32003R2239

Padomes Regula (EK) Nr. 2239/2003

(2003. gada 17. decembris),

ar ko izbeidz daļējo starpposma pārbaudi un pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 2398/97 par kokvilnas gultas veļas importu, kuras izcelsme inter alia ir Indija

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 2398/97 [2] Padome 1997. gadā noteica galīgos antidempinga maksājumus 2,6 %–24,7 % diapazonā par kokvilnas gultas veļas importu, kuras izcelsme inter alia ir Indija. Pēc īpašas darba grupas ziņojuma, kurā izdarīti grozījumi ar Pasaules tirdzniecības organizācijas ("PTO") Strīdu izšķiršanas institūcijas 2001. gada martā pieņemto Apelācijas institūcijas ziņojumu par lietu "EK antidempinga maksājumi par kokvilnas gultas veļas importu no Indijas", Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1644/2001 [3] izdarīja grozījumus Regulā (EK) Nr. 2398/97, samazinot maksājumu likmi Indijai un dažām Indijas uzņēmējsabiedrībām līdz 0–9,8 % līmenim un apturot to piemērošanu. Padome 2002. gada aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 696/2002 [4] apstiprināja galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 2398/97 par kokvilnas gultas veļas importu, kuras izcelsme ir Indija, kas grozīta un apturēta ar Regulu (EK) Nr. 1644/2001.

B. PĀRBAUŽU PIEPRASĪJUMS

(2) Komisija 2002. gada janvārī saņēma pieprasījumu Regulas (EK) Nr. 2398/97 starpposma pārbaudei atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. Šo pieprasījumu ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Savienības Kokvilnas tekstilrūpniecības un saskarnozaru komiteja ("Eurocoton" jeb "pieprasītājs"), kurā pārstāvēta liela daļa no visiem Kopienas kokvilnas gultas veļas ražotājiem. Pieprasījums pamatots ar pieprasītāja apgalvojumu, ka ievērojami mainījušies apstākļi, kādos notiek dempings.

(3) Pēc paziņojuma publicēšanas 2002. gada septembrī sakarā ar antidempinga pasākumu paredzamo termiņa izbeigšanos [5] Komisija saņēma pārbaudes pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu no Eurocoton, kurā pārstāvēta liela daļa no visiem Kopienas kokvilnas gultas veļas ražotājiem. Pieprasījums pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa izbeigšanās visdrīzāk turpināsies vai atsāksies dempings un tiks nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

C. APSTĀKĻU NOSKAIDROŠANA

1. PROCEDŪRA

(4) Komisija pēc iepazīšanās ar pieprasītāja iesniegtajiem pierādījumiem uzskatīja tos par pietiekamiem, lai sāktu starpposma pārbaudi un pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. un 3. punkta noteikumus. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisija uzsāka divas izmeklēšanas, publicējot par to paziņojumus Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [6]. Starpposma pārbaude aprobežojās ar dempinga izmeklēšanu.

(5) Komisija oficiāli paziņoja pieprasītājam, ražotājiem eksportētājvalstī un viņu pārstāvjiem par to, ka ir uzsākta starpposma pārbaude un pārbaude saistībā ar termiņa izbeigšanos, dodot visām tieši iesaistītajām pusēm iespēju rakstveidā izklāstīt savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(6) Vairāki Indijas ražotāji eksportētāji, kā arī Kopienas ražotāji, Kopienas patērētāji un importētāji/tirgotāji rakstiski izklāstīja savu viedokli. Visām pusēm, kas, ievērojot (4) apsvērumā minētajos paziņojumos noteiktos termiņus, izrādīja interesi un minēja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika dota šāda iespēja.

1.1. Izmeklēšanas laika posms

(7) Dempinga apstākļu izmeklēšana ilga no 2001. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – "izmeklēšanas laika posms").

1.2. Datu atlase

(8) Ņemot vērā to, ka attiecīgajā eksportētājvalstī ir ļoti daudz ražotāju eksportētāju, un ievērojot pamatregulas 17. pantu, uzskatīja, ka ir lietderīgi izmantot izlases metodi. Lai izraudzītos izlasi, ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī lūdza, pamatojoties uz pamatregulas 17. panta 2. punktu, 15 dienu laikā pēc procedūras uzsākšanas pašiem pieteikties un sniegt ziņas par savu eksportu uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā, iekšzemes apgrozījumu un visām saistītajām uzņēmējsabiedrībām un to darbību attiecīgo ražojumu nozarē. Šajā sakarā Komisija sazinājās arī ar Indijas iestādēm.

