31.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/20


PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

IRĀKAS REPUBLIKA, turpmāk “Irāka”,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ saites starp Savienību, tās dalībvalstīm un Irāku un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Savienība, tās dalībvalstis un Irāka vēlas nostiprināt šīs saites un izveidot tirdzniecību un sadarbību, ko atbalsta ar politisku dialogu,

ŅEMOT VĒRĀ nozīmīgumu, kādu Puses piešķir Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas mērķiem un principiem, cilvēktiesību ievērošanai, demokrātiskajiem principiem un politiskajām un ekonomiskajām brīvībām, kas veido pašus partnerības pamatus,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu uzticību demokrātiskajiem principiem un cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā tas paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos,

ATZĪSTOT lielo nozīmi, kas piešķirta ilgtspējīgai un sociālai attīstībai, kam jānorit līdztekus ekonomiskajai attīstībai,

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir pastiprināt sadarbību starp tām, un kopīgo vēlmi konsolidēt, padziļināt un diversificēt abpusējās attiecības kopēju interešu jomās, balstoties uz suverenitātes, vienlīdzības un nediskriminācijas ievērošanu, tiesiskumu un labu pārvaldību, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu,

ATZĪSTOT vajadzību atbalstīt Irākas centienus turpināt politiskās reformas un ekonomikas atjaunošanu un reformas, kā arī uzlabot dzīves apstākļus nabadzīgajai un mazāk privileģētajai iedzīvotāju daļai,

ATZĪSTOT vajadzību nostiprināt sieviešu lomu politiskajā, pilsoniskajā, sociālajā, ekonomikas un kultūras sfērā, kā arī cīnīties pret diskrimināciju,

VĒLOTIES radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības ievērojamai attīstībai un diversifikācijai starp Savienību un Irāku un paplašināt sadarbību ekonomikas, komerciālajā, ieguldījumu, zinātnes un tehnoloģijas un kultūras jomā,

TIECOTIES veicināt starp Pusēm tirdzniecību un ieguldījumus un harmoniskas ekonomiskās attiecības, kas balstītas uz tirgus ekonomikas principiem,

ŅEMOT VĒRĀ vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības un ieguldījumu uzlabošanai,

APZINOTIES vajadzību uzlabot apstākļus, kas ietekmē tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī apstākļus tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodarbinātība, pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu tiesības reglamentēt pakalpojumu sniegšanu to teritorijās un nolūkā garantēt leģitīmo valsts politikas mērķu sasniegšanu,

ŅEMOT VĒRĀ to apņēmību veikt tirdzniecību saskaņā ar Marrākešas Nolīgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī (turpmāk “PTO nolīgums”), un šajā sakarā Pušu savstarpējo ieinteresētību, lai Irāka pievienotos minētajam nolīgumam,

ATZĪSTOT jaunattīstības valstu īpašās vajadzības saistībā ar PTO,

ATZĪSTOT to, ka terorisms, organizētā noziedzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un narkotiku tirdzniecība rada nopietnus draudus starptautiskajai stabilitātei un drošībai, kā arī to sadarbības mērķu sasniegšanai,

NORĀDOT uz to, ka ir svarīgi sekmēt un nostiprināt reģionālo sadarbību,

APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības joma, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis kā Eiropas Savienības daļai, ja vien Eiropas Savienība nepaziņo Irākai, ka kāda no šīm valstīm ir uzņēmusies saistības šajos jautājumos kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar 21. protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar 22. protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Partnerības izveide

1.   Ar šo tiek izveidota partnerība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irāku, no otras puses.

2.   Šīs partnerības mērķi ir šādi:

a)

izveidot pienācīgu sistēmu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīt to politiskās attiecības;

b)

veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un harmoniskas ekonomiskās attiecības starp Pusēm, lai sekmētu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību; un

c)

nodrošināt pamatu sadarbībai likumdošanas, ekonomikas, sociālajā, finanšu un kultūras jomā.

2. pants

Pamats

Abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstošos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā arī tiesiskuma principa ievērošana, un tas ir šā nolīguma būtisks elements.

I   SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA ĀRĒJĀS POLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. pants

Politiskais dialogs

1.   Starp Pusēm tiek izveidots regulārs politisks dialogs. Tas nostiprina to attiecības, veicina partnerības attīstību un palielina savstarpējo saprašanos un solidaritāti.

2.   Politiskais dialogs aptver visus kopīgo interešu tematus un jo īpaši mieru, ārējo un drošības politiku, nacionālo dialogu un izlīgumu, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, labu pārvaldību un reģionālo stabilitāti un integrāciju.

3.   Politiskais dialogs notiek reizi gadā ministru un augstāko amatpersonu līmenī.

4. pants

Terorisma apkarošana

Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmīgumu un saskaņā ar starptautiskām konvencijām, starptautiskajām cilvēktiesībām, tiesību aktiem cilvēktiesību un bēgļu tiesību jomā un saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem piekrīt sadarboties, lai novērstu un izskaustu terora aktus. Tās jo īpaši sadarbojas:

a)

pilnībā īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, ANO pretterorisma stratēģiju, starptautiskās konvencijas un dokumentus;

b)

saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem; un

c)

apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto terorisma apkarošanai, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā.

Puses turpina īstenot apņemšanos, lai pēc iespējas drīzāk panāktu vienošanos saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par starptautisko terorismu.

Puses pauž nopietnas bažas par kūdīšanu uz terora aktiem un uzsver savu apņēmību veikt visus vajadzīgos un piemērotos pasākumus saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām, lai mazinātu draudus, ko izraisa šāda kūdīšana.

5. pants

Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu

Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšana un to piegādes līdzekļi gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to piegādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem un sniegt šādu ieguldījumu:

a)

veikt pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos dokumentus vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

b)

ieviest efektīvu eksporta kontroles valsts sistēmu, lai kontrolētu tādu produktu eksportu un tranzītu, kas saistīti ar MII, tostarp kontrolētu MII galīgo izmantošanu, kuru piemēro divējāda lietojuma tehnoloģijām, un paredzēt efektīvas sankcijas eksporta kontroles pārkāpumu gadījumā.

Puses vienojas veidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šos elementus.

6. pants

Kājnieku un vieglie ieroči

1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.   Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas saistības attiecībā uz pienākumu apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3.   Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī, un vienojas veidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šo apņemšanos.

7. pants

Starptautiskā krimināltiesa

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka nevar palikt nesodīti vissmagākie noziegumi, kas satrauc starptautisko sabiedrību kopumā, un ka saukšana pie atbildības par tiem ir jānodrošina, veicot pasākumus vietējā vai starptautiskā līmenī.

2.   Puses atzīst, ka Irāka pagaidām vēl nav Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu parakstītājvalsts, bet tā apsver iespēju tiem pievienoties nākotnē. Tādējādi Irāka veiks pasākumus, lai pievienotos Romas statūtiem un saistītajiem dokumentiem un ratificētu un īstenotu tos.

3.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties šajā jautājumā, tostarp apmainoties ar pieredzi juridisku pielāgojumu pieņemšanā, kas noteikti attiecīgajos starptautisko tiesību aktos.

II   SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN IEGULDĪJUMI

I   IEDAĻA

Preču tirdzniecība

I   nodaļa

Vispārīgi noteikumi

8. pants

Darbības un piemērošanas joma

Šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm.

9. pants

Muitas nodokļi

Šajā nodaļā muitas nodoklis ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro, preces importējot vai eksportējot vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

a)

maksu, kas ir vienāda ar iekšējo nodokli, kuru uzliek saskaņā ar 11. pantu;

b)

nodokli, kuru uzliek saskaņā ar šā nolīguma II sadaļas 1. iedaļas II nodaļu;

c)

nodokli, ko piemēro saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk “GATT 1994”) VI, XVI un XIX pantu, PTO Nolīgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem, PTO Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu vai PTO Vienošanos par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (turpmāk “DSU”);

d)

nodevas vai citus maksājumus, kas noteikti kādas Puses vietējos tiesību aktos un ko piemēro saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu un tā piezīmēm un papildu noteikumiem.

10. pants

Vislielākās labvēlības režīms

1.   Puses viena otrai piešķir vislielākās labvēlības režīmu saskaņā ar GATT 1994 I panta 1. punktu un tā piezīmēm un papildu noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

a)

priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar GATT 1994 vai saskaņā ar šādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidi;

b)

priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar GATT 1994 un citiem starptautiskiem nolīgumiem par labu jaunattīstības valstīm.

11. pants

Valsts režīms

Katra Puse piešķir valsts režīmu, ko piemēro otras Puses precēm, saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildu noteikumiem. Šai nolūkā GATT 1994 III pantu un tā piezīmes un papildu noteikumus mutatis mutandis iekļauj šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļu.

12. pants

Tarifu politika

1.   Irākas izcelsmes precēm, kas tiek importētas Savienībā, piemēro Savienības vislielākās labvēlības režīmu. Irākas izcelsmes precēm, kas tiek importētas Savienībā, nepiemēro muitas nodokļus, kuri pārsniedz muitas nodokļus, ko piemēro importam no PTO dalībvalstīm saskaņā ar GATT 1994 I pantu.

2.   Savienības izcelsmes precēm, ko importē Irākā, nepiemēro muitas nodokļus, kas pārsniedz pašreizējos 8 % no rekonstrukcijas nodevas importētām precēm.

3.   Puses vienojas, ka līdz laikam, kad Irāka iestāsies PTO, Puses pēc savstarpējām konsultācijām var grozīt muitas nodokļu līmeni importam.

4.   Ja pēc šā nolīguma parakstīšanas erga omnes Irāka piemēro importam jebkādu tarifa samazinājumu, īpaši samazinājumus saistībā ar PTO sarunām par tarifiem, šos samazinātos muitas nodokļus piemēro Savienības izcelsmes importam, un no samazinājuma piemērošanas dienas tie aizstāj pamatnodokli vai rekonstrukcijas nodevu.

13. pants

Attiecīgo GATT 1994 noteikumu piemērošana

Šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļu iekļauj šādus GATT 1994 pantus, un starp Pusēm tos piemēro mutatis mutandis:

a)

V pants, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumi;

b)

VII panta 1., 2., 3. punkts, 4. punkta a), b) un d) apakšpunkts un 5. punkts, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumi, un PTO Nolīgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu;

c)

VIII pants, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumi;

d)

IX pants;

e)

X pants.

14. pants

Preču harmonizētā aprakstīšana

Tirdzniecībā starp Pusēm preces klasificē, kā noteikts katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā, ko interpretē atbilstoši harmonizētajai sistēmai, kas iekļauta Starptautiskajā konvencijā par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ko parakstīja 1983. gada 14. jūnijā Briselē (turpmāk “HS”).

15. pants

Preču pagaidu ievešana

Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, kuras ir saistošas abām Pusēm, katra Puse piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmuitas un citiem maksājumiem attiecībā uz precēm, kuras ieved uz laiku. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro, ņemot vērā apstākļus, kādos attiecīgās Puses ir pieņēmušas pienākumus, kuri izriet no minētajām konvencijām.

16. pants

Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

Stājoties spēkā šim nolīgumam, Savienība un Irāka savstarpējā tirdzniecībā atceļ un nepieņem vai nesaglabā nekādus importa vai eksporta ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi saskaņā ar GATT 1994 XI pantu un tā piezīmēm un papildu noteikumiem. Šai nolūkā GATT 1994 XI pantu un tā piezīmes un papildu noteikumus mutatis mutandis iekļauj šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļu.

17. pants

Eksporta nodokļi

Neviena no Pusēm nedrīkst saglabāt vai noteikt nekādus muitas nodokļus, nodevas vai citus maksājumus, ko piemēro preču eksportam vai saistībā ar preču eksportu otrai Pusei. Neviena no Pusēm precēm, ko eksportē otrai Pusei, nedrīkst saglabāt vai noteikt nekādus iekšējos nodokļus, nodevas vai maksājumus, kuri pārsniedz iekšējai tirdzniecībai paredzētām līdzīgām precēm noteiktos nodokļus, nodevas vai maksājumus.

II   nodaļa

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

18. pants

Antidempings

1.   Šā nolīguma noteikumi neliedz Pusēm pieņemt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar GATT 1994 VI pantu, tostarp tā piezīmēm un papildu noteikumiem, un Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem VI panta īstenošanu, kā arī PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

2.   Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma II sadaļas VI iedaļas noteikumi.

19. pants

Drošības pasākumi

1.   Šā nolīguma noteikumi nekavē Puses pieņemt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem.

