32001R1936

Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001

(2001. gada 27. septembris),

ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Kopš 1997. gada 14. novembra Kopiena ir līgumslēdzēja puse Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā [3], (še turpmāk — "ICCAT Konvencija".

(2) ICCAT Konvencija paredz reģionālu sadarbību, lai saglabātu un pārvaldītu tunzivju un tunzivjveidīgo zivju resursus Atlantijas okeānā un blakusesošajās jūrās, izveidojot Starptautisku Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju (še turpmāk — "ICCAT") un pieņemot tādus ieteikumus par saglabāšanu un pārvaldību Konvencijas apgabalā, kas kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(3) ICCAT ir pieņēmusi vairākus ieteikumus, ar kuriem nosaka kontroles un uzraudzības pienākumus, jo īpaši par statistikas datu sagatavošanu un nosūtīšanu, ostu pārbaudēm, kuģu satelītnovērošanu, kuģu novērošanu un pārkraušanām, un trešo pušu pārbaudēm, kā arī kuģu bez valsts piederības pārbaudēm. Minētie ieteikumi ir kļuvuši obligāti Kopienai, un tādēļ tie būtu jāīsteno.

(4) Daži pienākumi ir pārņemti ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1351/1999, ar ko nosaka dažus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu ICCAT paredzēto pasākumu izpildi [4], un 22. panta 1. punktā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2742/1999, ar ko nosaka Kopienas ūdeņos un — Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, piemērojamās dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un zvejas nosacījumus 2000. gadam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 66/98 [5]. Skaidrības labad minētie pasākumi būtu jāapvieno vienā regulā, atceļot un aizstājot bijušās regulas.

(5) Zinātniskās pētniecības mērķiem Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem būtu jāuzliek par pienākumu ievērot instrukcijas, kas iekļautas "Darbības rokasgrāmatā par tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistiku un paraugu ņemšanu, ko veic Atlantijas okeānā", kuru izdevusi ICCAT.

(6) Kopiena ir apstiprinājusi Nolīgumu par Indijas okeāna tunzivju komisijas (še turpmāk — "IOTC") izveidi [6]; Nolīgums veido noderīgu sistēmu starptautiskās sadarbības nostiprināšanai, lai saglabātu un racionāli izmantotu Indijas okeāna tunzivis un saistītās sugas, izveidojot IOTC un pieņemot tādus ieteikumus par saglabāšanu un pārvaldību tās kompetencē esošajā apgabalā, kas kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm. Kopienai būtu jāpiemēro IOTC pieņemtie kontroles pasākumi.

(7) IOTC ir pieņēmusi ieteikumu par tādas informācijas reģistrēšanu un apmaiņu, kas attiecas uz tropu tunzivīm. Šis ieteikums ir saistošs Kopienai, kurai tādēļ tas būtu jāīsteno.

(8) Kopienai ir zvejas intereses Klusā okeāna austrumu daļā, un tā sākusi procedūru, lai pievienotos Amerikas Tropisko tunzivju komisijai (še turpmāk — "IATTC"). Līdz pievienošanās brīdim, un saskaņā ar tās sadarbības prasībām, kas rodas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, tai būtu jāpiemēro IATTC pieņemtie kontroles pasākumi.

(9) Kopiena, kas ir parakstījusi Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu [7], ar Lēmumu 1999/386/EK [8] ir nolēmusi to piemērot uz laiku līdz tā apstiprināšanai, un tādēļ tai būtu jāpiemēro nolīgumā paredzētie kontroles pasākumi.

(10) Dalībvalstīm būtu attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti piemērojamie kontroles pasākumi, ko paredzējušas IOTC, IATTC un kas paredzēti Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu.

