Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22012A0731(01)

    Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses

    OV L 204, 31.7.2012, p. 20–130 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2012/418/oj

    Related Council decision
    Related Council decision

    31.7.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 204/20


    PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

    starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses

    BEĻĢIJAS KARALISTE,

    BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

    ČEHIJAS REPUBLIKA,

    DĀNIJAS KARALISTE,

    VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

    IGAUNIJAS REPUBLIKA,

    ĪRIJA,

    GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

    SPĀNIJAS KARALISTE,

    FRANCIJAS REPUBLIKA,

    ITĀLIJAS REPUBLIKA,

    KIPRAS REPUBLIKA,

    LATVIJAS REPUBLIKA,

    LIETUVAS REPUBLIKA,

    LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

    UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

    MALTA,

    NĪDERLANDES KARALISTE,

    AUSTRIJAS REPUBLIKA,

    POLIJAS REPUBLIKA,

    PORTUGĀLES REPUBLIKA,

    RUMĀNIJA,

    SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

    SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

    SOMIJAS REPUBLIKA,

    ZVIEDRIJAS KARALISTE,

    LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

    kas ir Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

    EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

    no vienas puses, un

    IRĀKAS REPUBLIKA, turpmāk “Irāka”,

    no otras puses,

    turpmāk kopā “Puses”,

    ŅEMOT VĒRĀ saites starp Savienību, tās dalībvalstīm un Irāku un to kopīgās vērtības,

    ATZĪSTOT, ka Savienība, tās dalībvalstis un Irāka vēlas nostiprināt šīs saites un izveidot tirdzniecību un sadarbību, ko atbalsta ar politisku dialogu,

    ŅEMOT VĒRĀ nozīmīgumu, kādu Puses piešķir Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas mērķiem un principiem, cilvēktiesību ievērošanai, demokrātiskajiem principiem un politiskajām un ekonomiskajām brīvībām, kas veido pašus partnerības pamatus,

    VĒLREIZ APLIECINOT Pušu uzticību demokrātiskajiem principiem un cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā tas paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos,

    ATZĪSTOT lielo nozīmi, kas piešķirta ilgtspējīgai un sociālai attīstībai, kam jānorit līdztekus ekonomiskajai attīstībai,

    ATZĪSTOT, cik svarīgi ir pastiprināt sadarbību starp tām, un kopīgo vēlmi konsolidēt, padziļināt un diversificēt abpusējās attiecības kopēju interešu jomās, balstoties uz suverenitātes, vienlīdzības un nediskriminācijas ievērošanu, tiesiskumu un labu pārvaldību, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu,

    ATZĪSTOT vajadzību atbalstīt Irākas centienus turpināt politiskās reformas un ekonomikas atjaunošanu un reformas, kā arī uzlabot dzīves apstākļus nabadzīgajai un mazāk privileģētajai iedzīvotāju daļai,

    ATZĪSTOT vajadzību nostiprināt sieviešu lomu politiskajā, pilsoniskajā, sociālajā, ekonomikas un kultūras sfērā, kā arī cīnīties pret diskrimināciju,

    VĒLOTIES radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības ievērojamai attīstībai un diversifikācijai starp Savienību un Irāku un paplašināt sadarbību ekonomikas, komerciālajā, ieguldījumu, zinātnes un tehnoloģijas un kultūras jomā,

    TIECOTIES veicināt starp Pusēm tirdzniecību un ieguldījumus un harmoniskas ekonomiskās attiecības, kas balstītas uz tirgus ekonomikas principiem,

    ŅEMOT VĒRĀ vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības un ieguldījumu uzlabošanai,

    APZINOTIES vajadzību uzlabot apstākļus, kas ietekmē tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī apstākļus tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodarbinātība, pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite,

    ŅEMOT VĒRĀ Pušu tiesības reglamentēt pakalpojumu sniegšanu to teritorijās un nolūkā garantēt leģitīmo valsts politikas mērķu sasniegšanu,

    ŅEMOT VĒRĀ to apņēmību veikt tirdzniecību saskaņā ar Marrākešas Nolīgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī (turpmāk “PTO nolīgums”), un šajā sakarā Pušu savstarpējo ieinteresētību, lai Irāka pievienotos minētajam nolīgumam,

    ATZĪSTOT jaunattīstības valstu īpašās vajadzības saistībā ar PTO,

    ATZĪSTOT to, ka terorisms, organizētā noziedzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un narkotiku tirdzniecība rada nopietnus draudus starptautiskajai stabilitātei un drošībai, kā arī to sadarbības mērķu sasniegšanai,

    NORĀDOT uz to, ka ir svarīgi sekmēt un nostiprināt reģionālo sadarbību,

    APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības joma, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis kā Eiropas Savienības daļai, ja vien Eiropas Savienība nepaziņo Irākai, ka kāda no šīm valstīm ir uzņēmusies saistības šajos jautājumos kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar 21. protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar 22. protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

    IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

    1. pants

    Partnerības izveide

    1.   Ar šo tiek izveidota partnerība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irāku, no otras puses.

    2.   Šīs partnerības mērķi ir šādi:

    a)

    izveidot pienācīgu sistēmu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīt to politiskās attiecības;

    b)

    veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un harmoniskas ekonomiskās attiecības starp Pusēm, lai sekmētu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību; un

    c)

    nodrošināt pamatu sadarbībai likumdošanas, ekonomikas, sociālajā, finanšu un kultūras jomā.

    2. pants

    Pamats

    Abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstošos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā arī tiesiskuma principa ievērošana, un tas ir šā nolīguma būtisks elements.

    I   SADAĻA

    POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA ĀRĒJĀS POLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

    3. pants

    Politiskais dialogs

    1.   Starp Pusēm tiek izveidots regulārs politisks dialogs. Tas nostiprina to attiecības, veicina partnerības attīstību un palielina savstarpējo saprašanos un solidaritāti.

    2.   Politiskais dialogs aptver visus kopīgo interešu tematus un jo īpaši mieru, ārējo un drošības politiku, nacionālo dialogu un izlīgumu, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, labu pārvaldību un reģionālo stabilitāti un integrāciju.

    3.   Politiskais dialogs notiek reizi gadā ministru un augstāko amatpersonu līmenī.

    4. pants

    Terorisma apkarošana

    Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmīgumu un saskaņā ar starptautiskām konvencijām, starptautiskajām cilvēktiesībām, tiesību aktiem cilvēktiesību un bēgļu tiesību jomā un saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem piekrīt sadarboties, lai novērstu un izskaustu terora aktus. Tās jo īpaši sadarbojas:

    a)

    pilnībā īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, ANO pretterorisma stratēģiju, starptautiskās konvencijas un dokumentus;

    b)

    saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem; un

    c)

    apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto terorisma apkarošanai, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā.

    Puses turpina īstenot apņemšanos, lai pēc iespējas drīzāk panāktu vienošanos saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par starptautisko terorismu.

    Puses pauž nopietnas bažas par kūdīšanu uz terora aktiem un uzsver savu apņēmību veikt visus vajadzīgos un piemērotos pasākumus saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām, lai mazinātu draudus, ko izraisa šāda kūdīšana.

    5. pants

    Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu

    Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšana un to piegādes līdzekļi gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to piegādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

    Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem un sniegt šādu ieguldījumu:

    a)

    veikt pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos dokumentus vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

    b)

    ieviest efektīvu eksporta kontroles valsts sistēmu, lai kontrolētu tādu produktu eksportu un tranzītu, kas saistīti ar MII, tostarp kontrolētu MII galīgo izmantošanu, kuru piemēro divējāda lietojuma tehnoloģijām, un paredzēt efektīvas sankcijas eksporta kontroles pārkāpumu gadījumā.

    Puses vienojas veidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šos elementus.

    6. pants

    Kājnieku un vieglie ieroči

    1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

    2.   Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas saistības attiecībā uz pienākumu apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

    3.   Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī, un vienojas veidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šo apņemšanos.

    7. pants

    Starptautiskā krimināltiesa

    1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka nevar palikt nesodīti vissmagākie noziegumi, kas satrauc starptautisko sabiedrību kopumā, un ka saukšana pie atbildības par tiem ir jānodrošina, veicot pasākumus vietējā vai starptautiskā līmenī.

    2.   Puses atzīst, ka Irāka pagaidām vēl nav Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu parakstītājvalsts, bet tā apsver iespēju tiem pievienoties nākotnē. Tādējādi Irāka veiks pasākumus, lai pievienotos Romas statūtiem un saistītajiem dokumentiem un ratificētu un īstenotu tos.

    3.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties šajā jautājumā, tostarp apmainoties ar pieredzi juridisku pielāgojumu pieņemšanā, kas noteikti attiecīgajos starptautisko tiesību aktos.

    II   SADAĻA

    TIRDZNIECĪBA UN IEGULDĪJUMI

    I   IEDAĻA

    Preču tirdzniecība

    I   nodaļa

    Vispārīgi noteikumi

    8. pants

    Darbības un piemērošanas joma

    Šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm.

    9. pants

    Muitas nodokļi

    Šajā nodaļā muitas nodoklis ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro, preces importējot vai eksportējot vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

    a)

    maksu, kas ir vienāda ar iekšējo nodokli, kuru uzliek saskaņā ar 11. pantu;

    b)

    nodokli, kuru uzliek saskaņā ar šā nolīguma II sadaļas 1. iedaļas II nodaļu;

    c)

    nodokli, ko piemēro saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk “GATT 1994”) VI, XVI un XIX pantu, PTO Nolīgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem, PTO Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu vai PTO Vienošanos par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (turpmāk “DSU”);

    d)

    nodevas vai citus maksājumus, kas noteikti kādas Puses vietējos tiesību aktos un ko piemēro saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu un tā piezīmēm un papildu noteikumiem.

    10. pants

    Vislielākās labvēlības režīms

    1.   Puses viena otrai piešķir vislielākās labvēlības režīmu saskaņā ar GATT 1994 I panta 1. punktu un tā piezīmēm un papildu noteikumiem.

    2.   Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

    a)

    priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar GATT 1994 vai saskaņā ar šādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidi;

    b)

    priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar GATT 1994 un citiem starptautiskiem nolīgumiem par labu jaunattīstības valstīm.

    11. pants

    Valsts režīms

    Katra Puse piešķir valsts režīmu, ko piemēro otras Puses precēm, saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildu noteikumiem. Šai nolūkā GATT 1994 III pantu un tā piezīmes un papildu noteikumus mutatis mutandis iekļauj šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļu.

    12. pants

    Tarifu politika

    1.   Irākas izcelsmes precēm, kas tiek importētas Savienībā, piemēro Savienības vislielākās labvēlības režīmu. Irākas izcelsmes precēm, kas tiek importētas Savienībā, nepiemēro muitas nodokļus, kuri pārsniedz muitas nodokļus, ko piemēro importam no PTO dalībvalstīm saskaņā ar GATT 1994 I pantu.

    2.   Savienības izcelsmes precēm, ko importē Irākā, nepiemēro muitas nodokļus, kas pārsniedz pašreizējos 8 % no rekonstrukcijas nodevas importētām precēm.

    3.   Puses vienojas, ka līdz laikam, kad Irāka iestāsies PTO, Puses pēc savstarpējām konsultācijām var grozīt muitas nodokļu līmeni importam.

    4.   Ja pēc šā nolīguma parakstīšanas erga omnes Irāka piemēro importam jebkādu tarifa samazinājumu, īpaši samazinājumus saistībā ar PTO sarunām par tarifiem, šos samazinātos muitas nodokļus piemēro Savienības izcelsmes importam, un no samazinājuma piemērošanas dienas tie aizstāj pamatnodokli vai rekonstrukcijas nodevu.

    13. pants

    Attiecīgo GATT 1994 noteikumu piemērošana

    Šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļu iekļauj šādus GATT 1994 pantus, un starp Pusēm tos piemēro mutatis mutandis:

    a)

    V pants, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumi;

    b)

    VII panta 1., 2., 3. punkts, 4. punkta a), b) un d) apakšpunkts un 5. punkts, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumi, un PTO Nolīgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu;

    c)

    VIII pants, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumi;

    d)

    IX pants;

    e)

    X pants.

    14. pants

    Preču harmonizētā aprakstīšana

    Tirdzniecībā starp Pusēm preces klasificē, kā noteikts katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā, ko interpretē atbilstoši harmonizētajai sistēmai, kas iekļauta Starptautiskajā konvencijā par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ko parakstīja 1983. gada 14. jūnijā Briselē (turpmāk “HS”).

    15. pants

    Preču pagaidu ievešana

    Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, kuras ir saistošas abām Pusēm, katra Puse piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmuitas un citiem maksājumiem attiecībā uz precēm, kuras ieved uz laiku. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro, ņemot vērā apstākļus, kādos attiecīgās Puses ir pieņēmušas pienākumus, kuri izriet no minētajām konvencijām.

    16. pants

    Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

    Stājoties spēkā šim nolīgumam, Savienība un Irāka savstarpējā tirdzniecībā atceļ un nepieņem vai nesaglabā nekādus importa vai eksporta ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi saskaņā ar GATT 1994 XI pantu un tā piezīmēm un papildu noteikumiem. Šai nolūkā GATT 1994 XI pantu un tā piezīmes un papildu noteikumus mutatis mutandis iekļauj šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļu.

    17. pants

    Eksporta nodokļi

    Neviena no Pusēm nedrīkst saglabāt vai noteikt nekādus muitas nodokļus, nodevas vai citus maksājumus, ko piemēro preču eksportam vai saistībā ar preču eksportu otrai Pusei. Neviena no Pusēm precēm, ko eksportē otrai Pusei, nedrīkst saglabāt vai noteikt nekādus iekšējos nodokļus, nodevas vai maksājumus, kuri pārsniedz iekšējai tirdzniecībai paredzētām līdzīgām precēm noteiktos nodokļus, nodevas vai maksājumus.

    II   nodaļa

    Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

    18. pants

    Antidempings

    1.   Šā nolīguma noteikumi neliedz Pusēm pieņemt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar GATT 1994 VI pantu, tostarp tā piezīmēm un papildu noteikumiem, un Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem VI panta īstenošanu, kā arī PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

    2.   Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma II sadaļas VI iedaļas noteikumi.

    19. pants

    Drošības pasākumi

    1.   Šā nolīguma noteikumi nekavē Puses pieņemt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem.

    2.   Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma II sadaļas VI iedaļas noteikumi.

    III   nodaļa

    Izņēmumi

    20. pants

    Vispārējie izņēmumi

    GATT 1994 XX panta noteikumus, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumus, un GATT 1994 XXI panta noteikumus, kuri iekļauti šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa, starp Pusēm piemēro mutatis mutandis.

    IV   nodaļa

    Jautājumi, kas neattiecas uz tarifiem

    21. pants

    Rūpnieciskie standarti un atbilstības novērtēšana, tehniskie noteikumi

    1.   Saistība ar PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai

    Noteikumus, kas ietverti PTO Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai (turpmāk “TBT nolīgums”), kurš ir iekļauts šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa, piemēro starp Pusēm mutatis mutandis.

    2.   Darbības un piemērošanas joma

    Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā noteikts TBT nolīgumā.

    3.   Mērķi

    Pušu sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā ir šādi mērķi:

    a)

    izvairīties no tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai vai samazināt tos, lai atvieglotu tirdzniecību starp Pusēm;

    b)

    uzlabot piekļuvi precēm Pušu tirgos, uzlabojot preču drošumu, kvalitāti un konkurētspēju;

    c)

    veicināt starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp nozarēm raksturīgu pasākumu, plašāku izmantošanu un starptautiskās paraugprakses izmantošanu to sagatavošanā;

    d)

    nodrošināt, lai standartu un tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana būtu pārredzama un neradītu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm saskaņā ar TBT nolīgumu;

    e)

    attīstīt infrastruktūru tehniskajam regulējumam, standartizācijai, atbilstības novērtēšanai, akreditācijai, metroloģijai un tirgus uzraudzībai Irākā;

    f)

    izveidot funkcionālas saites starp Irākas un Savienības standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un regulēšanas iestādēm;

    g)

    sekmēt Irākas iestāžu efektīvu līdzdalību starptautiskās standartu noteikšanas struktūrās un TBT komitejā.

    4.   Tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras

    a)

    Puses nodrošina, ka tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras netiek sagatavotas, pieņemtas vai piemērotas nolūkā radīt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm vai ka šādi šķēršļi netiek radīti to rezultātā saskaņā ar TBT nolīguma noteikumiem.

    b)

    Kad tas ir iespējams, Puses cenšas saskaņot savus standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras.

    5.   Pārredzamība un paziņošana

    a)

    Pusēm ir pienākums apmainīties ar informāciju par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras paredzētas TBT nolīgumā.

    b)

    Puses vienojas ar kontaktpunktu starpniecību apmainīties ar informāciju par jautājumiem, kas varētu būt noderīgi to tirdzniecības attiecībām, tostarp ar trauksmes ziņojumiem, zinātniskiem atzinumiem un notikumiem.

    c)

    Puses var sadarboties kontaktpunktu izveidē un uzturēšanā un kopīgu datubāzu izveidē un uzturēšanā.

    V   nodaļa

    Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

    22. pants

    Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

    1.   Puses sadarbojas sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā ar mērķi atvieglot tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību. Noteikumus, kas ietverti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk “SPS nolīgums”), kurš ir iekļauts šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa, piemēro starp Pusēm mutatis mutandis.

    2.   Lai sasniegtu savstarpēji pieņemamus risinājumus, Puses pēc pieprasījuma var apzināt un risināt problēmas, kas rodas no specifisko SPS pasākumu piemērošanas.

    II   IEDAĻA

    Pakalpojumu tirdzniecība un uzņēmējdarbības veikšana

    23. pants

    Piemērošanas joma

    1.   Šajā iedaļā tiek noteikta nepieciešamā kārtība pakalpojumu tirdzniecības un uzņēmējdarbības pakāpeniskai liberalizācijai starp Pusēm.

    2.   Šī iedaļa attiecas uz pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību visās saimnieciskās darbības jomās, izņemot:

    a)

    kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi;

    b)

    ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

    c)

    audiovizuālos pakalpojumus un kultūras pakalpojumus;

    d)

    izglītības pakalpojumus;

    e)

    veselības un sociālos pakalpojumus;

    f)

    nacionālo jūras kabotāžu;

    g)

    gaisa pārvadājumu pakalpojumus un gaisa pārvadājumu papildpakalpojumus, izņemot:

    i)

    gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumus, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

    ii)

    gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un tirdzniecību;

    iii)

    datorizētas rezervēšanas sistēmas pakalpojumus;

    iv)

    apkalpošanu uz zemes;

    v)

    gaisa kuģu ar apkalpi nomas pakalpojumus;

    vi)

    lidostu ekspluatācijas pakalpojumus; un

    h)

    kosmosa transporta pakalpojumus.

    3.   Šīs iedaļas noteikumi neuzliek pienākumus attiecībā uz valdības iepirkumu.

    4.   Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz Pušu piešķirtām subsīdijām.

    5.   Atbilstīgi šīs iedaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

    24. pants

    Definīcijas

    Šajā iedaļā:

    a)

    “Savienības fiziska persona” ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem, un “Irākas Republikas fiziska persona” ir Irākas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem;

    b)

    “juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātpersonai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, vienīgā īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

    c)

    “Savienības juridiska persona” vai “Irākas Republikas juridiska persona” ir jebkura juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar, attiecīgi, kādas Savienības dalībvalsts vai Irākas Republikas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā vadība vai galvenā darbības vieta ir, attiecīgi, teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai Irākas Republikas teritorijā. Ja juridiskajai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai, attiecīgi, Irākas teritorijā ir vienīgi juridiskā adrese, centrālā vadība vai galvenā darbības vieta, tā netiek uzskatīta par Savienības juridisku personu vai, attiecīgi, Irākas juridisku personu, ja vien tās darbībai nav faktiskas un pastāvīgas saites ar Savienības vai, attiecīgi, Irākas ekonomiku;

    d)

    neskarot c) punktu, kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Savienības vai Irākas un ko kontrolē Savienības dalībvalsts vai, attiecīgi, Irākas valstspiederīgie, arī ir ieguvējas no šā nolīguma noteikumiem, ja to kuģi saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir reģistrēti minētajā Savienības dalībvalstī vai Irākā un kuģo ar Savienības dalībvalsts vai Irākas karogu;

    e)

    “saimnieciskā darbība” neietver darbības, ko veic, izpildot valsts varas pilnvaras, proti, darbības, ko neveic, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem komersantiem;

    f)

    “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona;

    g)

    juridiskas personas “filiāle” ir uzņēmējdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt uzņēmējdarbību atzara uzņēmējdarbības vietā;

    h)

    Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

    i)

    “pakalpojumu tirdzniecība” tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana šādos veidos:

    i)

    no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā;

    ii)

    vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

    iii)

    vienas Puses pakalpojuma sniedzējam veicot uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā;

    iv)

    ar fizisku personu klātbūtnes starpniecību sniegti vienas Puses pakalpojuma sniedzēja pakalpojumi otras Puses teritorijā;

    j)

    “pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, noteikumu, normas, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai citā formā;

    k)

    “Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic:

    i)

    centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes; un

    ii)

    nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

    l)

    “pakalpojumi” ir jebkuri pakalpojumi jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, izpildot valsts varas pilnvaras;

    m)

    “uzņēmējdarbības veikšana” ir jebkura veida uzņēmējdarbības vai profesionāls nodibinājums:

    i)

    izveidojot, iegādājoties vai saglabājot juridisku personu; vai

    ii)

    izveidojot vai saglabājot filiāli vai pārstāvniecību,

    Puses teritorijā nolūkā veikt saimniecisku darbību;

    n)

    Puses “ieguldītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, nodibinot uzņēmumu;

    o)

    “pakalpojums, ko sniedz, izpildot valsts pilnvaras” ir jebkurš pakalpojums, ko nesniedz, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.

    25. pants

    1.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Savienība Irākas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem piemēro režīmu, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu īpašo saistību saraksta par valstu režīmu un tirgus piekļuvi saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tirdzniecību un pakalpojumiem (turpmāk “GATS”).

    2.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā un saskaņā ar 3. punktu Irāka piešķir Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem pakalpojumu nozarē un ārpus tās režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs par režīmu, kas piešķirts līdzīgiem Irākas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem vai līdzīgiem jebkuras trešās valsts pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem atkarībā no tā, kurš ir labāks.

    3.   Irāka var mainīt režīmu, kas piešķirts Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem, attiecinot uz to nosacījumus un ierobežojumus, kuru rezultātā režīms būs mazāk labvēlīgs nekā tas, kas piešķirts līdzīgiem tās pašas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem. Veicot minētās izmaiņas, ievēro šādus nosacījumus:

    a)

    režīms, ko piešķir Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem, saglabājas ne mazāk labvēlīgs par režīmu, ko Irāka piešķir līdzīgiem jebkuras trešās valsts pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem;

    b)

    Irāka par minēto nodomu paziņo Eiropas Savienības Komisijai (turpmāk “Komisija”) četrus mēnešus pirms minēto nosacījumu ieviešanas plānotās dienas. Pēc Komisijas pieprasījuma Irāka sniedz sīku informāciju par iemesliem, kuri pamato plānoto nosacījumu un ierobežojumu noteikšanu. Tiek uzskatīts, ka Savienība ir pieņēmusi šos nosacījumus un ierobežojumus, ja astoņās nedēļās Irākai nav nosūtīts paziņojums;

    c)

    pēc jebkuras Puses pieprasījuma ierosinātos nosacījumus un ierobežojumus iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Sadarbības komitejā.

    4.   Neskarot priekšrocības, kas izriet no režīma, kurš piešķirts Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, pēc Irākas pievienošanās PTO Irāka arī attiecina uz Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem režīmu, kas izriet no tās īpašo saistību saraksta saskaņā ar GATS.

    26. pants

    1.   Vislielākās labvēlības režīms, ko piešķir saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu atvieglojumiem, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vai citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem.

    2.   Šīs iedaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz Pusēm pieņemt vai īstenot pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, ņemot vērā noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu un citos ar nodokļiem saistītos pasākumos vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

    3.   Šīs iedaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Irākai, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

    27. pants

    Citi nolīgumi

    Šīs iedaļas noteikumi nekādi neierobežo Pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, ko nosaka spēkā esoši vai turpmāki starptautiski nolīgumi par ieguldījumiem, kuros kāda Savienības dalībvalsts un Irāka ir līgumslēdzēja puse.

    28. pants

    Pārredzamība

    Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Minētie informācijas punkti ir norādīti 3. PIELIKUMĀ. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

    29. pants

    Izņēmumi

    1.   Uz šīs iedaļas noteikumiem attiecas izņēmumi, kas ietverti šajā pantā. Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnojama diskriminācija starp valstīm, kurās dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts pakalpojumu tirdzniecības ierobežojums, šīs iedaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus, kas:

    a)

    nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

    b)

    nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

    c)

    nepieciešami, lai nodrošinātu to tiesību aktu ievērošanu, kuri nav pretrunā šīs iedaļas noteikumiem, ieskaitot noteikumus, kuri attiecas uz:

    i)

    krāpnieciskas un maldinošas prakses novēršanu vai attiecas uz pakalpojumu līgumu saistību neizpildes sekām;

    ii)

    personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību;

    iii)

    drošību;

    d)

    nav saderīgi ar 25. panta mērķiem, ja režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt efektīvu vai līdztiesīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

    e)

    nav saskanīgi ar 25. panta mērķiem, ja režīma atšķirības mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu saskaņā ar nodokļu noteikumiem nolīgumos par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos tiesību aktos nodokļu jomā.

    2.   Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

    3.   Šīs iedaļas noteikumus nepiemēro pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi kādas Puses darba tirgum, tāpat arī to nepiemēro pasākumiem attiecībā uz pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību.

    4.   Šīs iedaļas noteikumi neattur Puses no pasākumu piemērošanas, lai regulētu fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos to teritorijā, ieskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu to robežu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso to robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas jebkurai Pusei saskaņā ar 25. pantu.

    5.   Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes, vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

    6.   Šīs iedaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

    7.   Šīs iedaļas noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar šā nolīguma noteikumu starpniecību novērstu tās pasākumu apiešanu attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

    30. pants

    Drošības izņēmumi

    Šīs iedaļas noteikumi:

    a)

    neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm; kā arī

    b)

    neattur Puses no jebkādas darbības veikšanas, kuru tās uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

    i)

    attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām;

    ii)

    attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti;

    iii)

    saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību un citu preču un materiālu apriti;

    iv)

    attiecībā uz publisko iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām;

    v)

    kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

    c)

    neattur Puses no jebkādas rīcības, kas tām jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.

    31. pants

    Pakalpojumu tirdzniecības un uzņēmējdarbības pakāpeniska liberalizācija

    Tiklīdz to ļauj apstākļi, tostarp ņemot vērā situāciju pēc Irākas pievienošanās PTO, Sadarbības padome var sniegt Pusēm ieteikumus pakāpeniski paplašināt starp tām pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību un nodrošināt pilnīgu atbilstību GATS noteikumiem, īpaši V pantam. Ja šos ieteikumus pieņem, tos var piemērot, Pusēm savstarpēji vienojoties.

    III   IEDAĻA

    Tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi

    32. pants

    Ieguldījumu veicināšana

    Puses veicina savstarpēji izdevīgu ieguldījumu pieaugumu, radot labvēlīgākus apstākļus privātiem ieguldījumiem.

    33. pants

    Kontaktpunkti un informācijas apmaiņa

    Lai veicinātu Pušu saziņu visos tirdzniecības jautājumos, kas saistīti ar privātiem ieguldījumiem, katra Puse izraugās kontaktpunktu. Pēc vienas vai otras Puses lūguma otras Puses kontaktpunkts norāda iestādi vai amatpersonu, kas atbild par attiecīgo jautājumu, un sniedz nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu saziņu ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi.

    IV   IEDAĻA

    Kārtējie maksājumi un kapitāls

    34. pants

    Mērķis un piemērošanas joma

    1.   Pušu mērķis ir to savstarpējo kārtējo maksājumu un kapitāla aprites liberalizācija saskaņā ar saistībām, ko Puses uzņēmušās starptautiskajās finanšu institūcijās.

    2.   Šī iedaļa attiecas uz visiem Pušu savstarpējiem kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti.

    35. pants

    Norēķinu konti

    Puses atļauj veikt visus savstarpējā norēķinu konta maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda statūtiem.

    36. pants

    Kapitāla konts

    No šā nolīguma spēkā stāšanās brīža Puses atļauj kapitāla brīvu apriti attiecībā uz tiešajiem ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, kā arī šo ieguldījumu un no tiem gūtās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

    37. pants

    Jaunu pasākumu nepieņemšana

    Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus attiecībā uz kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti starp to rezidentiem un nepadara stingrākus jau esošos ierobežojumus.

    38. pants

    Drošības pasākumi

    1.   Ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Savienību un Irāku rada vai var radīt nopietnas grūtības sakarā ar valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbību Savienībā vai Irākā, attiecīgi Savienība vai Irāka uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, var noteikt aizsardzības pasākumus, kas saistīti ar kapitāla apriti starp Savienību un Irāku, ja minētie pasākumi ir absolūti nepieciešami.

    2.   Puse, kas nosaka aizsargpasākumus, iespējami drīz informē otru Pusi par to atcelšanas grafiku.

    39. pants

    Nobeiguma noteikumi

    1.   Šīs iedaļas noteikumi neierobežo Pušu komersantu tiesības gūt labumu no jebkādiem labvēlīgākiem režīmiem, kas varētu būt paredzēti jebkādā esošā divpusējā vai daudzpusējā nolīgumā, kuram tās ir līgumslēdzējas puses.

    2.   Puses apspriežas nolūkā sekmēt savstarpējo kapitāla apriti, lai veicinātu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

    V   IEDAĻA

    Ar tirdzniecību saistīti jautājumi

    I   nodaļa

    Valsts tirdzniecības uzņēmumi

    40. pants

    1.   Pušu mērķis ir izpildīt nosacījumus, kas paredzēti 1994. gada GATT XVII pantā, tā piezīmēs un papildu noteikumos, un PTO Vienošanos par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XVII panta interpretāciju, kas mutatis mutandis iekļauti šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa.

    2.   Ja kāda no Pusēm atsevišķos gadījumos pieprasa otrai Pusei informāciju par valsts tirdzniecības uzņēmumiem, to darbības veidu un ietekmi uz divpusējo tirdzniecību, pieprasījuma saņēmēja Puse nodrošina maksimāli iespējamo pārredzamību, neskarot GATT 1994 XVII panta 4. punkta d) apakšpunkta noteikumus par konfidenciālu informāciju.

    3.   Puses nodrošina, lai visi valsts tirdzniecības uzņēmumi, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, izpildītu attiecīgās Puses saistības saskaņā ar šo nolīgumu.

