32004R0869

Padomes Regula (EK) Nr. 869/2004

(2004. gada 26. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1936/2001, ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošo zivju noteiktu krājumu zvejai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (turpmāk tekstā – ICCAT) pieņēmusi vairākus ieteikumus un Indijas okeāna tunzivju komisija (turpmāk tekstā – IOTC) pieņēmusi vairākas rezolūcijas, ar ko izveido kontroles un uzraudzības saistības, kas transponēti Regulā (EK) Nr. 1936/2001 [2].

(2) ICCAT savā 17. sanāksmē 2001. gadā un 13. ārkārtas sēdē 2002. gadā un IOTC savā 6. un 7. kārtējā sanāksmē 2001. gadā un 2002. gadā ieteica jaunus kontroles pasākumus attiecībā uz tālu migrējošo sugu noteiktiem krājumiem. Šie ieteikumi un rezolūcijas ir Kopienai saistoši, un tādēļ tie jāīsteno.

(3) Tādēļ Regula (EK) Nr. 1936/2001 attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1936/2001 groza šādi:

1. Regulas 3. pantu papildina ar šādiem punktiem:

"g) "nobarošana": atsevišķu īpatņu audzēšana igvātos, lai palielinātu to svaru un lai tos pārdotu;

h) "iesprostošana": jebkāda izmēra savvaļas īpatņu ievietošana slēgtā būvē (igvātos) nobarošanai;

i) "nobarošanas saimniecība": uzņēmums, kas audzē savvaļas īpatņus igvātos nobarošanai;

j) "transportkuģis": kuģis, kas uzņem uz klāja savvaļas īpatņus un nogādā tos dzīvus nobarošanas saimniecībās."

2. Iekļauj šādus pantus:

"4.a pants

Tādu kuģu darbības, kas piedalās operācijās, kuras saistītas ar zilo tunzivju nobarošanu

1. Katra tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas nodod zilās tunzivis uz transportkuģa nobarošanai, kuģa žurnālā ieraksta:

- nodoto zilo tunzivju daudzumu un zivju skaitu,

- zvejas zonu,

- zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu,

- transportkuģa nosaukumu, tā karogu, reģistrācijas numuru un starptautisko radiosignālu,

- nodotā zilo tunzivju daudzuma galamērķa nobarošanas saimniecības(-u) nosaukumu(-us).

2. Katrs tāda transportkuģa kapteinis, kam nodotas zilās tunzivis, ieraksta:

a) nodoto zilo tunzivju daudzumu par katru zvejas kuģi un zivju skaitu;

b) tā kuģa nosaukumu, kas noķēris a) punktā minētos daudzumus, kā arī šā kuģa karogu, reģistrācijas numuru un starptautisko radiosignālu;

c) zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu;

d) zilo tunzivju galamērķa nobarošanas saimniecības(-u) nosaukumu(-us).

3. Kapteinis ir atbrīvots no 2. punktā noteiktā pienākuma, ja ierakstu aizstāj ar kopiju no pārkraušanas apliecinājuma, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. pantā, vai kopiju no T2M dokumenta, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. pantā, kurā norādīta informācija, kas minēta šā panta 2. punkta c) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes reģistrē visas zilās tunzivis, ko iesprosto igvātos kuģi, kas peld ar to karogu. Tās saskaņā ar 5. pantu paziņo Komisijai zilo tunzivju daudzumu, kādu noķēruši un iesprostojuši igvātos kuģi, kas peld ar to karogu (ICCAT noteiktais I uzdevums).

Attiecībā uz nobarošanai paredzēto zilo tunzivju izvešanu un ievešanu dalībvalstis nosūta Komisijai to apstiprinātus statistikas dokumentu numurus un datumus, kas norādīti Padomes 2003. gada 8. aprīļa Regulā (EK) Nr. 1984/2003, ar ko ievieš statistiskās pārraudzības sistēmu attiecībā uz zilo tunzivju, zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecību Kopienā [3], un norāda, ka galamērķa valstis, kas ir ārpuskopienas valstis, ir deklarētas.

5. Dalībvalstis elektroniskā veidā nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kas peld ar to karogu, ir reģistrēti Kopienā un zvejo zilās tunzivis nobarošanai. Paziņojumu nosūta katru gadu līdz 30. aprīlim, sniedzot šādu informāciju:

a) kuģa iekšējo numuru, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2090/98 [4] I pielikumā;

b) kuģa īpašnieka, operētāja vai fraktētāja vārdu vai nosaukumu un adresi.