(11) Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamu kontroles sistēmu [9], piemēro zvejas darbībai un visām ar to saistītām darbībām teritorijā un jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, tostarp Kopienas zvejas kuģu darbībām trešo valstu ūdeņos vai atklātā jūrā, neierobežojot zvejas nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm, vai starptautiskās konvencijas, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

(12) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirtās izpildvaras īstenošanai [10],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Ar šo regulu nosaka kontroles un pārbaudes pasākumus saistībā ar tādu tālu migrējošu zivju sugu krājumu zveju, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, un tos piemēro kuģiem, kuri peld ar dalībvalstu karogu un ir reģistrēti Kopienā (še turpmāk — Kopienas zvejas kuģi), un darbojas kādā no 2. pantā minētajām zonām.

2. pants

Zonas

Šajā regulā nosaka šādas jūras zonas:

a) 1. zona:

Visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras, kas iekļautas ICCAT Konvencijas apgabalā, kurš precizēts minētās konvencijas I pantā.

b) 2. zona:

Visi Indijas okeāna ūdeņi, kuri iekļauti kompetences apgabalā, kas noteikts IOTC izveides nolīguma II pantā.

c) 3. zona:

Visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kuri iekļauti apgabalā, kas noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu III pantā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a) "kāpšana uz klāja": viena vai vairāku pilnvarotu inspektoru kāpšana uz zvejas kuģa klāja organizācijas kompetencē esošajā apgabalā, lai veiktu pārbaudi;

b) "pārkraušana": jebkura tālu migrējošu zivju un/vai šādu zivju produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa klāja uz citu kuģi jūrā vai ostā, minētos produktus pie izkraušanas nereģistrējot ostas valstī;

c) "izkraušana krastā": jebkura tālu migrējošu zivju un/vai šādu zivju produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa klāja ostā vai uz zemes;

d) "pārkāpums": jebkura paredzama zvejas kuģa darbība vai bezdarbība, kas reģistrēta pārbaudes ziņojumā un dod nopietnu pamatu aizdomām par to noteikumu pārkāpumu, kuri paredzēti šajā regulā vai jebkurā citā regulā, kas pārņem kādu ieteikumu, ko pieņēmusi reģionāla organizācija attiecībā uz kādu no 2. pantā norādītajām zonām;

e) "tādas valsts kuģis, kas nav līgumslēdzēja puse": kuģis, kas novērots un identificēts kā tāds, kas iesaistīts zvejas darbībās kādā no 2. pantā minētajām zonām un peld ar tādas valsts karogu, kas nav attiecīgo reģionālo organizāciju līgumslēdzēja puse;

f) "kuģis bez valsts piederības": kuģis, attiecībā uz ko ir pamatots iemesls aizdomām, ka tam nav valstiskās piederības.

I NODAĻA

KONTROLES UN PĀRBAUDES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 1. ZONĀ

1. iedaļa

Kontroles pasākumi

4. pants

Paraugu ņemšana no loma

1. Paraugu ņemšanu no loma veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1543/2000, ar ko izveido Kopienas sistēmu to datu vākšanai un pārvaldībai, kas vajadzīgi, lai vadītu kopējo zivsaimniecības politiku [11], un prasībām, kas izklāstītas "Lauka rokasgrāmatā par Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistiku un paraugu ņemšanu" (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads).

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Paziņojums par nozveju

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai gada nominālās nozvejas datus (ICCAT noteiktais I uzdevums) par tām sugām, kas norādītas II pielikumā, un Komisija tos savukārt nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Lai izpildītu ICCAT prasības, datu pārraide no dalībvalstīm Komisijai notiek ne vēlāk kā:

nākamā gada 1. martā: provizoriskas tāmes par visu gadu,

nākamā gada 15. aprīlī: galīgās tāmes.

