrūves un skrūves nav vienas kategorijas ražojums.

(17)

Šajā gadījumā izmeklēšanā ir noskaidrojies, ka visiem apskatāmajiem skrūvju un stiprinājumu veidiem no lietotāju viedokļa ir līdzīgas pamata fiziskās un tehniskās īpašības un lietojums, t. i., tās ir vītņotas nerūsējošā tērauda metāla tapskrūves, ko, griežot aizdares, izmanto priekšmetu savienošanai. Tādējādi uz šiem skrūvju un stiprinājumu veidiem attiecas tās pašas kombinētās nomenklatūras četrciparu pozīcijas. Tādēļ sūdzība par ražojuma jēdzieniskā satura turpmāku sašaurināšanu ir noraidāma.

(18)

Tā kā nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina konstatējumus par attiecīgo ražojumu un līdzīgu ražojumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 10. līdz 18. apsvērumā.

(19)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Taivānas ražotāji eksportētāji, kā arī Kopienas ražotāji un importētāji neiesniedza atsauksmes par pārbaudi izlases veidā. Ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 19. līdz 32. apsvērumā.

(20)

Netika iesniegtas jaunas atsauksmes par TER pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 33. līdz 54. apsvērumā.

(21)

Viens Vjetnamas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pauda nožēlu par pieprasījuma piešķirt atsevišķu režīmu noraidīšanu, lai gan viņš izmeklēšanā sadarbojās. Tāpat tas norādīja, ka viņa un divu citu Vjetnamas eksportētāju pieprasījuma piešķirt atsevišķu režīmu noraidīšanas dēļ visu Vjetnamas ražotāju eksportētāju importam piemēroja vienu un to pašu pagaidu antidempinga maksājumu.

Kā noteikts pagaidu regulas 60. apsvērumā, attiecīgais uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tas atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta AR piešķiršanas nosacījumiem. Turklāt nebija iesniegti ne iebildumi, ne pierādījumi, kas mainītu šo konstatējumu, tādēļ attiecībā uz Vjetnamu bija pilnībā jāpiemēro pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts. Tas nozīmē, ka viens un tas pats pasākums attiecas uz visiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem.

(22)

Ņemot vērā, ka nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 55. līdz 61. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par atsevišķu režīmu.

(23)

Provizoriski Taivāna ir izraudzīta kā analogā trešā tirgus ekonomikas valsts, lai noteiktu normālo vērtību tiem ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķīra TER. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas neviena ieinteresētā persona neizteica iebildumus par normālās vērtības noteikšanu analogajā valstī. Tālab ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 62. līdz 64. apsvērumā.

(24)

Četri Taivānas ražotāji eksportētāji iebilda, ka pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un gūto peļņu no pārdošanas apjomiem citas valsts vietējā tirgū, šajā gadījumā Taivānā, nevar izmantot viņu normālās vērtības aprēķināšanai. Tomēr, kā noteikts pagaidu regulas 80. apsvērumā, šie ražotāji eksportētāji neveica līdzīgā ražojuma vai citu tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu reprezentatīvu tirdzniecību parastā tirdzniecības apritē. Tādēļ bija jāpaļaujas uz citu pamatotu metodiku, lai aprēķinātu PVA izmaksas un peļņu, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā. Šajā sakarā uzskatīja, ka Taivānas PVA izmaksu un peļņas izmantošana ir samērīgāka metode i) reprezentatīvā vietējā tirgus dēļ apjoma un cenu konkurences ziņā attiecībā uz Taivānas līdzīgo ražojumu; un ii) Taivānas nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu ražošanas nozare kontrolē lielāko daļu minēto ražojumu ražotāju visās valstīs, uz kurām attiecas izmeklēšana, ieskaitot dažus Taizemes ražotājus (skatīt pagaidu regulas 71. apsvērumu). Netika sniegta informācija, lai parādītu, ka šādi izmantota peļņa pārsniegtu peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošos ražojumus Taizemē.

(25)

Nav izteiktas nekādas citas atsauksmes attiecībā uz metodiku, kāda izmantota normālās vērtības noteikšanai, tāpēc ar šo apstiprina metodiku, kas noteikta pagaidu regulas 65. līdz 72. apsvērumā.

