32002R2320

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2320/2002

(2002. gada 16. decembris)

par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Transporta Padomes 2001. gada 16. oktobra Secinājumus, jo īpaši to 9. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3], ievērojot Samierināšanas komitejas 2002. gada 15. novembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Noziedzīgie nodarījumi, kas tika pastrādāti 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā un Vašingtonā, liecina, ka terorisms ir viens no lielākajiem draudiem demokrātijas un brīvības ideāliem un miera vērtībām, kas Eiropas Savienībā ir ļoti būtiskas.

(2) Eiropas Kopienā vienmēr jānodrošina pilsoņu aizsardzība civilajā aviācijā, novēršot nelikumīgu iejaukšanos.

(3) Neskarot dalībvalstu noteikumus valsts drošības jomā un pasākumus, kas veicami saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, šis mērķi jāsasniedz, pieņemot attiecīgus noteikumus gaisa transporta politikas jomā, kuri nosaka kopīgas pamatnormas, kuru pamatā ir Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) 30. dokuments. Jādeleģē Komisijai izpildes pilnvaras pieņemt attiecīgos sīki izstrādātos izpildes pasākumus. Lai nepieļautu nelikumīgu rīcību, atsevišķiem izpildes pasākumiem jābūt noslēpumā un tos nedrīkst publicēt.

(4) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kurus īpaši atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

(5) Dažādas civilās aviācijas darbības ne vienmēr ir pakļautas vienādām briesmām. Tāpēc ir vajadzīgi sīki izstrādāti izpildes pasākumi, kas pienācīgi pielāgojami īpašajiem katras darbības apstākļiem un konkrēto pasākumu konfidencialitātei.

(6) Mazās lidostās kopīgu pamatstandartu piemērošana varētu būt nesamērīga vai to īstenošana var būt neiespējama objektīvu praktisku iemeslu dēļ. Tādā gadījumā dalībvalstu attiecīgajām iestādēm jābūt iespējai piemērot alternatīvus pasākumus, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību. Komisijai jāpārbauda, vai šo pasākumu pamatā ir objektīvi, praktiski iemesli un vai šie pasākumi nodrošina pietiekamu aizsardzību.

(7) Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta Čikāgā 1944. gada 7. decembrī (Čikāgas Konvencija), paredz obligātās normas civilās aviācijas drošības nodrošināšanai.

(8) Lai sasniegtu šās regulas mērķus, katrai dalībvalstij jāpieņem valsts civilās aviācijas drošības programma, kā arī atbilstīga kvalitātes kontroles programma un mācību programma.

(9) Ņemot vērā, ka drošības pasākumus valsts līmenī piemēro atšķirīgas personas, katrai dalībvalstij jāizraugās viena attiecīgā iestāde, kas atbild par aviācijas drošības programmu īstenošanas koordināciju un uzraudzību.

(10) Jādod iespēja dalībvalstīm piemērot stingrākus pasākumus.

(11) Lai varētu uzraudzīt drošības pasākumus, valsts līmenī jāizveido atbilstīgas kvalitātes kontroles sistēmas un Komisijas uzraudzībā jāorganizē inspekcijas, lai pārbaudītu katras valsts sistēmas efektivitāti.

(12) Šās regulas piemērošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [4].

(13) 1987. gada 2. decembrī Londonā Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste abu valstu ārlietu ministru kopīgā deklarācijā vienojās par ciešākas sadarbības pasākumiem Gibraltāras lidostas izmantošanai, un šos pasākumus vēl nepiemēro.

(14) Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā, tāpēc ka dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt paredzētās rīcības mērķus, proti, izstrādāt un piemērot atbilstīgus noteikumus gaisa satiksmes politikas jomā, un tāpēc minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, jo šī regula attiecas uz visu Eiropu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas izklāstīts minētajā pantā, šajā regulā izklāstīti tikai aviācijas drošības mērķu sasniegšanai vajadzīgie kopīgie pamatstandarti un aptverts tikai šā mērķa sasniegšanai nepieciešamais,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

1. Šās regulas galvenais mērķis ir izveidot un īstenot atbilstīgus Kopienas pasākumus, lai civilajā aviācijā nepieļautu nelikumīgu iejaukšanos.

2. Papildu mērķis ir radīt pamatu attiecīgo Čikāgas Konvencijas, jo īpaši tās 17. pielikuma, noteikumu vienotai interpretācijai.

3. Šā panta 1. un 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanas līdzekļi ir šādi:

a) kopīgu pamatstandartu izstrādāšana aviācijas drošības pasākumiem;

b) piemērotu normu ievērošanas uzraudzības mehānismu izveide.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā

1. "Lidosta" ir jebkura dalībvalsts platība, kuru izmanto komerciāliem aviopārvadājumiem.

2. "Čikāgas Konvencija" ir Čikāgā 1944. gada 7. decembrī parakstītā Konvencija par starptautisko civilo aviāciju un tās pielikumi.

3. "Aviācijas drošība" ir to pasākumu un cilvēku un dabas resursu kopums, kuri paredzēti, lai pasargātu civilo aviāciju no nelikumīgas iejaukšanās.

3. pants

Darbības joma

1. Šajā regulā noteiktie pasākumi attiecas uz visām lidostām, kas atrodas to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums.

2. Uzskata, ka šās regulas piemērošana Gibraltāras lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju strīdū par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta.

3. Šās regulas piemērošana Gibraltāras lidostai atliekama līdz brīdim, kad sāk piemērot pasākumus, kas noteikti 1987. gada 2. decembra Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru kopīgajā deklarācijā. Spānijas un Apvienotās Karalistes valdība informē Padomi par dienu, kad tos sāk piemērot.

4. pants

Kopīgie standarti

1. Aviācijas drošības pasākumu kopīgo pamatstandartu pamatā ir Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) 30. dokumenta ieteikumi, un tās ir noteiktas pielikumā.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu un tehniski pielāgotu šos kopīgos pamatstandartus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru, pienācīgi ņemot vērā dažādos darbības veidus un ar tiem pasākumiem saistītu risku, kuri attiecas uz:

a) darbības efektivitātes kritērijiem un ierīču pieņemšanas testiem;

b) sīki izstrādātu procedūru aprakstu, kurā iekļauta slepena informācija;

c) sīki izstrādātiem kritērijiem attiecībā uz atbrīvojumu no drošības pasākumiem.

3. Atbilstīgā dalībvalsts iestāde, pamatojoties uz vietējā riska novērtējumu, ja šās regulas pielikumā precizēto drošības pasākumu piemērošana var būt nesamērīga vai ja tos nevar īstenot objektīvu, praktisku iemeslu dēļ, var noteikt valsts drošības pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību lidostās:

a) kur gadā vidēji ir divi komerclidojumi dienā vai

b) kur ir tikai vispārējas nozīmes lidojumi, vai

c) kur komerclidojumus veic tikai gaisa kuģi, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOW) ir mazāka par 10 tonnām vai kuros ir mazāk nekā 20 sēdvietu,

ņemot vērā šādu mazu lidostu īpatnības.

Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par šiem pasākumiem.

4. Komisija pārbauda, vai pasākumiem, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar 3. punktu, pamatā ir objektīvi praktiski iemesli un vai tie nodrošina pietiekamu aizsardzību. Ja pasākumi neatbilst šiem kritērijiem, Komisija pieņem lēmumu 9. panta 3. punktā noteiktajā kārtībā; tādā gadījumā dalībvalsts tos atceļ vai attiecīgi pārlabo.

5. pants

Valsts civilās aviācijas drošības programma

1. Pēc šās regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts triju mēnešu laikā pieņem valsts civilās aviācijas drošības programmu, lai nodrošinātu 4. panta 1. punktā minēto kopīgo standartu un saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemto pasākumu piemērošanu līdz dienai, kas norādīta šajos pasākumos.

2. Neatkarīgi no tā, vai aviācijas drošība dalībvalstī ir vienas vai vairāku iestāžu vai struktūru kompetencē, katra dalībvalsts izraugās atbilstīgu iestādi, kas atbild par valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanas koordināciju un uzraudzību.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šās regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts prasa, lai atbilstīgā iestāde nodrošinātu valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmas izstrādi un īstenošanu tā, lai nodrošinātu valsts civilās aviācijas drošības programmas efektivitāti.

4. Katra dalībvalsts gādā par to, lai lidostas un gaisa pārvadātāji, kas sniedz pakalpojumus no minētās valsts, izstrādātu, īstenotu un piemērotu lidostu un gaisa pārvadājumu drošības programmas, kas nodrošina valsts civilās aviācijas drošības programmas prasību izpildi. Minētās programmas iesniedz apstiprināšanai attiecīgajai iestādei, un tā uzrauga to izpildi.