6. Dalībvalstis elektroniskā veidā nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kam tās atļāvušas sagādāt vai nodot zilās tunzivis nobarošanai. Paziņojumu nosūta katru gadu līdz 30. aprīlim, sniedzot šādu informāciju:

a) kuģa nosaukumu, tā karogu un reģistrācijas numuru;

b) jebkādus iepriekšējos karogus;

c) veidu (zivju tankkuģis, velkams utt.), garumu un bruto tonnāžu;

d) starptautisko radiosignālu;

e) īpašnieka, operētāja vai fraktētāja vārdu vai nosaukumu un adresi.

4.b pants

Zilo tunzivju nobarošanas saimniecību darbība

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošās zilo tunzivju nobarošanas saimniecības 72 stundas pēc tam, kad zvejas vai transportkuģis pabeidzis katru iesprostošanas operāciju, iesniedz to kompetentajām iestādēm iesprostošanas deklarāciju, kas minēta 1.a pielikumā. Par to, lai tiktu iesniegta šāda deklarācija, kurā ietverta visa informācija, kas prasīta šajā pantā, ir atbildīgas dalībvalstu apstiprinātās nobarošanas saimniecības.

2. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās nobarošanas saimniecības katru gadu līdz 1. jūlijam tām iesniedz nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarāciju.

3. Nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarācijā, kas minēta 2. punktā, jānorāda šāda informācija:

- saimniecības nosaukums,

- adrese,

- īpašnieks,

- iepriekšējā gadā realizēto zilo tunzivju daudzums (tonnās),

- tunzivju galamērķis (pircēja vārds vai nosaukums, valsts, pārdošanas diena),

- attiecībā uz izvešanu un ievešanu – Regulā (EK) Nr. 1984/2003 norādīto statistikas dokumentu numuri un apstiprināšanas datumi,

- realizēto tunzivju nobarošanas ilgums (mēnešos), ja iespējams,

- realizēto tunzivju vidējais lielums;

4. Pamatojoties uz deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. un 3. punktu, dalībvalstis katru gadu līdz 1. augustam elektroniskā veidā paziņo Komisijai:

- iepriekšējā gadā iesprostoto tunzivju daudzumu,

- iepriekšējā gadā realizēto tunzivju daudzumu.

4.c pants

Zilo tunzivju nobarošanas saimniecību reģistrs

1. Dalībvalstis līdz 2004. gada 30. aprīlim elektroniskā veidā nosūta Komisijai to jurisdikcijā esošo nobarošanas saimniecību sarakstu, kurām tās atļāvušas veikt Konvencijas darbības zonā nozvejoto tunzivju nobarošanas darbības.

2. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

- saimniecības nosaukumu, tās valsts reģistrācijas numuru,

- saimniecības atrašanas vietu,

- saimniecības jaudu (tonnās).

3. Komisija nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam līdz 2004. gada 31. augustam, lai attiecīgās nobarošanas saimniecības tiktu iekļautas ICCAT to saimniecību reģistrā, kam atļauts veikt ICCAT Konvencijas darbības zonā noķerto zilo tunzivju nobarošanas darbības.

4. Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, piemērojot tos pašus noteikumus, pārsūtītu ICCAT izpilsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms saimniecības uzsāk ICCAT Konvencijas darbības zonā nozvejoto zilo tunzivju nobarošanas darbības.

5. Dalībvalstu jurisdikcijā esošās nobarošanas saimniecības, kas nav iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst veikt ICCAT Konvencijas darbības zonā noķerto zilo tunzivju nobarošanas darbības."

