31997L0070

Padomes Direktīva 97/70/EK

(1997. gada 11. decembris),

ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā minēto procedūru [3],

(1) tā kā Kopienas rīcības mērķis jūras transporta jomā būtu uzlabot jūras drošību;

(2) tā kā 1993. gada 2. aprīlī pieņēma Torremolinas protokolu, kas attiecas uz 1977. gada Torremolinas Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību, še turpmāk "Torremolinas protokols";

(3) tā kā šā protokola ieviešana Kopienas līmenī attiecībā uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu vai darbojas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, vai izkrauj savu lomu dalībvalsts ostā, palielinās šādu zvejas kuģu drošību, jo dažādu valstu tiesību akti neprasa tādu drošības līmeni, kādu nosaka protokols; tā kā šāds kopējs drošības līmenis, saskaņojot valstu atšķirīgās drošības prasības, nodrošinās to, ka zvejas kuģiem, kas darbojas tajā pašā rajonā, būs vienāda līmeņa konkurence, nepazeminot drošības standartus;

(4) tā kā, jo īpaši paturot prātā iekšējā tirgus izmērus, Kopienas līmeņa rīcība ir visefektīvākā, lai noteiktu kopēju drošības līmeni zvejas kuģiem visā Kopienā;

(5) tā kā Padomes direktīva ir piemērots tiesību akts, jo tā paredz sistēmu drošības standartu vienotai un obligātai piemērošanai dalībvalstīs, ļaujot katrai dalībvalstij noteikt to īstenošanas formas un metodes, kas ir vispiemērotākās tās iekšējai sistēmai;

(6) tā kā vairākas svarīgas Torremolinas protokola nodaļas attiecas tikai uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks; tā kā protokola ierobežota piemērošana Kopienas līmenī tikai šādiem kuģiem radītu drošības līmeņa atšķirības starp šiem kuģiem un mazākiem zvejas kuģiem, kuru garums ir no 24 līdz 45 metriem, un tādēļ radītu konkurences izkropļojumus;

(7) tā kā minētā protokola 3. panta 4. punkts nosaka, ka katra puse precizē, kuri no tās noteikumiem, attiecībā uz kuriem kuģa garuma ierobežojums ir lielāks nekā 24 metri, pilnībā vai daļēji būtu jāpiemēro zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, bet mazāks nekā noteiktais garuma ierobežojums, un kuriem ir tiesības kuģot ar šīs puses karogu; tā kā šā protokola 3. panta 5. punkts nosaka, ka puses cenšas noteikt vienotus standartus šiem zvejas kuģiem, kas darbojas tajā pašā reģionā;

(8) tā kā, lai palielinātu drošību un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, jāīsteno mērķis piemērot šīs direktīvas drošības noteikumus visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks un kuri darbojas Kopienas zvejas zonās, neatkarīgi no karoga, ar kuru tie kuģo; tā kā tas jāīsteno zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešo valstu karogiem un darbojas kādas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā vai izkrauj lomu dalībvalsts ostā, saskaņā ar starptautisku tiesību aktu vispārējiem noteikumiem;

(9) tā kā jāturpina piemērot attiecīgi to Padomes direktīvu noteikumi, kas pieņemtas saskaņā ar Kopienas sociālo politiku;

(10) tā kā visu šo iemeslu dēļ dalībvalstīm jauniem un vajadzības gadījumā esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks, būtu jāpiemēro Torremolinas protokola pielikuma noteikumi, ņemot vērā šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītus attiecīgus noteikumus; tā kā dalībvalstīm būtu jāpiemēro arī Torremolinas protokola pielikuma IV, V, VII un IX nodaļas noteikumi, kas grozīti ar šīs direktīvas II pielikumu, visiem jauniemkuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, bet mazāks nekā 45 metri un kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu;

(11) tā kā tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz reģionu īpašiem apstākļiem, piemēram, ģeogrāfiskiem un klimatiskiem apstākļiem, var būt pamatotas III pielikumā minētās īpašās prasības; tā kā šādas prasības ir izstrādātas darbībai attiecīgi ziemeļu un dienvidu zonās;

(12) tā kā, lai turpmāk paaugstinātu drošības līmeni, kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, būtu jāatbilst IV pielikumā minētām īpašām prasībām;

(13) tā kā zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešo valstu karogiem, nebūtu jāļauj darboties dalībvalstu iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā vai izkraut lomu dalībvalstu ostās un tā konkurēt ar kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ja vien to karoga valsts nav apstiprinājusi, ka tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem;

(14) tā kā aprīkojums, kas atbilst Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīvas 96/98/EK par kuģu aprīkojumu [4] prasībām, ja tas uzstādīts uz zvejas kuģiem, būtu automātiski jāatzīst par atbilstīgu īpašiem noteikumiem, kas šajā direktīvā izvirzīti šādam aprīkojumam, jo Direktīvas 96/98/EK prasības ir vismaz vienādas ar Torremolinas protokola un šīs direktīvas prasībām;

