31993L0105

Komisijas Direktīva 93/105/EK

(1993. gada 25. novembris),

ar ko nosaka VII D pielikuma saturu, kurā ir ietverta informācija, kas jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā, kura minēta 12. pantā direktīvā, ar ko septīto reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 93/72/EEK [2], un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK noteikumiem par jebkuru jaunu vielu, ko laiž tirgū, ir jāpaziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sagatavojot paziņojumu, kurā iekļauj noteiktu informāciju, tostarp arī tehnisko dokumentāciju; tā kā minētās direktīvas 12. pants nosaka, ka jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz polimēru tehnisko dokumentāciju;

tā kā tehniskajā dokumentācijā ir jāiekļauj polimēru testu apraksts, kas satur nepieciešamās ziņas, lai varētu novērtēt varbūtējos riska faktorus cilvēkiem un dabas videi;

tā kā, lai izvairītos no liekiem testiem, ir ieteicams apvienot polimērus grupās un tādējādi paredzēt, ka jātestē tikai reprezentatīvi grupas pārstāvji; tā kā šādi izlases veida testi arī turpmāk nodrošinās augstu aizsardzības līmeni;

tā kā saīsinātā testu apraksta (STA) sagatavošana dažiem lielmolekulāriem polimēriem ir zinātniski pamatota un ieteicama;

tā kā ir jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem var noteikt tos lielmolekulāros polimērus, attiecībā uz kuriem saīsinātais testu apraksts ir pietiekams;

tā kā minētajiem kritērijiem ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis cilvēkiem un dabas videi, tajā pašā laikā mudinot ražotājus arī turpmāk radīt jaunus un arvien labākus polimērus;

tā kā, ņemot vērā ierobežoto pieredzi, kas gūta, paziņojot par polimēriem, un nepilnīgās zināšanas par šo vielu radīto apdraudējumu, var izrādīties, ka stingrie kritēriji, pēc kuriem nosaka STA polimērus, ir jāpārskata, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, gatavojot paziņojumus saskaņā ar jaunām konkrētām prasībām šajā direktīvā;

tā kā šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 29. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas pielikumu ietver Direktīvas 67/548/EEK VII pielikumā kā VII D pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis pieņem un publicē vajadzīgos noteikumus, lai līdz 1993. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības, un par to uzreiz informē Komisiju.

2. Dalībvalstīm pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka procedūru, kas jāievēro, izdarot šādas atsauces.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1993. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Yannis paleokrassas

[1] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

[2] OV L 258, 16.10.1993., 29. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

VII D PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TEHNISKO DOKUMENTĀCIJU ("PAMATSARAKSTU"), KAS IETVERTA 12. PANTĀ MINĒTAJOS PAZIŅOJUMOS

A. Šajā pielikumā

- "homopolimērs" ir polimērs, ko veido viena veida monomēru vienības,

- "kopolimērs" ir polimērs, ko veido vismaz divu dažādu monomēru veidu vienības,

- "polimērs, kam var piemērot saīsinātu testu aprakstu", jeb "STA polimērs" ir polimērs, kas atbilst C.2. punktā noteiktajiem kritērijiem,

- "polimēru grupa" ir tādu polimēru (homopolimēru vai kopolimēru) grupa, kas savstarpēji atšķiras pēc vidējās skaitliskās molekulmasas vai pēc sastāva, jo tiem ir atšķirīgs dažādu monomēru vienību īpatsvars. Šādas vidējās skaitliskās molekulmasas vai sastāva atšķirības nerodas nejaušu tehnoloģisko svārstību dēļ, bet ir panāktas, apzināti mainot tehnoloģiskos apstākļus, pašai tehnoloģijai paliekot nemainīgai,

- "Mn" ir vidējā skaitliskā molekulmasa,

- "M" ir molekulmasa.

B. Iedalījums grupās

Lai nebūtu jāveic liekus testus, ir iespējams apvienot polimērus grupās.

Šāds iedalījums paredz testēt reprezentatīvus grupas pārstāvjus, kuru:

- homopolimēri atšķiras pēc Mn, vai

- sastāvs ir mainīgs, bet kopolimēru Mn ir puslīdz pastāvīga, vai

- Mn ir mainīga, bet kopolimēru sastāvs ir puslīdz pastāvīgs, un Mn > 1000.