3. Regulas 5. pantu groza šādi:

a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Dalībvalstis elektroniskā veidā nosūta Komisijai gada nominālās nozvejas datus (ICCAT noteiktais I uzdevums) par sugām, kas uzskaitītas II pielikumā, un Komisija tos savukārt nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 30. jūnijam zinātniskiem nolūkiem nosūta Komisijai galīgos aprēķinus par visu gadu, vai, ja tas nav iespējams, – iepriekšējus aprēķinus."

b) Panta 2. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

"2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. jūlijam elektroniskā veidā, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, nosūta ICCAT izpildsekretariātam šādus datus (ICCAT noteiktais II uzdevums):"

4. Regulas 6. pantā iekļauj šādu punktu:

"1.a) Dalībvalstis zinātniskiem nolūkiem elektroniskā veidā, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, nosūta ICCAT izpilsekretariātam datus par nozveju un zvejas intensitāti, kā noteikusi ICCAT, jo īpaši aprēķinus par beigtu siļķu haizivju, īsspuru mako un zilo haizivju brāķētajiem lomiem."

5. Regulā iekļauj šādu pantu:

"6.a pants

Informācija par balto un zilo marlinu nozveju

1. Kopienas kuģu kapteiņi katru dienu fiksē savā kuģa žurnālā informāciju par beigtu vai dzīvu balto un zilo marlinu palaišanu par sektoru, kas nav lielāks par 5o pēc ģeogrāfiskā garuma reiz 5o pēc ģeogrāfiskā platuma, un savos krastā izkraušanas apliecinājumos norāda krastā izkrauto balto un zilo marlinu skaitu vai svaru.

2. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam zinātniskiem nolūkiem elektroniskā veidā nosūta Komisijai galīgos aprēķinus par visu iepriekšējo gadu, vai, ja tos nav iespējams nosūtīt, – iepriekšējos aprēķinus par balto un zilo marlinu nozvejas datiem, ieskatot palaišanu, un par izkraušanu krastā."

6. Regulā iekļauj šādus pantus:

"8.a pants

To kuģu reģistrs, kam atļauts zvejot Konvencijas darbības zonā

1. Katra dalībvalsts līdz 2003. gada 1. jūnijam elektroniskā veidā nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, kuri peld ar to karogu un ir reģistrēti tās teritorijā, kuriem tā, izsniedzot īpašu zvejas licenci, atļauj zvejot tunzivis un tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā.

2. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa iekšējo numuru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2090/98 I pielikumā;

b) visus tā iepriekšējos karogus;

c) visu informāciju par izslēgšanu no citiem reģistriem;

d) īpašnieka(-u) un operētāja(-u) vārdu vai nosaukumu un adresi;

e) izmantojamos zvejas rīkus;

f) laika posmu, kurā atļauts zvejot un/vai veikt pārkraušanu.

3. Komisija nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam līdz 2003. gada 1. jūlijam, lai šos kuģus varētu iekļaut ICCAT to kuģu reģistrā ar kopgarumu lielāku par 24 metriem, kam atļauts zvejot ICCAT Konvencijas darbības zonā (turpmāk tekstā – ICCAT reģistrs).

4. Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, piemērojot to pašu procedūru, pārsūtītu ICCAT izpilsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms kuģis uzsāk zvejas darbības Konvencijas darbības zonā.

5. Kopienas zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, bet kas nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) vienīgi tādiem kuģiem, kas peld ar to karogu, ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā un kam uz kuģa ir īpaša to izsniegta zvejas licence, ir atļauts veikt 1. pantā minētās zvejas darbības ICCAT Konvencijas darbības zonā, ievērojot minētās licences noteikumus;

b) īpašās zvejas licences neizsniedz kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju ICCAT Konvencijas darbības zonā (NNN zveja), kā norādīts 19.b pantā, ja vien jaunie īpašnieki nesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operētājiem vairs nav nekādu juridisku, labumgūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz tiem, ka tie vairs neīsteno nekādu kontroli pār tiem, vai arī, ka viņu kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;

c) ja tas ir iespējams, tās ar saviem valsts tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operētājiem, kas peld ar to karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties tunzivju zvejas darbībās ICCAT Konvencijas darbības zonā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic ar kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT reģistrā;

d) ja iespējams, tās savos valsts tiesību aktos paredz prasību, lai to kuģu īpašnieki, kas peld ar to karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, būtu dalībvalsts valstspiederīgie.

7. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, bet kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā tunzivis un tunzivjveidīgās zivis, kas nozvejotas ICCAT Konvencijas darbības zonā.

8. Dalībvalstis nekavējoties pārsūta Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina par nopietnu pamatu aizdomām, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, bet kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, zvejo vai pārkrauj tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā.