(26)

Ņemot vērā, ka nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 73. apsvērumā.

(27)

Ņemot vērā, ka nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 74. apsvērumā.

(28)

Ņemot vērā, ka nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 76. apsvērumā.

(29)

Viens Taivānas ražotājs eksportētājs iebilda pret izmantoto metodiku normālās vērtības noteikšanai, kā noteikts pagaidu regulas 79. apsvērumā. Uzņēmums apgalvoja, ka tas neklasificēja atšķirīgos attiecīgā ražojuma veidus atbilstīgi Komisijas sniegtajām specifikācijām, jo daži no šiem skrūvju un stiprinājumu veidiem bija speciālie skrūvju un stiprinājumu veidi. Tas turklāt apgalvoja, ka pārbaudē uz vietas uzņēmums, izmantojot rasējumus, preču paraugus un pārdošanas dokumentus, demonstrēja uz Kopienu eksportēto speciālo skrūvju un stiprinājumu veidu unikālās ražojuma īpašības.

(30)

Patiesībā pārbaudes apmeklējumā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka uz šiem ražojumiem neattiecas KN kodi, par kuriem notiek izmeklēšana. Šādos apstākļos uzskatīja par piemērotu šīs izmeklēšanas nolūkā neņemt vērā šo ražojumu eksportu. Par pamatu konstatējumiem attiecībā uz šo uzņēmumu, ieskaitot konstatējumus par normālo vērtību, kā tas noteikts pagaidu regulas 79. apsvērumā, ir pārējais eksports, kas atbilda attiecīgā ražojuma aprakstam.

(31)

Par pārējā eksporta normālo vērtību uzņēmums ierosināja pielāgot dažas ražošanas izmaksas, kas izmantotas tās provizoriskai normālās vērtības noteikšanai (skatīt pagaidu regulas 79. apsvērumu).

(32)

Tomēr šīs korekcijas pamatā ir dati, kurus neiesniedza ne kopā ar atbildēm uz anketas jautājumiem, ne arī pārbaudes apmeklējumos, tādēļ tie nebija pārbaudāmi. Turklāt pieejamā informācija nesniedza pierādījumus šīs korekcijas pamatotībai. Tādēļ šī sūdzība attiecībā uz ražošanas izmaksām jānoraida.

(33)

Cits Taivānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka daži normālās vērtības noteikšanai piemērotie ražošanas izmaksu un PVA izmaksu posteņi tika skaitīti divkārši. Ražotājs apgalvoja, ka ražotāja aizpildītajā anketā peļņas un ieņēmumu tabulā norādītā PVA izmaksu attiecība nebija pareiza un ka tā vietā jāizmanto PVA izmaksu attiecība, kas sniegta pārbaudes apmeklējuma laikā.

(34)

Šajā sakarā jānorāda, ka uzņēmums nekoriģēja savu peļņas un zaudējumu tabulu pirms pārbaudes apmeklējuma. Uzņēmums iesniedza ievērojami labotu PVA izmaksu tabulu pārbaudes pašās beigās, kad bija par vēlu, lai to pārbaudītu. Tādēļ un tā kā pārbaudītās PVA izmaksas nebija saistītas ar citu pieejamo pārbaudīto informāciju, sūdzību noraidīja un no peļņas un zaudējumu tabulas, kas sniegta atbildē uz anketas jautājumiem, gūtos datus saglabāja dempinga aprēķinā atbilstoši pamatregulas 6. panta 8. punktam.

(35)

Tie paši Taivānas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka no izejvielu izmaksām jāatskaita metāllūžņu izmaksas. Uzņēmums apgalvoja, ka, tā kā metāllūžņus iegūst pārstrādes procesā, ieņēmumus no pārdošanas jāļauj izlīdzināt ar ražošanas izmaksām. Tomēr tas nav ziņojis par visu šāda veida ieņēmumu apmēru. Katrā ziņā visi ieņēmumi no citiem ražojumiem vai blakusproduktiem nav svarīgi līdzīga produkta ražošanas izmaksu aprēķinam, jo līdz šim uzņēmums to nav ņēmis vērā, sadalot izmaksas. Tādēļ uzņēmuma sūdzība jānoraida un jāapstiprina pagaidu konstatējumi.

