15.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/57

(1)

Galvenā atbildība par konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un atrisināšanu Āfrikas kontinentā ir pašiem Āfrikas iedzīvotājiem.

(2)

Starptautiskās tiesības nosaka sistēmu, kurā veic darbības saistībā ar konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un atrisināšanu Āfrikā.

(3)

Galvenā atbildība par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

(4)

ANO Drošības padomes lēmumu sagatavošanas procesā Eiropas Savienības pozīciju un interešu aizsardzību pilnībā nodrošina, piemērojot Līguma ar Eiropas Savienību 19. pantu.

(5)

Padome 2004. gada 26. janvārī pieņēma Kopējo nostāju 2004/85/KĀDP par konfliktu novēršanu, pārvarēšanu un izbeigšanu Āfrikā (1).

(6)

Padome 2004. gada 22. novembrī apstiprināja Rīcības plānu EDAP politikas atbalstam mieram un drošībai Āfrikā un Secinājumus par mieru un drošību Āfrikā un 2004. gada 13. decembrī Padome apstiprināja pamatnostādnes minētā rīcības plāna īstenošanai. Šajā sakarā Padome uzsvēra to darbību komplementaritāti, ko veic saistībā ar KĀDP (tostarp ar EDAP atbalstu), Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, Kopienas instrumentiem un dalībvalstu veiktām divpusējām darbībām.

(7)

Miera, drošības, stabilitātes veicināšana kontinentā ir viens no Āfrikas Savienības (ĀS) mērķiem, un konfliktu mierīga atrisināšana dalībvalstu starpā ir viens no principiem, kas noteikti ĀS dibināšanas aktā. Konfliktu novēršana, pārvaldīšana un atrisināšana ir bijis sarunu temats ar Āfrikas vienotības organizāciju (ĀVO) un tās pārņēmēju, Āfrikas Savienību, un tie ir iekļauti Kairas deklarācijā un Rīcības plānā. ĀS un Āfrikas apakšreģionu organizācijas ir centrālie dalībnieki konfliktu novēršanā, pārvaldīšanā un atrisināšanā Āfrikā.

(8)

Efektīvai konfliktu novēršanai ir nepieciešamas stratēģijas, lai veidotu veicinošus apstākļus stabilai un paredzamākai starptautiskai videi un vispusīgu un samērīgu palīdzību un izstrādātu attīstības palīdzības programmas, lai mazinātu spriedzes, kas izraisa vardarbīgus konfliktus; jāņem vērā arī Āfrikas konfliktu ekonomikas faktoru nozīme un diplomātijas un ekonomikas pasākumu potenciāls, lai novērstu un atrisinātu vardarbīgus konfliktus.

(9)

Pastāv saistība starp konfliktu novēršanu un demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu un labas pārvaldes principiem, un attīstības sadarbībai ir stratēģiska nozīme, stiprinot spēju pārvaldīt konfliktus mierīgā ceļā.

(10)

Saistība starp HIV/AIDS un konfliktu jāņem vērā visās politikās, kas saistītas ar mieru un drošību. Visās konflikta stadijās no novēršanas līdz miera atjaunošanai nestabilitāte rada apstākļus pandēmijas paātrinātai izplatībai. HIV/AIDS izplatībai pašai par sevi ir nopietnas īslaicīgas un ilglaicīgas sociālekonomiskās un politiskās sekas.

(11)

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis noslēdza Partnerattiecību nolīgumu ar ĀKK valstīm Kotonū 2000. gada 23. jūnijā.

(12)

Eiropas Parlaments 2000. gada 30. novembrī pieņēma Rezolūciju par sieviešu līdzdalību konfliktu risināšanā mierīgā ceļā; un ĀKK un ES Kopējā parlamentārā asambleja 2002. gada 21. martā pieņēma Rezolūciju par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

(13)

Padome 2003. gada 8. decembrī pieņēma Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem,

—

konfliktu novēršana, meklējot risinājumu vairāk strukturāliem cēloņiem, kamēr tiek meklēti vardarbīgu konfliktu tiešie cēloņi – izraisītājfaktori,

—

krīzes vadība, risinot konfliktu akūtās stadijas un atbalstot centienus izbeigt vardarbību, izmantojot visus iespējamos pasākumus, tostarp politisku un praktisku atbalstu reģionālām un apakšreģionālām iniciatīvām, lai sasniegtu un atbalstītu vienošanos par pamieru starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem, un, nepieciešamības gadījumā, uzsākot krīzes vadības operācijas,

—

miera veidošana, atbalstot iniciatīvas esošo vardarbīgo konfliktu apvaldīšanai un sagatavojoties un turpinot mierīgā ceļā rast risinājumus šādiem konfliktiem,

—

konfliktu skarto valstu un sabiedrību ekonomiskas, politiskas un sociālas atjaunošanas atbalstīšana, lai novērstu vardarbības atkārtotu paplašināšanos un lai veicinātu pastāvīgu mieru.