5. Katra dalībvalsts prasa, lai atbilstīgā iestāde nodrošinātu valsts civilās aviācijas drošības mācību programmas izstrādi un īstenošanu.

6. pants

Stingrāki pasākumi

Dalībvalstis, nepārkāpjot Kopienas tiesību aktus, var piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā noteiktajiem. Cik vien iespējams drīz pēc pasākumu piemērošanas dalībvalstis informē Komisiju par šo pasākumu būtību.

7. pants

Ievērošanas uzraudzība

1. Valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmas specifikācijas, kas dalībvalstīm jāpiemēro, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto procedūru. Šāda programma balstāma paraugpraksē, un tai jāļauj ātri atklāt un izlabot trūkumus. Katra programma paredz visās lidostās, kuras atrodas attiecīgajā dalībvalstī, regulāri izdarīt revīzijas, par ko atbild 5. panta 2. punktā minētā atbilstīgā iestāde. Šīs pārbaudes izdara pēc vienotas metodikas, un tās izdara revidenti, kas kvalificēti saskaņā ar vienotiem kritērijiem.

2. Komisija sešus mēnešus pēc šās regulas noteikumu stāšanās spēkā saskaņā ar 12. pantu un sadarbībā ar 5. panta 2. punktā minēto atbilstīgo iestādi veic pārbaudes, tostarp lidostu pārbaudes izlases kārtā, lai uzraudzītu, kā dalībvalstīs izpilda šo regulu. Šādās pārbaudēs ņem vērā datus, ko iegūst no valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmas, jo īpaši revīzijas ziņojumiem. Šādu pārbaužu procedūru pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto procedūru.

3. Ierēdņi, ko Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudes saskaņā ar 2. punktu, realizē savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīts, uz ko attiecas pārbaude, kāds ir tās mērķis un kurā dienā tai jāsākas. Lidostu pārbaudes veic bez iepriekšēja brīdinājuma. Pirms plānotām pārbaudēm Komisija laikus informē attiecīgo dalībvalsti par pārbaudi.

Attiecīgā dalībvalsts pakļaujas šādām pārbaudēm un nodrošina arī attiecīgo iestāžu vai personu pakļaušanos minētajām pārbaudēm.

4. Komisija iepazīstina ar pārbaudes ziņojumiem attiecīgo dalībvalsti, kas triju mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas ziņo par pasākumiem, kuri veikti, lai novērstu varbūtējās nepilnības. Ar ziņojumu un 5. panta 2. punktā minētās attiecīgās iestādes atbildes ziņojumu iepazīstina komiteju, kas izveidota saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

8. pants

Informācijas izplatīšana

1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu [5] noteiktās tiesības piekļūt dokumentiem:

a) pasākumi, kas attiecas uz:

i) darbības efektivitātes kritērijiem un ierīču pieņemšanas testiem;

ii) sīki izstrādātu procedūru aprakstu, kurā iekļauta slepena informācija;

iii) sīki izstrādātiem kritērijiem atbrīvošanai no drošības pasākumiem,

kas minēti 4. panta 2. punktā,

b) specifikācijas, kas minētas 7. panta 1. punktā, un

c) pārbaudes ziņojumi un dalībvalstu atbildes ziņojumi, kas minēti 7. panta 4. punktā,

ir slepeni un nav publicējami. Tie ir pieejami tikai 5. panta 2. punktā minētajām iestādēm, kuras saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem par slepenas informācijas izplatīšanu tos nodod tikai tām ieinteresētajām personām, kurām attiecīgā informācija ir nepieciešama.

2. Cik iespējams un saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību normām dalībvalstis par konfidenciālu uzskata informāciju, kas izriet no pārbaudes ziņojumiem un dalībvalstu atbildēm, ja tā attiecas uz citām dalībvalstīm.

3. Ja vien nav skaidrs, vai pārbaudes ziņojumi un atbildes ziņojumi ir atklājami vai nav atklājami, dalībvalstis vai Komisija apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz dalībvalstu pārstāvju komiteja, ko vada Komisijas pārstāvis.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir viens mēnesis.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 6. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Trešās valstis

Neskarot dalībvalstu pienākumu respektēt riska novērtējumu un civilās aviācijas nolīgumu drošības klauzulu, Komisijai ar Drošības komitejas palīdzību kopā ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un ECAC jāapsver iespēja izstrādāt mehānismu, ar kuru novērtēt, vai lidojumi no trešo valstu lidostām atbilst drošības pamatprasībām.

11. pants

Informācijas publicēšana

Ievērojot Regulu (EK) Nr. 1049/2001, Komisija katru gadu publicē ziņojumu par šās regulas īstenošanu un stāvokli Kopienā aviācijas drošības ziņā, izdarot secinājumus no pārbaudes ziņojumiem.

12. pants

Sankcijas

Sankcijām par šās regulas noteikumu pārkāpumiem jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, izņemot šādus pielikuma noteikumus:

- par reģistrētās bagāžas drošības kontroli (5.2. punkts),

- par kravu, kurjerpasta un ātrā pasta sūtījumiem (6. daļa) un

- par pasta sūtījumiem (7. daļa),

kas stājas spēkā 2002. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Fischer Boel

[1] OV C 51 E, 26.2.2002., 221. lpp.

[2] OV C 48, 21.2.2002., 70. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 29. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2002. gada 28. janvāra kopējā nostāja (OV C 113 E, 14.5.2002., 17. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 14. maija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2002. gada 5. decembra lēmums un Padomes 2002. gada 9. decembra lēmums.

[4] OV L 184, 17.1.1999., 23. lpp.

[5] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. DEFINĪCIJAS

"Pasažiera reģistrētā bagāža" : bagāža, ko pieņem pārvadāšanai gaisa kuģa kravas telpās un ko reģistrējis pasažieris, kurš ir šajā gaisa kuģī.

"Kontrolējamā teritorija" : lidlauka manevrēšanas laukums, tam piegulošā teritorija un ēkas vai to daļas.

"Gaisa kuģa drošības kontrole" : pārbaude gaisa kuģa iekštelpās, kurās varētu būt iekļuvuši pasažieri, un kravas telpu pārbaude ar nolūku atklāt aizliegtus priekšmetus.

"Gaisa kuģa pārmeklēšana drošības nolūkos" : gaisa kuģa vispārēja iekšēja un ārēja apskate ar nolūku atklāt aizliegtus priekšmetus.

"Iepriekšējās darbības pārbaude" : personības un iepriekšējās pieredzes, tostarp jebkuras sodāmības, pārbaude kā daļa no novērtējuma, vai persona drīkst brīvi ieiet ierobežotas iekļuves drošības zonās.

"Rokas bagāža" : bagāža, ko paredzēts pārvadāt gaisa kuģa salonā.

"Komerclidojums" : regulārs vai neregulārs lidojums vai gaisa satiksmes darbība, kas pieejama plašai sabiedrībai vai privātām grupām par atlīdzību.

"Gaisa pārvadātāja materiāli (Co-Mat)" : saīsinājums, kas apzīmē gaisa pārvadātāja materiālus, kurus pārvadā starp tā stacijām.

"Gaisa pārvadātāja pasts (Co-Mail)" : saīsinājums, kas apzīmē gaisa pārvadātāja pastu, kuru pārvadā starp tā stacijām.

"Pastāvīgas izlases veida pārbaudes" : pārbaudes, ko izdara visā darbības laikā, taču izlases kārtā.

"Vispārējas nozīmes aviācija" : visi regulārie vai neregulārie lidojumi, ko nepiedāvā vai kas nav pieejami plašai sabiedrībai.

"EDS — sprāgstvielu atklāšanas sistēma" : sistēma vai dažādu tehnisku paņēmienu kopums, kas spēj atklāt un tādējādi ar trauksmes signālu uzrādīt sprāgstvielas, kuras atrodas bagāžā, neatkarīgi no somas materiāla.

"EDDS — spridzekļu atklāšanas sistēma" : sistēma vai dažādu tehnisku paņēmienu kopums, kas spēj atklāt un pēc tam ar trauksmes signālu uzrādīt spridzekli, atklājot vienu vai vairākas tā detaļas, kas atrodas bagāžā, neatkarīgi no somas materiāla.

"Reģistrētā bagāža" : bagāža, ko paredzēts pārvadāt gaisa kuģa kravas telpā.

