1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/75

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK Kopienā principā nedrīkst ievest Vitis L. augus, izņemot to augļus, kuru izcelsme ir trešās valstīs.

(2)

Itālija un Slovēnija ir lūgušas atbrīvojumu no aizlieguma importēt Vitis L. augus, izņemot to augļus, no Horvātijas vai arī paredzēt atkāpi no šā aizlieguma uz ierobežotu laiku, lai specializētām stādaudzētavām dotu iespēju pavairot šos augus pirms to atpakaļizvešanas uz Horvātiju.

(3)

Komisija uzskata, ka nepastāv risks augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu izplatībai, ja Horvātijas izcelsmes Vitis L. augiem, izņemot to augļus, piemēro šajā lēmumā paredzētos īpašos nosacījumus.

(4)

Tādēļ dalībvalstīm uz ierobežotu laiku jāatļauj ievest to teritorijā šādus augus, kam paredz īpašus nosacījumus.

(5)

Minētā atļauja vairs nav derīga, ja tiek konstatēts, ka šajā lēmumā iekļautie īpašie nosacījumi nav pietiekami, lai nepieļautu kaitīgo organismu ievešanu Kopienā, vai arī tie netiek izpildīti.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

a)

informāciju par augu daudzumu, kas ievesti atbilstoši šim lēmumam, un

b)

pielikuma 6. punktā minēto detalizēto tehnisko ziņojumu par oficiālajām pārbaudēm.

1.

Augi ir Babić, Borgonja, Dišeča belina, Graševina, Grk, Hrvatica, Kraljevina, Malvazija istarska, Maraština, Malvasija‚ Muškat momjanski, Muškat ruža porečki, Plavac mali, Plavina-Plavka, Pošip, Škrlet, Teran, Trnjak, Plavac veli, Vugava vai Žlahtina šķirņu pavairošanas materiāls snaudošo pumpuru veidā, kas:

2.

Augiem pievieno fitosanitāro sertifikātu, kas izsniegts Horvātijā saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktu, pamatojoties uz tajā noteiktajām pārbaudēm, kas īpaši apliecina, ka tajos nav minēto kaitīgo organismu:

Sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” sniedz norādi “Šis sūtījums atbilst Lēmumā 2005/477/EK noteiktajiem nosacījumiem”.

3.

Horvātijas oficiālā augu aizsardzības organizācija nodrošina augu identitāti no to ievākšanas brīža, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, līdz brīdim, kad tie tiek iekrauti izvešanai uz Kopienas teritoriju.

4.

Augus ieved caur ievešanas punktiem, ko šim mērķim izveidojusi dalībvalsts, kurā tie atrodas.

Ievešanas punktus un Direktīvā 2000/29/EK norādīto par attiecīgo ievešanas punktu atbildīgās oficiālās iestādes nosaukumu un adresi dalībvalsts iepriekš laikus paziņo Komisijai un pēc pieprasījuma minēto informāciju dara pieejamu citām dalībvalstīm.

Ja augu ievešana Kopienā notiek citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura izmanto atļauju, kas minēta 1. pantā, turpmāk tekstā “atļauja”, ievešanas dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes informē to dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes, kuras izmanto atļauju, un sadarbojas ar tām, lai nodrošinātu šā lēmuma ievērošanu.

5.

Pirms augu ievešanas Kopienā, ievedēju oficiāli informē par nosacījumiem, kas iekļauti 1. līdz 4. punktā. Minētais ievedējs par katru ievešanu iepriekš laikus paziņo ievešanas dalībvalsts atbildīgajai oficiālajai iestādei, un šī dalībvalsts bez kavēšanās nosūta Komisijai šādus paziņojuma datus:

Ievedējs informē oficiālās atbildīgās iestādes par visām izmaiņām iepriekš minētajā informācijā, tiklīdz tās ir zināmas.

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par iepriekš minēto informāciju un par visām tajā izdarītajām izmaiņām.

Vismaz divas nedēļas pirms ievešanas dienas ievedējs paziņo atbildīgajai oficiālajai iestādei, kurā no saimniecībām, kas minētas 7. punktā, augi tiks izmantoti potēšanai.

6.

Pārbaudes, attiecīgā gadījumā arī analīzes, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 13. pantu un saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem, veic atbildīgās oficiālās iestādes dalībvalstīs, kuras izmanto atļauju, un vajadzības gadījumā sadarbībā ar oficiālajām iestādēm dalībvalstī, kurā augi tiks uzglabāti.

Veicot pārbaudes, dalībvalsts(-is) pārbauda un vajadzības gadījumā veic analīzes attiecībā uz 2. punktā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Ja šādi organismi atklāti, par to tūlīt paziņo Komisijai. Attiecīgi rīkojas, lai iznīcinātu kaitīgos organismus un vajadzības gadījumā arī attiecīgos augus.

7.

Augus izmanto potēšanai tikai saimniecībās, kas oficiāli reģistrētas un apstiprinātas atļaujas saņemšanai.

Persona, kas paredzējusi izmantot augus potēšanai, iepriekš paziņo saimniecības īpašnieka adresi un vārdu atbildīgajām oficiālajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas šīs saimniecības.

Ja potēšanas vieta atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izmanto atļauju, tās dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes, kas atļauju izmanto, paziņo atbildīgajām oficiālajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas saimniecība, tās saimniecības nosaukumu un adresi, kurā augi tiks izmantoti potēšanai. Šādu informāciju sniedz laikā, kad saņemts 5. punkta pēdējā daļā minētais iepriekšējais paziņojums no ievedēja.

8.

Saimniecībās, kas minētas 7. punktā:

9.

Ikvienu augu, kas rodas sekmīgas potēšanas rezultātā, kas veikta, izmantojot 1. punktā minētos pumpurus, drīkst izvest tikai kā potētu augu ar galamērķi Horvātija. Tās dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes, kura izmanto atļauju, nodrošina, ka ikvienu augu, kurš netiek izvests šādā veidā, oficiāli iznīcina. Veic uzskaiti par to, cik augi ir sekmīgi uzpotēti, cik – oficiāli iznīcināti, un cik – vēlāk izvesti atpakaļ uz Horvātiju. Šo informāciju dara pieejamu Komisijai.