28.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/10

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2004/570/KĀDP

(2004. gada 12. jūlijs)

par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo daļu, 26. pantu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropadome ir paziņojusi par Eiropas Savienības gatavību uzsākt EDAP misiju Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura.

(2)	Vispārējā pamatlīgumā par mieru Bosnijā un Hercegovinā (GFAP) cita starpā ir paredzēti pasākumi daudznacionālu militāru spēku izveidei.

(3)	Padome 2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/569/KĀDP (1), kas attiecas uz Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā pilnvarām. ES Īpašais pārstāvis (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā veicinās vispārējo ES politisko koordināciju Bosnijā un Hercegovinā.

(4)	Padome 2002. gada 11. martā pieņēma Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP (2) par Eiropas Savienības Policijas misiju (EUPM), lai veidotu un stiprinātu vietējo policijas kārtību, jo īpaši valsts līmenī un cīņā pret organizēto noziedzību.

(5)	Padome 2004. gada 26. aprīlī apstiprināja vispārējo koncepciju EDAP misijai Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura.

(6)	Eiropadome 2004. gada 17. un 18. jūnijā pieņēma visaptverošu politiku attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu.

(7)	NATO valsts un valdību vadītāju līmeņa sanāksmē Stambulā 2004. gada 28. un 29. jūnijā nolēma noslēgt NATO SFOR misiju Bosnijā un Hercegovinā līdz 2004. gada beigām.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā (1551 (2004)), kas pieņemta 2004. gada 9. jūlijā ir pausts gandarījums par Eiropas Savienības nodomu uzsākt ES misiju Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura, no 2004.gada decembra saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Īrijas ārlietu ministra un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja 2004. gada 29. jūnija vēstulē Drošības padomes prezidentūrai. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome turklāt nolēma, ka nolīgumus par spēku statusu, kuri pašlaik ir ietverti 1-A pielikuma B papildinājumā Līgumam par mieru, piemēro provizoriski attiecībā uz ES ierosināto misiju un tās spēkiem, tostarp no tās izveidošanas brīža Bosnijā un Hercegovinā, paredzot, ka minēto nolīgumu puses rīkosies saskanīgi attiecībā uz to.

(9)

Padome ir vienojusies, ka ES militārajai operācijai būtu jānodrošina atturēšanas funkcija, ilgstoša saskaņa ar saistībām pildīt GFAP Bosnijā un Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā noteiktos uzdevumus, kā arī veicināt drošu un neapdraudētu vidi atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas, lai izpildītu Augstā pārstāvja biroja (APB) misijas īstenošanas plāna un stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) pamata uzdevumus.

(10)	Operācijai būtu jāpastiprina ES visaptverošā pieeja Bosnijai un Hercegovinai un jāatbalsta Bosnijas un Hercegovinas pašu gūtie panākumi ES integrācijas jomā, lai parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas ir vidēja termiņa mērķis.

(11)	ES militārajai operācijai, proti – tās spēku komandierim, būtu jādod visas pilnvaras, lai tā varētu izpildīt savu uzdevumu, kas noteikts GFAP Bosnijā un Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā – novērot GFAP militāro aspektu īstenojumu un novērtēt un risināt situācijas, kad kāda Puse neievēro noteikumus.

(12)	Papildus tiem sakariem, kas jau nodibināti saistībā ar ES darbībām Bosnijā un Hercegovinā, Eiropas Savienībai vajadzētu turpināt cieši apspriesties ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, jo īpaši ar Aizsardzības ministru attiecībā uz ES militārās operācijas veikšanu.

(13)

Apspriedes ar NATO tiks turpinātas saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem, kas paredzēti 2003. gada 17. marta Vēstuļu apmaiņā starp ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi (ĢS/AP) un NATO ģenerālsekretāru. Vēlākā Vēstuļu apmaiņā, attiecīgi 2004. gada 30. jūnijā un 8. jūlijā, Ziemeļatlantijas Padome piekrita ļaut DSACEUR darboties kā ES operācijas komandierim un ES operācijas galveno mītni izvietot SHAPE.