(9) Līdz noteiktajam termiņam deviņdesmit četri ražotāji eksportētāji piekrita viņu datu iekļaušanai izlasē un sniedza pieprasītās ziņas. No tiem iekļaušanai datu izlasē tika izvēlēti astoņi ražotāji. Atlasot datus, ņēma vērā tādus kritērijus kā uzņēmējsabiedrības eksporta pārdevumi Kopienā un tas, ka tai ir pārdevumi vietējā tirgū. Ražotājiem eksportētājiem, kas gala rezultātā netika iekļauti datu izlasē, paziņoja, ka visus antidempinga maksājumus par viņu eksportu aprēķinās saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem, tas ir, nepārsniedzot dempinga starpības vidējo svērto vērtību, kura noteikta izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām. Datu atlasi veica, saskaņojot to ar ražotāju eksportētāju pārstāvjiem un ar Indijas valdību. Apelācijas institūcijas ziņojumā, kas minēts 1) apsvērumā, secinājuma, ka metode, pēc kuras aprēķina administratīvās, tirdzniecības un vispārējās izmaksas (turpmāk tekstā – TV & A izmaksas), kā arī peļņas lielumu, balstoties uz faktisko rādītāju vidējo svērto vērtību, kura noteikta citiem eksportētājiem vai ražotājiem, der tikai tad, ja ir pieejami dati par vairāk nekā vienu citu eksportētāju vai ražotāju. Tāpēc uzskatīja, ka sevišķi svarīgi iekļaut izlasē datus par divām uzņēmējsabiedrībām, kas pārdod preces vietējā tirgū. Turklāt ir jāpiezīmē, ka no 94 ražotājiem, kas sniedza ziņas, tikai divi pārdeva preces vietējā tirgū. Otrā uzņēmējsabiedrība, kas sākumā piekrita sadarboties izmeklēšanas gaitā, tomēr atsauca savu pieteikumu. Tālab datu izlase bija attiecīgi jāmaina, un gala rezultāta tajā iekļāva septiņas uzņēmējsabiedrības, no kurām sešas veica tikai eksporta darījumus un viena realizēja atbilstošos ražojumus gan ārējā, gan vietējā tirgū.

(10) Pieprasītājs uzsvēra, ka vienai no uzņēmējsabiedrībām, kas pārdod preces vietējā tirgū, nesadarbošanās dēļ būtu vajadzējis piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pamatregulas 18. pantu patiešām piemēroja attiecībā uz šo uzņēmējsabiedrību (sk. 30. apsvērumu). Turklāt datu izlase vēl joprojām ir reprezentatīva, jo uzņēmējsabiedrībai, kas atteicās sadarboties, eksporta darījumu īpatsvars bija visai ierobežots, tāpēc tajā pārstāvētie uzņēmumi izmeklēšanas laika posmā pat bez tās iekļaušanas izlasē uz Kopienu eksportēja 43 % attiecīgo ražojumu. Bez tam šīs uzņēmējsabiedrības nesadarbošanās netraucēja noskaidrot dempingu izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

1.3. Īpašu nosacījumu noteikšana atsevišķām izlasē neiekļautajām uzņēmējsabiedrībām

(11) Viena no izlasē neiekļautajām uzņēmējsabiedrībām, kas sadarbojās, pieprasīja tai atsevišķi aprēķināt dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu un pievienoja pieprasījumam anketu, ko tā bija aizpildījusi, ievērojot šim nolūkam norādīto termiņu. Veicot pašreizējo izmeklēšanu, šo pieprasījumu atzina par pieņemamu.

1.4. Ieinteresētās personas un pārbaudes apmeklējumi

(12) Komisija nosūtīja izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnīgas atbildes. Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu izlasē iekļauto uzņēmējsabiedrību telpās.

- The Bombay Dyeing & Manufacturing Co. Ltd, Mumbai,

- Nowrosjee Wadia & Sons, Mumbai,

- Prakash Cotton Mills Pvt. Ltd, Mumbai,

- Texcellence Overseas, Mumbai,

- Vigneshwara Exports Limited, Mumbai.