(36)

Nav iesniegtas nekādas citas atsauksmes, tālab ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 77. līdz 79. apsvērumā.

(37)

Viens Taizemes ražotājs eksportētājs, kuram ir pārdošanas apjomi vietējā tirgū, izvirzīja vairākas sūdzības saistībā ar ražošanas un PVA izmaksu aprēķinu, kas izmantots normālās vērtības noteikšanai. Turklāt tas apgalvoja, ka gadījumā, ja sūdzības pieņemtu, tā pārdošanas apjomi vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē būtu reprezentatīvi un tos varētu izmantot, lai noteiktu normālo vērtību Taizemē.

(38)

Jānorāda, ka šis uzņēmums iesniedza vairākas labotas atbildes uz anketas jautājumiem pārbaudes apmeklējuma laikā, tādēļ izmeklēšana tika būtiski aizkavēta, jo nebija iespējams rast atbilstību starp kādu no dažādajām versijām un uzņēmuma rēķiniem. Tomēr šo visu informāciju pārbaudīja, cik vien iespējams ievērojot pamatregulas 6. panta 8. punkta noteikumus. Ir norādīts, ka ražošanas izmaksas virknei ražojuma veidu, jo īpaši izejvielu ražošanas izmaksas, kā ziņoja uzņēmums, bija nepietiekami novērtētas, tādējādi ražošanas izmaksas koriģēja dempinga pagaidu aprēķinu nolūkā laboja. Tā kā uzņēmums nesniedza nekādu pamatotu informāciju par ražošanas izmaksām, kādēļ būtu jāmaina dempinga aprēķins, tā sūdzība par ražošanas izmaksu aprēķinu jānoraida.

(39)

Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ieņēmumi no metāllūžņu realizācijas jāatskaita no izejvielu izmaksām līdzīga ražojuma ražošanas izmaksu gadījumā. Tomēr uzņēmuma peļņas un zaudējuma tabulā nav norādīti ieņēmumi no metāllūžņu realizācijas. Katrā ziņā visi ieņēmumi no citiem ražojumiem vai blakusproduktiem nav svarīgi līdzīga produkta ražošanas izmaksu aprēķināšanā, jo līdz šim uzņēmums tos nav ņēmis vērā, sadalot izmaksas.

(40)

Attiecībā uz ražotāja eksportētāja sūdzību izmantot atšķirīgu PVA izmaksu līmeni konstatēja, ka, pat ja sūdzību pieņemtu, tas radītu situāciju, kurā uzņēmuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū nevarētu izmantot par pamatu normālās vērtības noteikšanai, jo tie nebūtu iegūti parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Tādēļ šīs sūdzības par metāllūžņiem un PVA izmaksām jānoraida, un ar šo pagaidu regulas 80. apsvērumā noteiktie konstatējumi ir apstiprināti.

(42)

Ņemot vērā, ka nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 81. apsvērumā.

(43)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 91. apsvērumā minētos konstatējumus par eksporta cenas noteikšanu visām attiecīgajām valstīm atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam.

(44)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina metodiku un konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 92. un 93. apsvērumā, saistībā ar normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(45)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par dempinga starpības noteikšanu, ar šo apstiprina metodiku, kas noteikta pagaidu regulas 94. līdz 100. apsvērumā.

(46)

Tā kā nav nekādu atsauksmju, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(47)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(48)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par pagaidu dempinga starpības aprēķinu diviem Malaizijas ražotajiem eksportētajiem, kas sadarbojās, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 104. apsvērumā. Tādēļ, tā kā nevienam Malaizijas ražotajam eksportētajam nekonstatēja dempingu, procedūra attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Malaizijas ir jāpārtrauc.

(49)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par Filipīnas gadījumu, dempinga starpību nenoteica. Tādēļ, kā minēts 12. apsvērumā, procedūra attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Filipīnām ir jāpārtrauc.