2. Dalībvalstis ik gadus līdz 31. jūlijam nosūta ICCAT izpildsekretariātam, garantējot elektronisku pieeju Komisijai, šādus datus (ICCAT noteiktais II uzdevums):

a) nozvejas un zvejas intensitātes datus par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem;

b) jebkurus to rīcībā esošus datus par I pielikumā uzskaitīto zivju sugu nozveju sporta zvejas laikā.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

Informācija par haizivju nozveju

1. Dalībvalstis nosūta ICCAT izpildsekretariātam, garantējot elektronisku pieeju Komisijai, jebkurus pieejamos datus par haizivju nozveju un tirdzniecību.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

Nedeklarētā nozveja

Tādu saldētu ziemeļu tunzivju un lielacu tunzivju produktu importa gadījumā, ko nozvejojuši āķu zvejas kuģi, kuru kopējais garums ir lielāks par 24 m, dalībvalstis pēc Komisijas lūguma savāc un pārbauda pēc iespējas vairāk informāciju par importu un visu saistīto informāciju, piemēram, kas attiecas uz kuģu nosaukumiem, to reģistrāciju un īpašniekiem, nozvejotajām sugām un to svaru, zvejas zonu un eksporta vietu.

8. pants

Kuģu novērošana

1. Šajā pantā "novērošana" ir jebkura novērošana, ko veic dalībvalsts kuģis, gaisa kuģis vai kompetenta iestāde, kas atbild par pārbaudēm jūrā, attiecībā uz:

- kuģi bez valsts piederības, kas, iespējams, zvejo I pielikumā uzskaitītās sugas,

- vai kuģi, kas peld ar citas līgumslēdzējas puses karogu un, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus,

- vai kuģi, kas peld ar tās puses, kas nav līgumslēdzēja puse, vienības vai zvejas vienības karogu un, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus.

2. Novērojumu ieraksta novērošanas veidlapas paraugā un, ja iespējams, sniedz visu informāciju, ko paredzēts sniegt minētajā veidlapā. Tai var pievienot kuģa fotogrāfijas.

3. Novērošanas veidlapas tūlīt nosūta novērotāja dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas tās tūlīt nosūta Komisijai, kura informē novērotā kuģa karoga valsti. Komisija tūlīt nosūta novērošanas veidlapas ICCAT izpildsekretariātam.

4. Dalībvalsts, kas no kādas līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes saņem novērojumus par tāda kuģa darbību, kas peld ar tās karogu, tūlīt paziņo datus par novērojumiem un visu attiecīgo informāciju Komisijai, kura šo informāciju savlaicīgi paziņo izpildsekretariātam izskatīšanai Atbilstības komitejā.

5. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi nosūta savai iestādei jebkuru informāciju par kuģiem, par kuriem pieņem, ka tie zvejo lielacu tunzivis Konvencijas apgabalā, un kuri nav iekļauti ICCAT izpildsekretariāta sastādītajā sarakstā. Dalībvalstis minētos novērojumus pēc iespējas drīzāk dara zināmus Komisijai, kura informē ICCAT izpildsekretariātu.

6. Sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu šo pantu attiecībā uz formu, un prasības attiecībā uz novērošanas veidlapām, kas minētas 2. punktā, pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

9. pants

Gada ziņojums

1. Līdz katra gada 15. jūnijam dalībvalstis nosūta Komisijai valsts ziņojumu, izmantojot ICCAT pieņemto formu un iekļaujot a) informāciju par satelītnovērošanas sistēmas ieviešanu un b) "ICCAT deklarāciju tabulu" par katru zvejas darbību, kam pievieno komentārus, inter alia, par ICCAT noteikto pielaides robežu pārkāpšanu attiecībā uz dažu sugu minimālajiem izmēriem un veikto vai veicamo darbību. Dalībvalstis dara arī zināmu, kā tiek reglamentēta I pielikumā uzskaitīto zivju sugu sporta zveja, un sniedz sīku informāciju par jebkurām pārkraušanas darbībām, kurās bijuši iesaistīti tās kuģi iepriekšējā gadā.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. iedaļa

Ostas pārbaudes procedūras

10. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Lai veiktu pārbaudes pienākumus savās ostās, dalībvalstis norīko inspektorus, kuri atbild par I pielikumā minēto sugu pārkraušanas un izkraušanas krastā uzraudzību un pārbaudi.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai pārbaude būtu nediskriminējoša un saskaņā ar ICCAT ostu pārbaudes noteikumiem.

3. Ostas valsts, inter alia, var pārbaudīt dokumentus, zvejas rīkus un lomu uz zvejas kuģiem, ja tie ir brīvprātīgi iebraukuši tās ostās vai kuģu stacijās atklātā jūrā.