(15) tā kā dalībvalstīs varētu būt vietēji apstākļi, kas pamato īpašu drošības pasākumu piemērošanu visiem zvejas kuģiem, kuri darbojas dažos rajonos; tā kā tās var arī uzskatīt par lietderīgu pieņemt atbrīvojumus no Torremolinas protokola pielikuma noteikumiem vai tiem līdzvērtīgas prasības; tā kā dalībvalstīm būtu jābūt tiesībām pieņemt šādus pasākumus, ko pakļauj pārbaudei saskaņā ar komitejas procedūru;

(16) tā kā pašreiz nav vienotu starptautisku tehnisku standartu zvejas kuģiem attiecībā uz to korpusa izturību, galvenajiem mehānismiem un palīgmehānismiem, elektriskām un automātiskām iekārtām; tā kā šādus standartus var noteikt saskaņā ar atzītu organizāciju vai valstu administrāciju noteikumiem;

(17) tā kā, lai kontrolētu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un stāšanos spēkā, dalībvalstīm būtu jāveic pārbaudes un jāizdod atbilstības apliecības zvejas kuģiem, kas atbilst šīs direktīvas īpašajām prasībām;

(18) tā kā, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu piemērošanu, saskaņā ar Torremolinas protokola 4. pantā noteikto procedūru zvejas kuģi būtu jāpakļauj ostas valsts kontrolei; tā kā dalībvalsts var veikt pārbaudes arī uz trešo valstu zvejas kuģiem, kas nedarbojas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā un neizkrauj lomu dalībvalsts ostās, ja tie atrodas šīs dalībvalsts ostā, lai pārliecinātos par to, ka tie atbilst šim protokolam, ja reiz tas ir stājies spēkā;

(19) tā kā komitejai, kurā ir dalībvalstu pārstāvji, ir jāpalīdz Komisijai efektīvi piemērot šo direktīvu; tā kā šo uzdevumu var veikt komiteja, kas izveidota saskaņā ar 12. pantu Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvā 93/75/EEK par obligātām prasībām kuģiem, kas plāno atstāt Kopienas ostas vai atstāj tās un pārvadā bīstamas vai piesārņojumu veicinošas kravas [5];

(20) tā kā, lai nodrošinātu šīs direktīvas saskanīgu ieviešanu, ar komitejas starpniecību var pielāgot dažus noteikumus, lai ņemtu vērā attiecīgas pārmaiņas starptautiskā līmenī;

(21) tā kā saskaņā ar Torremolinas protokolu par šo direktīvu būtu jāinformē Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO);

(22) tā kā, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu ieviešanu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā sankciju sistēma, ko piemēro gadījumā, ja tiek lauzti konkrētās valsts noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

1. Šīs direktīvas mērķis ir noteikt drošības standartus jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, ciktāl uz tiem attiecas Torremolinas protokola pielikums, un

- kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, vai

- kuri darbojas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, vai

- kuri izkrauj krastā savu lomu dalībvalsts ostā.

Šī direktīva neattiecas uz izklaides kuģiem, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību.

2. Šī direktīva neierobežo noteikumus, kas paredzēti Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvā 89/391/EEK par pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā [6], tās atsevišķās direktīvas un jo īpaši Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvu 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) [7].

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1. "zvejas kuģis" vai "kuģis" ir ikviens kuģis, kas aprīkots vai izmantots komerciālos nolūkos zivju zvejai vai citu jūras dzīvo resursu iegūšanai;

2. "jauns zvejas kuģis" ir zvejas kuģis:

a) attiecībā uz kuru 1999. gada 1. janvārī vai pēc tam ir noslēgts līgums par būvniecību vai nozīmīgiem pārbūves darbiem, vai

b) attiecībā uz kuru būvniecības vai nozīmīgu pārbūves darbu līgums ir noslēgts līdz 1999. gada 1. janvārim un šie darbi ir pabeigti trīs vai vairāk gadus pēc minētās dienas, vai

c) attiecībā uz kuru, ja nav noslēgts būvniecības līgums, 1999. gada 1. janvārī vai pēc tam:

- ir ielikts kuģa ķīlis, vai

- ir sākušies ar konkrēto kuģi saistīti būvniecības darbi, vai

- ir sākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no visu korpusa konstrukciju aprēķinātās masas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;

3. "esošais zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis;

4. "Torremolinas protokols" ir Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977. gada Starptautisko zvejas kuģu drošības konvenciju kopā ar tā grozījumiem;

5. "sertifikāts" ir sertifikāts, kas apliecina 6. pantā minēto atbilstību;

6. "garums", ja vien nav noteikts citādi, ir 96 % no kuģa pilna garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no teorētiskā borta augstuma, mērot no ķīļa līnijas, vai kuģa garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz šīs ūdenslīnijas, ja šis garums ir lielāks. Kuģiem, kas projektēti ar galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras mēra garumu, jābūt paralēlai konstruētajai ūdenslīnijai;

7. "darboties" nozīmē zvejot zivis vai iegūt citus jūras dzīvos resursus vai zvejot un pārstrādāt tos, neierobežojot tiesības šķērsot teritoriālo jūru bez šāda nolūka, un brīvi kuģot 200 jūdžu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

8. "atzīta organizācija" ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar 4. pantu Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīvā 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā [8].