"Zināms nosūtītājs" a) Kravai — persona, kas devusi rīkojumu veikt mantas gaisa pārvadājumu uz sava rēķina un kas ir darījumu attiecībās ar pilnvaroto pārstāvi vai gaisa pārvadātāju saskaņā ar pielikumā aprakstītajiem kritējiem.

b) Pastam — persona, kas devusi rīkojumu pasta gaisa pārvadājumiem uz sava rēķina un darījumu attiecībās ar pilnvaroto pasta iestādi/pārvaldi.

"Atklātā teritorija" : lidostas daļa, kas nav kontrolējamā teritorija un aptver visas sabiedriskās vietas.

"Pasts" : vēstuļu sūtījumi un citi priekšmeti, ko piegādā pasta pārvalde un ko paredzēts nogādāt pasta pārvaldei. Pasta iestādi/pārvaldi nosaka dalībvalstis.

"Aizliegts priekšmets" : priekšmets, ko var izmantot, lai izdarītu nelikumīgu iejaukšanos, un kas nav pienācīgi deklarēts, un kam nav piemēroti attiecīgie normatīvie akti. Orientējošs šādu aizliegtu priekšmetu saraksts ir iekļauts pielikuma pielikumā.

"PEDS — primārā sprāgstvielu atklāšanas sistēma" : sistēma vai dažādu tehnisku paņēmienu kopums, kas spēj atklāt un ar trauksmes signālu uzrādīt sprāgstvielas, kas atrodas bagāžā, neatkarīgi no somas materiāla.

"Pilnvarotais pārstāvis" : pārstāvis, ekspeditors vai cits tiesību subjekts, kas ir darījumu attiecībās ar gaisa pārvadātāju un veic drošības kontroli, ko attiecīgā iestāde atzīst vai prasa veikt kravu, kurjerpasta un ātrā pasta sūtījumiem.

"Ierobežotas iekļuves drošības zona" : lidostas kontrolējamās teritorijas, kur iekļūšana tiek ierobežota, lai nodrošinātu civilās aviācijas drošību. Šādās teritorijās cita starpā parasti atrodas visas pasažieru iekāpšanas zonas starp drošības kontroles punktiem un gaisa kuģi, peronu, bagāžas savākšanas zonām, kravas noliktavām, pasta centriem un kontrolējamās teritorijas uzkopšanas un ēdināšanas telpām.

"Drošības kontrole" : līdzekļi, ar kuriem var novērst aizliegtu priekšmetu ienešanu.

"Pārmeklēšana" : tehnisku vai citu līdzekļu izmantošana, kas paredzēti aizliegtu priekšmetu identificēšanai un/vai atklāšanai.

"Reģistrēta bagāža bez pasažiera" : bagāža, ko pieņem pārvadāšanai gaisa kuģa kravas telpās un ko reģistrējis pasažieris, kura nav šajā gaisa kuģī.

"Termināls" : galvenā ēka vai ēku grupa, kur notiek pasažieru un kravas komercpārvadājumu sagatavošana un uzņemšana gaisa kuģī.

"TIP" : Threat Image Projection (bīstamu priekšmetu attēlu projicēšanas) programma, ko var instalēt dažās rentgena iekārtās. Programma projicē bīstamu priekšmetu virtuālos attēlus (piem., šaujamierocis, nazis, sameistarots spridzeklis) īstas pārbaudāmās somas rentgena attēlā un nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti ar rentgena iekārtas operatoru attiecībā uz operatora spēju fiksēt šādus attēlus.

"Mikrodaļiņu detektors" : tehniska sistēma vai dažādu tehnisku paņēmienu apvienojums, kas spēj atklāt ļoti mazus daudzumus (1 grama miljarddaļu) un ar trauksmes signālu uzrādīt sprāgstvielas, kuras atrodas bagāžā vai citos analizējamos priekšmetos.

2. LIDOSTAS DROŠĪBA

2.1. Lidostas plānojuma prasības

Lidostu, pasažieru un kravas terminālu un citu tādu ēku plānojumā vai izvietojumā, no kuriem var tieši piekļūt kontrolējamai teritorijai, ņem vērā pamatprasības, kas attiecas uz:

a) drošības kontroli, kas attiecas uz pasažieriem, bagāžu, kravu, kurjerpasta un ātrā pasta sūtījumiem, pastu un gaisa pārvadātāja ēdināšanas piederumiem un pārtikas krājumiem;

b) aizsardzību un kontroli attiecībā uz piekļuvi kontrolējamajai teritorijai, ierobežotas iekļuves drošības zonai un citām vairāk apdraudētām zonām un iekārtām;

c) drošības iekārtu efektīvu izmantošanu.

2.1.1. Kontrolējamās teritorijas/atklātās teritorijas robežas

Lidostās nosaka robežas starp atklāto un kontrolējamo teritoriju.

2.1.2. Ierobežotas iekļuves drošības zona

Visās lidostās izveido ierobežotas iekļuves drošības zonas.

2.2. Piekļūšanas kontrole

2.2.1. Ierobežotas iekļuves drošības zonas un citas kontrolējamās teritorijas zonas

i) Iekļūšanu ierobežotas iekļuves drošības zonās un citās kontrolējamās teritorijas zonās pastāvīgi kontrolē, lai nodrošinātu, ka šajās zonās neiekļūst nepiederošas personas un ka ierobežotas iekļuves drošības zonās vai gaisa kuģī nenonāk aizliegti priekšmeti;

ii) visiem darbiniekiem, kam vajadzīgs iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, izdara vismaz piecu gadu iepriekšējās darbības pārbaudi. Pārbaudi regulāri atkārto ne retāk kā reizi piecos gados;

iii) visiem darbiniekiem, kam vajadzīgs iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, vajadzīgas regulāras aviācijas drošības mācības (sk. 12.3. punktu), tostarp par riskiem, kas saistīti ar aviācijas drošību, un jādod tiem norādījums ziņot attiecīgajai iestādei par ikvienu atgadījumu, kas var apdraudēt aviācijas drošību;

iv) visiem darbiniekiem, kas strādā lidostā vai bieži tajā uzturas (ieskaitot lidostas un gaisa pārvadātāju un citu organizāciju darbiniekiem), izsniedz personas apliecības. Lidostas personas apliecībā ir attiecīgās personas vārds un fotogrāfija. Tā ir derīga tikai ierobežotu laiku. Attiecīgā iestāde nosaka, kad personām, kas bieži uzturas lidostā, izsniedzama pastāvīga lidostas personas apliecība;

v) lidostas personas apliecību nēsā redzamā vietā visu laiku, kamēr attiecīgā persona pilda darba pienākumus;

vi) transportlīdzekļi, kas vajadzīgi izmantošanai kontrolējamajā teritorijā, cik iespējams, paliek kontrolējamajā teritorijā;

vii) katram transportlīdzeklim, kam jāpārvietojas starp lidostas atklāto un kontrolējamo teritoriju, izsniedz atsevišķu caurlaidi, kuru piestiprina pie transportlīdzekļa labi saredzamā vietā. Citiem transportlīdzekļiem, kam jāiekļūst kontrolējamajā teritorijā, atļauj tajā iebraukt tikai pēc pārbaudes un pēc pagaidu caurlaides izsniegšanas. Attiecībā uz operatīvo transportu var pieļaut izņēmumu no šīm prasībām;

viii) visos kontrolējamās teritorijas un ierobežotas iekļuves drošības zonas pārbaudes punktos pārbauda lidostas personas apliecības un transportlīdzekļu caurlaides.

2.2.2. Terminālu zonas

Visas publiski pieejamās terminālu zonas pastāvīgi uzrauga. Terminālos notiek patrulēšana un drošības darbinieki uzrauga pasažierus un citas personas.

2.2.3. Pārējās sabiedriskās vietas

Tiek nodrošināti līdzekļi, ar kuriem kontrolēt iekļūšanu sabiedriskās vietās, kas ir tuvu gaisa kuģu manevrēšanas laukumam (skatu laukumi, lidostas viesnīcas un autostāvvietas). Citas sabiedriskas vietas, kas jāuzrauga, — šis uzskaitījums nav pilnīgs — ir objekti, kuri vienmēr atrodas atklātajā teritorijā, tostarp rezervētās un citas sabiedriskas autostāvvietas, ceļi uz termināliem un koplietošanas ceļi, automašīnu nomas punkti, taksometru stāvvietas un sabiedriskā transporta pieturvietas un lidostas teritorijā iekārtotās viesnīcu telpas.

Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādas sabiedriskas vietas draudu gadījumā var ātri slēgt. Kad šīs zonas ir pieejamas sabiedrībai, tajās patrulē drošības darbinieki.