8.b pants

Kopienas zvejas kuģu fraktēšana

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kas peld ar to karogu un ko pašreizējam gadam nofraktējušas ICCAT Konvencijas līgumslēdzējas puses, kā arī visas izmaiņas, kādas jebkurā laikā ieviestas šajā sarakstā.

2. Šā panta 1. punktā minētajos sarakstos iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa iekšējo numuru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2090/98 I pielikumā;

b) kuģa īpašnieka vārdu vai nosaukumu un adresi;

c) sugas, uz kurām attiecas frakts, un kvotu, kas piešķirta ar maksājumu līgumu;

d) maksājumu līguma ilgumu;

e) fraktētāja vārdu vai nosaukumu;

f) dalībvalsts piekrišanu maksājumu līgumam;

g) valsti, kurā kuģis tika nofraktēts.

3. Maksājumu līguma noslēgšanas dienā karoga dalībvalsts nosūta ICCAT izpildsekretariātam šādu informāciju un informē Komisiju par:

a) tās piekrišanu maksājumu līgumam;

b) darbībām, ko tā veikusi, lai nodrošinātu, ka nofraktētie kuģi, kas peld ar tās karogu, atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības noteikumiem.

4. Ja maksājumu līgums beidzas, karoga dalībvalsts informē ICCAT izpildsekretariātu par izbeigšanās dienu, kā arī informē par to Komisiju.

5. Karoga dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) maksājumu līguma laikā kuģim nav atļauts izmantot tam pašam piešķirtās kvotas vai zvejas iespējas;

b) vienā un tajā pašā laikā atļauts zvejot tikai saskaņā ar vienu maksājumu līgumu;

c) šā kuģa nozveju reģistrē atsevišķi no citu tādu kuģu nozvejas, kas peld ar tās karogu;

d) tas atbilst ICCAT pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

8.c pants

Pārkraušana

Kuģi, kuri peld ar dalībvalsts karogu un kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, zvejo ar āķu jedām un ir iekļauti ICCAT sarakstā, kas minēts 8.a panta 1. punktā, nedrīkst veikt pārkraušanas darbības ICCAT Konvencijas darbības zonā, izņemot ar karoga dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju."

7. Regulas 9. panta 1. punktā datumu "15. jūnijs" aizstāj ar datumu "15. augusts".

8. Regulā iekļauj šādu pantu:

"9.a pants

Gada deklarācija par to, kā lielie āķu jedu zvejas kuģi piemēro ICCAT pārvaldības standartus

Dalībvalstis, kuru āķu jedu zvejas kuģiem ar kopgarumu lielāku par 24 metriem ir atļauts zvejot Konvencijas darbības zonā, katru gadu līdz 1. septembrim, izmantojot IV pielikumā norādīto paraugu, nosūta Komisijai gada deklarāciju par to, kā lielie āķu jedu zvejas kuģi piemērojuši ICCAT pārvaldības standartus."

9. Regulai pievieno šādus pantus:

"19.a pants

Rīcība NNN zvejas apkarošanai

Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem cenšas nodrošināt, ka to importētāji, pārvadātāji un citi uzņēmēji atturas veikt tādu tunzivju vai tunzivjveidīgo zivju tirdzniecību vai pārkraušanu, ko nozvejojuši kuģi, kuri veic NNN zveju, jo īpaši jebkādu zveju, kas ir pretrunā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

19.b pants

Informācija par kuģiem, par kuriem uzskata, ka tie veikuši NNN zveju

1. Šajā pantā uzskata, ka kuģis, kas peld ar tādas valsts karogu, kura nav līgumslēdzēja puse, ir veicis NNN zveju, ja dalībvalsts kompetentā iestāde norāda, ka tas:

a) zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā, bet nav iekļauts ICCAT reģistrā;

b) veic tādu tunzivju vai tunzivjveidīgo zivju zveju ICCAT Konvencijas darbības zonā, kam to karoga dalībvalstij nav piešķirta kvota, nozvejas limits vai zvejas intensitāte saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

c) nereģistrē savus ICCAT Konvencijas darbības zonā nozvejotos lomus un nedeklarē tos vai arī sniedz nepatiesus apliecinājumu;

d) uzņem vai izkrauj krastā mazizmēra zivis, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

e) zvejo slēgto sezonu laikā vai slēgtajās zonās, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

f) izmanto aizliegtus zvejas rīkus, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

g) veic pārkraušanas darbības ar kuģiem, kas iekļauti 5. punktā norādītajā sarakstā;

h) veic neatļautu tunzivju vai tunzivjveidīgo zivju zveju ūdeņos, kas ir ICCAT Konvencijas darbības zonas piekrastes valstu jurisdikcijā, vai arī pārkāpj minēto valstu likumus un noteikumus;

i) ir bez valsts piederības un zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā;

j) veic zvejas darbības, kas ir pretrunā ar jebkādiem citiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