2.   Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma II sadaļas VI iedaļas noteikumi.

III   nodaļa

Izņēmumi

20. pants

Vispārējie izņēmumi

GATT 1994 XX panta noteikumus, tostarp tā piezīmes un papildu noteikumus, un GATT 1994 XXI panta noteikumus, kuri iekļauti šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa, starp Pusēm piemēro mutatis mutandis.

IV   nodaļa

Jautājumi, kas neattiecas uz tarifiem

21. pants

Rūpnieciskie standarti un atbilstības novērtēšana, tehniskie noteikumi

1.   Saistība ar PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai

Noteikumus, kas ietverti PTO Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai (turpmāk “TBT nolīgums”), kurš ir iekļauts šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa, piemēro starp Pusēm mutatis mutandis.

2.   Darbības un piemērošanas joma

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā noteikts TBT nolīgumā.

3.   Mērķi

Pušu sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā ir šādi mērķi:

a)

izvairīties no tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai vai samazināt tos, lai atvieglotu tirdzniecību starp Pusēm;

b)

uzlabot piekļuvi precēm Pušu tirgos, uzlabojot preču drošumu, kvalitāti un konkurētspēju;

c)

veicināt starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp nozarēm raksturīgu pasākumu, plašāku izmantošanu un starptautiskās paraugprakses izmantošanu to sagatavošanā;

d)

nodrošināt, lai standartu un tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana būtu pārredzama un neradītu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm saskaņā ar TBT nolīgumu;

e)

attīstīt infrastruktūru tehniskajam regulējumam, standartizācijai, atbilstības novērtēšanai, akreditācijai, metroloģijai un tirgus uzraudzībai Irākā;

f)

izveidot funkcionālas saites starp Irākas un Savienības standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un regulēšanas iestādēm;

g)

sekmēt Irākas iestāžu efektīvu līdzdalību starptautiskās standartu noteikšanas struktūrās un TBT komitejā.

4.   Tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras

a)

Puses nodrošina, ka tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras netiek sagatavotas, pieņemtas vai piemērotas nolūkā radīt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm vai ka šādi šķēršļi netiek radīti to rezultātā saskaņā ar TBT nolīguma noteikumiem.

b)

Kad tas ir iespējams, Puses cenšas saskaņot savus standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras.

5.   Pārredzamība un paziņošana

a)

Pusēm ir pienākums apmainīties ar informāciju par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras paredzētas TBT nolīgumā.

b)

Puses vienojas ar kontaktpunktu starpniecību apmainīties ar informāciju par jautājumiem, kas varētu būt noderīgi to tirdzniecības attiecībām, tostarp ar trauksmes ziņojumiem, zinātniskiem atzinumiem un notikumiem.

c)

Puses var sadarboties kontaktpunktu izveidē un uzturēšanā un kopīgu datubāzu izveidē un uzturēšanā.

V   nodaļa

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

22. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1.   Puses sadarbojas sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā ar mērķi atvieglot tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību. Noteikumus, kas ietverti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk “SPS nolīgums”), kurš ir iekļauts šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa, piemēro starp Pusēm mutatis mutandis.

2.   Lai sasniegtu savstarpēji pieņemamus risinājumus, Puses pēc pieprasījuma var apzināt un risināt problēmas, kas rodas no specifisko SPS pasākumu piemērošanas.

II   IEDAĻA

Pakalpojumu tirdzniecība un uzņēmējdarbības veikšana

23. pants

Piemērošanas joma

1.   Šajā iedaļā tiek noteikta nepieciešamā kārtība pakalpojumu tirdzniecības un uzņēmējdarbības pakāpeniskai liberalizācijai starp Pusēm.

2.   Šī iedaļa attiecas uz pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību visās saimnieciskās darbības jomās, izņemot:

a)

kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi;

b)

ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)

audiovizuālos pakalpojumus un kultūras pakalpojumus;

d)

izglītības pakalpojumus;

e)

veselības un sociālos pakalpojumus;

f)

nacionālo jūras kabotāžu;

g)

gaisa pārvadājumu pakalpojumus un gaisa pārvadājumu papildpakalpojumus, izņemot:

i)

gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumus, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)

gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un tirdzniecību;

iii)

datorizētas rezervēšanas sistēmas pakalpojumus;

iv)

apkalpošanu uz zemes;

v)

gaisa kuģu ar apkalpi nomas pakalpojumus;

vi)

lidostu ekspluatācijas pakalpojumus; un

h)

kosmosa transporta pakalpojumus.

3.   Šīs iedaļas noteikumi neuzliek pienākumus attiecībā uz valdības iepirkumu.

4.   Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz Pušu piešķirtām subsīdijām.

5.   Atbilstīgi šīs iedaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

24. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

a)

“Savienības fiziska persona” ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem, un “Irākas Republikas fiziska persona” ir Irākas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem;

b)

“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātpersonai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, vienīgā īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

c)

“Savienības juridiska persona” vai “Irākas Republikas juridiska persona” ir jebkura juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar, attiecīgi, kādas Savienības dalībvalsts vai Irākas Republikas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā vadība vai galvenā darbības vieta ir, attiecīgi, teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai Irākas Republikas teritorijā. Ja juridiskajai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai, attiecīgi, Irākas teritorijā ir vienīgi juridiskā adrese, centrālā vadība vai galvenā darbības vieta, tā netiek uzskatīta par Savienības juridisku personu vai, attiecīgi, Irākas juridisku personu, ja vien tās darbībai nav faktiskas un pastāvīgas saites ar Savienības vai, attiecīgi, Irākas ekonomiku;

d)

neskarot c) punktu, kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Savienības vai Irākas un ko kontrolē Savienības dalībvalsts vai, attiecīgi, Irākas valstspiederīgie, arī ir ieguvējas no šā nolīguma noteikumiem, ja to kuģi saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir reģistrēti minētajā Savienības dalībvalstī vai Irākā un kuģo ar Savienības dalībvalsts vai Irākas karogu;

e)

“saimnieciskā darbība” neietver darbības, ko veic, izpildot valsts varas pilnvaras, proti, darbības, ko neveic, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem komersantiem;

f)

“meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona;

g)

juridiskas personas “filiāle” ir uzņēmējdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt uzņēmējdarbību atzara uzņēmējdarbības vietā;

h)

Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

i)

“pakalpojumu tirdzniecība” tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana šādos veidos:

i)

no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā;

ii)

vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

iii)

vienas Puses pakalpojuma sniedzējam veicot uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā;

iv)

ar fizisku personu klātbūtnes starpniecību sniegti vienas Puses pakalpojuma sniedzēja pakalpojumi otras Puses teritorijā;

j)

“pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, noteikumu, normas, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai citā formā;

k)

“Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic:

i)

centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes; un

ii)

nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

l)

“pakalpojumi” ir jebkuri pakalpojumi jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, izpildot valsts varas pilnvaras;

m)

“uzņēmējdarbības veikšana” ir jebkura veida uzņēmējdarbības vai profesionāls nodibinājums:

i)

izveidojot, iegādājoties vai saglabājot juridisku personu; vai

ii)

izveidojot vai saglabājot filiāli vai pārstāvniecību,

Puses teritorijā nolūkā veikt saimniecisku darbību;

n)

Puses “ieguldītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, nodibinot uzņēmumu;

o)

“pakalpojums, ko sniedz, izpildot valsts pilnvaras” ir jebkurš pakalpojums, ko nesniedz, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.

25. pants

1.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Savienība Irākas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem piemēro režīmu, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu īpašo saistību saraksta par valstu režīmu un tirgus piekļuvi saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tirdzniecību un pakalpojumiem (turpmāk “GATS”).

2.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā un saskaņā ar 3. punktu Irāka piešķir Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem pakalpojumu nozarē un ārpus tās režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs par režīmu, kas piešķirts līdzīgiem Irākas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem vai līdzīgiem jebkuras trešās valsts pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem atkarībā no tā, kurš ir labāks.

3.   Irāka var mainīt režīmu, kas piešķirts Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem, attiecinot uz to nosacījumus un ierobežojumus, kuru rezultātā režīms būs mazāk labvēlīgs nekā tas, kas piešķirts līdzīgiem tās pašas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem. Veicot minētās izmaiņas, ievēro šādus nosacījumus:

a)

režīms, ko piešķir Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem, saglabājas ne mazāk labvēlīgs par režīmu, ko Irāka piešķir līdzīgiem jebkuras trešās valsts pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem;

b)

Irāka par minēto nodomu paziņo Eiropas Savienības Komisijai (turpmāk “Komisija”) četrus mēnešus pirms minēto nosacījumu ieviešanas plānotās dienas. Pēc Komisijas pieprasījuma Irāka sniedz sīku informāciju par iemesliem, kuri pamato plānoto nosacījumu un ierobežojumu noteikšanu. Tiek uzskatīts, ka Savienība ir pieņēmusi šos nosacījumus un ierobežojumus, ja astoņās nedēļās Irākai nav nosūtīts paziņojums;

c)

pēc jebkuras Puses pieprasījuma ierosinātos nosacījumus un ierobežojumus iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Sadarbības komitejā.

4.   Neskarot priekšrocības, kas izriet no režīma, kurš piešķirts Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, pēc Irākas pievienošanās PTO Irāka arī attiecina uz Savienības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem režīmu, kas izriet no tās īpašo saistību saraksta saskaņā ar GATS.

26. pants

1.   Vislielākās labvēlības režīms, ko piešķir saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu atvieglojumiem, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vai citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem.

2.   Šīs iedaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz Pusēm pieņemt vai īstenot pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, ņemot vērā noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu un citos ar nodokļiem saistītos pasākumos vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3.   Šīs iedaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Irākai, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

27. pants

Citi nolīgumi

Šīs iedaļas noteikumi nekādi neierobežo Pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, ko nosaka spēkā esoši vai turpmāki starptautiski nolīgumi par ieguldījumiem, kuros kāda Savienības dalībvalsts un Irāka ir līgumslēdzēja puse.

28. pants

Pārredzamība

Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Minētie informācijas punkti ir norādīti 3. PIELIKUMĀ. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

29. pants

Izņēmumi

1.   Uz šīs iedaļas noteikumiem attiecas izņēmumi, kas ietverti šajā pantā. Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnojama diskriminācija starp valstīm, kurās dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts pakalpojumu tirdzniecības ierobežojums, šīs iedaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus, kas:

a)

nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)

nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)

nepieciešami, lai nodrošinātu to tiesību aktu ievērošanu, kuri nav pretrunā šīs iedaļas noteikumiem, ieskaitot noteikumus, kuri attiecas uz:

i)

krāpnieciskas un maldinošas prakses novēršanu vai attiecas uz pakalpojumu līgumu saistību neizpildes sekām;

ii)

personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību;

iii)

drošību;

d)

nav saderīgi ar 25. panta mērķiem, ja režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt efektīvu vai līdztiesīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

e)

nav saskanīgi ar 25. panta mērķiem, ja režīma atšķirības mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu saskaņā ar nodokļu noteikumiem nolīgumos par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos tiesību aktos nodokļu jomā.

2.   Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

3.   Šīs iedaļas noteikumus nepiemēro pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi kādas Puses darba tirgum, tāpat arī to nepiemēro pasākumiem attiecībā uz pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību.

4.   Šīs iedaļas noteikumi neattur Puses no pasākumu piemērošanas, lai regulētu fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos to teritorijā, ieskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu to robežu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso to robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas jebkurai Pusei saskaņā ar 25. pantu.

5.   Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes, vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

6.   Šīs iedaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

7.   Šīs iedaļas noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar šā nolīguma noteikumu starpniecību novērstu tās pasākumu apiešanu attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

30. pants

Drošības izņēmumi

Šīs iedaļas noteikumi:

a)

neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm; kā arī

b)

neattur Puses no jebkādas darbības veikšanas, kuru tās uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i)

attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām;

ii)

attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti;

iii)

saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību un citu preču un materiālu apriti;

iv)

attiecībā uz publisko iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām;

v)

kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c)

neattur Puses no jebkādas rīcības, kas tām jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.

31. pants

Pakalpojumu tirdzniecības un uzņēmējdarbības pakāpeniska liberalizācija

Tiklīdz to ļauj apstākļi, tostarp ņemot vērā situāciju pēc Irākas pievienošanās PTO, Sadarbības padome var sniegt Pusēm ieteikumus pakāpeniski paplašināt starp tām pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību un nodrošināt pilnīgu atbilstību GATS noteikumiem, īpaši V pantam. Ja šos ieteikumus pieņem, tos var piemērot, Pusēm savstarpēji vienojoties.