2.3. Darbinieku, priekšmetu un transportlīdzekļu pārmeklēšana

a) Visus darbiniekus, ieskaitot gaisa kuģa apkalpi, kā arī visus priekšmetus, kas tiem ir līdzi, pirms ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonā pārmeklē. Ja tas nav iespējams, personas un priekšmetus pastāvīgi piemērotā veidā pārmeklē izlases kārtā tik bieži, cik norādīts riska novērtējumā, ko katrā dalībvalstī sniedz kompetentā iestāde; izlases kārtā pārmeklē visus priekšmetus, ko gaisa kuģī nogādā jebkuri dienesti, ieskaitot apkopējus, beznodokļu veikalus un citas personas, kas var iekļūt gaisa kuģī.

Vienu gadu pēc šās regulas stāšanās spēkā jātiek īstenotai visu darbinieku, ieskaitot gaisa kuģa apkalpi, kā arī visu priekšmetu, kas tiem ir līdzi, pārmeklēšanai pirms ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonu kritiskajās daļās, ko noteikusi katras dalībvalsts kompetentā iestāde.

Līdz 2004. gada 1. jūlijam Komisija pieņems atbilstīgus īstenošanas pasākumus attiecībā uz ierobežotas iekļuves drošības zonu kritisko daļu definīciju saskaņā ar šās regulas 4. panta 2. punktu. Neskarot šās regulas 6. pantu, šādiem pasākumiem jābūt pilnīgi ieviestiem ne vēlāk kā piecus gadus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.

Pārmeklēšanas procedūra nodrošina, ka netiek ienesti aizliegti priekšmeti, un tai izmanto tādas pašas metodes kā pasažieru un rokas bagāžas drošības kontrolei;

b) transportlīdzekļus un krājumus, ko ieved kontrolējamā teritorijā vai ierobežotas iekļuves drošības zonās, pārbauda izlases kārtā.

2.4. Objektu apsardze un patruļas

a) Peronus un citus stāvlaukumus pietiekami apgaismo, un īpaši apgaismo lidostas neaizsargātās daļas;

b) tehniskās un apkopes zonas aizsargā žogi, sargi, patruļas, un iekļūšanu šajās zonās ierobežo ar lidostas personas apliecībām un transportlīdzekļu caurlaidēm. Līdzīgus pasākumus veic, lai aizsargātu apžogojumu un tādas lidostas objektus kā enerģijas avotus, elektriskās apakšstacijas, navigācijas ierīces, vadības torņus un citas ēkas, ko izmanto gaisa satiksmes vadības dienesti un kur atrodas degvielas apgādes un sakaru iekārtas. Veic īpašus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu mēģinājumus nodarīt kaitējumu degvielas apgādes un sakaru iekārtām;

c) ierobežotas iekļuves drošības zonu apžogojumu un piegulošās platības, citas kontrolējamās teritorijas ārpus šā apžogojuma, arī skrejceļa sliekšņa un manevrēšanas ceļu tiešā tuvumā, uzrauga ar patruļām, novērošanas kamerām vai citādi. Piemēro stingrus pasākumus, lai apstādinātu personas bez redzamas lidostas personas apliecības un personas, kas ieiet zonās, kur tām nav atļauts atrasties;

d) iekļūšanu kontrolējamajā teritorijā un ierobežotas iekļuves drošības zonās caur lidostas nomnieku birojiem, tehniskās apkopes angāriem, kravas telpām, citām dienesta un objektu ēkām ierobežo līdz vajadzīgajam minimumam.

3. GAISA KUĢA DROŠĪBA

3.1. Gaisa kuģa pārmeklēšana un pārbaude

1. Visus gaisa kuģus pārmeklē šādi:

a) gaisa kuģim, kas netiek ekspluatēts, izdara "gaisa kuģa pārmeklēšanu drošības nolūkā" tieši pirms vai uzreiz pēc tam, kad to ieved ierobežotas iekļuves drošības zonā pirms lidojuma; gaisa kuģi var pārmeklēt ne tikai tieši pirms ievešanas ierobežotas iekļuves drošības zonā, tomēr no pārmeklēšanas sākuma līdz izlidošanai tam jābūt drošībā vai apsargātam; ja gaisa kuģi pārmeklē pēc ievešanas ierobežotas iekļuves drošības zonā, tad no pārmeklēšanas sākuma līdz izlidošanai tam jābūt drošībā vai apsargātam;

b) gaisa kuģim, kas tiek ekspluatēts, apgriešanās vai starpnolaišanās laikā veic "gaisa kuģa drošības kontroli" pēc vajadzības vai nu tieši pēc pasažieru izkāpšanas, vai arī cik iespējams tieši pirms pasažieru iekāpšanas un bagāžas/kravas iekraušanas.

2. Ikvienu gaisa kuģa pārmeklēšanu drošības nolūkā un gaisa kuģa drošības kontroli veic, kad visi pakalpojuma sniedzēji (produktu piegādātāji, apkopēji, beznodokļu veikali un citi), kas neveic drošības funkcijas, ir atstājuši gaisa kuģi, un to uztur neskartu līdz iekāpšanas sākumam un visā iekāpšanas laikā.

3.2. Gaisa kuģa aizsardzība

1. Nosaka pienākumu kontrolēt iekļūšanu stāvvietā novietotā gaisa kuģī, un to izpilda šādi:

a) iekļūšanu gaisa kuģī, kas tiek ekspluatēts, kontrolē no gaisa kuģa drošības kontroles sākuma līdz izlidošanai, lai kontrole būtu nepārtraukta;

b) iekļūšanu gaisa kuģī, kas netiek ekspluatēts un kas ir pārmeklēts un novietots ierobežotas iekļuves drošības zonā, kontrolē no brīža, kad sākas gaisa kuģa pārmeklēšana drošības nolūkā, līdz izlidošanai, lai pārmeklēšana būtu nepārtraukta.

2. Visus gaisa kuģus, kas tiek ekspluatēti, pietiekami uzrauga, lai varētu atklāt nesankcionētu iekļūšanu.

3. Iekļūšanu gaisa kuģī, kas netiek ekspluatēts, kontrolē šādi:

a) salona durvis ir slēgtas;

b) teleskopiskais traps un/vai ieejas traps ir drošā stāvoklī, attiecīgi atvilkts vai ievilkts, vai

c) gaisa kuģa durvis ir aizplombētas.

4. Turklāt, ja nepārmeklē visus darbiniekus pirms ieiešanas ierobežotas iekļuves drošības zonās, katru gaisa kuģi vismaz reizi 30 minūtēs pārbauda kājnieku patruļa vai motorizēta patruļa vai arī tos pietiekami uzrauga, lai atklātu nesankcionētu iekļūšanu.

5. Ja iespējams, gaisa kuģa stāvvieta atrodas atstatu no apžogojuma vai citiem viegli pārvaramiem šķēršļiem un labi apgaismotās vietās.

4. PASAŽIERI UN ROKAS BAGĀŽA

4.1. Pasažieru pārmeklēšana

1. Izņemot tālāk 3. punktā minētos pasažierus, visiem izlidojošajiem pasažieriem (t. i., pasažieriem, kas sāk ceļu vai pārsēžas, ja tie nav iepriekš pārmeklēti atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām normām), veic drošības kontroli, lai nepieļautu aizliegtu priekšmetu ienešanu ierobežotas iekļuves drošības zonās un gaisa kuģī. Pasažieru pārmeklēšanu izdara ar šādiem paņēmieniem:

a) pārmeklē ar rokām vai

b) pārmeklē ar arkveida metālu detektoru. Ja izmanto arkveida metālu detektoru, pārmeklēto pasažierus pastāvīgi arī izlases kārtā pārmeklē ar rokām. Ar rokām visus pasažierus, uz kuriem detektors reaģē ar trauksmes signālu, kā arī pastāvīgi izlases kārtā pārmeklē pasažierus, uz kuriem detektors nereaģē ar trauksmes signālu, un, ja

i) trauksmes signāls ieslēdzas, personai liek vēlreiz iziet caur arkveida metālu detektoru vai

ii) viņu pārmeklē ar rokām, ja var izmantot rokas metālu detektoru.

2. Ja izmanto arkveida metālu detektoru, tam jābūt kalibrētam tā, lai samērīgi nodrošinātu mazu metāla priekšmetu atklāšanu.

3. Attiecīgās iestādes var noteikt personu kategorijas, kurām piemērojama īpaša pārmeklēšanas kārtība vai kuras atbrīvojamas no pārmeklēšanas.

4. Izstrādā drošības noteikumus attiecībā uz pasažieriem, kas ir potenciāli kaitnieki.

4.2. Pasažieru nošķiršana

Pārmeklētie izlidojošie pasažieri nedrīkst atrasties kopā ar ielidojušiem pasažieriem, kuri var nebūt pārmeklēti atbilstīgi šā pielikuma normām. Ja šos pasažierus nevar fiziski nošķirt, drošības mērķus sasniedz, piemērojot kompensējošus pasākumus saskaņā ar kompetentās iestādes sniegto riska novērtējumu.

