31990L0426

Padomes direktīva

(1990. gada 26. jūnijs)

par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm

(90/426/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki kā dzīvi dzīvnieki ir ietverti Līguma II pielikuma produktu sarakstā;

tā kā, lai nodrošinātu zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšanas racionālu attīstību, tā kāpinot šīs nozares produktivitāti, Kopienas līmenī jāpieņem noteikumi, kas reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu starp dalībvalstīm;

tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku un konkrēti zirgu selekcija un audzēšana parasti iekļaujas lauksaimniecības nozarē; tā kā tas ir ienākumu avots daļai lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju;

tā kā būtu jānovērš atšķirības dalībvalstu dzīvnieku veselības prasībās, lai veicinātu Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem;

tā kā, lai veicinātu Kopienas iekšējās tirdzniecības saskanīgu attīstību, būtu jānosaka Kopienas sistēma importa no trešām valstīm pārvaldīšanai;

tā kā valsts teritorijā būtu jāregulē arī to zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumi, kuriem ir identifikācijas dokuments;

tā kā, lai zirgu dzimtas dzīvnieki varētu kļūt par tirdzniecības objektu, tiem jāizpilda dažas dzīvnieku veselības prasības, lai novērstu lipīgo slimību izplatīšanos; tā kā šķiet īpaši piemēroti paredzēt ierobežojošu pasākumu iespējamu reg,ionalizāciju;

tā kā tā paša iemesla dēļ būtu jānosaka transporta nosacījumi;

tā kā šo prasību ievērošanas nolūkā jāparedz, ka valsts pilnvarots veterinārārsts izsniedz veterināro sertifikātu, kam jābūt kopā ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, līdz tie sasniedz galamērķi;

tā kā galamērķa dalībvalstī veicamo pārbaužu organizēšana un ar tām saistītie papildpasākumi, kā arī veicamie aizsargpasākumi būtu jānosaka atbilstīgi noteikumiem, kas jāpieņem attiecībā uzveterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, ņemot vērā iekšējā tirgus izveidi;

tā kā būtu jāparedz iespēja Komisijai veikt pārbaudes; tā kā šīs pārbaudes būtu jāveic sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm;

tā kā, nosakot Kopienas noteikumus, kas piemērojami importam no trešām valstīm, jāsastāda to trešo valstu vai to apgabalu saraksts, no kurām var ievest zirgu dzimtas dzīvniekus;

tā kā šo valstu izvēlei jābalstās uz vispārīgiem kritērijiem, tādiem kā mājdzīvnieku veselības stāvoklis,veterināro dienestu organizatoriskā struktūra un pilnvaras, un spēkā esošie veterinārie noteikumi;

tā kā turklāt nevajadzētu atļaut ievest zirgu dzimtas dzīvniekus no tādām valstīm, kurās ir dzīvnieku lipīgās vai infekcijas slimības, kas apdraud Kopienas mājdzīvniekus, vai kurās pārāk īsu laiku nav bijis šādu infekciju; tā kā šādi apsvērumi attiecināmi arī uz importu no tādām trešām valstīm, kurās pret šādām slimībām vakcinē;

tā kā vispārīgie nosacījumi par importu no trešām valstīm jāpapildina ar īpašiem nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz veterināro situāciju katrā no šīm valstīm; tā kā sakarā ar to kritēriju tehnisko iedabu un dažādību, no kuriem ir atkarīgi šie īpašie nosacījumi, noteikšana jāveic ar elastīgu un ātru Kopienas procedūru, Komisijai cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm;

tā kā vienota parauga sertifikāts zirgu dzimtas dzīvnieku importam ir efektīvs līdzeklis, lai pārbaudītu, vai tiek piemēroti Kopienas noteikumi; tā kā šādos noteikumos var iekļaut īpašas prasības, kas var mainīties atkarībā no attiecīgās trešās valsts, un, tā kā tas jāņem vērā, izstrādājot sertifikātu paraugus;

tā kā Kopienas veterinārajiem ierēdņiem būtu jāatbild par pārbaudēm, vai šīs direktīvas prasības ievēro, jo īpaši trešās valstīs;

tā kā ievedot veiktajām pārbaudēm jāattiecas uz zirgu dzimtas dzīvnieku izcelsmi un veselības stāvokli;

tā kā dalībvalstīm, zirgu dzimtas dzīvniekus ievedot Kopienas teritorijā un transportējot līdz galamērķim, jāļauj veikt visus vajadzīgos pasākumus, ieskaitot kaušanu un iznīcināšanu, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību;

tā kā vispārīgie noteikumi par veicamajām importa pārbaudēm ir jānosaka kopējā kontekstā;

tā kā ikvienai dalībvalstij jābūt tiesīgai noteikt tūlītēju aizliegumu importam no trešām valstīm, ja šāds imports var apdraudēt dzīvnieku veselību;tā kā šādā gadījumā nekavējoties jānodrošina dalībvalstu attieksmes saskaņošana attiecībā uz šo trešo valsti, neskarot iespējamos grozījumus to valstu sarakstā, kam ir atļauts eksports uz Kopienu;

tā kā šīs direktīvas noteikumi būtu jāpārskata saistībā ar iekšējā tirgus izveidi;

tā kā būtu jāparedz procedūra ciešai un efektīvai Komisijas un dalībvalstu sadarbībai Pastāvīgajā veterinārijas komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU:

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Ar šo direktīvu nosaka dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanai starp dalībvalstīm un to ievešanai no trešām valstīm.