III   IEDAĻA

Tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi

32. pants

Ieguldījumu veicināšana

Puses veicina savstarpēji izdevīgu ieguldījumu pieaugumu, radot labvēlīgākus apstākļus privātiem ieguldījumiem.

33. pants

Kontaktpunkti un informācijas apmaiņa

Lai veicinātu Pušu saziņu visos tirdzniecības jautājumos, kas saistīti ar privātiem ieguldījumiem, katra Puse izraugās kontaktpunktu. Pēc vienas vai otras Puses lūguma otras Puses kontaktpunkts norāda iestādi vai amatpersonu, kas atbild par attiecīgo jautājumu, un sniedz nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu saziņu ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi.

IV   IEDAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāls

34. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1.   Pušu mērķis ir to savstarpējo kārtējo maksājumu un kapitāla aprites liberalizācija saskaņā ar saistībām, ko Puses uzņēmušās starptautiskajās finanšu institūcijās.

2.   Šī iedaļa attiecas uz visiem Pušu savstarpējiem kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti.

35. pants

Norēķinu konti

Puses atļauj veikt visus savstarpējā norēķinu konta maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda statūtiem.

36. pants

Kapitāla konts

No šā nolīguma spēkā stāšanās brīža Puses atļauj kapitāla brīvu apriti attiecībā uz tiešajiem ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, kā arī šo ieguldījumu un no tiem gūtās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

37. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus attiecībā uz kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti starp to rezidentiem un nepadara stingrākus jau esošos ierobežojumus.

38. pants

Drošības pasākumi

1.   Ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Savienību un Irāku rada vai var radīt nopietnas grūtības sakarā ar valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbību Savienībā vai Irākā, attiecīgi Savienība vai Irāka uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, var noteikt aizsardzības pasākumus, kas saistīti ar kapitāla apriti starp Savienību un Irāku, ja minētie pasākumi ir absolūti nepieciešami.

2.   Puse, kas nosaka aizsargpasākumus, iespējami drīz informē otru Pusi par to atcelšanas grafiku.

39. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šīs iedaļas noteikumi neierobežo Pušu komersantu tiesības gūt labumu no jebkādiem labvēlīgākiem režīmiem, kas varētu būt paredzēti jebkādā esošā divpusējā vai daudzpusējā nolīgumā, kuram tās ir līgumslēdzējas puses.

2.   Puses apspriežas nolūkā sekmēt savstarpējo kapitāla apriti, lai veicinātu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

V   IEDAĻA

Ar tirdzniecību saistīti jautājumi

I   nodaļa

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

40. pants

1.   Pušu mērķis ir izpildīt nosacījumus, kas paredzēti 1994. gada GATT XVII pantā, tā piezīmēs un papildu noteikumos, un PTO Vienošanos par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XVII panta interpretāciju, kas mutatis mutandis iekļauti šajā nolīgumā kā tā sastāvdaļa.

2.   Ja kāda no Pusēm atsevišķos gadījumos pieprasa otrai Pusei informāciju par valsts tirdzniecības uzņēmumiem, to darbības veidu un ietekmi uz divpusējo tirdzniecību, pieprasījuma saņēmēja Puse nodrošina maksimāli iespējamo pārredzamību, neskarot GATT 1994 XVII panta 4. punkta d) apakšpunkta noteikumus par konfidenciālu informāciju.

3.   Puses nodrošina, lai visi valsts tirdzniecības uzņēmumi, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, izpildītu attiecīgās Puses saistības saskaņā ar šo nolīgumu.

II   nodaļa

Publiskais iepirkums

41. pants

Ievads

1.   Puses atzīst pārredzamu, konkurētspējīgu un atklātu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

2.   Šajā nodaļā:

a)

“komerciālas preces vai pakalpojumi” ir tāda veida preces vai pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai un ko komerctirgū parasti pērk nevalstiskas personas nevalstiskiem mērķiem;

b)

“būvniecības pakalpojums” ir pakalpojums, kura mērķis ir inženiertehnisko būvdarbu vai būvdarbu izpilde, izmantojot jebkādus līdzekļus, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālā preču klasifikatora 51. sadaļu (turpmāk “CPC”);

c)

“dienas” ir kalendārās dienas;

d)

“elektroniska izsole” ir pastāvīgs process, kas saistīts ar elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu, lai piegādātāji varētu iesniegt vai nu jaunas cenas, vai skaitliski izsakāmu un ar cenu nesaistītu konkursa elementu jaunas vērtības, kas saistītas ar vērtēšanas kritērijiem, vai gan vienu, gan otru, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa piedāvājumi;

e)

“rakstiski vai rakstisks” nozīmē informācijas izteikšanu vārdos vai skaitļos, kuru var nolasīt, atveidot un pēc tam paziņot tālāk. Tas var ietvert elektroniski nosūtītu un saglabātu informāciju;

f)

“ierobežota konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru iepirkuma iestādes apspriežas ar vienu vai vairākiem pašu izraudzītiem piegādātājiem;

g)

“pasākums” ir jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, administratīva norāde vai prakse vai jebkura darbība, ko veic iepirkuma iestāde saistībā ar aptverto iepirkumu;

h)

“daudzkārt lietojamais saraksts” ir to piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma iestāde ir noteikusi kā atbilstīgus dalības nosacījumiem un ko iepirkuma iestāde plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

i)

“paziņojums par paredzēto iepirkumu” ir iepirkuma iestādes publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu vai tos abus;

j)

“kompensācijas prasības” ir nosacījumi vai pasākumi, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo kādas Puses maksājumu bilances kontus, piemēram, iekšzemes satura izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, saistības sniegt pretpakalpojumus un tamlīdzīgas darbības vai prasības;

k)

“atklāta konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie piegādātāji;

l)

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

m)

“iepirkuma iestāde” ir iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikumā pievienotais Puses I papildinājums;

n)

“atbilstošs piegādātājs” ir piegādātājs, kuru iepirkuma iestāde atzīst par tādu, kas izpildījis dalības nosacījumus;

o)

“selektīva konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt vienīgi atbilstošie piegādātāji, kurus uzaicina iepirkuma iestāde;

p)

“pakalpojumi” ietver būvdarbu pakalpojumus, ja nav noteikts citādi;

q)

“standarts” ir dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta struktūra, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo noteikumus, norādījumus vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tajā var iekļaut vai arī tas var attiekties vienīgi uz terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, ja tās attiecas uz produktu, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi;

r)

“piegādātājs” ir persona vai personu grupa, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus vai arī varētu to darīt; un

s)

“tehniskā specifikācija” ir konkursa procedūras prasība, ar kuru:

i)

nosaka iepērkamo preču vai sniedzamo pakalpojumu parametrus, tostarp kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus vai to ražošanas vai sniegšanas procesus un metodes; vai

ii)

risina jautājumus par terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, ja tās attiecas uz produktu vai pakalpojumu.

42. pants

Darbības un piemērošanas joma

1.   Šī nodaļa attiecas uz visiem pasākumiem saistībā ar aptverto iepirkumu. Šajā nodaļā “aptvertais iepirkums” nozīmē iepirkumu valstiskiem mērķiem:

a)

attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai jebkādu to apvienojumu:

i)

kā noteikts šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājumā pievienotajos Pušu papildpielikumos; un

ii)

ja iepirkums netiek veikts komerciālas pārdošanas vai tālākpārdošanas nolūkā vai nolūkā izmantot komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā;

b)

izmantojot jebkurus līgumiskos līdzekļus, tostarp pirkšanu, nomāšanu un īrēšanu vai izpirkumnomu ar izpirkuma tiesībām vai bez tām;

c)

kura vērtība dienā, kad publicē paziņojumu saskaņā ar 45. pantu, ir vienāda ar attiecīgo robežvērtību, kas norādīta šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājumā pievienotajos Pušu papildpielikumos, vai pārsniedz to;

d)

ko veic iepirkuma iestāde; un

e)

kas citādi nav izslēgts no piemērošanas jomas.

2.   Ja vien nav norādīts citādi, šī nodaļa neattiecas uz:

a)

zemes, esošo ēku vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

b)

ārpuslīgumiskiem vienošanās aktiem vai jebkāda veida palīdzību, ko sniedz Puse, tostarp sadarbības nolīgumiem, dotācijām, aizdevumiem, kapitāla ieguldīšanu, garantijām un nodokļu atvieglojumiem;

c)

finanšu aģentu vai depozitāriju pakalpojumu, likvidācijas un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, tostarp aizņēmumu un obligāciju, parādzīmju un citu vērtspapīru, iepirkumu vai iegādi;

d)

valsts nodarbinātības līgumiem;

e)

iepirkumu, ko veic:

i)

ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp atbalstu attīstībai;

ii)

atbilstīgi īpašai procedūrai vai nosacījumam starptautiskā nolīgumā, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz parakstītājvalstu projekta kopīgu īstenošanu;

iii)

atbilstīgi starptautiskas organizācijas īpašai procedūrai vai nosacījumam, vai ja to finansē no starptautiskām dotācijām, aizdevumiem vai citāda atbalsta, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu pretrunā šai nodaļai.

3.   Šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma papildpielikumos Puses definē un precizē šādu informāciju:

a)

1. papildpielikumā – centrālās pārvaldes iestādes, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu;

b)

2. papildpielikumā – visas pārējās iestādes, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu;

c)

3. papildpielikumā – pakalpojumi, izņemot būvniecības pakalpojumus, kuriem piemēro šo nodaļu;

d)

4. papildpielikumā – būvniecības pakalpojumi, kuriem piemēro šo nodaļu;

e)

5. papildpielikumā – vispārīgas piezīmes.

4.   Ja iepirkuma iestāde saistībā ar aptverto iepirkumu pieprasa, lai personas, kuras nav iekļautas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājumā pievienotajos Pušu papildpielikumos, veic iepirkumu atbilstoši īpašām prasībām, šādām prasībām mutatis mutandis piemēro 43. pantu.

5.   Novērtējot iepirkuma vērtību nolūkā pārliecināties, vai tas ir aptvertais iepirkums, iepirkuma iestāde nesadala iepirkumu atsevišķos iepirkumos, nedz arī izvēlas vai izmanto īpašu vērtēšanas metodi, lai noteiktu iepirkuma vērtību nolūkā to pilnībā vai daļēji izslēgt no šīs nodaļas piemērošanas jomas.

6.   Šīs nodaļas noteikumus nevar izmantot, lai liegtu kādai Pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma iepirkumiem vai ar iepirkumiem, kas nepieciešami valsts drošībai vai valsts aizsardzībai.

7.   Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnojama diskriminācija starp Pusēm, kur dominē tādi paši apstākļi vai pastāv slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums, šīs nodaļas noteikumus nevar interpretēt tā, lai aizkavētu jebkuru Pusi pieņemt vai veikt pasākumus, kas:

a)

nepieciešami sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai drošības aizsardzībai;

b)

nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)

nepieciešami intelektuālā īpašuma aizsardzībai; vai

d)

attiecas uz precēm, ko ražo, vai pakalpojumiem, ko sniedz personas ar invaliditāti, filantropiskas institūcijas vai ieslodzījuma vietas.

43. pants

Vispārīgie principi

1.   Attiecībā uz jebkuru pasākumu un jebkuru aptverto iepirkumu katra Puse, tostarp tās iepirkuma iestādes, nekavējoties un bez nosacījumiem piemēro otras Puses precēm un pakalpojumiem un otras Puses piegādātājiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, ko šī Puse, tostarp tās iepirkuma iestādes, piemēro pašmāju precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

2.   Attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu Puse, tostarp tās iepirkuma iestādes:

a)

nepiemēro valsts teritorijā reģistrētam piegādātājam mazāk labvēlīgu režīmu kā kādam citam valsts teritorijā reģistrētam piegādātājam, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai īpašuma tiesību līmeni; un

b)

nediskriminē valsts teritorijā reģistrētu piegādātāju uz tā pamata, ka preces vai pakalpojumi, ko minētais piegādātājs piedāvā konkrētam iepirkumam, ir otras Puses preces vai pakalpojumi.