—

starptautisko tiesību sistēmu un strīdu risināšanas mehānismu attīstību, kā arī vienošanās par sadarbību reģionālā līmenī, jo īpaši ĀS Miera un drošības padomes izveidi 2004. gada jūnijā,

—

iestāžu veidošanu, palielinot Āfrikas valsts drošības un tiesu iestāžu darbības efektivitāti, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanas darbībām, kā arī nosakot īpašus pasākumus, lai palīdzētu Āfrikas valstīm īstenot to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem visās attiecīgajās jomās, tostarp cīņā pret terorismu un kontrabandu,

—

atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu ratifikācijai un pilnīgai īstenošanai, kam var būt būtiska nozīme, veidojot valsts iestādes, kas būs atbildīgas par jautājumu risināšanu, kas skar izvairīšanos no soda. Tas ietver to tiesu iestāžu pastiprinātu iesaisti, kurām ir būtiska papildinoša nozīme šajā jomā. Īpaša uzmanība tiks veltīta ar karu saistītiem noziegumiem, kas norādīti Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos, tādiem kā bērnu iesaukšana armijā vai to iesaistīšana darbā, kam ir nopietna ietekme uz konfliktu skartajās valstīm.

—

atbalstīt konfliktu novēršanas perspektīvu nodrošināšanu Kopienas attīstības un tirdzniecības politikas un tās asociēto valstu un reģionālo stratēģiju kontekstā,

—

vajadzības gadījumā izstrādāt konfliktu rādītājus un miera un konfliktu ietekmes novērtējuma instrumentus attīstības un tirdzniecības sadarbības jomā, lai samazinātu ar palīdzību un tirdzniecību saistīto konfliktu risku un palielinātu tās pozitīvo ietekmi uz miera veidošanu,

—

nodrošināt, ka reālu labumu sniedz ātri visiem iedzīvotājiem,

—

uzlabot koordinēšanu starp Kopienas un tās dalībvalstu centieniem šajā jomā,

—

uzlabot attīstības un tirdzniecības sadarbību ar reģionālajiem, apakšreģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, lai nodrošinātu saskanību starp iniciatīvām un atbalstītu Āfrikas darbības,

—

koordinēt tās centienus ar starptautiskajām finanšu iestādēm.

—

sadarbojas, veicinot starptautisku ieroču embargo un citu ANO Drošības padomes attiecīgu lēmumu ievērošanu, kā arī atbalsta iniciatīvas, lai efektīvi īstenotu šos pasākumus,

—

turpina atbalstīt un aktīvi ievērot reģionālās iniciatīvas, kas dod ieguldījumu ieroču nelegālās tirdzniecības novēršanā un apkarošanā,

—

sadarbojas, lai mudinātu asociētās valstis pievienoties ES pieņemtajiem principiem un veiktajiem pasākumiem. ES turklāt apsver iespēju atbalstīt Āfrikas pūliņus uzlabot ieroču ražošanas, importa un eksporta kontroli, veicināt kontroli un iznīcināšanu attiecībā uz liekiem kājnieku ieročiem, kā arī saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību (2002. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā (2) atbalstīt Āfrikas pūliņus risināt problēmas, kas saistītas ar kājnieku ieročiem,

—

turpina atbalstīt ANO Rīcības programmu par nelikumīgu tirdzniecību ar kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem visos tās aspektos, kā arī turpmāk atbalsta sarunas par Protokolu par šaujamieroču, to daļu un detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par starptautisko organizēto noziedzību, kura 2001. gada 31. maijā pieņemta ANO Ģenerālā asamblejā.

—

cenšas pievērsties ekonomikas faktoriem, kas izraisa konfliktus,

—

cenšas sekmēt Āfrikas turpmāku integrāciju pasaules ekonomikā un veicināt to, lai visas sociālās grupas varētu vienmērīgi gūt no tās izrietošo labumu un iespējas,

—

atbalsta ekonomisko un politisko sadarbību, piemēram, reģionālās stabilitātes pasākumus, lai stiprinātu attiecības pušu starpā kā preventīvu un pēckonflikta miera atbalsta pasākumu,

—

darbojas, lai nodrošinātu to, ka pasākumi reģionālas tirdzniecības integrācijai, kuru politiskajā kontekstā ir paredzēta drošības tīkla izveide mazāk aizsargātām grupām, veicinātu konfliktu novēršanu un risināšanu.