(50)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par pagaidu dempinga starpību aprēķināšanu Taivānai, kā noteikts pagaidu regulas 106. līdz 108. apsvērumā, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(51)

Viens Taizemes ražotājs eksportētājs apstrīdēja atsevišķās dempinga starpības aprēķinu savam uzņēmumam attiecībā uz ražojuma veidu klasifikāciju, produkcijas apjomu un dažādas kvalitātes nerūsējošo tēraudu.

(52)

Sūdzības pārbaudīja, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, un veica dažas atbilstošas korekcijas, kā rezultātā šim ražotājam eksportētājam noteica labotu individuālu dempinga starpību. Tā kā dempinga starpības noteikšanas pamatā visiem Taizemes eksportētajiem, kas nesadarbojās, izmantoja lielākās dempinga starpības līmeni, kas konstatēts Taizemes eksportētājam, kas sadarbojās, atlikušo dempinga starpību attiecīgi laboja.

(53)

Tādējādi dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(54)

Tā kā netika saņemti sīkāki komentāri par pagaidu dempinga starpības aprēķināšanu Vjetnamai, kā noteikts pagaidu regulas 110. apsvērumā, galīgās dempinga starpības visiem Vjetnamas uzņēmumiem, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 7,7 %.

(55)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apstrīdēja pagaidu regulas 114. apsvērumā noteikto analīzes metodiku, t. i., ka daži dati tika noteikti tikai par izraudzītajiem Kopienas ražotājiem (darījumu cenas, ieguldījums un ienākums no ieguldījumiem, algas, rentabilitāte, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu), turpretim attiecībā uz citiem rādītājiem (tirgus daļa, produkcija, jauda un jaudas izmantojums, pārdevumi, pieaugums, krājumi, nodarbinātība un produktivitāte) ņēma vērā papildu datus par citiem Kopienas ražotājiem, kuri kopā ar izraudzītajiem ražotājiem veido Kopienas ražošanas nozari. Viņi apgalvoja, ka šāda pieeja i) nav objektīva pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē un ka ii) pamatregulas 17. panta 4. punkts, iespējams, nepieļauj šādu pieeju.

(56)

Antidempinga procedūrās parasti analizē ar kaitējumu saistītos faktorus visai Kopienas ražošanas nozarei. Tomēr gadījumos, kad ražošanas nozari veido liels skaits ražotāju, tiek veikta atkārtota izlase. Tās mērķis ir nodrošināt, lai atvēlētajā laikā var savākt un pārbaudīt detalizētus datus no ierobežota skaita ražotāju. Šie dati attiecas uz tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, pelņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, gadījumos, kad atvēlētajā laikā nav iespējams pārbaudīt datus par visu ražošanas nozari. Dati par citiem faktoriem, tādiem kā tirgus daļa, pārdošanas apjoms un produkcija, parasti ir viegli pieejami par visu ražošanas nozari. Pamatojot zaudējumu analīzi tikai ar datiem no atlasītajiem ražotājiem, tiktu ignorēti izmantojamie dati no citiem ražotājiem, tādējādi novērtējums nebūtu pilnīgs. Tādēļ, lai šajā gadījumā atvēlētajā laikā gūtu cik iespējams pilnīgu novērtējumu, datus par tendencēm, kas attiecas uz visiem ar kaitējumu saistītajiem faktoriem, ko saņēma no izraudzītajiem ražotājiem un pārbaudīja, papildināja ar informāciju, kas attiecās uz visu ražošanas nozari.

(57)

Nav iesniegtas nekādas citas atsauksmes saistībā ar Kopienas produkciju un Kopienas ražošanas nozares definīciju, tādēļ ar šo apstiprina konstatētos faktus, kas noteikti pagaidu regulas 111. līdz 114. apsvērumā.

(58)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Taizemes izcelsmes imports un nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu dempinga imports ar izcelsmi ĶTR, Indonēzijā, Taivānā un Vjetnamā nebija jānovērtē kopumā, jo apjoma, vidējo cenu un tirgus daļas ziņā tie, iespējams, nekonkurē ar importu no iepriekšminētajām valstīm Viņi norādīja, ka 2002. gadā Taizemes importa apjoms un tirgus daļa samazinājās attiecīgi par 29 % un 35 %, turpretim jau 2002. gadā varēja konstatēt pieaugumu attiecībā uz pārējām attiecīgajām valstīm. Turklāt ražotāji norādīja, ka kopš 2003. gada vidējās Taizemes importa cenas palielinājās par 2 %.