(14)	Politikas un drošības komitejai (PDK) būtu jāveic ES militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā politiskā kontrole un jānodrošina stratēģiskā virzība uz to, kā arī jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. panta trešo daļu.

(15)

Atbilstīgi pamatnostādnēm, kas pieņemtas Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gada 7. līdz 9. decembrī, šajā vienotajā rīcībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 18. un 26. pantu būtu jānosaka ĢS/AP loma, īstenojot pasākumus, kas attiecas uz politisko kontroli un stratēģisko virzību, ko veic PDK saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu.

(16)	Trešām valstīm būtu jāpiedalās ES militārajā operācijā saskaņā ar pamatnostādnēm, ko noteikusi Eiropadome.

(17)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu darbības izdevumi, kas rodas no šīs vienotās rīcības militārā vai aizsardzības jomā, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/197/KDĀP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (3) (še turpmāk ATHENA).

(18)

Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 1. punkts paredz vienotajās rīcībās norādīt līdzekļus, ko Savienība var izmantot. ES militāro operāciju kopējo izmaksu bāzes finansējumu veido labākais pieejamais aprēķins, un tas neskar galīgo summu, kuru ietvers budžetā, ko apstiprinās atbilstīgi ATHENA paredzētajiem principiem.

(19)

Saskaņā ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās tādu Eiropas Savienības lēmumu un darbību izstrādē un īstenošanā, kam ir aizsardzības nozīme. Dānija nepiedalās šīs vienotās rīcības īstenošanā, un tādēļ tā nepiedalās operācijas finansēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1.   Atkarībā no Padomes turpmākiem lēmumiem par operācijas uzsākšanu, kad visi nepieciešamie lēmumi ir pieņemti, Eiropas Savienība izvērsīs militāru operāciju ALTHEA Bosnijā un Hercegovinā, lai nodrošinātu atturēšanas funkciju, ilgstošu saskaņu ar saistībām pildīt Vispārējā pamatlīguma par mieru (GFAP) Bosnijā un Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā noteiktos uzdevumus, kā arī lai veicinātu drošu un neapdraudētu vidi atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas, lai izpildītu Augstā pārstāvja biroja (APB) misijas īstenošanas plāna un stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) pamata uzdevumus. Šī operācija ir daļa no vispārējās EDAP misijas Bosnijā un Hercegovinā.

2.   Spēki, kas izvietoti šim mērķim, darbojas saskaņā ar vispārējo koncepciju, ko Padome apstiprinājusi.

3.   ES militāro operāciju īsteno ar NATO kopīgo līdzekļu un spēju palīdzību, pamatojoties uz vienošanos ar NATO.

2. pants

ES Operācijas komandiera iecelšana

Admirālis Rainer FEIST, Eiropas Apvienoto bruņoto spēku komandiera vietnieks (DSACEUR), tiek iecelts par ES Operācijas komandieri.

3. pants

ES Operācijas galvenās mītnes nozīmēšana

ES Operācijas galvenā mītne atrodas NATO Bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieka štābā (SHAPE).

4. pants

ES Spēku komandiera nozīmēšana

Ģenerālmajors A. David LEAKEY tiek iecelts par ES Spēku komandieri.

5. pants

Operācijas plānošana un uzsākšana

Padome lemj par ES militārās operācijas uzsākšanu pēc Operācijas plāna, Noteikumu par spēka pielietošanu un jebkādu turpmāku vajadzīgu lēmumu apstiprināšanas.

6. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība

1.   PDK veic ES militārās operācijas politisku kontroli un stratēģisku virzību Padomes pārraudzībā. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt plānošanas dokumentus, tostarp Operācijas plānu, Komandķēdi un Noteikumus par spēka pielietošanu. Šis pilnvarojums ietver arī tiesības pieņemt turpmākus lēmumus par ES Operācijas komandiera un/vai ES Spēku komandiera iecelšanu. Tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz ES militārās operācijas mērķiem un izbeigšanu paliek Padomes pārziņā, kurai palīdz ĢS/AP.

2.   PDK regulāri informē Padomi.

3.   PDK regulāri saņem ziņojumus no Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāja (CEUMC) par ES militārās operācijas norisi. PDK vajadzības gadījumā var uzaicināt ES Operāciju komandieri un/vai ES Spēku komandieri uz savām sanāksmēm.