    II   nodaļa

    Publiskais iepirkums

    41. pants

    Ievads

    1.   Puses atzīst pārredzamu, konkurētspējīgu un atklātu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

    2.   Šajā nodaļā:

    a)

    “komerciālas preces vai pakalpojumi” ir tāda veida preces vai pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai un ko komerctirgū parasti pērk nevalstiskas personas nevalstiskiem mērķiem;

    b)

    “būvniecības pakalpojums” ir pakalpojums, kura mērķis ir inženiertehnisko būvdarbu vai būvdarbu izpilde, izmantojot jebkādus līdzekļus, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālā preču klasifikatora 51. sadaļu (turpmāk “CPC”);

    c)

    “dienas” ir kalendārās dienas;

    d)

    “elektroniska izsole” ir pastāvīgs process, kas saistīts ar elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu, lai piegādātāji varētu iesniegt vai nu jaunas cenas, vai skaitliski izsakāmu un ar cenu nesaistītu konkursa elementu jaunas vērtības, kas saistītas ar vērtēšanas kritērijiem, vai gan vienu, gan otru, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa piedāvājumi;

    e)

    “rakstiski vai rakstisks” nozīmē informācijas izteikšanu vārdos vai skaitļos, kuru var nolasīt, atveidot un pēc tam paziņot tālāk. Tas var ietvert elektroniski nosūtītu un saglabātu informāciju;

    f)

    “ierobežota konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru iepirkuma iestādes apspriežas ar vienu vai vairākiem pašu izraudzītiem piegādātājiem;

    g)

    “pasākums” ir jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, administratīva norāde vai prakse vai jebkura darbība, ko veic iepirkuma iestāde saistībā ar aptverto iepirkumu;

    h)

    “daudzkārt lietojamais saraksts” ir to piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma iestāde ir noteikusi kā atbilstīgus dalības nosacījumiem un ko iepirkuma iestāde plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

    i)

    “paziņojums par paredzēto iepirkumu” ir iepirkuma iestādes publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu vai tos abus;

    j)

    “kompensācijas prasības” ir nosacījumi vai pasākumi, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo kādas Puses maksājumu bilances kontus, piemēram, iekšzemes satura izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, saistības sniegt pretpakalpojumus un tamlīdzīgas darbības vai prasības;

    k)

    “atklāta konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie piegādātāji;

    l)

    “persona” ir fiziska vai juridiska persona;

    m)

    “iepirkuma iestāde” ir iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikumā pievienotais Puses I papildinājums;

    n)

    “atbilstošs piegādātājs” ir piegādātājs, kuru iepirkuma iestāde atzīst par tādu, kas izpildījis dalības nosacījumus;

    o)

    “selektīva konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt vienīgi atbilstošie piegādātāji, kurus uzaicina iepirkuma iestāde;

    p)

    “pakalpojumi” ietver būvdarbu pakalpojumus, ja nav noteikts citādi;

    q)

    “standarts” ir dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta struktūra, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo noteikumus, norādījumus vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tajā var iekļaut vai arī tas var attiekties vienīgi uz terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, ja tās attiecas uz produktu, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi;

    r)

    “piegādātājs” ir persona vai personu grupa, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus vai arī varētu to darīt; un

    s)

    “tehniskā specifikācija” ir konkursa procedūras prasība, ar kuru:

    i)

    nosaka iepērkamo preču vai sniedzamo pakalpojumu parametrus, tostarp kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus vai to ražošanas vai sniegšanas procesus un metodes; vai

    ii)

    risina jautājumus par terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, ja tās attiecas uz produktu vai pakalpojumu.

    42. pants

    Darbības un piemērošanas joma

    1.   Šī nodaļa attiecas uz visiem pasākumiem saistībā ar aptverto iepirkumu. Šajā nodaļā “aptvertais iepirkums” nozīmē iepirkumu valstiskiem mērķiem:

    a)

    attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai jebkādu to apvienojumu:

    i)

    kā noteikts šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājumā pievienotajos Pušu papildpielikumos; un

    ii)

    ja iepirkums netiek veikts komerciālas pārdošanas vai tālākpārdošanas nolūkā vai nolūkā izmantot komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā;

    b)

    izmantojot jebkurus līgumiskos līdzekļus, tostarp pirkšanu, nomāšanu un īrēšanu vai izpirkumnomu ar izpirkuma tiesībām vai bez tām;

    c)

    kura vērtība dienā, kad publicē paziņojumu saskaņā ar 45. pantu, ir vienāda ar attiecīgo robežvērtību, kas norādīta šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājumā pievienotajos Pušu papildpielikumos, vai pārsniedz to;

    d)

    ko veic iepirkuma iestāde; un

    e)

    kas citādi nav izslēgts no piemērošanas jomas.

    2.   Ja vien nav norādīts citādi, šī nodaļa neattiecas uz:

    a)

    zemes, esošo ēku vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

    b)

    ārpuslīgumiskiem vienošanās aktiem vai jebkāda veida palīdzību, ko sniedz Puse, tostarp sadarbības nolīgumiem, dotācijām, aizdevumiem, kapitāla ieguldīšanu, garantijām un nodokļu atvieglojumiem;

    c)

    finanšu aģentu vai depozitāriju pakalpojumu, likvidācijas un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, tostarp aizņēmumu un obligāciju, parādzīmju un citu vērtspapīru, iepirkumu vai iegādi;

    d)

    valsts nodarbinātības līgumiem;

    e)

    iepirkumu, ko veic:

    i)

    ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp atbalstu attīstībai;

    ii)

    atbilstīgi īpašai procedūrai vai nosacījumam starptautiskā nolīgumā, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz parakstītājvalstu projekta kopīgu īstenošanu;

    iii)

    atbilstīgi starptautiskas organizācijas īpašai procedūrai vai nosacījumam, vai ja to finansē no starptautiskām dotācijām, aizdevumiem vai citāda atbalsta, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu pretrunā šai nodaļai.

    3.   Šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma papildpielikumos Puses definē un precizē šādu informāciju:

    a)

    1. papildpielikumā – centrālās pārvaldes iestādes, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu;

    b)

    2. papildpielikumā – visas pārējās iestādes, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu;

    c)

    3. papildpielikumā – pakalpojumi, izņemot būvniecības pakalpojumus, kuriem piemēro šo nodaļu;

    d)

    4. papildpielikumā – būvniecības pakalpojumi, kuriem piemēro šo nodaļu;

    e)

    5. papildpielikumā – vispārīgas piezīmes.

    4.   Ja iepirkuma iestāde saistībā ar aptverto iepirkumu pieprasa, lai personas, kuras nav iekļautas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājumā pievienotajos Pušu papildpielikumos, veic iepirkumu atbilstoši īpašām prasībām, šādām prasībām mutatis mutandis piemēro 43. pantu.

    5.   Novērtējot iepirkuma vērtību nolūkā pārliecināties, vai tas ir aptvertais iepirkums, iepirkuma iestāde nesadala iepirkumu atsevišķos iepirkumos, nedz arī izvēlas vai izmanto īpašu vērtēšanas metodi, lai noteiktu iepirkuma vērtību nolūkā to pilnībā vai daļēji izslēgt no šīs nodaļas piemērošanas jomas.

    6.   Šīs nodaļas noteikumus nevar izmantot, lai liegtu kādai Pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma iepirkumiem vai ar iepirkumiem, kas nepieciešami valsts drošībai vai valsts aizsardzībai.

    7.   Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnojama diskriminācija starp Pusēm, kur dominē tādi paši apstākļi vai pastāv slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums, šīs nodaļas noteikumus nevar interpretēt tā, lai aizkavētu jebkuru Pusi pieņemt vai veikt pasākumus, kas:

    a)

    nepieciešami sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai drošības aizsardzībai;

    b)

    nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

    c)

    nepieciešami intelektuālā īpašuma aizsardzībai; vai

    d)

    attiecas uz precēm, ko ražo, vai pakalpojumiem, ko sniedz personas ar invaliditāti, filantropiskas institūcijas vai ieslodzījuma vietas.

    43. pants

    Vispārīgie principi

    1.   Attiecībā uz jebkuru pasākumu un jebkuru aptverto iepirkumu katra Puse, tostarp tās iepirkuma iestādes, nekavējoties un bez nosacījumiem piemēro otras Puses precēm un pakalpojumiem un otras Puses piegādātājiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, ko šī Puse, tostarp tās iepirkuma iestādes, piemēro pašmāju precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

    2.   Attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu Puse, tostarp tās iepirkuma iestādes:

    a)

    nepiemēro valsts teritorijā reģistrētam piegādātājam mazāk labvēlīgu režīmu kā kādam citam valsts teritorijā reģistrētam piegādātājam, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai īpašuma tiesību līmeni; un

    b)

    nediskriminē valsts teritorijā reģistrētu piegādātāju uz tā pamata, ka preces vai pakalpojumi, ko minētais piegādātājs piedāvā konkrētam iepirkumam, ir otras Puses preces vai pakalpojumi.

    3.   Attiecībā uz jebkuriem tiesību aktiem, noteikumiem, procedūrām un praksi saistībā ar valsts iepirkumu, kā arī visu līmeņu valsts iestāžu konkrētajiem iepirkumiem, kas atvērti trešo valstu precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem, Irāka piešķir Savienības precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

    4.   Ja aptvertā iepirkuma procedūru veic ar elektronisko sakaru līdzekļiem, iepirkuma iestāde:

    a)

    nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un programmatūru, kas ir vispārēji pieejama un spēj sadarboties ar citām informācijas tehnoloģijas sistēmām un programmatūru; un

    b)

    uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu integritāti, tostarp ļauj konstatēt saņemšanas laiku un novērš nesankcionētu piekļuvi tiem.

    5.   Iepirkuma iestāde veic aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas ļauj izvairīties no interešu konflikta un novērst korumpētu darbību un kas atbilst šīs nodaļas noteikumiem.

    6.   Aptvertā iepirkuma nolūkā neviena Puse nedrīkst piemērot precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no otras Puses, tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, kurus šī Puse tajā pašā laikā piemēro šo pašu preču vai pakalpojumu importam parastajai tirdzniecībai vai piegādēm no tās pašas Puses.

    44. pants

    Informācijas par iepirkumu publicēšana

    1.   Puses:

    a)

    oficiāli izraudzītos elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļos, kas tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, nekavējoties publicē tiesību aktus, noteikumus, tiesas lēmumus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kas paredzētas tiesību aktos vai noteikumos un ar atsauci iekļautas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un procedūras attiecībā uz aptverto iepirkumu, kā arī to izmaiņas;

    b)

    pēc pieprasījuma jebkurai personai sniedz to skaidrojumu;

    c)

    šā nolīguma 1. pielikuma II papildinājumā uzskaita elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļus, kuros Puse publicē a) apakšpunktā minēto informāciju;

    d)

    šā nolīguma 1. pielikuma III papildinājumā uzskaita elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuros Puse publicē paziņojumus, kas paredzēti 45. pantā, 47. panta 4. punktā un 55. panta 2. punktā.

    2.   Puses nekavējoties paziņo viena otrai par jebkādām izmaiņām to sniegtajā informācijā, kas uzskaitīta šā nolīguma 1. pielikuma II vai III papildinājumā.

    45. pants

    Paziņojumu publicēšana

    1.   Attiecībā uz katru aptverto iepirkumu, izņemot 52. pantā aprakstītajos apstākļos, iepirkuma iestāde publicē paziņojumu par paredzēto iepirkumu atbilstošajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts šā nolīguma 1. pielikuma III papildinājumā. Katrā no šiem paziņojumiem iekļauj informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā. Šie paziņojumi ir pieejami bez maksas ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību vienotā piekļuves punktā.

    2.   Attiecībā uz katru paredzēto iepirkumu vienlaikus ar paziņojumu par plānoto iepirkumu iepirkuma iestāde publicē kopsavilkuma paziņojumu, kas ir viegli pieejams vienā no PTO valodām. Kopsavilkuma paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    a)

    iepirkuma priekšmets;

    b)

    konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš vai attiecīgā gadījumā – jebkurš pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai iepirkuma procedūrā vai iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā; un

    c)

    adrese, kurā var pieprasīt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu.

    3.   Iepirkuma iestādes tiek mudinātas katrā fiskālajā gadā iespējami agri publicēt paziņojumu par turpmākajiem iepirkuma plāniem (turpmāk “paziņojums par plānotu iepirkumu”). Paziņojumā jānorāda iepirkuma priekšmets un paziņojuma par paredzamo iepirkumu plānotais publicēšanas datums.

    4.   Iepirkuma iestāde, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikumā, var izmantot paziņojumu par plānotu iepirkumu kā paziņojumu par paredzētu iepirkumu, ja tā iekļauj tik daudz informācijas, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā, cik vien ir pieejams, un paziņojumu par to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem sava interese par iepirkumu jāizsaka iepirkuma iestādei.

    46. pants

    Dalības nosacījumi

    1.   Iepirkuma iestāde aprobežojas vienīgi ar tiem nosacījumiem dalībai iepirkuma procedūrā, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu, ka piegādātājam ir juridiskās un finansiālās iespējas un komerciālās un tehniskās spējas nodrošināt attiecīgo iepirkumu.

    2.   Izvērtējot, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma iestāde:

    a)

    izvērtē piegādātāja finanšu, komerciālās un tehniskās iespējas, pamatojoties uz tā uzņēmējdarbību gan iepirkuma iestādes Puses teritorijā, gan ārpus tās;

    b)

    neizvirza nosacījumu, ka, lai piegādātājs piedalītos iepirkumā, tam jābūt konkrētās Puses iepriekš piešķirtām viena vai vairāku līgumu slēgšanas tiesībām vai piegādātājam jābūt iepriekšējai darba pieredzei konkrētās Puses teritorijā; un

    c)

    var pieprasīt attiecīgu iepriekšēju pieredzi, ja tas ir būtiski, lai izpildītu iepirkuma prasības.

    3.   Veicot šo novērtējumu, iepirkuma iestāde balsta savu vērtējumu uz nosacījumiem, ko tā ir iepriekš precizējusi paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

    4.   Iepirkuma iestādei ir jāizslēdz piegādātājs, pamatojoties uz bankrotu, nepatiesiem apgalvojumiem vai būtiskiem trūkumiem kādas pamatotas prasības vai pienākuma izpildē saskaņā ar iepriekšēju līgumu vai līgumiem, spriedumiem saistībā ar smagiem noziegumiem vai citiem spriedumiem attiecībā uz nopietniem sabiedriskiem nodarījumiem, profesionālās ētikas pārkāpumiem vai nodokļu nemaksāšanu.

    47. pants

    Piegādātāju atbilstība

    1.   Ja iepirkuma iestāde plāno izmantot selektīvu konkursa procedūru, tā:

    a)

    paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj vismaz informāciju, kas norādīta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājuma 1., 2., 6., 7., 10. un 11. punktā, un uzaicina piegādātājus iesniegt dalības pieteikumu; un

    b)

    līdz konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņa sākumam atbilstošajiem piegādātājiem, kuriem ir paziņots, kā norādīts šā nolīguma 1. pielikuma VI papildinājuma 2. punkta b) apakšpunktā, sniedz vismaz informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājuma 3., 4., 5., 8. un 9. punktā.

    2.   Iepirkuma iestāde atzīst par atbilstošiem piegādātājiem visus vietējos piegādātājus un visus otras Puses piegādātājus, kuri atbilst dalības nosacījumiem konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma iestāde paziņojumā par paredzēto iepirkumu nenosaka ierobežojumus attiecībā uz piegādātāju skaitu, kuriem būs atļauts piedalīties konkursā, un kritērijus piegādātāju ierobežotā skaita atlasei.

    3.   Ja konkursa dokumentācija nav publiski pieejama no 1. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, iepirkuma iestāde nodrošina, lai minētie dokumenti vienā un tajā pašā laikā būtu pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem saskaņā ar 2. punktu.

    4.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, var uzturēt piegādātāju daudzkārt lietojamu sarakstu, ja paziņojums ar uzaicinājumu ieinteresētajiem piegādātājiem pieteikties uz iekļaušanu sarakstā tiek publicēts ik gadu un gadījumā, ja to publicē ar elektroniskiem līdzekļiem, ir nepārtraukti pieejams vienā no piemērotajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri uzskaitīti šā nolīguma 1. pielikuma III papildinājumā. Šajā paziņojumā iekļauj informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma V papildinājumā.

    5.   Neskarot 4. punktu, ja daudzkārt lietojamais saraksts būs spēkā trīs gadus vai mazāk, iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, var publicēt minētajā punktā paredzēto paziņojumu tikai vienreiz – saraksta derīguma termiņa sākumā – ar noteikumu, ka paziņojumā ir norādīts tā derīguma termiņš un ka turpmāki paziņojumi netiks publicēti.

    6.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, ļauj piegādātājiem jebkurā laikā pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un samērīgi īsā laikā iekļauj tajā visus atbilstošos piegādātājus.

    Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, paziņojumu, ar kuru uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, var izmantot kā paziņojumu par paredzētu iepirkumu ar noteikumu, ka:

    a)

    paziņojums tiek publicēts saskaņā ar 4. punktu un tajā ir ietverta informācija, kas paredzēta šā nolīguma 1. pielikuma V papildinājumā, un tik daudz informācijas, kas paredzēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā, cik ir pieejams, un kurā ietverta norāde, ka tas ir paziņojums par paredzētu iepirkumu;

    b)

    iestāde piegādātājiem, kuri tai darījuši zināmu savu ieinteresētību minētajā iepirkumā, nekavējoties sniedz pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu interesi par dalību iepirkumā, tostarp visu pārējo informāciju, kas paredzēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā, ciktāl minētā informācija ir pieejama.

    7.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, var atļaut piegādātājam, kas ir pieteicies iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā saskaņā ar 6. punktu, piedalīties konkursā par attiecīgo iepirkumu, ja ir pietiekami daudz laika, lai iepirkuma iestāde varētu pārbaudīt, vai piegādātājs atbilst dalības noteikumiem.

    8.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, piegādātājus, kuri iesniedz dalības pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, nekavējoties informē par savu lēmumu attiecībā uz minēto pieteikumu.

    9.   Ja iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, noraida piegādātāja kvalifikācijas pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, vairs neatzīst piegādātāju par atbilstošu vai svītro to no daudzkārt lietojamā saraksta, iestāde nekavējoties informē piegādātāju un pēc tā pieprasījuma nekavējoties sniedz piegādātājam rakstisku skaidrojumu par tās lēmuma iemesliem.

    48. pants

    Tehniskās specifikācijas

    1.   Iepirkuma iestāde nesagatavo, nepieņem un nepiemēro tehniskās specifikācijas, kā arī nenosaka atbilstības novērtēšanas procedūras nolūkā radīt nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, un tam nav tādu seku.

    2.   Nosakot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma iestāde attiecīgos gadījumos:

    a)

    izklāsta tehniskās specifikācijas izpildījuma un funkcionālo prasību aspektā, nevis konstrukcijas vai aprakstošu parametru aspektā; un

    b)

    balsta tehniskās specifikācijas uz Eiropas standartiem, ja tādi pastāv; ja tādu nav – uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai būvniecības noteikumiem.

    3.   Ja tehniskajās specifikācijās tiek izmantoti konstrukcijas vai aprakstošie parametri, iepirkuma iestāde attiecīgā gadījumā norāda, ka tā izskatīs konkursa piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kuri acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot konkursa dokumentācijā tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.

    4.   Iepirkuma iestāde tehniskajās specifikācijās neizvirza prasības par konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, autortiesībām, dizainparaugu vai modeli, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un nenorāda uz tiem, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos konkursa dokumentācijā iestāde iekļauj vārdus “vai līdzvērtīgs”.

    5.   Iepirkuma iestādes no personas, kam var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojoties pieņemt specifikācijas konkrētam iepirkumam.

    6.   Puses, tostarp to iepirkuma iestādes, saskaņā ar šo pantu var sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu vai aizsargātu vidi.

    49. pants

    Konkursa dokumentācija

    1.   Iepirkuma iestāde iesniedz piegādātājiem konkursa dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus konkursa piedāvājumus. Ja vien tas jau nav norādīts paziņojumā par paredzēto iepirkumu, minētajā dokumentācijā iekļauj pilnīgu aprakstu par jautājumiem, kas izklāstīti šā nolīguma 1. pielikuma VIII papildinājumā.

    2.   Iepirkuma iestāde pēc pieprasījuma nekavējoties iesniedz konkursa dokumentāciju jebkuram piegādātājam, kas piedalās iepirkumā, un atbild uz katru pamatotu attiecīgās informācijas pieprasījumu, ko iesniedz piegādātājs, kas piedalās iepirkumā, ar noteikumu, ka minētā informācija šim piegādātājam salīdzinājumā ar konkurentiem nerada priekšrocības iepirkumā.

    3.   Ja pirms līguma piešķiršanas iepirkuma iestāde maina kritērijus vai prasības, kas noteiktas paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, kas iesniegta piegādātājiem, kuri piedalās konkursā, vai arī groza paziņojumu vai konkursa dokumentāciju, tā rakstiski iesniedz visas minētās izmaiņas vai grozīto vai atkārtoti izdoto paziņojumu, vai konkursa dokumentāciju:

    a)

    visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā tad, kad tiek grozīta informācija, ja tie ir zināmi, un visos pārējos gadījumos – tādā pašā veidā, kādā tika sniegta sākotnējā informācija; un

    b)

    pietiekamā laikā, lai attiecīgā gadījumā minētie piegādātāji varētu izmainīt un no jauna iesniegt grozītos konkursa piedāvājumus.

    50. pants

    Termiņi

    Iepirkuma iestāde atbilstoši tās pamatotām vajadzībām atvēl pietiekamu laiku, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt dalības pieteikumus un atbilstošus konkursa piedāvājumus, ņemot vērā tādus faktorus kā iepirkuma raksturs un sarežģītība, apakšuzņēmuma līgumu paredzamais apjoms un laiks, kas vajadzīgs konkursa pieteikumu pārsūtīšanai no ārvalstu, kā arī iekšzemes punktiem, ja netiek izmantoti elektronisko sakaru līdzekļi. Termiņi, tostarp to pagarinājumi, ir vienādi visiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti vai piedalās. Piemērojamie termiņi ir izklāstīti šā nolīguma 1. pielikuma VI papildinājumā.

    51. pants

    Sarunas

    1.   Puse var noteikt savām iepirkuma iestādēm rīkot sarunas:

    a)

    to iepirkumu sakarā, par kuriem tās ir izrādījušas šādu nodomu paziņojumā par paredzētu iepirkumu; vai

    b)

    kad no novērtējuma izriet, ka neviens piedāvājums nav acīmredzami visizdevīgākais, ņemot vērā paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktos konkrētos vērtēšanas kritērijus.

    2.   Iepirkuma iestāde:

    a)

    nodrošina, ka to piegādātāju izslēgšana, kuri piedalās sarunās, tiek izdarīta saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumos vai konkursa dokumentācijā; un

    b)

    ja sarunas tiek slēgtas, nosaka vienotu termiņu pārējiem piegādātājiem jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai.

    52. pants

    Ierobežota konkursa procedūra

    Iepirkuma iestāde var izmantot ierobežotu konkursa procedūru un var pēc savas izvēles nepiemērot 45. līdz 47., 49. līdz 51., 53. un 54. pantu vienīgi saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

    a)

    ja:

    i)

    nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums vai neviens piegādātājs nav pieteicies dalībai;

    ii)

    nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;

    iii)

    neviens piegādātājs neatbilst dalības noteikumiem; vai

    iv)

    iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu vienošanos,

    ar noteikumu, ka konkursa dokumentācijas prasības nav būtiski mainītas;

    b)

    ja preces vai pakalpojumus var piegādāt vienīgi konkrēts piegādātājs un nav pieņemamas alternatīvas vai aizstājēju preču vai pakalpojumu tāpēc, ka prasības ir ļoti augstas; sakarā ar patentu, autortiesību vai citu ekskluzīvu tiesību aizsardzību; vai tāpēc, ka nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ;

    c)

    attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas nebija iekļautas sākotnējā iepirkumā, ja piegādātāja maiņas gadījumā šādu papildu preču vai pakalpojumu piegādi:

    i)

    nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par aizvietojamību vai sadarbspēju ar esošajām iekārtām, programmatūru, pakalpojumiem vai instalācijām, kas iepirktas saskaņā ar sākotnējo iepirkumu; un

    ii)

    tā radītu iepirkuma iestādei ievērojamas neērtības vai izmaksu būtisku pieaugumu;

    d)

    ciktāl tas noteikti vajadzīgs gadījumā, ja tādu notikumu rezultātā, ko iepirkuma iestāde nav varējusi paredzēt, radusies ārkārtēja steidzamība, kā dēļ preces vai pakalpojumus nav iespējams laikus iegūt, izmantojot atklāto vai selektīvo konkursa procedūru;

    e)

    attiecībā uz precēm, ko iegādājas preču tirgū;

    f)

    ja iepirkuma iestāde iepērk paraugus vai pirmo ražojumu vai pakalpojumu, kas radīts pēc tās pieprasījuma saistībā ar konkrētu līgumu par pētniecību, izmēģinājumu, pētījumu vai oriģinālizstrādni un šā līguma vajadzībām;

    g)

    pirkumiem, ko izdara ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kuri rodas vienīgi ļoti īsā termiņā īpašas realizācijas gadījumā, piemēram, likvidācijas, maksātnespējas administrēšanas vai bankrota dēļ, bet ne attiecībā uz regulāriem pirkumiem no pastāvīgajiem piegādātājiem; un

    h)

    ja līgumslēgšanas tiesības piešķir dizainparaugu konkursa uzvarētājam ar noteikumu, ka konkurss ir ticis organizēts atbilstoši šajā nodaļā paredzētajiem principiem un dalībniekus vērtē neatkarīga žūrija nolūkā piešķirt uzvarētājam dizainparaugu līgumslēgšanas tiesības.

    53. pants

    Elektroniskās izsoles

    Ja iepirkuma iestāde plāno veikt aptvertā iepirkuma procedūru, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, pirms elektroniskās izsoles sākšanas iestāde katram dalībniekam dara zināmu:

    a)

    automātiskās vērtēšanas metodi, tostarp matemātisko formulu, kas balstīta uz vērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti konkursa dokumentācijā un izsoles laikā tiks izmantoti automātiskā klasificēšanā vai pārklasificēšanā;

    b)

    tā konkursa piedāvājuma elementu sākotnējās novērtēšanas rezultātus, ja līgumslēgšanas tiesības piešķir visizdevīgākajam piedāvājumam; un

    c)

    jebkuru citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar izsoles norisi.

    54. pants

    Piedāvājumu izskatīšana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana

    1.   Iepirkuma iestāde saņem, atver un izskata visus konkursa piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kuras garantē iepirkuma procesa godīgumu un objektivitāti un piedāvājumu konfidencialitāti.

    2.   Iepirkuma iestāde nesoda piegādātājus, kuru piedāvājums saņemts pēc noteiktā saņemšanas termiņa, ja kavēšanās notikusi vienīgi iepirkuma iestādes nepareizas rīcības dēļ.

    3.   Ja laikposmā no piedāvājumu atvēršanas līdz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai iepirkuma iestāde dod iespēju piegādātājam labot neapzinātas formas kļūdas, iepirkuma iestāde tādu pašu iespēju nodrošina visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā.

    4.   Lai izskatītu tiesību piešķiršanu, piedāvājumam jābūt iesniegtam rakstiski un atvēršanas brīdī jāatbilst pamatprasībām, kas izklāstītas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un tam jābūt no piegādātāja, kurš atbilst dalības nosacījumiem.

    5.   Ja vien iepirkuma iestāde nenolemj sabiedrības interesēs līgumslēgšanas tiesības nepiešķirt, tā piešķir līgumslēgšanas tiesības tam piegādātājam, kuru iestāde atzinusi par spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kura iesniegtais piedāvājums ir atzīts par visizdevīgāko, balstoties vienīgi uz tiem kritērijiem, kas noteikti paziņojumos un konkursa dokumentācijā, vai kurš piedāvā viszemāko cenu, ja vienīgais kritērijs ir cena.

    6.   Ja iepirkuma iestāde saņem konkursa piedāvājumu, kurā cena ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos piedāvājumos norādīto cenu, iestāde var konsultēties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka tas atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus.

    7.   Iepirkuma iestāde neizmanto alternatīvas iespējas, neatceļ iepirkumu, nedz arī maina piešķirtās līgumslēgšanas tiesības tādā veidā, ka tiek apietas šā nolīguma saistības.

    55. pants

    Iepirkuma informācijas pārredzamība

    1.   Iepirkuma iestāde nekavējoties informē piegādātājus, kuri piedalās konkursā, par lēmumiem, kas attiecas uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, un pēc pieprasījuma dara to rakstiski. Saskaņā ar 56. panta 2. un 3. punktu iepirkuma iestāde neizraudzītajam piegādātājam pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tas nav izraudzīts, un par sekmīgā piegādātāja piedāvājuma salīdzinošajām priekšrocībām.

    2.   Ne vēlāk kā 72 dienas pēc tādu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, uz ko attiecas šī nodaļa, iepirkuma iestāde publicē paziņojumu attiecīgajā iespiestajā vai elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts III papildinājumā. Ja izmanto vienīgi elektronisku plašsaziņas līdzekli, informācijai jābūt viegli pieejamai pieņemamā laikposmā. Paziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. PIELIKUMA VII papildinājumā.

    56. pants

    Informācijas izpaušana

    1.   Pēc otras Puses pieprasījuma Puse nekavējoties sniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai iepirkuma procedūra veikta godīgi, objektīvi un saskaņā ar attiecīgo nodaļu, tostarp informāciju par sekmīgā piedāvājuma parametriem un salīdzinošajām priekšrocībām. Gadījumos, kad šīs informācijas izpaušana varētu kaitēt konkurencei turpmākos konkursos, Puse, kura saņem minēto informāciju, neizpauž to piegādātājiem, iepriekš neapspriežoties ar Pusi, kas šo informāciju sniegusi, un nesaņemot tās piekrišanu.

    2.   Neskarot citus šīs nodaļas noteikumus, Puses, tostarp to iepirkuma iestādes, nesniedz piegādātājiem informāciju, kura varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem.

    3.   Šīs nodaļas noteikumi neliek Pusēm, tostarp to iepirkuma iestādēm, iestādēm un pārskatīšanas struktūrām, izpaust konfidenciālu informāciju, ja tās izpaušana kavētu tiesībaizsardzību, varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem, kaitētu konkrētu personu likumīgajām komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālā īpašuma aizsardzībai, vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

    57. pants

    Vietējās pārskatīšanas procedūras

    1.   Puses nodrošina savlaicīgu, efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs var apstrīdēt:

    a)

    šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu; vai

    b)

    kurā piegādātājam nav tiesību tieši apstrīdēt šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu saskaņā ar Puses vietējiem tiesību aktiem, to Puses pasākumu neizpildi, ar kuriem īsteno šīs nodaļas noteikumus,

    kas radusies saistībā ar aptverto iepirkumu, kurā piegādātājam ir vai ir bijusi ieinteresētība. Visi apstrīdēšanas procedūras noteikumi ir izklāstīti rakstiski un ir vispārēji pieejami.

    2.   Ja piegādātājs saistībā ar aptverto piedāvājumu, kurā tam ir vai ir bijusi ieinteresētība, iesniedz sūdzību par to, ka ir izdarīts pārkāpums vai notikusi neizpilde, kā izklāstīts 1. punktā, attiecīgā Puse mudina savu iepirkuma iestādi un piegādātāju šo jautājumu risināt, savstarpēji apspriežoties. Iepirkuma iestāde objektīvi un savlaicīgi izskata jebkuru šādu sūdzību, neskarot piegādātāja dalību pašreizējā vai turpmākā iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus saskaņā ar administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā.