2. pants

Šajā direktīvā

a) "saimniecība" nozīmē lauksaimniecības vai mācību uzņēmumu, stalli vai vispār jebkuras telpas vai aprīkojumu, kurā jebkādiem nolūkiem parasti tur vai audzē zirgu dzimtas dzīvniekus;

b) "zirgu dzimtas dzīvnieki" nozīmē savvaļas vai domesticētus zirgu (to skaitā zebras) vai ēzeļu sugas dzīvniekus vai pēcnācējus, kas radušies, šīs sugas krustojot;

c) "reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki" nozīmē zirgu dzimtas dzīvniekus, kuri ir reg,istrēti, kā noteikts Direktīvā 90/427/EEK [4], un kurus identificē, izmantojot tādu identifikācijas dokumentu, ko izsniegusi tāda ciltslietu pārraudzības iestāde vai kāda cita kompetenta iestāde šo dzīvnieku izcelsmes valstī, kas pārzina ciltsgrāmatu vai šo dzīvnieku šķirnes reg,istru, vai kāda starptautiska sacīkšu zirgu organizācija vai asociācija;

d) "kaušanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki" nozīmē tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, ko paredzēts tieši vai ar tirgus vai atestēta šķirošanas centra starpniecību nogādāt kautuvē kaušanai;

e) "pavairošanai un nobarošanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki" nozīmē tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas nav minēti c) un d) apakšpunktā;

f) "No Āfrikas zirgu mēra brīva dalībvalsts vai trešā valsts" nozīmē tādu dalībvalsti vai trešo valsti, kur divos iepriekšējos gados nav konstatēti klīniski, serolog,iski (nevakcinētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem) vai epidemiolog,iski pierādījumi par Āfrikas zirgu mēri attiecīgajā teritorijā un kur 12 iepriekšējos mēnešos nav veiktas vakcinācijas pret šīm slimībām;

g) "obligāti ziņojamas slimības" nozīmē A pielikumā uzskaitītās slimības;

h) "valsts pilnvarots veterinārārsts" ir veterinārārsts, ko iecēlusi dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā centrālā iestāde;

i) "ievešana uz laiku" nozīmē tāda reg,istrēta dzīvnieka statusu, kas cēlies trešā valstī un ir ievests Kopienas teritorijā uz laiku, kurš mazāks par 90 dienām un kurš Komisijai jānosaka saskaņā ar 24. pantā izklāstīto procedūru atkarībā no veterinārās situācijas izcelsmes valstī.

II NODAĻA

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANAS NOTEIKUMI

3. pants

Dalībvalstis ļauj pārvadāt to teritorijā reg,istrētus zirgu dzimtas dzīvniekus vai sūtīt zirgu dzimtas dzīvniekus uz citu dalībvalsti vienīgi tad, ja tie atbilst 4. un 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Tomēr kompetentās iestādes galamērķa dalībvalstīs drīkst piešķirt vispārēju vai ierobežotu atbrīvojumu attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, ja:

- sporta vai atpūtas nolūkos ar tiem jāj vai tos ved pa ceļiem, kas atrodas pie Kopienas iekšējām robežām,

- tie piedalās kultūras vai tamlīdzīgos pasākumos vai norisēs, ko organizē uz to tiesīgas vietējās iestādes, kuras atrodas pie Kopienas iekšējām robežām,

- tie ir paredzēti vienīgi pagaidu ganīšanai vai darbam pie Kopienas iekšējām robežām.

Dalībvalstis, kas izmanto šādu atļauju, dara zināmu Komisijai piešķirto atbrīvojumu saturu.

4. pants

1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem pārbaudē nedrīkst būt vērojamas klīniskas slimības pazīmes. Pārbaude jāveic pēdējās 48 stundās pirms to iekāpšanas vai to iekraušanas. Tomēr reg,istrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā šo pārbaudi, neierobežojot 6. panta noteikumus, veic vienīgi Kopienas iekšējās tirdzniecības nolūkā.

2. Neierobežojot 5. punkta noteikumus par obligāti ziņojamām slimībām, valsts pilnvarotam veterinārārstam pārbaudē jāpārliecinās, ka nav iemesla — konkrēti, pamatojoties uz īpašnieka vai audzētāja deklarācijām, — izdarīt slēdzienu, ka zirgu dzimtas dzīvnieki pēdējās 15 dienās pirms pārbaudes ir kontaktējušies ar tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar lipīgu vai infekcijas slimību.