Atsevišķos gadījumos, ja reprezentatīvie pārstāvji atšķiras pēc savas iedarbības, kas ir atkarīga no Mn vai sastāva svārstībām, papildus jātestē arī citi reprezentatīvie grupas pārstāvji.

C. Ziņas, kas ir jāiekļauj 12. pantā minētajā tehniskajā dokumentācijā

Ja nav tehniski iespējams sniegt kādas ziņas vai tas būtu lieki zinātnisku apsvērumu dēļ, ir jābūt skaidram pamatojumam, ko apstiprina kompetentās iestādes.

Vērtējot polimēra īpašības, var ņemt vērā pieejamo informāciju, kas raksturo monomēra(-u) īpašības.

Neskarot Direktīvas 67/548/EEK 3. panta 1. punkta noteikumus, testi jāveic saskaņā ar kompetento starptautisko organizāciju atzītajām un ieteiktajām metodēm, ja šādi ieteikumi pastāv.

Jānorāda organizācija vai organizācijas, kas ir atbildīgas par pētījumu veikšanu.

C.1. POLIMĒRI, KAM PIEMĒRO STANDARTA TESTU APRAKSTU

C.1.1. Polimēri, kuru piegādes Kopienas tirgū >= 1 t gadā vai kuru kopējais daudzums >= 5 t

Papildus 7. panta 1. punktā minētajām ziņām un testiem, kas noteikti VII A pielikumā, par katru polimēru ir jāsniedz šādas ziņas:

1. VIELAS RAKSTUROJUMS

1.2.1. Vidējā skaitliskā molekulmasa

1.2.2. Molekulmasas sadalījums (MMS)

1.2.3. Polimēru veidojošie izejmonomēri un izejvielas un to koncentrācija

1.2.4. Gala grupas un reaģētspējīgas funkcionālās grupas un to biežums

1.3.2.1. Reakcijā neiesaistītie monomēri

1.3.3.1. Reakcijā neiesaistīto monomēru procentuālais daudzums

2. ZIŅAS PAR VIELU

2.1.1.5. Ziņas par to, vai radītais polimērs ir bioloģiski noārdāms, norādot vajadzīgos datus

3. VIELAS FIZIKĀLĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

3.6.1. Ekstrahējamība ūdenī

Neskarot Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 1. punktu, atsevišķos gadījumos papildus jātestē, piemēram:

- gaismizturība, ja polimērs nav īpaši gaismizturīgs,

- ilglaicīgā ekstrahējamība (ekstrakcijas tests); atkarībā no šā testa rezultātiem dažreiz atbilstīgi jātestē iegūtais ekstrakts.

C.1.2. Polimēri, kuru piegādes Kopienas tirgū < 1 t gadā vai kuru kopējais daudzums < 5 t, bet >= 100 kg gadā vai kuru kopējais daudzums >= 500 kg

Papildus 8. panta 1. punktā minētajām ziņām un testiem, kas noteikti VII B pielikumā, par katru polimēru ir jāsniedz šādas ziņas.

1. VIELAS RAKSTUROJUMS

1.2.1. Vidējā skaitliskā molekulmasa

1.2.2. Molekulmasas sadalījums (MMS)

1.2.3. Polimēru veidojošie izejmonomēri un izejvielas un to koncentrācija

1.2.4. Gala grupas un reaģētspējīgas funkcionālās grupas un to biežums

1.3.2.1. Reakcijā neiesaistītie monomēri

1.3.3.1. Reakcijā neiesaistīto monomēru procentuālais daudzums

2. ZIŅAS PAR VIELU

2.1.1.5. Ziņas par to, vai radītais polimērs ir bioloģiski noārdāms, norādot vajadzīgos datus

3. VIELAS FIZIKĀLĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

3.6.1. Ekstrahējamība ūdenī

C.1.3. Polimēri, kuru piegādes Kopienas tirgū < 100 kg gadā vai kuru kopējais daudzums < 500 kg

Papildus 8. panta 2. punktā minētajām ziņām un testiem, kas noteikti VII C pielikumā, par katru polimēru ir jāsniedz šādas ziņas:

1. VIELAS RAKSTUROJUMS

1.2.1. Vidējā skaitliskā molekulmasa

1.2.2. Molekulmasas sadalījums (MMS)

1.2.3. Polimēru veidojošie izejmonomēri un izejvielas un to koncentrācija

1.2.4. Gala grupas un reaģētspējīgas funkcionālās grupas un to biežums

1.3.2.1. Reakcijā neiesaistītie monomēri

1.3.3.1. Reakcijā neiesaistīto monomēru procentuālais daudzums

2. ZIŅAS PAR VIELU

2.1.1.5. Ziņas par to, vai radītais polimērs ir bioloģiski noārdāms, norādot vajadzīgos datus

C.2. POLIMĒRI, KAM VAR PIEMĒROT SAĪSINĀTĀS PĀRBAUDES APRAKSTU

Zināmos apstākļos polimēru pārbaudes apraksta pamatsarakstu var saīsināt.