3.   Attiecībā uz jebkuriem tiesību aktiem, noteikumiem, procedūrām un praksi saistībā ar valsts iepirkumu, kā arī visu līmeņu valsts iestāžu konkrētajiem iepirkumiem, kas atvērti trešo valstu precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem, Irāka piešķir Savienības precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

4.   Ja aptvertā iepirkuma procedūru veic ar elektronisko sakaru līdzekļiem, iepirkuma iestāde:

a)

nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un programmatūru, kas ir vispārēji pieejama un spēj sadarboties ar citām informācijas tehnoloģijas sistēmām un programmatūru; un

b)

uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu integritāti, tostarp ļauj konstatēt saņemšanas laiku un novērš nesankcionētu piekļuvi tiem.

5.   Iepirkuma iestāde veic aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas ļauj izvairīties no interešu konflikta un novērst korumpētu darbību un kas atbilst šīs nodaļas noteikumiem.

6.   Aptvertā iepirkuma nolūkā neviena Puse nedrīkst piemērot precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no otras Puses, tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, kurus šī Puse tajā pašā laikā piemēro šo pašu preču vai pakalpojumu importam parastajai tirdzniecībai vai piegādēm no tās pašas Puses.

44. pants

Informācijas par iepirkumu publicēšana

1.   Puses:

a)

oficiāli izraudzītos elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļos, kas tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, nekavējoties publicē tiesību aktus, noteikumus, tiesas lēmumus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kas paredzētas tiesību aktos vai noteikumos un ar atsauci iekļautas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un procedūras attiecībā uz aptverto iepirkumu, kā arī to izmaiņas;

b)

pēc pieprasījuma jebkurai personai sniedz to skaidrojumu;

c)

šā nolīguma 1. pielikuma II papildinājumā uzskaita elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļus, kuros Puse publicē a) apakšpunktā minēto informāciju;

d)

šā nolīguma 1. pielikuma III papildinājumā uzskaita elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuros Puse publicē paziņojumus, kas paredzēti 45. pantā, 47. panta 4. punktā un 55. panta 2. punktā.

2.   Puses nekavējoties paziņo viena otrai par jebkādām izmaiņām to sniegtajā informācijā, kas uzskaitīta šā nolīguma 1. pielikuma II vai III papildinājumā.

45. pants

Paziņojumu publicēšana

1.   Attiecībā uz katru aptverto iepirkumu, izņemot 52. pantā aprakstītajos apstākļos, iepirkuma iestāde publicē paziņojumu par paredzēto iepirkumu atbilstošajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts šā nolīguma 1. pielikuma III papildinājumā. Katrā no šiem paziņojumiem iekļauj informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā. Šie paziņojumi ir pieejami bez maksas ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību vienotā piekļuves punktā.

2.   Attiecībā uz katru paredzēto iepirkumu vienlaikus ar paziņojumu par plānoto iepirkumu iepirkuma iestāde publicē kopsavilkuma paziņojumu, kas ir viegli pieejams vienā no PTO valodām. Kopsavilkuma paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

iepirkuma priekšmets;

b)

konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš vai attiecīgā gadījumā – jebkurš pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai iepirkuma procedūrā vai iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā; un

c)

adrese, kurā var pieprasīt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu.

3.   Iepirkuma iestādes tiek mudinātas katrā fiskālajā gadā iespējami agri publicēt paziņojumu par turpmākajiem iepirkuma plāniem (turpmāk “paziņojums par plānotu iepirkumu”). Paziņojumā jānorāda iepirkuma priekšmets un paziņojuma par paredzamo iepirkumu plānotais publicēšanas datums.

4.   Iepirkuma iestāde, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikumā, var izmantot paziņojumu par plānotu iepirkumu kā paziņojumu par paredzētu iepirkumu, ja tā iekļauj tik daudz informācijas, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā, cik vien ir pieejams, un paziņojumu par to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem sava interese par iepirkumu jāizsaka iepirkuma iestādei.

46. pants

Dalības nosacījumi

1.   Iepirkuma iestāde aprobežojas vienīgi ar tiem nosacījumiem dalībai iepirkuma procedūrā, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu, ka piegādātājam ir juridiskās un finansiālās iespējas un komerciālās un tehniskās spējas nodrošināt attiecīgo iepirkumu.

2.   Izvērtējot, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma iestāde:

a)

izvērtē piegādātāja finanšu, komerciālās un tehniskās iespējas, pamatojoties uz tā uzņēmējdarbību gan iepirkuma iestādes Puses teritorijā, gan ārpus tās;

b)

neizvirza nosacījumu, ka, lai piegādātājs piedalītos iepirkumā, tam jābūt konkrētās Puses iepriekš piešķirtām viena vai vairāku līgumu slēgšanas tiesībām vai piegādātājam jābūt iepriekšējai darba pieredzei konkrētās Puses teritorijā; un

c)

var pieprasīt attiecīgu iepriekšēju pieredzi, ja tas ir būtiski, lai izpildītu iepirkuma prasības.

3.   Veicot šo novērtējumu, iepirkuma iestāde balsta savu vērtējumu uz nosacījumiem, ko tā ir iepriekš precizējusi paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

4.   Iepirkuma iestādei ir jāizslēdz piegādātājs, pamatojoties uz bankrotu, nepatiesiem apgalvojumiem vai būtiskiem trūkumiem kādas pamatotas prasības vai pienākuma izpildē saskaņā ar iepriekšēju līgumu vai līgumiem, spriedumiem saistībā ar smagiem noziegumiem vai citiem spriedumiem attiecībā uz nopietniem sabiedriskiem nodarījumiem, profesionālās ētikas pārkāpumiem vai nodokļu nemaksāšanu.

47. pants

Piegādātāju atbilstība

1.   Ja iepirkuma iestāde plāno izmantot selektīvu konkursa procedūru, tā:

a)

paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj vismaz informāciju, kas norādīta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājuma 1., 2., 6., 7., 10. un 11. punktā, un uzaicina piegādātājus iesniegt dalības pieteikumu; un

b)

līdz konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņa sākumam atbilstošajiem piegādātājiem, kuriem ir paziņots, kā norādīts šā nolīguma 1. pielikuma VI papildinājuma 2. punkta b) apakšpunktā, sniedz vismaz informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājuma 3., 4., 5., 8. un 9. punktā.

2.   Iepirkuma iestāde atzīst par atbilstošiem piegādātājiem visus vietējos piegādātājus un visus otras Puses piegādātājus, kuri atbilst dalības nosacījumiem konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma iestāde paziņojumā par paredzēto iepirkumu nenosaka ierobežojumus attiecībā uz piegādātāju skaitu, kuriem būs atļauts piedalīties konkursā, un kritērijus piegādātāju ierobežotā skaita atlasei.

3.   Ja konkursa dokumentācija nav publiski pieejama no 1. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, iepirkuma iestāde nodrošina, lai minētie dokumenti vienā un tajā pašā laikā būtu pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem saskaņā ar 2. punktu.

4.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, var uzturēt piegādātāju daudzkārt lietojamu sarakstu, ja paziņojums ar uzaicinājumu ieinteresētajiem piegādātājiem pieteikties uz iekļaušanu sarakstā tiek publicēts ik gadu un gadījumā, ja to publicē ar elektroniskiem līdzekļiem, ir nepārtraukti pieejams vienā no piemērotajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri uzskaitīti šā nolīguma 1. pielikuma III papildinājumā. Šajā paziņojumā iekļauj informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. pielikuma V papildinājumā.

5.   Neskarot 4. punktu, ja daudzkārt lietojamais saraksts būs spēkā trīs gadus vai mazāk, iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, var publicēt minētajā punktā paredzēto paziņojumu tikai vienreiz – saraksta derīguma termiņa sākumā – ar noteikumu, ka paziņojumā ir norādīts tā derīguma termiņš un ka turpmāki paziņojumi netiks publicēti.

6.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, ļauj piegādātājiem jebkurā laikā pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un samērīgi īsā laikā iekļauj tajā visus atbilstošos piegādātājus.

Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, paziņojumu, ar kuru uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, var izmantot kā paziņojumu par paredzētu iepirkumu ar noteikumu, ka:

a)

paziņojums tiek publicēts saskaņā ar 4. punktu un tajā ir ietverta informācija, kas paredzēta šā nolīguma 1. pielikuma V papildinājumā, un tik daudz informācijas, kas paredzēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā, cik ir pieejams, un kurā ietverta norāde, ka tas ir paziņojums par paredzētu iepirkumu;

b)

iestāde piegādātājiem, kuri tai darījuši zināmu savu ieinteresētību minētajā iepirkumā, nekavējoties sniedz pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu interesi par dalību iepirkumā, tostarp visu pārējo informāciju, kas paredzēta šā nolīguma 1. pielikuma IV papildinājumā, ciktāl minētā informācija ir pieejama.

7.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, var atļaut piegādātājam, kas ir pieteicies iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā saskaņā ar 6. punktu, piedalīties konkursā par attiecīgo iepirkumu, ja ir pietiekami daudz laika, lai iepirkuma iestāde varētu pārbaudīt, vai piegādātājs atbilst dalības noteikumiem.

8.   Iepirkuma iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, piegādātājus, kuri iesniedz dalības pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, nekavējoties informē par savu lēmumu attiecībā uz minēto pieteikumu.

9.   Ja iestāde, uz kuru attiecas šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikums, noraida piegādātāja kvalifikācijas pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, vairs neatzīst piegādātāju par atbilstošu vai svītro to no daudzkārt lietojamā saraksta, iestāde nekavējoties informē piegādātāju un pēc tā pieprasījuma nekavējoties sniedz piegādātājam rakstisku skaidrojumu par tās lēmuma iemesliem.

48. pants

Tehniskās specifikācijas

1.   Iepirkuma iestāde nesagatavo, nepieņem un nepiemēro tehniskās specifikācijas, kā arī nenosaka atbilstības novērtēšanas procedūras nolūkā radīt nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, un tam nav tādu seku.

2.   Nosakot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma iestāde attiecīgos gadījumos:

a)

izklāsta tehniskās specifikācijas izpildījuma un funkcionālo prasību aspektā, nevis konstrukcijas vai aprakstošu parametru aspektā; un

b)

balsta tehniskās specifikācijas uz Eiropas standartiem, ja tādi pastāv; ja tādu nav – uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai būvniecības noteikumiem.

3.   Ja tehniskajās specifikācijās tiek izmantoti konstrukcijas vai aprakstošie parametri, iepirkuma iestāde attiecīgā gadījumā norāda, ka tā izskatīs konkursa piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kuri acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot konkursa dokumentācijā tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.

4.   Iepirkuma iestāde tehniskajās specifikācijās neizvirza prasības par konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, autortiesībām, dizainparaugu vai modeli, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un nenorāda uz tiem, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos konkursa dokumentācijā iestāde iekļauj vārdus “vai līdzvērtīgs”.

5.   Iepirkuma iestādes no personas, kam var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojoties pieņemt specifikācijas konkrētam iepirkumam.

6.   Puses, tostarp to iepirkuma iestādes, saskaņā ar šo pantu var sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu vai aizsargātu vidi.

49. pants

Konkursa dokumentācija

1.   Iepirkuma iestāde iesniedz piegādātājiem konkursa dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus konkursa piedāvājumus. Ja vien tas jau nav norādīts paziņojumā par paredzēto iepirkumu, minētajā dokumentācijā iekļauj pilnīgu aprakstu par jautājumiem, kas izklāstīti šā nolīguma 1. pielikuma VIII papildinājumā.

2.   Iepirkuma iestāde pēc pieprasījuma nekavējoties iesniedz konkursa dokumentāciju jebkuram piegādātājam, kas piedalās iepirkumā, un atbild uz katru pamatotu attiecīgās informācijas pieprasījumu, ko iesniedz piegādātājs, kas piedalās iepirkumā, ar noteikumu, ka minētā informācija šim piegādātājam salīdzinājumā ar konkurentiem nerada priekšrocības iepirkumā.

3.   Ja pirms līguma piešķiršanas iepirkuma iestāde maina kritērijus vai prasības, kas noteiktas paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, kas iesniegta piegādātājiem, kuri piedalās konkursā, vai arī groza paziņojumu vai konkursa dokumentāciju, tā rakstiski iesniedz visas minētās izmaiņas vai grozīto vai atkārtoti izdoto paziņojumu, vai konkursa dokumentāciju:

a)

visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā tad, kad tiek grozīta informācija, ja tie ir zināmi, un visos pārējos gadījumos – tādā pašā veidā, kādā tika sniegta sākotnējā informācija; un

b)

pietiekamā laikā, lai attiecīgā gadījumā minētie piegādātāji varētu izmainīt un no jauna iesniegt grozītos konkursa piedāvājumus.