(13) Ņemot vērā politisko stāvokli Indijā, pārbaudes klātienē Jindal Worldwide Ltd, Ahmedabad un Mahalaxmi Exports, Ahmedabad telpās bija jāatceļ. Šo uzņēmējsabiedrību sniegtās ziņas tomēr izmantoja, kaut arī netika veiktas pārbaudes. Šajā sakarā jāatzīmē, ka to eksporta cenas atbilda citu pārbaudīto Indijas uzņēmējsabiedrību eksporta cenām, kam ir vienāda struktūra (tas ir, uzņēmējsabiedrības, kas strādā tikai eksportam). Turklāt veica atsevišķas pārbaudes, izmantojot vairāku ES importētāju starpniecību (vispārējas faktūrrēķinu pārbaudes), un tajās neatklāja nekādus pārkāpumus attiecībā uz Jindal Worldwide Ltd, Ahmedabad un Mahalaxmi Exports, Ahmedabad eksporta cenām.

(14) Komisija veica arī pārbaudes apmeklējumu Divya Textiles, Mumbai telpās, kas bija pieprasījusi atsevišķu pārbaudi, kā minēts iepriekš 11) apsvērumā.

2. ATTIECĪGIE RAŽOJUMI

(15) Attiecīgie ražojumi ir tie paši, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, gultas veļa no tīras kokvilnas vai ar ķīmisko šķiedru un linšķiedru (linšķiedras veido tikai nelielu daļu) piejaukumu, balināta, krāsota vai apdrukāta, kuras izcelsme ir Indijā un uz kuru attiecas KN kodi ex63022100 (TARIC kods 6302210081, 6302210089), ex63022290 (TARIC kods 6302229019), ex63023110 (TARIC kods 6302311090 ), ex63023190 (TARIC kods 6302319090), ex63023290 (TARIC kods 6302329019).

3. LĪDZVĒRTĪGI RAŽOJUMI

(16) Tika noskaidrots, ka kokvilnas gultas veļa, ko pārdod Indijas tirgū, un kokvilnas gultas veļa, ko eksportē uz Kopienu, ir vienāda vai ļoti līdzīga, ņemot vērā tās fiziskās īpašības un tiešo izmantošanu. Tāpēc šo kokvilnas gultas veļu uzskatīja par līdzvērtīgu ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

D. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI, KAS IEGŪTI SAKARĀ AR STARPPOSMA PĀRBAUDI

1. NORMĀLĀ VĒRTĪBA

1.1. Izlasē iekļautās uzņēmējsabiedrības

(17) Pirmkārt der atcerēties, ka no septiņām izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām tikai viena pārdeva preces vietējā tirgū. No pārējām sešām izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām viena pārdeva vietējā tirgū vispārējās kategorijas ražojumus (citus kokvilnas ražojumus).

(18) Attiecībā uz vienīgo uzņēmējsabiedrību, kas pārdeva preces vietējā tirgū, neviens no kokvilnas gultas veļas veidiem, kas realizēts vietējā tirgū, nebija pielīdzināms uz Kopienu eksportētajiem gultas veļas veidiem, jo vairums šo ražojumu veidu atšķīrās pēc kvalitātes. Bez tam jebkuras korekcijas, kas vajadzīgas, lai panāktu salīdzināmību, būtu balstītas uz aptuveniem aprēķiniem. Tātad normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, kā arī TV & A izmaksām un realizācijas peļņu, ko parasti gūst tirdzniecībā.

(19) Pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas nepārdod līdzvērtīgus ražojumus vietējā tirgū, sākumā bija paredzēts normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu izmantot cenas vietējā tirgū, kuras noteikusi uzņēmējsabiedrība, kas realizē preces vietējā tirgū. Ražojumu veidus, ko pārdod vietējā tirgū, un tos, ko citas uzņēmējsabiedrības eksportē uz Eiropas Savienību, tomēr nebija iespējams salīdzināt. Tādēļ visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas nepārdod līdzvērtīgus ražojumus vietējā tirgū, bija jāaprēķina saliktā normālā vērtība.

(20) Ņemot vērā iepriekš minēto, katrai izlasē iekļautai uzņēmējsabiedrībai noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Kas attiecas uz TV & A izmaksām un peļņu, tā kā tikai viena uzņēmējsabiedrība pārdeva līdzvērtīgus ražojumus vietējā tirgū, nevarēja izmantot pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā paredzēto iespēju, kas līdzvērtīgā ražojuma ražošanai un realizācijai izcelsmes valsts vietējā tirgū paredz noteikt vidējo svērto vērtību, balstoties uz citu eksportētāju vai ražotāju faktiskajiem preču daudzumiem.