Vielas ar lielu vidējo skaitlisko molekulmasu, zemu mazmolekulāro produktu saturu un zemu šķīdību/ekstrahējamību ir uzskatāmas par bioloģiski nepieejamām. Tāpēc, nosakot, kuriem polimēriem var piemērot saīsinātu testu aprakstu, izmanto šādus kritērijus.

Grūti noārdāmiem polimēriem, kuru piegādes Kopienas tirgū >= 1 t gadā vai kuru kopējais daudzums >= 5 t, ir paredzēti šādi kritēriji, nosakot polimērus, kam var piemērot saīsinātu testu aprakstu.

I. Liela vidējā skaitliskā molekulmasa (Mn) [1];

II. Ekstrahējamība ūdenī (3.6.1.)

< 10 mg/l, atskaitot piedevas un piemaisījumus;

III. Mazāk nekā 1 %, ja M < 1000; šis procentuālais daudzums attiecas tikai uz molekulām (komponentiem), kas iegūti tieši no monomēriem, pašus monomērus ieskaitot, un neattiecas uz citiem komponentiem, piemēram, piedevām vai piemaisījumiem.

Ja polimērs atbilst visiem kritērijiem, uzskata, ka polimēram var piemērot saīsinātu testu aprakstu.

Attiecībā uz grūti noārdāmiem polimēriem, kuru piegādes Kopienas tirgū < 1 t gadā vai kuru kopējais daudzums < 5 t, uzskata, ka, lai polimēram varētu piemērot saīsinātu testu aprakstu, pietiek ar to, ka tas atbilst I un II kritērijam.

Ja atbilstību kritērijiem nevar pierādīt, izmantojot paredzētos testus, paziņojuma iesniedzējam tā jāpierāda ar citiem paņēmieniem.

Dažos apstākļos ir jāveic toksikoloģiskos un ekotoksikoloģiskos testus.

C.2.1. Polimēri, kuru piegādes Kopienas tirgū >= 1 t gadā vai kuru kopējais daudzums >= 5 t

0. RAŽOTĀJS UN PAZIŅOJUMA IESNIEDZĒJS: RAŽOTNES ATRAŠANĀS VIETA

Vielām, kas ražotas ārpus Kopienas un kuru paziņošanai izraudzītais paziņojuma iesniedzējs ir ražotāja vienīgais pārstāvis, norāda tos importētājus un viņu adresi, kuri vielu ievedīs Kopienā.

1. VIELAS RAKSTUROJUMS

1.1. Nosaukums

1.1.1. Nosaukums saskaņā ar IUPAC nomenklatūru

1.1.2. Citi nosaukumi (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums)

1.1.3. CAS numurs un CAS nosaukums (ja ir pieejams)

1.2. Molekulformula un struktūrformula

1.2.1. Vidējā skaitliskā molekulmasa

1.2.2. Molekulmasas sadalījums (MMS)

1.2.3. Polimēru veidojošie izejmonomēri un izejvielas un to koncentrācija

1.2.4. Gala grupas un reaģētspējīgas funkcionālās grupas un to biežums

1.3. Vielas sastāvs

1.3.1. Tīrības pakāpe (%)

1.3.2. Piemaisījumu un blakusproduktu raksturojums

1.3.2.1. Reakcijā neiesaistītie monomēri

1.3.3. Galvenie piemaisījumi, izteikti procentos

1.3.3.1. Reakcijā neiesaistīto monomēru procentuālais daudzums

1.3.4. Ja vielas satur stabilizatoru, inhibitoru vai citas piedevas, norāda to veidu, daudzumu:… ppm,… %

1.3.5. Spektrālanalīzes dati (UV, IS, KMR vai masas spektrs)

1.3.6.1. Gelfiltrācijas hromatogrāfija

1.4. Kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas metodes

Sīki apraksta izmantojamās metodes vai iekļauj attiecīgās bibliogrāfiskās norādes.