11. pants

Inspektori

1. Dalībvalstis katram ICCAT inspektoram izsniedz speciālu identifikācijas dokumentu, ko viņš glabā un uzrāda pirms pārbaudes veikšanas. Sīku informāciju par kartīti nosaka saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu savu inspektoru sarakstu, tā nosūtīšanai uz ICCAT izpildsekretariātu.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai ICCAT inspektori izpildītu savus uzdevumus atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti ICCAT ostu pārbaudes noteikumos. Inspektori ir pakļauti savas valsts kompetentās iestādes operatīvajai kontrolei, un viņi tai atskaitās par savu darbību.

12. pants

Pārbaudes procedūras

1. Dalībvalstis nodrošina, lai to ICCAT inspektori:

- veicot pārbaudes, pēc iespējas mazāk traucētu kuģa darbībai un neradītu kaitējumu zivju kvalitātei,

- sagatavotu pārbaudes ziņojumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto procedūru, un nosūtītu to savai iestādei.

2. Inspektoriem ir tiesības pārbaudīt visas zonas, kuģa klājus un telpas, lomus (pārstrādātus un nepārstrādātus), zvejas rīkus, aprīkojumu un jebkurus dokumentus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai pārbaudītu atbilstību ICCAT pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem, tostarp kuģa žurnālu un konosamentus, ja runa ir par bāzes kuģiem un kravas pārvadātājiem.

3. Inspektori paraksta savu ziņojumu kapteiņa klātbūtnē, kuram ir tiesības pievienot vai likt pievienot jebkuru informāciju, ko viņš uzskata par būtisku, un parakstīt to. Inspektors norāda kuģa žurnālā, ka pārbaude ir veikta.

13. pants

Kapteiņa pienākumi pārbaudes laikā

Kopienas kuģu kapteiņi:

a) neiebilst pret pārbaudēm, ko valsts vai ārvalstu ostās veic pilnvaroti inspektori, necenšas viņus iebiedēt vai radīt šķēršļus viņu darba gaitā, un garantē viņu drošību;

b) sadarbojas kuģa pārbaudē, ko veic saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām, un tādēļ sniedz savu atbalstu;

c) sagādā inspektoriem līdzekļus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu zonas, kuģa klājus un telpas, lomus (pārstrādātus vai nepārstrādātus), zvejas rīkus, aprīkojumu un visus dokumentus, tostarp zvejas žurnālus un konosamentus.

14. pants

Procedūra pārkāpuma gadījumā

1. Ja ICCAT inspektoram ir nopietns iemesls uzskatīt, ka kāds zvejas kuģis ir iesaistīts darbībā, kuras laikā tiek pārkāpti ICCAT pieņemtie saglabāšanas pasākumi, tad viņš:

a) reģistrē pārkāpumu pārbaudes ziņojumā;

b) veic visas vajadzīgās darbības, lai saglabātu pierādījumus par minēto pārkāpumu;

c) tūlīt nosūta pārbaudes ziņojumu savai iestādei.

2. Pārbaudītāja dalībvalsts tūlīt nosūta pārbaudes ziņojuma oriģinālu Komisijai, kura to tūlīt nosūta pārbaudītā kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei kopā ar kopiju ICCAT izpildsekretariātam,.

15. pants

Pasākumi pēc pārkāpumiem

1. Ja ICCAT līgumslēdzēja puse vai cita dalībvalsts paziņo kādai dalībvalstij, ka kuģis, kurš peld ar tās karogu, izdarījis pārkāpumu, tad tā ātri rīkojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai iegūtu un pārbaudītu pierādījumus, veiktu nepieciešamo izmeklēšanu un, ja iespējams, pārbaudītu kuģi.

2. Katra dalībvalsts nosauc iestādi, kura ir pilnvarota saņemt pierādījumus par pārkāpumu, un dara Komisijai zināmu tās nosaukumu, adresi un citu kontaktinformāciju.