3. Zirgu dzimtas dzīvnieki nedrīkst būt paredzēti kaušanai lipīgo vai infekcijas slimību apkarošanas valsts programmā.

4. Zirgu dzimtas dzīvnieki jāidentificē šādi:

i) reģistrētu zirgu gadījumā ar Direktīvā 90/427/EEK [5] paredzētu identifikācijas dokumentu, kam jāapliecina, ka ir izpildītas 5. panta 5. un 6. punkta prasības. Valsts pilnvarotam veterinārārstam jāaptur šī dokumenta derīgums uz to aizliegumu laiku, kas paredzēti 5. panta 5. punktā. Dokuments pēc reģistrētā zirga nokaušanas jānodod atpakaļ iestādei, kas to izdevusi. Kārtību šā punkta īstenošanai Komisija paredz saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību;

ii) pavairošanai un nobarošanai paredzētus zirgu dzimtas dzīvniekus identificē pēc metodes, ko Komisija nosaka saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību.

Līdz šīs metodes piemērošanai turpina piemērot oficiāli atzītas valsts identifikācijas metodes ar noteikumu, ka tās dara zināmas Komisijai un pārējām dalībvalstīm trīs mēnešos kopš šīs direktīvas pieņemšanas dienas.

5. Papildus 5. pantā noteiktajām prasībām zirgu dzimtas dzīvnieki nevar būt no tādas saimniecības, kam ticis noteikts kāds no šiem aizliegumiem:

a) ja visi pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, nav nokauti, aizliegumam attiecībā uz izcelsmes saimniecību jābūt vismaz:

- attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir nonākuši saskarē ar vaislas sērgu, sešiem mēnešiem, sākot no pēdējā faktiskā vai iespējamā kontakta ar slimu dzīvnieku. Tomēr gadījumā, ja tas ir ērzelis, aizliegums ir piemērojams, līdz dzīvnieku kastrē,

- zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomielīta gadījumā sešiem mēnešiem, sākot no dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība,

- zirgu infekciozās anēmijas gadījumā līdz dienai, kad pēc inficēto dzīvnieku nokaušanas atlikušie dzīvnieki ir uzrādījuši negatīvu reakciju uz diviem Koginsa testiem, kas veikti ar trīs mēnešu intervālu,

- sešiem mēnešiem vezikulārā stomatīta gadījumā,

- vienam mēnesim kopš pēdējā reçistrētā trakumsērgas gadījuma,

- 15 dienām kopš pēdējā reçistrētā Sibīrijas mēra gadījuma;

b) ja visi pret šo slimību uzņēmīgās sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, ir nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ir 30 dienas, sākot no dienas, kad iznīcināti dzīvnieki un dezinficētas telpas, izņemot Sibīrijas mēra gadījumā, kur aizlieguma periods ir 15 dienas.

Kompetentās iestādes drīkst atbrīvot no šiem aizlieguma pasākumiem hipodromus un dara zināmus Komisijai visus piešķirtos izņēmumus.

6. Ja dalībvalsts veido vai ir izveidojusi brīvprātīgas vai obligātas kontroles programmu attiecībā uz slimībām, pret ko ir uzņēmīgi zirgu dzimtas dzīvnieki, tā var iesniegt programmu Komisijai sešos mēnešos pēc šīs direktīvas izziņošanas, konkrēti norādot uz:

- slimības izplatību tās teritorijā,

- programmas pamatojumu, ņemot vērā slimības nozīmīgumu, un tās izmaksām/palīdzības izdevīgumu,

- çeogrāfisko apgabalu, kurā ieviesīs šo programmu,

- statusa kategorijām, kas piemērojamas attiecībā uz iestādēm, standarti, kas jāsasniedz attiecībā uz katru no sugām, un lietojamās pārbaudes procedūras,

- programmas uzraudzības procedūrām,

- rīcību, ja kādu iemeslu dēļ saimniecība zaudē savu statusu,

- pasākumiem, kas veicami, ja to pārbaužu rezultāti, kas veiktas saskaņā ar programmas noteikumiem, ir pozitīvi,

- tirdzniecības nediskriminējošo iedabu attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ņemot vērā Kopienas iekšējo tirdzniecību.

Komisija pārbauda dalībvalstu iesniegtās programmas. Tā attiecīgi apstiprina tās saskaņā ar 24. pantā noteikto kārtību. Papildu garantijas, gan vispārējas, gan specifiskas, kas var būt vajadzīgas Kopienas iekšējā tirdzniecībā,var noteikt saskaņā ar to pašu kārtību. Šādas garantijas nedrīkst būt lielākas par tām, ko dalībvalsts pieprasa pati savā teritorijā.

Dalībvalstu iesniegtās programmas var grozīt vai papildināt saskaņā ar 25. pantā noteikto kārtību. Ievērojot to pašu kārtību, var apstiprināt grozījumus vai papildinājumus jau apstiprinātās programmās vai garantijās, kas noteiktas saskaņā ar otro apakšpunktu.