Papildus kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas metožu aprakstam sniedz ziņas par analīzes metodēm, kas ir pieejamas paziņojuma iesniedzējam un ar kurām var noteikt vielas un tās pārveidošanās produktu noplūdi apkārtējā vidē, kā arī novērtēt to tiešo iedarbību uz cilvēkiem.

2. ZIŅAS PAR VIELU

2.0. Ražošana

Šajā iedaļā jāietver pietiekama informācija, lai varētu gūt vispārīgu, bet patiesu priekšstatu par cilvēku un vides apdraudējumu, kas rodas ražošanas gaitā. Nav jāsniedz sīks ražošanas procesa apraksts, jo īpaši, ja tā ir komerciāli svarīga informācija.

2.0.1. Tehnoloģiskie procesi, ko izmanto ražošanā

2.0.2. Ražošanas kaitīgās ietekmes novērtējums:

- uz darba vidi,

- uz dabas vidi.

2.1. Ieteicamā izmantošana

Šajā iedaļā jāietver pietiekama informācija, lai varētu gūt vispārīgu, bet patiesu priekšstatu par cilvēku un vides apdraudējumu, kas rodas sakarā ar vielu ieteikto/paredzamo izmantošanu.

2.1.1. Izmantošanas veidi: darbības un vēlamo rezultātu apraksts

2.1.1.1. Tehnoloģiskais process vai procesi, kas saistīti ar vielas izmantošanu (ja ir zināmi)

2.1.1.2. Ar izmantošanu saistītās iedarbības (ja ir zināma) novērtējums

- uz darba vidi;

- uz dabas vidi.

2.1.1.3. Kādā veidā vielu pārdod: viela, preparāts, produkts

2.1.1.4. Vielas koncentrācija preparātos un produktos, ko piegādā tirgū (ja ir zināma)

2.1.2. Izmantošanas jomas un to aptuvens sadalījums:

- rūpniecībā,

- lauksaimniecībā un amatniecībā,

- izmanto plaša sabiedrība.

2.1.3. Vajadzības gadījumā – vielas saņēmēji, ja tie ir zināmi

2.1.4. Ieteiktās izmantošanas gaitā radušies atkritumi, to daudzums un sastāvs (ja ir zināms)

2.2. Daudzums, ko paredzēts saražot un/vai ievest, ņemot vērā varbūtējos izmantošanas veidus vai jomas

2.2.1. Kopējais saražotais un/vai ievestais daudzums tonnās gadā:

- pirmajā kalendārajā gadā;

- nākamajos kalendārajos gados.

Attiecībā uz vielām, kas ražotas ārpus Kopienas un kuru paziņošanai izraudzītais paziņojuma iesniedzējs ir ražotāja vienīgais pārstāvis, šī informācija ir jāsniedz par katru importētāju, kas norādīts 0 iedaļā.

2.2.2. Saražotais un/vai ievestais daudzums procentos, kas sadalīts saskaņā ar 2.1.1. un 2.1.2. punktu:

- pirmajā kalendārajā gadā;

- nākamajos kalendārajos gados.

2.3. Ieteicamās metodes un drošības pasākumi sakarā ar:

2.3.1. lietošanu;

2.3.2. glabāšanu;

2.3.3. transportēšanu;

2.3.4. ugunsbīstamību (degšanas gāzveida produktu vai pirolīzes īpatnības, ja tā izriet no ieteiktās izmantošanas);

2.3.5. citu apdraudējumu, īpaši ķīmisko reakciju ar ūdeni;

2.3.6. vajadzības gadījumā – ziņas par vielas sprādzienbīstamību putekļveida stāvoklī

2.4. Ārkārtas pasākumi nejaušas noplūdes gadījumā

2.5. Ārkārtas pasākumi, ja ir cietuši cilvēki (piemēram, saindēšanās gadījumā)

2.6. Iepakojums

3. VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

3.0. Vielas agregātstāvoklis 20o C temperatūrā un 101,3 kPa spiedienā

3.1. Kušanas diapazons (piemēram, nosakot termisko stabilitāti)

3.3. Relatīvais blīvums

3.6.1. Ekstrahējamība ūdenī

3.10. Uzliesmojamība

3.11. Sprādzienbīstamība

3.12. Pašaizdegšanās

3.15. Daļiņu izmēri

Vielas, ko piedāvā tirgū tādā veidā, kas var radīt apdraudējumu, tās ieelpojot, pirms laišanas pārdošanā ir jāpārbauda, lai noteiktu vielas daļiņu sadalījumu pēc izmēriem.