    3.   Katram piegādātājam tiek dots pietiekams laiks sagatavot un iesniegt sūdzību, un tas nekādā gadījumā nevar būt mazāks par desmit dienām no brīža, kad apstrīdējuma pamats kļuvis zināms vai kad tam būtu jābūt kļuvušam zināmam piegādātājam.

    4.   Puses izveido vai norīko vismaz vienu neitrālu, no tās iepirkuma iestādēm neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, kas pieņem un izskata piegādātāju sūdzības, kas radušās aptvertā iepirkuma kontekstā.

    5.   Ja sākotnēji sūdzību izskata struktūra, kas nav 4. punktā minētā iestāde, Puse nodrošina, ka piegādātājs var apstrīdēt sākotnējo lēmumu neitrālā administratīvā vai tiesas iestādē, kas ir neatkarīga no iepirkuma iestādes, kuras iepirkums ir apstrīdējuma priekšmets. Iestāde, kas izskata lietu atkārtoti un kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas iestāžu uzraudzībai, vai arī tai ir procesuālas garantijas, kurās paredzēts, ka:

    a)

    iepirkuma iestāde rakstiski atbild uz sūdzību un sniedz visus attiecīgos dokumentus iestādei, kas lietu izskata atkārtoti;

    b)

    procesa dalībniekiem (turpmāk “dalībnieki”) ir tiesības tikt uzklausītiem, pirms iestāde, kas lietu izskata atkārtoti, pieņem lēmumu par sūdzību;

    c)

    dalībnieki var tikt pārstāvēti un pavadīti;

    d)

    dalībnieki var piedalīties visos tiesas procesos;

    e)

    dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai tiesas process būtu publisks un lai tajā varētu piedalīties liecinieki; un

    f)

    lēmumi vai ieteikumi attiecībā uz piegādātāju sūdzībām tiktu sniegti savlaicīgi, rakstiski un tajos tiktu izskaidrots katra lēmuma vai ieteikuma pamatojums.

    6.   Puses pieņem vai patur spēkā procedūras, kurās paredz:

    a)

    nekavējošus starpposma pasākumus, lai saglabātu piegādātājam iespēju piedalīties iepirkumā. Minēto starpposma pasākumu rezultātā var tikt apturēts iepirkuma process. Procedūrās var paredzēt, ka, pieņemot lēmumu par to, vai šādi pasākumi jāpiemēro, var ņemt vērā sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas saistībā ar attiecīgajām interesēm, tostarp sabiedrības interesēm. Pamatojumu pasākumu nepiemērošanai sniedz rakstiski; un

    b)

    korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu, kuri var aprobežoties vai nu ar konkursa sagatavošanas izmaksām, vai izmaksām, kas saistītas ar apstrīdēšanu, vai arī abām šīm izmaksām, ja iestāde, kas lietu izskata atkārtoti, ir konstatējusi, ka ir noticis pārkāpums vai neizpilde, kā izklāstīts 1. punktā.

    58. pants

    Turpmākas sarunas

    1.   Puses ik gadu pārskatīs, vai šīs nodaļas noteikumi darbojas efektīvi un vai iepirkuma tirgi ir abpusēji atvērti. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāks sarunas par aptverto iestāžu saraksta(-u) paplašināšanu, kuri pievienoti šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikumā.

    2.   PTO iestāšanās sarunu kontekstā Irāka atzīs savas saistības pievienoties daudzpusējam Nolīgumam par valsts iepirkumu (turpmāk “GPA”).

    59. pants

    Asimetriskais režīms un pārejas posma pasākumi

    Ņemot vērā attīstības, finanšu un tirdzniecības vajadzības, Irāka gūs labumu no šāda pārejas posma pasākuma: Irāka var noteikt cenu priekšrocību pagaidu programmu, kurā ietverta cenu starpība par 5 % precēm un pakalpojumiem un par 10 % būvdarbiem un kuru piemēro piegādēm un pakalpojumiem, ko sniedz vienīgi Irākas piegādātāji.

    Cenu priekšrocību programma tiks pakāpeniski atcelta desmit gados kopš šā nolīguma spēkā stāšanās.

    III   nodaļa

    Intelektuālā īpašuma aizsardzība

    60. pants

    Saistību būtība un joma

    1.   Saskaņā ar šā panta un šā nolīguma 2. pielikuma noteikumiem Irāka piecos gados kopš šā nolīguma stāšanās spēkā pieņem tiesību aktus, lai nodrošinātu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (turpmāk “TRIPS nolīgums”), kurš iekļauts PTO nolīguma I.C pielikumā, kā arī efektīvus līdzekļus minēto tiesību piemērošanai.

    2.   Trīs gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Irāka pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas šā nolīguma 2. pielikuma 2. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai ko dalībvalstis piemēro faktiski saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

    3.   Trīs gados pēc nolīguma stāšanās spēkā Irāka ievēro daudzpusējās konvencijas par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas šā nolīguma 2. pielikuma 3. punktā, kuru puses ir viena vai vairākas dalībvalstis vai ko viena vai vairākas dalībvalstis piemēro faktiski saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

    4.   Puses regulāri pārskata šā panta un šā nolīguma 2. pielikuma noteikumu īstenošanu. Izstrādājot tiesību aktus vai gadījumā, ja intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāks sarunas par sīkāk izstrādātiem IĪT noteikumiem.

    5.   Katra Puse piešķir otras Puses valstspiederīgajiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko tās piešķir saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ievērojot izņēmumus, kas jau ir paredzēti starptautiskajos dokumentos, kas ir iekļauti vai kuri laiku pa laikam varētu tikt iekļauti šā nolīguma 2. pielikumā, un to dara no brīža, kad tos ratificējusi minētā Puse.

    6.   No šā nolīguma stāšanās spēkā Irāka attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību piešķir Savienības uzņēmumiem un valstspiederīgajiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

    VI   IEDAĻA

    Strīdu izšķiršana

    I   nodaļa

    Mērķis un darbības joma

    61. pants

    Mērķis

    Šīs iedaļas mērķis ir novērst un atrisināt visus strīdus starp Pusēm, lai, ja tas ir iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

    62. pants

    Darbības joma

    Šo iedaļu piemēro attiecībā uz visiem strīdiem, kas izriet no nolīguma II sadaļas noteikumu interpretācijas un piemērošanas, ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

    II   nodaļa

    Apspriešanās

    63. pants

    Apspriešanās

    1.   Puses cenšas atrisināt strīdus, kas rodas saistībā ar 62. pantā minēto noteikumu interpretāciju un piemērošanu, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu.

    2.   Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopiju iesniedz Sadarbības komitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un 62. pantā minētos noteikumus, kuri, pēc tās domām, ir piemērojami.

    3.   Apspriešanos rīko 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

    4.   Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām vai sezonālām precēm, rīko 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

    5.   Ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos vai ja tā ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar 64. pantu.

    III   nodaļa

    Strīdu izšķiršanas procedūras

    64. pants

    Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

    1.   Ja Pusēm nav izdevies atrisināt strīdu apspriežu ceļā, kā paredzēts 63. pantā, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

    2.   Pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju iesniedzams rakstiski atbildētājai Pusei un Sadarbības komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un tādā veidā, kas atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, izskaidro, kāpēc attiecīgais pasākums ir 62. pantā minēto noteikumu pārkāpums.

    65. pants

    Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

    1.   Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

    2.   Desmit dienās pēc tam, kad Sadarbības komitejai iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, Puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.

    3.   Ja Puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par tās sastāvu, jebkura no Pusēm var lūgt Sadarbības komitejas priekšsēdētāju vai viņa deleģētu personu ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 78. pantu: vienu personu no to personu loka, ko ierosina prasītāja Puse, vienu personu no to personu loka, ko ierosina atbildētāja Puse, un vienu personu – no to personu loka, ko Puses izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja Puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā kārtībā no piemērojamā kolēģijas locekļu saraksta.

    4.   Sadarbības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izraugās šķīrējtiesnešus piecās dienās pēc 3. punktā minētā jebkuras Puses pieprasījuma un katras Puses pārstāvja klātbūtnē.

    5.   Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

    6.   Ja kāds no 78. pantā paredzētajiem sarakstiem netiek izveidots tad, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, šos trīs šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli bija ierosinājusi viena vai abas Puses.

    66. pants

    Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

    Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 90 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Puses 15 dienās no paziņošanas var iesniegt rakstisku pieprasījumu šķīrējtiesas kolēģijai, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumi ietver pietiekamu motivāciju argumentiem, kas izvirzīti starpposma pārskata posmā, un tajā sniegtas skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.

    67. pants

    Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

    1.   Šķīrējtiesa 120 dienās pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas savu nolēmumu paziņo Pusēm un Sadarbības komitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nav iespējams ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo Pusēm un Sadarbības komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā 150 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

    2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienās no tās izveidošanas dienas. Nekādos apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk kā 75 dienas no tās izveidošanas. Šķīrējtiesas kolēģija 10 dienās pēc tās izveidošanas var sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

    68. pants

    Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde

    Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai labā ticībā izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

    69. pants

    Pieņemamais nolēmuma izpildes termiņš

    1.   Ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesa nolēmumu paziņojusi Pusēm, atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Sadarbības komitejai, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (turpmāk “pieņemamais termiņš”), ja nolēmuma tūlītēja izpilde nav iespējama.

    2.   Ja Pušu starpā ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienās pēc tam, kad atbildētāja Puse iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Sadarbības komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 20 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Sadarbības komitejai.

    3.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 35 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

    4.   Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

    70. pants

    Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei

    1.   Atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai Pusei un Sadarbības komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

    2.   Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 62. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā minētais pasākums nav saderīgs ar 62. pantā minētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

    3.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

    71. pants

    Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

    1.   Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 70. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses saistībām atbilstoši 62. panta noteikumiem, atbildētāja Puse iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Puse.

    2.   Ja 30 dienās pēc pieņemamā termiņa beigām nav panākta vienošanās par kompensāciju vai ja pasākums, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu atbilstoši 70. pantam, nav saderīgs ar 62. panta noteikumiem, prasītāja Puse pēc tam, kad tā paziņojusi otrai Pusei un Sadarbības komitejai, ir tiesīga apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 62. panta noteikuma, ciktāl tas atbilst pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītāja Puse var īstenot apturēšanu 10 dienas pēc paziņojuma dienas, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šķīrējtiesu saskaņā ar 3. punktu.

    3.   Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai samazinājumam, tā var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu prasītājai Pusei un Sadarbības komitejai paziņo pirms 2. punktā minētā 10 dienu termiņa beigām. Šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Sadarbības komitejai savu nolēmumu attiecībā uz saistību apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

    4.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 45 dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

    5.   Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 62. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 72. pantu, vai tik ilgi, kamēr Puses nav vienojušās atrisināt strīdu.

    72. pants

    To nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana, kas pieņemti pēc saistību izpildes apturēšanas

    1.   Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Sadarbības komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu pārtraukt saistību apturēšanu, ko piemēro prasītāja Puse.

    2.   Ja Puses 30 dienās no paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 62. panta noteikumiem, prasītāja Puse rakstiski pieprasa izlemt šo jautājumu šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo atbildētājai Pusei un Sadarbības komitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Sadarbības komitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ja jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 62. panta noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

    3.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

    73. pants

    Savstarpēji saskaņots risinājums

    Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā atbilstīgi šai iedaļai. Tās par šādu risinājumu paziņo Sadarbības padomei un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņoto risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un procedūra tiek izbeigta.

    74. pants

    Reglaments

    1.   Šajā iedaļā paredzētās strīdu izšķiršanas procedūras regulē reglaments un rīcības kodekss, ko pieņem Sadarbības komiteja.

    2.   Puses var lemt par izmaiņām reglamentā un rīcības kodeksā.

    3.   Saskaņā ar reglamentu šķīrējtiesas sēdes ir atklātas.

    75. pants

    Informācija un tehniskās konsultācijas

    Šķīrējtiesa pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt ziņas no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam, tostarp no strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Šādi iegūtā informācija jādara zināma Pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Ieinteresētajām fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai amicus curiae rezumējumus.

    76. pants

    Interpretācijas noteikumi

    Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 62. panta noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvencijā par starptautiskajām līgumtiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 62. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

    77. pants

    Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi

    1.   Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr šķīrējtiesnešu atšķirīgie viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

    2.   Visi šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi ir saistoši Pusēm, un tie nerada tiesības, kā arī neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāstīta konstatētos faktus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un galveno pamatojumu šķīrējtiesas konstatējumiem un secinājumiem. Sadarbības komiteja pilnībā publisko šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

    IV   nodaļa

    Vispārīgie noteikumi

    78. pants

    Šķīrējtiesnešu saraksts

    1.   Sadarbības komiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido 15 personu sarakstu, kuras vēlas un ir spējīgas strādāt par šķīrējtiesnešiem. Katra Puse ierosina piecas personas, kas darbosies kā šķīrējtiesneši. Turklāt abas Puses izraugās piecas personas, kas nav nevienas Puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Sadarbības komiteja nodrošina, lai saraksts vienmēr tiktu uzturēts šādā līmenī.

    2.   Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro rīcības kodeksu.

    79. pants

    Saistība ar PTO saistībām

    1.   Līdz Irākas Republika iestājas PTO, šķīrējtiesu kolēģijas, pieņemot nolēmumu par iespējamu pārkāpumu attiecībā uz kādu noteikumu, kas minēts 62. pantā un ietver kādu no PTO nolīguma noteikumiem vai atsaucas uz to, pieņem interpretāciju, kas ir pilnīgā saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas organizācijas attiecīgajiem lēmumiem.

    2.   Irākai iestājoties PTO, piemēro 3. līdz 6. punktu.

    3.   Tiesības izmantot šīs iedaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas darbību.

    4.   Tomēr, ja kāda no Pusēm ir sākusi strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu atbilstīgi šā nolīguma 64. panta 1. punktam vai PTO nolīgumam, tā nevar sākt strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puses nevar vērsties abās tiesās jautājumā par tādu saistību neievērošanu, kuras atbilstoši šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienādas. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par tādas pašas saistības neizpildi atbilstoši otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētās saistības neizpilde.

    5.   Šā panta 4. punkta nolūkā:

    a)

    strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata par uzsāktām, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši DSU 6. pantam, un tos uzskata par pabeigtiem, kad strīdu izšķiršanas iestāde pieņem kolēģijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi DSU 16. pantam un 17. panta 14. punktam;

    b)

    par strīda izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo iedaļu uzskata procesu, kas uzsākts, vienai Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 64. panta 1. punktam, un ir pabeigts tad, kad šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu pusēm un Sadarbības komitejai saskaņā ar 67. pantu.

    6.   Šīs iedaļas noteikumi neliedz Pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šā nolīguma II sadaļā paredzēto saistību izpildi.

    80. pants

    Termiņi

    1.   Visus šajā iedaļā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesas kolēģiju nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās, un pirmā diena ir diena pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

    2.   Jebkuru šajā iedaļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

    III   SADAĻA

    SADARBĪBAS JOMAS

    81. pants

    Finansiālā un tehniskā palīdzība

    1.   Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Irāka saņem no Savienības finansiālo un tehnisko palīdzību dotāciju veidā, lai paātrinātu Irākas ekonomisko un politisko pārveidi.

    2.   Šī palīdzība ir ietverta Savienības attīstības sadarbībā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīgajos noteikumos.

    Savienības finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Irākas attīstības vajadzības un stratēģijas, nozaru absorbcijas spēju un reformu virzību.

    3.   Puses nodrošina, ka Savienības sniegtā tehniskā palīdzība tiek cieši koordinēta ar palīdzību, ko sniedz no citiem avotiem. Savienības attīstības sadarbības politikas un starptautiskās darbības mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus un galvenos attīstības mērķus un principus saistībā ar ANO un citām kompetentām starptautiskām organizācijām. Īstenojot Savienības attīstības politiku, pilnībā ņem vērā atbalsta efektivitātes principus, tostarp Parīzes 2005. gada 2. marta deklarāciju un Akras rīcības programmu.

    4.   Neskarot noteikumus par savstarpēju juridisko palīdzību, Puse, kas saņem tehnisko vai finansiālo palīdzību, nekavējoties atbild uz administratīvās sadarbības pieprasījumiem, ko iesniegušas otras Puses kompetentās iestādes, lai izvērstu cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem saistībā ar palīdzību, ko sniedz Savienība.

    5.   Irākas valdība nodrošina kontaktpunkta izveidi krāpšanas apkarošanai. Šis kontaktpunkts ir atbildīgs par efektīvu sadarbību ar Savienības iestādēm un struktūrām, tostarp ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, īpaši attiecībā uz to revīzijas un kontroles pasākumu īstenošanu Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā.

    82. pants

    Sadarbība sociālās un cilvēku attīstības jomā

    Sadarbība šajā jomā nostiprinās globalizācijas sociālo aspektu un atgādinās par saikni starp sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī ilgtspējīgu attīstību no vides viedokļa. Ar sadarbību tiks arī uzsvērts tas, cik svarīgi ir mazināt nabadzību, popularizēt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem, tostarp vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un pārvietotajām personām, un reaģēt uz veselības, izglītības un nodarbinātības vajadzībām. Sadarbības pasākumu mērķis visās minētajās jomās jo īpaši būs pievērsties spēju veidošanai un iestāžu izveidei, ievērojot iekļaušanas, labas pārvaldības un pareizas un pārredzamas vadības principus.

    83. pants

    Izglītība, mācības un jaunatne

    1.   Puses apņemas veicināt sadarbību izglītības, mācību un jaunatnes jomā, lai panāktu abpusēju izdevīgumu, ņemot vērā līdzekļu pieejamību un dzimumu līdztiesības popularizēšanu.

    2.   Puses īpaši veicina informācijas, zinātības, studentu, zinātnieku, tehnisko resursu, jauniešu un gados jaunu darba ņēmēju apmaiņu un spēju nostiprināšanu, izmantojot iespējas, ko nodrošina pašreizējās sadarbības programmas, kā arī pieredzi, ko abas Puses ir guvušas šajā jomā.

    3.   Nolūkā atbalstīt izcilību un savu izglītības sistēmu internacionalizāciju, izmantojot tādus līdzekļus kā programma Erasmus Mundus, abas Puses arī vienojas padarīt ciešāku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm.

    84. pants

    Nodarbinātība un sociālā attīstība

    1.   Puses vienojas pastiprināt sadarbību nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, tostarp sadarbību tādos jautājumos kā sociālā kohēzija, cienīgs darbs, veselība un drošība darbavietā, nodarbinātības tiesību akti, sociālais dialogs, cilvēkresursu attīstība un dzimumu līdztiesība, nolūkā veicināt pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un cienīgu darbu visiem, kas ir ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas svarīgi aspekti.

    2.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos popularizēt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus. Visos pasākumos, ko Puses īsteno saskaņā ar šo nolīgumu, tiek ņemta vērā attiecīgo daudzpusējo nolīgumu īstenošana sociālajā un nodarbinātības jomā.

    3.   Sadarbības veidi var, inter alia, ietvert konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, spēju veidošanu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

    4.   Puses vienojas iesaistīt dialogā un sadarbībā sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

    85. pants

    Pilsoniskā sabiedrība

    Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko aprindu un saikņu starp ideju laboratorijām, nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu līdzdalību.

    86. pants

    Cilvēktiesības

    1.   Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību popularizēšanā un efektīvā aizsardzībā, tostarp saistībā ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu ratifikāciju un īstenošanu, un tehniskās palīdzības sniegšanā, un attiecīgā gadījumā mācību un spēju veidošanas jomā. Puses apzinās, ka jebkādas sadarbības un attīstības programmas ietekme būs neliela, ja tās neaizsargās, nepalielinās un neievēros cilvēktiesības.

    2.   Sadarbība cilvēktiesību jomā, inter alia, var ietvert:

    a)

    valstu cilvēktiesību nostiprināšanu saistībā ar iestādēm un nevalstiskām organizācijām, kuras darbojas šajā jomā;

    b)

    cilvēktiesību popularizēšanas un izglītības nodrošināšanu valsts un vietējā līmenī attiecībā uz sieviešu un bērnu tiesībām, īpaši valsts pārvaldē, tiesu iestādēs un tiesībaizsardzības struktūrās;

    c)

    Irākas tiesību aktu izstrādi atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem humāno tiesību un cilvēktiesību jomā;

    d)

    sadarbību un informācijas apmaiņu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kas saistītas ar cilvēktiesībām;

    e)

    atbalstu Irākas valdības centieniem nodrošināt piemērotu dzīves līmeni Irākas pilsoņiem un bez diskriminācijas aizsargāt viņu politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

    f)

    atbalstu nacionālajam izlīgumam un cīņai pret nesodāmību;

    g)

    visaptveroša dialoga izveidi par cilvēktiesībām.

    87. pants

    Sadarbība rūpniecības un mazo un vidējo uzņēmumu politikas jomā

    1.   Sadarbības mērķis šajā jomā ir atvieglot Irākas rūpniecības pārstrukturēšanu un modernizāciju, veicinot tās konkurētspēju un izaugsmi, un radīt labvēlīgus apstākļus abpusēji izdevīgai sadarbībai starp Irākas un Savienības rūpniecību.

    A.   Vispārīgi jautājumi

    2.   Sadarbība:

    a)

    veicina Irākas visaptverošu rūpniecības stratēģiju, kurā ņemts vērā publiskā un privātā sektora rūpniecības uzņēmumu reālais pašreizējais stāvoklis;

    b)

    mudina Irāku pārstrukturēt un modernizēt savu rūpniecību saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina vides aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi;

    c)

    sekmē vidi, kurā atbalsta privātas iniciatīvas rūpniecības jomā ar mērķi stimulēt un diversificēt produkciju vietējos un eksporta tirgos;

    d)

    sekmē vidi, kas ir labvēlīga tam, lai stimulētu rūpnieciskās produkcijas pieaugumu un diversifikāciju, raugoties no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas;

    e)

    vērsta uz to, lai sniegtu informāciju, kas kalpo kopīgajai sadarbībai rūpnieciskajās jomās;

    f)

    veicina Savienības un starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanu, lai atvieglotu Irākas integrāciju pasaules ekonomikā, veidojot regulāru apmaiņu starp abu pušu standartizācijas un normalizācijas iestādēm;

    g)

    norit ar mērķi radīt piemērotu rūpnieciskās uzņēmējdarbības vidi;

    h)

    veicina un sekmē informācijas atbalsta pakalpojumu uzlabošanu kā vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības izaugsmes potenciāla elementiem;

    i)

    veido kontaktus starp Pušu rūpniecības operatoriem (uzņēmumiem, profesionāļiem, nozaru un citām uzņēmējdarbības organizācijām, organizēto darbaspēku u. c.);

    j)

    veicina kopīgus rūpnieciskos projektus un kopuzņēmumu un informācijas tīklu veidošanu.

    B.   Mazie un vidējie uzņēmumi

    3.   Puses, ņemot vērā to attiecīgos ekonomikas politikas virzienus un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju.

    4.   Puses:

    a)

    nosaka sev par mērķi izveidot un nostiprināt MVU un veicināt sadarbību starp tiem;

    b)

    izstrādā palīdzības programmas, kas vajadzīgas mikro un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādās jomās kā finansēšana, prasmju attīstība, tehnoloģija un tirgvedība, inovācija un citas prasības MVU izveidei, piemēram, uzņēmējdarbības inkubatori, un citās attīstības jomās;

    c)

    atbalsta MVU darbību, nodrošinot attiecīgos kontaktus; un

    d)

    atvieglo sadarbību uzņēmējdarbības jomā, atbalstot attiecīgus sadarbības pasākumus, ko izveidojuši abu pušu privātie sektori, veidojot atbilstošus kontaktus starp Irākas un Savienības privātā sektora uzņēmumiem, lai uzlabotu informācijas plūsmu.

    88. pants

    Sadarbība ieguldījumu jomā

    1.   Puses sadarbojas nolūkā izveidot labvēlīgu vidi kā vietējiem, tā ārvalstu ieguldījumiem, nodrošināt atbilstošu aizsardzību ieguldījumiem, kapitāla pārvietošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

    2.   Puses vienojas atbalstīt ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem.

    3.   Puses veicina informācijas apmaiņu par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā.

    4.   Puses apņemas veicināt sadarbību starp to attiecīgajām finanšu iestādēm, lai atvieglotu ieguldījumu iespējas.

    5.   Lai atvieglotu ieguldījumus un tirdzniecību, Savienība ir gatava pēc pieprasījuma palīdzēt Irākai tās centienos tuvināt tiesisko un normatīvo regulējumu Savienības tiesiskajam un normatīvajam regulējumam jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

    89. pants

    Rūpnieciskie standarti un atbilstības novērtēšana

    Puses var sadarboties šādās standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas jomās:

    1.

    Starptautisko standartu, tostarp nozarēm raksturīgu pasākumu, plašākas izmantošanas veicināšana tehniskajos noteikumos un atbilstības novērtēšanā Pušu teritorijā un sadarbības palielināšana starp Pusēm saistībā ar attiecīgo starptautisko iestāžu un organizāciju darbu.

    2.

    Atbalsts spēju veidošanas iniciatīvām standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības jomās Irākā.

    3.

    Divpusējas sadarbības veicināšana un sekmēšana starp Irākas un Savienības organizācijām, kas atbildīgas par standartizāciju, atbilstības novērtēšanu, akreditāciju, metroloģiju un tirgus uzraudzību.

    4.

    Kopīgu viedokļu izstrāde attiecībā uz labu regulatīvo praksi, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar:

    a)

    pārredzamību tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanā, pieņemšanā un piemērošanā;

    b)

    regulatīvu pasākumu un saistītu atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp piegādātāju atbilstības deklarāciju izmantošanas, nepieciešamību un pielāgošanu;

    c)

    starptautisko standartu izmantošanu par pamatu tehnisko noteikumu izveidei, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti likumīgo mērķu sasniegšanai;

    d)

    tehnisko noteikumu un tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu.

    5.

    Regulatīvās, tehniskās un zinātniskās sadarbības paplašināšana, inter alia izmantojot informācijas, pieredzes un datu apmaiņu nolūkā uzlabot tehnisko noteikumu kvalitāti un līmeni un efektīvi izmantot regulatīvos resursus.

    6.

    Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstības un konverģences pilnveidošana.

    90. pants

    Sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības jomā

    Pušu mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības nozarēs, lai sekmētu diversifikāciju, videi draudzīgu praksi un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī nodrošinātību ar pārtiku. Tālab Puses izskata šādus pasākumus:

    a)

    valsts iestāžu spēju veidošana un mācības to darbiniekiem;

    b)

    pasākumi ar mērķi sekmēt lauksaimniecības produktu kvalitāti, spēju veidošanas pasākumi ražotāju apvienībām un tirdzniecības veicināšanas darbību atbalstam;

    c)

    vides veselības, dzīvnieku un augu veselības pasākumi un citi saistīti aspekti, ņemot vērā abu Pušu spēkā esošos tiesību aktus, saskaņā ar PTO un daudzpusējo nolīgumu par vidi noteikumiem;

    d)

    pasākumi saistībā ar lauku teritoriju ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, tostarp videi draudzīgu praksi, mežsaimniecību, pētniecību, zinātības izplatīšanu, piekļuvi zemei, ūdens apsaimniekošanu un irigāciju, ilgtspējīgu lauku attīstību un nodrošinātību ar pārtiku;

    e)

    pasākumi saistībā ar tradicionālu zināšanu par lauksaimniecību saglabāšanu, kas piešķir to iedzīvotājiem viņu īpašo identitāti, tostarp sadarbība attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm, pieredzes apmaiņa vietējā līmenī un sadarbības tīklu veidošana;

    f)

    lauksaimniecības nozares, tostarp lauksaimniecības prakses, modernizācija un lauksaimniecības produktu ražošanas diversifikācija.

    91. pants

    Enerģētika

    1.   Puses cenšas pastiprināt sadarbību enerģētikas nozarē, ievērojot brīva, konkurētspējīga un atvērta enerģijas tirgus principus, ar mērķi:

    a)

    pastiprināt energoapgādes drošību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspējīgumu un veicinot ekonomikas izaugsmi;

    b)

    izstrādāt institucionālo, tiesisko un normatīvo regulējumu enerģētikas nozarē, lai nodrošinātu enerģijas tirgus efektīvu darbību un veicinātu ieguldījumus enerģētikā;

    c)

    veidot un popularizēt partnerības starp Savienības un Irākas uzņēmumiem pētniecības, ražošanas, apstrādes, transportēšanas, sadales un pakalpojumu jomā enerģētikas nozarē;

    d)

    izveidot starp Pusēm regulāru un efektīvu dialogu enerģētikas jomā reģionālā līmenī, tostarp izmantojot Eiropas un arābu valstu Mašrikas gāzes tirgus projektu un citas attiecīgās reģionālās iniciatīvas.

    2.   Šai nolūkā Puses vienojas veicināt abpusēji izdevīgus sakarus, lai:

    a)

    atbalstītu atbilstošas enerģētikas politikas, tās normatīvā regulējuma un infrastruktūras izveidi Irākā, balstoties uz vides ilgtspējīguma, enerģijas resursu pareizas pārvaldības un brīva, konkurētspējīga un atvērta tirgus principiem;

    b)

    sadarbotos nolūkā uzlabot administratīvās un juridiskās spējas un radītu stabila un pārredzama tiesiskā regulējuma nosacījumus saimnieciskās darbības stimulēšanai un starptautiskiem ieguldījumiem Irākas enerģētikā;

    c)

    veicinātu tehnisko sadarbību, lai veiktu pētniecību un naftas un dabas gāzes atradņu apsaimniekošanu Irākā, kā arī naftas un gāzes infrastruktūras, tostarp transporta un tranzīta tīklu ar Mašrikas reģionu, attīstību un modernizāciju, īstenotu citas attiecīgās iniciatīvas un virzītos uz Savienības tirgu;

    d)

    uzlabotu elektroapgādes sistēmas uzticamību Irākā;

    e)

    pastiprinātu sadarbību nolūkā uzlabot energoapgādes drošību un cīnīties ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, popularizējot atjaunojamus enerģijas avotus, energoefektivitāti un gāzes sadedzināšanas samazināšanu;

    f)

    atvieglotu zinātības izplatīšanu un tehnoloģijas un paraugprakses nodošanu, kā arī mācības profesionāļiem;

    g)

    veicinātu Irākas dalību enerģētikas tirgu reģionālās integrācijas procesos.

    92. pants

    Transports

    1.   Puses cenšas pastiprināt sadarbību transporta nozarē nolūkā izveidot ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu ar mērķi:

    a)

    veicināt transporta attīstību un tā tīklu savienojumus, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspējīgumu un veicinot ekonomikas izaugsmi;

    b)

    izstrādāt institucionālo un normatīvo regulējumu visās transporta nozarēs, lai nodrošinātu transporta tirgus efektīvu darbību un veicinātu ieguldījumus transportā;

    c)

    veidot un popularizēt partnerības starp Savienības un Irākas uzņēmumiem pētniecības, spēju veidošanas, infrastruktūras attīstības, transporta drošuma un drošības un pakalpojumu jomā transporta nozarē;

    d)

    izveidot starp Pusēm regulāru un efektīvu dialogu transporta jomā reģionālā līmenī, tostarp izmantojot Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbību transporta jomā un citas attiecīgās reģionālās iniciatīvas.

