Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32002D0358

Padomes lēmums (2002. gada 25. aprīlis), par ano vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā kioto protokola apstiprināšanu Eiropas kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

OV L 130, 15.5.2002, p. 1–3 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2002/358/oj

Related international agreement

32002D0358



Oficiālais Vēstnesis L 130 , 15/05/2002 Lpp. 0001 - 0003


Padomes lēmums

(2002. gada 25. aprīlis),

par ANO vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (2002/358/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā

(1) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (še turpmāk "Konvencija"), kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu 94/69/EK par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noslēgšanu [3], galīgais mērķis ir stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērš cilvēku bīstamo iejaukšanos klimata sistēmā;

(2) Konvencijas dalībvalstu konference savā pirmajā sesijā secināja, ka rūpnieciski attīstīto valstu apņemšanās līdz 2000. gadam censties individuāli vai kopīgi atjaunot oglekļa dioksīda un citu Konvencijai par ozona slāņa aizsardzību pievienotajā Monreālas Protokolā neiekļauto siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas 1990. gada līmenī nebija atbilstoša, lai sasniegtu Konvencijas ilgtermiņa mērķi – novērst cilvēku bīstamo iejaukšanos klimata sistēmā. Konference turpmāk vienojās uzsākt procesu, lai varētu atbilstoši rīkoties attiecībā uz laika posmu pēc 2000. gada, pieņemot protokolu vai citu juridisku aktu [4];

(3) šā procesa rezultātā 1997. gada 11. decembrī tika pieņemts Kioto Protokols, kas pievienots ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (še turpmāk "Protokols") [5];

(4) Konvencijas dalībvalstu konference savā ceturtajā sesijā nolēma pieņemt Buenosairesas rīcības plānu, lai panāktu vienošanos par Protokola pamatelementu īstenošanu dalībvalstu konferences sestajā sesijā [6];

(5) dalībvalstu konference savā atjaunotajā sestajā sesijā Bonnā no 2001. gada 19. līdz 27. jūlijam vienprātīgi vienojās par būtiskiem elementiem Buenosairesas rīcības plāna īstenošanai [7];

(6) dalībvalstu konference savā septītajā sesijā Marrākešā no 2001. gada 29. oktobra līdz 10. novembrim vienprātīgi pieņēma vairākus lēmumus, ar kuriem īsteno Bonnas nolīgumus [8];

(7) saskaņā ar 24. pantu Protokolu var sākt ratificēt, pieņemt vai apstiprināt valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kas to ir parakstījušas;

(8) Protokolā saskaņā ar 4. pantu paredzēts, ka tā dalībvalstis kopīgi pilda savas 3. pantā paredzētās saistības, rīkojoties saskaņā un kopā ar reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju;

(9) pēc tam, kad 1998. gada 29. aprīlī Ņujorkā tika parakstīts Protokols, Kopiena paziņoja, ka tā un tās dalībvalstis atbilstoši Protokola 4. pantam kopīgi pildīs savas attiecīgās saistības, kas paredzētas Protokola 3. panta 1. punktā;

(10) pieņemot lēmumu par savu saistību kopīgu pildīšanu atbilstoši Kioto Protokola 4. pantam, Kopiena un dalībvalstis saskaņā ar minētā panta 6. punktu un atbilstoši Protokola 24. panta 2. punktam ir solidāri atbildīgas par to, lai tiktu izpildīta Protokola 3. panta 1. punktā paredzētā Kopienas saistība kvantitatīvi samazināt emisijas. Līdz ar to atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantam dalībvalstīm ir pienākums individuāli un kopīgi veikt attiecīgus vispārīgus vai īpašus pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas rodas Kopienas iestāžu rīcības rezultātā, ieskaitot Protokolā paredzēto Kopienas saistību kvantitatīvi samazināt emisijas, lai veicinātu šīs saistības izpildi un lai atturētos no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt šīs saistības izpildi;

(11) visu turpmāko lēmumu juridisko pamatu saistībā ar turpmāko saistību apstiprinājumu Kopienā attiecībā uz emisijas samazināšanu noteiks attiecīgo lēmumu saturs un ietekme;

(12) Padome savos 1998. gada 16. jūnija secinājumos [9] panāca vienošanos par katras dalībvalsts ieguldījumu Kopienas vispārējās saistībās samazināt emisijas. Atsevišķas dalībvalstis izteica pieņēmumus par bāzes gada emisijām, kā arī par kopējām un koordinētām politikām un pasākumiem. Ieguldījumus diferencē, lai inter alia ņemtu vērā paredzēto ekonomikas pieaugumu, dažādus enerģijas veidus un attiecīgās dalībvalsts rūpniecības struktūru. Padome vienojās arī par to, ka vienošanās noteikumus iekļaus Padomes lēmumā par Kopienas veikto Protokola apstiprināšanu. Protokola 4. panta 2. punktā noteikts, ka Kopiena un tās dalībvalstis informē sekretariātu, kas izveidots ar Konvencijas 8. pantu, par minētās vienošanās noteikumiem savu ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas dienā. Kopienai un tās dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, lai Kopiena varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Protokolu, neierobežojot katras dalībvalsts atbildību pret Kopienu un citām dalībvalstīm attiecībā uz savu saistību izpildi;