5. pants

1. Dalībvalsts, kas nav brīva no Āfrikas zirgu mēra 2. panta f) punkta nozīmē, var sūtīt zirgu dzimtas dzīvniekus no tāda sava apgabala, ko uzskata par inficētu šā panta 2. punkta nozīmē, vienīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

2. a) Dalībvalsts apgabalu uzskata par inficētu ar Āfrikas zirgu mēri, ja:

- iepriekšējos divos gados klīniski, serolog,iski (nevakcinētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem) vai epidemioloçiski pierādījumi ir atklājuši Āfrikas zirgu mēra klātbūtni,

- pēdējos 12 mēnešos veikta vakcinācija pret Āfrikas zirgu mēri.

b) Apgabalā, ko uzskata par inficētu ar Āfrikas zirgu mēri, jābūt vismaz:

- aizsargzonai ar mazāko pieļaujamo rādiusu 100 km ap jebkuru infekcijas centru,

- ap aizsargzonu izveidotai vismaz 50 km platai uzraudzības zonai, kurā pēdējos 12 mēnešus nav veikta nekāda vakcinācija.

c) Zonām, kas minētas b) apakšpunktā, jābūt skaidri noteiktām un jāievēro çeogrāfiskie, ekoloçiskie un epizootiskie faktori, kas saistīti ar šo epizootisko slimību.

d) Visi vakcinētie zirgu dzimtas dzīvnieki, kas konstatēti aizsargzonā, jāreçistrē un vakcinējot jāidentificē ar skaidru, neizdzēšamu zīmi, ko pazīst saskaņā ar 24. pantā noteikto kārtību.

Identifikācijas dokumentā un/vai veterinārajā sertifikātā ir skaidra atsauce uz šādu potēšanu.

e) Zirgu dzimtas dzīvniekiem un to pārvadāšanai b) apakšpunktā minētajās zonās jābūt pakļautai pienācīgai veterinārajai kontrolei galvenās kompetentās iestādes pārziņā. No b) apakšpunktā minētajām zonām drīkst izvest vienīgi tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas atbilst 3. punktā noteiktajām prasībām.

3. Dalībvalsts var sūtīt no 2. punkta b) apakšpunktā minētas teritorijas vienīgi tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas atbilst šādām prasībām:

a) tie jāsūta vienīgi atsevišķos gada periodos, kas nosakāmi saskaņā ar 25. pantā izklāstīto kārtību, ņemot vērā slimību pārnēsātāju kukaiņu aktivitāti;

b) tiem 4. panta 1. punktā minētās pārbaudes dienā nedrīkst būt neviens klīnisks Āfrikas zirgu mēra simptoms;

c) ja tie nav vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri, tiem jāiziet komplementa saistīšanas reakcijas pārbaude, kā izklāstīts D pielikumā, uzrādot negatīvu reakciju divās pārbaudēs, kas veiktas ar savstarpēju 21 līdz 30 dienu intervālu, otro no tām veicot pēdējās 10 dienās pirms nosūtīšanas,

- ja tie ir vakcinēti, tie nedrīkst būt vakcinēti pēdējos divos mēnešos un tiem jābūt izgājušiem D pielikumā izklāstīto saistīšanas reakcijas pārbaudi, ievērojot iepriekšminētos intervālus, un tiem nedrīkst būt konstatēts antivielu skaita pieaugums. Saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību Komisija, atsaucoties uz Zinātniskās veterinārijas komitejas atzinumu, var atzīt citas uzraudzības metodes;

d) tiem jābūt turētiem karantīnas punktā ne mazāk kā 40 pēdējās dienas līdz nosūtīšanai;

e) tiem jābūt aizsargātiem no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem karantīnas laikā un, tos pārvedot no karantīnas punkta uz nosūtīšanas vietu.

4. Pagaidu kārtā un līdz Kopienas pasākumu ieviešanai, lai saskaņotu kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai, par ko Padomei pēc Komisijas ierosinājuma līdz 1991. gada 1. jūlijam ar kvalificētu balsu vairākumu jāpieņem lēmums, Komisija saskaņā ar 25. pantā noteikto kārtību līdz 1990. gada 1. novembrim nosaka inficētā apgabala robežas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

5. Komisija, lemjot saskaņā ar 25. pantā izklāstīto kārtību, drīkst grozīt lēmumu,

kas pieņemts saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, sakarā ar epidemioloçiskajiem apstākļiem.

6. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, kas balstās uz ziņojumu par gūto pieredzi, vajadzības gadījumā divos gados pārskata šo pantu.

6. pants

Dalībvalstis, kas īsteno alternatīvu kontroles sistēmu, paredzot garantijas, kas ir līdzvērtīgas 4. panta 5. apakšpunktā noteiktajām garantijām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku un reçistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu to teritorijā, jo īpašiizmantojot identifikācijas dokumentu, var cita citai savstarpēji piešķirt citus atbrīvojumus no 4. panta 1. punkta otrā teikuma un 8. panta 1. punkta otrā ievilkuma prasībām.

Par to tās informē Komisiju.

