Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31970L0050

    Komisijas direktīva (1969. gada 22. decembris), kuras pamatā ir 33. panta 7. punkta noteikumi, par to pasākumu atcelšanu, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīvajiem importa ierobežojumiem un uz kuriem neattiecas citi noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu

    OV L 13, 19.1.1970, p. 29–31 (DE, FR, IT, NL)
    Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Sējums 1970(I) Lpp. 17 - 19

    Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (DA, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1970/50/oj

    31970L0050



    Oficiālais Vēstnesis L 013 , 19/01/1970 Lpp. 0029 - 0031
    Speciālizdevums dāņu valodā: Sērija I Nodaļa 1970(I) Lpp. 0010
    Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Nodaļa 1970(I) Lpp. 0017


    Komisijas direktīva

    (1969. gada 22. decembris),

    kuras pamatā ir 33. panta 7. punkta noteikumi, par to pasākumu atcelšanu, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīvajiem importa ierobežojumiem un uz kuriem neattiecas citi noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu

    (70/50/EEK)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma noteikumus un jo īpaši tā 33. panta 7. punktu,

    tā kā 30. pantā et seq."pasākumi" ir normatīvie un administratīvie akti, administratīvā prakse un visi valsts varas iestāžu izdoti dokumenti, ieskaitot ieteikumus;

    tā kā šajā direktīvā "administratīvā prakse" ir visas procedūras, ko vienoti un regulāri ievēro valsts varas iestāde; tā kā "ieteikumi" ir visi dokumenti, ko izdod valsts varas iestāde un kas, neuzliekot juridiskas saistības to adresātiem, nosaka konkrētu to darbību;

    tā kā to formalitāšu sekas, kurām ir pakļauts imports, parasti nav līdzvērtīgas kvantitatīvo ierobežojumu sekām un tālab šī direktīva uz tām neattiecas;

    tā kā daži dalībvalstu pieņemti pasākumi, izņemot tos, kas vienādi piemērojami vietējām un importa precēm, darbojās Līguma spēkā stāšanās dienā un uz tiem neattiecas citi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Līgumu, vai nu nepieļauj importu vai padara to sarežģītāku vai dārgāku par vietējo preču realizāciju;

    tā kā jāuzskata, ka šādi pasākumi ietver tādus, kas importa preču pieejai vietējam tirgum jebkurā tirdzniecības posmā paredz nosacījumus, kas nav paredzēti vietējām precēm, vai nosacījumus, kas atšķiras no vietējām precēm paredzētajiem un ko ir grūtāk ievērot, tādējādi uzliekot apgrūtinājumu tikai importa precēm;

    tā kā jāuzskata arī, ka šādi pasākumi ietver tādus, kas visos tirdzniecības posmos vietējām precēm piešķir priekšrocības, izņemot atbalstu, kurām var paredzēt nosacījumus vai nē, tādējādi pilnībā vai daļēji nepieļaujot importa preču realizāciju;

    tā kā šādi pasākumi kavē importu, ko citādi varētu veikt, un tālab tiem ir kvantitatīvajiem importa ierobežojumiem līdzvērtīgas sekas;

    tā kā tādu pasākumu ietekme uz preču brīvu apriti, kas attiecas uz preču laišanu tirgū un ko vienādi piemēro vietējām un importa precēm, parasti nav līdzvērtīga kvantitatīvo ierobežojumu sekām, jo šādas sekas parasti rada atšķirības noteikumos, ko dalībvalstis piemēro šai sakarā;

    tā kā tomēr šādiem pasākumiem var būt lielāka ierobežojoša ietekme uz preču brīvo apriti par to, kas raksturīga šādiem noteikumiem;

    tā kā tas tā ir gadījumos, ja importēšanu nepieļauj vai padara sarežģītāku vai dārgāku par vietējās produkcijas realizāciju un ja šādas sekas nav vajadzīgas, lai sasniegtu kādu mērķi to pilnvaru ietvaros, kas Līgumā atstātas dalībvalstīm tirdzniecības regulēšanai; tā kā tas tā jo īpaši ir gadījumos, ja minēto mērķi var tikpat efektīvi sasniegt arī ar citiem līdzekļiem, kas rada mazākus šķēršļus tirdzniecībai; tā kā tā tas ir arī gadījumos, ja šo noteikumu ierobežojošā ietekme uz preču brīvo apriti nav proporcionāla to nolūkam;