4.3. Rokas bagāžas pārmeklēšana

1. Pārmeklē visu izlidojošo pasažieru (t. i., pasažieru, kas sāk ceļu vai pārsēžas, ja vien viņi nav iepriekš pārmeklēti atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām normām) rokas bagāžu pirms viņu ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonās un gaisa kuģī. Pasažierim jānodod aizliegtie priekšmeti; pretējā gadījumā viņam liedz ieiet ierobežotas iekļuves drošības zonā vai gaisa kuģī. Rokas bagāžu pārmeklē ar vienu no šiem paņēmieniem:

a) katras somas satura pārmeklēšana tikai ar rokām, katru somu pārbaudot, ņemot vērā aizdomīgas pazīmes, kā neatbilstīgs svars u. c., vai

b) caurskate ar parasto rentgena iekārtu, pārbaudītās somas pastāvīgi izlases kārtā pārmeklējot arī ar rokām, un šādi pārmeklētu personu daļa nav mazāka par 10 %, ieskaitot personas, kuras iekārtas operatoram rada aizdomas, vai

c) caurskate ar augstas izšķirtspējas rentgena iekārtu, kurai ir instalēta un ieslēgta TIP. Ar rokām jāpārmeklē tikai tās somas, kas operatoram šķiet aizdomīgas, taču pārmeklēšanu ar rokām var papildināt, izmantojot mikrodaļiņu detektoru.

2. Šā pielikuma 4.1. punkta 3. daļā uzskaitīto personu rokas bagāžai piemēro īpašas pārmeklēšanas kārtību, vai arī to nepārmeklē.

4.4. Diplomātu pārmeklēšana

Ievērojot noteikumus Vīnes Konvencijā par diplomātiskajām attiecībām, uz diplomātiem un citām priviliģētām personām un viņu personīgo bagāžu, izņemot "diplomātisko pastu", attiecas pārmeklēšana drošības nolūkā. Gaisa pārvadātāja darbinieki, kas atbild par diplomātiskā pasta saņemšanu, pārliecinās, ka to tiešām nosūtījuši attiecīgo dienestu pienācīgi iecelti ierēdņi. Diplomātiskos kurjerus un viņu personisko bagāžu neatbrīvo no pārmeklēšanas.

5. REĢISTRĒTĀ BAGĀŽA

5.1. Reģistrētās bagāžas un pasažiera saistījums

1. Reģistrēto bagāžu neiekrauj gaisa kuģī, ja nav veikti šādi pasākumi:

a) reģistrētā bagāža ir pienācīgi marķēta no ārpuses, lai varētu noteikt, kuriem pasažieriem tā pieder, un

b) pasažieris, kam šī bagāža pieder, ir reģistrēts lidojumam, kurā tā tiks vesta, un

c) pirms iekraušanas reģistrētā bagāža atrodas lidostas zonā, kurā iekļūst tikai personas, kam ir attiecīga atļauja, un

d) visus bagāžas priekšmetus, ko gaisa pārvadātājs pieņēmis vešanai gaisa kuģa kravas telpās, marķē vai nu kā pasažiera reģistrēto bagāžu, vai kā bagāžu bez pasažiera. Marķēšanu izdara vai nu ar rokām, vai automātiski.

2. Tiek izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad lidojumam reģistrējies un bagāžu gaisa pārvadātājam nodevis pasažieris nav iekāpis gaisa kuģī, viņa reģistrētā bagāža tiktu izņemta no gaisa kuģa un attiecīgajā lidojumā netiktu vesta.

3. Tiek sastādīts reģistrētās bagāžas saraksts vai līdzvērtīgs pierādījums, kurš apliecina, kam pieder reģistrētā bagāža bez pasažiera un ka tā ir pārmeklēta.

5.2. Reģistrētās bagāžas pārmeklēšana

1. "Pasažiera reģistrētā bagāža". Visas pasažiera reģistrētās bagāžas vienības (gan ceļu sākušo, gan caurbraucēju pasažieru reģistrētajā bagāžā, ja vien tā nav iepriekš pārmeklēta atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām normām) pirms iekraušanas gaisa kuģī pārmeklē ar kādu no šiem paņēmieniem:

a) pārmeklēšana ar rokām vai

b) caurskate ar parasto rentgena iekārtu, vismaz 10 % no bagāžas pārbaudot papildus, izmantojot:

i) pārmeklēšanu ar rokām vai

ii) EDS, EDDS vai PEDS, vai

iii) parasto rentgena iekārtu, vienam un tam pašam operatoram vienā un tajā pašā kontroles punktā katru somu caurskatot divos atšķirīgos rakursos, vai

c) pārbaude ar parasto rentgena iekārtu, kurai instalēts un ieslēgts TIP, vai

d) EDS vai EDDS, vai

e) PEDS, vai

f) atklātu bagāžas priekšmetu apskate ar mikrodaļiņu detektoru.

2. Reģistrētā bagāža bez pasažiera. Visas bagāžas vienības bez pasažiera — gan ceļu sākušajā, gan caurvedamajā (tranzīta) reģistrētajā bagāžā — pirms iekraušanas gaisa kuģī pārmeklē ar kādu no šiem paņēmieniem:

a) EDS vai

b) daudzlīmeņu PEDS, ja 2. līmenī visu somu attēlus apskata operatori, vai

c) ar parasto rentgena iekārtu vienam un tam pašam operatoram vienā un tajā pašā kontroles punktā katru somu caurskatot divos atšķirīgos rakursos vai

d) pārmeklēšana ar rokām, papildus apskatot atklātus bagāžas priekšmetus ar mikrodaļiņu detektoru,

ja vien no pasažiera neatkarīgu iemeslu dēļ reģistrētā bagāža bez pasažiera, kas iepriekš pārmeklēta tā, kā noteikts šajā pielikumā izklāstītajās normās, nav bijusi nošķirta un reģistrētā bagāža bez pasažiera nav bijusi gaisa pārvadātāja ziņā.

5.3. Reģistrētās bagāžas aizsardzība

1. Reģistrētu bagāžu, ko paredzēts pārvadāt ar gaisa kuģi, aizsargā no neatļautas iejaukšanās no brīža, kad gaisa pārvadātājs to pieņem pārvadāšanai, līdz brīdim, kad aizlido gaisa kuģis, kas to pārvadā. Lai aizsargātu reģistrēto bagāžu, veic šādus pasākumus:

a) reģistrēto bagāžu pirms iekraušanas glabā bagāžas savākšanas zonās vai citās glabāšanas zonās, kurās var iekļūt tikai pilnvarotas personas;

b) jebkuru personu, kas bez atļaujas iekļuvusi bagāžas savākšanas vai glabāšanas zonā, apstādina un izved no šīs zonas,

c) ceļu sākušo un caurvedamo (tranzīta) reģistrēto bagāžu pirms iekraušanas gaisa kuģī neatstāj bez uzraudzības uz perona vai blakus lidaparātam,

d) reģistrēto bagāžu, ko pārvieto no viena gaisa kuģa uz citu, pirms iekraušanas gaisa kuģī neatstāj bez uzraudzības uz perona vai blakus lidaparātam,

e) ieeju termināla atradumu birojos ierobežo, lai novērstu nelikumīgu piekļūšanu bagāžai un materiāliem.

6. KRAVAS, KURJERPASTA UN ĀTRĀ PASTA SŪTĪJUMI

6.1. Piemērošana

Visiem kravu, kurjerpasta un ātrā pasta sūtījumiem, ko paredzēts vest ar pasažieru vai kravas gaisa kuģiem, pirms iekraušanas gaisa kuģī veic drošības kontroli, kas tālāk aprakstīta sīkāk.

6.2. Pilnvarotā pārstāvja kvalifikācija

Pilnvarotais pārstāvis:

a) ir attiecīgās iestādes norīkots, apstiprināts vai reģistrēts;

b) pilda konkrētus pienākumus, ko nosaka atbilstīgā iestāde.