3.16. Termiskā stabilitāte

3.17. Ekstrahējamība:

- ūdenī, pH 2 un 9, 37o C

- cikloheksānā

4. TOKSIKOLOĢISKIE PĒTĪJUMI

Kompetentās iestādes atsevišķos gadījumos, neatliekot paziņojuma apstiprināšanu, var pieprasīt veikt dažas pārbaudes, ņemot vērā reaģētspējīgu grupu klātbūtni, strukturālās/fizikālās īpašības, atziņas par polimēru mazmolekulāro komponentu īpašībām vai iespējamo iedarbību. Piemēram, var pieprasīt noteikt toksicitāti pēc ieelpošanas (4.1.2. vai 4.2.1. punkts), ja pastāv šādas iedarbības iespējamība.

5. EKOTOKSIKOLOĢISKIE PĒTĪJUMI

Kompetentās iestādes atsevišķos gadījumos, neatliekot paziņojuma apstiprināšanu, var pieprasīt veikt dažus testus, ņemot vērā reaģētspējīgu grupu klātbūtni, strukturālās/fizikālās īpašības, atziņas par polimēru mazmolekulāro komponentu īpašībām vai iespējamo iedarbību. Piemēram, var pieprasīt veikt šādus papildu testus:

- noteikt gaismizturību, ja polimērs nav īpaši gaismizturīgs,

- noteikt ilglaicīgo ekstrahējamību (ekstrakcijas tests).

Atkarībā no šā testa rezultātiem dažreiz attiecīgi jātestē iegūtais ekstrakts.

6. IESPĒJAS PADARĪT VIELU NEKAITĪGU

6.1. Rūpniecībā/amatniecībā

6.1.1. Pārstrādes iespējas

6.1.2. Nevēlamās iedarbības novēršanas iespējas

6.1.3. Iznīcināšanas iespējas:

- kontrolēta apglabāšana,

- sadedzināšana,

- notekūdeņu attīrīšana,

- citas.

6.2. Ja vielas ir pieejamas plašai sabiedrībai

6.2.1. Pārstrādes iespējas

6.2.2. Nevēlamās iedarbības novēršanas iespējas

6.2.3. Iznīcināšanas iespējas:

- kontrolēta apglabāšana,

- sadedzināšana,

- notekūdeņu attīrīšana,

- citas.

C.2.2. Polimēri, kuru piegādes Kopienas tirgū < 1t gadā vai kuru kopējais daudzums < 5 t

0. RAŽOTĀJS UN PAZIŅOJUMA IESNIEDZĒJS; RAŽOTNES ATRAŠANĀS VIETA

Vielām, kas ražotas ārpus Kopienas un kuru paziņošanai nozīmētais paziņojuma iesniedzējs ir ražotāja vienīgais pārstāvis, norāda tos importētājus un viņu adresi, kuri vielu ievedīs Kopienā.

1. VIELAS RAKSTUROJUMS

1.1. Nosaukums

1.1.1. Nosaukums saskaņā ar IUPAC nomenklatūru

1.1.2. Citi nosaukumi (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums)

1.1.3. CAS numurs un CAS nosaukums (ja ir pieejams)

1.2. Molekulformula un struktūrformula

1.2.1. Vidējā skaitliskā molekulmasa

1.2.2. Molekulmasas sadalījums (MMS)

1.2.3. Polimēru veidojošie izejmonomēri un izejvielas un to koncentrācija

1.2.4. Gala grupas un reaģētspējīgas funkcionālās grupas un to biežums

1.3. Vielas sastāvs

1.3.1. Tīrības pakāpe (%)

1.3.2. Piemaisījumu un blakusproduktu raksturojums

1.3.2.1. Reakcijā neiesaistītie monomēri

1.3.3. Galvenie piemaisījumi, izteikti procentos

1.3.3.1. Reakcijā neiesaistīto monomēru procentuālais daudzums

1.3.4. Ja viela satur stabilizatoru, inhibitoru vai citas piedevas, norāda to veidu, daudzumu:… ppm,… %

1.3.5. Spektrālanalīzes dati (UV, IS, KMR vai masas spektrs)

1.3.6.1. Gelfiltrācijas hromatogrāfija

1.4. Kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas metodes

Sīki aplūko izmantojamās metodes vai iekļauj attiecīgās bibliogrāfiskās norādes.