(59)

Jāatgādina, ka dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, ir lielāka par de minimus, kā tas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, proti, 2 %, un imports no katras attiecīgās valsts pārsniedz pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto tirgus daļas 1 % robežu. Bez tam jānorāda, ka jāanalizē ne tikai 2002. gads atsevišķi, bet gan stāvoklis kopumā attiecīgajā laikposmā, proti, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Taizemes importa apjoms un tirgus daļa kopumā patiešām ir ievērojami palielinājusies, turpretim cenas ir ievērojami samazinājušās. Tādēļ kopumā Taizemes importa modelis atbilst tendencēm, kas noteiktas visām attiecīgajām valstīm. Turklāt jāatgādina, ka no attiecīgajām valstīm importētie nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidi visos aspektos ir līdzīgi, tie ir savstarpēji aizvietojami, tos realizē Kopienā pa salīdzināmiem pārdošanas kanāliem un ar līdzīgiem tirdzniecības noteikumiem, un tie konkurē ar Kopienā ražotajiem nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidiem. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu tiek apstiprināts, ka attiecīgā ražojuma dempinga importa ietekmes novērtējums kopumā ir lietderīgs.

(60)

Nav iesniegtas citas atsauksmes saistībā ar stāvokļa analīzi Kopienas tirgū, tādēļ ar šo apstiprina konstatētos faktus, kas noteikti pagaidu regulas 115. līdz 126. apsvērumā.

(61)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas netika iesniegtas atsauksmes par produkciju, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, pārdošanas cenu, tirgus daļu, tirgus daļas pieaugumu, krājumiem, nodarbinātību, produktivitāti, dempinga apmēru un Kopienas ražošanas nozares atgūšanos no iepriekšējā dempinga. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 127. līdz 133., 137., 142., 143., 145. un 146. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(62)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apšaubīja, ka izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāte ir uzlabojusies un neatspoguļo nekādu kaitējumu. Bez tam viņi apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nav sasniegusi minimālo 5 % peļņas normu, ko uzskata par atbilstošu un sasniedzamu, ja nav dempinga, pateicoties izraudzīto Kopienas ražotāju veiktajiem ieguldījumiem 2002. un 2003. gadā. Viņi arī iebilda tam, ka neņem vērā faktu par to, ka Kopienas ražošanas nozare ir guvusi labumu no nerūsējošā tērauda par zemām cenām izmantošanas, jo tas jāuzskata par parastu tirgus stāvokli, kas ir bijis labvēlīgs visiem tirgus dalībniekiem.

(63)

Kā noteikts pagaidu regulas 149. un 150. apsvērumā, jāatgādina, ka rentabilitāte nebija nedz vienīgais, nedz galvenais faktors, kas šai gadījumā norāda uz kaitējumu. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu nedz viens, nedz vairāki kaitējuma faktori, kas noteikti šajā pantā, nepavisam nav izšķiroši attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Konkurētspējai bija vajadzīgi ieguldījumi, kā tas noteikts pagaidu regulas 138. apsvērumā; tādējādi nevar apgalvot, ka šāds ieguldījums negatīvi ietekmējis rentabilitāti. Bez tam, kā norādīts pagaidu regulas 136. apsvērumā, pieaugošajai nerūsējošā tērauda cenu pozitīvajai ietekmei uz izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāti izmeklēšanas periodā bija tikai pagaidu raksturs, un tas bija faktors, kuru īslaicīgi varēja izmantot citi tirgus dalībnieki.

(64)

Tādējādi jānoraida apgalvojums, ka rentabilitāte neatspoguļo kaitējumu, un jāapstiprina konstatējumi, kas noteikti pagaidu regulas 134. līdz 136. apsvērumam.

(65)

Taizemes ražotāji eksportētāji norādīja, ka pieaugošais ieguldījumu apjoms, ienākumi no ieguldījumiem, naudas plūsma, kā arī spēja piesaistīt kapitālu neliecina par kaitējumu.