6.3. Drošības kontrole

1. Kravas, kurjerpasta un ātrā pasta sūtījumus ved ar gaisa kuģi tikai tad, ja ir veikta šāda drošības kontrole:

a) kravas pieņemšanu, noformēšanu un pārvietošanu veic atbilstīgi pieņemti un apmācīti darbinieki;

b) kravu:

i) pārmeklē ar rokām vai fiziski pārbauda, vai

ii) caurskata ar rentgena iekārtu, vai

iii) pārbauda imitācijas kamerā, vai

iv) pārbauda ar citiem, gan tehniskiem, gan biosensoriskiem līdzekļiem (piem., narkotiku meklētājiem, mikrodaļiņu detektoriem, sprāgstvielu meklētājiem suņiem utt.),

lai pēc iespējas nodrošinātu, ka tajā nav aizliegtu priekšmetu, kas uzskaitīti pielikuma pielikuma iv) un v) punktā, ja vien tā nav deklarēta un attiecīgi pārbaudīta, veicot atbilstīgus drošības pasākumus.

Ja nevienu no minētajiem drošības kontroles līdzekļiem un paņēmieniem nevar izmantot sūtījuma specifikas dēļ, attiecīgā iestāde var noteikt glabāšanas laiku.

2. Kad paveikta drošības kontrole, ieskaitot zināmo nosūtītāju kravas kontroli lidostas teritorijā vai ārpus tās, sūtījumi paliek neskarti līdz kravas iekraušanai gaisa kuģī un gaisa kuģa aizlidošanai.

3. Drošības kontroli, kas aprakstīta 1. daļā, neveic:

a) kravai, kas saņemta no zināma nosūtītāja;

b) kravai, kas paredzēta pārkraušanai;

c) kravai, kuras izcelsme un pārvietošanas apstākļi garantē to, ka tā neapdraud drošību;

d) kravai, uz kuru attiecas normatīvās prasībās, kas nodrošina atbilstīgos drošības pasākumus.

6.4. Kritēriji zināmajiem nosūtītājiem

1. Pilnvarots pārstāvis vai gaisa pārvadātājs var atzīt nosūtītāju par zināmu tikai šādi:

a) noskaidrojot un reģistrējot nosūtītāja personību un adresi un to pārstāvju personību un adresi, kas pilnvaroti veikt piegādes viņa uzdevumā, un

b) prasot, lai nosūtītājs apliecina, ka:

i) sagatavo sūtījumus drošās telpās un

ii) sūtījumu sagatavošanai nodarbina uzticamus darbiniekus, un

iii) sagatavošanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā aizsargā sūtījumus no neatļautas iejaukšanās, un

c) prasot, lai nosūtītājs:

i) rakstiski apliecinātu, ka sūtījumā nav aizliegtu priekšmetu, kas uzskaitīti šā pielikuma iv) un v) punktā, un

ii) pieļautu, ka sūtījuma iepakojumu un saturu var pārbaudīt drošības nolūkos.

6.5. Pārvadāšana ar kravas gaisa kuģi

Ja var droši noteikt, ka sūtījumus var pārvadāt tikai ar kravas gaisa kuģi, 6.4. punktā iekļautie kritēriji nav jāpiemēro, ja zināmais nosūtītājs:

a) ir tāds, kuram ir apstiprināta patiesa uzņēmuma adrese, un

b) ir jau iepriekš veicis sūtījumus ar pilnvaroto pārstāvi vai gaisa pārvadātāju un

c) ir izveidojis darījumu attiecības ar pilnvaroto pārstāvi vai gaisa pārvadātāju un

d) nodrošina, ka visus sūtījumus aizsargā no neatļautas piekļūšanas līdz brīdim, kad tie nonāk gaisa pārvadātāja pārziņā.

6.6. Krava, ko paredzēts pārkraut

Ar aviopārvadājumu saņemtai kravai, ko paredzēts pārkraut, nav jāveic 6.3. punkta 1. apakšpunktā minētā drošības kontrole, ja tranzīta punktā tā ir aizsargāta no neatļautas iejaukšanās. Citu kravu, ko paredzēts pārkraut, piemēram, kravu, kuru pārvadā pa zemes ceļiem vai dzelzceļu un kurai nav veikta drošības kontrole nosūtīšanas vietā vai ceļā, pārmeklē saskaņā ar 6.3. punkta 1. apakšpunkta b) daļas noteikumiem un aizsargā no neatļautas iejaukšanās.

7. PASTS

7.1. Piemērošana

Pastam, ko pārvadā pasažieru, kravas vai pasta gaisa kuģis, veic drošības kontroli pirms iekraušanas gaisa kuģī.

7.2. Pilnvarotās pasta iestādes/pārvaldes kvalifikācija

7.2.1. Visas pilnvarotās pasta iestādes/pārvaldes, kas iesniedz pastu gaisa pārvadātājam pārvadāšanai, atbilst šādiem obligātiem kritērijiem:

a) tā ir atbilstīgās iestādes norīkota, apstiprināta vai reģistrēta;

b) tā izpilda saistības pret gaisa pārvadātājiem, veicot paredzēto drošības kontroli;

c) tā nodarbina atbilstīgi pieņemtus un apmācītus darbiniekus un

d) tā aizsargā pastu no neatļautas iejaukšanās, kamēr pasts ir tās pārziņā.

7.3. Drošības kontrole

1. Steidzams pasta sūtījums. Steidzamu pasta sūtījumu (t. i., kas jāpiegādā 48 stundu laikā) pārvadā pa gaisu tikai tad, ja veikta šāda drošības kontrole:

a) pastu pieņem, noformē un pārvieto atbilstīgi pieņemti un apmācīti darbinieki;

b) pastu:

i) pārmeklē ar rokām vai fiziski pārbauda;

ii) caurskata ar rentgena iekārtu;

iii) ievieto imitācijas kamerā vai

iv) pārbauda ar citiem līdzekļiem, gan attiecīgām procedūrām, gan tehniskiem vai biosensoriskas pārbaudes līdzekļiem (piem., narkotiku meklētājiem, mikrodaļiņu detektoriem, sprāgstvielu meklētājiem suņiem utt.), lai cik iespējams nodrošinātu, ka pastā nav aizliegtu priekšmetu, un

c) lidojuma dati un gaisa kuģa maršruts, pa kuru pārvadās pastu, netiek izpausti.

2. Citi pasta sūtījumi. Pasta sūtījumus, kas nav steidzami, var pārvadāt pa gaisu, ja piemēro pasākumus, kas ietverti 1. apakšpunkta a) un b) daļā. Drošības kontroli, kas aprakstīta 1. apakšpunkta b) daļā, jāpiemēro tikai daļai pasta izlases kārtā.

3. Drošības kontroli, kas aprakstīta 1. apakšpunkta b) daļā, neveic:

a) pastam, kas saņemts no zināma nosūtītāja;

b) vēstulēm, kas vieglākas par noteiktu svaru vai plānākas par noteiktu biezumu;

c) patiesiem dzīvības glābšanas materiālu sūtījumiem;

d) augstvērtīgām precēm, kam veikta kontrole atbilstīgi vismaz tādām pašām normām, kas aprakstītas 1. apakšpunkta b) daļā;

e) pastam, kas pārvadājams pasta lidojumos starp Kopienas lidostām;

f) pastam, ko paredzēts pārkraut.

7.4. Kritēriji zināmajiem nosūtītājiem

Pilnvarotā pasta iestāde/pārvalde var atzīt nosūtītāju par zināmu tikai šādi:

a) noskaidrojot un reģistrējot nosūtītāja personību un adresi un to pārstāvju personību un adresi, kas pilnvaroti veikt piegādes viņa uzdevumā;

b) prasot, lai nosūtītājs sagatavošanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā aizsargātu sūtījumu no neatļautas iejaukšanās un,

c) prasot, lai nosūtītājs:

i) rakstiski apliecinātu, ka pasta sūtījumā nav aizliegtu priekšmetu, kas uzskaitīti šā pielikuma iv) un v) punktā;

ii) pieļautu, ka pasta iepakojumam un saturam veic drošības kontroli, kas aprakstīta 7.3. punktā.

7.5. Pasts, ko paredzēts pārkraut

Ar aviopārvadājumu saņemtam pastam, ko paredzēts pārkraut, nav jāveic 7.3. punktā aprakstītā drošības kontrole, ja tranzīta punktā tas ir aizsargāts no neatļautas iejaukšanās. Citu pastu, ko paredzēts pārkraut, piemēram pastu, kuru pārvadā pa zemes ceļiem vai dzelzceļu un kurš nav pakļauts drošības kontrolei nosūtīšanas vietā vai ceļā, pārmeklē saskaņā ar 7.3. punkta 1. apakšpunktu un aizsargā no neatļautas iejaukšanās.

8. GAISA PĀRVADĀTĀJA PASTS UN MATERIĀLI

8.1. Piemērošana

Gaisa pārvadātāja pastam un materiāliem, ko pārvadā tam piederošs gaisa kuģis, veic drošības kontroli pirms iekraušanas gaisa kuģī.