    tā kā tālab šo pasākumu sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīvo importa ierobežojumu sekām;

    tā kā muitas savienību nevar sasniegt, neatceļot tādus pasākumus, kam ir kvantitatīvajiem importa ierobežojumiem līdzvērtīgas sekas;

    tā kā dalībvalstīm ir jāatceļ visi pasākumi, kam ir līdzvērtīgas sekas, vēlākais līdz pārejas posma beigām, pat ja neviena Komisijas direktīva tām to tieši neprasa;

    tā kā noteikumi par kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu, kam ir līdzvērtīgas sekas dalībvalstīs, atcelšanu attiecas gan uz precēm, kuru izcelsme ir dalībvalstīs un kuras no tām eksportētas, gan uz precēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras brīvā apgrozībā laistas citās dalībvalstīs;

    tā kā 33. panta 7. punkts neattiecas uz minētā veida pasākumiem, uz kuriem attiecas citi Līguma noteikumi, un jo īpaši uz tiem pasākumiem, uz kuriem attiecas Līguma 37. panta 1. punkts un 44. pants vai kuri veido valsts lauksaimniecības tirgus organizācijas daļu;

    tā kā 33. panta 7. punkts neattiecas uz maksājumiem un nodokļiem, kas minēti 12. pantā et seq. un 95. pantā et seq., vai uz atbalstu, kas minēts 92. pantā;

    tā kā 33. panta 7. punkta noteikumi nekavē jo īpaši 36. un 223. panta piemērošanu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Šīs direktīvas nolūks ir atcelt 2. un 3. pantā minētos pasākumus, kas bija spēkā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma spēkā stāšanās dienā.

    2. pants

    1. Direktīva attiecas uz tiem pasākumiem, izņemot vietējām vai importa precēm vienādi piemērojamos pasākumus, kuri kavē importu, ko citādi varētu veikt, ieskaitot pasākumus, kuri padara importu sarežģītāku vai dārgāku par vietējo preču realizāciju.

    2. Tā jo īpaši attiecas uz pasākumiem, kas importu vai importa preču realizāciju jebkurā tirdzniecības posmā pakļauj nosacījumiem, kuri nav formalitāte un kuri paredzēti tikai attiecībā uz importa precēm, vai nosacījumiem, kuri atšķiras no vietējām precēm paredzētiem un ir grūtāk ievērojami. Tā jo īpaši attiecas uz pasākumiem, kas ir labvēlīgi vietējām precēm vai piešķir tām priekšrocības, izņemot atbalstu, kurām var paredzēt nosacījumus vai nē.

    3. Minētie pasākumi ietver pasākumus, kas:

    a) tikai attiecībā uz importa precēm nosaka minimālās vai maksimālās cenas, atbilstīgi kurām aizliedz, samazina vai pakļauj importu kavējošiem nosacījumiem to preču importu, kuru cena ir attiecīgi zemāka vai augstāka par noteikto;

    b) nosaka mazāk labvēlīgas cenas importa precēm salīdzinājumā ar vietējām precēm;

    c) nosaka peļņas normu vai kādus citus cenu komponentus tikai importa precēm vai nosaka tos atšķirīgi vietējām precēm un importa precēm, kaitējot pēdējām;

    d) nepieļauj importa preču cenas palielinājumu atbilstīgi papildu izmaksām un maksājumiem saistībā ar importu;

    e) nosaka preču cenas, pamatojoties tikai uz vietējo preču pašizmaksu vai kvalitāti, tādā līmenī, lai radītu šķēršļus importam;

    f) pazemina importa preces vērtību, jo īpaši radot tai raksturīgās cenas samazinājumu, vai palielina tās izmaksas;

    g) padara importa preču piekļuvi vietējam tirgum iespējamu tikai tad, ja importētājā dalībvalstī ir to aģents vai pārstāvis;