(13) Kopienas un tās dalībvalstu bāzes gada emisijas netiks galīgi noteiktas pirms Protokola stāšanās spēkā. Ja minētās bāzes gada emisijas ir galīgi noteiktas un, vēlākais, līdz saistību perioda sākumam, Kopiena un tās dalībvalstis nosaka minētos emisiju līmeņus oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās atbilstoši procedūrai, kas minēta 8. pantā Padomes 1993. gada 24. jūnija Lēmumā 93/389/EEK par Kopienas uzraudzības mehānismu pār CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām [10];

(14) Eiropadomes sanāksmē Gēteborgā, 2001. gada 15. un 16. jūnijā vēlreiz tika apstiprināta Kopienas un tās dalībvalstu apņemšanās pildīt savas Protokolā paredzētās saistības un tika norādīts, ka Komisija līdz 2001. gada beigām sagatavos ratifikācijas priekšlikumu, lai Kopienai un tās dalībvalstīm būtu iespējams ātri izpildīt savas saistības, lai ratificētu Protokolu;

(15) Eiropadomes sanāksmē Lākenē, 2001. gada 14. un 15. decembrī tika apstiprināta Savienības apņemšanās nodrošināt savas saistības saskaņā ar Kioto Protokolu un savu vēlmi, lai protokols stātos spēkā pirms Johanesburgas pasaules sammita par noturīgu attīstību, kam jānotiek no 2002. gada 26. augusta līdz 4. septembrim;

(16) pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanai [11],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina 1998. gada 29. aprīlī Ņujorkā parakstīto Kioto Protokolu, kas pievienots ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (še turpmāk "Protokols").

Protokola teksts ir pievienots I pielikumā.

2. pants

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis kopīgi pilda savas Protokola 3. panta 1. punktā paredzētās saistības saskaņā ar tā 4. pantu un pilnībā ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. panta noteikumus.

Kvantitatīvas emisijas ierobežošanas un samazināšanas saistības, par ko vienojās Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, lai noteiktu attiecīgos emisijas līmeņus katrai no tām pirmajam kvantitatīvo emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību periodam no 2008. līdz 2012. gadam, ir izklāstītas II pielikumā.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu II pielikumā noteiktos emisijas līmeņus, kā noteikts atbilstoši šā lēmuma 3. pantam.

3. pants

Vēlākais, līdz 2006. gada 31. decembrim un saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka attiecīgos emisijas līmeņus Eiropas Kopienai un katrai dalībvalstij, kas izteikti oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās pēc galīgo bāzes gada emisiju rādītāju noteikšanas un pamatojoties uz II pielikumā noteiktajām saistībām kvantitatīvi ierobežot vai samazināt emisijas, ņemot vērā Protokola 5. panta 2. punktā minētās metodes no avotiem radušos antropogēno emisiju novērtēšanai un piesaisti, kā arī kārtību piešķirtā daudzuma aprēķināšanai atbilstoši Protokola 3. panta 7. un 8. punktam.

Eiropas Kopienai un katrai dalībvalstij piešķirtais daudzums ir vienāds ar attiecīgo emisijas līmeni, kas noteikts atbilstoši šim pantam.

4. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 93/389/EEK 8. pantu.

2. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. pants

1. Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā paziņot šo lēmumu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam saskaņā ar Protokola 4. panta 2. punktu.

2. Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas tajā pašā dienā, kad tiek izdarīts 1. punktā minētais paziņojums, deponēt apstiprināšanas dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram saskaņā ar Protokola 24. panta 1. punktu, lai izteiktu Kopienas piekrišanu uzņemties saistības.

3. Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas tajā pašā dienā, kad tiek izdarīts 1. punktā minētais paziņojums, deponēt II pielikumā norādīto kompetences deklarāciju atbilstoši Protokola 24. panta 3. punkta noteikumiem.

6. pants

1. Deponējot savus Protokola ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus, dalībvalstis vienlaicīgi savā vārdā paziņo šo lēmumu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam saskaņā ar Protokola 4. panta 2. punktu.

2. Dalībvalstis cenšas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai deponētu savus ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus vienlaicīgi ar Eiropas Kopienas un citu dalībvalstu ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentiem un, ja iespējams, ne vēlāk kā 2002. gada 1. jūnijā.

3. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2002. gada 1. aprīlī informē Komisiju par saviem lēmumiem ratificēt vai apstiprināt Protokolu vai, atbilstoši apstākļiem, par nepieciešamo procedūru pabeigšanas iespējamo datumu. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nosaka ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentu vienlaicīgas deponēšanas datumu.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2002. gada 25. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Rajoy Brey

[1] OV C 75 E, 26.3.2002., 17. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 6. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.

[4] Lēmums 1/CP.1: "Berlīnes mandāts: Pārbaude attiecībā uz Konvencijas 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu atbilstību, ieskaitot priekšlikumus, kas saistīti ar protokolu un lēmumiem par uzraudzību".

[5] Lēmums 1/CP.3: "ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola pieņemšana".

[6] Lēmums I/CP.4: "Buenosairesas rīcības plāns".

[7] Lēmums 5/CP.6: "Buenosairesas rīcības plāna īstenošana".

[8] Lēmumi 2-24/CP.7: "Marakešas līgums".

[9] I pielikums Eiropas Savienības Padomes 1998. gada 19. jūnija Dokumentam 9702/98, kas atspoguļo Vides padomes darba rezultātus 1998. gada 16. līdz 17. jūnijā.

[10] OV L 167, 9.7.1993., 31. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 1999/296/EK (OV L 117, 5.5.1999., 35. lpp.).

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

Top