3. pants

Vispārīgas prasības

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka Torremolinas protokola pielikuma noteikumus piemēro attiecīgajiem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ja vien šīs direktīvas I pielikums neparedz citādi.

Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, esošiem zvejas kuģi ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam jāatbilst attiecīgām Torremolinas protokola pielikuma prasībām.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka tās Torremolinas protokola pielikuma IV, V, VII un IX nodaļas prasības, kas attiecas uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks, piemēro arī jauniem kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks un kuri kuģo ar to karogu, ja vien šīs direktīvas II pielikumā nav noteikts citādi.

3. Dalībvalstis tomēr nodrošina to, ka kuģi, kas kuģo ar to karogu un darbojas īpašos rajonos, atbilst III pielikumā minētiem noteikumiem attiecībā uz īpašiem rajoniem.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas kuģo ar to karogu, atbilst IV pielikumā izklāstītām īpašām drošības prasībām.

5. Dalībvalstis aizliedz zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, darboties to iekšējos ūdeņos vai teritoriālajos ūdeņos vai izkraut lomu to ostās, ja vien karoga valsts administrācija nav apliecinājusi minēto kuģu atbilstību 1., 2., 3. un 4. punktā un 5. pantā minētajām prasībām.

6. Kuģu aprīkojumu, kas uzskaitīts Direktīvas 96/98/EK A1 pielikumā un atbilst tās prasībām, ja tas ir uzstādīts uz zvejas kuģa tā, lai atbilstu šīs direktīvas noteikumiem, automātiski uzskata par atbilstīgu šādiem noteikumiem neatkarīgi no tā, vai šie noteikumi paredz, ka šis aprīkojums ir jāapstiprina un karoga valsts administrācijai par to jāveic pārbaudes.

4. pants

Īpašas prasības, atvieglojumi un ekvivalenti

1. Ja dalībvalsts vai dalībvalstu grupa uzskata, ka dažos gadījumos īpaši vietēji apstākļi vai kuģa dati prasa īpašus drošības pasākumus attiecībā uz zvejas kuģiem, kas darbojas īpašā rajonā, un ja pierāda vajadzību pēc šādiem pasākumiem, dalībvalstis saskaņā ar 4. punktā paredzēto procedūru var paredzēt šādus īpašus drošības pasākumus, lai ņemtu vērā vietējus apstākļus, piemēram, ūdeņiem, kuros šie kuģi darbojas, raksturīgos dabas un klimata apstākļus, reisu garumu vai kuģu īpašības, piemēram, to konstrukciju materiālus.

Pieņemtos pasākumus pievieno III pielikumam.

2. Dalībvalstis piemēro Torremolinas protokola pielikuma 1. nodaļas 3. noteikuma 3. punkta prasības, lai paredzētu pasākumus, kas ietver atvieglojumus, ievērojot šā panta 4. punktā izklāstīto procedūru.

3. Saskaņā ar Torremolinas protokola pielikuma 1. nodaļas 4. noteikuma 1. punkta dalībvalstis var paredzēt pasākumus, kas pieļauj ekvivalentus, ievērojot šā panta 4. punktā izklāstīto procedūru.

4. Dalībvalsts, kas izmanto 1., 2. un 3. punkta noteikumus, ievēro šādu procedūru:

a) dalībvalsts paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā plāno pieņemt, ieskaitot vajadzīgās ziņas, lai apliecinātu, ka drošība ir uzturēta pietiekami augstā līmenī;

b) ja sešos mēnešos no paziņojuma iesniegšanas dienas saskaņā ar 9. pantā izklāstīto procedūru pieņem lēmumu, ka ierosinātie pasākumi nav pamatoti, minētajai dalībvalstij var prasīt grozīt vai nepieņemt ierosinātos pasākumus;

c) pieņemtos pasākumus precizē konkrētās valsts attiecīgos tiesību aktos un paziņo Komisijai, kas par visiem to datiem informē pārējās dalībvalstis;

d) ikvienu šādu pasākumu piemēro visiem zvejas kuģiem, kas darbojas tajos pašos noteiktajos apstākļos, bez diskriminācijas atkarībā no to karoga vai īpašnieka pilsonības;

e) pasākumus, kas minēti 2. punktā, piemēro tikai tik ilgi, kamēr zvejas kuģis darbojas noteiktajos apstākļos.

5. pants

Projektēšanas, būves un ekspluatācijas standarti

Zvejas kuģa korpusa, galveno mehānismu un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu projektēšanas, būves un ekspluatācijas standarti atbilst noteikumiem, kas ir spēkā kuģa būvniecības pabeigšanas dienā un ko klasifikācijas nolūkā ir precizējusi atzīta organizācija vai ko izmanto administrācija.

Attiecībā uz jauniem kuģiem šie noteikumi saskan ar Direktīvas 94/57/EK 14. panta 2. punktā izklāstīto procedūru un nosacījumiem.