    2.   Šai nolūkā Puses vienojas veicināt abpusēji izdevīgus sakarus, lai:

    a)

    atbalstītu atbilstošas transporta politikas izstrādi visu transporta veidu attīstībai, tostarp tās normatīvo regulējumu un transporta infrastruktūru atjaunošanu un attīstību Irākā, liekot uzsvaru uz ilgtspējīgumu; nodrošinātu visu transporta veidu izmantojamību jauktā sistēmā un integrāciju; izpētītu iespējas veikt tiesiskā un normatīvā regulējuma turpmāku tuvināšanu Savienības un starptautiskajiem standartiem, īpaši attiecībā uz drošumu un drošību;

    b)

    sadarbotos nolūkā uzlabot / no jauna izveidot administratīvās un juridiskās spējas, lai sagatavotu konkrētus plānus prioritārajām nozarēm un izveidotu stabila un pārredzama tiesiskā regulējuma nosacījumus saimnieciskās darbības un starptautisku ieguldījumu stimulēšanai transporta nozarē Irākā, balstoties uz Savienības politiku un praksi; un izveidotu vajadzīgās neatkarīgas regulēšanas iestādes;

    c)

    veicinātu tehnisko sadarbību nolūkā veikt pētniecību un attīstīt visas transporta nozares Irākā, kā arī lai attīstītu un modernizētu transporta infrastruktūru, tostarp savienojumus ar Mašrikas reģiona transporta tīkliem, īstenotu citas attiecīgās iniciatīvas un virzītos uz Savienības tirgu;

    d)

    palielinātu transporta plūsmu uzticamību uz Irāku un caur tās teritoriju;

    e)

    atvieglotu zinātības izplatīšanu un tehnoloģijas un paraugprakses nodošanu, kā arī mācības profesionāļiem, kas ir būtiski sadarbības pasākumi, kuri jārisina prioritārā kārtā;

    f)

    veicinātu Irākas dalību transporta reģionālo sistēmu savstarpējās savienošanas procesā;

    g)

    īstenotu aviācijas valsts politiku, tostarp attīstītu lidostas un gaisa satiksmes vadību un turpinātu nostiprināt administratīvās spējas (tostarp izveidotu īstu regulēšanas iestādi – autonomu civilās aviācijas iestādi); apspriestu “horizontālu” nolīgumu par gaisa pārvadājumiem, lai atjaunotu tiesisko noteiktību attiecībā uz divpusējiem gaisa pārvadājumu nolīgumiem; un izpētītu iespējas apspriest visaptverošu Savienības un Irākas nolīgumu par aviāciju.

    93. pants

    Vide

    1.   Puses vienojas, ka ir jānostiprina un jāpalielina vides aizsardzības centieni, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, kas ir pašreizējās un turpmāko paaudžu attīstības pamatā.

    2.   Puses vienojas, ka sadarbībai šajā jomā būtu jāveicina vides aizsardzība, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Visos pasākumos, ko Puses veic saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāņem vērā Pasaules galotņu sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību saskaņotie rezultāti.

    3.   Sadarbībai šajā jomā būtu jāpievēršas, inter alia, šādiem aspektiem:

    a)

    informācijas un ekspertu zināšanu vides jomā apmaiņa (piemēram, par pilsētvides jautājumiem, dabas aizsardzību, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu, katastrofu pārvaldību u. c.);

    b)

    reģionālās sadarbības veicināšana un popularizēšana vides aizsardzības jomā, tostarp ieguldījumu veicināšana vides projektos un programmās;

    c)

    informētības veicināšana par vides jautājumiem un vietējo kopienu plašāka līdzdalība vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības centienos;

    d)

    atbalsts spēju veidošanai vides jomā, piemēram, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un pielāgotos tām;

    e)

    sadarbība sarunās par daudzpusējiem nolīgumiem par vidi un to īstenošanā;

    f)

    apmaiņas ar tehnisko palīdzību veicināšana vides programmu veidošanā un vides apsvērumu integrēšanā citās politikas jomās;

    g)

    atbalsts vides pētniecībai un analīzei.

    94. pants

    Telekomunikācijas

    Puses sadarbojas nolūkā:

    a)

    veicināt plašāku informācijas apmaiņu par piemērojamiem tiesību aktiem un iespējamām turpmākām tiesību aktu reformām telekomunikāciju nozarē, lai varētu labāk izprast otras Puses normatīvo regulējumu telekomunikāciju jomā;

    b)

    apmainīties ar informāciju par norisēm informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un standartu jomā.

    95. pants

    Zinātne un tehnoloģija

    1.   Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību un to attiecīgo pētniecības programmu pietiekamu pieejamību, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

    2.   Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ietver šādus aspektus:

    a)

    zinātniskās un tehniskās sadarbības programmu apmaiņa;

    b)

    kopīgu zinātnisko sanāksmju organizēšana;

    c)

    kopīgas PTA darbības;

    d)

    mācību pasākumi un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās Pusēs.

    3.   Minēto sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kuri jāapspriež un jānoslēdz, ievērojot abu Pušu procedūras, un kuros paredz, inter alia, attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

    96. pants

    Sadarbība muitas un nodokļu jomā

    1.   Puses izveidos sadarbību muitas jomā, īpaši attiecībā uz mācībām, muitas formalitāšu, dokumentācijas un procedūru vienkāršošanu, muitas noteikumu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apturēšanu nolūkā nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, kurus plāno pieņemt saistībā ar tirdzniecību un lai tuvinātu Irākas muitas sistēmu Savienības muitas sistēmai.

    2.   Neskarot to attiecīgās kompetences un lai nostiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu, Puses atzīst un uzņemas īstenot nodokļu jomā labas pārvaldības principus, proti, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas nodokļu konkurences principus. Tālab saskaņā ar attiecīgajām kompetencēm Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā un izstrādās pasākumus, lai efektīvi īstenotu iepriekšminētos principus.

    97. pants

    Sadarbība statistikas jomā

    Puses vienojas sekmēt sadarbības pasākumus statistikas jomā. Tie būs orientēti uz iestāžu un spēju veidošanu un valsts statistikas sistēmas nostiprināšanu, tostarp statistikas metožu izstrādi un statistikas datu vākšanu un izplatīšanu par preču un pakalpojumu tirdzniecību, un vispārīgākā nozīmē – par jebkuru jomu, kas nodrošina atbalstu valsts sociālās un ekonomiskās attīstības prioritātēm, uz kurām attiecas šis nolīgums un kas ir saistītas ar statistikas datu apstrādi.

    98. pants

    Makroekonomiskā stabilitāte un publiskās finanses

    1.   Puses vienojas, ka ir svarīgi nodrošināt makroekonomisko stabilitāti Irākā, īstenojot pareizu monetāro politiku, kuras mērķis ir panākt un saglabāt cenu stabilitāti, kā arī īstenojot fiskālo politiku, kas vērsta uz parādsaistību noturību.

    2.   Puses vienojas, ka ir svarīgi panākt Irākā publisko izdevumu efektivitāti, pārredzamību un atbildību par tiem valsts un vietējā līmenī.

    3.   Puses vienojas, inter alia, sadarboties, lai uzlabotu Irākas publisko finanšu pārvaldības sistēmu, kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt budžeta plānošanas vispusību un izveidot vienotu kases kontu.

    99. pants

    Privātā sektora attīstība

    Puses vienojas sadarboties, lai Irākā izveidotu tirgus ekonomiku, uzlabojot ieguldījumu vidi, diversificējot saimniecisko darbību, panākot progresu privatizācijas programmas īstenošanā un uzlabojot citus nosacījumus, lai paātrinātu darba vietu radīšanu privātajā sektorā.

    100. pants

    Tūrisms

    1.   Puses aicina pielikt pūles, lai uzlabotu sadarbību, kas vērsta uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma un saistīto jautājumu attīstību.

    2.   Tādēļ Puses vienojas izveidot sadarbību tūrisma jomā un it īpaši apmainīties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi par institucionālās sistēmas organizēšanu tūrisma nozarē un par vispārīgo vidi, kurā darbojas tūrisma uzņēmumi.

    101. pants

    Finanšu pakalpojumi

    Puses sadarbojas, lai tuvinātu savus standartus un noteikumus, jo īpaši lai:

    a)

    nostiprinātu Irākas finanšu nozari;

    b)

    Irākā uzlabotu grāmatvedības un pārraudzības un reglamentējošās sistēmas, kas attiecas uz banku, apdrošināšanas un citām finanšu jomām;

    c)

    apmainītos ar informāciju par attiecīgajiem spēkā vai sagatavošanā esošajiem tiesību aktiem;

    d)

    izveidotu saderīgas revīzijas sistēmas.

    IV   SADAĻA

    TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

    102. pants

    Tiesiskums

    1.   Īstenojot sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, Puses pauž pastāvīgu apņēmību un piešķir īpašu nozīmi tiesiskuma principam, tostarp tiesu neatkarībai, tiesas pieejamībai un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

    2.   Puses sadarbosies, lai turpinātu attīstīt iestāžu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomās, tostarp izmantojot spēju veidošanu.

    103. pants

    Tiesiskā sadarbība

    1.   Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās ratifikāciju un īstenošanu, un jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, ratifikāciju un īstenošanu.

    2.   Puses vienojas sekmēt un rosināt alternatīvu līdzekļu izmantošanu civilu un komerciālu strīdu risināšanā, ja vien tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem dokumentiem.

    3.   Attiecībā uz krimināllietām Puses centīsies pastiprināt tiesu iestāžu sadarbību savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanā un personu izdošanā. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentiem, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem, kas minēti šā nolīguma 7. pantā, un to īstenošanu.

    104. pants

    Personas datu aizsardzība

    1.   Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, inter alia, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēm par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

    2.   Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert, inter alia, tehnisko palīdzību informācijas un speciālo zināšanu apmaiņas veidā.

    105. pants

    Sadarbība migrācijas un patvēruma jomā

    1.   Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir kopīgai migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Lai nostiprinātu sadarbību savā starpā, tās izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī migrācijas jautājumu iekļaušanu valsts stratēģijās par migrantu izcelsmes apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību.

    2.   Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību novērtējums, kas veikts, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

    a)

    migrācijas pamatcēloņi;

    b)

    valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un 1967. gada protokola, un citu attiecīgu starptautisko tiesību aktu noteikumus un nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu, vienlaikus atzīstot, ka Irāka vēl nav 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un 1967. gada protokola dalībniece, bet ka tā apsver iespēju nākotnē tiem pievienoties;

    c)

    uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, likumīgo migrantu izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

    d)

    efektīvas preventīvās politikas izstrāde cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

    e)

    personu, kas uzturas nelegāli, atpakaļnosūtīšana, nodrošinot humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu labprātīgas atgriešanās veicināšana, un šādu personu atpakaļuzņemšana saskaņā ar 3. punktu;

    f)

    vīzu jomā jautājumos, kas atzīti par savstarpējas intereses jautājumiem, atbilstīgi spēkā esošajam Šengenas acquis;

    g)

    robežpārvaldības un kontroles jomā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar organizēšanu, mācībām, paraugpraksi un citiem operatīviem pasākumiem, kurus īsteno uz vietas, un vajadzības gadījumā attiecībā uz aprīkojumu, vienlaikus apzinoties šāda aprīkojuma iespējamu duālu izmantošanu.

    3.   Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju, Puses vienojas arī uzņemt atpakaļ savus nelegālos imigrantus. Tādēļ:

    a)

    Irāka pēc kādas Savienības dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā; un

    b)

    jebkura Savienības dalībvalsts pēc Irākas pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā.

    4.   Lai atļautu ceļot minētajā nolūkā, Savienības dalībvalstis un Irāka izsniegs saviem valstspiederīgajiem atbilstošus dokumentus, kuri apstiprina to identitāti. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās dalībvalsts vai Irākas kompetentās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pēc Irākas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.

    5.   Šajā sakarā Puses vienojas pēc jebkuras Puses pieprasījuma, kā definēts 122. pantā, un iespējami drīz noslēgt nolīgumu par nelegālās migrācijas novēršanu un kontroli, kas reglamentē atpakaļuzņemšanas īpašās procedūras un pienākumus un kas, ja abas Puses to uzskata par vajadzīgu, attiecas arī uz citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

    6.   Sadarbība šajā jomā notiks, pilnībā ievērojot Pušu tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no attiecīgajām starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām.

    106. pants

    Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

    Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, viltošanu un nelikumīgiem darījumiem, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu aktīvu un līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā. Puses veicina ANO Konvencijas par starptautisko organizēto noziedzību un tās papildu protokolu, kā arī ANO Pretkorupcijas konvencijas īstenošanu.

    107. pants

    Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošana

    1.   Puses vienojas, ka ir jāstrādā un jāsadarbojas, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādu kriminālu darbību, tostarp narkotiku kontrabandas un korupcijas, kā arī terorisma finansēšanas, rezultātā.

    2.   Puses vienojas sadarboties tehniskās un administratīvās palīdzības sniegšanā, lai izstrādātu un īstenotu noteikumus un nodrošinātu to mehānismu efektīvu darbību, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai. Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības rezultātā.

    3.   Sadarbībā atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmusi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas finanšu darba grupa (turpmāk “FATF”) un Savienība un šajā jomā iesaistītās starptautiskās institūcijas.

    108. pants

    Nelegālo narkotiku apkarošana

    1.   Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem Puses centīsies mazināt nelegālo narkotiku piegādi un kontrabandu un pieprasījumu pēc tām, kā arī to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā un panākt narkotisko un psihotropo vielu nelegālā ražošanā izmantoto ķīmisko prekursoru novirzīšanas efektīvāku novēršanu. Savā sadarbībā Puses nodrošina visaptverošas un līdzsvarotas pieejas izmantošanu šā mērķa sasniegšanai, piemērojot legālā tirgus noteikumus un efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, izglītības, sociālajām, tiesībaizsardzības un tiesu nozaru iestādēm.

    2.   Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumus pamato ar vispārēji pieņemtiem principiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

    109. pants

    Sadarbība kultūras jomā

    1.   Puses apņemas veicināt divpusēju sadarbību kultūras jomā, lai palielinātu savstarpējo saprašanos un sekmētu kultūras sakarus starp Pusēm.

    2.   Puses atbalsta informācijas un ekspertu zināšanu apmaiņu, kā arī iniciatīvas, kas dod ieguldījumu spēju veidošanā, īpaši attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu.

    3.   Puses ciešāk sadarbosies cīņā pret kultūras īpašuma nelegālu tirdzniecību saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām attiecībā uz Irāku. Tās sekmēs attiecīgo starptautisko nolīgumu, tostarp UNESCO 1970. gada Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem, ratifikāciju un efektīvu īstenošanu.

    4.   Puses rosina starpkultūru dialogu starp privātpersonām, kultūras iestādēm un organizācijām, kuras pārstāv Savienības un Irākas organizēto pilsonisko sabiedrību.

    5.   Puses koordinē savus centienus starptautiskos forumos, tostarp UNESCO un/vai citās starptautiskās struktūrās, lai veicinātu kultūras daudzveidību, īpaši attiecībā uz UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratifikāciju un īstenošanu.

    110. pants

    Reģionālā sadarbība

    1.   Puses vienojas, ka sadarbībai būtu jāveicina un jāatbalsta Irākas stabilitāte un reģionālā integrācija. Šai nolūkā tās vienojas veicināt pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt attiecības ar Irāku, tās kaimiņvalstīm un citiem reģionālajiem partneriem.

    2.   Puses vienojas, ka to sadarbība var ietvert pasākumus, ko īsteno saskaņā ar sadarbības nolīgumiem ar citām šā reģiona valstīm, ja minētie pasākumi ir saderīgi ar šo nolīgumu un atbilst to interesēm.

    3.   Neizslēdzot nevienu jomu, Puses vienojas īpaši apsvērt šādas darbības:

    a)

    starpreģionālās tirdzniecības veicināšana;

    b)

    atbalsts reģionālajām iestādēm un kopīgiem projektiem un iniciatīvām, kas izveidotas attiecīgajās reģionālajās iestādēs.

    V   SADAĻA

    INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    111. pants

    Sadarbības padome

    1.   Ar šo izveido Sadarbības padomi, kas pārrauga šā nolīguma īstenošanu. Tā tiekas ministru līmenī reizi gadā. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, tā izskata visus svarīgos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, kā arī pārējos divpusējos vai starptautiskos vispārējo interešu jautājumus. Abām Pusēm vienojoties, Sadarbības padome arī var sniegt atbilstošus ieteikumus.

    2.   Sadarbības padomē darbojas Pušu pārstāvji.

    3.   Sadarbības padome pieņem savu iekšējo reglamentu.

    4.   Jebkura Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

    5.   Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

    6.   Šā panta noteikumi nekādā veidā neietekmē un neskar īpašos noteikumus par strīdu izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma II sadaļu.

    112. pants

    Sadarbības komiteja un specializētās apakškomitejas

    1.   Ar šo izveido Sadarbības komiteju, kurā darbojas Pušu pārstāvji un kas palīdz Sadarbības padomei veikt tās uzdevumus.

    2.   Sadarbības padome var nolemt izveidot jebkādu citu specializētu apakškomiteju vai struktūru, kas var palīdzēt veikt tās uzdevumus, un nosaka minēto apakškomiteju vai struktūru sastāvu, uzdevumus un darbības veidu.

    113. pants

    Parlamentārā sadarbības komiteja

    1.   Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā ir Irākas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem.

    2.   Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Irākas Republikas parlamenta locekļi, no otras puses.

    3.   Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

    4.   Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

    114. pants

    Telpas

    Lai sekmētu sadarbību šā nolīguma ietvaros, abas Puses vienojas atbilstīgi pilnvarotiem ekspertiem un amatpersonām, kas iesaistītas sadarbības īstenošanā, nodrošināt vajadzīgās iespējas to funkciju veikšanai saskaņā ar abu Pušu iekšējiem noteikumiem un reglamentu.

    115. pants

    Teritoriālā piemērošana

    Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un atbilstoši šo Līgumu noteikumiem, un, no otras puses, Irākas Republikas teritorijā.

    116. pants

    Stāšanās spēkā un atjaunošana

    1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis pēdējo Pušu paziņojumu par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās procedūras.

    2.   Šis nolīgums ir noslēgts uz desmit gadiem. To automātiski atjauno katru gadu, ja vien Puses no tā neatsakās sešus mēnešus pirms termiņa beigām. Šo nolīgumu izbeidz sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu. Izbeigšana neattiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo nolīgumu un ir uzsākti pirms paziņojuma saņemšanas.

    117. pants

    Pagaidu piemērošana

    1.   Neskarot 116. pantu, Savienība un Irāka vienojas piemērot šā nolīguma 2. pantu un II, III un V sadaļu no trešā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Savienība un Irāka ir paziņojušas viena otrai par šim mērķim vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs.

    2.   Ja saskaņā ar 1. punktu kādu šā nolīguma noteikumu Puses piemēro pirms tā spēkā stāšanās dienas, tad jebkuru norādi minētajā noteikumā uz šā nolīguma spēkā stāšanās dienu saprot kā norādi uz dienu, kad Puses vienojas piemērot minēto noteikumu saskaņā ar 1. punktu.

    118. pants

    Diskriminācijas aizliegums

    Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

    a)

    režīms, ko Irāka piemēro attiecībā uz Savienību, nerada nekādu diskrimināciju starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem vai firmām;

    b)

    režīms, ko Savienība piemēro attiecībā uz Irāku, nerada diskrimināciju starp Irākas valstspiederīgajiem vai tās uzņēmumiem vai firmām.

    119. pants

    Klauzula par paplašināšanu

    1.   Puses pēc abpusējas piekrišanas var grozīt, pārskatīt un paplašināt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot pie šā nolīguma papildu vienošanās vai protokolus par konkrētām nozarēm vai darbībām.

    2.   Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā gūto pieredzi. Par sadarbības paplašināšanu saskaņā ar šo nolīgumu lems Sadarbības padomē.

    120. pants

    Citi nolīgumi

    1.   Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Irāku vai, attiecīgos gadījumos, noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Irāku.

    2.   Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko attiecīgās Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām personām.

    121. pants

    Nolīguma nepildīšana

    1.   Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šajā nolīgumā noteiktās saistības, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

    2.   Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt atbilstošus pasākumus. Pirms veikt šos pasākumus, tai 30 dienās jāiesniedz Sadarbības padomei visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama situācijas rūpīgai novērtēšanai, lai rastu Pusēm pieņemamu risinājumu.

    Izraugoties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties ziņo Sadarbības padomei, un par tiem apspriežas Sadarbības padomē, ja otra Puse to pieprasa.

    3.   Atkāpjoties no 2. punkta, jebkura no Pusēm var tūlīt veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja:

    a)

    šā nolīguma denonsēšana nav sankcionēta saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem;

    b)

    otra Puse pārkāpj 2. un 5. pantā minētos šā nolīguma būtiskos elementus.

    Otra Puse var lūgt, lai 15 dienās sasauc steidzamu Pušu sanāksmi nolūkā rūpīgi izpētīt situāciju, lai vienotos par tām pieņemamu risinājumu.

    4.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no šā nolīguma II sadaļā paredzētajām saistībām, tai ir izņēmuma tiesības pieprasīt un ievērot šā nolīguma II sadaļas VI iedaļā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru.

    122. pants

    Pušu definīcija

    Šajā nolīgumā “Puses” ir Savienība vai tās dalībvalstis vai Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Irāka, no otras puses.

    123. pants

    Autentiski teksti

    Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru un arābu valodā, un tā teksts ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās. Pretrunu gadījumā atsaucas uz valodu, kurā risinātas sarunas par nolīgumu, šajā gadījumā – angļu valodu.

    124. pants

    Pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes

    Šā nolīguma pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes ir tā sastāvdaļa.

    Съставено в Брюксел на единадесети май две хиляди и дванадесета година.

    Hecho en Bruselas, el once de mayo de dos mil doce.

    V Bruselu dne jedenáctého května dva tisíce dvanáct.

    Udfærdiget i Bruxelles den ellevte maj to tusind og tolv.

    Geschehen zu Brüssel am elften Mai zweitausendzwölf.

    Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta maikuu üheteistkümnendal päeval Brüsselis.

    'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις ένδεκα Μαΐου δύο χιλιάδες δώδεκα.

    Done at Brussels on the eleventh day of May in the year two thousand and twelve.

    Fait à Bruxelles, le onze mai deux mille douze.

    Fatto a Bruxelles, addì undici maggio duemiladodici.

    Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada vienpadsmitajā maijā.

    Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų gegužės vienuoliktą dieną Briuselyje.

    Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év május havának tizenegyedik napján.

    Magħmul fi Brussell, fil-ħdax-il jum ta’ Mejju tas-sena elfejn u tnax.

    Gedaan te Brussel, de elfde mei tweeduizend twaalf.

    Sporządzono w Brukseli dnia jedenastego maja roku dwa tysiące dwunastego.

    Feito em Bruxelas, em onze de maio de dois mil e doze.

    Întocmit la Bruxelles la unsprezece mai două mii doisprezece.

    V Bruseli dňa jedenásteho mája dvetisícdvanásť.

    V Bruslju, dne enajstega maja leta dva tisoč dvanajst.

    Tehty Brysselissä yhdentenätoista päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.

    Som skedde i Bryssel den elfte maj tjugohundratolv.

    Image

    Voor het Koninkrijk België

    Pour le Royaume de Belgique

    Für das Königreich Belgien

    Image

    Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest

    Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

    Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel- Hauptstadt.

    За Република България

    Image

    Za Českou republiku

    Image

    For Kongeriget Danmark

    Image

    Für die Bundesrepublik Deutschland

    Image

    Eesti Vabariigi nimel

    Image

    Thar cheann Na hÉireann

    For Ireland

    Image

    Гια την Eλληvιкή Δημoкρατία

    Image

    Por el Reino de España

    Image

    Pour la République française

    Image

    Per la Repubblica italiana

    Image

    Гια την Kυπριαкή Δημoкρατία,

    Image

    Latvijas Republikas vārdā –

    Image

    Lietuvos Respublikos vardu

    Image

    Pour le Grand-Duché de Luxembourg

    Image

    A Magyar Köztársaság részéről

    Image

    Għal Malta

    Image

    Voor het Koninkrijk der Nederlanden

    Image

    Für die Republik Österreich

    Image

    W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

    Image

    Pela República Portuguesa

    Image

    Pentru România

    Image

    Za Republiko Slovenijo

    Image

    Za Slovenskú republiku

    Image

    Suomen tasavallan puolesta

    För Republiken Finland

    Image

    För Konungariket Sverige

    Image

    For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

    Image

    За Европейския съюз

    Por la Unión Europea

    Za Evropskou unii

    For Den Europæiske Union

    Für die Europäische Union

    Euroopa Liidu nimel

    Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

    For the European Union

    Pour l'Union européenne

    Per l'Unione europea

    Eiropas Savienības vārdā –

    Europos Sąjungos vardu

    Az Európai Unió részéről

    Għall-Unjoni Ewropea

    Voor de Europese Unie

    W imieniu Unii Europejskiej

    Pela União Europeia

    Pentru Uniunea Europeană

    Za Európsku úniu

    Za Evropsko unijo

    Euroopan unionin puolesta

    För Europeiska unionen

    Image

    Image

    Image


    1. PIELIKUMS

    PUBLISKAIS IEPIRKUMS

    I papildinājums

    Aptvertais iepirkums

    1. papildpielikums

    Centrālās pārvaldes iestādes, kuras veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļas noteikumiem

    Preces

    Robežvērtības

    SDR 130 000

    Pakalpojumi (noteikti 3. papildpielikumā)

    Robežvērtības

    SDR 130 000

    Būvdarbi (noteikti 4. papildpielikumā)

    Robežvērtības

    SDR 5 000 000

    Irākas saistības

    1.   Visas centrālās pārvaldes iestādes, tostarp visas centrālajām pārvaldes iestādēm pakļautās iestādes, un visas pārējās iestādes, kuru iepirkuma politiku kontrolē vai ietekmē centrālā valdība vai kas ir atkarīga no tās, un visas pārējās iestādes, ko finansē centrālā valdība vai kas ir tās vadības pārraudzībā.

    2.   Šo iestāžu informatīvs saraksts (precīzi nosaukumi var mainīties)

     

    Lauksaimniecības ministrija

     

    Sakaru ministrija

     

    Sakaru un plašsaziņas līdzekļu valsts komisija

     

    Sabiedrības integritātes komisija

     

    Kultūras ministrija

     

    Aizsardzības ministrija

     

    Migrācijas ministrija

     

    Izglītības ministrija

     

    Elektrības ministrija

     

    Vides ministrija

     

    Finanšu ministrija

     

    Ārlietu ministrija

     

    Veselības ministrija

     

    Augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības ministrija

     

    Dzīvokļu apgādes un būvniecības ministrija (un visas tās padotībā esošās iestādes)

     

    Cilvēktiesību ministrija

     

    Rūpniecības un minerālu ministrija (un visas tās padotībā esošās iestādes)

     

    Iekšlietu ministrija

     

    Tieslietu ministrija

     

    Nodarbinātības un sociālo lietu ministrija

     

    Pašvaldību un būvdarbu ministrija

     

    Naftas ministrija

     

    Plānošanas un sadarbības attīstības ministrija

     

    Zinātnes un tehnoloģijas ministrija

     

    Tirdzniecības ministrija

     

    Transporta ministrija

     

    Ūdens resursu ministrija

     

    Jaunatnes un sporta lietu ministrija

     

    Tūrisma un senlietu valsts ministrija

     

    Provinču jautājumu valsts ministrija

     

    Sieviešu jautājumu valsts ministrija

     

    Irākas Centrālā banka

     

    Valsts universitātes

    Savienības saistības

    Savienības iestādes

    1.   Eiropas Savienības Padome

    2.   Eiropas KomisijaDalībvalstu līgumslēdzējas iestādes

    1.   Visas centrālo valdību ministrijas un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti

    Savienībā “publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:

    kas izveidota konkrētam mērķim, lai apmierinātu sabiedriskās vajadzības, neveicot ražošanu vai komercdarbību, un

    kas ir juridiska persona, un

    ko galvenokārt finansē valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti vai ko pārrauga minētie subjekti, vai kam valdē, pārvaldē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

    2.   Šādas centrālās pārvaldes iestādes, kuras veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļas noteikumiem (informatīvs saraksts)

    TO LĪGUMSLĒDZĒJU IESTĀŽU INFORMATĪVS SARAKSTS, KURAS IR CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES, KĀ DEFINĒTS EK IEPIRKUMA DIREKTĪVĀ

    Beļģija

    1.

    Services publics fédéraux (ministrijas):

    1.

    Federale Overheidsdiensten (ministrijas):

    SPF Chancellerie du Premier ministre;

    FOD Kanselarij van de Eerste Minister;

    SPF Personnel et organisation;

    FOD Personeel en Organisatie;

    SPF Budget et Contrôle de la Gestion;

    FOD Budget en Beheerscontrole;

    SPF Technologie de l’information et de la communication (Fedict);

    FOD Informatie- en Communicatietechnologie (Fedict);

    SPF Affaires étrangères, commerce extérieur et coopération au développement;

    FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking;

    SPF Intérieur;

    FOD Binnenlandse Zaken;

    SPF Finances;

    FOD Financiën;

    SPF Mobilité et transports;

    FOD Mobiliteit en Vervoer;

    SPF Emploi, travail et concertation sociale;

    FOD Werkgelegenheid, Arbeid en Sociaal overleg;

    SPF Sécurité Sociale et institutions publiques de sécurité sociale;

    FOD Sociale Zekerheid en Openbare Instellingen van Sociale Zekerheid;

    SPF Santé publique, sécurité de la chaîne alimentaire et environnement;

    FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu;

    SPF Justice;

    FOD Justitie;

    SPF Economie, PME, classes moyennes et energie;

    FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie;

    Ministère de la Défense;

    Ministerie van Defensie;

    Service public de programmation Intégration sociale, lutte contre la pauvreté et économie sociale;

    Programmatorische Federale Overheidsdienst Maatschappelijke Integratie, Armoedsbestrijding en Sociale Economie;

    Service public fédéral de programmation Développement durable;

    Programmatorische Federale Overheidsdienst Duurzame Ontwikkeling;

    Service public fédéral de programmation Politique scientifique.

    Programmatorische Federale Overheidsdienst Wetenschapsbeleid.


    2.

    Régie des Bâtiments:

    2.

    Regie der Gebouwen:

    Office national de Sécurité sociale;

    Rijksdienst voor Sociale Zekerheid;

    Institut national d’Assurance sociales pour travailleurs indépendants;

    Rijksinstituut voor de Sociale Verzekeringen der Zelfstandigen;

    Institut national d’Assurance Maladie-Invalidité;

    Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering;

    Office national des Pensions;

    Rijksdienst voor Pensioenen;

    Caisse auxiliaire d’Assurance Maladie-Invalidité;

    Hulpkas voor Ziekte-en Invaliditeitsverzekering;

    Fond des Maladies professionnelles;

    Fonds voor Beroepsziekten;

    Office national de l’Emploi.

    Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening.