7. pants

1. Zirgu dzimtas dzīvnieki, cik drīz vien iespējams, jāpārved no izcelsmes saimniecības uz galamērķi tieši vai ar atestēta tirgus vai šķirošanas centra starpniecību, kā noteikts Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 6. punktā, tādos transporta līdzekļos vai konteineros, kas ir regulāri tīrīti un dezinficēti ar dezinfekcijas līdzekli nosūtītājas dalībvalsts noteiktajos intervālos. Transportlīdzekļiem jābūt konstruētiem tā, lai transportējot no transportlīdzekļa nevar izkļūt zirgu dzimtas dzīvnieku mēsli, pakaiši vai barība. Jātransportē tā, lai efektīvi aizsargātu zirgu dzimtas dzīvnieku veselību un labsajūtu.

2. Galamērķa dalībvalsts pēc vispārējiem vai ierobežojošiem principiem var piešķirt atbrīvojumu no 4. panta 5. punkta prasībām attiecībā uz to, lai dzīvniekam būtu speciāls marķējums, kas rāda, ka to paredzēts nokaut, ar noteikumu, ka veterinārajā sertifikātā ir norādīts šāds atbrīvojums.

Piešķirot šādu atbrīvojumu, kaujamie zirgu dzimtas dzīvnieki jātransportē tieši uz norādīto kautuvi un jānokauj piecās dienās pēc ievešanas kautuvē.

3. Valsts pilnvarotam veterinārārstam jāreçistrē nokautā dzīvnieka identifikācijas numurs vai tā identifikācijas dokumenta numurs un pēc nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pieprasījuma jānosūta tai apliecinājuma dokuments par to, ka dzīvnieks ir nokauts.

8. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka:

- reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām ir identifikācijas dokuments, kas noteikts 4. panta 4. punktā, kopā ar B pielikumā paredzēto apliecinājuma dokumentu, ja tie paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai,

- pavairošanai, nobarošanai un kaušanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem transportējot ir veterinārais sertifikāts, kas atbilst šīs direktīvas C pielikuma prasībām.

Sertifikāts vai — identifikācijas dokumenta gadījumā — veidlapa ar veterinārajiem datiem, neierobežojot 6. pantu, jāsastāda 48 stundās pirms to iekāpšanas vai ne vēlāk kā pēdējā darbdienā pirms tās, vismaz vienā no nosūtītājas dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām. Sertifikāta derīguma termiņš ir 10 dienas. Sertifikātam jābūt uz vienas lapas.

2. Tādu zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai, kas nav reçistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, var būt viens veterinārais sertifikāts uz ievedamo sūtījumu, nevis individuālie sertifikāti, kas minēti 1. punkta otrajā ievilkumā.

9. pants

Noteikumus par pārbaudēm un aizsargpasākumiem, kas piemērojami Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, Padome pieņem, ievērojot tās lēmumu par Kopienas iekšējās tirdzniecības ar dzīviem dzīvniekiem veterinārajām pārbaudēm iekšējā tirgus izveidei.

10. pants

Komisijas veterinārijas eksperti, ja tas vajadzīgs šīs direktīvas vienādai piemērošanai, var veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm. Komisija informē dalībvalstis par šādu pārbaužu rezultātu.

Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma izpildei.

Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. pantā paredzēto kārtību.

III NODAĻA

NOTEIKUMI PAR IMPORTU NO TREŠĀM VALSTĪM

11. pants

1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem, ko ieved Kopienā, jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti no 12. panta līdz 16. pantam.

2. Līdz dienai, kad stājas spēkā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 12. līdz 16. pantu, dalībvalstis attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanu no trešām valstīm piemēro nosacījumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kas izriet no II nodaļas piemērošanas.

12. pants

1. Lai varētu ievest zirgu dzimtas dzīvniekus, tiem jābūt no tādas trešās valsts vai trešās valsts apgabala, kas ir sarakstā, kurš iekļauts atsevišķā slejā, kas jāpievieno sarakstam, kurš sastādīts saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 3. pantu.

2. Uz sarakstu, kas piemērojams zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai, attiecas Direktīvas 72/462/EEK 3. pantā paredzētās trešo valstu vai trešo valstu apgabalu saraksta sagatavošanas, grozīšanas un publicēšanas procedūras un kritēriji.

13. pants

1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt no tādām trešām valstīm, kas

a) ir brīvas no Āfrikas zirgu mēra;

b) kas jau divus gadus ir brīvas no Venecuēlas zirgu encefalomielīta (VEE);

c) kas jau sešus mēnešus ir brīvas no vaislas sērgas un zirgu ļaunajiem ienāšiem.

2. Komisija, lemjot saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību, var:

a) nolemt, ka 1. punkts attiecas tikai uz kādas trešās valsts apgabalu.

Gadījumā, ja prasības attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri piemēro reçionāli, jāievēro vismaz pasākumi, kas noteikti 5. panta 2. un 3. punktā;

b) pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz slimībām, kādu nav Kopienā.

14. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekiem pirms to iekraušanas dienas vešanai uz galamērķa dalībvalsti bez pārtraukuma jāatrodas trešās valsts teritorijā vai trešās valsts apgabalā, vai reçionalizācijas gadījumā apgabalā, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tādu laiku, kas jānosaka lēmumos, kuri jāpieņem saskaņā ar 15. pantu.

Tiem jābūt no saimniecības, kas ir veterinārā uzraudzībā.

15. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekus no trešās valsts vai no trešās valsts apgabala, kā noteikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 12. panta 1. punktu, atļauj ievest vienīgi tad, ja zirgu dzimtas dzīvnieki papildus 13. panta prasībām:

a) atbilst tām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz minētajām sugām un zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijām pieņemtas saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanu no šīs valsts.

Atskaites pamats, nosakot dzīvnieku veselības nosacījumus saskaņā ar 1. punktu, ir 4. un 5. pantā noteiktie standarti; un

b) tādas trešās valsts gadījumā, kas nav brīva no vezikulārā stomatīta vai vīrusarterīta vismaz sešus mēnešus, zirgu dzimtas dzīvniekiem jāatbilst šādām prasībām:

i) tiem jābūt no tādas saimniecības, kas ir brīva no vezikulārā stomatīta vismaz sešus mēnešus, un tiem pirms nosūtīšanas veiktā seroloģiskā pārbaudē jābūt negatīvai reakcijai;

ii) vīrusarterīta gadījumā vīriešu dzimuma zirgu dzimtas dzīvniekiem, neierobežojot 19. panta ii) apakšpunktu, jābūt negatīvai reakcijai seroloģiskā testā vai vīrusu izolācijas testā, vai kādā citā testā, kas ir atzīts saskaņā ar 24. pantā paredzēto kārtību un kas garantētu, ka nav vīrusu.

Saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību un pēc Zinātniskās veterinārijas komitejas atzinuma Komisija var noteikt tās vīriešu dzimuma zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijas, uz kurām attiecas šī prasība.

16. pants

1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt identificētiem saskaņā ar 4. panta 4. punktu un tiem jābūt sertifikātam, ko sastādījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots veterinārārsts. Šim sertifikātam:

a) jābūt izsniegtam dienā, kad dzīvniekus iekrauj nosūtīšanai uz galamērķa dalībvalsti, vai, reģistrētu zirgu gadījumā, pēdējā darbdienā pirms iekāpšanas;

b) jābūt sastādītam vismaz vienā no galamērķa dalībvalstu oficiālajām valodām un vienā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur veic importa pārbaudi;

c) jābūt oriģinālā pievienotam dzīvnieku sūtījumam;

d) jāapliecina, ka dzīvnieki atbilst šīs direktīvas prasībām un prasībām, kas noteiktas, pildot šo direktīvu attiecībā uz ievešanu no trešām valstīm;

e) jābūt uz vienas lapas;

f) jābūt izrakstītam vienam saņēmējam vai, kaušanai paredzētu dzīvnieku gadījumā, sūtījumam ar nosacījumu, ka dzīvniekus pareizi marķē un identificē. Dalībvalstis dara zināmu

Komisijai, ka tās izmanto šo iespēju.

2. Sertifikātam jābūt veidotam atbilstīgi paraugam, kas noteikts saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību.

17. pants

Dalībvalstu veterinārie eksperti un Komisija veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai praksē piemēro šīs direktīvas un konkrēti 12. panta 2. punkta noteikumus.

Ja pārbaudēs, kas veiktas atbilstīgi šim pantam, atklāj nopietnus faktus, kas liecina par sliktu atzītas saimniecības darbību, Komisija tūlīt informē dalībvalstis un tad pieņem lēmumu, paredzot apturēt apstiprinājumu. Galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 25. pantā paredzēto kārtību.

Komisija pēc dalībvalstu priekšlikuma norīko dalībvalstu ekspertus, kam uztic šīs pārbaudes.

Šīs pārbaudes veic Kopienas vārdā, un Kopiena uzņemas visas ar tām saistītās izmaksas.

Šo pārbaužu biežumu un kārtību nosaka saskaņā ar 24. pantā noteikto kārtību.

18. pants

1. Uzreiz pēc kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanas galamērķa dalībvalstī tos tieši vai ar tirgus vai šķirošanas centra starpniecību nogādā kautuvē un saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām nokauj tādā laikā, kāds noteikts lēmumos, kas jāpieņem saskaņā ar 15. pantu.

2. Neierobežojot īpašus nosacījumus, ko var pieņemt saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz dzīvnieku veselību, var norādīt kautuvi, uz kuru jānogādā šādi zirgu dzimtas dzīvnieki.

19. pants

Komisija, lemjot saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību:

i) var nolemt, ka importam no trešās valsts vai no trešās valsts apgabala jāaprobežojas ar noteiktām sugām vai kategorijām;

ii) neatkarīgi no 15. panta paredz īpašus nosacījumus reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku vai īpašam lietojumam paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai uz laiku Kopienas teritorijā vai to ievešanai atpakaļ Kopienas teritorijā pēc izvešanas uz laiku;

iii) noteic, kā ievešanu uz laiku pārvērš par pastāvīgu ievešanu.