    h) paredz maksājumu nosacījumus tikai attiecībā uz importa precēm vai pakļauj importa preces nosacījumiem, kas atšķiras no vietējām precēm paredzētajiem un ir grūtāk ievērojami;

    i) tikai attiecībā uz importa precēm prasa sniegt garantijas vai veikt avansa maksājumus;

    j) pakļauj tikai importa preces nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz formu, izmēru, svaru, sastāvu, noformējumu, identifikāciju vai iesaiņojumu, vai pakļauj importa preces nosacījumiem, kas atšķiras no vietējām precēm paredzētajiem un ir grūtāk ievērojami;

    k) kavē tikai importa preču privātu pirkšanu vai veicina, prasa vai dod priekšroku tikai vietēju preču pirkšanai;

    l) pilnībā vai daļēji neļauj izmantot valsts telpas vai ierīces attiecībā uz importa precēm vai arī pilnībā vai daļēji paredz šādu telpu vai ierīču izmantošanu tikai vietējām precēm;

    m) aizliedz vai ierobežo reklāmu tikai attiecībā uz importa precēm vai arī pilnībā vai daļēji paredz reklāmu tikai vietējām precēm;

    n) aizliedz, ierobežo vai prasa krājumu veidošanu tikai attiecībā uz importa precēm; pilnībā vai daļēji paredz krājumu uzglabāšanas telpu izmantošanu tikai vietējām precēm vai pakļauj importa preču krājumu uzglabāšanu nosacījumiem, kas atšķiras no vietējām precēm paredzētajiem un ir grūtāk ievērojami;

    o) pakļauj importu nosacījumam, ka piešķirama savstarpība no vienas vai vairākām dalībvalstīm;

    p) paredz, ka importa precēm pilnībā vai daļēji jāatbilst noteikumiem, kas atšķiras no importējošās valsts noteikumiem;

    q) paredz importa precēm termiņus, kas ir nepietiekami vai pārmērīgi lieli attiecībā uz dažādu tādu darījumu parasto gaitu, uz kuriem šie termiņi attiecas;

    r) pakļauj importa preces kontrolei, kura nav raksturīga muitošanas procedūrai un kurai vietējās preces nepakļauj vai kura ir stingrāka attiecībā uz importa precēm salīdzinājumā ar vietējām precēm, ja tas nav vajadzīgs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzību;

    s) tikai vietējām precēm atļauj izmantot nosaukumus, kas nenorāda izcelsmi vai avotu.

    3. pants

    Šī direktīva attiecas arī uz pasākumiem, kas regulē preču tirdzniecību un jo īpaši skar formu, izmēru, svaru, sastāvu, noformējumu, identifikāciju vai iesaiņojumu un kas ir vienādi piemērojami vietējām un importa precēm, ja šādu pasākumu attiecīgā ietekme uz preču brīvo apriti pārsniedz ietekmi, kura raksturīga tirdzniecības noteikumiem.

    Tas tā ir jo īpaši tad, ja:

    - šādu pasākumu ierobežojošā ietekme uz preču brīvo apriti nav proporcionāla to nolūkam;

    - to pašu mērķi var sasniegt ar citiem līdzekļiem, kas rada mazāk šķēršļu tirdzniecībai.

    4. pants

    1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz precēm, kam saskaņā ar Līguma 9. un 10. pantu jānodrošina brīva aprite, lai atceltu pasākumus, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīviem importa ierobežojumiem un uz kuriem attiecas šī direktīva.

    2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic saskaņā ar šo direktīvu.

    5. pants

    1. Šī direktīva neattiecas uz pasākumiem:

    a) uz kuriem attiecas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 37. panta 1. punkts;

    b) kuri minēti Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 44. pantā vai veido daļu no valsts lauksaimniecības tirgus organizācijas, kas vēl nav aizstāta ar kopējo organizāciju.

    2. Šo direktīvu piemēro, neskarot jo īpaši Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 36. un 223. panta piemērošanu.

    6. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 1969. gada 22. decembrī

    Komisijas vārdā —

    priekšsēdētājs

    Jean Rey

    --------------------------------------------------

    Top