    Bulgārija

    Администрация на Народното събрание

    Aдминистрация на Президента

    Администрация на Министерския съвет

    Конституционен съд

    Българска народна банка

    Министерство на външните работи

    Министерство на вътрешните работи

    Министерство на държавната администрация и административната реформа

    Министерство на извънредните ситуации

    Министерство на земеделието и храните

    Министерство на здравеопазването

    Министерство на икономиката и енергетиката

    Министерство на културата

    Министерство на образованието и науката

    Министерство на околната среда и водите

    Министерство на отбраната

    Министерство на правосъдието

    Министерство на регионалното развитие и благоустройството

    Министерство на транспорта

    Министерство на труда и социалната политика

    Министерство на финансите

    Valsts aģentūras, valsts komisijas, izpildaģentūras un citas valsts iestādes, kas izveidotas ar likumu vai Ministru padomes dekrētu un kuru funkcijas ir saistītas ar izpildvaras īstenošanu:

    Агенция за ядрено регулиране

    Висша атестационна комисия

    Държавна комисия за енергийно и водно регулиране

    Държавна комисия по сигурността на информацията

    Комисия за защита на конкуренцията

    Комисия за защита на личните данни

    Комисия за защита от дискриминация

    Комисия за регулиране на съобщенията

    Комисия за финансов надзор

    Патентно ведомство на Република България

    Сметна палата на Република България

    Агенция за приватизация

    Агенция за следприватизационен контрол

    Български институт по метрология

    Държавна агенция „Архиви“

    Държавна агенция „Държавен резерв и военновременни запаси“

    Държавна агенция „Национална сигурност“

    Държавна агенция за бежанците

    Държавна агенция за българите в чужбина

    Държавна агенция за закрила на детето

    Държавна агенция за информационни технологии и съобщения

    Държавна агенция за метрологичен и технически надзор

    Държавна агенция за младежта и спорта

    Държавна агенция по горите

    Държавна агенция по туризма

    Държавна комисия по стоковите борси и тържища

    Институт по публична администрация и европейска интеграция

    Национален статистически институт

    Национална агенция за оценяване и акредитация

    Националната агенция за професионално образование и обучение

    Национална комисия за борба с трафика на хора

    Агенция „Митници“

    Агенция за държавна и финансова инспекция

    Агенция за държавни вземания

    Агенция за социално подпомагане

    Агенция за хората с увреждания

    Агенция по вписванията

    Агенция по геодезия, картография и кадастър

    Агенция по енергийна ефективност

    Агенция по заетостта

    Агенция по обществени поръчки

    Българска агенция за инвестиции

    Главна дирекция „Гражданска въздухоплавателна администрация“

    Дирекция „Материално-техническо осигуряване и социално обслужване“ на Министерство на вътрешните работи

    Дирекция „Оперативно издирване“ на Министерство на вътрешните работи

    Дирекция „Финансово-ресурсно осигуряване“ на Министерство на вътрешните работи

    Дирекция за национален строителен контрол

    Държавна комисия по хазарта

    Изпълнителна агенция „Автомобилна администрация“

    Изпълнителна агенция „Борба с градушките“

    Изпълнителна агенция „Българска служба за акредитация“

    Изпълнителна агенция „Военни клубове и информация“

    Изпълнителна агенция „Главна инспекция по труда“

    Изпълнителна агенция „Държавна собственост на Министерството на отбраната“

    Изпълнителна агенция „Железопътна администрация“

    Изпълнителна агенция „Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества“

    Изпълнителна агенция „Морска администрация“

    Изпълнителна агенция „Национален филмов център“

    Изпълнителна агенция „Пристанищна администрация“

    Изпълнителна агенция „Проучване и поддържане на река Дунав“

    Изпълнителна агенция „Социални дейности на Министерството на отбраната“

    Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози

    Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия

    Изпълнителна агенция по лекарствата

    Изпълнителна агенция по лозата и виното

    Изпълнителна агенция по околна среда

    Изпълнителна агенция по почвените ресурси

    Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури

    Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството

    Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол

    Изпълнителна агенция по трансплантация

    Изпълнителна агенция по хидромелиорации

    Комисията за защита на потребителите

    Контролно-техническата инспекция

    Национален център за информация и документация

    Национален център по радиобиология и радиационна защита

    Национална агенция за приходите

    Национална ветеринарномедицинска служба

    Национална служба „Полиция“

    Национална служба „Пожарна безопасност и защита на населението“

    Национална служба за растителна защита

    Национална служба за съвети в земеделието

    Национална служба по зърното и фуражите

    Служба „Военна информация“

    Служба „Военна полиция“

    Фонд „Републиканска пътна инфраструктура“

    Авиоотряд 28

    Čehijas Republika

    Ministerstvo dopravy

    Ministerstvo financí

    Ministerstvo kultury

    Ministerstvo obrany

    Ministerstvo pro místní rozvoj

    Ministerstvo práce a sociálních věcí

    Ministerstvo průmyslu a obchodu

    Ministerstvo spravedlnosti

    Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy

    Ministerstvo vnitra

    Ministerstvo zahraničních věcí

    Ministerstvo zdravotnictví

    Ministerstvo zemědělství

    Ministerstvo životního prostředí

    Poslanecká sněmovna PČR

    Senát PČR

    Kancelář prezidenta

    Český statistický úřad

    Český úřad zeměměřičský a katastrální

    Úřad průmyslového vlastnictví

    Úřad pro ochranu osobních údajů

    Bezpečnostní informační služba

    Národní bezpečnostní úřad

    Česká akademie věd

    Vězeňská služba

    Český báňský úřad

    Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

    Správa státních hmotných rezerv

    Státní úřad pro jadernou bezpečnost

    Česká národní banka

    Energetický regulační úřad

    Úřad vlády České republiky

    Ústavní soud

    Nejvyšší soud

    Nejvyšší správní soud

    Nejvyšší státní zastupitelství

    Nejvyšší kontrolní úřad

    Kancelář Veřejného ochránce práv

    Grantová agentura České republiky

    Státní úřad inspekce práce

    Český telekomunikační úřad

    Dānija

    Folketinget

    Rigsrevisionen

    Statsministeriet

    Udenrigsministeriet

    Beskæftigelsesministeriet

    5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

    Domstolsstyrelsen

    Finansministeriet

    5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

    Forsvarsministeriet

    5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

    Ministeriet for Sundhed og Forebyggelse

    Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Statens Serum institūts)

    Justitsministeriet

    Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser (policijas komisārs, prokurors, 1 direktorāts un vairākas aģentūras)

    Kirkeministeriet

    10 stiftsøvrigheder (10 bīskapijas institūcijas)

    Kulturministeriet — Kultūras ministrija

    4 styrelser samt et antal statsinstitutioner (4 departamenti un vairākas institūcijas)

    Miljøministeriet

    5 styrelser (5 aģentūras)

    Ministeriet for Flygtninge, Indvandrere og Integration

    1 styrelse (1 aģentūra)

    Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

    4 direktorater og institutioner (4 direktorāti un institūcijas)

    Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling

    Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger (vairākas aģentūras un institūcijas, tostarp Riso Nacionālā laboratorija un Dānijas valsts zinātnes un izglītības iestādes)

    Skatteministeriet

    1 styrelse og institutioner (1 aģentūra un vairākas institūcijas)

    Velfærdsministeriet

    3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un vairākas institūcijas)

    Transportministeriet

    7 styrelser og institutioner, hereunder Øresundsbrokonsortiet (7 aģentūras un institūcijas, tostarp Øresundsbrokonsortiet)

    Undervisningsministeriet

    3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner (3 aģentūras, 4 izglītības iestādes un 5 citas institūcijas)

    Økonomi- og Erhvervsministeriet

    Adskillige styrelser og institutioner (vairākas aģentūras un institūcijas)

    Klima- og Energiministeriet

    3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un institūcijas)

    Vācija

    Auswärtiges Amt

    Bundeskanzleramt

    Bundesministerium für Arbeit und Soziales

    Bundesministerium für Bildung und Forschung

    Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz

    Bundesministerium der Finanzen

    Bundesministerium des Innern (tikai civilpreces)

    Bundesministerium für Gesundheit

    Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend

    Bundesministerium der Justiz

    Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung

    Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

    Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung

    Bundesministerium der Verteidigung (izslēdzot militārās preces)

    Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

    Igaunija

    Vabariigi Presidendi Kantselei;

    Eesti Vabariigi Riigikogu;

    Eesti Vabariigi Riigikohus;

    Riigikontroll;

    Õiguskantsler;

    Riigikantselei;

    Rahvusarhiiv;

    Haridus- ja Teadusministeerium;

    Justiitsministeerium;

    Kaitseministeerium;

    Keskkonnaministeerium;

    Kultuuriministeerium;

    Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium;

    Põllumajandusministeerium;

    Rahandusministeerium;

    Siseministeerium;

    Sotsiaalministeerium;

    Välisministeerium;

    Keeleinspektsioon;

    Riigiprokuratuur;

    Teabeamet;

    Maa-amet;

    Keskkonnainspektsioon;

    Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus;

    Muinsuskaitseamet;

    Patendiamet;

    Tarbijakaitseamet;

    Riigihangete Amet;

    Taimetoodangu Inspektsioon;

    Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet;

    Veterinaar- ja Toiduamet;

    Konkurentsiamet;

    Maksu- ja Tolliamet;

    Statistikaamet;

    Kaitsepolitseiamet;

    Kodakondsus- ja Migratsiooniamet;

    Piirivalveamet;

    Politseiamet;

    Eesti Kohtuekspertiisi Instituut;

    Keskkriminaalpolitsei;

    Päästeamet;

    Andmekaitse Inspektsioon;

    Ravimiamet;

    Sotsiaalkindlustusamet;

    Tööturuamet;

    Tervishoiuamet;

    Tervisekaitseinspektsioon;

    Tööinspektsioon;

    Lennuamet;

    Maanteeamet;

    Veeteede Amet;

    Julgestuspolitsei;

    Kaitseressursside Amet;

    Kaitseväe Logistikakeskus;

    Tehnilise Järelevalve Amet.

    Īrija

    President’s Establishment

    Houses of the Oireachtas – [parlaments]

    Department of the Taoiseach – [premjerministrs]

    Central Statistics Office

    Department of Finance

    Office of the Comptroller and Auditor General

    Office of the Revenue Commissioners

    Office of Public Works

    State Laboratory

    Office of the Attorney General

    Office of the Director of Public Prosecutions

    Valuation Office

    Office of the Commission for Public Service Appointments

    Public Appointments Service

    Office of the Ombudsman

    Chief State Solicitor’s Office

    Department of Justice, Equality and Law Reform

    Courts Service

    Prisons Service

    Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests

    Department of the Environment, Heritage and Local Government

    Department of Education and Science

    Department of Communications, Energy and Natural Resources

    Department of Agriculture, Fisheries and Food

    Department of Transport

    Department of Health and Children

    Department of Enterprise, Trade and Employment

    Department of Arts, Sports and Tourism

    Department of Defence

    Department of Foreign Affairs

    Department of Social and Family Affairs

    Department of Community, Rural and Gaeltacht – [īru valodā runājošo iedzīvotāju reģioni] Affairs

    Arts Council

    National Gallery.

    Grieķija

    Υπουργείο Εσωτερικών·

    Υπουργείο Εξωτερικών·

    Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών·

    Υπουργείο Ανάπτυξης·

    Υπουργείο Δικαιοσύνης·

    Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων·

    Υπουργείο Πολιτισμού·

    Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης·

    Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων·

    Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας·

    Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών·

    Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων·

    Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής·

    Υπουργείο Μακεδονίας-Θράκης·

    Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας·

    Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης·

    Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς·

    Γενική Γραμματεία Ισότητας·

    Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων·

    Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού·

    Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας·

    Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας·

    Γενική Γραμματεία Αθλητισμού·

    Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων·

    Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος·

    Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας·

    Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας·

    Εθνικό Τυπογραφείο·

    Γενικό Χημείο του Κράτους·

    Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας·

    Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών·

    Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης·

    Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης·

    Πανεπιστήμιο Αιγαίου·

    Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων·

    Πανεπιστήμιο Πατρών·

    Πανεπιστήμιο Μακεδονίας·

    Πολυτεχνείο Κρήτης·

    Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων·

    Αιγινήτειο Νοσοκομείο·

    Αρεταίειο Νοσοκομείο·

    Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης·

    Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού·

    Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων·

    Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων·

    Γενικό Επιτελείο Στρατού·

    Γενικό Επιτελείο Ναυτικού·

    Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας·

    Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας·

    Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων·

    Υπουργείο Εθνικής Άμυνας·

    Γενική Γραμματεία Εμπορίου.

    Spānija

    Presidencia del Gobierno

    Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

    Ministerio de Justicia

    Ministerio de Defensa

    Ministerio de Economía y Hacienda

    Ministerio del Interior

    Ministerio de Fomento

    Ministerio de Educación, Política Social y Deportes

    Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

    Ministerio de Trabajo e Inmigración

    Ministerio de la Presidencia

    Ministerio de Administraciones Públicas

    Ministerio de Cultura

    Ministerio de Sanidad y Consumo

    Ministerio de Medio Ambiente y Medio Rural y Marino

    Ministerio de Vivienda

    Ministerio de Ciencia e Innovación

    Ministerio de Igualdad

    Francija

    1)   Ministrijas

    Services du Premier ministre

    Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports

    Ministère chargé de l’intérieur, de l’outre-mer et des collectivités territoriales

    Ministère chargé de la justice

    Ministère chargé de la défense

    Ministère chargé des affaires étrangères et européennes

    Ministère chargé de l’éducation nationale

    Ministère chargé de l’économie, des finances et de l’emploi

    Secrétariat d'État aux transports

    Secrétariat d'État aux entreprises et au commerce extérieur

    Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité

    Ministère chargé de la culture et de la communication

    Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique

    Ministère chargé de l’agriculture et de la pêche

    Ministère chargé de l’enseignement supérieur et de la recherche

    Ministère chargé de l’écologie, du développement et de l’aménagement durables

    Secrétariat d'État à la fonction publique

    Ministère chargé du logement et de la ville

    Secrétariat d'État à la coopération et à la francophonie

    Secrétariat d'État à l’outre-mer

    Secrétariat d'État à la jeunesse, des sports et de la vie associative

    Secrétariat d'État aux anciens combattants

    Ministère chargé de l’immigration, de l’intégration, de l’identité nationale et du co-développement

    Secrétariat d'État en charge de la prospective et de l’évaluation des politiques publiques

    Secrétariat d'État aux affaires européennes

    Secrétariat d'État aux affaires étrangères et aux droits de l’homme

    Secrétariat d'État à la consommation et au tourisme

    Secrétariat d’Etat à la politique de la ville

    Secrétariat d'État à la solidarité

    Secrétariat d'État en charge de l’industrie et de la consommation

    Secrétariat d'État en charge de l’emploi

    Secrétariat d'État en charge du commerce, de l’artisanat, des PME, du tourisme et des services

    Secrétariat d'État en charge de l’écologie

    Secrétariat d'État en charge du développement de la région-capitale

    Secrétariat d'État en charge de l’aménagement du territoire

    2)   Institūcijas, neatkarīgas iestādes un jurisdikcijas

    Présidence de la République

    Assemblée nationale

    Sénat

    Conseil constitutionnel

    Conseil économique et social

    Conseil supérieur de la magistrature

    Agence française contre le dopage

    Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles

    Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires

    Autorité de régulation des communications électroniques et des postes

    Autorité de sûreté nucléaire

    Autorité indépendante des marchés financiers

    Comité national d’évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel

    Commission d’accès aux documents administratifs

    Commission consultative du secret de la défense nationale

    Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques

    Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité

    Commission nationale de déontologie de la sécurité

    Commission nationale du débat public

    Commission nationale de l’informatique et des libertés

    Commission des participations et des transferts

    Commission de régulation de l’énergie

    Commission de la sécurité des consommateurs

    Commission des sondages

    Commission de la transparence financière de la vie politique

    Conseil de la concurrence

    Conseil des ventes volontaires de meubles aux enchères publiques

    Conseil supérieur de l’audiovisuel

    Défenseur des enfants

    Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l’égalité

    Haute autorité de santé

    Médiateur de la République

    Cour de justice de la République

    Tribunal des Conflits

    Conseil d'État

    Cours administratives d’appel

    Tribunaux administratifs

    Cour des Comptes

    Chambres régionales des Comptes

    Cours et tribunaux de l’ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d’Appel, Tribunaux d’instance et Tribunaux de grande instance)

    3)   Valsts sabiedriskās iestādes

    Académie de France à Rome

    Académie de marine

    Académie des sciences d’outre-mer

    Académie des technologies

    Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS)

    Agence de biomédicine

    Agence pour l’enseignement du français à l’étranger

    Agence française de sécurité sanitaire des aliments

    Agence française de sécurité sanitaire de l’environnement et du travail

    Agence nationale pour la cohésion sociale et l’égalité des chances

    Agence nationale pour la garantie des droits des mineurs

    Agences de l’eau

    Agence nationale de l’Accueil des Etrangers et des migrations

    Agence nationale pour l’amélioration des conditions de travail (ANACT)

    Agence nationale pour l’amélioration de l’habitat (ANAH)

    Agence nationale pour la Cohésion Sociale et l’Egalité des Chances

    Agence nationale pour l’indemnisation des français d’outre-mer (ANIFOM)

    Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA)

    Bibliothèque publique d’information

    Bibliothèque nationale de France

    Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg

    Caisse des dépôts et consignations

    Caisse nationale des autoroutes (CNA)

    Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)

    Caisse de garantie du logement locatif social

    Casa de Velasquez

    Centre d’enseignement zootechnique

    Centre d’études de l’emploi

    Centre d’études supérieures de la sécurité sociale

    Centres de formation professionnelle et de promotion agricole

    Centre hospitalier des Quinze-Vingts

    Centre international d’études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)

    Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale

    Centre des monuments nationaux

    Centre national d’art et de culture Georges Pompidou

    Centre national des arts plastiques

    Centre national de la cinématographie

    Centre national d'études et d’expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)

    Centre national du livre

    Centre national de documentation pédagogique

    Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)

    Centre national professionnel de la propriété forestière

    Centre national de la recherche scientifique (C.N.R.S)

    Centres d’éducation populaire et de sport (CREPS)

    Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)

    Collège de France

    Conservatoire de l’espace littoral et des rivages lacustres

    Conservatoire National des Arts et Métiers

    Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris

    Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon

    Conservatoire national supérieur d’art dramatique

    École centrale de Lille

    École centrale de Lyon

    École centrale des arts et manufactures

    École française d’archéologie d’Athènes

    École française d’Extrême-Orient

    École française de Rome

    École des hautes études en sciences sociales

    École du Louvre

    École nationale d’administration

    École nationale de l’aviation civile (ENAC)

    École nationale des Chartes

    École nationale d’équitation

    École nationale du génie de l’eau et de l’environnement de Strasbourg

    Écoles nationales d’ingénieurs

    École nationale d’ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes

    Écoles nationales d’ingénieurs des travaux agricoles

    École nationale de la magistrature

    Écoles nationales de la marine marchande

    École nationale de la santé publique (ENSP)

    École nationale de ski et d’alpinisme

    École nationale supérieure des arts décoratifs

    École nationale supérieure des arts et techniques du théâtre

    École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix

    Écoles nationales supérieures d’arts et métiers

    École nationale supérieure des beaux-arts

    École nationale supérieure de céramique industrielle

    École nationale supérieure de l’électronique et de ses applications (ENSEA)

    École nationale supérieure du paysage de Versailles

    École nationale supérieure des Sciences de l’information et des bibliothécaires

    École nationale supérieure de la sécurité sociale

    Écoles nationales vétérinaires

    École nationale de voile

    Écoles normales supérieures

    École polytechnique

    École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)

    École de sylviculture Crogny (Aube)

    École de viticulture et d’œnologie de la Tour-Blanche (Gironde)

    École de viticulture – Avize (Marne)

    Établissement national d’enseignement agronomique de Dijon

    Établissement national des invalides de la marine (ENIM)

    Établissement national de bienfaisance Koenigswarter

    Établissement public du musée et du domaine national de Versailles

    Fondation Carnegie

    Fondation Singer-Polignac

    Haras nationaux

    Hôpital national de Saint-Maurice

    Institut des hautes études pour la science et la technologie

    Institut français d’archéologie orientale du Caire

    Institut géographique national

    Institut National de l’origine et de la qualité

    Institut national des hautes études de sécurité

    Institut de veille sanitaire

    Institut National d’enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes

    Institut national d'études Démographiques (I.N.E.D)

    Institut National d’Horticulture

    Institut National de la jeunesse et de l’éducation populaire

    Institut national des jeunes aveugles – Paris

    Institut national des jeunes sourds – Bordeaux

    Institut national des jeunes sourds – Chambéry

    Institut national des jeunes sourds – Metz

    Institut national des jeunes sourds – Paris

    Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)

    Institut national de la propriété industrielle

    Institut national de la recherche agronomique (I.N.R.A)

    Institut national de la recherche pédagogique (I.N.R.P)

    Institut national de la santé et de la recherche médicale (I.N.S.E.R.M)

    Institut national d’histoire de l’art (I.N.H.A.)

    Institut national de recherches archéologiques préventives

    Institut national des sciences de l’univers

    Institut national des sports et de l’education physique

    Institut national supérieur de formation et de recherche pour l’éducation des jeunes handicapés et les enseignements inadaptés

    Instituts nationaux polytechniques

    Instituts nationaux des sciences appliquées

    Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)

    Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)

    Institut de recherche pour le développement

    Instituts régionaux d’administration

    Institut des sciences et des Industries du vivant et de l’environnement (Agro Paris Tech)

    Institut supérieur de mécanique de Paris

    Instituts Universitaires de Formation des Maîtres

    Musée de l’armée

    Musée Gustave-Moreau

    Musée national de la marine

    Musée national J.-J.-Henner

    Musée du Louvre

    Musée du Quai Branly

    Muséum national d’histoire naturelle

    Musée Auguste-Rodin

    Observatoire de Paris

    Office français de protection des réfugiés et apatrides

    Office national des anciens combattants et des victimes de guerre (ONAC)

    Office national de la chasse et de la faune sauvage

    Office National de l’eau et des milieux aquatiques

    Office national d’information sur les enseignements et les professions (ONISEP)

    Office universitaire et culturel français pour l’Algérie

    Ordre national de la Légion d’honneur

    Palais de la découverte

    Parcs nationaux

    Universités

    4)   Citas valsts sabiedriskās iestādes

    Union des groupements d’achats publics (UGAP)

    Agence nationale pour l’emploi (A.N.P.E)

    Caisse nationale des allocations familiales (CNAF)

    Caisse nationale d’assurance maladie des travailleurs salariés (CNAMS)

    Caisse nationale d’assurance-vieillesse des travailleurs salariés (CNAVTS)

    Itālija

    1)   Iestādes, kas veic iepirkumus

    Presidenza del Consiglio dei Ministri

    Ministero degli Affari Esteri

    Ministero dell’Interno

    Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace)

    Ministero della Difesa

    Ministero dell’Economia e delle Finanze

    Ministero dello Sviluppo Economico

    Ministero delle Politiche Agricole, Alimentari e Forestali

    Ministero dell’Ambiente - Tutela del Territorio e del Mare

    Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

    Ministero del Lavoro, della Salute e delle Politiche Sociali

    Ministero dell’Istruzione, Università e Ricerca

    Ministero per i Beni e le Attività culturali, comprensivo delle sue articolazioni periferiche

    2)   Citas valsts sabiedriskās iestādes

    CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)

    Kipra

    Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο

    Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης

    Υπουργικό Συμβούλιο

    Βουλή των Αντιπροσώπων

    Δικαστική Υπηρεσία

    Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

    Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

    Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας

    Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας

    Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως

    Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού

    Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου

    Γραφείο Προγραμματισμού

    Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας

    Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα

    Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων

    Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών

    Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών

    Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων

    Υπουργείο Άμυνας

    Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος

    Τμήμα Γεωργίας

    Κτηνιατρικές Υπηρεσίες

    Τμήμα Δασών

    Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων

    Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης

    Μετεωρολογική Υπηρεσία

    Τμήμα Αναδασμού

    Υπηρεσία Μεταλλείων

    Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών

    Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών

    Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως

    Αστυνομία

    Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου

    Τμήμα Φυλακών

    Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

    Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη

    Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων

    Τμήμα Εργασίας

    Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων

    Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας

    Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου

    Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου

    Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο

    Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας

    Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων

    Υπουργείο Εσωτερικών

    Επαρχιακές Διοικήσεις

    Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως

    Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως

    Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας

    Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών

    Πολιτική Άμυνα

    Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων

    Υπηρεσία Ασύλου

    Υπουργείο Εξωτερικών

    Υπουργείο Οικονομικών

    Τελωνεία

    Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων

    Στατιστική Υπηρεσία

    Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών

    Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού

    Κυβερνητικό Τυπογραφείο

    Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής

    Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού

    Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων

    Τμήμα Δημοσίων Έργων

    Τμήμα Αρχαιοτήτων

    Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας

    Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας

    Τμήμα Οδικών Μεταφορών

    Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών

    Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών

    Υπουργείο Υγείας

    Φαρμακευτικές Υπηρεσίες

    Γενικό Χημείο

    Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας

    Οδοντιατρικές Υπηρεσίες

    Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας

    Latvija

    a)   Ministrijas, īpašo uzdevumu ministriju sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

    Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Ārlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Bērnu un ģimenes lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Kultūras ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

    Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

    Satversmes aizsardzības birojs

    b)   Citas valsts iestādes

    Augstākā tiesa

    Centrālā vēlēšanu komisija

    Finanšu un kapitāla tirgus komisija

    Latvijas Banka

    Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes

    Saeimas kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

    Satversmes tiesa

    Valsts kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

    Valsts kontrole

    Valsts prezidenta kanceleja

    Tiesībsarga birojs

    Nacionālā radio un televīzijas padome

    Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā

    Lietuva

    Prezidentūros kanceliarija

    Seimo kanceliarija

    Iestādes, kas ir Seimas [parlaments] padotībā:

    Lietuvos mokslo taryba;

    Seimo kontrolierių įstaiga;

    Valstybės kontrolė;

    Specialiųjų tyrimų tarnyba;

    Valstybės saugumo departamentas;

    Konkurencijos taryba;

    Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras;

    Vertybinių popierių komisija;

    Ryšių reguliavimo tarnyba;

    Nacionalinė sveikatos taryba;

    Etninės kultūros globos taryba;

    Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba;

    Valstybinė kultūros paveldo komisija;

    Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga;

    Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija;

    Valstybinė lietuvių kalbos komisija;

    Vyriausioji rinkimų komisija;

    Vyriausioji tarnybinės etikos komisija;

    Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba

    Vyriausybės kanceliarija

    Iestādes, kas ir Vyriausybės [valdības] padotībā:

    Ginklų fondas;

    Informacinės visuomenės plėtros komitetas;

    Kūno kultūros ir sporto departamentas;

    Lietuvos archyvų departamentas;

    Mokestinių ginčų komisija;

    Statistikos departamentas;

    Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas;

    Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba;

    Viešųjų pirkimų tarnyba;

    Narkotikų kontrolės departamentas;

    Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija;

    Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija;

    Valstybinė lošimų priežiūros komisija;

    Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba;

    Vyriausioji administracinių ginčų komisija;

    Draudimo priežiūros komisija;

    Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas;

    Lietuvių grįžimo į Tėvynę informacijos centras

    Konstitucinis Teismas

    Lietuvos bankas

    Aplinkos ministerija

    Iestādes, kas ir Aplinkos ministerija [Vides ministrija] padotībā:

    Generalinė miškų urėdija;

    Lietuvos geologijos tarnyba;

    Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba;

    Lietuvos standartizacijos departamentas;

    Nacionalinis akreditacijos biuras;

    Valstybinė metrologijos tarnyba;

    Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba;

    Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija

    Finansų ministerija

    Iestādes, kas ir Finansų ministerija [Finanšu ministrija] padotībā:

    Muitinės departamentas;

    Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba;

    Valstybinė mokesčių inspekcija;

    Finansų ministerijos mokymo centras

    Krašto apsaugos ministerija

    Iestādes, kas ir Krašto apsaugos ministerijos [Valsts aizsardzības ministrija] padotībā:

    Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas;

    Centralizuota finansų ir turto tarnyba;

    Karo prievolės administravimo tarnyba;

    Krašto apsaugos archyvas;

    Krizių valdymo centras;

    Mobilizacijos departamentas;

    Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba;

    Infrastruktūros plėtros departamentas;

    Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras

    Lietuvos kariuomenė

    Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos

    Kultūros ministerija

    Iestādes, kas ir Kultūros ministerijos [Kultūras ministrija] padotībā:

    Kultūros paveldo departamentas;

    Valstybinė kalbos inspekcija

    Socialinės apsaugos ir darbo ministerija

    Iestādes, kas ir Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos [Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija] padotībā:

    Garantinio fondo administracija;

    Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba;

    Lietuvos darbo birža;

    Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba;

    Trišalės tarybos sekretoriatas;

    Socialinių paslaugų priežiūros departamentas;

    Darbo inspekcija;

    Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba;

    Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba;

    Ginčų komisija;

    Techninės pagalbos neįgaliesiems centras;

    Neįgaliųjų reikalų departamentas

    Susisiekimo ministerija

    Iestādes, kas ir Susisiekimo ministerijos [Transporta un sakaru ministrija] padotībā:

    Lietuvos automobilių kelių direkcija;

    Valstybinė geležinkelio inspekcija;

    Valstybinė kelių transporto inspekcija;

    Pasienio kontrolės punktų direkcija

    Sveikatos apsaugos ministerija

    Iestādes, kas ir Sveikatos apsaugos ministerijos [Veselības ministrija] padotībā:

    Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba;

    Valstybinė ligonių kasa;

    Valstybinė medicininio audito inspekcija;

    Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba;

    Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba;

    Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba;

    Farmacijos departamentas;

    Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras;

    Lietuvos bioetikos komitetas;

    Radiacinės saugos centras

    Švietimo ir mokslo ministerija

    Iestādes, kas ir Švietimo ir mokslo ministerijos [Izglītības un zinātnes ministrija] padotībā:

    Nacionalinis egzaminų centras;

    Studijų kokybės vertinimo centras

    Teisingumo ministerija

    Iestādes, kas ir Teisingumo ministerijos [Tieslietu ministrija] padotībā:

    Kalėjimų departamentas;

    Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba;

    Europos teisės departamentas

    Ūkio ministerija

    Prie Ūkio ministerijos įsteigtos įstaigos [Ekonomikas ministrija]::

    Įmonių bankroto valdymo departamentas;

    Valstybinė energetikos inspekcija;

    Valstybinė ne maisto produktų inspekcija;

    Valstybinis turizmo departamentas

    Užsienio reikalų ministerija

    Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų

    Vidaus reikalų ministerija

    Iestādes, kas ir Vidaus reikalų ministerijos [Iekšlietu ministrija] padotībā:

    Asmens dokumentų išrašymo centras;

    Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba;

    Gyventojų registro tarnyba;

    Policijos departamentas;

    Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas;

    Turto valdymo ir ūkio departamentas;

    Vadovybės apsaugos departamentas;

    Valstybės sienos apsaugos tarnyba;

    Valstybės tarnybos departamentas;

    Informatikos ir ryšių departamentas;

    Migracijos departamentas;

    Sveikatos priežiūros tarnyba;

    Bendrasis pagalbos centras

    Žemės ūkio ministerija

    Iestādes, kas ir Žemės ūkio ministerijos [Lauksaimniecības ministrija] padotībā:

    Nacionalinė mokėjimo agentūra;

    Nacionalinė žemės tarnyba;

    Valstybinė augalų apsaugos tarnyba;

    Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba;

    Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba;