50. pants

Termiņi

Iepirkuma iestāde atbilstoši tās pamatotām vajadzībām atvēl pietiekamu laiku, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt dalības pieteikumus un atbilstošus konkursa piedāvājumus, ņemot vērā tādus faktorus kā iepirkuma raksturs un sarežģītība, apakšuzņēmuma līgumu paredzamais apjoms un laiks, kas vajadzīgs konkursa pieteikumu pārsūtīšanai no ārvalstu, kā arī iekšzemes punktiem, ja netiek izmantoti elektronisko sakaru līdzekļi. Termiņi, tostarp to pagarinājumi, ir vienādi visiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti vai piedalās. Piemērojamie termiņi ir izklāstīti šā nolīguma 1. pielikuma VI papildinājumā.

51. pants

Sarunas

1.   Puse var noteikt savām iepirkuma iestādēm rīkot sarunas:

a)

to iepirkumu sakarā, par kuriem tās ir izrādījušas šādu nodomu paziņojumā par paredzētu iepirkumu; vai

b)

kad no novērtējuma izriet, ka neviens piedāvājums nav acīmredzami visizdevīgākais, ņemot vērā paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktos konkrētos vērtēšanas kritērijus.

2.   Iepirkuma iestāde:

a)

nodrošina, ka to piegādātāju izslēgšana, kuri piedalās sarunās, tiek izdarīta saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumos vai konkursa dokumentācijā; un

b)

ja sarunas tiek slēgtas, nosaka vienotu termiņu pārējiem piegādātājiem jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai.

52. pants

Ierobežota konkursa procedūra

Iepirkuma iestāde var izmantot ierobežotu konkursa procedūru un var pēc savas izvēles nepiemērot 45. līdz 47., 49. līdz 51., 53. un 54. pantu vienīgi saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

ja:

i)

nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums vai neviens piegādātājs nav pieteicies dalībai;

ii)

nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;

iii)

neviens piegādātājs neatbilst dalības noteikumiem; vai

iv)

iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu vienošanos,

ar noteikumu, ka konkursa dokumentācijas prasības nav būtiski mainītas;

b)

ja preces vai pakalpojumus var piegādāt vienīgi konkrēts piegādātājs un nav pieņemamas alternatīvas vai aizstājēju preču vai pakalpojumu tāpēc, ka prasības ir ļoti augstas; sakarā ar patentu, autortiesību vai citu ekskluzīvu tiesību aizsardzību; vai tāpēc, ka nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ;

c)

attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas nebija iekļautas sākotnējā iepirkumā, ja piegādātāja maiņas gadījumā šādu papildu preču vai pakalpojumu piegādi:

i)

nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par aizvietojamību vai sadarbspēju ar esošajām iekārtām, programmatūru, pakalpojumiem vai instalācijām, kas iepirktas saskaņā ar sākotnējo iepirkumu; un

ii)

tā radītu iepirkuma iestādei ievērojamas neērtības vai izmaksu būtisku pieaugumu;

d)

ciktāl tas noteikti vajadzīgs gadījumā, ja tādu notikumu rezultātā, ko iepirkuma iestāde nav varējusi paredzēt, radusies ārkārtēja steidzamība, kā dēļ preces vai pakalpojumus nav iespējams laikus iegūt, izmantojot atklāto vai selektīvo konkursa procedūru;

e)

attiecībā uz precēm, ko iegādājas preču tirgū;

f)

ja iepirkuma iestāde iepērk paraugus vai pirmo ražojumu vai pakalpojumu, kas radīts pēc tās pieprasījuma saistībā ar konkrētu līgumu par pētniecību, izmēģinājumu, pētījumu vai oriģinālizstrādni un šā līguma vajadzībām;

g)

pirkumiem, ko izdara ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kuri rodas vienīgi ļoti īsā termiņā īpašas realizācijas gadījumā, piemēram, likvidācijas, maksātnespējas administrēšanas vai bankrota dēļ, bet ne attiecībā uz regulāriem pirkumiem no pastāvīgajiem piegādātājiem; un

h)

ja līgumslēgšanas tiesības piešķir dizainparaugu konkursa uzvarētājam ar noteikumu, ka konkurss ir ticis organizēts atbilstoši šajā nodaļā paredzētajiem principiem un dalībniekus vērtē neatkarīga žūrija nolūkā piešķirt uzvarētājam dizainparaugu līgumslēgšanas tiesības.

53. pants

Elektroniskās izsoles

Ja iepirkuma iestāde plāno veikt aptvertā iepirkuma procedūru, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, pirms elektroniskās izsoles sākšanas iestāde katram dalībniekam dara zināmu:

a)

automātiskās vērtēšanas metodi, tostarp matemātisko formulu, kas balstīta uz vērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti konkursa dokumentācijā un izsoles laikā tiks izmantoti automātiskā klasificēšanā vai pārklasificēšanā;

b)

tā konkursa piedāvājuma elementu sākotnējās novērtēšanas rezultātus, ja līgumslēgšanas tiesības piešķir visizdevīgākajam piedāvājumam; un

c)

jebkuru citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar izsoles norisi.

54. pants

Piedāvājumu izskatīšana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana

1.   Iepirkuma iestāde saņem, atver un izskata visus konkursa piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kuras garantē iepirkuma procesa godīgumu un objektivitāti un piedāvājumu konfidencialitāti.

2.   Iepirkuma iestāde nesoda piegādātājus, kuru piedāvājums saņemts pēc noteiktā saņemšanas termiņa, ja kavēšanās notikusi vienīgi iepirkuma iestādes nepareizas rīcības dēļ.

3.   Ja laikposmā no piedāvājumu atvēršanas līdz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai iepirkuma iestāde dod iespēju piegādātājam labot neapzinātas formas kļūdas, iepirkuma iestāde tādu pašu iespēju nodrošina visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā.

4.   Lai izskatītu tiesību piešķiršanu, piedāvājumam jābūt iesniegtam rakstiski un atvēršanas brīdī jāatbilst pamatprasībām, kas izklāstītas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un tam jābūt no piegādātāja, kurš atbilst dalības nosacījumiem.

5.   Ja vien iepirkuma iestāde nenolemj sabiedrības interesēs līgumslēgšanas tiesības nepiešķirt, tā piešķir līgumslēgšanas tiesības tam piegādātājam, kuru iestāde atzinusi par spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kura iesniegtais piedāvājums ir atzīts par visizdevīgāko, balstoties vienīgi uz tiem kritērijiem, kas noteikti paziņojumos un konkursa dokumentācijā, vai kurš piedāvā viszemāko cenu, ja vienīgais kritērijs ir cena.

6.   Ja iepirkuma iestāde saņem konkursa piedāvājumu, kurā cena ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos piedāvājumos norādīto cenu, iestāde var konsultēties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka tas atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus.

7.   Iepirkuma iestāde neizmanto alternatīvas iespējas, neatceļ iepirkumu, nedz arī maina piešķirtās līgumslēgšanas tiesības tādā veidā, ka tiek apietas šā nolīguma saistības.

55. pants

Iepirkuma informācijas pārredzamība

1.   Iepirkuma iestāde nekavējoties informē piegādātājus, kuri piedalās konkursā, par lēmumiem, kas attiecas uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, un pēc pieprasījuma dara to rakstiski. Saskaņā ar 56. panta 2. un 3. punktu iepirkuma iestāde neizraudzītajam piegādātājam pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tas nav izraudzīts, un par sekmīgā piegādātāja piedāvājuma salīdzinošajām priekšrocībām.

2.   Ne vēlāk kā 72 dienas pēc tādu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, uz ko attiecas šī nodaļa, iepirkuma iestāde publicē paziņojumu attiecīgajā iespiestajā vai elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts III papildinājumā. Ja izmanto vienīgi elektronisku plašsaziņas līdzekli, informācijai jābūt viegli pieejamai pieņemamā laikposmā. Paziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas minēta šā nolīguma 1. PIELIKUMA VII papildinājumā.

56. pants

Informācijas izpaušana

1.   Pēc otras Puses pieprasījuma Puse nekavējoties sniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai iepirkuma procedūra veikta godīgi, objektīvi un saskaņā ar attiecīgo nodaļu, tostarp informāciju par sekmīgā piedāvājuma parametriem un salīdzinošajām priekšrocībām. Gadījumos, kad šīs informācijas izpaušana varētu kaitēt konkurencei turpmākos konkursos, Puse, kura saņem minēto informāciju, neizpauž to piegādātājiem, iepriekš neapspriežoties ar Pusi, kas šo informāciju sniegusi, un nesaņemot tās piekrišanu.

2.   Neskarot citus šīs nodaļas noteikumus, Puses, tostarp to iepirkuma iestādes, nesniedz piegādātājiem informāciju, kura varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem.

3.   Šīs nodaļas noteikumi neliek Pusēm, tostarp to iepirkuma iestādēm, iestādēm un pārskatīšanas struktūrām, izpaust konfidenciālu informāciju, ja tās izpaušana kavētu tiesībaizsardzību, varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem, kaitētu konkrētu personu likumīgajām komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālā īpašuma aizsardzībai, vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

57. pants

Vietējās pārskatīšanas procedūras

1.   Puses nodrošina savlaicīgu, efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs var apstrīdēt:

a)

šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu; vai

b)

kurā piegādātājam nav tiesību tieši apstrīdēt šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu saskaņā ar Puses vietējiem tiesību aktiem, to Puses pasākumu neizpildi, ar kuriem īsteno šīs nodaļas noteikumus,

kas radusies saistībā ar aptverto iepirkumu, kurā piegādātājam ir vai ir bijusi ieinteresētība. Visi apstrīdēšanas procedūras noteikumi ir izklāstīti rakstiski un ir vispārēji pieejami.

2.   Ja piegādātājs saistībā ar aptverto piedāvājumu, kurā tam ir vai ir bijusi ieinteresētība, iesniedz sūdzību par to, ka ir izdarīts pārkāpums vai notikusi neizpilde, kā izklāstīts 1. punktā, attiecīgā Puse mudina savu iepirkuma iestādi un piegādātāju šo jautājumu risināt, savstarpēji apspriežoties. Iepirkuma iestāde objektīvi un savlaicīgi izskata jebkuru šādu sūdzību, neskarot piegādātāja dalību pašreizējā vai turpmākā iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus saskaņā ar administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā.

3.   Katram piegādātājam tiek dots pietiekams laiks sagatavot un iesniegt sūdzību, un tas nekādā gadījumā nevar būt mazāks par desmit dienām no brīža, kad apstrīdējuma pamats kļuvis zināms vai kad tam būtu jābūt kļuvušam zināmam piegādātājam.

4.   Puses izveido vai norīko vismaz vienu neitrālu, no tās iepirkuma iestādēm neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, kas pieņem un izskata piegādātāju sūdzības, kas radušās aptvertā iepirkuma kontekstā.

5.   Ja sākotnēji sūdzību izskata struktūra, kas nav 4. punktā minētā iestāde, Puse nodrošina, ka piegādātājs var apstrīdēt sākotnējo lēmumu neitrālā administratīvā vai tiesas iestādē, kas ir neatkarīga no iepirkuma iestādes, kuras iepirkums ir apstrīdējuma priekšmets. Iestāde, kas izskata lietu atkārtoti un kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas iestāžu uzraudzībai, vai arī tai ir procesuālas garantijas, kurās paredzēts, ka:

a)

iepirkuma iestāde rakstiski atbild uz sūdzību un sniedz visus attiecīgos dokumentus iestādei, kas lietu izskata atkārtoti;

b)

procesa dalībniekiem (turpmāk “dalībnieki”) ir tiesības tikt uzklausītiem, pirms iestāde, kas lietu izskata atkārtoti, pieņem lēmumu par sūdzību;

c)

dalībnieki var tikt pārstāvēti un pavadīti;

d)

dalībnieki var piedalīties visos tiesas procesos;

e)

dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai tiesas process būtu publisks un lai tajā varētu piedalīties liecinieki; un

f)

lēmumi vai ieteikumi attiecībā uz piegādātāju sūdzībām tiktu sniegti savlaicīgi, rakstiski un tajos tiktu izskaidrots katra lēmuma vai ieteikuma pamatojums.