20. pants

1. Kopiena ne vēlāk kā 1990. gada 31. decembrī nosaka vispārīgu kārtību, kas piemērojama, veicot pārbaudes trešās valstīs vai veicot no trešām valstīm ievestu zirgu dzimtas dzīvnieku pārbaudes.

Kamēr nav stājies spēkā pirmajā apakšpunktā minētais lēmums, saskaņā ar Līguma vispārīgajiem noteikumiem paliek spēkā valstu noteikumi.

2. Zirgu dzimtas dzīvniekus nedrīkst ievest, ja 1. punktā paredzētajās importa pārbaudēs konstatē, ka:

- zirgu dzimtas dzīvnieki nav no tās trešās valsts vai no tā trešās valsts apgabala, kas, ievērojot 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iekļauts sarakstā, kurš sastādīts saskaņā ar 12. panta 1. punktu,

- zirgu dzimtas dzīvnieki ir inficēti vai pastāv aizdomas, ka tie ir inficēti vai piesārņoti ar lipīgu vai infekcijas slimību,

- eksportētāja trešā valsts nav ievērojusi šajā direktīvā izklāstītos nosacījumus,

- sertifikāts, kas ir kopā ar dzīvniekiem, neatbilst 17. pantā izklāstītajiem nosacījumiem,

- zirgu dzimtas dzīvnieki ir apstrādāti ar vielām, ko aizliedz Kopienas noteikumi.

3. Neierobežojot jebkurus īpašus nosacījumus, ko var pieņemt saskaņā ar 24. pantā izklāstīto kārtību, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz dzīvnieku veselību, vai, ja attiecībā uz dzīvniekiem, ko aizliegts ievest, ievērojot 1. punktu, nav dota atļauja sūtīt tos atpakaļ, var norādīt kautuvi, uz kuru jānogādā šādi zirgu dzimtas dzīvnieki.

21. pants

1. Neierobežojot 13. pantu, attiecīgā dalībvalsts aizliedz ievest to sugu dzīvniekus, uz kuru tiešu vai ar citas dalībvalsts starpniecību īstenotu ievešanu no visas trešās dalībvalsts kopumā vai no kāda tās apgabala attiecas šī direktīva, ja kāda lipīga dzīvnieku slimība vai dzīvnieku infekcijas slimība, kas var apdraudēt lauksaimniecības dzīvnieku veselību kādā dalībvalstī, parādās vai izplatās kādā trešā valstī, vai kāds ar dzīvnieku veselību pamatots apsvērums tādu aizliegumu attaisno.

2. Pasākumi, ko dalībvalsts veikusi saskaņā ar 1.punktu, to atcelšana, kā arī šādas rīcības motivācija tūlīt jādara zināma pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Pastāvīgā veterinārijas komiteja sanāk, cik drīz vien iespējams, pēc pirmajā apakšpunktā minētā paziņojuma un saskaņā ar 25. pantā izklāstīto kārtību lemj, vai šos pasākumus vajadzētu grozīt, jo īpaši, lai nodrošinātu to atbilstību tiem pasākumiem, ko pieņēmušas pārējās dalībvalstis, vai tos atcelt.

Ja izveidojas 1. punktā paredzētā situācija un ja šķiet, ka arī pārējās dalībvalstīs būtu jāpiemēro minētajā punktā paredzētie pasākumi, vajadzības gadījumā attiecīgi izdarot grozījumus saskaņā ar iepriekšējo apakšpunktu, piemērotus pasākumus paredz saskaņā ar 25. pantā izklāstīto kārtību.

3. Importa atsākšanu no attiecīgās trešās valsts atļauj saskaņā ar to pašu kārtību.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Šīs direktīvas noteikumus un jo īpaši tos, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta otrajā teikumā un 6., 8. un 21. pantā, līdz 1993. gada 1. janvārim pārskata sakarā ar priekšlikumiem par iekšējā tirgus izveidi, par ko Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

23. pants

Komisija saskaņā ar 25. pantā izklāstīto kārtību groza šīs direktīvas pielikumus.

24. pants

1. Ja piemērojama šajā pantā paredzētā kārtība, priekšsēdētājs pēc paša iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai Pastāvīgajā veterinārijas komitejā, kas izveidota ar Direktīvu 68/361/EEK [6], še turpmāk "Komiteja".

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu.

4. Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos no priekšlikuma iesniegšanas dienas Padome nav apstiprinājusi nekādus pasākumus, Komisija apstiprina ierosinātos pasākumus, izņemot, ja Padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņēmusi lēmumu pret tiem.

25. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma nekavējoties nodod jautājumu izskatīšanai Komitejā.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja divu dienu laikā sniedz atzinumu par šo projektu. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu.

4. Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos no priekšlikuma iesniegšanas dienas Padome nav apstiprinājusi nekādus pasākumus, Komisija apstiprina ierosinātos pasākumus, izņemot, ja Padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņēmusi lēmumu pret tiem.