(21) Pārējiem ražotājiem eksportētājiem, tostarp uzņēmējsabiedrībai, kas pārdod tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus vietējā tirgū, TV & A izmaksas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā secinājumus PTO Strīdu izšķiršanas institūcijas pieņemtajos ziņojumos. Tātad TV & A izmaksas noteica pēc vienīgās uzņēmējsabiedrības TV & A izmaksu vidējās svērtās vērtības, kura realizēja līdzvērtīgo ražojumu vietējā tirgū, un pēc vienīgās uzņēmējsabiedrības TV & A izmaksām, kas vietējā tirgū realizēja vispārējās kategorijas ražojumus (citus kokvilnas ražojumus).

(22) Attiecībā uz peļņas lielumu, nosakot saprātīgu peļņu ar saliktās normālās vērtības palīdzību uzņēmējsabiedrībai, kura vietējā tirgū pārdod tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus, izmēģināja vairākus paņēmienus. Pirmais paņēmiens paredzēja izmantot pašas gūto peļņu. Bet šī uzņēmējsabiedrība strādāja ar zaudējumiem, tāpēc šī metode nederēja.

(23) Indijas ražotāji eksportētāji pastāvēja uz to, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu būtu vajadzējis izmantot maksimālo peļņu, ko guvusi uzņēmējsabiedrība, kas realizēja preces vietējā tirgū, un uzņēmējsabiedrība, kas vietējā tirgū realizēja tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus. Tā kā šīs uzņēmējsabiedrības strādāja ar zaudējumiem, Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka maksimālā peļņa tādējādi ir vienāda ar nulli.

(24) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, izmantojot salikto normālo vērtību, tai jāpieskaita arī saprātīga peļņa. Tādēļ peļņu nulles vērtībā nevar uzskatīt par maksimālo peļņu.

(25) Visbeidzot, tā kā nebija pieejami pelņas dati no citiem avotiem, visām Indijas ražotājiem eksportētājiem peļņu noteica 5 % apmērā, kas atbilst peļņai, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā kā Kopienas ražošanas nozares peļņas normu. Šī peļņas norma, pēc pieprasītāja ieskatiem, bija pārāk zema.

(26) Tajā pašā laikā pieprasītājs nesniedza nekādu pamatojumu tam, kāpēc 5 % peļņa ir uzskatāma par pārāk zemu un kāpēc cita peļņas norma būtu saprātīgāka vai tuvāka patiesībai. Turklāt nebija pieejama nekāda informācija par peļņu, kas gūta, Indijas iekšzemes tirgū realizējot attiecīgo ražojumu vai ražojumus, kuri pieder pie tās pašas vispārējās kategorijas. Šo iemeslu dēļ uzskatīja, ka būtu saprātīgi izmantot peļņas normu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu un atbilst peļņai, kādu Kopienas ražošanas nozare varētu gūt savā vietējā tirgū, ja tai nekaitētu dempings.

1.2. Uzņēmējsabiedrība, kurai noteikti īpaši nosacījumi

(27) Šai uzņēmējsabiedrībai normālā vērtība tika noteikta, izmantojot 19., 20., 21. un 25. apsvērumā aprakstītās metodes.

2. EKSPORTA CENA

(28) Tā kā visi attiecīgie eksporta pārdevumi tika veikti tiešā veidā neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz cenu, kāda faktiski samaksāta vai ir maksājama par attiecīgo ražojumu, to eksportējot no Indijas uz Kopienu.

3. SALĪDZINĀŠANA

(29) Lai salīdzinājums būtu korekts, bija paredzēti attiecīgi pielāgojumi, ņemot vērā dažādus faktorus, kas, kā apgalvoja un pierādīja, var iespaidot cenas un to salīdzināmību. Šos pielāgojumus izdarīja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz frakts, apstrādes, kraušanas, transporta un kredīta izmaksām, apdrošināšanu, komisijas maksu un iepakošanas izmaksām.