6.   Puses pieņem vai patur spēkā procedūras, kurās paredz:

a)

nekavējošus starpposma pasākumus, lai saglabātu piegādātājam iespēju piedalīties iepirkumā. Minēto starpposma pasākumu rezultātā var tikt apturēts iepirkuma process. Procedūrās var paredzēt, ka, pieņemot lēmumu par to, vai šādi pasākumi jāpiemēro, var ņemt vērā sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas saistībā ar attiecīgajām interesēm, tostarp sabiedrības interesēm. Pamatojumu pasākumu nepiemērošanai sniedz rakstiski; un

b)

korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu, kuri var aprobežoties vai nu ar konkursa sagatavošanas izmaksām, vai izmaksām, kas saistītas ar apstrīdēšanu, vai arī abām šīm izmaksām, ja iestāde, kas lietu izskata atkārtoti, ir konstatējusi, ka ir noticis pārkāpums vai neizpilde, kā izklāstīts 1. punktā.

58. pants

Turpmākas sarunas

1.   Puses ik gadu pārskatīs, vai šīs nodaļas noteikumi darbojas efektīvi un vai iepirkuma tirgi ir abpusēji atvērti. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāks sarunas par aptverto iestāžu saraksta(-u) paplašināšanu, kuri pievienoti šā nolīguma 1. pielikuma I papildinājuma 2. papildpielikumā.

2.   PTO iestāšanās sarunu kontekstā Irāka atzīs savas saistības pievienoties daudzpusējam Nolīgumam par valsts iepirkumu (turpmāk “GPA”).

59. pants

Asimetriskais režīms un pārejas posma pasākumi

Ņemot vērā attīstības, finanšu un tirdzniecības vajadzības, Irāka gūs labumu no šāda pārejas posma pasākuma: Irāka var noteikt cenu priekšrocību pagaidu programmu, kurā ietverta cenu starpība par 5 % precēm un pakalpojumiem un par 10 % būvdarbiem un kuru piemēro piegādēm un pakalpojumiem, ko sniedz vienīgi Irākas piegādātāji.

Cenu priekšrocību programma tiks pakāpeniski atcelta desmit gados kopš šā nolīguma spēkā stāšanās.

III   nodaļa

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

60. pants

Saistību būtība un joma

1.   Saskaņā ar šā panta un šā nolīguma 2. pielikuma noteikumiem Irāka piecos gados kopš šā nolīguma stāšanās spēkā pieņem tiesību aktus, lai nodrošinātu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (turpmāk “TRIPS nolīgums”), kurš iekļauts PTO nolīguma I.C pielikumā, kā arī efektīvus līdzekļus minēto tiesību piemērošanai.

2.   Trīs gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Irāka pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas šā nolīguma 2. pielikuma 2. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai ko dalībvalstis piemēro faktiski saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

3.   Trīs gados pēc nolīguma stāšanās spēkā Irāka ievēro daudzpusējās konvencijas par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas šā nolīguma 2. pielikuma 3. punktā, kuru puses ir viena vai vairākas dalībvalstis vai ko viena vai vairākas dalībvalstis piemēro faktiski saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

4.   Puses regulāri pārskata šā panta un šā nolīguma 2. pielikuma noteikumu īstenošanu. Izstrādājot tiesību aktus vai gadījumā, ja intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāks sarunas par sīkāk izstrādātiem IĪT noteikumiem.

5.   Katra Puse piešķir otras Puses valstspiederīgajiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko tās piešķir saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ievērojot izņēmumus, kas jau ir paredzēti starptautiskajos dokumentos, kas ir iekļauti vai kuri laiku pa laikam varētu tikt iekļauti šā nolīguma 2. pielikumā, un to dara no brīža, kad tos ratificējusi minētā Puse.

6.   No šā nolīguma stāšanās spēkā Irāka attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību piešķir Savienības uzņēmumiem un valstspiederīgajiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

VI   IEDAĻA

Strīdu izšķiršana

I   nodaļa

Mērķis un darbības joma

61. pants

Mērķis

Šīs iedaļas mērķis ir novērst un atrisināt visus strīdus starp Pusēm, lai, ja tas ir iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

62. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro attiecībā uz visiem strīdiem, kas izriet no nolīguma II sadaļas noteikumu interpretācijas un piemērošanas, ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

II   nodaļa

Apspriešanās

63. pants

Apspriešanās

1.   Puses cenšas atrisināt strīdus, kas rodas saistībā ar 62. pantā minēto noteikumu interpretāciju un piemērošanu, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.   Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopiju iesniedz Sadarbības komitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un 62. pantā minētos noteikumus, kuri, pēc tās domām, ir piemērojami.

3.   Apspriešanos rīko 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

4.   Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām vai sezonālām precēm, rīko 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.   Ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos vai ja tā ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar 64. pantu.

III   nodaļa

Strīdu izšķiršanas procedūras

64. pants

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

1.   Ja Pusēm nav izdevies atrisināt strīdu apspriežu ceļā, kā paredzēts 63. pantā, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2.   Pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju iesniedzams rakstiski atbildētājai Pusei un Sadarbības komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un tādā veidā, kas atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, izskaidro, kāpēc attiecīgais pasākums ir 62. pantā minēto noteikumu pārkāpums.

65. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1.   Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.   Desmit dienās pēc tam, kad Sadarbības komitejai iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, Puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.

3.   Ja Puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par tās sastāvu, jebkura no Pusēm var lūgt Sadarbības komitejas priekšsēdētāju vai viņa deleģētu personu ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 78. pantu: vienu personu no to personu loka, ko ierosina prasītāja Puse, vienu personu no to personu loka, ko ierosina atbildētāja Puse, un vienu personu – no to personu loka, ko Puses izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja Puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā kārtībā no piemērojamā kolēģijas locekļu saraksta.

4.   Sadarbības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izraugās šķīrējtiesnešus piecās dienās pēc 3. punktā minētā jebkuras Puses pieprasījuma un katras Puses pārstāvja klātbūtnē.

5.   Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

6.   Ja kāds no 78. pantā paredzētajiem sarakstiem netiek izveidots tad, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, šos trīs šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli bija ierosinājusi viena vai abas Puses.

66. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 90 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Puses 15 dienās no paziņošanas var iesniegt rakstisku pieprasījumu šķīrējtiesas kolēģijai, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumi ietver pietiekamu motivāciju argumentiem, kas izvirzīti starpposma pārskata posmā, un tajā sniegtas skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.

67. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1.   Šķīrējtiesa 120 dienās pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas savu nolēmumu paziņo Pusēm un Sadarbības komitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nav iespējams ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo Pusēm un Sadarbības komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā 150 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienās no tās izveidošanas dienas. Nekādos apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk kā 75 dienas no tās izveidošanas. Šķīrējtiesas kolēģija 10 dienās pēc tās izveidošanas var sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

68. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde

Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai labā ticībā izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

69. pants

Pieņemamais nolēmuma izpildes termiņš

1.   Ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesa nolēmumu paziņojusi Pusēm, atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Sadarbības komitejai, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (turpmāk “pieņemamais termiņš”), ja nolēmuma tūlītēja izpilde nav iespējama.

2.   Ja Pušu starpā ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienās pēc tam, kad atbildētāja Puse iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Sadarbības komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 20 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Sadarbības komitejai.

3.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 35 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

4.   Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

70. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei

1.   Atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai Pusei un Sadarbības komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

2.   Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 62. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā minētais pasākums nav saderīgs ar 62. pantā minētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

71. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1.   Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 70. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses saistībām atbilstoši 62. panta noteikumiem, atbildētāja Puse iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Puse.

2.   Ja 30 dienās pēc pieņemamā termiņa beigām nav panākta vienošanās par kompensāciju vai ja pasākums, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu atbilstoši 70. pantam, nav saderīgs ar 62. panta noteikumiem, prasītāja Puse pēc tam, kad tā paziņojusi otrai Pusei un Sadarbības komitejai, ir tiesīga apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 62. panta noteikuma, ciktāl tas atbilst pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītāja Puse var īstenot apturēšanu 10 dienas pēc paziņojuma dienas, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šķīrējtiesu saskaņā ar 3. punktu.

3.   Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai samazinājumam, tā var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu prasītājai Pusei un Sadarbības komitejai paziņo pirms 2. punktā minētā 10 dienu termiņa beigām. Šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Sadarbības komitejai savu nolēmumu attiecībā uz saistību apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

4.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 45 dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.   Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 62. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 72. pantu, vai tik ilgi, kamēr Puses nav vienojušās atrisināt strīdu.

72. pants

To nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana, kas pieņemti pēc saistību izpildes apturēšanas

1.   Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Sadarbības komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu pārtraukt saistību apturēšanu, ko piemēro prasītāja Puse.

2.   Ja Puses 30 dienās no paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 62. panta noteikumiem, prasītāja Puse rakstiski pieprasa izlemt šo jautājumu šķīrējtiesas kolēģijai sākotnējā sastāvā. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo atbildētājai Pusei un Sadarbības komitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Sadarbības komitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ja jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 62. panta noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

3.   Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 65. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

73. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā atbilstīgi šai iedaļai. Tās par šādu risinājumu paziņo Sadarbības padomei un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņoto risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un procedūra tiek izbeigta.

74. pants

Reglaments

1.   Šajā iedaļā paredzētās strīdu izšķiršanas procedūras regulē reglaments un rīcības kodekss, ko pieņem Sadarbības komiteja.

2.   Puses var lemt par izmaiņām reglamentā un rīcības kodeksā.

3.   Saskaņā ar reglamentu šķīrējtiesas sēdes ir atklātas.

75. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Šķīrējtiesa pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt ziņas no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam, tostarp no strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Šādi iegūtā informācija jādara zināma Pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Ieinteresētajām fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai amicus curiae rezumējumus.

76. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 62. panta noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvencijā par starptautiskajām līgumtiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 62. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

77. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi

1.   Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr šķīrējtiesnešu atšķirīgie viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2.   Visi šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi ir saistoši Pusēm, un tie nerada tiesības, kā arī neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāstīta konstatētos faktus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un galveno pamatojumu šķīrējtiesas konstatējumiem un secinājumiem. Sadarbības komiteja pilnībā publisko šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

IV   nodaļa

Vispārīgie noteikumi

78. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.   Sadarbības komiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido 15 personu sarakstu, kuras vēlas un ir spējīgas strādāt par šķīrējtiesnešiem. Katra Puse ierosina piecas personas, kas darbosies kā šķīrējtiesneši. Turklāt abas Puses izraugās piecas personas, kas nav nevienas Puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Sadarbības komiteja nodrošina, lai saraksts vienmēr tiktu uzturēts šādā līmenī.

2.   Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro rīcības kodeksu.

79. pants

Saistība ar PTO saistībām

1.   Līdz Irākas Republika iestājas PTO, šķīrējtiesu kolēģijas, pieņemot nolēmumu par iespējamu pārkāpumu attiecībā uz kādu noteikumu, kas minēts 62. pantā un ietver kādu no PTO nolīguma noteikumiem vai atsaucas uz to, pieņem interpretāciju, kas ir pilnīgā saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas organizācijas attiecīgajiem lēmumiem.

2.   Irākai iestājoties PTO, piemēro 3. līdz 6. punktu.

3.   Tiesības izmantot šīs iedaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas darbību.

4.   Tomēr, ja kāda no Pusēm ir sākusi strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu atbilstīgi šā nolīguma 64. panta 1. punktam vai PTO nolīgumam, tā nevar sākt strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puses nevar vērsties abās tiesās jautājumā par tādu saistību neievērošanu, kuras atbilstoši šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienādas. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par tādas pašas saistības neizpildi atbilstoši otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētās saistības neizpilde.

5.   Šā panta 4. punkta nolūkā:

a)

strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata par uzsāktām, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši DSU 6. pantam, un tos uzskata par pabeigtiem, kad strīdu izšķiršanas iestāde pieņem kolēģijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi DSU 16. pantam un 17. panta 14. punktam;

b)

par strīda izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo iedaļu uzskata procesu, kas uzsākts, vienai Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 64. panta 1. punktam, un ir pabeigts tad, kad šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu pusēm un Sadarbības komitejai saskaņā ar 67. pantu.

6.   Šīs iedaļas noteikumi neliedz Pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šā nolīguma II sadaļā paredzēto saistību izpildi.

80. pants

Termiņi

1.   Visus šajā iedaļā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesas kolēģiju nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās, un pirmā diena ir diena pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2.   Jebkuru šajā iedaļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

III   SADAĻA

SADARBĪBAS JOMAS

81. pants

Finansiālā un tehniskā palīdzība

1.   Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Irāka saņem no Savienības finansiālo un tehnisko palīdzību dotāciju veidā, lai paātrinātu Irākas ekonomisko un politisko pārveidi.