(66)

Kā minēts pagaidu regulas 147. apsvērumā, jāatgādina, ka “ieguldījumu” faktors un “spējas piesaistīt kapitālu” faktors netika uzskatīts par tādu, kas liecinātu par kaitējumu attiecīgajā laikposmā.

(67)

Tomēr, ņemot vērā ienākumus no ieguldījumiem, vispārējā stāvokļa uzlabošanās attiecīgajā laikposmā jāskata saistībā ar i) izmeklēšanas periodā izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāti, kas bija pārejoša un izveidojās izņēmuma kārtā, kā tas minēts pagaidu regulas 136. un 139. apsvērumā, un ar ii) aizvien biežāku nomātu iekārtu izmantošanu, kas netika uzskatītas par ieguldījumiem. Nomātas kapitālieguldījumu preces neuzskatīja par ieguldījumiem, tomēr to pieaugošā izmantošana veicināja gūto peļņu. Šie divi iemesli izskaidro mākslīgi augsto ieguvumu pieaugumu no ieguldījumiem izmeklēšanas periodā.

(68)

Attiecībā uz naudas plūsmu attiecīgajā laikposmā tās attīstība neapšaubāmi samazinājās par 36 %, un tas skaidri norāda uz kaitējumu minētajā periodā. Tādēļ ar šo jāapstiprina konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 138. līdz 141. apsvērumā.

(69)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, turklāt uzskatīja, ka 10 % darbaspēka izmaksu pieaugums uz vienu darbinieki attiecīgajā laikposmā šajā gadījumā neliecina par kaitējumu.

(70)

Jāatgādina, ka pagaidu secinājumos par kaitējumu attiecībā uz algām tika apstiprināts, ka algu pieaugums radies, pateicoties labākai rentabilitātei un inflācijas kompensācijām. Tomēr nemainīgs ir fakts, ka attiecīgajā laikposmā nodarbinātība ir samazinājusies par 5 %, kas tiek uzskatīts par kaitējuma pazīmi. Tādēļ jāapstiprina konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 144. apsvērumā.

(71)

Kopumā pagaidu regulas 147. līdz 150. apsvērumā noteiktie secinājumi ir apstiprināti. Būtībā negatīvas attīstības rādītāji (ievērojami tirgus daļas zaudējumi, pieaugums, nodarbinātības samazināšanās, neapmierinoša rentabilitātes un ienākumu no ieguldījumiem uzlabošanās un naudas plūsma) ievērojami nomāc pozitīvo attīstību (neliels produktivitātes un pārdošanas apjoma pieaugums, krājumu samazināšanās, nepārtraukti ieguldījumi, darbaspēka izmaksu samazināšanās absolūtā izteiksmē un spēja piesaistīt kapitālu).

(72)

Taizemes ražotāji eksportētāji un importētāju asociācija iesniedza atsauksmes par pagaidu cēloņsakarības analīzi attiecībā uz dažiem faktoriem, kas minēti turpmāk. Tā kā nav nekādu citu atsauksmju, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulā saistībā ar dempinga importa ietekmi (pagaidu regulas 152. apsvērums), trešo valstu izcelsmes importa ietekmi (pagaidu regulas 153. līdz 159. apsvērums) un saistībā ar Kopienas tirgus patēriņa attīstību (pagaidu regulas 160. apsvērums).

(73)

Taizemes ražotāji eksportētāji un kāds importētājs un viņa asociācija koncentrējās uz Amerikas Savienoto Valstu dolāra vērtības samazināšanos pret euro īpaši 2003. gadā, kas, iespējams, labvēlīgi ietekmēja Ķīnas un Taizemes eksportu uz Kopienu. Tādējādi viņi apgalvoja, ka cenas samazināšanās un no tā izrietošais kaitējums Kopienas ražošanas nozarei vismaz daļēji nav skaidrojams ar ĶTR un Taizemes eksportētāju dempinga darbībām, bet gan ar šādu valūtas maiņas likmes attīstību (ĶTR gadījumā jo īpaši ar juaņa piesaistīšanu ASV dolāram).