4. DEMPINGA STARPĪBA

(30) Pieprasītājs apgalvoja, ka attiecībā uz dažām izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām būtu vajadzējis piemērot pamatregulas 2. panta 11. punktā paredzēto izņēmumu, kas pieļauj salīdzinājumu starp vidējo svērto normālo vērtību un cenām, kas izmantotas visos atsevišķos eksporta darījumos ar Kopienu. Kā tomēr noskaidrojās, šīs metodes izmantošana neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem; tas jo īpaši attiecas uz eksporta cenas, kurām jābūt ļoti atšķirīgām atkarībā no pircēja, reģiona vai laika posma. Tādēļ dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu eksporta darījumu cenu vidējo svērto vērtību Kopienā.

a) Izlasē iekļautie ražotāji, kas sadarbojās

Galīgā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir šāda:

—The Bombay Dyeing & Manufacturing Co. un Nowrosjee Wadia & Sons (saistītā uzņēmējsabiedrība) | 26,2 % |

—Mahalaxmi Exports | 0 % |

—Prakash Cotton Mills Pvt. Ltd | 0 % |

—Texcellence Overseas un Jindal Worldwide Ltd (saistītā uzņēmējsabiedrība) | 0 % |

—Vigneshwara Exports Limited | 0 % |

b) Citi ražotāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

Kā paskaidrots 34. apsvērumā, visiem pārējiem ražotājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, dempinga starpība ir 0 %.

c) Uzņēmējsabiedrība, kura sadarbojās un kurai noteica īpašas pārbaudes

—Divya Textiles | 0 % |

d) Uzņēmējsabiedrības, kas nesadarbojās

Kā noteikts 9. apsvērumā, viena uzņēmējsabiedrība nesadarbojās. Tā kā nav nekādu pierādījumu, ka šī uzņēmējsabiedrība nav izmantojusi dempingu, un lai netiktu piešķirtas priekšrocības nesadarbošanās gadījumā, dempinga starpību noteica, par pamatu ņemot visvairāk eksportēto ražojumu veidu, ko uz Kopienu par viszemākajām dempinga cenām eksportējusi Bombay Dyeing & Manufacturing Co., proti, 31,4 %.

E. PAMATOJUMS STARPPOSMA PĀRBAUDES PĀRTRAUKŠANAI, NEPIEMĒROJOT PASĀKUMUS

(31) Pašreizējā starpposma pārbaude jāpārtrauc, nepiemērojot nekādus pasākumus, jo tikai neliela daļa attiecīgo Indijas izcelsmes ražojumu bija importēta par dempinga cenām un šis nelielais par dempinga cenām importēto preču daudzums, kas droši vien ievērojami nemainīsies arī nākotnē, nevar radīt kaitējumu. Šis secinājums izriet no tālāk izklāstītās analīzes.

1. LIELĀKĀ DAĻA ATTIECĪGO INDIJAS IZCELSMES RAŽOJUMU IMPORTA NEBIJA PAR DEMPINGA CENĀM

(32) Attiecībā uz izlasē iekļautajām uzņēmējsabiedrībām izmeklēšanas gaitā atklāja, ka dempingu izmantojusi tikai viena no šīm uzņēmējsabiedrībām (Bombay Dyeing), kas atbilst mazāk nekā 8 % no attiecīgo Indijas izcelsmes preču eksporta kopējā daudzuma uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, viena uzņēmējsabiedrība nesadarbojās izmeklēšanas laikā un, kā tika uzskatīts, eksportēja savas preces par dempinga cenām (sk. 30. apsvēruma d) apakšpunktu). Attiecīgie ražojumi, ko minētā uzņēmējsabiedrība eksportēja uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā, tomēr veido tikai 0,4 % no kopējā Indijas izcelsmes eksporta.

(33) Atzinumi, kas skar divas iepriekš minētās uzņēmējsabiedrības, krasi atšķiras no informācijas par stāvokli pārējās četrās izlasē iekļautajās uzņēmējsabiedrībās; tas attiecas arī uz ražotāju eksportētāju, kam bija noteikti īpaši nosacījumi. Neviena no šīm piecām uzņēmējsabiedrībām, kā atklājās, nav izmantojusi dempingu. Turklāt tās darbojās principiāli atšķirīgos apstākļos, salīdzinot ar Bombay Dyeing un uzņēmējsabiedrību, kas nesadarbojās, jo tās ražoja attiecīgos izstrādājumus tikai eksportam. Imports, kas nav par dempinga cenām, izlasē veidoja ap 30 % no kopējā Indijas izcelsmes eksporta.

(34) Turklāt izlasē neiekļautie eksportētāji, kuri nesadarbojās un kuriem nebija noteiktas īpašas pārbaudes, ražoja tikai un vienīgi eksportam (pamatojoties uz informāciju, kas saņemta atbildēs uz jautājumiem paziņojumā par procedūras uzsākšanu). Tātad viņu uzņēmējsabiedrības struktūra atbilst 33. apsvērumā minēto uzņēmējsabiedrību struktūrai. Tas pārliecinoši liecina par to, ka arī šīs preces nebija eksportētas par dempinga cenām.