2.   Šī palīdzība ir ietverta Savienības attīstības sadarbībā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīgajos noteikumos.

Savienības finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Irākas attīstības vajadzības un stratēģijas, nozaru absorbcijas spēju un reformu virzību.

3.   Puses nodrošina, ka Savienības sniegtā tehniskā palīdzība tiek cieši koordinēta ar palīdzību, ko sniedz no citiem avotiem. Savienības attīstības sadarbības politikas un starptautiskās darbības mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus un galvenos attīstības mērķus un principus saistībā ar ANO un citām kompetentām starptautiskām organizācijām. Īstenojot Savienības attīstības politiku, pilnībā ņem vērā atbalsta efektivitātes principus, tostarp Parīzes 2005. gada 2. marta deklarāciju un Akras rīcības programmu.

4.   Neskarot noteikumus par savstarpēju juridisko palīdzību, Puse, kas saņem tehnisko vai finansiālo palīdzību, nekavējoties atbild uz administratīvās sadarbības pieprasījumiem, ko iesniegušas otras Puses kompetentās iestādes, lai izvērstu cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem saistībā ar palīdzību, ko sniedz Savienība.

5.   Irākas valdība nodrošina kontaktpunkta izveidi krāpšanas apkarošanai. Šis kontaktpunkts ir atbildīgs par efektīvu sadarbību ar Savienības iestādēm un struktūrām, tostarp ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, īpaši attiecībā uz to revīzijas un kontroles pasākumu īstenošanu Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā.

82. pants

Sadarbība sociālās un cilvēku attīstības jomā

Sadarbība šajā jomā nostiprinās globalizācijas sociālo aspektu un atgādinās par saikni starp sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī ilgtspējīgu attīstību no vides viedokļa. Ar sadarbību tiks arī uzsvērts tas, cik svarīgi ir mazināt nabadzību, popularizēt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem, tostarp vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un pārvietotajām personām, un reaģēt uz veselības, izglītības un nodarbinātības vajadzībām. Sadarbības pasākumu mērķis visās minētajās jomās jo īpaši būs pievērsties spēju veidošanai un iestāžu izveidei, ievērojot iekļaušanas, labas pārvaldības un pareizas un pārredzamas vadības principus.

83. pants

Izglītība, mācības un jaunatne

1.   Puses apņemas veicināt sadarbību izglītības, mācību un jaunatnes jomā, lai panāktu abpusēju izdevīgumu, ņemot vērā līdzekļu pieejamību un dzimumu līdztiesības popularizēšanu.

2.   Puses īpaši veicina informācijas, zinātības, studentu, zinātnieku, tehnisko resursu, jauniešu un gados jaunu darba ņēmēju apmaiņu un spēju nostiprināšanu, izmantojot iespējas, ko nodrošina pašreizējās sadarbības programmas, kā arī pieredzi, ko abas Puses ir guvušas šajā jomā.

3.   Nolūkā atbalstīt izcilību un savu izglītības sistēmu internacionalizāciju, izmantojot tādus līdzekļus kā programma Erasmus Mundus, abas Puses arī vienojas padarīt ciešāku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm.

84. pants

Nodarbinātība un sociālā attīstība

1.   Puses vienojas pastiprināt sadarbību nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, tostarp sadarbību tādos jautājumos kā sociālā kohēzija, cienīgs darbs, veselība un drošība darbavietā, nodarbinātības tiesību akti, sociālais dialogs, cilvēkresursu attīstība un dzimumu līdztiesība, nolūkā veicināt pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un cienīgu darbu visiem, kas ir ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas svarīgi aspekti.

2.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos popularizēt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus. Visos pasākumos, ko Puses īsteno saskaņā ar šo nolīgumu, tiek ņemta vērā attiecīgo daudzpusējo nolīgumu īstenošana sociālajā un nodarbinātības jomā.

3.   Sadarbības veidi var, inter alia, ietvert konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, spēju veidošanu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

4.   Puses vienojas iesaistīt dialogā un sadarbībā sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

85. pants

Pilsoniskā sabiedrība

Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko aprindu un saikņu starp ideju laboratorijām, nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu līdzdalību.

86. pants

Cilvēktiesības

1.   Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību popularizēšanā un efektīvā aizsardzībā, tostarp saistībā ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu ratifikāciju un īstenošanu, un tehniskās palīdzības sniegšanā, un attiecīgā gadījumā mācību un spēju veidošanas jomā. Puses apzinās, ka jebkādas sadarbības un attīstības programmas ietekme būs neliela, ja tās neaizsargās, nepalielinās un neievēros cilvēktiesības.

2.   Sadarbība cilvēktiesību jomā, inter alia, var ietvert:

a)

valstu cilvēktiesību nostiprināšanu saistībā ar iestādēm un nevalstiskām organizācijām, kuras darbojas šajā jomā;

b)

cilvēktiesību popularizēšanas un izglītības nodrošināšanu valsts un vietējā līmenī attiecībā uz sieviešu un bērnu tiesībām, īpaši valsts pārvaldē, tiesu iestādēs un tiesībaizsardzības struktūrās;

c)

Irākas tiesību aktu izstrādi atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem humāno tiesību un cilvēktiesību jomā;

d)

sadarbību un informācijas apmaiņu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kas saistītas ar cilvēktiesībām;

e)

atbalstu Irākas valdības centieniem nodrošināt piemērotu dzīves līmeni Irākas pilsoņiem un bez diskriminācijas aizsargāt viņu politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

f)

atbalstu nacionālajam izlīgumam un cīņai pret nesodāmību;

g)

visaptveroša dialoga izveidi par cilvēktiesībām.

87. pants

Sadarbība rūpniecības un mazo un vidējo uzņēmumu politikas jomā

1.   Sadarbības mērķis šajā jomā ir atvieglot Irākas rūpniecības pārstrukturēšanu un modernizāciju, veicinot tās konkurētspēju un izaugsmi, un radīt labvēlīgus apstākļus abpusēji izdevīgai sadarbībai starp Irākas un Savienības rūpniecību.

A.   Vispārīgi jautājumi

2.   Sadarbība:

a)

veicina Irākas visaptverošu rūpniecības stratēģiju, kurā ņemts vērā publiskā un privātā sektora rūpniecības uzņēmumu reālais pašreizējais stāvoklis;

b)

mudina Irāku pārstrukturēt un modernizēt savu rūpniecību saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina vides aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi;

c)

sekmē vidi, kurā atbalsta privātas iniciatīvas rūpniecības jomā ar mērķi stimulēt un diversificēt produkciju vietējos un eksporta tirgos;

d)

sekmē vidi, kas ir labvēlīga tam, lai stimulētu rūpnieciskās produkcijas pieaugumu un diversifikāciju, raugoties no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas;

e)

vērsta uz to, lai sniegtu informāciju, kas kalpo kopīgajai sadarbībai rūpnieciskajās jomās;

f)

veicina Savienības un starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanu, lai atvieglotu Irākas integrāciju pasaules ekonomikā, veidojot regulāru apmaiņu starp abu pušu standartizācijas un normalizācijas iestādēm;

g)

norit ar mērķi radīt piemērotu rūpnieciskās uzņēmējdarbības vidi;

h)

veicina un sekmē informācijas atbalsta pakalpojumu uzlabošanu kā vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības izaugsmes potenciāla elementiem;

i)

veido kontaktus starp Pušu rūpniecības operatoriem (uzņēmumiem, profesionāļiem, nozaru un citām uzņēmējdarbības organizācijām, organizēto darbaspēku u. c.);

j)

veicina kopīgus rūpnieciskos projektus un kopuzņēmumu un informācijas tīklu veidošanu.

B.   Mazie un vidējie uzņēmumi

3.   Puses, ņemot vērā to attiecīgos ekonomikas politikas virzienus un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju.

4.   Puses:

a)

nosaka sev par mērķi izveidot un nostiprināt MVU un veicināt sadarbību starp tiem;

b)

izstrādā palīdzības programmas, kas vajadzīgas mikro un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādās jomās kā finansēšana, prasmju attīstība, tehnoloģija un tirgvedība, inovācija un citas prasības MVU izveidei, piemēram, uzņēmējdarbības inkubatori, un citās attīstības jomās;

c)

atbalsta MVU darbību, nodrošinot attiecīgos kontaktus; un

d)

atvieglo sadarbību uzņēmējdarbības jomā, atbalstot attiecīgus sadarbības pasākumus, ko izveidojuši abu pušu privātie sektori, veidojot atbilstošus kontaktus starp Irākas un Savienības privātā sektora uzņēmumiem, lai uzlabotu informācijas plūsmu.

88. pants

Sadarbība ieguldījumu jomā

1.   Puses sadarbojas nolūkā izveidot labvēlīgu vidi kā vietējiem, tā ārvalstu ieguldījumiem, nodrošināt atbilstošu aizsardzību ieguldījumiem, kapitāla pārvietošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2.   Puses vienojas atbalstīt ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem.

3.   Puses veicina informācijas apmaiņu par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā.

4.   Puses apņemas veicināt sadarbību starp to attiecīgajām finanšu iestādēm, lai atvieglotu ieguldījumu iespējas.

5.   Lai atvieglotu ieguldījumus un tirdzniecību, Savienība ir gatava pēc pieprasījuma palīdzēt Irākai tās centienos tuvināt tiesisko un normatīvo regulējumu Savienības tiesiskajam un normatīvajam regulējumam jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

89. pants

Rūpnieciskie standarti un atbilstības novērtēšana

Puses var sadarboties šādās standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas jomās:

1.

Starptautisko standartu, tostarp nozarēm raksturīgu pasākumu, plašākas izmantošanas veicināšana tehniskajos noteikumos un atbilstības novērtēšanā Pušu teritorijā un sadarbības palielināšana starp Pusēm saistībā ar attiecīgo starptautisko iestāžu un organizāciju darbu.

2.

Atbalsts spēju veidošanas iniciatīvām standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības jomās Irākā.

3.

Divpusējas sadarbības veicināšana un sekmēšana starp Irākas un Savienības organizācijām, kas atbildīgas par standartizāciju, atbilstības novērtēšanu, akreditāciju, metroloģiju un tirgus uzraudzību.

4.

Kopīgu viedokļu izstrāde attiecībā uz labu regulatīvo praksi, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar:

a)

pārredzamību tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanā, pieņemšanā un piemērošanā;

b)

regulatīvu pasākumu un saistītu atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp piegādātāju atbilstības deklarāciju izmantošanas, nepieciešamību un pielāgošanu;

c)

starptautisko standartu izmantošanu par pamatu tehnisko noteikumu izveidei, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti likumīgo mērķu sasniegšanai;

d)

tehnisko noteikumu un tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu.

5.

Regulatīvās, tehniskās un zinātniskās sadarbības paplašināšana, inter alia izmantojot informācijas, pieredzes un datu apmaiņu nolūkā uzlabot tehnisko noteikumu kvalitāti un līmeni un efektīvi izmantot regulatīvos resursus.

6.

Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstības un konverģences pilnveidošana.

90. pants

Sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības jomā

Pušu mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības nozarēs, lai sekmētu diversifikāciju, videi draudzīgu praksi un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī nodrošinātību ar pārtiku. Tālab Puses izskata šādus pasākumus:

a)

valsts iestāžu spēju veidošana un mācības to darbiniekiem;

b)

pasākumi ar mērķi sekmēt lauksaimniecības produktu kvalitāti, spēju veidošanas pasākumi ražotāju apvienībām un tirdzniecības veicināšanas darbību atbalstam;

c)

vides veselības, dzīvnieku un augu veselības pasākumi un citi saistīti aspekti, ņemot vērā abu Pušu spēkā esošos tiesību aktus, saskaņā ar PTO un daudzpusējo nolīgumu par vidi noteikumiem;

d)

pasākumi saistībā ar lauku teritoriju ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, tostarp videi draudzīgu praksi, mežsaimniecību, pētniecību, zinātības izplatīšanu, piekļuvi zemei, ūdens apsaimniekošanu un irigāciju, ilgtspējīgu lauku attīstību un nodrošinātību ar pārtiku;

e)

pasākumi saistībā ar tradicionālu zināšanu par lauksaimniecību saglabāšanu, kas piešķir to iedzīvotājiem viņu īpašo identitāti, tostarp sadarbība attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm, pieredzes apmaiņa vietējā līmenī un sadarbības tīklu veidošana;

f)

lauksaimniecības nozares, tostarp lauksaimniecības prakses, modernizācija un lauksaimniecības produktu ražošanas diversifikācija.