    Žuvininkystės departamentas

    Teismai [tiesas]:

    Lietuvos Aukščiausiasis Teismas;

    Lietuvos apeliacinis teismas;

    Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas;

    apygardų teismai;

    apygardų administraciniai teismai;

    apylinkių teismai;

    Nacionalinė teismų administracija

    Generalinė prokuratūra

    Citas centrālās valsts pārvaldes iestādes (institucijos [iestādes], įstaigos [organizācijas], tarnybos [aģentūras]):

    Aplinkos apsaugos agentūra;

    Valstybinė aplinkos apsaugos inspekcija;

    Aplinkos projektų valdymo agentūra;

    Miško genetinių išteklių, sėklų ir sodmenų tarnyba;

    Miško sanitarinės apsaugos tarnyba;

    Valstybinė miškotvarkos tarnyba;

    Nacionalinis visuomenės sveikatos tyrimų centras;

    Lietuvos AIDS centras;

    Nacionalinis organų transplantacijos biuras;

    Valstybinis patologijos centras;

    Valstybinis psichikos sveikatos centras;

    Lietuvos sveikatos informacijos centras;

    Slaugos darbuotojų tobulinimosi ir specializacijos centras;

    Valstybinis aplinkos sveikatos centras;

    Respublikinis mitybos centras;

    Užkrečiamųjų ligų profilaktikos ir kontrolės centras;

    Trakų visuomenės sveikatos priežiūros ir specialistų tobulinimosi centras;

    Visuomenės sveikatos ugdymo centras;

    Muitinės kriminalinė tarnyba;

    Muitinės informacinių sistemų centras;

    Muitinės laboratorija;

    Muitinės mokymo centras;

    Valstybinis patentų biuras;

    Lietuvos teismo ekspertizės centras;

    Centrinė hipotekos įstaiga;

    Lietuvos metrologijos inspekcija;

    Civilinės aviacijos administracija;

    Lietuvos saugios laivybos administracija;

    Transporto investicijų direkcija;

    Valstybinė vidaus vandenų laivybos inspekcija;

    Pabėgėlių priėmimo centras

    Luksemburga

    Ministère d'État

    Ministère des affaires étrangères et de l’immigration

    Ministère de l’agriculture, de la viticulture et du développement rural

    Ministère des classes moyennes, du tourisme et du logement

    Ministère de la culture, de l’enseignement supérieur et de la recherche

    Ministère de l'économie et du commerce extérieur

    Ministère de l'éducation nationale et de la formation professionnelle

    Ministère de l'égalité des chances

    Ministère de l’environnement

    Ministère de la famille et de l’intégration

    Ministère des finances

    Ministère de la fonction publique et de la réforme administrative

    Ministère de l’Intérieur et de l’aménagement du territoire

    Ministère de la justice

    Ministère de la santé

    Ministère de la sécurité sociale

    Ministère des transports

    Ministère du travail et de l’emploi

    Ministère des travaux publics

    Ungārija

    Egészségügyi Minisztérium

    Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium

    Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

    Honvédelmi Minisztérium

    Igazságügyi és Rendészeti Minisztérium

    Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium

    Külügyminisztérium

    Miniszterelnöki Hivatal

    Oktatási és Kulturális Minisztérium

    Önkormányzati és Területfejlesztési Minisztérium

    Pénzügyminisztérium

    Szociális és Munkaügyi Minisztérium

    Központi Szolgáltatási Főigazgatóság

    Malta

    Uffiċċju tal-Prim Ministru (Premjerministra birojs)

    Ministeru għall-Familja u Solidarjetà Soċjali (Ģimenes un sociālās solidaritātes lietu ministrija)

    Ministeru tal-Edukazzjoni Zgħazagħ u Impjiegi (Izglītības, jaunatnes un nodarbinātības ministrija)

    Ministeru tal-Finanzi (Finanšu ministrija)

    Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Resursu un infrastruktūras ministrija)

    Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Tūrisma un kultūras ministrija)

    Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Tieslietu un iekšlietu ministrija)

    Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Lauku lietu un vides ministrija)

    Ministeru għal Għawdex (Gozo ministrija)

    Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunità (Veselības aprūpes, vecāku cilvēku un sociālās aprūpes ministrija)

    Ministeru tal-Affarijiet Barranin (Ārlietu ministrija)

    Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta' Informazzjoni (Ieguldījumu, rūpniecības un informācijas ministrija)

    Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Konkurences un sakaru ministrija)

    Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Pilsētu attīstības un ceļu ministrija)

    Nīderlande

    Ministerie van Algemene Zaken

    Bestuursdepartement

    Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid

    Rijksvoorlichtingsdienst

    Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

    Bestuursdepartement

    Centrale Archiefselectiedienst (CAS)

    Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD)

    Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR)

    Agentschap Korps Landelijke Politiediensten

    Ministerie van Buitenlandse Zaken

    Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC)

    Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ)

    Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS)

    Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES)

    Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI)

    Centrale diensten ressorterend onder de secretaris-generaal en de plaatsvervangend secretaris- generaal (S/PlvS) (atbalsta dienesti, kas pakļauti ģenerālsekretāram un ģenerālsekretāra vietniekam)

    Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk)

    Ministerie van Defensie – (Aizsardzības ministrija)

    Bestuursdepartement

    Commando Diensten Centra (CDC)

    Defensie Telematica Organisatie (DTO)

    Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst

    De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst

    Defensie Materieel Organisatie (DMO)

    Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

    Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie

    Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

    Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO)

    Ministerie van Economische Zaken

    Bestuursdepartement

    Centraal Planbureau (CPB)

    SenterNovem

    Staatstoezicht op de Mijnen (SodM)

    Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa)

    Economische Voorlichtingsdienst (EVD)

    Agentschap Telecom

    Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo)

    Regiebureau Inkoop Rijksoverheid

    Octrooicentrum Nederland

    Consumentenautoriteit

    Ministerie van Financiën

    Bestuursdepartement

    Belastingdienst Automatiseringscentrum

    Belastingdienst

    de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen (dažādas Nodokļu un muitas pārvaldes nodaļas visā Nīderlandē)

    Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (isk. Economische Controle dienst (ECD))

    Belastingdienst Opleidingen

    Dienst der Domeinen

    Ministerie van Justitie

    Bestuursdepartement

    Dienst Justitiële Inrichtingen

    Raad voor de Kinderbescherming

    Centraal Justitie Incasso Bureau

    Openbaar Ministerie

    Immigratie en Naturalisatiedienst

    Nederlands Forensisch Instituut

    Dienst Terugkeer & Vertrek

    Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

    Bestuursdepartement

    Dienst Regelingen (DR)

    Agentschap Plantenziektekundige Dienst (PD)

    Algemene Inspectiedienst (AID)

    Dienst Landelijk Gebied (DLG)

    Voedsel en Waren Autoriteit (VWA)

    Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen

    Bestuursdepartement

    Inspectie van het Onderwijs

    Erfgoedinspectie

    Centrale Financiën Instellingen

    Nationaal Archief

    Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid

    Onderwijsraad

    Raad voor Cultuur

    Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

    Bestuursdepartement

    Inspectie Werk en Inkomen

    Agentschap SZW

    Ministerie van Verkeer en Waterstaat

    Bestuursdepartement

    Directoraat-generaal Transport en Luchtvaart

    Directoraat-generaal Personenvervoer

    Directoraat-generaal Water

    Centrale diensten (centrālie dienesti)

    Centrale diensten van de Organisatie Verkeer en Watersaat

    Koninklijk Nederlands Meteorologisch Instituut KNMI

    Rijkswaterstaat, Bestuur

    de afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)

    de afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta specializētais dienests)

    Adviesdienst Geo-Informatie en ICT

    Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV)

    Bouwdienst

    Corporate Dienst

    Data ICT Dienst

    Dienst Verkeer en Scheepvaart

    Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW)

    Rijksinstituut voor Kunst en Zee (RIKZ)

    Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA)

    Waterdienst

    Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie

    Port state Control

    Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO)

    Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht

    Toezichthouder Beheer Eenheid Water

    Toezichthouder Beheer Eenheid Land

    Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer

    Bestuursdepartement

    Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie

    Directoraat-generaal Ruimte

    Directoraat-general Milieubeheer

    Rijksgebouwendienst

    VROM Inspectie

    Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

    Bestuursdepartement

    Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken

    Inspectie Gezondheidszorg

    Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming

    Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

    Sociaal en Cultureel Planbureau

    Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen

    Tweede Kamer der Staten-Generaal

    Eerste Kamer der Staten-Generaal

    Raad van State

    Algemene Rekenkamer

    Nationale Ombudsman

    Kanselarij der Nederlandse Orden

    Kabinet der Koningin

    Raad voor de rechtspraak en de Rechtbanken

    Austrija

    Bundeskanzleramt

    Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten

    Bundesministerium für Finanzen

    Bundesministerium für Gesundheit

    Bundesministerium für Inneres

    Bundesministerium für Justiz

    Bundesministerium für Landesverteidigung und Sport

    Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

    Bundesministerium für Arbeit, Soziales und Konsumentenschutz

    Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur

    Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie

    Bundesministerium für Wirtschaft, Familie und Jugend

    Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung

    Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft mbH

    Bundesbeschaffung GmbH

    Bundesrechenzentrum GmbH

    Polija

    Kancelaria Prezydenta RP

    Kancelaria Sejmu RP

    Kancelaria Senatu RP

    Kancelaria Prezesa Rady Ministrów

    Sąd Najwyższy

    Naczelny Sąd Administracyjny

    Wojewódzkie sądy administracyjne

    Sądy powszechne – rejonowe, okręgowe i apelacyjne

    Trybunał Konstytucyjny

    Najwyższa Izba Kontroli

    Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich

    Biuro Rzecznika Praw Dziecka

    Biuro Ochrony Rządu

    Biuro Bezpieczeństwa Narodowego

    Centralne Biuro Antykorupcyjne

    Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej

    Ministerstwo Finansów

    Ministerstwo Gospodarki

    Ministerstwo Rozwoju Regionalnego

    Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego

    Ministerstwo Edukacji Narodowej

    Ministerstwo Obrony Narodowej

    Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi

    Ministerstwo Skarbu Państwa

    Ministerstwo Sprawiedliwości

    Ministerstwo Infrastruktury

    Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego

    Ministerstwo Środowiska

    Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji

    Ministerstwo Spraw Zagranicznych

    Ministerstwo Zdrowia

    Ministerstwo Sportu i Turystyki

    Urząd Komitetu Integracji Europejskiej

    Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej

    Urząd Regulacji Energetyki

    Urząd do spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych

    Urząd Transportu Kolejowego

    Urząd Dozoru Technicznego

    Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych

    Urząd do spraw Repatriacji i Cudzoziemców

    Urząd Zamówień Publicznych

    Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów

    Urząd Lotnictwa Cywilnego

    Urząd Komunikacji Elektronicznej

    Wyższy Urząd Górniczy

    Główny Urząd Miar

    Główny Urząd Geodezji i Kartografii

    Główny Urząd Nadzoru Budowlanego

    Główny Urząd Statystyczny

    Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji

    Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych

    Państwowa Komisja Wyborcza

    Państwowa Inspekcja Pracy

    Rządowe Centrum Legislacji

    Narodowy Fundusz Zdrowia

    Polska Akademia Nauk

    Polskie Centrum Akredytacji

    Polskie Centrum Badań i Certyfikacji

    Polska Organizacja Turystyczna

    Polski Komitet Normalizacyjny

    Zakład Ubezpieczeń Społecznych

    Komisja Nadzoru Finansowego

    Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych

    Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego

    Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad

    Państwowa Inspekcja Ochrony Roślin i Nasiennictwa

    Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej

    Komenda Główna Policji

    Komenda Główna Straży Granicznej

    Inspekcja Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych

    Główny Inspektorat Ochrony Środowiska

    Główny Inspektorat Transportu Drogowego

    Główny Inspektorat Farmaceutyczny

    Główny Inspektorat Sanitarny

    Główny Inspektorat Weterynarii

    Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego

    Agencja Wywiadu

    Agencja Mienia Wojskowego

    Wojskowa Agencja Mieszkaniowa

    Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa

    Agencja Rynku Rolnego

    Agencja Nieruchomości Rolnych

    Państwowa Agencja Atomistyki

    Polska Agencja Żeglugi Powietrznej

    Polska Agencja Rozwiązywania Problemów Alkoholowych

    Agencja Rezerw Materiałowych

    Narodowy Bank Polski

    Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej

    Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych

    Instytut Pamięci Narodowej – Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu

    Rada Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa

    Służba Celna Rzeczypospolitej Polskiej

    Państwowe Gospodarstwo Leśne „Lasy Państwowe”

    Polska Agencja Rozwoju Przedsiębiorczości

    Urzędy wojewódzkie

    Samodzielne Publiczne Zakłady Opieki Zdrowotnej, jeśli ich organem założycielskim jest minister, centralny organ administracji rządowej lub wojewoda

    Portugāle

    Presidência do Conselho de Ministros

    Ministério das Finanças e da Administração Pública

    Ministério da Defesa Nacional

    Ministério dos Negócios Estrangeiros

    Ministério da Administração Interna

    Ministério da Justiça

    Ministério da Economia e da Inovação

    Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas

    Ministério da Educação

    Ministério da Ciência, da Tecnologia e do Ensino Superior

    Ministério da Cultura

    Ministério da Saúde

    Ministério do Trabalho e da Solidariedade Social

    Ministério das Obras Públicas, Transportes e Comunicações

    Ministério do Ambiente, do Ordenamento do Território e do Desenvolvimento Regional

    Presidência da República

    Tribunal Constitucional

    Tribunal de Contas

    Provedoria de Justiça

    Rumānija

    Administrația Prezidențială

    Senatul României

    Camera Deputaților

    Înalta Curte de Casație și Justiție

    Curtea Constituțională

    Consiliul Legislativ

    Curtea de Conturi

    Consiliul Superior al Magistraturii

    Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casație și Justiție

    Secretariatul General al Guvernului

    Cancelaria prim-ministrului

    Ministerul Afacerilor Externe

    Ministerul Economiei și Finanțelor

    Ministerul Justiției

    Ministerul Apărării

    Ministerul Internelor și Reformei Administrative

    Ministerul Muncii, Familiei și Egalității de Șanse

    Ministerul pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii, Comerț, Turism și Profesii Liberale

    Ministerul Agriculturii și Dezvoltării Rurale

    Ministerul Transporturilor

    Ministerul Dezvoltării, Lucrărilor Publice și Locuinței

    Ministerul Educației Cercetării și Tineretului

    Ministerul Sănătății Publice

    Ministerul Culturii și Cultelor

    Ministerul Comunicațiilor și Tehnologiei Informației

    Ministerul Mediului și Dezvoltării Durabile

    Serviciul Român de Informații

    Serviciul de Informații Externe

    Serviciul de Protecție și Pază

    Serviciul de Telecomunicații Speciale

    Consiliul Național al Audiovizualului

    Consiliul Concurenței (CC)

    Direcția Națională Anticorupție

    Inspectoratul General de Poliție

    Autoritatea Națională pentru Reglementarea și Monitorizarea Achizițiilor Publice

    Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor

    Autoritatea Națională de Reglementare pentru Serviciile Comunitare de Utilități Publice (ANRSC)

    Autoritatea Națională Sanitară Veterinară și pentru Siguranța Alimentelor

    Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor

    Autoritatea Navală Română

    Autoritatea Feroviară Română

    Autoritatea Rutieră Română

    Autoritatea Națională pentru Protecția Drepturilor Copilului

    Autoritatea Națională pentru Persoanele cu Handicap

    Autoritatea Națională pentru Turism

    Autoritatea Națională pentru Restituirea Proprietăților

    Autoritatea Națională pentru Tineret

    Autoritatea Națională pentru Cercetare Științifică

    Autoritatea Națională pentru Reglementare în Comunicații și Tehnologia Informației

    Autoritatea Națională pentru Serviciile Societății Informaționale

    Autoritatea Electorală Permanentă

    Agenția pentru Strategii Guvernamentale

    Agenția Națională a Medicamentului

    Agenția Națională pentru Sport

    Agenția Națională pentru Ocuparea Forței de Muncă

    Agenția Națională de Reglementare în Domeniul Energiei

    Agenția Română pentru Conservarea Energiei

    Agenția Națională pentru Resurse Minerale

    Agenția Română pentru Investiții Străine

    Agenția Națională pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii și Cooperație

    Agenția Națională a Funcționarilor Publici

    Agenția Națională de Administrare Fiscală

    Agenția de Compensare pentru Achiziții de Tehnică Specială

    Agenția Națională Anti-doping

    Agenția Nucleară

    Agenția Națională pentru Protecția Familiei

    Agenția Națională pentru Egalitatea de Șanse între Bărbați și Femei

    Agenția Națională pentru Protecția Mediului

    Agenția Națională Antidrog

    Slovēnija

    Predsednik Republike Slovenije

    Državni zbor Republike Slovenije

    Državni svet Republike Slovenije

    Varuh človekovih pravic

    Ustavno sodišče Republike Slovenije

    Računsko sodišče Republike Slovenije

    Državna revizijska komisja za revizijo postopkov oddaje javnih naročil

    Slovenska akademija znanosti in umetnosti

    Vladne službe

    Ministrstvo za finance

    Ministrstvo za notranje zadeve

    Ministrstvo za zunanje zadeve

    Ministrstvo za obrambo

    Ministrstvo za pravosodje

    Ministrstvo za gospodarstvo

    Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

    Ministrstvo za promet

    Ministrstvo za okolje in prostor

    Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve

    Ministrstvo za zdravje

    Ministrstvo za javno upravo

    Ministrstvo za šolstvo in šport

    Ministrstvo za visoko šolstvo, znanost in tehnologijo

    Ministrstvo za kulturo

    Vrhovno sodišče Republike Slovenije

    višja sodišča

    okrožna sodišča

    okrajna sodišča

    Vrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije

    Okrožna državna tožilstva

    Državno pravobranilstvo

    Upravno sodišče Republike Slovenije

    Višje delovno in socialno sodišče

    delovna sodišča

    Davčna uprava Republike Slovenije

    Carinska uprava Republike Slovenije

    Urad Republike Slovenije za preprečevanje pranja denarja

    Urad Republike Slovenije za nadzor prirejanja iger na srečo

    Uprava Republike Slovenije za javna plačila

    Urad Republike Slovenije za nadzor proračuna

    Policija

    Inšpektorat Republike Slovenije za notranje zadeve

    Generalštab Slovenske vojske

    Uprava Republike Slovenije za zaščito in reševanje

    Inšpektorat Republike Slovenije za obrambo

    Inšpektorat Republike Slovenije za varstvo pred naravnimi in drugimi nesrečami

    Uprava Republike Slovenije za izvrševanje kazenskih sankcij

    Urad Republike Slovenije za varstvo konkurence

    Urad Republike Slovenije za varstvo potrošnikov

    Tržni inšpektorat Republike Slovenije

    Urad Republike Slovenije za intelektualno lastnino

    Inšpektorat Republike Slovenije za elektronske komunikacije, elektronsko podpisovanje in pošto

    Inšpektorat za energetiko in rudarstvo

    Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja

    Inšpektorat Republike Slovenije za kmetijstvo, gozdarstvo in hrano

    Fitosanitarna uprava Republike Slovenije

    Veterinarska uprava Republike Slovenije

    Uprava Republike Slovenije za pomorstvo

    Direkcija Republike Slovenije za ceste

    Prometni inšpektorat Republike Slovenije

    Direkcija za vodenje investicij v javno železniško infrastrukturo

    Agencija Republike Slovenije za okolje

    Geodetska uprava Republike Slovenije

    Uprava Republike Slovenije za jedrsko varstvo

    Inšpektorat Republike Slovenije za okolje in prostor

    Inšpektorat Republike Slovenije za delo

    Zdravstveni inšpektorat

    Urad Republike Slovenije za kemikalije

    Uprava Republike Slovenije za varstvo pred sevanji

    Urad Republike Slovenije za meroslovje

    Urad za visoko šolstvo

    Urad Republike Slovenije za mladino

    Inšpektorat Republike Slovenije za šolstvo in šport

    Arhiv Republike Slovenije

    Inšpektorat Republike Slovenije za kulturo in medije

    Kabinet predsednika Vlade Republike Slovenije

    Generalni sekretariat Vlade Republike Slovenije

    Služba vlade za zakonodajo

    Služba vlade za evropske zadeve

    Služba vlade za lokalno samoupravo in regionalno politiko

    Urad vlade za komuniciranje

    Urad za enake možnosti

    Urad za verske skupnosti

    Urad za narodnosti

    Urad za makroekonomske analize in razvoj

    Statistični urad Republike Slovenije

    Slovenska obveščevalno-varnostna agencija

    Protokol Republike Slovenije

    Urad za varovanje tajnih podatkov

    Urad za Slovence v zamejstvu in po svetu

    Služba Vlade Republike Slovenije za razvoj

    Informacijski pooblaščenec

    Državna volilna komisija

    Slovākija

    Ministrijas un citas centrālās pārvaldes iestādes, kas minētas Likumā Nr. 575/2001 Coll. par valdības un centrālo valsts pārvaldes iestāžu darbības struktūru, šā likuma jaunākās redakcijas formulējumā:

    Kancelária Prezidenta Slovenskej republiky

    Národná rada Slovenskej republiky

    Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

    Ministerstvo financií Slovenskej republiky

    Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií Slovenskej republiky

    Ministerstvo pôdohospodárstva Slovenskej republiky

    Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky

    Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky

    Ministerstvo obrany Slovenskej republiky

    Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky

    Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky

    Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky

    Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky

    Ministerstvo školstva Slovenskej republiky

    Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky

    Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky

    Úrad vlády Slovenskej republiky

    Protimonopolný úrad Slovenskej republiky

    Štatistický úrad Slovenskej republiky

    Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky

    Úrad jadrového dozoru Slovenskej republiky

    Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky

    Úrad pre verejné obstarávanie

    Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky

    Správa štátnych hmotných rezerv Slovenskej republiky

    Národný bezpečnostný úrad

    Ústavný súd Slovenskej republiky

    Najvyšší súd Slovenskej republiky

    Generálna prokuratúra Slovenskej republiky

    Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky

    Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky

    Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky

    Úrad pre finančný trh

    Úrad na ochranu osobných údajov

    Kancelária verejného ochrancu práv

    Somija

    Oikeuskanslerinvirasto – Justitiekanslersämbetet

    Liikenne- ja viestintäministeriö – Kommunikationsministeriet

    Ajoneuvohallintokeskus AKE – Fordonsförvaltningscentralen AKE

    Ilmailuhallinto – Luftfartsförvaltningen

    Ilmatieteen laitos – Meteorologiska institutet

    Merenkulkulaitos – Sjöfartsverket

    Merentutkimuslaitos – Havsforskningsinstitutet

    Ratahallintokeskus RHK – Banförvaltningscentralen RHK

    Rautatievirasto – Järnvägsverket

    Tiehallinto – Vägförvaltningen

    Viestintävirasto – Kommunikationsverket

    Maa- ja metsätalousministeriö – Jord- och skogsbruksministeriet

    Elintarviketurvallisuusvirasto – Livsmedelssäkerhetsverket

    Maanmittauslaitos – Lantmäteriverket

    Maaseutuvirasto – Landsbygdsverket

    Oikeusministeriö – Justitieministeriet

    Tietosuojavaltuutetun toimisto – Dataombudsmannens byrå

    Tuomioistuimet – domstolar

    Korkein oikeus – Högsta domstolen

    Korkein hallinto-oikeus – Högsta förvaltningsdomstolen

    Hovioikeudet – hovrätter

    Käräjäoikeudet – tingsrätter

    Hallinto-oikeudet – förvaltningsdomstolar

    Markkinaoikeus – Marknadsdomstolen

    Työtuomioistuin – Arbetsdomstolen

    Vakuutusoikeus – Försäkringsdomstolen

    Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden

    Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet

    HEUNI - Yhdistyneiden Kansakuntien yhteydessä toimiva Euroopan kriminaalipolitiikan instituutti – HEUNI - Europeiska institutet för kriminalpolitik, verksamt i anslutning till Förenta Nationerna

    Konkurssiasiamiehen toimisto – Konkursombudsmannens byrå

    Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden

    Oikeushallinnon palvelukeskus – Justitieförvaltningens servicecentral

    Oikeushallinnon tietotekniikkakeskus – Justitieförvaltningens datateknikcentral

    Oikeuspoliittinen tutkimuslaitos (Optula) – Rättspolitiska forskningsinstitutet

    Oikeusrekisterikeskus – Rättsregistercentralen

    Onnettomuustutkintakeskus – Centralen för undersökning av olyckor

    Rikosseuraamusvirasto – Brottspåföljdsverket

    Rikosseuraamusalan koulutuskeskus – Brottspåföljdsområdets utbildningscentral

    Rikoksentorjuntaneuvosto – Rådet för brottsförebyggande

    Saamelaiskäräjät – Sametinget

    Valtakunnansyyttäjänvirasto – Riksåklagarämbetet

    Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet

    Opetusministeriö – Undervisningsministeriet

    Opetushallitus – Utbildningsstyrelsen

    Valtion elokuvatarkastamo – Statens filmgranskningsbyrå

    Puolustusministeriö – Försvarsministeriet

    Puolustusvoimat – Försvarsmakten

    Sisäasiainministeriö – Inrikesministeriet

    Väestörekisterikeskus – Befolkningsregistercentralen

    Keskusrikospoliisi – Centralkriminalpolisen

    Liikkuva poliisi – Rörliga polisen

    Rajavartiolaitos – Gränsbevakningsväsendet

    Lääninhallitukset – Länstyrelserna

    Suojelupoliisi – Skyddspolisen

    Poliisiammattikorkeakoulu – Polisyrkeshögskolan

    Poliisin tekniikkakeskus – Polisens teknikcentral

    Poliisin tietohallintokeskus – Polisens datacentral

    Helsingin kihlakunnan poliisilaitos – Polisinrättningen i Helsingfors

    Pelastusopisto – Räddningsverket

    Hätäkeskuslaitos – Nödcentralsverket

    Maahanmuuttovirasto – Migrationsverket

    Sisäasiainhallinnon palvelukeskus – Inrikesförvaltningens servicecentral

    Sosiaali- ja terveysministeriö – Social- och hälsovårdsministeriet

    Työttömyysturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för utkomstskyddsärenden

    Sosiaaliturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för socialtrygghet

    Lääkelaitos – Läkemedelsverket

    Terveydenhuollon oikeusturvakeskus – Rättsskyddscentralen för hälsovården

    Säteilyturvakeskus – Strålsäkerhetscentralen

    Kansanterveyslaitos – Folkhälsoinstitutet

    Lääkehoidon kehittämiskeskus ROHTO – Utvecklingscentralen för läkemedelsbe-handling

    Sosiaali- ja terveydenhuollon tuotevalvontakeskus – Social- och hälsovårdens – produkttillsynscentral

    Sosiaali- ja terveysalan tutkimus- ja kehittämiskeskus Stakes – Forsknings- och – utvecklingscentralen för social- och hälsovården Stakes

    Vakuutusvalvontavirasto – Försäkringsinspektionen

    Työ- ja elinkeinoministeriö – Arbets- och näringsministeriet

    Kuluttajavirasto – Konsumentverket

    Kilpailuvirasto – Konkurrensverket

    Patentti- ja rekisterihallitus – Patent- och registerstyrelsen

    Valtakunnansovittelijain toimisto – Riksförlikningsmännens byrå

    Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset – Statliga förläggningar för asylsökande

    Energiamarkkinavirasto - Energimarknadsverket

    Geologian tutkimuskeskus – Geologiska forskningscentralen

    Huoltovarmuuskeskus – Försörjningsberedskapscentralen

    Kuluttajatutkimuskeskus – Konsumentforskningscentralen

    Matkailun edistämiskeskus (MEK) – Centralen för turistfrämjande

    Mittatekniikan keskus (MIKES) – Mätteknikcentralen

    Tekes - teknologian ja innovaatioiden kehittämiskeskus – Tekes -utvecklingscentralen för teknologi och innovationer

    Turvatekniikan keskus (TUKES) – Säkerhetsteknikcentralen

    Valtion teknillinen tutkimuskeskus (VTT) – Statens tekniska forskningscentral

    Syrjintälautakunta – Nationella diskrimineringsnämnden

    Työneuvosto – Arbetsrådet

    Vähemmistövaltuutetun toimisto – Minoritetsombudsmannens byrå

    Ulkoasiainministeriö – Utrikesministeriet

    Valtioneuvoston kanslia – Statsrådets kansli

    Valtiovarainministeriö – Finansministeriet

    Valtiokonttori – Statskontoret

    Verohallinto – Skatteförvaltningen

    Tullilaitos – Tullverket

    Tilastokeskus – Statistikcentralen

    Valtion taloudellinen tutkimuskeskus – Statens ekonomiska forskiningscentral

    Ympäristöministeriö – Miljöministeriet

    Suomen ympäristökeskus – Finlands miljöcentral

    Asumisen rahoitus- ja kehityskeskus – Finansierings- och utvecklingscentralen för boendet