2. Pamatojoties uz informāciju, ko ieguvušas dalībvalstu kompetentās iestādes, dalībvalstis līdz 15. jūnijam paziņo Komisijai to kuģu sarakstu, kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav līgumslēdzēja puse, un par kuriem uzskata, ka tie veikuši NNN zveju pašreizējā un iepriekšējos gados. Tam pievieno apstiprinošus dokumentus.

Komisija līdz 15. jūlijam nosūta ICCAT izpildsekretariātam no dalībvalstīm iegūto informāciju.

3. Saņēmusi no ICCAT izpildsekretariāta sastādīto to kuģu saraksta projektu, kuri nav līgumslēdzēju pušu kuģi un par kuriem uzskata, ka tie veikuši NNN zveju, Komisija to pārsūta dalībvalstīm. Tās nekavējoties pārbauda šo sarakstu, lai noskaidrotu tajā minēto kuģu darbības un jebkādas nosaukuma, karoga vai īpašumtiesību izmaiņas.

4. Dalībvalstis līdz 30. septembrim nosūta Komisijai jebkādas tuvāku informāciju, kas varētu attiekties uz 5. punktā norādītā saraksta izveidošanu.

5. Komisija katru gadu, saņemot no ICCAT to kuģu sarakstu, kas identificēti kā kuģi, kuri veic NNN zveju (turpmāk tekstā – "NNN saraksts"), nosūta to dalībvalstīm.

19.c pants

Rīcība attiecībā uz kuģiem, par kuriem uzskata, ka tie veikuši NNN zveju

1. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem un Kopienas likumiem veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) kuģiem, kas iekļauti NNN sarakstā un brīvprātīgi ienāk ostā, nav atļauts tur veikt izkraušanu krastā vai pārkraušanu;

b) to karogs netiek piešķirts kuģiem, kas iekļauti NNN sarakstā, ja vien nav mainījušās kuģa īpašumtiesības un jaunais īpašnieks var pārliecinoši parādīt, ka iepriekšējam īpašniekam vai operētājam nav nekādu juridisku, finansiālu vai citu faktisku interešu attiecībā uz šo kuģi un tas neīsteno nekāda veida kontroli pār to, vai ja karoga valsts, ņemot vērā visus attiecīgos faktus, uzskata, ka karoga piešķiršana kuģim neizraisīs NNN zveju;

c) importētājus, pārvadātājus un citus uzņēmējus stimulē netirgot vai nepārkraut tunzivis un tunzivjveidīgās zivis, kas uzņemtas uz kuģiem, kuri iekļauti NNN sarakstā;

d) visu attiecīgo informāciju iegūst un ar šādu informāciju apmainās ar citām līgumslēdzējām pusēm un trešām pusēm, kuras sadarbojas, kā arī organizācijām un zvejas juridiskām personām ar nolūku atklāt un novērst viltotu ievešanas/izvešanas atļauju izmantošanu attiecībā uz tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, kas nāk no kuģiem, kuri iekļauti NNN sarakstā.

2. Aizliegts:

a) veikt pārkraušanu starp zvejas kuģiem, bāzes kuģiem vai transportkuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu un reģistrēti Kopienā, un kuģiem, kas iekļauti NNN sarakstā;

b) fraktēt kuģi, kas iekļauts NNN sarakstā;

c) importēt, izkraut krastā vai pārkraut tunzivis vai tunzijveidīgās zivis no kuģiem, kas iekļauti NNN sarakstā."

10. Regulas II nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

"II NODAĻA

KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 2. ZONĀ

1. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

20. pants

Vispārēji principi

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas peld ar to karogu, ievēro zonā piemērojamos noteikumus.

20.a pants

To kuģu reģistrs, kam atļauts zvejot IOTC darbības zonā

Mutatis mutandis piemēro 8.a. panta noteikumus.