7. pants

ES reakcijas saskaņotība

1.   Operācija ir daļa no ES cieši koordinētās klātbūtnes Bosnijā un Hercegovinā. Padome nodrošina maksimālu ES centienu saskaņotību un efektivitāti Bosnijā un Hercegovinā. Neskarot Kopienas kompetenci, ESĪP veicina vispārēju ES politisku koordināciju Bosnijā un Hercegovinā. ESĪP vada koordinācijas grupu, kurā ir visi uz vietas esošie ES dalībnieki, tostarp ES Spēku komandieris, lai koordinētu ES rīcības īstenošanas aspektus.

2.   Neskarot komandķēdi, ES Spēku komandieris ņem vērā ESĪP padomus par vietējo politiku, īpaši attiecībā uz jautājumiem, kuros ESĪP ir īpaša vai noteikta loma, un, nepārsniedzot savas pilnvaras, cenšas ņemt vērā ESĪP lūgumus.

3.   ES Spēku komandieris vajadzības gadījumā sazinās ar EUPM.

8. pants

Militārā virzība

1.   ES Militārā komiteja (EUMC) uzrauga ES militārās operācijas pareizu gaitu, kas norit ES Operācijas komandiera pārraudzībā.

2.   EUMC regulāri saņem ziņojumus no ES Operācijas komandiera. Tā vajadzības gadījumā var uzaicināt ES Operācijas komandieri un/vai ES Spēku komandieri uz savām sanāksmēm.

3.   CEUMC darbojas kā galvenais kontaktpunkts sakariem ar ES Operācijas komandieri.

9. pants

Attiecības ar Bosniju un Hercegovinu

ĢS/AP un ESĪP Bosnijā un Hercegovinā, nepārkāpjot savas pilnvaras, darbojas kā galvenie kontaktpunkti sakariem ar Bosnijas un Hercegovinas varas iestādēm jautājumos, kas attiecas uz šīs vienotās rīcības īstenošanu. Prezidentvalsti regulāri un nekavējoties informē par šiem kontaktiem. ES Spēku komandieris uztur kontaktus ar vietējām iestādēm ciešā koordinācijā ar ESĪP jautājumos, kas attiecas uz viņa misiju.

10. pants

Koordinācija un sakari

Neskarot komandķēdi, ES komandieri cieši koordinē savu darbību ar ESĪP Bosnijā un Hercegovinā, lai nodrošinātu ES militārās operācijas atbilstību plašākā kontekstā ES aktivitātēm Bosnijā un Hercegovinā. Šajā sakarā ES komandieri vajadzības gadījumā uztur sakarus ar starptautiskajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

11. pants

Trešo valstu piedalīšanās

1.   Neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa autonomiju un Vienoto organizatorisko sistēmu, kā arī saskaņā ar Eiropadomes attiecīgajām pamatnostādnēm:

—	NATO Eiropas dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis, un Kanāda piedalās ES militārajā operācijā, ja to vēlas;

—	valstis, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalstis, var tikt uzaicinātas piedalīties ES militārajā operācijā saskaņā ar norunāto kārtību;

—	potenciālie partneri un citas trešās valstis arī var tikt uzaicinātas piedalīties operācijā.

2.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pēc ES Operācijas komandiera un EUMC ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvātās palīdzības pieņemšanu.

3.   Sīki izstrādāta trešo valstu piedalīšanās kārtība tiek noteikta, pamatojoties uz vienošanos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. pantu. ĢS/AP, kas palīdz Prezidentvalstij, var vienoties par šādu kārtību tās vārdā. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas vienošanos, kas paredz pamatnoteikumus attiecīgās trešās valsts dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, šādas vienošanās noteikumus piemēro saistībā ar šo operāciju.

4.   Trešām valstīm, kas sniedz būtisku militāro ieguldījumu ES militārajā operācijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operācijas ikdienas norisi kā ES dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

5.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis nodrošina būtisku militāro ieguldījumu.