6. pants

Apsekojumi un sertifikāti

1. Dalībvalstis zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un atbilst 3. un 5. panta prasībām, izdod sertifikātu, kas apliecina minēto kuģu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem, kopā ar aprīkojuma sarakstu un atbrīvojuma sertifikātiem atkarībā no apstākļiem. Atbilstības sertifikāta, aprīkojuma saraksta un atbrīvojuma sertifikāta forma ir tāda, kā paredzēts V pielikumā. Sertifikātus izdod karoga valsts administrācija vai atzīta organizācija, kas darbojas tās vārdā, pēc sākotnējā apsekojuma, ko veic vai nu pašas karoga valsts administrācijas īpaši inspektori vai atzītas organizācijas īpaši inspektori, vai tādas dalībvalsts īpaši inspektori, kuru karoga valsts ir pilnvarojusi veikt apsekojumus, saskaņā ar Torremolinas protokola pielikuma 1. nodaļas 6. noteikuma 1. punkta a) apakšpunktu.

2. Sertifikātu derīguma termiņi, kas minēti 1. punktā, nepārsniedz Torremolinas protokola pielikuma 1. nodaļas 11. noteikumā paredzētos termiņus. Sertifikāta pagarinājumu izdod pēc tam, kad ir veiktas periodiski apsekojumi saskaņā ar Torremolinas protokola pielikuma 1. nodaļas 6. noteikumu.

7. pants

Kontroles noteikumi

1. Uz zvejas kuģiem, kas darbojas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajos ūdeņos vai izkrauj lomu tās ostās un kas nav zvejas kuģi, kuri kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, attiecina dalībvalsts kontroli saskaņā ar Torremolinas protokola 4. pantu un bez diskriminācijas atkarībā no īpašnieka karoga vai pilsonības, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šai direktīvai.

2. Uz zvejas kuģiem, kas nedarbojas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajos ūdeņos, neizkrauj lomu dalībvalsts ostās un kuģo ar citas dalībvalsts karogu, attiecina dalībvalsts kontroli, kad tie atrodas tās ostās, saskaņā ar Torremolinas protokola 4. pantu un bez diskriminācijas atkarībā no īpašnieka karoga vai pilsonības, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šai direktīvai.

3. Uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, nedarbojas dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajos ūdeņos un neizkrauj lomu dalībvalsts ostās, attiecina dalībvalsts kontroli, kad tie atrodas tās ostās, saskaņā ar Torremolinas protokola 4. pantu, lai pārliecinātos par to atbilstību Torremolinas protokolam, kad tas ir stājies spēkā.

8. pants

Pielāgojumi

Saskaņā ar 9. pantā izklāstīto procedūru:

a) var pieņemt un noformēt noteikumus, kas domāti:

- to Torremolinas protokola pielikuma noteikumu saskaņotai interpretācijai, kuri ir atsevišķu līgumslēdzēju pušu pārziņā, ciktāl ir vajadzīgs, lai nodrošinātu to saskanīgu ieviešanu Kopienā,

- šīs direktīvas īstenošanai, nepaplašinot tās darbības jomu.

b) Var pielāgot šīs direktīvas 2., 3., 4., 6. un 7. pantu un grozīt tās pielikumus, lai šīs direktīvas mērķiem piemērotu Torremolinas protokola turpmākus grozījumus, kas stājušies spēkā pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

9 pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 93/75/EEK 12. panta 1. punktu.

2. Ja izdara atsauci uz šo pantu, piemēro šādu procedūru:

a) Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt saskaņā ar jautājuma steidzamību. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts tādiem lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.

b) Komisija pieņem plānotos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu.

c) Ja plānotie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija bez kavēšanās iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja astoņas nedēļas pēc vēršanās pie Padomes tā nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.

10. pants

Paziņojums SJO

Padomes prezidentvalsts un Komisija informē SJO par šīs direktīvas pieņemšanu, izdarot atsauci uz Torremolinas protokola 3. panta 5. punktu.

11. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmu, ko piemēro, ja nav ievēroti attiecīgās valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīs sankcijas piemēro. Šādas paredzētas sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

12. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs līdz 1999. gada 1. janvārim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Pieņemot šos aktus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par tiem informē pārējās dalībvalstis.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1997. gada 11. decembrī

Padomesvārdā —

priekšsēdētājs

M. Delvaux-Stehres

[1] OV C 292, 4.10.1996., 29. lpp.

[2] OV C 66, 3.3.1997., 31. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1997. gada 24. aprīļa atzinums (OV C 150, 19.5.1997., 30. lpp.), Padomes 1997. gada 30. jūnija kopējā nostāja (OV C 246, 12.8.1997., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1997. gada 6. novembra lēmums (OV C 358, 24.11.1997).

[4] OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.

[5] OV L 247, 5.10.1993., 19. lpp. Direktīvas jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 96/39/EK (OV L 196, 7.8.1996., 7. lpp.).

[6] OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

[7] OV L 307, 13.12.1993., 1. lpp.