(35) No iepriekš teiktā var secināt, ka izmeklēšanas laika posmā vairāk nekā 90 % no attiecīgo Indijas preču eksporta uz Kopienu netika veikti par dempinga cenām.

2. NELIELAIS IMPORTA DAUDZUMS PAR DEMPINGA CENĀM ŠAJĀ GADĪJUMĀ NEVAR RADĪT NEKĀDU KAITĒJUMU

(36) Ievērojamās dempinga atšķirības, kas atklājās starp sākotnējo un pašreizējo izmeklēšanu, liek apšaubīt, vismaz pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas rezultātiem, ka joprojām pastāv likumsakarība, kas sākotnēji novērota.

(37) Pirmkārt, atklājās, ka mazāk nekā 8 % no attiecīgo Indijas izcelsmes izstrādājumu importa izmeklēšanas laika posmā bija par dempinga cenām. Šā importa tirgus daļa izmeklēšanas laika posmā bija mazāka par 1 % vai mazāka par 3 % no kopējā visu valstu importa daudzuma. Tātad importa daudzums par dempinga cenām ir neliels, ņemot vērā pamatregulā un PTO Antidempinga nolīgumā parasti izmantojamo robežvērtību. Otrkārt, izmeklēšanā atklājās, kā tas izriet no 32.–34. apsvēruma, ka vairāk nekā 90 % no Indijas importa nebija par dempinga cenām. Šādos apstākļos šķiet mazticami, ka izmeklēšanas laika posmā šā importa dēļ būtu radies kaitējums. Turklāt nav nekāda ticama pamatojuma uzskatam, ka šis stāvoklis varētu mainīties, ja netiks ieviesti nekādi pasākumi, ņemot vērā to, ka visai ilgā izmeklēšanas laika posmā nebija spēkā nekādi maksājumi un vienmēr ievērojama daļa importa no Indijas nebija par dempinga cenām.

(38) Tāpēc, pamatojoties uz šīs pārbaudes rezultātiem, nevar uzskatīt, ka šajā izmeklēšanā būtu konstatēta likumsakarība starp dempingu un nodarīto kaitējumu, kas tika atklāta iepriekšējā gadījumā, lai gan pašreizējā starpposma pārbaudīšana skaidri neparedzēja sākotnējā izmeklēšanā konstatēto cēloņsakarību izpēti.

(39) Turklāt pasākumi, kas tiktu ieviesti, balstoties uz šīs izmeklēšanas rezultātiem (sk. 30. apsvērumu), nebūtu efektīvi, jo tie neattiektos uz lielu daļu Indijas importa.

3. SECINĀJUMS

(40) Paturot prātā iepriekš minēto, jāizbeidz starpposma pārbaude sakarā ar kokvilnas gultas veļas importu, kuras izcelsme ir Indija, neieviešot antidempinga maksājumus.

F. PIRMS PASĀKUMU TERMIŅA IZBEIGŠANĀS VEIKTĀS PĀRBAUDES IZNĀKUMS

(41) Ņemot vērā starpposma pārbaudes rezultātus, pamatojoties uz kuriem beidzas termiņš Regulā (EK) Nr. 2398/97 noteiktajiem antidempinga pasākumiem, attiecīgi jāizbeidz pārbaudes procedūra pirms pasākumu termiņa izbeigšanās.

G. IZZIŅOŠANA

(42) Ieinteresētajām personām paziņoja faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt noslēgt pašreizējo daļējo starpposma pārbaudi un pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos, neieviešot nekādus pasākumus, un tām bija dota iespēja izteikt savu viedokli. Šo viedokli ņēma vērā un vajadzības gadījumā atzinumi tika attiecīgi grozīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo izbeidz starpposma pārbaudi atbilstoši 11. panta 3. punktam un pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par kokvilnas gultas veļas importu, kuras izcelsme ir Indija, nepiemērojot nekādus pasākumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003 gada 17. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp.).

[2] OV L 332, 4.12.1997., 1. lpp.; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 160/2002 (OV L 26, 30.1.2002., 1. lpp.).

[3] OV L 219, 14.8.2001., 1. lpp.

[4] OV L 109, 25.4.2002., 3. lpp.

[5] OV C 65, 14.3.2002., 11. lpp.

[6] OV C 39, 13.2.2002., 17. lpp. un OV C 300, 4.12.2002., 10. lpp.

--------------------------------------------------