26. pants

Uz šīs direktīvas III nodaļā izklāstītajām prasībām attiecas Direktīvas 72/462/EEK 34. pants.

27. pants

Dalībvalstīs ne vēlāk kā 1992. gada 1. janvārī stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

28. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1990. gada 26. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. O'Kennedy

[1] OV C 327, 30.12.1989., 61. lpp.

[2] OV C 149, 18.6.1990.

[3] OV C 62, 12.3.1990., 46. lpp.

[4] OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.

[5] OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.

[6] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

OBLIGĀTI ZIŅOJAMĀS SLIMĪBAS

Obligāti jāziņo par šādām slimībām:

- vaislas sērga

- zirgu ļaunie ienāši

- zirgu encefalomielīts (visu veidu, ieskaitot VEE)

- infekciozā anēmija

- trakumsērga

- Sibīrijas mēris

- Āfrikas zirgu mēris

- vezikulārais stomatīts

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

VETERINĀRĀ INFORMĀCIJA [1]

Es, apakšā parakstījies, apliecinu [2], ka iepriekšminētie zirgu dzimtas dzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a) tos šodien pārbaudīja, un tiem nekonstatēja nekādas klīniskas slimības pazīmes;

b) tie nav paredzēti nokaušanai saskaņā ar lipīgo vai infekcijas slimību apkarošanas valsts programmu;

c) tie nav no tādas dalībvalsts/trešās valsts vai tās apgabala, uz kuru attiecas ierobežojumi sakarā ar Āfrikas zirgu mēri;

d) tie nav iegūti no tādas saimniecības, kam ticis noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, kā arī tiem nav bijusi saskare ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no tādas saimniecības, kam ticis noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, uz laika posmu, kāds noteikts Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 6. punktā;

e) pēc manā rīcībā esošajām ziņām, tiem nav bijusi saskare ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar lipīgām vai infekcijas slimībām tādā laika posmā pirms to iekraušanas, kāds noteikts 4. panta 2. punktā.

+++++ TIFF +++++

[1] Nav vajadzīgs, ja pastāv divpusēja vienošanās saskaņā ar 6. pantu.

[2] Izziņa derīga 10 dienas.

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

ĀFRIKAS ZIRGU MĒRIS

DIAGNOZE

Komplementa saistīšanas reakcijas pārbaude

Antigēnu pagatavo no tādu vienu mēnesi vecu peļu smadzenēm, kam intracerebrāli ievadīts neirotrops vīrusa celms. To var veikt pēc šādas Burdina metodes. Smadzenes sasaldē un tad samaļ veronāla bufervielā proporcijās 10 smadzenes uz 12 ml bufervielas. Iegūto suspensiju centrifugē vienu stundu ar ātrumu 10000 apgriezieni minūtē 4 °C temperatūrā. Centrifugāts veido antigēnu. To vēlams lietot, tālāk nemodificējot, bet to var inaktivēt ar beta-propiolaktonu. Inaktivēt var, pievienojot 0,1 ml 3 % beta-propiolaktona šķīduma destilētā ūdenī uz katriem 0,9 ml antigēna un kratot maisījumu trīs stundas istabas temperatūrā velkmes skapī un 18 stundas 4 °C temperatūrā. Var lietot arī Kazalsa metodi (Casals J. (1949): Pro Soc Exptl Bici Med, 70.339).

Ja nav starptautiska standarta seruma, antigēnu titrē attiecībā pret pozitīvu kontrolserumu, kas sagatavots uz vietas.

Serumi būtu jākarsē 30 minūtes 60 °C. Lai novērstu antikomplementāru iedarbību, serumi, cik drīz vien iespējams, jāatdala no asinīm, jo sevišķi no ēzeļiem iegūti serumi. Pārbaudē izmanto pozitīvus un negatīvus kontrolserumus.

Var lietot makrotehniku vai mikrotehniku. Abos gadījumos galējais punkts ir 50 % hemolīze.

Vienam tilpumam seruma divkārtēja atšķaidījuma pievieno vienu tilpumu antigēna, kā norāda titrēšana, lai ir divas vienības. Sajauc un 15 minūtes atstāj istabas temperatūrā. Pievieno divus tilpumus komplementa, kas satur piecas vienības, sajauc, plāksnes apsedz un atstāj uz 18 stundām 4 °C temperatūrā. Komplements būtu jātitrē, klātesot antigēnam, lai ņemtu vērā visu antikomplementāro ietekmi. Kad plāksnes vēl 15 minūtes turētas istabas temperatūrā, pievieno vienu tilpumu sensitivizētu aitas eritrocītu, kas atšķaidīti līdz 3 %. Sajauc un inkubē 30 minūtes 37 °C temperatūrā, atkārtoti sajaucot pēc 15 inkubācijas minūtēm. Ja lieto plāksnes, tās piecas minūtes centrifugē ar ātrumu 1500 apgriezieni minūtē 4 °C temperatūrā.

--------------------------------------------------