[8] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Torremolinas protokola pielikuma noteikumu pielāgošana, lai piemērotu Padomes Direktīvas 97/70/EK 3. panta 1. punktu

I NODAĻA: VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2. noteikums: Definīcijas

"Jauns kuģis" 1. punktā ir jāaizvieto ar definīciju "jauns zvejas kuģis", kas ietverta šīs direktīvas 2. pantā.

V NODAĻA: UGUNSDROŠĪBA, UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANA, UGUNSDZĒSĪBA UN UGUNSGRĒKA LIKVIDĒŠANA

2. noteikums: Definīcijas

2. punkta "Standarta ugunsdrošības tests" beigās izdarāmi šādi grozījumi attiecībā uz temperatūras standartlīkni:

"… laika-temperatūras standartlīkni nosaka, velkot plūdenu līkni caur krāsns iekšējās temperatūras šādiem punktiem:

Sākotnējā krāsns iekšējā temperatūra | 20 °C |

Pēc pirmajām piecām minūtēm | 576 °C |

Pēc 10 minūtēm | 679 °C |

Pēc 15 minūtēm | 738 °C |

Pēc 30 minūtēm | 841 °C |

Pēc 60 minūtēm | 945 °C." |

VII NODAĻA: GLĀBŠANAS LĪDZEKĻI UN RISINĀJUMI

1. noteikums: Piemērošana

2. punktu groza šādi:

"Arī esošiem kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks, piemēro 13. un 14. noteikumu ar nosacījumu, ka administrācija var līdz 1999. gada 1. februārim atlikt šo noteikumu prasību piemērošanu."

13. noteikums: Glābšanas radioaprīkojums

2. punktu groza šādi:

"Administrācija var piekrist, ka līdz 1999. gada 1. februārim uz esošiem kuģiem atrodas divpusējas UĪV radiotelefona sakaru iekārtas, kas neatbilst darbības standartiem, kurus pieņēmusi atzīta organizācija, ar noteikumu, ka administrācija pārliecinās, ka tās ir saderīgas ar apstiprinātu divpusēju UĪV radiotelefona sakaru iekārtu."

IX NODAĻA: RADIOSAKARI

1. noteikums: Piemērošana

1. punkta otro teikumu groza šādi:

"Attiecībā uz esošiem kuģiem administrācija tomēr var līdz 1999. gada 1. februārim atlikt prasību piemērošanu."

3. noteikums: Atbrīvojumi

2. punkta c) apakšpunktu groza šādi:

"ja līdz 2001. gada 1. februārim pilnībā pārtrauks kuģa darbību."

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Torremolinas protokola pielikuma IV, V, VII un IX nodaļas noteikumu pielāgošana saskaņā ar protokola 3. panta 4. punktu, lai tos piemērotu jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks

IV NODAĻA: MEHĀNISMI UN ELEKTROIEKĀRTAS, UN MAŠĪNTELPAS, KURAS PERIODISKI ATSTĀJ BEZ UZRAUDZĪBAS

1. noteikums: Piemērošana

Groza šādi:

"Ja vien nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks."

7. noteikums: Sakari starp stūres māju un mašīntelpu

Papildina ar šo:

"Paredz divus atsevišķus sakaru līdzekļus … no kuriem viens ir mašīntelpas telegrāfs, izņēmums - administrācija var piekrist, ka uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, ja dzinēju darbību tieši kontrolē no stūres mājas, izmanto citādus sakaru līdzekļus nekā dzinēju telpas telegrāfu."

8. noteikums: Dzinēju darbības kontrole no stūres mājas

1. punkta d) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"… vai kontroles telpa. Administrācija var piekrist, ka uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, kontroles stacija mašīntelpā ir tikai avārijas stacija, ja no stūres mājas veic pietiekamu uzraudzību un kontroli."

16. noteikums: Galvenais elektroenerģijas avots

1. punkta b) apakšpunktu papildina ar šo:

"… ar apstādinātām iekārtām. Tomēr uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, ja apstājas viens no ģeneratoriekārtu komplektiem, ir jānodrošina tikai to ierīču darbība, kas ir būtiskas kuģa virzībai un drošībai."

17. noteikums: Avārijas elektroenerģijas avots

punktā iestarpina šādu tekstu:

"Uzstāda akumulatora bateriju, kas aprīkota saskaņā ar šo noteikumu un ir citāda nekā baterijas, kuras uzstādītas radio raidītājam un uztvērējam uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri…"

22. noteikums: Trauksmes sistēma

2. punkta a) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"Trauksmes sistēma.. piemērotā vietā. Administrācija tomēr var atļaut, ka uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, sistēma ar skaņas un gaismas signālu palīdzību var norādīt katru atsevišķu trauksmes funkciju tikai stūres mājā."

2. punkta b) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks, trauksmes sistēma ir savienota …"

2. punkta c) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks, kuģa mehāniķa izsaukšana…"

V NODAĻA: UGUNSDROŠĪBA, UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANA UN DZĒŠANA

2. noteikums: Definīcijas

14. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

"… ne vairāk kā 375 kW"

.