3. Karoga dalībvalsts informē Komisiju, kas savukārt informē ICCAT izpildsekretariātu, par sodiem, kas uzlikti, un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz attiecīgajiem kuģiem.

16. pants

Režīms, ko piemēro pārbaudes ziņojumiem

1. Katra dalībvalsts citu dalībvalstu un citu līgumslēdzēju pušu ICCAT inspektoru sagatavotajiem ziņojumiem piešķir tādu pašu vērtību kā savu inspektoru sastādītajiem ziņojumiem.

2. Katra dalībvalsts sadarbojas ar attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem veicinot tiesas prāvas vai citas prāvas, kuras rodas no ziņojuma, ko iesniedzis ICCAT inspektors atbilstoši ICCAT ostu pārbaudes noteikumiem.

3. iedaļa

Kuģi bez valsts piederības un tādas valsts kuģi, kas nav līgumslēdzēja puse

17. pants

Pārkraušana

1. Kopienas zvejas kuģi nedrīkst pārkraut I pielikumā uzskaitīto sugu zivis no kuģiem, kuriem nav valsts piederības vai kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav līgumslēdzēja puse, un kuriem nav sadarbības puses, vienības vai zvejas vienības statusa.

2. ICCAT pieņemto sadarbības pušu, vienību un zvejas vienību sarakstu Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. Līdz katra gada 15. septembrim dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par I pielikumā minēto sugu zivju pārkraušanu, kas veikta iepriekšējā gadā starp kuģiem, kuri peld ar to karogu, un kuģiem, kas peld ar tādas valsts karogu, kura nav līgumslēdzēja puse, un bauda sadarbības puses, vienības vai zvejas vienības statusu. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam.

18. pants

Zvejas darbību kontroles pasākumi

1. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras pārstāvis ir bijis uz klāja un/vai pārbaudījis kuģi bez valsts piederības, tūlīt informē Komisiju par pārbaudes rezultātiem un jebkuru darbību, ko tā veikta atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem. Komisija minēto informāciju pēc iespējas drīzāk nosūta ICCAT izpildsekretariātam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka katru kuģi bez valsts piederības vai tādas valsts kuģi, kura nav līgumslēdzēja puse, tam iebraucot norādītajā ostā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28. panta e) punkta 2) apakšpunkta nozīmē, pārbauda to kompetentā iestāde. Līdz pārbaudes beigām kuģa lomus nedrīkst izkraut krastā vai pārkraut.

3. Ja pārbaude atklāj, ka uz kuģa klāja ir resursi, uz ko attiecas spēkā esošie ICCAT ieteikumi, tad attiecīgā dalībvalsts aizliedz to izkraušanu krastā vai pārkraušanu.

4. Šā panta 3. punktā minēto aizliegumu nenosaka, ja pārbaudītā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis kompetentajai iestādei pierāda, ka:

a) loms, kas atrodas uz klāja, tika nozvejots ārpus zonas; vai

b) loms, kas atrodas uz klāja, tika nozvejots, nepārkāpjot spēkā esošos saglabāšanas pasākumus.

19. pants

Dalībvalstu pilsoņi

Katra dalībvalsts tiktāl, ciktāl to atļauj tās valsts tiesību akti, cenšas atturēt savus pilsoņus no dalības tādas valsts, kas nav līgumslēdzēja puse, darbībās, kuras ir pretrunā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izpildi.

II NODAĻA

KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 2. ZONĀ

20. pants

Vispārīgie noteikumi

Katra dalībvalsts veic vajadzīgās darbības, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu, ievērotu zonā piemērojamos pasākumus.

21. pants

Novērojumi

1. Kopienas kuģu kapteiņi, kam ir atļauts zvejot zonā, nosūta savai valsts iestādei savus novērojumus par tādas valsts, kas nav līgumslēdzēja puse, kuģiem, par kuriem ir aizdomas vai ir zināms, ka tie tajā zonā zvejo lielacu, dzeltenspuru vai svītrainās tunzivis.

