Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005L0087

    Komisijas Direktīva 2005/87/EK ( 2005. gada 5. decembris ), ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz svinu, fluoru un kadmiju (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 321M, 21.11.2006, p. 321–326 (MT)
    OV L 318, 6.12.2005, p. 19–24 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2005/87/oj

    6.12.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 318/19


    KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/87/EK

    (2005. gada 5. decembris),

    ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz svinu, fluoru un kadmiju

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (2), un jo īpaši tās 13. panta 2. punkta trešo teikumu,

    tā kā:

    (1)

    Direktīvā 2002/32/EK noteikts, ka dzīvnieku barībā ir aizliegts lietot produktus, kuros nevēlamo vielu koncentrācija pārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

    (2)

    Pēc Direktīvas 2002/32/EK pieņemšanas Komisija paziņoja, ka minētās direktīvas I pielikuma noteikumi tiks pārskatīti, ņemot vērā jaunākos zinātnisko riska novērtējumu datus un ņemot vērā aizliegumu jebkādā veidā atšķaidīt inficētus, prasībām neatbilstošus produktus, kas paredzēti dzīvnieku barošanai.

    (3)

    Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 2. jūnijā pieņēma atzinumu par svinu kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā.

    (4)

    Barības piesārņojums ar svinu ir veselības aizsardzības jautājums. Svins līdz zināmai robežai uzkrājas nieru un aknu audos, muskuļu audos uzkrājas ļoti nelieli svina atlikumi, un tā nonākšanas iespējas pienā ir ierobežotas. Tādēļ dzīvnieku izcelsmes pārtika nav nozīmīgs avots svina iedarbībai uz cilvēku.

    (5)

    Liellopi un aitas šķiet visjutīgākās dzīvnieku sugas attiecībā uz akūtu svina izraisītu intoksikāciju. Ir ziņas par atsevišķiem intoksikācijas gadījumiem, kas radušies, uzņemot barības materiālu no piesārņotiem reģioniem vai nejauši uzņemot svina avotu kopā ar barību. Tomēr Eiropas Savienībā tirgotajā barības materiālā konstatētā vielas koncentrācija nerada klīniskas toksiskuma pazīmes.

    (6)

    Spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz svina saturu produktos, kas paredzēti dzīvnieku barībai, kopumā ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka šādi produkti nerada apdraudējumu cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai un ka tiem nav negatīvas ietekmes uz lopkopību.

    (7)

    Liellopi un aitas šķiet visjutīgākās dzīvnieku sugas, un rupjā lopbarība zaļmasā ir nozīmīga šo dzīvnieku uztura sastāvdaļa, tādēļ jāparedz pārskata veikšana, lai pēc iespējas turpinātu samazināt maksimālo pieļaujamo svina koncentrāciju rupjajā lopbarībā zaļmasā.

    (8)

    Turklāt ir lietderīgi noteikt maksimālo pieļaujamo svina koncentrāciju piedevās, kas ietilpst mikroelementu, saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, un premiksos. Nosakot maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksiem, ņemtas vērā piedevas ar augstāko svina koncentrāciju, nevis atsevišķu dzīvnieku sugu jutīgums pret svinu. Dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā premiksu ražotāja pienākums ir gādāt par to, lai papildus atbilstībai prasībām par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksos arī šo premiksu lietošanas pamācībā būtu ņemta vērā maksimālā pieļaujamā koncentrācija papildbarībā un kompleksajā lopbarībā.

    (9)

    EFSA zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 22. septembrī pieņēma atzinumu par fluoru kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā.

    (10)

    Fluors jo sevišķi uzkrājas audos, kas pārkaļķojas. Turpretim fluora pārnese uz pārtikā izmantojamiem audiem, arī uz pienu un olām, ir ierobežota. Līdz ar to fluora koncentrācija dzīvnieku izcelsmes pārtikā tikai nedaudz palielina šīs vielas iedarbību uz cilvēku.

    (11)

    Eiropas Savienībā fluora koncentrācija ganībās, zālaugos un barības maisījumos visumā ir zema, un līdz ar to fluora iedarbība uz dzīvniekiem kopumā nerada kaitīgu ietekmi. Tomēr noteiktos izteikti atšķirīgos ģeogrāfiskos apgabalos, kuru tuvumā turklāt ir rūpnieciskas ražošanas zonas, ko raksturo augsts fluora emisiju līmenis, zobu un skeleta anomālijas saista ar pārmērīgu fluora iedarbību.