C DAĻA

Virsrakstu aizvieto ar šādu tekstu:

"C DAĻA — UGUNSDROŠĪBAS PASĀKUMI UZ KUĢIEM, KURU GARUMS IR 24 METRI VAI LIELĀKS, BET MAZĀKS NEKĀ 60 METRI"

35. noteikums: Ugunsdzēsības sūkņi

Iekļauj šādu daļu:

"Neatkarīgi no V nodaļas 35. noteikuma 1. punkta prasībām paredz vismaz divus ugunsdzēsības sūkņus."

8. punktu papildina ar šādu tekstu:

"…vai 25 m3/h, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielākais."

40. noteikums: Ugunsdzēsības iekārtas mašīntelpās

1. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

"… ne mazāk kā 375 kW…"

VII NODAĻA: GLĀBŠANAS LĪDZEKĻI UN IERĪCES

1. noteikums: Piemērošana

1. punktu groza šādi:

"1. Ja vien nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks."

5. noteikums: Glābšanas laivu un plostu un dežūrlaivu skaits

1. Šādi izsaka 3. punkta sākumu:

"Kuģi, kuru garums ir mazāks nekā 75 metri, bet ir 45 metri vai lielāks, atbilst šādām prasībām:"

2. Pievieno šādu jaunu 3.a punktu:

"3.a Kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, aprīko ar:

a) glābšanas laivām un plostiem, kuru kopējā ietilpība ir pietiekama, lai uzņemtu vismaz 200 % no to personu kopskaita, kas atrodas uz kuģa. Šo glābšanas laivu un plostu pietiekamu daudzumu, lai uzņemtu vismaz visas uz kuģa esošās personas, var nolaist no katras kuģa puses; un

b) dežūrlaivu, izņemot gadījumus, ja administrācija piekrīt, ka šāda prasība nav vajadzīga kuģa izmēru vai manevrētspējas dēļ, meklēšanas un glābšanas dienestu un meteoroloģisko brīdinājuma sistēmu tuvas pieejamības dēļ vai tādēļ, ka kuģis darbojas rajonos, kuriem nav raksturīgi bargi laika apstākļi vai darbības sezonas apstākļi."

3. Šādi groza 4. punkta sākumu:

"4. Tā vietā, lai atbilstu 2. punkta a) apakšpunkta, 3. punkta a) apakšpunkta un 3.a punkta a) apakšpunkta prasībām, kuģi var pārvadāt…".

10. noteikums: Glābšanas riņķi

1. 1. Šādi groza 1. punkta b) apakšpunktu:

"sešus glābšanas riņķus uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 75 metri, bet ir 45 metri vai lielāks;".

2. 2. Iekļauj šādu jaunu 1. punkta c) apakšpunktu:

"c) četri glābšanas riņķi uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri."

13. noteikums: Glābšanas radioaprīkojums

Iekļauj šādu jaunu 1.a punktu:

"1.a Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, šādu aparātu skaitu tomēr var samazināt līdz diviem, ja administrācija uzskata par nevajadzīgu prasību pārvadāt trīs šādus aparātus, ņemot vērā kuģa darbības rajonu un uz kuģa nodarbināto personu skaitu;"

.

14. noteikums: Radiolokācijas atstarotāji

Papildinaar šādu tekstu beigās:

"… katrā glābšanas laivā vai plostā. Uz katra kuģa, kura garums ir mazāks nekā 45 metri, pārvadā vismaz vienu radiolokācijas atstarotāju."

IX NODAĻA: RADIOSAKARI

1. noteikums: Piemērošana

1. punkta pirmo teikumu groza šādi:

"1. Ja vien nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, un esošiem kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks."

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Reģionāli un vietēji noteikumi (3. panta 3. punkts un 4. panta 1. punkts)

A. "Ziemeļu" reģiona noteikumi

1. Piemērošanas rajons

Ja vien citur nav norādīts citādi, ūdeņi uz ziemeļiem no robežas, kas norādīta šim pielikumam pievienotajā kartē, izņemot Baltijas jūru. Šo robežu nosaka paralēle ar 62° ziemeļu platuma no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4° rietumu garuma, tālāk pa meridiānu ar 4° rietumu garuma līdz 60°30' ziemeļu platuma, tālāk pa paralēli ar 60°30' ziemeļu platuma līdz 5° rietumu garuma, tālāk pa meridiānu ar 5° rietumu garuma līdz 60° ziemeļu platuma, tālāk pa paralēli ar 60° ziemeļu platuma līdz 15° rietumu garuma, tālāk pa meridiānu ar 15° rietumu garuma līdz 62° ziemeļu platuma, tālāk pa paralēli ar 62° ziemeļu platuma līdz 27° rietumu garuma, tālāk pa meridiānu ar 27° rietumu garuma līdz 59° ziemeļu platuma un tālāk pa paralēli ar 59° ziemeļu platuma uz rietumiem.

2. Definīcijas

"Blīvs dreifējošais ledus" ir ledus, kas klāj 8/10 no jūras virsmas vai lielāku virsmas platību.