2. Dalībvalstis minēto informāciju cik vien iespējams drīz nosūta Komisijai, kas to nosūta Indijas okeāna tunzivju komisijai (IOTC).

III NODAĻA

KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 3. ZONĀ

22. pants

Vispārīgie noteikumi

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu, ievērotu Kopienas tiesību aktos pārņemtos IATTC pasākumus un piemērojamos Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pasākumus.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Šīs regulas 4. panta 2. punkta, 5. panta 3. punkta, 6. panta 2. punkta, 8. panta 6. punkta un 9. panta 2. punkta izpildei vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

24. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja apstiprina savu reglamentu.

25. pants

1. Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1351/1999.

2. Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 2742/1999 22. panta 1. punktu.

3. Atsauces uz atcelto regulu (EK) Nr. 1351/1999 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās būtu jālasa saskaņā ar III pielikumā izklāstīto korelācijas tabulu.

26. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 27. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Landuyt

[1] OV C 62 E, 27.2.2001., 79. lpp

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 28. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.

[4] OV L 162, 26.6.1999., 6. lpp.

[5] OV L 341, 31.12.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2765/2000 (OV L 321, 19.12.2000., 5. lpp.).

[6] OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

[7] OV L 132, 27.5.1999., 1. lpp.

[8] OV L 147, 12.6.1999., 23. lpp.

[9] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2846/98 (OV L 358, 31.12.1998., 5. lpp.).

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[11] OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ŠAJĀ REGULĀ MINĒTO ZIVJU SUGU SARAKSTS

- Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

- Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus

- Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

- Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

- Pelamīda: Sarda sarda

- Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

- Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

- Mazā tunzivs: Euthynnus spp.

- Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

- Fregates makreļtunzivs: Auxis spp.

- Sparīda: Bramidae

- Marlīnes: Tetrapturus spp.; Makaira spp.

- Buriniekzivs: Istiophorus spp.

- Zobenzivs: Xiphias gladius

- Skumbrijlīdakas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.

- Delfīnzivs; parastā delfīnzivs: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis.

- Haizivs: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Rhincodon typus; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae

- Vaļveidīgie (vaļi un cūkdelfīni): Physeteridae; Belaenopteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ZIVJU SUGU SARAKSTS, KAS JĀPAZIŅO STARPTAUTISKAJAI ATLANTIJAS TUNZIVJU SAGLABĀŠANAS KOMISIJAI (ICCAT)

Nosaukums latīņu valodā | Parastais nosaukums |

Thunnus thynnus | Ziemeļu tunzivs |

Thunnus maccoyii | Dienvidu tunzivs |

Thunnus albacares | Dzeltenspuru tunzivs |

Thunnus alalunga | Garspuru tunzivs |

Thunnus obesus | Lielacu tunzivs |

Thunnus atlanticus | Melnspuru tunzivs |

Euthynnus alletteratus | Atlantijas plankumainā tunzivs |

Katsuwonus pelamis | Svītrainā tunzivs |

Sarda sarda | Pelamīda |

Auxis thazard | Fregates makreļtunzivs |

Orcynopsis unicolor | Parastā (vienkrāsas/baltā) pelamīda |

Acanthocybium solandri | Svītrainā makrele |

Scomberomorus maculatus | Austrumu plankumainā makrele |

Scomberomorus cavalla | Karaliskā makrele |

Istiophorus albicans | Buriniekzivs |

Makaira indica | Melnās marlīnes |

Makaira nigricans | Atlantijas zilās marlīnes |

Tetrapturus albidus | Atlantijas baltās marlīnes |

Xiphias gladius | Zobenzivs |

Tetrapturus pfluegeri | Marlīnes |

Scomberomorus tritor | Rietumāfrikas makrele |

Scomberomorus regalis | Rietumatlantijas makrele |

Auxis rochei | Lodes makreļtunzivs |

Scomberomorus brasiliensis | Brazīlijas makreles |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1351/1999 | Šī regula |

1., 2., 3. pants | 8. pants |

4. pants | 18. pants |

5. pants | 17. pants |

--------------------------------------------------