—

sadarbojas, veicinot to, lai vispārīgi tiktu ievērots embargo, kas saistīts ar augstvērtīgu preču nelikumīgu izmantošanu un tirdzniecību, un ANO Drošības padomes attiecīgie lēmumi; tā arī atbalsta iniciatīvas šādu pasākumu efektīvai īstenošanai,

—

aktīvi darbojas, lai rastu iespējas apturēt dabas resursu nelikumīgu izmantošanu, kas veicina vardarbīgu konfliktu izcelšanos, eskalāciju un turpināšanos,

—

vajadzības gadījumā izmanto tādus ierobežojošus pasākumus, tostarp ekonomiskas un finansiālas sankcijas, kas attiecas uz visiem dalībniekiem, kuri gūst labumu no vardarbīgiem konfliktiem un saasina tos. Šajā sakarā ir jāturpina apsvērt privātā sektora lomu – pozitīvu vai negatīvu – konfliktu novēršanas un risināšanas jomā.

—

izvērtē “nevalstisko dalībnieku” būtisko lomu, ko tie varētu spēlēt, saasinot konfliktu vai palīdzot risināt vai novērst konfliktus. Katrā ziņā to loma un iespējamais pozitīvais ieguldījums ir jāņem vērā,

—

atbalsta to, ka tiek piemērota ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, nodrošinot to, ka dzimuma līdztiesības perspektīvu ņem vērā, plānojot, īstenojot un izvērtējot konflikta ietekmi, konflikta dažādo dalībnieku vajadzības un piedalīšanās apjomu un veidu, lemjot par konfliktu novēršanu, pārvaldību un risināšanu, tostarp miera procesos un sarunās,

—

iedarbīgi un visaptveroši risina bruņotu konfliktu īslaicīgu, vidēji ilgu un ilgstošu ietekmi uz bērniem, izmantojot dažādus tās rīcībā esošus līdzekļus un balstoties uz pagātnes un pašreizējām darbībām saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1460 un Nr. 1539 par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī saskaņā ar ES pamatnostādnēm par bērniem un bruņotiem konfliktiem. Tā turklāt mēģina mudināt trešo valstu iesaistītās puses (valdības, kā arī nevalstiskus dalībniekus, tostarp bruņotas grupas) veikt iedarbīgus pasākumus, lai aizsargātu to bērnu tiesības, kurus skar bruņoti konflikti.

—

attīsta un organizē savas spējas, lai atbalstītu drošības sektora reformas saskaņā ar demokrātijas principiem, ņemot vērā cilvēktiesības, tiesiskumu un labu valsts vadību, jo īpaši valstīs, kuras atrodas pārejas posmā no vardarbīga konflikta uz pastāvīgu mieru,

—

turpina sniegt atbalstu un stiprina to, lai risinātu problēmas attiecībā uz kājnieku ieroču destabilizējošu uzkrāšanu un nekontrolētu izplatīšanu,

—

palielina atbalstu atbruņošanai un demobilizēto bijušo kaujinieku noturīgai reintegrācijai, īpaši pievēršot uzmanību dzimumu specifiskām vajadzībām un to bērnu vajadzībām, kas ir rekrutēti, lai piedalītos militārās darbībās,

—

palielina palīdzību, lai aizvāktu sauszemes mīnas, veicina informētību par mīnu bīstamību, kā arī sekmē un atbalsta Āfrikas atmīnēšanas spēju attīstību,

—

turpina atbalstīt darbības, kas sekmē to personu reintegrāciju, kas pēckonflikta situācijās ir zaudējušas saikni ar dzimto zemi, ņemot vērā atbilstīgos ANO Ģenerālsekretāra Pārstāvja noteiktus pamatprincipus attiecībā uz personu pārvietošanu valsts iekšienē,

—

veicina izlīgšanu un atbalsta atjaunošanu, kas vajadzīga, lai valstis tūlīt pēc konflikta varētu sākt attiecīgu politiku ilgstošai attīstībai,

—

saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP (2003. gada 16. jūnijs) par Starptautisko Krimināltiesu (3) ES politiskā dialogā ar Āfrikas partneriem atkārtoti apliecina savu stingro apņemšanos atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu un tās pozīciju attiecībā uz ASV piedāvātajiem divpusējiem nolīgumiem par personu neizdošanu.