3. III nodaļas 7. noteikuma 1. punkts (Ekspluatācijas nosacījumi)

Papildus īpašiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas minēti III nodaļas 7. noteikuma 1. punktā, apsver arī šādus ekspluatācijas nosacījumus:

e) ekspluatācijas nosacījumus, kas minēti b), c) vai d) apakšpunktā, lai kurš no tiem rada zemākos lielumus noturības parametriem, kas ietverti 2. noteikumā uzskaitītajos noturības kritērijos, aprēķina, ņemot vērā kuģa apledojumu, saskaņā ar III nodaļas 8. noteikumu;

f) attiecībā uz seineriem: atgriešanās no zvejas vietām ar zvejas piederumiem, bez loma un ar 30 % krājumu, degvielas utt., ņemot vērā kuģa apledojumu, saskaņā ar III nodaļas 8. noteikumu.

4. III nodaļas 8. noteikums (Kuģa apledojums)

Īpašās prasības, kas minētas III nodaļas 8. noteikumā, un īpašos padomus, ko Torremolinas konference norādījusi 2. ieteikumā, piemēro attiecīgajā reģionā, t.i., arī ārpus robežām, kas norādītas minētajam ieteikumam pievienotajā kartē.

Neatkarīgi no III nodaļas 8. noteikuma 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām noturības aprēķinos attiecībā uz kuģiem, kas darbojas rajonā uz ziemeļiem no 63° ziemeļu platuma starp 28° rietumu garuma un 11° rietumu garuma, ņem vērā šādus kuģa apledojuma rādītājus:

a) 40 kilogrami uz kvadrātmetru uz atklātajiem klājiem un kāpnēm;

b) 10 kilogrami uz kvadrātmetru attiecībā uz kuģa katra sāna projektēto sānu laukumu virs ūdens līmeņa.

5. VII nodaļas 5. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts (Glābšanas laivu un plostu un dežūrlaivu skaits un tipi)

Neatkarīgi no VII nodaļas 5. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkta, 3. punkta b) apakšpunkta un 3.a punkta zvejas kuģiem, kuru korpuss ir būvēts, lai saskaņā ar Torremolinas protokola pielikuma II nodaļas 1/2 noteikumu atbilstu atzītas organizācijas standartiem attiecībā uz darbību ūdeņos ar blīvu dreifējošo ledu, dežūrlaivas/glābšanas laivas, kas paredzētas 2. punkta b) apakšpunktā, 3. punkta b) apakšpunktā vai 3.a punkta b) apakšpunktā, ir ar vismaz daļēji segtas (kā minēts VII nodaļas 18. noteikumā), un to ietilpība ir pietiekama, lai uzņemtu visas personas, kas ir uz kuģa.

6. VII nodaļas 9. noteikums (Hidrotērpi un siltuma aizsarglīdzekļi)

Neatkarīgi no VIInodaļas9. noteikuma prasībām katrai uz kuģa esošai personai paredz atbilstoša izmēra apstiprinātu hidrotērpu, kas atbilst VIInodaļas25. noteikuma prasībām, ieskaitot pasākumus, kuri attiecas uz šo noteikumu un uzskaitīti šā pielikuma 1.8. punktā.

7. VII nodaļas 14. noteikums (Radiolokācijas atstarotājs)

Papildus B daļas VII nodaļas noteikumiem katru glābšanas laivu, dežūrlaivu un glābšanas plostu pastāvīgi aprīko ar apstiprinātu radiolokācijas atstarotāju, kas var darboties 9 GHz frekvenču joslā.

8. VII nodaļas 25. noteikums (Hidrotērpi)

Neatkarīgi no VIInodaļas25. noteikuma nosacījumiem visi hidrotērpi, kas paredzēti šā pielikuma 1.6. punktā, ir izgatavoti no materiāla, kam raksturīgas izolācijas īpašības, un atbilst VII nodaļas24. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkta i) daļas peldspējas prasībām. Tie atbilst arī visām citām attiecīgām VIInodaļas25. noteikuma prasībām.

9. X nodaļas 3. noteikuma 7. punkts (Radiolokācijas iekārtas)

Neatkarīgi no Xnodaļas3. noteikuma 7. punkta prasībām katru kuģi, kura garums ir 24 metri vai lielāks, aprīko ar radiolokācijas iekārtu, kam piekrīt administrācijai. Šī radiolokācijas iekārta var darboties 9 GHz frekvencē.

10. X nodaļas 5. noteikums (Signalizēšanas ierīces)

Papildus Xnodaļas5. noteikuma prasībām, katru kuģi, ja tas darbojas ūdeņos, kur var būt dreifējošais ledus, aprīko ar vismaz vienu prožektoru, kura apgaismošanas spēja ir tāda, kas nodrošina vismaz 1 lx apgaismojumu 750 metru attālumā.

B. "Dienvidu" reģiona noteikumi

1. Piemērošanas rajoni

Vidusjūra un piekrastes rajoni, kas ir 20 jūdzes no Spānijas un Portugāles krastiem un ietilpst Atlantijas okeāna vasaras zonā, kura atzīmēta "Zonu un sezonālo rajonu kartē" II pielikumā 1996. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi [1] tās jaunākajā redakcijā.