    Valtiontalouden tarkastusvirasto – Statens revisionsverk

    Zviedrija

    A

    Affärsverket svenska kraftnät

    Akademien för de fria konsterna

    Alkohol- och läkemedelssortiments-nämnden

    Allmänna pensionsfonden

    Allmänna reklamationsnämnden

    Ambassader

    Ansvarsnämnd, statens

    Arbetsdomstolen

    Arbetsförmedlingen

    Arbetsgivarverk, statens

    Arbetslivsinstitutet

    Arbetsmiljöverket

    Arkitekturmuseet

    Arrendenämnder

    Arvsfondsdelegationen

    B

    Banverket

    Barnombudsmannen

    Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens

    Bergsstaten

    Biografbyrå, statens

    Biografiskt lexikon, svenskt

    Birgittaskolan

    Blekinge tekniska högskola

    Bokföringsnämnden

    Bolagsverket

    Bostadsnämnd, statens

    Bostadskreditnämnd, statens

    Boverket

    Brottsförebyggande rådet

    Brottsoffermyndigheten

    C

    Centrala studiestödsnämnden

    D

    Danshögskolan

    Datainspektionen

    Departementen

    Domstolsverket

    Dramatiska institutet

    E

    Ekeskolan

    Ekobrottsmyndigheten

    Ekonomistyrningsverket

    Ekonomiska rådet

    Elsäkerhetsverket

    Energimarknadsinspektionen

    Energimyndighet, statens

    EU/FoU-rådet

    Exportkreditnämnden

    Exportråd, Sveriges

    F

    Fastighetsmäklarnämnden

    Fastighetsverk, statens

    Fideikommissnämnden

    Finansinspektionen

    Finanspolitiska rådet

    Finsk-svenska gränsälvskommissionen

    Fiskeriverket

    Flygmedicincentrum

    Folkhälsoinstitut, statens

    Fonden för fukt- och mögelskador

    Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas

    Folke Bernadotteakademin

    Forskarskattenämnden

    Forskningsrådet för arbetsliv och socialvetenskap

    Fortifikationsverket

    Forum för levande historia

    Försvarets materielverk

    Försvarets radioanstalt

    Försvarets underrättelsenämnd

    Försvarshistoriska museer, statens

    Försvarshögskolan

    Försvarsmakten

    Försäkringskassan

    G

    Gentekniknämnden

    Geologiska undersökning

    Geotekniska institut, statens

    Giftinformationscentralen

    Glesbygdsverket

    Grafiska institutet och institutet för högre kommunikation- och reklamutbildning

    Granskningsnämnden för radio och TV

    Granskningsnämnden för försvarsuppfinningar

    Gymnastik- och Idrottshögskolan

    Göteborgs universitet

    H

    Handelsflottans kultur- och fritidsråd

    Handelsflottans pensionsanstalt

    Handelssekreterare

    Handelskamrar, auktoriserade

    Handikappombudsmannen

    Handikappråd, statens

    Harpsundsnämnden

    Haverikommission, statens

    Historiska museer, statens

    Hjälpmedelsinstitutet

    Hovrätterna

    Hyresnämnder

    Häktena

    Hälso- och sjukvårdens ansvarsnämnd

    Högskolan Dalarna

    Högskolan i Borås

    Högskolan i Gävle

    Högskolan i Halmstad

    Högskolan i Kalmar

    Högskolan i Karlskrona/Ronneby

    Högskolan i Kristianstad

    Högskolan i Skövde

    Högskolan i Trollhättan/Uddevalla

    Högskolan på Gotland

    Högskolans avskiljandenämnd

    Högskoleverket

    Högsta domstolen

    I

    ILO-kommittén

    Inspektionen för arbetslöshetsförsäkringen

    Inspektionen för strategiska produkter

    Institut för kommunikationsanalys, statens

    Institut för psykosocial medicin, statens

    Institut för särskilt utbildningsstöd, statens

    Institutet för arbetsmarknadspolitisk utvärdering

    Institutet för rymdfysik

    Institutet för tillväxtpolitiska studier

    Institutionsstyrelse, statens

    Insättningsgarantinämnden

    Integrationsverket

    Internationella programkontoret för utbildningsområdet

    J

    Jordbruksverk, statens

    Justitiekanslern

    Jämställdhetsombudsmannen

    Jämställdhetsnämnden

    Järnvägar, statens

    Järnvägsstyrelsen

    K

    Kammarkollegiet

    Kammarrätterna

    Karlstads universitet

    Karolinska Institutet

    Kemikalieinspektionen

    Kommerskollegium

    Konjunkturinstitutet

    Konkurrensverket

    Konstfack

    Konsthögskolan

    Konstnärsnämnden

    Konstråd, statens

    Konsulat

    Konsumentverket

    Krigsvetenskapsakademin

    Krigsförsäkringsnämnden

    Kriminaltekniska laboratorium, statens

    Kriminalvården

    Krisberedskapsmyndigheten

    Kristinaskolan

    Kronofogdemyndigheten

    Kulturråd, statens

    Kungl. Biblioteket

    Kungl. Konsthögskolan

    Kungl. Musikhögskolan i Stockholm

    Kungl. Tekniska högskolan

    Kungl. Vitterhets-, historie- och antikvitetsakademien

    Kungl. Vetenskapsakademien

    Kustbevakningen

    Kvalitets- och kompetensråd, statens

    Kärnavfallsfondens styrelse

    L

    Lagrådet

    Lantbruksuniversitet, Sveriges

    Lantmäteriverket

    Linköpings universitet

    Livrustkammaren, Skoklosters slott och Hallwylska museet

    Livsmedelsverk, statens

    Livsmedelsekonomiska institutet

    Ljud- och bildarkiv, statens

    Lokala säkerhetsnämnderna vid kärnkraftverk

    Lotteriinspektionen

    Luftfartsverket

    Luftfartsstyrelsen

    Luleå tekniska universitet

    Lunds universitet

    Läkemedelsverket

    Läkemedelsförmånsnämnden

    Länsrätterna

    Länsstyrelserna

    Lärarhögskolan i Stockholm

    M

    Malmö högskola

    Manillaskolan

    Maritima muséer, statens

    Marknadsdomstolen

    Medlingsinstitutet

    Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges

    Migrationsverket

    Militärhögskolor

    Mittuniversitetet

    Moderna museet

    Museer för världskultur, statens

    Musikaliska Akademien

    Musiksamlingar, statens

    Myndigheten för handikappolitisk samordning

    Myndigheten för internationella adoptionsfrågor

    Myndigheten för skolutveckling

    Myndigheten för kvalificerad yrkesutbildning

    Myndigheten för nätverk och samarbete inom högre utbildning

    Myndigheten för Sveriges nätuniversitet

    Myndigheten för utländska investeringar i Sverige

    Mälardalens högskola

    N

    Nationalmuseum

    Nationellt centrum för flexibelt lärande

    Naturhistoriska riksmuseet

    Naturvårdsverket

    Nordiska Afrikainstitutet

    Notarienämnden

    Nämnd för arbetstagares uppfinningar, statens

    Nämnden för statligt stöd till trossamfund

    Nämnden för styrelserepresentationsfrågor

    Nämnden mot diskriminering

    Nämnden för elektronisk förvaltning

    Nämnden för Rh-anpassad utbildning

    Nämnden för hemslöjdsfrågor

    O

    Oljekrisnämnden

    Ombudsmannen mot diskriminering på grund av sexuell läggning

    Ombudsmannen mot etnisk diskriminering

    Operahögskolan i Stockholm

    P

    Patent- och registreringsverket

    Patentbesvärsrätten

    Pensionsverk, statens

    Personregisternämnd statens, SPAR-nämnden

    Pliktverk, Totalförsvarets

    Polarforskningssekretariatet

    Post- och telestyrelsen

    Premiepensionsmyndigheten

    Presstödsnämnden

    R

    Radio- och TV-verket

    Rederinämnden

    Regeringskansliet

    Regeringsrätten

    Resegarantinämnden

    Registernämnden

    Revisorsnämnden

    Riksantikvarieämbetet

    Riksarkivet

    Riksbanken

    Riksdagsförvaltningen

    Riksdagens ombudsmän

    Riksdagens revisorer

    Riksgäldskontoret

    Rikshemvärnsrådet

    Rikspolisstyrelsen

    Riksrevisionen

    Rikstrafiken

    Riksutställningar, Stiftelsen

    Riksvärderingsnämnden

    Rymdstyrelsen

    Rådet för Europeiska socialfonden i Sverige

    Räddningsverk, statens

    Rättshjälpsmyndigheten

    Rättshjälpsnämnden

    Rättsmedicinalverket

    S

    Samarbetsnämnden för statsbidrag till trossamfund

    Sameskolstyrelsen och sameskolor

    Sametinget

    SIS, Standardiseringen i Sverige

    Sjöfartsverket

    Skatterättsnämnden

    Skatteverket

    Skaderegleringsnämnd, statens

    Skiljenämnden i vissa trygghetsfrågor

    Skogsstyrelsen

    Skogsvårdsstyrelserna

    Skogs- och lantbruksakademien

    Skolverk, statens

    Skolväsendets överklagandenämnd

    Smittskyddsinstitutet

    Socialstyrelsen

    Specialpedagogiska institutet

    Specialskolemyndigheten

    Språk- och folkminnesinstitutet

    Sprängämnesinspektionen

    Statistiska centralbyrån

    Statskontoret

    Stockholms universitet

    Stockholms internationella miljöinstitut

    Strålsäkerhetsmyndigheten

    Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll

    Styrelsen för internationellt utvecklingssamarbete, SIDA

    Styrelsen för Samefonden

    Styrelsen för psykologiskt försvar

    Stängselnämnden

    Svenska institutet

    Svenska institutet för europapolitiska studier

    Svenska ESF-rådet

    Svenska Unescorådet

    Svenska FAO kommittén

    Svenska Språknämnden

    Svenska Skeppshypotekskassan

    Svenska institutet i Alexandria

    Sveriges författarfond

    Säkerhetspolisen

    Säkerhets- och integritetsskyddsnämnden

    Södertörns högskola

    T

    Taltidningsnämnden

    Talboks- och punktskriftsbiblioteket

    Teaterhögskolan i Stockholm

    Tingsrätterna

    Tjänstepensions och grupplivnämnd, statens

    Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet

    Totalförsvarets forskningsinstitut

    Totalförsvarets pliktverk

    Tullverket

    Turistdelegationen

    U

    Umeå universitet

    Ungdomsstyrelsen

    Uppsala universitet

    Utlandslönenämnd, statens

    Utlänningsnämnden

    Utrikesförvaltningens antagningsnämnd

    Utrikesnämnden

    Utsädeskontroll, statens

    V

    Valideringsdelegationen

    Valmyndigheten

    Vatten- och avloppsnämnd, statens

    Vattenöverdomstolen

    Verket för förvaltningsutveckling

    Verket för högskoleservice

    Verket för innovationssystem (VINNOVA)

    Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)

    Vetenskapsrådet

    Veterinärmedicinska anstalt, statens

    Veterinära ansvarsnämnden

    Väg- och transportforskningsinstitut, statens

    Vägverket

    Vänerskolan

    Växjö universitet

    Växtsortnämnd, statens

    Å

    Åklagarmyndigheten

    Åsbackaskolan

    Ö

    Örebro universitet

    Örlogsmannasällskapet

    Östervångsskolan

    Överbefälhavaren

    Överklagandenämnden för högskolan

    Överklagandenämnden för nämndemannauppdrag

    Överklagandenämnden för studiestöd

    Överklagandenämnden för totalförsvaret

    Apvienotā Karaliste

    Cabinet Office

    Office of the Parliamentary Counsel

    Central Office of Information

    Charity Commission

    Crown Estate Commissioners (balso tikai par izdevumu pozīcijām)

    Crown Prosecution Service

    Department for Business, Enterprise and Regulatory Reform

    Competition Commission

    Gas and Electricity Consumers’ Council

    Office of Manpower Economics

    Department for Children, Schools and Families

    Department of Communities and Local Government

    Rent Assessment Panels

    Department for Culture, Media and Sport

    British Library

    British Museum

    Commission for Architecture and the Built Environment

    The Gambling Commission

    Historic Buildings and Monuments Commission for England (Anglijas kultūrvēsturiskais mantojums)

    Imperial War Museum

    Museums, Libraries and Archives Council

    National Gallery

    National Maritime Museum

    National Portrait Gallery

    Natural History Museum

    Science Museum

    Tate Gallery

    Victoria and Albert Museum

    Wallace Collection

    Department for Environment, Food and Rural Affairs

    Agricultural Dwelling House Advisory Committees

    Agricultural Land Tribunals

    Agricultural Wages Board and Committees

    Cattle Breeding Centre

    Countryside Agency

    Plant Variety Rights Office

    Royal Botanic Gardens, Kew

    Royal Commission on Environmental Pollution

    Department of Health

    Dental Practice Board

    National Health Service Strategic Health Authorities

    NHS Trusts

    Prescription Pricing Authority

    Department for Innovation, Universities and Skills

    Higher Education Funding Council for England

    National Weights and Measures Laboratory

    Patent Office

    Department for International Development

    Department of the Procurator General and Treasury Solicitor

    Legal Secretariat to the Law Officers

    Department for Transport

    Maritime and Coastguard Agency

    Department for Work and Pensions

    Disability Living Allowance Advisory Board

    Independent Tribunal Service

    Medical Boards and Examining Medical Officers (kara veterānu pensijas)

    Occupational Pensions Regulatory Authority

    Regional Medical Service

    Social Security Advisory Committee

    Export Credits Guarantee Department

    Foreign and Commonwealth Office

    Wilton Park Conference Centre

    Government Actuary’s Department

    Government Communications Headquarters

    Home Office

    HM Inspectorate of Constabulary

    House of Commons

    House of Lords

    Ministry of Defence

    Defence Equipment & Support

    Meteorological Office

    Ministry of Justice

    Boundary Commission for England

    Combined Tax Tribunal

    Council on Tribunals

    Court of Appeal - Criminal

    Employment Appeals Tribunal

    Employment Tribunals

    HMCS Regions, Crown, County and Combined Courts (Anglija un Velsa)

    Immigration Appellate Authorities

    Immigration Adjudicators

    Immigration Appeals Tribunal

    Lands Tribunal

    Law Commission

    Legal Aid Fund (Anglija un Velsa)

    Office of the Social Security Commissioners

    Parole Board and Local Review Committees

    Pensions Appeal Tribunals

    Public Trust Office

    Supreme Court Group (Anglija un Velsa)

    Transport Tribunal

    The National Archives

    National Audit Office

    National Savings and Investments

    National School of Government

    Northern Ireland Assembly Commission

    Northern Ireland Court Service

    Coroners Courts

    County Courts

    Court of Appeal and High Court of Justice in Northern Ireland

    Crown Court

    Enforcement of Judgements Office

    Legal Aid Fund

    Magistrates’ Courts

    Pensions Appeals Tribunals

    Northern Ireland, Department for Employment and Learning

    Northern Ireland, Department for Regional Development

    Northern Ireland, Department for Social Development

    Northern Ireland, Department of Agriculture and Rural Development

    Northern Ireland, Department of Culture, Arts and Leisure

    Northern Ireland, Department of Education

    Northern Ireland, Department of Enterprise, Trade and Investment

    Northern Ireland, Department of the Environment

    Northern Ireland, Department of Finance and Personnel

    Northern Ireland, Department of Health, Social Services and Public Safety

    Northern Ireland, Office of the First Minister and Deputy First Minister

    Northern Ireland Office

    Crown Solicitor’s Office

    Department of the Director of Public Prosecutions for Northern Ireland

    Forensic Science Laboratory of Northern Ireland

    Office of the Chief Electoral Officer for Northern Ireland

    Police Service of Northern Ireland

    Probation Board for Northern Ireland

    State Pathologist Service

    Office of Fair Trading

    Office for National Statistics

    National Health Service Central Register

    Office of the Parliamentary Commissioner for Administration and Health Service Commissioners

    Paymaster General’s Office

    Postal Business of the Post Office

    Privy Council Office

    Public Record Office

    HM Revenue and Customs

    The Revenue and Customs Prosecutions Office

    Royal Hospital, Chelsea

    Royal Mint

    Rural Payments Agency

    Scotland, Auditor-General

    Scotland, Crown Office and Procurator Fiscal Service

    Scotland, General Register Office

    Scotland, Queen’s and Lord Treasurer’s Remembrancer

    Scotland, Registers of Scotland

    The Scotland Office

    The Scottish Ministers

    Architecture and Design Scotland

    Crofters Commission

    Deer Commission for Scotland

    Lands Tribunal for Scotland

    National Galleries of Scotland

    National Library of Scotland

    National Museums of Scotland

    Royal Botanic Garden, Edinburgh

    Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Scotland

    Scottish Further and Higher Education Funding Council

    Scottish Law Commission

    Community Health Partnerships

    Special Health Boards

    Health Boards

    The Office of the Accountant of Court

    High Court of Justiciary

    Court of Session

    HM Inspectorate of Constabulary

    Parole Board for Scotland

    Pensions Appeal Tribunals

    Scottish Land Court

    Sheriff Courts

    Scottish Police Services Authority

    Office of the Social Security Commissioners

    The Private Rented Housing Panel and Private Rented Housing Committees

    Keeper of the Records of Scotland

    The Scottish Parliamentary Body Corporate

    HM Treasury

    Office of Government Commerce

    United Kingdom Debt Management Office

    The Wales Office (Office of the Secretary of State for Wales)

    The Welsh Ministers

    Higher Education Funding Council for Wales

    Local Government Boundary Commission for Wales

    The Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Wales

    Valuation Tribunals (Velsa)

    Welsh National Health Service Trusts and Local Health Boards

    Welsh Rent Assessment Panels

    3.   Šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļā ietverto Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un aizsardzības vai drošības pasākumu aģentūru iepirkto materiālu un iekārtu saraksts:

    25. nodaļa

    :

    Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements

    26. nodaļa

    :

    Rūdas, sārņi un pelni

    27. nodaļa

    :

    Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski,

    izņemot:

    ex ex 27.10

    :

    īpašas dzinēju degvielas

    28. nodaļa

    :

    Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi,

    izņemot

    ex ex 28.09

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 28.13

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 28.14

    :

    asaru gāzi

    ex ex 28.28

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 28.32

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 28.39

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 28.50

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 28.51

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 28.54

    :

    sprāgstvielas

    29. nodaļa

    :

    Organiskie ķīmiskie savienojumi,

    izņemot:

    ex ex 29.03

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.04

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.07

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.08

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.11

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.12

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.13

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.14

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.15

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.21

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.22

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.23

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.26

    :

    sprāgstvielas

    ex ex 29.27

    :

    toksiskas vielas

    ex ex 29.29

    :

    sprāgstvielas

    30. nodaļa

    :

    Farmaceitiskie produkti

    31. nodaļa

    :

    Mēslošanas līdzekļi

    32. nodaļa

    :

    Miecvielu un krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes

    33. nodaļa

    :

    Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; smaržvielu, kosmētikas vai ķermeņa kopšanas maisījumi

    34. nodaļa

    :

    Ziepes, virsmas aktīvas vielas, mazgāšanas preparāti, eļļošanas preparāti, mākslīgi vaski, gatavi vaski, pulēšanas un tīrīšanas preparāti, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas un “zobu vaski”

    35. nodaļa

    :

    Albumīni, līmes, fermenti

    37. nodaļa

    :

    Foto un kino preces

    38. nodaļa

    :

    Dažādi ķīmiskie produkti,

    izņemot:

    ex ex 38.19

    :

    toksiskas vielas

    39. nodaļa

    :

    Mākslīgi sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri, to izstrādājumi,

    izņemot:

    ex ex 39.03

    :

    sprāgstvielas

    40. nodaļa

    :

    Kaučuks, sintētiskais kaučuks, faktiss un tā izstrādājumi,

    izņemot:

    ex ex 40.11

    :

    ložu necaurlaidīgas riepas

    41. nodaļa

    :

    Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda

    42. nodaļa

    :

    Ādas izstrādājumi, zirglietas un iejūgs, ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces, izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

    43. nodaļa

    :

    Kažokādas un mākslīgās kažokādas, to izstrādājumi

    44. nodaļa

    :

    Koks un koka izstrādājumi; kokogle

    45. nodaļa

    :

    Korķis un korķa izstrādājumi

    46. nodaļa

    :

    Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

    47. nodaļa

    :

    Izejvielas papīra ražošanai

    48. nodaļa

    :

    Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

    49. nodaļa

    :

    Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

    65. nodaļa

    :

    Galvassegas un to daļas

    66. nodaļa

    :

    Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas

    67. nodaļa

    :

    Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

    68. nodaļa

    :

    Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi

    69. nodaļa

    :

    Keramikas izstrādājumi

    70. nodaļa

    :

    Stikls un stikla izstrādājumi

    71. nodaļa

    :

    Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plakēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija

    73. nodaļa

    :

    Dzelzs un tērauds un to izstrādājumi

    74. nodaļa

    :

    Varš un tā izstrādājumi

    75. nodaļa

    :

    Niķelis un tā izstrādājumi

    76. nodaļa

    :

    Alumīnijs un tā izstrādājumi

    77. nodaļa

    :

    Magnijs un berilijs un to izstrādājumi

    78. nodaļa

    :

    Svins un tā izstrādājumi

    79. nodaļa

    :

    Cinks un tā izstrādājumi

    80. nodaļa

    :

    Alva un tās izstrādājumi

    81. nodaļa

    :

    Pārējie parastie metāli, ko izmanto metalurģijā, un to izstrādājumi

    82. nodaļa

    :

    Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas, to daļas,

    izņemot:

    ex ex 82.05

    :

    rīkus

    ex ex 82.07

    :

    rīkus, to daļas

    83. nodaļa

    :

    Dažādi parasto metālu izstrādājumi

    84. nodaļa

    :

    Katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to detaļas,

    izņemot:

    ex ex 84.06

    :

    dzinējus

    ex ex 84.08

    :

    citus dzinējus

    ex ex 84.45

    :

    mehānismus

    ex ex 84.53

    :

    automātiskas datu apstrādes mašīnas

    ex ex 84.55

    :

    to mašīnu daļas, kas minētas pozīcijā Nr. 84.53

    ex ex 84.59

    :

    kodolreaktorus

    85. nodaļa

    :

    Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas,

    izņemot:

    ex ex 85.13

    :

    telekomunikāciju iekārtas

    ex ex 85.15

    :

    raidaparatūru

    86. nodaļa

    :

    Dzelzceļa un tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas,

    izņemot:

    ex ex 86.02

    :

    elektriskās bruņulokomotīves

    ex ex 86.03

    :

    citas bruņulokomotīves

    ex ex 86.05

    :

    bruņuvagonus

    ex ex 86.06

    :

    remonta vagonus

    ex ex 86.07

    :

    vagonus

    87. nodaļa

    :

    Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas,

    izņemot:

    ex ex 87.08

    :

    tankus un citus bruņutransporta līdzekļus

    ex ex 87.01

    :

    traktorus

    ex ex 87.02

    :

    militāros transportlīdzekļus

    ex ex 87.03

    :

    tehniskās palīdzības automašīnas

    ex ex 87.09

    :

    motociklus

    ex ex 87.14

    :

    piekabes

    89. nodaļa

    :

    Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi,

    izņemot:

    ex ex 89.01 A

    :

    A: karakuģus

    90. nodaļa

    :

    Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas,

    izņemot:

    ex ex 90.05

    :

    binokļus

    ex ex 90.13

    :

    dažādus instrumentus, lāzerus

    ex ex 90.14

    :

    telemetrus

    ex ex 90.28

    :

    elektriskos un elektroniskos mērinstrumentus

    ex ex 90.11

    :

    mikroskopus

    ex ex 90.17

    :

    medicīnas instrumentus

    ex ex 90.18

    :

    mehanoterapijas ierīces

    ex ex 90.19

    :

    ortopēdiskos piederumus

    ex ex 90.20

    :

    rentgena aparātus

    91. nodaļa

    :

    Pulksteņu ražošana

    92. nodaļa

    :

    Mūzikas instrumenti, skaņas ieraksta vai atskaņošanas ierīces, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra, šādu izstrādājumu sastāvdaļas un piederumi

    94. nodaļa

    :

    Mēbeles un to daļas, gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti izstrādājumi,

    izņemot:

    ex ex 94.01 A

    :

    gaisa kuģu sēdekļus

    95. nodaļa

    :

    Grebumi vai veidņu materiāla izstrādājumi un ražojumi

    96. nodaļa

    :

    Birstes, sukas, pūderslotiņas un sieti

    98. nodaļa

    :

    Dažādi rūpnieciski izstrādājumi

    2. papildpielikums

    Visas pārējās iestādes, kuru iepirkumam piemēro šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļu

    Preces un pakalpojumi

    Robežvērtības

    SDR 400 000

    Būvdarbi

    Robežvērtības

    SDR 5 000 000

    Savienības saistības

    Visas 1. papildpielikumā minētās iestādes un valsts iestādes un uzņēmumi, kas veic preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumu saskaņā ar sīki izstrādātiem Direktīvas 2004/17/EK noteikumiem, lai īstenotu vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:

    a)

    komunālo pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai piegādi vai arī šo tīklu apgādi ar dzeramo ūdeni;

    b)

    sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai piegādi vai arī šo tīklu apgādi ar elektroenerģiju;

    c)

    gaisa pārvadājumu uzņēmumu nodrošināšana ar lidostu pakalpojumiem vai citiem termināļu pakalpojumiem;

    d)

    jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu uzņēmumu nodrošināšana ar jūras vai iekšējo ostu vai citiem termināļu pakalpojumiem;

    e)

    tādu tīklu apsaimniekošana, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus dzelzceļa, automātisko sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai kabeļu transporta jomā;

    f)

    pasākumi, kas saistīti ar noteikta ģeogrāfiska apgabala ekspluatāciju nolūkā meklēt vai iegūt naftu, gāzi, ogles vai citu cieto kurināmo.

    Irākas saistības

    Visas 1. papildpielikumā minētās valsts iestādes un valsts uzņēmumi, kas veic preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumu, lai īstenotu vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:

    a)

    komunālo pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai piegādi vai arī šo tīklu apgādi ar dzeramo ūdeni;

    b)

    sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai piegādi vai arī šo tīklu apgādi ar elektroenerģiju;

    c)

    gaisa pārvadājumu uzņēmumu nodrošināšana ar lidostu pakalpojumiem vai citiem termināļu pakalpojumiem;

    d)

    jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu uzņēmumu nodrošināšana ar jūras vai iekšējo ostu vai citiem termināļu pakalpojumiem;

    e)

    tādu tīklu apsaimniekošana, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus dzelzceļa, automātisko sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai kabeļu transporta jomā;

    f)

    pasākumi, kas saistīti ar noteikta ģeogrāfiska apgabala ekspluatāciju nolūkā meklēt vai iegūt naftu, gāzi, ogles vai citu cieto kurināmo.

    3. papildpielikums

    Pakalpojumi, izņemot būvniecības pakalpojumus, kuru iepirkumam piemēro šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļu

    Irākas saistības

    Pakalpojums

    CPC atsauces Nr.

    Apkope un remonts

    6112, 6122, 633, 886

    Autopārvadājumu pakalpojumi, tostarp bruņu transporta pakalpojumi, un kurjeru pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus

    712 (izņemot 71235), 7512, 87304

    Pasažieru un kravas gaisa pārvadājumu pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus

    73 (izņemot 7321)

    Sauszemes pasta transports, izņemot dzelzceļu, un gaisa pasta transports

    71235, 7321

    Telekomunikāciju pakalpojumi

    752 (*1) (izņemot 7524, 7525, 7526)

    Finanšu pakalpojumi

    a)

    Apdrošināšana

    b)

    Banku darbības un ieguldījumu pakalpojumi (*2)

    ex 81, 812, 814

    Datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi

    84

    Grāmatvedības, revīzijas un grāmatvedības uzskaites pakalpojumi

    862

    Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas

    864

    Vadības konsultantu pakalpojumi un saistītie pakalpojumi

    865, 866 (*3)

    Arhitektūras pakalpojumi; inženierijas pakalpojumi un integrētie inženierijas pakalpojumi, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi; tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi

    867

    Reklāmas pakalpojumi

    871

    Ēku tīrīšana un īpašumu pārvaldīšana

    874, 82201–82206

    Izdevniecības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata

    88442

    Notekūdeņu un atkritumu aizvākšana; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

    94


    Savienības saistības

    Pakalpojums

    CPC atsauces Nr.

    Apkope un remonts

    6112, 6122, 633, 886

    Autopārvadājumu pakalpojumi, tostarp bruņu transporta pakalpojumi, un kurjeru pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus

    712 (izņemot 71235), 7512, 87304

    Pasažieru un kravas gaisa pārvadājumu pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus

    73 (izņemot 7321)

    Sauszemes pasta transports, izņemot dzelzceļu, un gaisa pasta transports

    71235, 7321

    Telekomunikāciju pakalpojumi

    752 (*4) (izņemot 7524, 7525, 7526)

    Finanšu pakalpojumi

    a)

    Apdrošināšana

    b)

    Banku darbības un ieguldījumu pakalpojumi (*5)

    ex 81, 812, 814

    Datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi

    84

    Grāmatvedības, revīzijas un grāmatvedības uzskaites pakalpojumi

    862

    Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas

    864

    Vadības konsultantu pakalpojumi un saistītie pakalpojumi

    865, 866 (*6)

    Arhitektūras pakalpojumi; inženierijas pakalpojumi un integrētie inženierijas pakalpojumi, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi; tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi

    867

    Reklāmas pakalpojumi

    871

    Ēku tīrīšana un īpašumu pārvaldīšana

    874, 82201–82206

    Izdevniecības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata

    88442

    Notekūdeņu un atkritumu aizvākšana; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

    94

    4. papildpielikums

    Būvniecības pakalpojumi, kuru iepirkumam piemēro šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļu

    Irākas saistības

    Visi pakalpojumi, kas uzskaitīti Centrālās produkcijas klasifikācijas (CPC) 51. sadaļā

    Savienības saistības

    Visi pakalpojumi, kas uzskaitīti Centrālās produkcijas klasifikācijas (CPC) 51. sadaļā

    5. papildpielikums

    Vispārīgās piezīmes un atkāpes no šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļas noteikumiem

    1.

    Šā nolīguma 43.4. un 53. panta noteikumus attiecībā uz elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu iepirkumā un noteikumus par termiņu samazināšanu, kas minēti 50. pantā un šā nolīguma 1. pielikuma VI papildinājumā, piemēros no dienas, kad Irākā stāsies spēkā attiecīgie tiesību akti par elektronisko iepirkumu.

    2.

    Līgumslēgšanas tiesības, ko piešķir iestādes, kas minētas 1. un 2. papildpielikumā saistībā ar naftas un gāzes pakalpojumu licencēšanu un licenču izsniegšanu dabas resursu izmantošanai, nav iekļautas.

    3.

    Šajā nolīgumā minētās procedūras neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai veiktu kādu no 2. papildpielikumā minētajām darbībām, ja šī darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota.

    4.

    Šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļas noteikumi neattiecas uz Somijas Ālandu salām.

    II papildinājums

    Plašsaziņas līdzekļi, kuros jāpublicē informācija par iepirkumu

    Irāka

    Informāciju par iepirkumu paziņo Irākas oficiālajā laikrakstā.