20.b pants

Pārkraušana

Mutatis mutandis piemēro 8.c panta noteikumus.

20.c pants

Zvejas rīku marķēšana

1. To Kopienas kuģu zvejas rīkus, kam atļauts zvejot zonā, marķē šādi: tīklu, jedu un citu jūrā esošu zvejas rīku galiem ir piestiprināts karodziņš vai bojas ar radiolokācijas atstarotāju, naktī – gaismas bojas, kas norāda to atrašanās vietu un aprises.

2. Uz marķierbojām un līdzīgiem peldošiem objektiem, kas norāda nostiprinātu zvejas rīku atrašanas, vienmēr skaidri saredzami norādīts tā kuģa(-u) burts(-i) un/vai numurs(-i), kam tie pieder.

3. Zivju pievilināšanas ierīces vienmēr ir skaidri marķētas ar tā kuģa(-u) burtu(-iem) un/vai numuru(-iem), kam tās pieder.

20.d pants

Statistikas paziņojumi zinātniskiem nolūkiem

1. Dalībvalstis, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, saskaņā ar V pielikumā norādītajām procedūrām statistikas datu iesniegšanai nosūta IOCT sekretariātam elektroniskā veidā šādus statistikas datus:

a) regulas 1. pantā minēto sugu zvejas intensitāti un nozveju par iepriekšējo gadu;

b) regulas 1. pantā minēto sugu izmērus par iepriekšējo gadu;

c) tunzivju zveju, izmantojot peldošus objektus, tostarp zivju pievilināšanas ierīces.

2. Dalībvalstis izveido datorizētu datu bāzi, kurā iekļauti 1. punktā noteiktie statistikas dati, nodrošinot elektronisku piekļuvi Komisijai.

2. IEDAĻA

Ostas pārbaudes procedūras

20.e pants

Mutatis mutandis piemēro 10., 12., 13., 14. un 15. pantu.

3. IEDAĻA

Kuģi bez valsts piederības un tādas valsts kuģi, kas nav līgumslēdzēja puse

21. pants

Novērojumi

1. To Kopienas kuģu kapteiņi, kam ir atļauts zvejot zonā, nosūta savai valsts iestādei novērojumus par tādas valsts kuģiem, kas nav līgumslēdzēja puse, par kuriem uzskata vai ir zināms, ka tie zvejo lielacu, dzeltenspuru vai svītrainās tunzivis.

2. Dalībvalstis nekavējoties nosūta šo informāciju Komisijai, kas to pārsūta IOTC.

21.a pants

Zvejas darbību kontrole

Mutatis mutandis piemēro 18. pantu.

21.b pants

NNN kuģi

Mutatis mutandis piemēro 19.b pantu.

21.c pants

Pasākumi attiecībā uz kuģiem, par kuriem uzskata, ka tie veikuši NNN zveju

Mutatis mutandis piemēro 19.c pantu."

11. Šīs regulas I pielikuma tekstu iekļauj kā I.a pielikumu.

12. Šīs regulas II pielikuma tekstu iekļauj kā IV un V pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2004. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Walsh

[1] Atzinums sniegts 2004. gada 13. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.

[3] OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.

[4] OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 26/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

II papildinājums

"

IV PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

V PIELIKUMS

Nozvejas un zvejas intensitātes dati

Pelaģisko zivju zveja: nozvejas dati, kas izteikti kā nominālā nozveja, un zvejas intensitātes dati zvejas dienās (riņķvads, ēsmas kuģi, zveja ar tralējošiem zvejas rīkiem, dreifējošie tīkli) jāsniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 1° no koordinātu tīkla, un sadalot pa mēnešiem. Dati par seineru zveju jāsadala pēc baru veidiem. Vēlams šos datus ekstrapolēt no valsts nozvejas apmēra ar katru zvejas rīku mēneša laikā. Izmantotie ekstrapolācijas faktori, kas atbilst kuģa žurnāla aptvērumam, regulāri jāpaziņo IOTC.

Zveja ar āķu jedām: nozvejas un zvejas intensitātes dati par zveju ar āķu jedām jāsniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 5° no koordinātu sistēmas, un pa mēnešiem, vēlams, norādot skaitu un svaru. Zvejas intensitāte jānorāda, izsakot to āķu skaitā. Vēlams šos datus ekstrapolēt no valsts nozvejas apmēra mēneša laikā. Izmantotie ekstrapolācijas faktori, kas atbilst kuģa žurnāla aptvērumam, regulāri jāpaziņo IOTC.