2. VII nodaļas 9. noteikuma 1. punkts (Hidrotērpi)

Ņemot vērā VII nodaļas9. noteikuma 4. punkta prasības, 1. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

"

Kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, hidrotērpu skaitam nav jābūt lielākam kā divi.

"

3. IX nodaļas 1. noteikums (Radiosakari)

Pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

"Šī nodaļa attiecas arī uz jauniem kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, ja rajonam, kurā tie darbojas, pietiekamu atbalstu sniedz krasta stacija, kas darbojas saskaņā ar SJO pamatplānu.".

ZIEMEĻU RAJONS

+++++ TIFF +++++

[1] 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi, ko 1966. gada 5. aprīlī pieņēma Starptautiskā konference par kravas zīmi, kas pēc Starpvaldību jūrniecības konsultatīvās organizācijas ielūguma notika Londonā.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Īpašas drošības prasības (3. panta 4. punkts)

II NODAĻA: KONSTRUKCIJA, ŪDENSNECAURLAIDĪBA UN APRĪKOJUMS

Pievieno šādus jaunus noteikumus:

"16. noteikums: Darba klāji, kas atrodas virsbūves iekšpusē

1. Šādus klājus aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu, kuras jauda ir pietiekama, lai atbrīvotos no mazgāšanas ūdens un zivju iekšām.

2. Visasatveres, kas vajadzīgas zvejošanai, aprīko ar aizvēršanas ierīcēm, ko ātri un efektīvi var aizvērt viens cilvēks.

3. Ja uz šādiem klājiem izvieto lomu, lai to sagatavotu vai apstrādātu, lomu novieto aizžogojumā. Šādi aizžogojumi atbilst III nodaļas 11. noteikumam. Ierīko efektīvu drenāžas sistēmu. Paredz atbilstīgu aizsardzību pret netīšu ūdens ieplūšanu uz darba klāja.

4. No šādiem klājiem paredz vismaz divas izejas.

5. Darba telpas griestu tīrais augstums visos punktos ir ne mazāks kā divi metri.

6. Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina gaisa maiņu vismaz sešas reizes stundā.

17. noteikums: Iegrimes zīmes

1. Visiem kuģiem uz priekšvadņa un pakaļgala abās pusēs ir iegrimes zīmes decimetros.

2. Šādas zīmes ir izvietotas, cik vien iespējams tuvu perpendikuliem.

18. noteikums: Tvertnes, kas paredzētas zivju glabāšanai saldētā (RSW) vai atdzesētā (CSW) jūras ūdenī

1. Ja izmanto saldētā vai atdzesētā jūras ūdens tvertnes vai līdzīgas tvertņu sistēmas, šādas tvertnes aprīko ar atsevišķu pastāvīgi uzstādītu ierīci jūras ūdens uzpildīšanai un iztukšošanai.

2. Ja šādas tvertnes paredzēts izmantot arī sauso kravu pārvadāšanai, tvertnes aprīko ar atsūknēšanas sistēmu un atbilstošiem līdzekļiem, lai novērstu ūdens iekļūšanu no atsūknēšanas sistēmas tvertnēs."

.

III NODAĻA: NOTURĪBA UN AR TO SAISTĪTĀS JŪRASSPĒJAS

9. noteikums: Sānsveres tests

Pievieno šādu jaunu 4. punktu:

"4. Sānsveres testu un III nodaļas 9. noteikuma 1. punktā paredzēto parametru noteikšanu veic vismaz ik pēc katriem 10 gadiem."

IV NODAĻA: MEHĀNISMI UN ELEKTROIEKĀRTAS UN MAŠĪNTELPAS, KURAS PERIODISKI ATSTĀJ BEZ UZRAUDZĪBAS

13. noteikums: Stūres iekārta

10. punktam pievieno šādu tekstu:

"Ja šis enerģijas avots ir elektrisks, avārijas elektroenerģijas avots spēj apkalpot palīglīdzekļus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes."

16. noteikums: Galvenais elektroenerģijas avots

Pievieno šādu jaunu 3. punktu:

"3. Navigācijas gaismas, ja tās ir tikai elektriskas, apgādā caur tām domātu atsevišķu sadales skapi, un paredz piemērotus līdzekļus šādu gaismu uzraudzībai."

17. noteikums: Avārijas elektroenerģijas avots

Neatkarīgi no 2. punkta, kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai lielāks, avārijas elektroenerģijas avots var apkalpot iekārtas, kas uzskaitītas minētajā noteikumā, ne mazāk kā astoņas stundas.

V NODAĻA: UGUNSDROŠĪBA, UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANA UN DZĒŠANA

22. noteikums: Ugunsdzēsības iekārtas mašīntelpās

Neatkarīgi no šā noteikuma prasībām visās A kategorijas mašīntelpās ierīko stacionāru ugunsdzēsības iekārtu.

40. noteikums: Ugunsdzēsības iekārtas mašīntelpās

Neatkarīgi no šā noteikuma prasībām visās A kategorijas mašīntelpās ierīko stacionāru ugunsdzēsības iekārtu.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTA, ATBRĪVOJUMA SERTIFIKĀTA UN APRĪKOJUMA SARAKSTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------