    Savienība

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    Informācijas sistēma Eiropas publiskajiem iepirkumiem: http://simap.europa.eu/index_lv.html

    Beļģija

    Likumi, karaliskie noteikumi, ministriju noteikumi, ministriju cirkulāri – le Moniteur Belge

    Judikatūra – Pasicrisie

    Bulgārija

    Normatīvie akti – Държавен вестник (valsts laikraksts)

    Tiesu nolēmumi – www.sac.government.bg

    Vispārīgie administratīvie nolēmumi un administratīvo aktu process – www.aop.bg un www.cpc.bg

    Čehijas Republika

    Normatīvie akti – Čehijas Republikas Likumu krājums

    Konkurences aizsardzības biroja lēmumi – Konkurences aizsardzības biroja lēmumu krājums

    Dānija

    Normatīvie akti – Lovtidende

    Tiesu nolēmumi – Ugeskrift for Retsvaesen

    Administratīvie nolēmumi un procedūras – Ministerialtidende

    Publiskā iepirkuma Apelācijas padomes lēmumi – Konkurrencerådets Dokumentation

    Vācija

    Normatīvie akti – Bundesanzeiger; Herausgeber: der Bundesminister der Justiz; Verlag: Bundesanzeiger

    Tiesu nolēmumi: Entscheidungsammlungen des Bundesverfassungsgerichts, Bundesgerichtshofs, Bundesverwaltungsgerichts, Bundesfinanzhofs sowie der Oberlandesgerichte

    Igaunija

    Normatīvie akti un vispārējie administratīvie lēmumi – Riigi Teataja

    Igaunijas Augstākās tiesas nolēmumi – Riigi Teataja (3. daļa)

    Grieķija

    Εφημερίς της Κυβερνήσεως της Ελληνικής Δημοκρατίας (Grieķijas valdības oficiālais laikraksts)

    Spānija

    Normatīvie akti – Boletín Oficial des Estado

    Tiesu nolēmumi – oficiāli nepublicē

    Francija

    Normatīvie akti – Journal Officiel de la République française

    Judikatūra – Recueil des arrêts du Conseil d'Etat

    Revue des marchés publics

    Īrija

    Normatīvie akti – Iris Oifigiuil (Īrijas valdības oficiālais laikraksts)

    Itālija

    Normatīvie akti – Gazetta Ufficiale

    Judikatūra – oficiāli nepublicē

    Kipra

    Normatīvie akti – Republikas valdības oficiālais laikraksts (Επίσημη Εφημερίδα της Δημοκρατίας)

    Tiesu nolēmumi: Augstākās tiesas spriedumi – tipogrāfija (Αποφάσεις Ανωτάτου Δικαστηρίου 1999Τυπογραφείο της Δημοκρατίας)

    Luksemburga

    Normatīvie akti – Memorial

    Judikatūra – Pasicrisie

    Ungārija

    Normatīvie akti – Magyar Közlöny (Ungārijas Republikas oficiālais laikraksts)

    Judikatūra – Közbeszerzési Értesítő – a Közbeszerzések Tanácsa Hivatalos Lapja (Publiskā iepirkuma biļetens – Publiskā iepirkuma padomes oficiālais laikraksts)

    Latvija

    Normatīvie akti – Latvijas Vēstnesis (oficiālais laikraksts)

    Lietuva

    Normatīvie un administratīvie akti – Lietuvas Republikas oficiālais laikraksts (“Valstybės Žinios”)

    Tiesu nolēmumi, judikatūra – Lietuvas Augstākās tiesas biļetens “Teismų praktika”; Lietuvas Augstākās Administratīvās tiesas biļetens “Administracinių teismų praktika

    Malta

    Normatīvie akti – valdības oficiālais laikraksts

    Nīderlande

    Normatīvie akti – Nederlandse Staatscourant un/vai Staatsblad

    Judikatūra – oficiāli nepublicē

    Austrija

    Österreichisches Bundesgesetzblatt Amtsblatt zur Wiener Zeitung

    Sammlung von Entscheidungen des Verfassungsgerichtshofes

    Sammlung der Entscheidungen des Verwaltungsgerichtshofes – administrativrechtlicher und finanzrechtlicher Teil

    Amtliche Sammlung der Entscheidungen des OGH in Zivilsachen

    Polija

    Normatīvie akti – Dziennik Ustaw Rzeczypospolitej Polskiej (Polijas Republikas Likumu žurnāls)

    Tiesu nolēmumi, judikatūra – “Zamówienia publiczne w orzecznictwie. Wybrane orzeczenia zespołu arbitrów i Sądu Okręgowego w Warszawie” (Šķīrējtiesu un Varšavas apgabaltiesas spriedumu izlase)

    Portugāle

    Normatīvie akti – Diário da República Portuguesa 1a Série A e 2a série

    Tiesu sistēmas publikācijas: Boletim do Ministério da Justiça

    Colectânea de Acordos do SupremoTribunal Administrativo

    Colectânea de Jurisprudencia Das Relações

    Rumānija

    Normatīvie akti – Monitorul Oficial al României (Rumānijas oficiālais laikraksts)

    Tiesu nolēmumi, vispārīgie administratīvie nolēmumi un administratīvo aktu process – www.anrmap.ro

    Slovēnija

    Normatīvie akti – Uradni list Republike Slovenije (Slovēnijas Republikas oficiālais laikraksts)

    Tiesu nolēmumi – oficiāli nepublicē

    Slovākija

    Normatīvie akti – Zbierka zákonov (Likumu krājums)

    Tiesu nolēmumi – oficiāli nepublicē

    Somija

    Suomen säädöskokoelmaFinlands författningssamling (Somijas likumu krājums)

    Zviedrija

    Svensk Författningssamling (Zviedrijas likumu kodekss)

    Apvienotā Karaliste

    Normatīvie akti – HM Stationery Office

    Judikatūra – Law Reports

    Valsts iestādes – HM Stationery Office

    III papildinājums

    Plašsaziņas līdzekļi, kuros jāpublicē paziņojumi

    Irāka

    Par konkursiem paziņo trijos valsts mēroga laikrakstos, tostarp Al-Sabah, kā arī iepirkuma iestādes tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietnēs publicētajos paziņojumos ir dots kopsavilkums angļu valodā.

    Pēc valsts iepirkuma portāla izveidošanas tajā publicēs arī paziņojumus par iepirkumu.

    Savienība

    Informācijas sistēma Eiropas publiskajiem iepirkumiem:http://simap.europa.eu/index_en.html

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    IV papildinājums

    Paziņojums par paredzēto iepirkumu

    Visos paziņojumos par paredzēto iepirkumu norāda šādu informāciju:

    1.

    Iepirkuma iestādes nosaukums un adrese un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iepirkuma iestādi un iegūtu visus attiecīgos dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu, un tā izmaksas un samaksas noteikumi, ja tādi paredzēti.

    2.

    Iepirkuma apraksts, tostarp iepērkamo preču vai pakalpojumu veids un daudzums vai paredzamais daudzums gadījumā, ja to daudzums nav zināms.

    3.

    Attiecībā uz atkārtotiem līgumiem un ja tas ir iespējams – paredzamais grafiks turpmākiem paziņojumiem par paredzēto iepirkumu.

    4.

    Iespējamo variantu apraksts.

    5.

    Preču vai pakalpojumu piegādes termiņš vai līguma darbības ilgums.

    6.

    Iepirkuma metode, ko izmantos, un informācija par to, vai ir paredzamas sarunas par iepirkumu vai elektroniska izsole.

    7.

    Attiecīgā gadījumā adrese un termiņš dalības pieteikumu iesniegšanai iepirkumā.

    8.

    Piedāvājumu iesniegšanas adrese un termiņš.

    9.

    Valoda vai valodas, kādās var iesniegt / jāiesniedz piedāvājumi vai dalības pieteikumi, ja tā nav iepirkuma iestādes Puses oficiālā valoda.

    10.

    Piegādātāju dalības noteikumu, ja tādi paredzēti, saraksts un īss apraksts, tostarp jebkuras prasības piegādātājiem attiecībā uz īpašu dokumentu vai sertifikātu iesniegšanu saistībā ar dalības noteikumiem, ja minētās prasības nav iekļautas konkursa dokumentācijā, kas vienlaikus ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu ir pieejama visiem ieinteresētajiem piegādātājiem.

    11.

    Ja saskaņā ar 47. pantu iepirkuma iestāde plāno izraudzīties ierobežotu skaitu atbilstošu piegādātāju, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu, jebkurus ierobežojumus attiecībā uz piegādātāju skaitu, kuriem būs atļauts piedalīties konkursā.

    V papildinājums

    Paziņojums ar uzaicinājumu ieinteresētajiem piegādātājiem pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā

    Visos paziņojumos ar uzaicinājumu ieinteresētajiem piegādātājiem pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

    1.

    Preču vai pakalpojumu apraksts vai to kategorijas, kurām sarakstu var izmantot.

    2.

    Dalības nosacījumi, kuriem piegādātājiem jāatbilst, un metodes, ko iepirkuma iestāde izmantos, lai pārbaudītu, kādā mērā piegādātājs atbilst nosacījumiem.

    3.

    Iepirkuma iestādes nosaukums un adrese un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iestādi un iegūtu visus attiecīgos dokumentus, kas attiecas uz sarakstu.

    4.

    Saraksta derīguma termiņš un tā pagarināšanas vai izbeigšanas līdzekļi vai, ja derīguma termiņš nav paredzēts, norāde uz to, kā tiks paziņots par saraksta izmantošanas izbeigšanu.

    VI papildinājums

    Termiņi

    1.

    Iepirkuma iestāde, kura izmanto selektīvu konkursa procedūru, nosaka, ka dalības pieteikumu iesniegšanas termiņš principā nevar būt mazāks par 25 dienām no dienas, kad publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu. Ja iepirkuma iestādes pienācīgi pamatotas neatliekamības dēļ šos termiņus nav iespējams piemērot, šo termiņu var saīsināt mazākais līdz 10 dienām.

    2.

    Izņemot 3. punktā minētos noteikumus, iepirkuma iestāde nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks par 40 dienām no dienas, kad:

    a)

    atklāta konkursa procedūras gadījumā ir publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu; vai

    b)

    selektīvas konkursa procedūras gadījumā iestāde paziņo piegādātājiem, ka tie tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus neatkarīgi no tā, vai iestāde izdod daudzkārt lietojamu sarakstu.

    3.

    Iepirkuma iestāde var saīsināt 2. punktā paredzēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu mazākais līdz 10 dienām, ja:

    a)

    iepirkuma iestāde ir publicējusi paziņojumu par plānoto iepirkumu saskaņā ar 45. panta 3. punktu vismaz 40 dienas, bet ne vairāk kā 12 mēnešus pirms paziņojuma par paredzēto iepirkumu publicēšanas, un paziņojumā par plānoto iepirkumu ir šāda informācija:

    i)

    iepirkuma apraksts;

    ii)

    aptuveni datumi, līdz kuriem jāiesniedz piedāvājumi vai dalības pieteikumi;

    iii)

    norāde, ka ieinteresētajiem piegādātājiem jāizsaka iepirkuma iestādei sava interese par iepirkumu;

    iv)

    adrese, kurā var saņemt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu; un

    v)

    visa pieejamā informācija, kas ir vajadzīga paziņojumam par paredzēto iepirkumu saskaņā ar IV papildinājumu;

    b)

    attiecībā uz atkārtotu iepirkumu iepirkuma iestāde sākotnējā paziņojumā par paredzēto iepirkumu norāda, ka turpmākajos paziņojums tiks norādīti termiņi, kas balstīti uz šo punktu; vai

    c)

    iepirkuma iestādes pienācīgi pamatotas neatliekamības dēļ šos termiņus nav iespējams piemērot.

    4.

    Iepirkuma iestāde var saīsināt 2. punktā paredzēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz piecām dienām vienā no šādiem gadījumiem:

    a)

    paziņojums par paredzēto iepirkumu publicēts, izmantojot elektroniskus sakaru līdzekļus;

    b)

    visa konkursa dokumentācija ir pieejama elektroniski kopš dienas, kad publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu;

    c)

    iestāde pieņem piedāvājumus, izmantojot elektroniskus sakaru līdzekļus.

    5.

    Piemērojot 4. punktu saistībā ar 3. punktu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas paredzēts 2. punktā, nekādā gadījumā netiek saīsināts līdz mazāk par 10 dienām no dienas, kad publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu.

    6.

    Neskarot citus šajā papildinājumā minētos termiņus, ja iepirkuma iestāde iegādājas komerciālas preces vai pakalpojumus, tā var saīsināt 2. punktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu mazākais līdz 13 dienām ar nosacījumu, ka iepirkuma iestāde, izmantojot elektroniskus sakaru līdzekļus, vienlaikus publicē gan paziņojumu par paredzēto iepirkumu, gan pilnīgu konkursa dokumentāciju. Turklāt, ja iestāde pieņem komerciālu preču vai pakalpojumu piedāvājumus, izmantojot elektroniskus sakaru līdzekļus, tā var saīsināt termiņu, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, līdz mazākais 10 dienām.

    7.

    Ja iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas 2. pielikums, ir izraudzījusies visus vai ierobežotu skaitu atbilstošu piegādātāju, piedāvājumu iesniegšanas termiņu var noteikt, iepirkuma iestādei un izraudzītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Vienošanās neesamības gadījumā šis termiņš nav īsāks par 10 dienām.

    VII papildinājums

    Paziņojumi par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu

    Paziņojumā, kas minēts 55. panta 2. punktā, iekļauj vismaz šādu informāciju:

    a)

    iepērkamo preču vai pakalpojumu apraksts;

    b)

    iepirkuma iestādes nosaukums un adrese;

    c)

    sekmīgā piegādātāja nosaukums un adrese;

    d)

    sekmīgā piedāvājuma cena vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līgumslēgšanas tiesības;

    e)

    piešķiršanas datums;

    f)

    izmantotā iepirkuma metode un – gadījumos, kad izmantota ierobežota konkursa procedūra – to apstākļu apraksts, kuri pamato ierobežota konkursa procedūras izmantojumu.

    VIII papildinājums

    Konkursa dokumentācija

    Kā minēts 49. panta 1. punktā, konkursa dokumentācijā, ja vien tas nav sniegts paziņojumā par paredzēto iepirkumu, iekļauj pilnīgu aprakstu par:

    a)

    iepirkumu, tostarp iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un daudzumu, vai gadījumā, ja to daudzums nav zināms – paredzamo daudzumu un prasības, kas jāizpilda, tostarp visas tehniskās specifikācijas, atbilstības novērtējuma sertifikātu, plānus, rasējumus vai mācību materiālus;

    b)

    visiem piegādātāju dalības nosacījumiem, tostarp informācijas un to dokumentu sarakstu, kas piegādātajiem jāiesniedz saistībā ar dalību;

    c)

    visiem vērtēšanas kritērijiem, kas jāņem vērā, piešķirot līgumslēgšanas tiesības, un minēto kritēriju relatīvo nozīmīgumu, izņemot gadījumus, kad vienīgais kritērijs ir cena;

    d)

    visām autentifikācijas un šifrēšanas prasībām vai citām iekārtām, kas saistītas ar informācijas saņemšanu elektroniskā veidā, ja iepirkuma iestāde veiks iepirkumu, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus;

    e)

    noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiks veikta izsole, tostarp par to konkursa elementu identifikāciju, kas saistīti ar vērtēšanas kritērijiem, ja iepirkuma iestāde veiks elektronisku izsoli;

    f)

    piedāvājumu atvēršanas datumu, laiku un vietu, ja piedāvājumi tiks atvērti publiski, un attiecīgā gadījumā – par personām, kas ir pilnvarotas tajā piedalīties;

    g)

    jebkuriem citiem noteikumiem, tostarp par samaksas noteikumiem un jebkuriem ierobežojumiem attiecībā uz piedāvājumu iesniegšanas līdzekļiem, piemēram, papīra formātā vai elektroniski; un

    h)

    preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumiem.


    (*1)  Izņemot balss telefonijas, teleksa, radiotelefonijas, peidžeru sistēmu un satelītu pakalpojumus.

    (*2)  Izņemot līgumus par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu un centrālās bankas pakalpojumus.

    (*3)  Izņemot arbitrāžas un mierizlīguma pakalpojumus.

    (*4)  Izņemot balss telefonijas, teleksa, radiotelefonijas, peidžeru sistēmu un satelītu pakalpojumus.

    (*5)  Izņemot līgumus par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu un centrālās bankas pakalpojumus. Somijā valsts iestāžu maksājumus (izdevumus) kārto ar konkrētas kredītiestādes (Postipankki Ltd) starpniecību vai caur Somijas pasta žiro sistēmu. Zviedrijā valsts iestāžu un tām veicamos maksājumus veic caur Zviedrijas pasta žiro sistēmu (Postgiro).

    (*6)  Izņemot arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus.


    2. PIELIKUMS

    INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

    Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma konvencijas, kas minētas 60. pantā

    1.

    Īstenojot mērķus, kas izklāstīti 60. pantā, Puses apliecina, ka tās piešķir lielu nozīmi pienākumiem, kas izriet no Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas akts, 1967. gads, kurā grozījumi izdarīti 1979. gadā).

    2.

    Nolīguma 60. panta 2. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām, kurām Irāka pievienojas un nodrošina no tām izrietošo saistību pienācīgu un efektīvu īstenošanu:

    2.1.

    Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums, 1994. gads);

    2.2.

    Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1886. gads, pēdējie grozījumi izdarīti 1979. gadā);

    2.3.

    Protokols attiecībā uz Madrides nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju (1989. gads);

    2.4.

    Hāgas vienošanās par rūpniecisko dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts (1999. gads);

    2.5.

    Līgums par sadarbību patentu jomā (Vašingtona, 1970. gads, jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gadā);

    2.6.

    Budapeštas Līgums par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentu izskatīšanas procedūras vajadzībām (1977. gads, grozījumi izdarīti 1980. gadā).

    3.

    Nolīguma 60. panta 3. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām, kuras ievēro Irāka:

    3.1.

    Romas Konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (1961. gads);

    3.2.

    Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par autortiesībām – WCT (Ženēva, 1996. gads);

    3.3.

    Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par izpildījumu un fonogrammām – WPPT (Ženēva, 1996. gads);

    3.4.

    Singapūras Līgums par preču zīmēm (2006. gads);

    3.5.

    Līgums par likumiem par preču zīmēm (1994. gads);

    3.6.

    Līgums par patentu tiesībām (Ženēva, 2000. gads);

    3.7.

    Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību (UPOV Ženēvas akts, 1991. gads).


    3. PIELIKUMS

    INFORMĀCIJAS CENTRI

    ES PUSE

    EIROPAS SAVIENĪBA

    Eiropas Komisija – Tirdzniecības ģenerāldirektorāts

    Pakalpojumu un ieguldījumu nodaļa

    Rue de la Loi 170

    B-1000 BRUXELLES

    E-pasts

    :

    TRADE-GATS-CONTACT-POINTS@ec.europa.eu

    AUSTRIJA

    Federālā ekonomikas un darba ministrija

    Daudzpusējās tirdzniecības politikas departaments – C2/11

    Stubenring 1

    A-1011 Vienna

    Austria

    Tālrunis

    :

    +43 171100 (papildu tālrunis 6915/5946)

    Telefakss

    :

    +43 17180508

    E-pasts

    :

    post@C211.bmwa.gv.at

    BEĻĢIJA

    Service public fédéral Economie, PME,

    Classes moyennes et Energie Direction générale du Potentiel économique

    (Valsts federālais ekonomikas dienests, MVU, Pašnodarbinātības un enerģētikas direktorāts – Vispārējais ekonomiskais potenciāls)

    Rue du Progrès, 50

    B-1210 Brussels

    Belgium

    Tālrunis

    :

    +322 2775111

    Telefakss

    :

    +322 2775311

    E-pasts

    :

    info-gats@economie.fgov.be

    BULGĀRIJA

    Ārējās ekonomiskās politikas direktorāts

    Ekonomikas un enerģētikas ministrija

    12, Alexander Batenberg Str.

    1000 Sofia

    Bulgaria

    Tālrunis

    :

    +359 29407761

    +359 29407793

    Telefakss

    :

    +359 29814915

    E-pasts

    :

    wto.bulgaria@mee.government.bg

    KIPRA

    Pastāvīgais sekretariāts

    Plānošanas birojs

    Apellis and Nirvana corner

    1409 Nicosia

    Cyprus

    Tālrunis

    :

    +357 22406801

    +357 22406852

    Telefakss

    :

    +357 22666810

    E-pasts

    :

    planning@cytanet.com.cy

    maria.philippou@planning.gov.cy

    ČEHIJAS REPUBLIKA

    Rūpniecības un tirdzniecības ministrija

    Daudzpusējās un ES kopējās tirdzniecības politikas departaments

    Politických vězňů 20

    Praha 1

    Czech Republic

    Tālrunis

    :

    +420 224852012

    Telefakss

    :

    +420 224852656

    E-pasts

    :

    brennerova@mpo.cz

    DĀNIJA

    Ārlietu ministrija

    Starptautiskā tirdzniecības politikas un uzņēmējdarbības nodaļa

    Asiatisk Plads 2

    DK-1448 Copenhagen K

    Denmark

    Tālrunis

    :

    +45 33920000

    Telefakss

    :

    +45 32540533

    E-pasts

    :

    hp@um.dk

    IGAUNIJA

    Ekonomikas un sakaru ministrija

    11 Harju street

    15072 Tallinn

    Estonia

    Tālrunis

    :

    +372 6397654

    +372 6256360

    Telefakss

    :

    +372 6313660

    E-pasts

    :

    services@mkm.ee

    SOMIJA

    Ārlietu ministrija

    Ārējo ekonomisko attiecību departaments

    EK kopējās tirdzniecības politikas nodaļa

    PO Box 176

    00161 Helsinki

    Finland

    Tālrunis

    :

    +358 916055528

    Telefakss

    :

    +358 916055599

    FRANCIJA

    Ministère de l’Economie, des Finances et de l’Emploi

    Direction générale du Trésor et de la Politique économique (DGTPE)

    Service des Affaires multilatérales et du développement

    Sous Direction Politique commerciale et Investissement

    Bureau Services, Investissements et Propriété intellectuelle

    139 rue de Bercy (télédoc 233)

    75572 Paris Cédex 12

    France

    Tālrunis

    :

    +33 144872030

    Telefakss

    :

    +33 153189655

    Secrétariat général des affaires européennes

    2, Boulevard Diderot

    75572 Paris Cédex 12

    Tālrunis

    :

    +33 144871013

    Telefakss

    :

    +33 144871261

    VĀCIJA

    Germany Trade and Invest (GTAI)

    Agrippastrasse 87-93

    50676 Köln

    Germany

    Tālrunis

    :

    +49 (221) 2057345

    Telefakss

    :

    +49 (221) 2057262

    E-pasts

    :

    zoll@gtai.de; trade@gtai.de

    GRIEĶIJA

    Ekonomikas un finanšu ministrija

    Ārējās tirdzniecības politikas direktorāts

    1 Kornarou Str.

    10563 Athens

    Greece

    Tālrunis

    :

    +30 2103286121, 3286126

    Telefakss

    :

    +30 2103286179

    UNGĀRIJA

    Valsts attīstības un ekonomikas ministrija

    Tirdzniecības politikas departaments

    Honvéd utca 13-15.

    H-1055 Budapest

    Hungary

    Tālrunis

    :

    +361 3367715

    Telefakss

    :

    +361 3367559

    E-pasts

    :

    kereskedelempolitika@gkm.gov.hu

    ĪRIJA

    Department of Enterprise, Trade & Employment

    International Trade Section (WTO)

    Earlsfort Centre

    Hatch St.

    Dublin 2

    Ireland

    Tālrunis

    :

    +353 16312533

    Telefakss

    :

    +353 16312561

    ITĀLIJA

    Ministero degli Affari Esteri

    Piazzale della Farnesina, 1

    00194 Rome

    Italy

    Daudzpusējās ekonomiskās un finansiālās sadarbības ģenerāldirektorāts

    PTO koordinācijas birojs

    Tālrunis

    :

    +39 0636914353

    Telefakss

    :

    +39 063242482

    E-pasts

    :

    dgce.omc@esteri.it

    Eiropas integrācijas ģenerāldirektorāts

    II birojs – ES ārējās attiecības

    Tālrunis

    :

    +39 0636912740

    Telefakss

    :

    +39 0636916703

    E-pasts

    :

    dgie2@esteri.it

    Ministerio Attività Produttive

    Area per l’internazionalizzazione

    Viale Boston, 25

    00144 Rome

    Italy

    Tirdzniecības politikas ģenerāldirektorāts

    V nodaļa

    Tālrunis

    :

    +39 0659932589

    Telefakss

    :

    +39 0659932149

    E-pasts

    :

    polcom5@mincomes.it

    LATVIJA

    Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

    Ārējo ekonomisko attiecību departaments

    Ārējās tirdzniecības politikas nodaļa

    Brivibas Str. 55

    RIGA, LV 1519

    Latvia

    Tālrunis

    :

    +371 67013008

    Telefakss

    :

    +371 67280882

    E-pasts

    :

    pto@em.gov.lv

    LIETUVA

    Starptautisko ekonomikas organizāciju nodaļa

    Ārlietu ministrija

    J. Tumo Vaizganto 2

    2600 Vilnius

    Lithuania

    Tālrunis

    :

    +370 52362594

    +370 52362598

    Telefakss

    :

    +370 52362586

    E-pasts

    :

    teo.ed@urm.1t

    LUKSEMBURGA

    Ministère des Affaires Etrangères

    Direction des Relations Economiques Internationales

    6, rue de l’Ancien Athénée

    L-1144 Luxembourg

    Luxembourg

    Tālrunis

    :

    +352 4782355

    Telefakss

    :

    +352 222048

    MALTA

    Direktors

    Starptautisko ekonomisko attiecību direktorāts

    Ekonomikas politikas nodaļa

    Finanšu ministrija

    St. Calcedonius Square

    Floriana CMR02

    Malta

    Tālrunis

    :

    +356 21249359

    Fakss

    :

    +356 21249355

    E-pasts

    :

    epd@gov.mt

    joseph.bugeja@gov.mt

    NĪDERLANDE

    Ekonomikas lietu ministrija

    Ārējo ekonomisko attiecību ģenerāldirektorāts

    Tirdzniecības politikas un globalizācijas nodaļa (ALP: E/446)

    P.O. Box 20101

    2500 EC Den Haag

    The Netherlands

    Tālrunis

    :

    +3170 3796451

    +3170 3796467

    Telefakss

    :

    +3170 3797221

    E-pasts

    :

    M.F.T.RiemslagBaas@MinEZ.nl

    POLIJA

    Ekonomikas ministrija

    Tirdzniecības politikas departaments

    Ul. Żurawia 4a

    00-507 Warsaw

    Poland

    Tālrunis

    :

    +48 226934826

    +48 226934856

    +48 226934808

    Telefakss

    :

    +48 226934018

    E-pasts

    :

    joanna.bek@mg.gov.pl

    PORTUGĀLE

    Ekonomikas ministrija

    ICEP

    Av. 5 de Outubro, 101

    1050-051 Lisbon

    Portugal

    Tālrunis

    :

    +351 217909500

    Telefakss

    :

    +351 217909581

    E-pasts

    :

    informação@icep.pt

    Ārlietu ministrija

    Kopienas lietu ģenerāldirektorāts (DGAC)

    R da Cova da Moura 1

    1350-11 Lisbon

    Portugal

    Tālrunis

    :

    +351 213935500

    Telefakss

    :

    +351 213954540

    RUMĀNIJA

    Ekonomikas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vides ministrija

    Ārējās tirdzniecības departaments

    Str. Ion Campineanu nr. 16

    Sector 1

    Bucharest

    Romania

    Tālrunis

    :

    +40 224010558

    +40 213150906

    Telefakss

    :

    +40 214010594

    +40 213150581

    E-pasts

    :

    dgre@dce.gov.ro

    SLOVĀKIJA

    Slovākijas Republikas Ekonomikas ministrija

    Tirdzniecības un patērētāju aizsardzības direktorāts

    Tirdzniecības politikas departaments

    Mierová 19

    827 15 Bratislava 212

    Slovak Republic

    Tālrunis

    :

    +421 248547110

    Telefakss

    :

    +421 248543116

    SLOVĒNIJA

    Slovēnijas Republikas Ekonomikas ministrija

    Ārējo ekonomisko attiecību direktorāts

    Kotnikova 5

    1000 Ljubljana

    Slovenia

    Tālrunis

    :

    +386 14003542

    Telefakss

    :

    +386 14003611

    E-pasts

    :

    jozica.frelih@gov.si

    Interneta adrese

    :

    www.mg-rs.si

    SPĀNIJA

    Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

    Secretaría de Estado de Turismo y Comercio

    Secretaría General de Comercio Exterior

    Subdirección General de Comercio Internacional de Servicios

    Paseo de la Castellana 162

    28046 Madrid

    España

    Tālrunis

    :

    +34 913493781

    Telefakss

    :

    +34 913495226

    E-pasts

    :

    sgcominser.sscc@mcx.es

    ZVIEDRIJA

    National Board of Trade

    Department for WTO and Developments in Trade

    Box 6803

    113 86 Stockholm

    Sweden

    Tālrunis

    :

    +46 (0) 8 690 48 00

    Telefakss

    :

    +46 (0) 8 30 67 59

    E-pasts

    :

    registrator@kommers.se

    Interneta adrese

    :

    http://www.kommers.se

    Ministry for Foreign Affairs

    Department:UD-IH

    103 39 Stockholm

    Sweden

    Tālrunis

    :

    +46 (0) 8 405 10 00

    Telefakss

    :

    +46 (0) 8 723 11 76

    E-pasts

    :

    registrator@foreign.ministry.se

    Interneta adrese

    :

    http://www.sweden.gov.se/

    APVIENOTĀ KARALISTE

    Department for Business Enterprise & Regulatory Reform

    Trade Policy Unit

    Bay 4127

    1 Victoria Street

    London

    SW1H 0ET

    England

    United Kingdom

    Tālrunis

    :

    +44 2072155922

    Fakss

    :

    +44 2072152235

    E-pasts

    :

    A133servicesEWT@berr.gsi.gov.uk

    Interneta adrese

    :

    www.berr.gov.uk/europeantrade/key-trade-issues-gats/page22732/html


    4. PIELIKUMS

    PIEZĪMES UN PAPILDU NOSACĪJUMI

    Attiecībā uz 23. PANTU

    2.   punkts

    Šī iedaļa neattiecas uz ieguldījumu aizsardzību, izņemot režīmu, kas izriet no 25. panta, tostarp strīdu risināšanas procedūrām starp ieguldītajiem un valsti.

    Attiecībā uz 24. PANTU

    1.

    Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.

    2.

    Attiecībā uz juridisku personu apzīmējumi “izveide” un “iegūšana” jāsaprot arī kā kapitāla līdzdalība juridiskā personā ar nolūku nodibināt vai uzturēt ilgstošus ekonomiskus sakarus.

    Attiecībā uz 25. PANTU

    1.   punkts

    No šā noteikuma ir izslēgts režīms, kas izriet no Savienības saistībām par pakalpojumu sniegšanu, ko veic līgumpakalpojumu sniedzēji un neatkarīgi profesionāļi. No šā noteikuma ir izslēgts arī režīms, kas izriet no nolīgumiem, ko noslēgusi Savienība vai tās dalībvalstis un kuros paredzēta savstarpēja atzīšana saskaņā ar GATS VII pantu.

    2.   punkts

    Irāka var izpildīt šīs daļas prasības, piešķirot Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem vai nu formāli identisku, vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus par labu Irākas pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar līdzīgiem Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem.

    3.   punkts

    Lielākas noteiktības labad paziņojums būtu jāadresē Tirdzniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram vai tā pienākumu pārņēmējam.

    Attiecībā uz 29. PANTU

    4.   punkts

    Tas, ka tiek prasīta vīza, nav uzskatāms par minēto labumu likvidēšanu vai mazināšanu.

    Attiecībā uz 60. PANTU

    1.   punkts

    Šajā nolīgumā intelektuālā īpašuma tiesības ietver autortiesības, tostarp autortiesības uz datorprogrammām un datubāzēm, sui generis tiesības uz datubāzēm, kas nav oriģinālās datubāzes, un tiesības, kas saistītas ar autortiesībām, patentiem, preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl tās tiek aizsargātas kā ekskluzīvas īpašuma tiesības attiecīgajos vietējos tiesību aktos, dizainparaugiem, integrālshēmu konfigurācijas shēmām (topogrāfiju), ģeogrāfiskām norādēm, tostarp cilmes vietas nosaukumiem, izcelsmes norādēm, augu šķirnēm, nepieejamas informācijas aizsardzību un aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.a pantā Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas akts, 1967. gads).

    Attiecībā uz 1. PIELIKUMA I papildinājuma 1. papildpielikumu

    1.

    Apzīmējums “dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes” attiecas arī uz jebkurām iestādēm, kas pakļautas kādas dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ja tai nav atsevišķas juridiskas personas statusa.

    2.

    Attiecībā uz iepirkumu, ko veic Savienības iestādes un centrālās pārvaldes iestādes aizsardzības un drošības jomā, tas attiecas vienīgi uz zema riska un nemilitāriem materiāliem, kuri ietverti sarakstā, kas iekļauts Savienības saistībās šā nolīguma 1. pielikumā.

    EIROPAS SAVIENĪBAS VIENPUSĒJĀ DEKLARĀCIJA PAR 96. PANTU (SADARBĪBA MUITAS UN NODOKĻU JOMĀ)

    Savienība deklarē, ka dalībvalstis uzņemas 96. pantā (Sadarbība muitas un nodokļu jomā) paredzētās saistības tikai tiktāl, ciktāl tās ir apņēmušās ievērot šos labas pārvaldības principus nodokļu jomā Savienības līmenī.


    Top