    (12)

    Spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz fluora saturu produktos, kas paredzēti dzīvnieku barībai, ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka šie produkti nerada apdraudējumu cilvēka vai dzīvnieku veselībai un ka tiem nav negatīvas ietekmes uz lopkopību.

    (13)

    Izmantotā ekstrahēšanas procedūra ievērojami ietekmē analīzes rezultātu, un tādēļ šī ekstrahēšanas procedūra ir jānosaka. Var izmantot līdzvērtīgas procedūras, ja ir pierādīta ar tām veiktās ekstrahēšanas efektivitātes līdzvērtība.

    (14)

    Maksimālā pieļaujamā fluora koncentrācija jūras vēžveidīgajos, piemēram, jūras krilā, ir jāgroza, lai ņemtu vērā jaunās pārstrādes metodes, kuras piemēro nolūkā uzlabot uzturrādītājus un samazināt biomasas zudumu, bet kuru izmantošana vienlaikus var paaugstināt fluora līmeni galaproduktā.

    (15)

    Komisijas 1984. gada 26. oktobra Direktīvā 84/547/EEK, ar kuru groza pielikumus Padomes Direktīvai 70/524/EEK par barības piedevām (3), attiecībā uz fluoru noteikta maksimālā pieļaujamā koncentrācija vermikulītā (E 561). Direktīvas 2002/32/EK darbības joma ļauj noteikt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju nevēlamām vielām barības piedevās, un skaidrības labad noteikumi par nevēlamām vielām jāapkopo vienā dokumentā.

    (16)

    EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 2. jūnijā pieņēma atzinumu par kadmiju kā par nevēlamu vielu.

    (17)

    Barības piesārņojums ar kadmiju ir veselības aizsardzības jautājums. Kadmijs dzīvnieku audos uzkrājas atkarībā no tā koncentrācijas uzturā un no iedarbības ilguma. Dzīvnieku, piemēram, nobarošanai paredzētu cūku un mājputnu, īsā dzīvildze samazina nevēlamas kadmija koncentrācijas izveidošanās iespējas šo dzīvnieku audos, kas nonāk uzturā. Tomēr atgremotājdzīvnieki un zirgi dzīves laikā var būt pakļauti ganībās esošā kadmija iedarbībai. Noteiktos reģionos tas var radīt nevēlamu kadmija uzkrāšanos, jo īpaši nierēs.

    (18)

    Kadmijam ir toksiska ietekme uz visām dzīvnieku sugām. Vairumam mājdzīvnieku sugu, tai skaitā cūkām, ko uzskata par visjutīgākajām, lielākā daļa klīnisko simptomu, visticamāk, neparādīsies, ja kadmija koncentrācija uzturā saglabāsies zemāka par 5 mg uz kilogramu barības.

    (19)

    Spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz kadmija saturu produktos, kas paredzēti dzīvnieku barībai, ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka šie produkti nerada apdraudējumu cilvēka vai dzīvnieku veselībai un ka tiem nav negatīvas ietekmes uz lopkopību.

    (20)

    Pašreiz nav noteikta maksimālā pieļaujamā koncentrācija lolojumdzīvnieku barībai un minerālvielu izcelsmes barības sastāvdaļām, izņemot fosfātus. Tādēļ ir jānosaka maksimālā pieļaujamā koncentrācija šiem produktiem, kurus paredzēts lietot dzīvnieku barībā. Jāgroza pašreizējā maksimālā pieļaujamā koncentrācija kadmijam zivju barībā, ņemot vērā jaunumus tādas zivju barības produktu izstrādē, kuras sastāvā ir vairāk zivju eļļas un zivju miltu. Turklāt ir lietderīgi noteikt maksimālo pieļaujamo kadmija koncentrāciju piedevās, kas ietilpst mikroelementu, saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, un premiksos. Nosakot maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksiem, ņemtas vērā piedevas ar visaugstāko kadmija koncentrāciju, nevis atsevišķu dzīvnieku sugu jutīgums pret kadmiju. Atbilstoši 16. pantam Regulā (EK) Nr. 1831/2003 dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā premiksu ražotāja pienākums ir gādāt par to, lai papildus atbilstībai prasībām par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksos arī šo premiksu lietošanas pamācībā būtu ņemta vērā maksimālā pieļaujamā koncentrācija papildbarībā un kompleksajā lopbarībā.

    (21)

    Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/32/EK un Direktīva 84/547/EEK.