8.2. Definīcijas

Pasts un materiāli ir vēstuļu un materiālu, kā — bet ne tikai — dokumentu, krājumu, apkopei vajadzīgo rezerves daļu, pārtikas krājumu un uzkopšanas līdzekļu un citu priekšmetu, iekšēji sūtījumi, ko paredzēts piegādāt savai vai nolīgtai organizācijai izmantošanai gaisa pārvadātāja darbā.

8.3. Drošības kontrole

Attiecībā uz jebkuru gaisa pārvadātāja pasta ("co-mail") vai gaisa pārvadātāja materiālu ("co-mat") sūtījumu veic šādus pasākumus:

a) to kontrolē un pārmeklē drošības nolūkos, lai nodrošinātu, ka neviens aizliegts priekšmets nav ievietots gaisa pārvadātāja sūtījumā, un

b) pirms iekraušanas gaisa kuģī to neatstāj bez uzraudzības.

Gaisa pārvadātāji nodrošina, ka pirms iekraušanas gaisa kuģī tiek pārmeklēti citādi gaisa pārvadātāja pasta vai gaisa pārvadātāja materiāli, ko pārvadātāja uzdevumā ved nolīgta organizācija, kā — bet ne tikai — ēdināšanas piederumi un pārtikas krājumi, uzkopšanas līdzekļi un citi materiāli, ar kuriem rīkojas nolīgti pakalpojuma sniedzēji.

9. GAISA PĀRVADĀTĀJA ĒDINĀŠANAS PIEDERUMI UN PĀRTIKAS KRĀJUMI

9.1. Piemērošana

Gaisa pārvadātāja pārtikas krājumiem un ēdināšanas piederumiem, kas atrodas gaisa kuģī, veic drošības kontroli, lai nepieļautu nekādu aizliegtu priekšmetu nokļūšanu gaisa kuģī.

9.2. Drošības kontrole

1. Gaisa pārvadātāja pārtikas krājumu un ēdināšanas piederumu piegādātāji veic drošības kontroli, lai nepieļautu, ka krājumos un piederumos, kurus paredzēts pārvadāt ar gaisa kuģi, nonāk aizliegti priekšmeti. Šo pasākumu starpā ir šādi:

a) iecelt atbildīgo par drošību, kuram ir pienākums īstenot un uzraudzīt attiecīgā uzņēmuma drošības pasākumus;

b) ļoti uzticamu darbinieku nodarbināšana;

c) visiem darbiniekiem, kas var iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, izdara iepriekšējās darbības pārbaudi, un viņi ievēro lidostas iestādes izdotās drošības instrukcijas;

d) attiecīgais uzņēmums nepieļauj nesankcionētu iekļūšanu savos objektos un piekļūšanu krājumiem;

e) ja uzņēmums atrodas ārpus lidostas, visus piegādātos krājumus līdz gaisa kuģim ved aizslēgtos vai aizplombētos transportlīdzekļos, un

f) piederumu un krājumu apstrādi un pārvietošanu veic pienācīgi pieņemti un apmācīti darbinieki.

2. Pēc piegādes krājumus un piederumus pārmeklē izlases kārtā.

3. Krājumus un materiālus, ko piegādā uzņēmums, kurā neveic 1. daļā uzskaitītos pasākumus, gaisa kuģī neuzņem.

10. GAISA PĀRVADĀTĀJA UZKOPŠANAS PIEDERUMU UN LĪDZEKĻU KRĀJUMI

10.1. Piemērošana un mērķis

Gaisa pārvadātājs un uzkopšanas uzņēmums veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka gaisa pārvadātāja uzkopšanas piederumos un līdzekļu krājumos, kas uzņemti gaisa kuģī, nav neviena aizliegta priekšmeta, kurš varētu apdraudēt gaisa kuģa drošību.

10.2. Drošības kontrole

1. Gaisa pārvadātāja uzkopšanas pakalpojumu un piederumu un līdzekļu piegādātāji veic drošības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka uzkopšanas līdzekļos, kurus paredzēts ienest gaisa kuģi, nonāk aizliegti priekšmeti.

Veic šādus drošības pasākumus:

a) ieceļ atbildīgo par drošību, kuram ir pienākums īstenot un uzraudzīt attiecīgā uzņēmuma drošības pasākumus;

b) nodarbina ļoti uzticamus darbiniekus;

c) visiem darbiniekiem, kas var iekļūt ierobežotās zonās, izdara iepriekšējās darbības pārbaudi, un tie ievēro lidostas iestādes izdotās instrukcijas;

d) uzņēmums nepieļauj nesankcionētu iekļūšanu tā objektos;

e) ja attiecīgais uzņēmums atrodas ārpus lidostas, uzkopšanas līdzekļus transportē līdz gaisa kuģim aizslēgtos vai aizplombētos transportlīdzekļos;

f) uzkopšanas līdzekļu apstrādi un pārvietošanu izdara pienācīgi pieņemti un apmācīti darbinieki, un

g) uzkopšanas līdzekļu pārmeklēšanu izdara, pirms tos kā uzņēmuma materiālus pārved uz citiem galamērķiem.

2. Pēc piegādes uzkopšanas līdzekļus pārmeklē izlases kārtā.

3. Gaisa kuģī neuzņem līdzekļus, ko piegādā uzņēmums, kurā neveic 1. punktā uzskaitītos drošības kontroles pasākumus.

11. VISPĀRĒJAS NOZĪMES AVIĀCIJA

11.1. Drošības kontrole

1. Vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģi lidostās nenovieto stāvvietā tiešā tuvumā gaisa kuģiem, ko izmanto komerclidojumiem, lai nepieļautu to drošības pasākumu pārkāpumu, kuri attiecas uz minētajiem gaisa kuģiem un bagāžu, kravu un pastu, ko paredzēts ar tiem pārvadāt.

2. Noteikumus par pārmeklēto komerclidojumu pasažieru nošķiršanu no vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģu izmantotājiem piemēro, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a) lielākajās lidostās veic fiziskus pasākumus un/vai drošības kontroli, lai nepieļautu izlidojošo un ielidojušo vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģu izmantotāju sajaukšanos ar pasažieriem, kam jau ir izdarīta pārmeklēšana;

b) ja iespējams, izlidojošie un ielidojušie vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģu izmantotāji iet caur atsevišķu vispārējas nozīmes aviācijas terminālu un arī, iekāpjot un izkāpjot uz perona, tie ir nošķirti no pasažieriem, kam izdarīta pārmeklēšana, vai tiek transportēti ar īpašu autobusu vai automašīnu, vai nepārtraukti uzraudzīti;

c) ja atsevišķs termināls nav pieejams, vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģu izmantotājiem vai nu:

i) jāiet caur atsevišķu termināla ēkas daļu, kur tos pavada vai aizved uz gaisa kuģi un no tā ar autobusu vai automobili;

ii) izdara pārmeklēšanu pirms ieiešanas ierobežotas iekļuves drošības zonā, ja nav iespējams izvairīties no iešanas caur termināla ēkas ierobežotas iekļuves drošības zonām, vai

iii) veic citādu drošības kontroli, kas dod tādu pašu rezultātu, atkarībā no vietējiem apstākļiem.

12. DARBINIEKU PIEŅEMŠANA UN MĀCĪBAS

12.1. Valsts aviācijas drošības mācību programma

Katra atbilstīgā iestāde izstrādā un īsteno valsts aviācijas drošības mācību programmu, kas gaisa kuģa un lidostas darbiniekiem dod iespēju izpildīt aviācijas drošības prasības un reaģēt uz nelikumīgu iejaukšanos aviācijā.

12.2. Drošības darbinieki

1. Valsts aviācijas drošības mācību programmā ietverama drošības darbinieku atlase, kvalifikācija, mācīšana, atestācija un motivācija. Cilvēki, kas norīkoti visu darba laiku vai daļu darba laika veikt drošības pienākumus, izpilda šādas prasības, kuras nosaka atbilstīgā iestāde:

a) vadītājiem, kas izstrādā un vada drošības darbinieku un gaisa pārvadātāja un lidostas personāla drošības mācības, ir nepieciešamais atestējums, zināšanas un pieredze, kurā obligāti ietilpst:

i) plaša pieredze aviācijas drošības pasākumos;

ii) atestāts, ko apstiprinājusi atbilstīgā valsts iestāde, vai līdzvērtīgs dalībvalsts atbilstīgās iestādes izdots apstiprinājums, un

iii) zināšanas šādās jomās:

1) drošības sistēmas un piekļūšanas kontrole;

2) drošība uz zemes un lidojuma laikā;

3) pārmeklēšana pirms iekāpšanas;

4) bagāžas un kravas drošība;

5) gaisa kuģa drošība un pārmeklēšana;

6) ieroči un aizliegti priekšmeti;

7) pārskats par terorismu un

8) citi jautājumi un pasākumi, kas saistīti ar drošību un ko uzskata par atbilstīgiem, lai uzlabotu drošības izpratni.

b) vadītāji un instruktori, kas iesaistīti drošības darbinieku un lidostas darbinieku drošības mācībās un atbild par tām, ik gadu piedalās kārtējās mācībās par aviācijas drošību un jaunākajiem drošības sasniegumiem.