Amatieru zvejas, neliela apmēra zvejas un sporta zvejas nozveja, intensitāte un izmēri arī jāiesniedz ik mēnesi, tomēr tas jādara, izmantojot labākos ģeogrāfiskos apgabalus šādu datu savākšanai un apstrādei.

Dati par izmēriem

Ņemot vērā, ka dati par izmēriem ir ļoti nozīmīgi lielākās daļas tunzivju krājumu novērtēšanai, dati par garumu, arī par kopējo izmērīto zivju skaitu regulāri jāiesniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 5° no koordinatu sistēmas, un pa mēnešiem, zvejas rīkiem un zvejas veidiem (piemēram, par seineriem – atsevišķi īpatņi/bari). Dati par izmēriem jāsniedz par visiem zvejas rīkiem un visām sugām, uz ko attiecas IOTC. Paraugu atlasi datiem par izmēriem vēlams ņemt saskaņā ar stingrām un sīki aprakstītām shēmām paraugu ņemšanai izlases kārtībā, kas vajadzīgas, lai sniegtu objektīvus rādītājus par paņemtajiem izmēriem. Precīzs ieteicamais paraugu atlases līmenis varētu svārstīties attiecībā uz dažādām sugām (kā dažādu parametru funkcija), bet konkrētais ieteicamais paraugu atlases līmenis jānosaka personai, kas strādā ar statistikas datiem. Ja to pieprasa īpašas darba grupas, tad IOTC jādara pieejami arī sīkāki dati par izmēriem, piemēram, atsevišķu paraugu izmēri, tomēr tas jādara saskaņā ar stingriem konfidencialitātes noteikumiem.

Tunzivju zveja, izmantojot peldošus objektus, tostarp zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

Lai IOTC varētu labāk izprast, kā mainās modeļi, ko izmanto zvejas intensitātē flotes, kuras darbojas tās kompetences teritorijā, jāiegūst vairāk informācijas. Tā kā palīgkuģu darbības un ZPI izmantošana ir neatņemamas seineru flotes zvejas intensitātes sastāvdaļa, IOTC regulāri jāiesniedz šāda informācija:

Palīgkuģu skaits un raksturlielumi: i) darbojas ar to karogu, ii) palīdz seineriem, kas darbojas ar to karogu, vai iii) ir licencēti, lai varētu darboties to ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un ir bijuši IOTC kompetences teritorijā.

Palīgkuģu aktivitātes līmenis: ieskaitot dienu skaitu jūrā par teritoriju, kas aptver 1? no koordināti tīkla, pa mēnešiem.

Bez tam līgumslēdzējas puses un puses, kas nav līgumslēdzējas puses, bet kas sadarbojas, dara visu, kas ir to spēkos, lai sniegtu datus par flotes izmantoto kopējo zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaitu un veidu par teritoriju, kas aptver 1? no koordinātu sistēmas, pa mēnešiem.

Laiks, kādā dati jāiesniedz IOTC

Lai varētu novērot zivju krājumus un analizēt datus, ir būtiski, ka IOTC sekretariāts visus zvejas datus saņem laicīgi. Tādējādi ieteicams piemērot šādus noteikumus kā standarta saistības:

Pelaģiskajām flotēm un citām flotēm, kas darbojas piekrastes zonā (ieskaitot palīgkuģus), jāsniedz to zvejas dati pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā katru gadu līdz 30. jūnijam (iepriekšējā gada dati).

Āķu jedu zvejas kuģiem, kas darbojas tāljūrā, jāsniedz provizoriskie zvejas dati pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam (iepriekšējā gada dati). Tiem jāsniedz galīgie aprēķini par to zvejas datiem katru gadu līdz 30. decembrim (iepriekšējā gada dati).

Sakaru un datu apstrādes tehnoloģijām kļūstot aizvien ātrākām, šeit pieļautos termiņus statistikas datu iesniegšanai nākotnē varētu saīsināt, kam jāmazina kavēšanās, kas pašlaik notiek datu apstrādes dēļ.

"

--------------------------------------------------