(74)

Pirmkārt, ir norādīts, ka nav zināma faktūrrēķinu valūta visiem eksporta darījumiem no attiecīgajām valstīm. Tādēļ nevar aprēķināt visu valūtas kursu svārstību ietekmi. Turklāt attiecībā uz kaitējumu neatkarīgi no tā, vai zemās importa cenas zināmā mērā ir skaidrojamas arī ar valūtas kursa svārstībām, faktiskās importa cenas IP tika izmantotas, lai noteiktu dempinga līmeni un turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari. Konstatēja, ka cenu pazeminājuma starpības ir ievērojamas (skatīt pagaidu regulas 125. un 126. apsvērumu).

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments par iespējamām valūtas maiņas kursa svārstībām ir jānoraida.

(76)

Taizemes ražotāji eksportētāji turklāt apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums liecina par konkurētspējas trūkumu sakarā ar, iespējams, novecojušajām ražošanas iekārtām.

(77)

Tomēr jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare nepārtraukti ir veikusi ieguldījumus, aizstājot novecojušās iekārtas un saglabājot “jaunāko laiku” ražošanas iekārtas. Tādējādi nav novecojušas, konkurētnespējīgas ražošanas tehnikas, kuras dēļ būtu pārrauta cēloņsakarība starp dempinga importu no attiecīgajām valstīm un kaitīgo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari. Tādēļ šis apgalvojums jānoraida; un pagaidu regulas 161. apsvērumā noteiktie konstatējumi saistībā ar Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju ir apstiprināti.

(78)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, arī apšaubīja, ka kaitējumu varēja izraisīt nestabilie tirgus nosacījumi. Šai sakarā viņi atsaucās uz pagaidu tērauda cenas pieaugumu un lielo klientu vērā ņemamajām sarunu vadīšanas spējām.

(79)

Norādīts, ka tomēr pagaidu tērauda cenu pieaugums nav nodarījis nekādu kaitējumu izraudzītajiem Kopienas ražotājiem. Tieši otrādi – tas bija tiem labvēlīgs, jo uz laiku palielinājās rentabilitāte. Attiecībā uz lielo klientu ietekmi jānorāda, ka negodīga konkurence dempinga importa veidā būtiski uzlabo viņu sarunu vadīšanas spējas. Tādēļ var konstatēt tiešu saikni starp attiecīgo valstu importam un importētāju/izplatītāju darbībām. Tādēļ kopumā Kopienas tirgus nosacījumi nav pārrāvuši cēloņsakarību starp dempinga importam un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(80)

Kopumā, novērtējot iepriekšminētos viedokļus par cēloņsakarību, kā arī pagaidu regulas 151. līdz 162. apsvērumā noteikto iemeslu dēļ, ir apstiprināts, ka nav neviena cita faktora, kura dēļ būtu pārtraukta cēloņsakarība starp importu no piecām attiecīgajām valstīm kopumā un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(81)

Vairāki importētāji/izplatītāji un Taizemes ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pasākumi var nebūt Kopienas interesēs.

(82)

Importētāji/izplatītāji norādīja, ka pasākumi tieši ietekmētu viņu peļņas normu, jo tie nevarētu segt pasākumu izmaksas, nosakot pircējiem augstākas cenas.

(83)

Pirmkārt, ieinteresētās personas nepamatoja šos pieņēmumus. Bez tam, kā jau minēts pagaidu regulā, nav norādes, ka antidempinga pasākumi apdraudētu importētāju/izplatītāju ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt to peļņas norma attiecīgajā laikposmā būtu krietni virs Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes līmeņa. Tādēļ ir apstiprināts, ka visas importētāju/izplatītāju priekšrocības, kas var rasties, nepiemērojot antidempinga pasākumus, atsver Kopienas ražošanas nozares intereses novērst negodīgas un kaitējošas attiecīgo valstu tirdzniecības darbības. Tāpēc jāapstiprina konstatējumi, kas noteikti pagaidu regulas 164. līdz 170. apsvērumā.