    (22)

    Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

    2. pants

    Neskarot citus Direktīvas 70/524/EEK nosacījumus attiecībā uz saistvielu, pretsalipes vielu un koagulantu grupā ietilpstošās piedevas “vermikulīts” atļaušanu, maksimālā pieļaujamā koncentrācija fluoram ir noteikta šīs direktīvas pielikumā.

    3. pants

    1.   Dalībvalstīs ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmus minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    4. pants

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    5. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2005. gada 5. decembrī

    Komisijas vārdā —

    Komisijas loceklis

    Markos KYPRIANOU


    (1)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/8/EK (OV L 27, 29.1.2005., 44. lpp.).

    (2)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

    (3)  OV L 297, 15.11.1984., 40. lpp.


    PIELIKUMS

    Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza šādi.

    1.

    Tekstu 2. ailē (Svins) aizstāj ar šādu:

    Nevēlamas vielas

    Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

    Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

    (1)

    (2)

    (3)

    “2.

    Svins (1)

    Barības sastāvdaļas, izņemot:

    10

    – rupjo lopbarību zaļmasā (2)

    30 (3)

    – fosfātus un kaļķainas jūras aļģes

    15

    – kalcija karbonātu

    20

    – raugus

    5

    Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā, izņemot:

    100

    – cinka oksīdu

    400 (3)

    – mangāna oksīdu, dzelzs karbonātu, vara karbonātu

    200 (3)

    Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, izņemot:

    30 (3)

    – vulkāniskas izcelsmes klinoptilolītu

    60 (3)

    Premiksi

    200 (3)

    Papildbarība, izņemot:

    10

    – minerālbarību

    15

    Kombinētā barība

    5

    2.

    Tekstu 3. ailē (Fluors) aizstāj ar šādu:

    Nevēlamas vielas

    Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

    Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

    (1)

    (2)

    (3)

    “3.

    Fluors (4)

    Barības sastāvdaļas, izņemot:

    150

    – dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot jūras vēžveidīgos, piemēram, jūras krilu

    500

    – tādus jūras vēžveidīgos kā jūras krils

    3 000

    – fosfātus

    2 000

    – kalcija karbonātu

    350

    – magnija oksīdu

    600

    – kaļķainas jūras aļģes

    1 000

    Vermikulīts (E 561)

    3 000 (5)

    Papildbarība:

     

    – kurā fosfors ≤ 4 %

    500

    – kurā fosfors > 4 %

    125 uz 1 % fosfora

    Kompleksā barība, izņemot:

    150

    – komplekso barību liellopiem, aitām un kazām

     

    – – laktācijas periodā

    30

    – – citu

    50

    – komplekso barību cūkām

    100

    – komplekso barību mājputniem

    350

    – komplekso barību cāļiem

    250

    3.

    Tekstu 6. ailē (Kadmijs) aizstāj ar šādu:

    Nevēlamas vielas

    Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

    Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

    (1)

    (2)

    (3)

    “6.

    Kadmijs (4)

    Augu izcelsmes barības sastāvdaļas

    1

    Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas

    2

    Minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot:

    2

    – fosfātus

    10

    Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā, izņemot:

    10

    – vara oksīdu, mangāna oksīdu, cinka oksīdu un mangāna sulfāta monohidrātu

    30 (7)

    Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā

    2

    Premiksi

    15 (7)

    Minerālbarība:

     

    – kurā fosfors < 7 %

    5

    – kurā fosfors ≥ 7 %

    0,75 uz 1 % fosfora, augstākais – 7,5

    Papildbarība lolojumdzīvniekiem

    2

    Cita papildbarība

    0,5

    Kompleksā barība liellopiem, aitām un kazām un barība zivīm, izņemot:

    1

    – komplekso barību lolojumdzīvniekiem

    2

    – komplekso barību teļiem, jēriem un kazlēniem un citu komplekso barību

    0,5


    (1)  Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu svina daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 masas %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

    (2)  Rupjajā lopbarībā zaļmasā iekļauti tādi dzīvnieku barībai paredzēti produkti kā siens, skābbarība, svaiga zāle u. c.

    (3)  Šīs koncentrācijas līdz 2007. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.”

    (4)  Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu fluora daudzumu, kad to 20 minūtes ekstrahē 1 N sālskābē apkārtējā temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

    (5)  Šīs koncentrācijas līdz 2007. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.”

    (6)  Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu kadmija daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 masas %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

    (7)  Šīs koncentrācijas līdz 2007. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.”


    Top