12. pants

Finanšu pasākumi

1.   ES militārās operācijas kopējās izmaksas administrē ATHENA.

2.   Šīs ES militārās operācijas vajadzībām:

—	kazarmas un naktsmītnes spēkiem kopumā nav iekļaujamas kopējās izmaksās,

—	izmaksas, kas saistītas ar spēku transportēšanu kopumā, nav iekļaujamas kopējās izmaksās.

3.   Neskarot nekādas nākotnes operācijas finansēšanu un ņemot vērā šīs operācijas īpašos nosacījumus, Padome saistībā ar Spēku koncentrēšanas procesu var izskatīt jautājumu par Daudznacionālās ziemeļu operatīvās grupas finansēšanu.

4.   ES militārās operācijas kopējo izmaksu bāzes finansējums ir 71 700 000 EUR.

5.   Valsts iepirkuma procedūras ES militārās operācijas vajadzībām ir atvērtas pretendentiem no tām ES dalībvalstīm, kas sniedz finansiālu ieguldījumu operācijā.

13. pants

Attiecības ar NATO

1.   Attiecības ar NATO turpinās saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem, kas paredzēti 2003. gada 17. marta Vēstuļu apmaiņā starp ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi (ĢS/AP) un NATO ģenerālsekretāru.

2.   Pēc konsultācijām starp ES un NATO visa ES spēku komandķēde paliek ES politiskā kontrolē un stratēģiskā virzībā visas ES militārās operācijas laikā. Saskaņā ar to ES Operācijas komandieris ziņo par operācijas norisi tikai ES struktūrām. Attiecīgās struktūras, jo īpaši PDK un CEUMC, informē NATO par situācijas izmaiņām.

14. pants

Informācijas izpaušana NATO un trešām valstīm

1.   ĢS/AP ar šo ir pilnvarots izpaust ES klasificētu informāciju un dokumentus, kas izstrādāti ES militārās operācijas mērķiem, NATO un trešām valstīm, kas piedalās šajā vienotajā rīcībā, saskaņā ar Padomes Drošības regulām.

2.   ĢS/AP ar šo ir pilnvarots nodot vienotajā rīcībā iesaistītajām trešām pusēm ES dokumentus, kas nav klasificēti un kas attiecas uz Padomes apspriedēm par operāciju, uz kurām attiecas profesionālā slepenība saskaņā ar Padomes Reglamenta 6. panta 1. punktu.

15. pants

Kopienas rīcība

Padome ņem vērā Komisijas ieceri vajadzības gadījumā virzīt tās darbību pretim vienotās rīcības mērķu sasniegšanai.

16. pants

Pārskatīšanas process

1.   Reizi sešos mēnešos tiek veikts pārskatīšanas process, kas ir daļa no ES misijas pārskatīšanas procesa,

—	lai PDK, ņemot vērā drošības situāciju un AP/ESĪP un ES Spēku komandiera ieteikumus ar komandķēdes starpniecību un sekojot EUMC militārajiem ieteikumiem, varētu noteikt jebkādas izmaiņas ES militārās operācijas apjomā, pilnvarās un uzdevumos, ka arī to, kad tā būtu izbeidzama;

—

lai PDK, ņemot vērā drošības situāciju un AP/ESĪP, ES Spēku komandiera un EUPM misijas vadītāja ieteikumus, kā arī sekojot EUMC un CIVCOM ieteikumiem, varētu noteikt, vai visi vai daļa Integrētās policijas vienības veida spēku būtu jāpārvieto ESĪP teritorijā, lai atbalstītu likuma varu, tostarp atbalstītu Valsts izlūkošanas un aizsardzības aģentūru (SIPA). Šādā gadījumā policijas un militārās misijas uzbūve ir jāpārskata.

2.   Padome ne vēlāk kā 2005. gada 31. decembrī izvērtē jautājumu par operācijas turpināšanu.

17. pants

Rīcības stāšanās spēkā un izbeigšanās

1.   Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

2.   ES militārā operācija beidzas dienā, ko nosaka Padome.

3.   Šo vienoto rīcību atceļ pēc ES spēku atsaukšanas saskaņā ar apstiprinātu ES militārās operācijas izbeigšanas plānu.

18. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Sk. šā Oficiāla Vēstnēsa 7. lpp.

(2)  OV L 70, 13.3.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

---