(84)

Taizemes ražotāji eksportētāji pauda viedokli, ka pasākumu noteikšana palielinātu izmaksas Eiropas autorūpniecības nozarē, un tas būtu pret Kopienas interesēm. Tomēr viņi nepamatoja šo pieņēmumu par ietekmi uz lietotājiem. Uz pieejamās informācijas pamata, t. i., viena lietotāja atbilžu pamata, kurš ražo ritošā sastāva transportlīdzekļus, pasākumu ietekme uz pakārtotajiem lietotājiem būtu niecīga. Tādēļ jāapstiprina konstatējumi, kas noteikti pagaidu regulas 173. un 174. apsvērumā, saistībā ar lietotāju un patērētāju interesēm.

(85)

Pārbaudot dažādās iesaistītās intereses, ir apstiprināts, ka, ņemot vērā Kopienas intereses kopumā, pagaidu regulas 163. līdz 175. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nekādas intereses neatsver Kopienas ražošanas nozares intereses par antidempinga pasākumu noteikšanu, lai novērstu tirdzniecību izkropļojošo ietekmi, kāda ir dempinga importam.

(86)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu to, ka dempinga imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Lai noteiktu šādu pasākumu līmeni, ņēma vērā izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību un tādu maksājuma summu, kas vajadzīga, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(87)

Lai novērstu kaitējumu, nepieciešamo cenas paaugstinājumu noteica par katru uzņēmumu, salīdzinot vidējo svērto attiecīgā ražojuma importa cenu ar līdzīga ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Šo starpību izsaka procentos no CIF importa vērtības.

(88)

Cena, kas nerada kaitējumu, aprēķināta, summējot Kopienas produkcijas svērtās izmaksas un peļņas normu 5 %. Tā kā nav atsauksmju, apstiprina, ka šī peļņas norma ir norma, ko Kopienas ražošanas nozare varēja sasniegt, ja nebūtu dempinga importa. Tas atspoguļo iespējamo peļņas normu līdzīgām Kopienas ražošanas nozares ražojumu grupām, kurās nav negodīgas konkurences, piemēram, skrūvju un stiprinājumu veidiem, uz kuriem neattiecas pašreizējā izmeklēšanā esošo ražojumu KN kodi.

(89)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums jānosaka nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu importam no Ķīnas Tautas Republikas, Indonēzijas, Taivānas, Taizemes un Vjetnamas.

(90)

Attiecībā uz maksājuma līmeni diviem (viens Taivānas un viens ĶTR) ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, konstatēja, ka kaitējuma novēršanas pakāpe ir zemāka par dempinga starpību. Šādos gadījumos maksājuma līmenis jāierobežo līdz kaitējuma novēršanas pakāpei. Visos pārējos gadījumos maksājums jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam.

(91)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likmēm vajadzētu būt šādām.

(92)

Taizemes ražotāji eksportētāji vērsa uzmanību uz PTO Antidempinga nolīguma 15. pantu, kas paredz īpašu vērību pievērst jaunattīstības valstu īpašajam stāvoklim, apsverot antidempinga pasākumu noteikšanu. Tomēr netika pierādīts, ka šī lieta ietekmē svarīgas Taizemes intereses, kā noteikts ar šo noteikumu. Šādos apstākļos par atbilstošu jāuzskata antidempinga maksājuma piemērošana importam no Taizemes saskaņā ar iepriekšminētajām likmēm.

(93)

Šajā regulā minētās antidempinga maksājumu likmes atsevišķiem uzņēmumiem noteica, pamatojoties uz notiekošās izmeklēšanas konstatējumiem. Tādēļ tās atspoguļo šajā izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemērojamas vienīgi to attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Ievestie ražojumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar tā nosaukumu, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem konkrēti minētajiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(94)

Jebkura prasība piemērot šīs atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveides) nekavējoties jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pašmāju un eksporta pārdošanu, kas saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai ražošanas un pārdošanas uzņēmumu izmaiņām. Attiecīgā gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgie grozījumi, precizējot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuāli noteiktām maksājumu likmēm.

(95)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apjomu, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulas, t. i., Regulas (EK) Nr. 771/2005 noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē ar šo regulu noteiktā galīgā maksājuma apmērā. Ražotājiem eksportētājiem, kuriem galīgā maksājuma likme ir zemāka par pagaidu maksājuma likmi, pagaidām nodrošināto summu, kas pārsniedz galīgo maksājumu, būtu jāatbrīvo,