Papildus kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas metožu aprakstam sniedz ziņas par analīzes metodēm, kas ir pieejamas paziņojuma iesniedzējam un ar kurām var noteikt vielas un tās pārveidošanās produktu noplūdi apkārtējā vidē, kā arī novērtēt to tiešo iedarbību uz cilvēkiem.

2. ZIŅAS PAR VIELU

2.0. Ražošana

Šajā iedaļā jāietver pietiekama informācija, lai varētu gūt vispārīgu, bet patiesu priekšstatu par cilvēku un vides apdraudējumu, kas rodas ražošanas gaitā. Nav jāsniedz sīks ražošanas procesa apraksts, jo īpaši, ja tā ir komerciāli svarīga informācija.

2.0.1. Ražošanā izmantotie tehnoloģiskie procesi

2.0.2. Ražošanas kaitīgās ietekmes novērtējums:

- uz darba vidi,

- uz dabas vidi.

2.1. Ieteicamā izmantošana

Šajā iedaļā jāietver pietiekama informācija, lai varētu gūt vispārīgu, bet patiesu priekšstatu par cilvēku un vides apdraudējumu, kas rodas sakarā ar vielu ieteikto/paredzamo izmantošanu.

2.1.1. Izmantošanas veidi: darbības un vēlamo rezultātu apraksts

2.1.1.1. Tehnoloģiskais process vai procesi, kas saistīti ar vielas izmantošanu (ja ir zināmi)

2.1.1.2. Ar izmantošanu saistītās iedarbības (ja ir zināma) novērtējums:

- uz darba vidi,

- uz dabas vidi.

2.1.1.3. Kādā veidā vielu pārdod: viela, preparāts, produkts

2.1.1.4. Vielas koncentrācija preparātos un produktos, ko piegādā tirgū (ja ir zināma)

2.1.2. Izmantošanas jomas un to aptuvens sadalījums:

- rūpniecībā,

- lauksaimniecībā un amatniecībā,

- izmanto plaša sabiedrība.

2.1.3. Vajadzības gadījumā – vielas saņēmēji, ja tie ir zināmi

2.1.4. Ieteiktās izmantošanas gaitā radušies atkritumi, to daudzums un sastāvs (ja ir zināms)

2.2. Daudzums, ko paredzēts saražot un/vai ievest, ņemot vērā varbūtējos izmantošanas veidus vai jomas

2.2.1. Kopējais saražotais un/vai ievestais daudzums tonnās gadā:

- pirmajā kalendārajā gadā,

- nākamajos kalendārajos gados.

Vielām, kas ražotas ārpus Kopienas un kuru paziņošanai izraudzītais paziņojuma iesniedzējs ir ražotāja vienīgais pārstāvis, šī informācija ir jāsniedz par katru importētāju, kas norādīts 0 iedaļā.

2.2.2. Saražotais un/vai ievestais daudzums procentos, kas sadalīts saskaņā ar 2.1.2. punktu:

- pirmajā kalendārajā gadā,

- nākamajos kalendārajos gados.

2.3. Ieteicamās metodes un drošības pasākumi sakarā ar:

2.3.1. lietošanu;

2.3.2. glabāšanu;

2.3.3. transportēšanu;

2.3.4. ugunsbīstamību (degšanas gāzveida produktu vai pirolīzes īpatnības, ja tā izriet no ieteiktās izmantošanas);

2.3.5. citu apdraudējumu, īpaši ķīmisko reakciju ar ūdeni;

2.3.6. vajadzības gadījumā – ziņas par vielas sprādzienbīstamību putekļveida stāvoklī.

2.4. Ārkārtas pasākumi nejaušas noplūdes gadījumā

2.5. Ārkārtas pasākumi, ja ir cietuši cilvēki (piemēram, saindēšanās gadījumā)

2.6. Iepakojums

3. VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

3.0. Vielas agregātstāvoklis 20 oC temperatūrā un 101,3 kPa spiedienā

3.1. Kušanas diapazons (piemēram, nosakot termisko stabilitāti)

3.6.1. Ekstrahējamība ūdenī

3.10. Uzliesmojamība

[1] Iestādes, kas saņem paziņojumu, pašas uzņemas atbildību, pieņemot lēmumu par to, vai polimērs atbilst šim kritērijam.

--------------------------------------------------