2. Drošības darbinieku mācības

Drošības darbiniekiem iemāca pildīt pienākumus, ko viņiem uzticēs; šādās mācības ietver šādus, bet ne tikai šos drošības jautājumus:

1) pārmeklēšanas tehnika un metodes;

2) darbības drošības kontroles punktos;

3) rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas pārmeklēšanas metodes;

4) drošības sistēmas un piekļūšanas kontrole;

5) pārmeklēšana pirms iekāpšanas;

6) bagāžas un kravas drošība;

7) gaisa kuģa drošība un pārmeklēšana;

8) ieroči un neatļauti priekšmeti;

9) pārskats par terorismu un

10) citi jautājumi un pasākumi, kas saistīti ar drošību un ko uzskata par atbilstīgiem, lai uzlabotu drošības izpratni.

Mācībās apgūstamo jautājumu loku var paplašināt, ievērojot aviācijas drošības vajadzības un tehnikas attīstību. Sākotnējais mācību laiks drošības kontroles darbiniekiem nav īsāks par Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ieteikto.

3. Drošības darbinieku atestācija

Drošības kontroles darbiniekiem jābūt dalībvalsts attiecīgās iestādes apstiprinātiem vai atestētiem.

4. Drošības darbinieku motivācija

Tiek sekmēti attiecīgi pasākumi, gādājot par to, lai drošības darbiniekiem būtu laba motivācija savus pienākumus izpildīt efektīvi.

12.3. Pārējie darbinieki

Gaisa kuģa apkalpes un lidostas darbinieku drošības mācību un izpratnes veidošanas programmu īsteno tūlīt pēc pieņemšanas darbā un regulāri attiecībā uz visiem lidostas un gaisa pārvadātāja gaisa kuģu apkalpju un lidostas darbiniekiem. Mācības veicina drošības izpratnes veidošanu, kā arī uzlabo esošās drošības sistēmas. Tajā ir šādas daļas:

1) drošības sistēmas un piekļūšanas kontrole;

2) drošība lidostā un lidojuma laikā;

3) pārmeklēšana pirms iekāpšanas;

4) bagāžas un kravas drošība;

5) gaisa kuģa drošība un pārmeklēšana;

6) ieroči un aizliegti priekšmeti;

7) pārskats par terorismu un

8) citi jautājumi un pasākumi, kas saistīti ar drošību un ko uzskata par atbilstīgiem, lai uzlabotu drošības izpratni.

Drošības mācību kursu visiem lidostas darbiniekiem un gaisa pārvadātāja darbiniekiem lidostā, kuri drīkst ieiet ierobežotas iekļuves drošības zonās, plāno vismaz trijām stundām klasē un vienai stundai ievadam praktiskajos darbos.

13. PAMATNOSTĀDNES ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM

Iekārtas, ko izmanto aviācijas drošības palielināšanai, apstiprina attiecīgā iestāde saskaņā ar vadlīnijām, kuras izklāstītas šajā nodaļā.

13.1. Metālu detektori

1. Arkveida metālu detektors

Arkveida metālu detektori, ko izmanto pasažieru pārmeklēšanai lidostās, atbilst šādām prasībām:

a) Drošība

i) iekārtas spēj atklāt sīkus dažādu metālu priekšmetus, ir jutīgākas pret melnajiem metāliem visos paredzamajos apstākļos;

ii) iekārtas var atklāt metāla priekšmetus neatkarīgi no to virziena un novietojuma detektora rāmja iekšpusē;

iii) iekārtu jutība viscaur detektora rāmja iekšpusē ir iespējami vienāda, tai jābūt stabilai, un tā regulāri jāpārbauda.

b) Prasības attiecībā uz darbību

Iekārtu darbību neietekmē apkārtējā vide.

c) Trauksmes signāls

Metāla atklāšanu uzrāda automātiski, neko neatstājot operatora ziņā (indikatori "Laist"/"Nelaist").

d) Vadības ierīces

i) Iekārtas un dzirdamā trauksmes signāla skaļumu var regulēt, lai tie atbilstu visām noteiktajām atklāšanas vajadzībām.

ii) Vadības ierīces atklāšanas līmeņu regulēšanai projektē tā, lai nepieļautu nesankcionētu iekļūšanu. Iestatījumi ir skaidri norādīti.

e) Kalibrēšana

Kalibrēšanas metodes nav pieejamas nepiederošām personām.

2. Rokas metālu detektori

Rokas metālu detektori, ko izmanto pasažieru pārmeklēšanai, atbilst šādām prasībām:

a) iekārta atklāj mazus metāla daudzumus, nenonākot tiešā saskarē ar priekšmetu, visos paredzamajos apstākļos;

b) iekārta atklāj gan melnos, gan krāsainos metālus;

c) detektora tinumu projektē tā, lai tas viegli un ļoti precīzi noteiktu atklātā metāla novietojumu;

d) iekārtu aprīko ar dzirdamiem un/vai redzamiem trauksmes indikatoriem.

13.2. Rentgena iekārtu standarti un testu metodes

1. Piemērojamība

a) Iekārtas

Šīs rentgena drošības iekārtu prasības un vadlīnijas attiecas uz visām rentgena iekārtām, kas veido attēlu, kuru operators var interpretēt. Tās attiecas uz parastajām rentgena iekārtām, kā arī EDS/EDDS, ko izmanto indikācijas režīmā.

b) Priekšmeti

Šīs rentgena drošības iekārtu prasības un vadlīnijas līdzīgi piemēro katram pārmeklējamam priekšmetam neatkarīgi no tā veida un lieluma. Visi gaisa kuģī iekraujamie pārmeklējamie priekšmeti jāpārbauda atbilstīgi šā pielikuma normām.

2. Darbības efektivitātes kritēriji

a) Drošība

Rentgena iekārtas nodrošina vajadzīgo atklāšanu, ko izsaka ar izšķiršanas spēju, caurskates spēju un atšķirtspēju, kam jānodrošina, ka gaisa kuģī nav aizliegtu priekšmetu.

b) Testi

Darbības efektivitāti vērtē, izmantojot piemērotas testu metodes.

c) Ekspluatācijas prasības

Rentgena iekārtas veido jebkura tāda priekšmeta pilnu attēlu, ko var izlaist caur rentgena iekārtu. Priekšmeta stūri attēlā nepazūd.

Redzamā priekšmeta attēla kropļojumi ir minimāli.

Lai iegūtu vislabākos attēlus, uz rentgena iekārtas slīdlentes ir atzīmēts, kur likt somas.

Kontrasts — rentgena iekārtas spēj parādīt uz ekrāna pustoņu skalas līmeņu grupas (skanēt mazākā attālumā).

Visas pārmeklējamā priekšmeta daļas ir redzamas ekrānā vismaz 5 sekundes. Turklāt operatoram ir iespēja apturēt slīdlenti un vajadzības gadījumā virzīt to pretējā virzienā, ja apskati nepieciešams turpināt.

Ekrāna lielums — monitora ekrāns ir pietiekami liels operatora vajadzībām (parasti 14 collas vai vairāk).

Ekrāna raksturlielumi: ekrāns nemirgo un tam ir vismaz 800 rindas (parasti 1024 × 1024 pikseļi, t. i., augstas izšķirtspējas monitors).

Ja izmanto divus monitorus, viens ir monohromisks.

Rentgenstaru iekārta vizuāli uzrāda materiālus, kurus ar to nevar caurskatīt.

Rentgena iekārta atšķir organiskas vielas no neorganiskām.

Sistēma atvieglo operatoram darbu, automātiski atklājot briesmas.

3. Apkope

Netiek izdarītas neatļautas izmaiņas, tostarp apkope vai remonts. Iekārtas aparatūrā vai programmatūrā nekas nav mainīts, nepārliecinoties, ka attēla kvalitāti tas neietekmē negatīvi.

Slīdlentes materiāla sastāvu nemaina, nepārliecinoties, ka tas neiespaido attēla kvalitāti.

Ja apkope vai modernizēšanas iespēja pieejama, izmantojot piekļuvi ar modemu, piekļuvi kontrolē un novēro.

--------------------------------------------------