91. pants

Enerģētika

1.   Puses cenšas pastiprināt sadarbību enerģētikas nozarē, ievērojot brīva, konkurētspējīga un atvērta enerģijas tirgus principus, ar mērķi:

a)

pastiprināt energoapgādes drošību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspējīgumu un veicinot ekonomikas izaugsmi;

b)

izstrādāt institucionālo, tiesisko un normatīvo regulējumu enerģētikas nozarē, lai nodrošinātu enerģijas tirgus efektīvu darbību un veicinātu ieguldījumus enerģētikā;

c)

veidot un popularizēt partnerības starp Savienības un Irākas uzņēmumiem pētniecības, ražošanas, apstrādes, transportēšanas, sadales un pakalpojumu jomā enerģētikas nozarē;

d)

izveidot starp Pusēm regulāru un efektīvu dialogu enerģētikas jomā reģionālā līmenī, tostarp izmantojot Eiropas un arābu valstu Mašrikas gāzes tirgus projektu un citas attiecīgās reģionālās iniciatīvas.

2.   Šai nolūkā Puses vienojas veicināt abpusēji izdevīgus sakarus, lai:

a)

atbalstītu atbilstošas enerģētikas politikas, tās normatīvā regulējuma un infrastruktūras izveidi Irākā, balstoties uz vides ilgtspējīguma, enerģijas resursu pareizas pārvaldības un brīva, konkurētspējīga un atvērta tirgus principiem;

b)

sadarbotos nolūkā uzlabot administratīvās un juridiskās spējas un radītu stabila un pārredzama tiesiskā regulējuma nosacījumus saimnieciskās darbības stimulēšanai un starptautiskiem ieguldījumiem Irākas enerģētikā;

c)

veicinātu tehnisko sadarbību, lai veiktu pētniecību un naftas un dabas gāzes atradņu apsaimniekošanu Irākā, kā arī naftas un gāzes infrastruktūras, tostarp transporta un tranzīta tīklu ar Mašrikas reģionu, attīstību un modernizāciju, īstenotu citas attiecīgās iniciatīvas un virzītos uz Savienības tirgu;

d)

uzlabotu elektroapgādes sistēmas uzticamību Irākā;

e)

pastiprinātu sadarbību nolūkā uzlabot energoapgādes drošību un cīnīties ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, popularizējot atjaunojamus enerģijas avotus, energoefektivitāti un gāzes sadedzināšanas samazināšanu;

f)

atvieglotu zinātības izplatīšanu un tehnoloģijas un paraugprakses nodošanu, kā arī mācības profesionāļiem;

g)

veicinātu Irākas dalību enerģētikas tirgu reģionālās integrācijas procesos.

92. pants

Transports

1.   Puses cenšas pastiprināt sadarbību transporta nozarē nolūkā izveidot ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu ar mērķi:

a)

veicināt transporta attīstību un tā tīklu savienojumus, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspējīgumu un veicinot ekonomikas izaugsmi;

b)

izstrādāt institucionālo un normatīvo regulējumu visās transporta nozarēs, lai nodrošinātu transporta tirgus efektīvu darbību un veicinātu ieguldījumus transportā;

c)

veidot un popularizēt partnerības starp Savienības un Irākas uzņēmumiem pētniecības, spēju veidošanas, infrastruktūras attīstības, transporta drošuma un drošības un pakalpojumu jomā transporta nozarē;

d)

izveidot starp Pusēm regulāru un efektīvu dialogu transporta jomā reģionālā līmenī, tostarp izmantojot Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbību transporta jomā un citas attiecīgās reģionālās iniciatīvas.

2.   Šai nolūkā Puses vienojas veicināt abpusēji izdevīgus sakarus, lai:

a)

atbalstītu atbilstošas transporta politikas izstrādi visu transporta veidu attīstībai, tostarp tās normatīvo regulējumu un transporta infrastruktūru atjaunošanu un attīstību Irākā, liekot uzsvaru uz ilgtspējīgumu; nodrošinātu visu transporta veidu izmantojamību jauktā sistēmā un integrāciju; izpētītu iespējas veikt tiesiskā un normatīvā regulējuma turpmāku tuvināšanu Savienības un starptautiskajiem standartiem, īpaši attiecībā uz drošumu un drošību;

b)

sadarbotos nolūkā uzlabot / no jauna izveidot administratīvās un juridiskās spējas, lai sagatavotu konkrētus plānus prioritārajām nozarēm un izveidotu stabila un pārredzama tiesiskā regulējuma nosacījumus saimnieciskās darbības un starptautisku ieguldījumu stimulēšanai transporta nozarē Irākā, balstoties uz Savienības politiku un praksi; un izveidotu vajadzīgās neatkarīgas regulēšanas iestādes;

c)

veicinātu tehnisko sadarbību nolūkā veikt pētniecību un attīstīt visas transporta nozares Irākā, kā arī lai attīstītu un modernizētu transporta infrastruktūru, tostarp savienojumus ar Mašrikas reģiona transporta tīkliem, īstenotu citas attiecīgās iniciatīvas un virzītos uz Savienības tirgu;

d)

palielinātu transporta plūsmu uzticamību uz Irāku un caur tās teritoriju;

e)

atvieglotu zinātības izplatīšanu un tehnoloģijas un paraugprakses nodošanu, kā arī mācības profesionāļiem, kas ir būtiski sadarbības pasākumi, kuri jārisina prioritārā kārtā;

f)

veicinātu Irākas dalību transporta reģionālo sistēmu savstarpējās savienošanas procesā;

g)

īstenotu aviācijas valsts politiku, tostarp attīstītu lidostas un gaisa satiksmes vadību un turpinātu nostiprināt administratīvās spējas (tostarp izveidotu īstu regulēšanas iestādi – autonomu civilās aviācijas iestādi); apspriestu “horizontālu” nolīgumu par gaisa pārvadājumiem, lai atjaunotu tiesisko noteiktību attiecībā uz divpusējiem gaisa pārvadājumu nolīgumiem; un izpētītu iespējas apspriest visaptverošu Savienības un Irākas nolīgumu par aviāciju.

93. pants

Vide

1.   Puses vienojas, ka ir jānostiprina un jāpalielina vides aizsardzības centieni, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, kas ir pašreizējās un turpmāko paaudžu attīstības pamatā.

2.   Puses vienojas, ka sadarbībai šajā jomā būtu jāveicina vides aizsardzība, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Visos pasākumos, ko Puses veic saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāņem vērā Pasaules galotņu sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību saskaņotie rezultāti.

3.   Sadarbībai šajā jomā būtu jāpievēršas, inter alia, šādiem aspektiem:

a)

informācijas un ekspertu zināšanu vides jomā apmaiņa (piemēram, par pilsētvides jautājumiem, dabas aizsardzību, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu, katastrofu pārvaldību u. c.);

b)

reģionālās sadarbības veicināšana un popularizēšana vides aizsardzības jomā, tostarp ieguldījumu veicināšana vides projektos un programmās;

c)

informētības veicināšana par vides jautājumiem un vietējo kopienu plašāka līdzdalība vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības centienos;

d)

atbalsts spēju veidošanai vides jomā, piemēram, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un pielāgotos tām;

e)

sadarbība sarunās par daudzpusējiem nolīgumiem par vidi un to īstenošanā;

f)

apmaiņas ar tehnisko palīdzību veicināšana vides programmu veidošanā un vides apsvērumu integrēšanā citās politikas jomās;

g)

atbalsts vides pētniecībai un analīzei.

94. pants

Telekomunikācijas

Puses sadarbojas nolūkā:

a)

veicināt plašāku informācijas apmaiņu par piemērojamiem tiesību aktiem un iespējamām turpmākām tiesību aktu reformām telekomunikāciju nozarē, lai varētu labāk izprast otras Puses normatīvo regulējumu telekomunikāciju jomā;

b)

apmainīties ar informāciju par norisēm informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un standartu jomā.

95. pants

Zinātne un tehnoloģija

1.   Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību un to attiecīgo pētniecības programmu pietiekamu pieejamību, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

2.   Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ietver šādus aspektus:

a)

zinātniskās un tehniskās sadarbības programmu apmaiņa;

b)

kopīgu zinātnisko sanāksmju organizēšana;

c)

kopīgas PTA darbības;

d)

mācību pasākumi un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās Pusēs.

3.   Minēto sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kuri jāapspriež un jānoslēdz, ievērojot abu Pušu procedūras, un kuros paredz, inter alia, attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

96. pants

Sadarbība muitas un nodokļu jomā

1.   Puses izveidos sadarbību muitas jomā, īpaši attiecībā uz mācībām, muitas formalitāšu, dokumentācijas un procedūru vienkāršošanu, muitas noteikumu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apturēšanu nolūkā nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, kurus plāno pieņemt saistībā ar tirdzniecību un lai tuvinātu Irākas muitas sistēmu Savienības muitas sistēmai.

2.   Neskarot to attiecīgās kompetences un lai nostiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu, Puses atzīst un uzņemas īstenot nodokļu jomā labas pārvaldības principus, proti, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas nodokļu konkurences principus. Tālab saskaņā ar attiecīgajām kompetencēm Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā un izstrādās pasākumus, lai efektīvi īstenotu iepriekšminētos principus.

97. pants

Sadarbība statistikas jomā

Puses vienojas sekmēt sadarbības pasākumus statistikas jomā. Tie būs orientēti uz iestāžu un spēju veidošanu un valsts statistikas sistēmas nostiprināšanu, tostarp statistikas metožu izstrādi un statistikas datu vākšanu un izplatīšanu par preču un pakalpojumu tirdzniecību, un vispārīgākā nozīmē – par jebkuru jomu, kas nodrošina atbalstu valsts sociālās un ekonomiskās attīstības prioritātēm, uz kurām attiecas šis nolīgums un kas ir saistītas ar statistikas datu apstrādi.

98. pants

Makroekonomiskā stabilitāte un publiskās finanses

1.   Puses vienojas, ka ir svarīgi nodrošināt makroekonomisko stabilitāti Irākā, īstenojot pareizu monetāro politiku, kuras mērķis ir panākt un saglabāt cenu stabilitāti, kā arī īstenojot fiskālo politiku, kas vērsta uz parādsaistību noturību.

2.   Puses vienojas, ka ir svarīgi panākt Irākā publisko izdevumu efektivitāti, pārredzamību un atbildību par tiem valsts un vietējā līmenī.

3.   Puses vienojas, inter alia, sadarboties, lai uzlabotu Irākas publisko finanšu pārvaldības sistēmu, kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt budžeta plānošanas vispusību un izveidot vienotu kases kontu.

99. pants

Privātā sektora attīstība

Puses vienojas sadarboties, lai Irākā izveidotu tirgus ekonomiku, uzlabojot ieguldījumu vidi, diversificējot saimniecisko darbību, panākot progresu privatizācijas programmas īstenošanā un uzlabojot citus nosacījumus, lai paātrinātu darba vietu radīšanu privātajā sektorā.

100. pants

Tūrisms

1.   Puses aicina pielikt pūles, lai uzlabotu sadarbību, kas vērsta uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma un saistīto jautājumu attīstību.

2.   Tādēļ Puses vienojas izveidot sadarbību tūrisma jomā un it īpaši apmainīties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi par institucionālās sistēmas organizēšanu tūrisma nozarē un par vispārīgo vidi, kurā darbojas tūrisma uzņēmumi.

101. pants

Finanšu pakalpojumi

Puses sadarbojas, lai tuvinātu savus standartus un noteikumus, jo īpaši lai:

a)

nostiprinātu Irākas finanšu nozari;

b)

Irākā uzlabotu grāmatvedības un pārraudzības un reglamentējošās sistēmas, kas attiecas uz banku, apdrošināšanas un citām finanšu jomām;

c)

apmainītos ar informāciju par attiecīgajiem spēkā vai sagatavošanā esošajiem tiesību aktiem;

d)

izveidotu saderīgas revīzijas sistēmas.

IV   SADAĻA

TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

102. pants

Tiesiskums

1.   Īstenojot sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, Puses pauž pastāvīgu apņēmību un piešķir īpašu nozīmi tiesiskuma principam, tostarp tiesu neatkarībai, tiesas pieejamībai un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

2.   Puses sadarbosies, lai turpinātu attīstīt iestāžu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomās, tostarp izmantojot spēju veidošanu.

103. pants

Tiesiskā sadarbība

1.   Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās ratifikāciju un īstenošanu, un jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, ratifikāciju un īstenošanu.

2.   Puses vienojas sekmēt un rosināt alternatīvu līdzekļu izmantošanu civilu un komerciālu strīdu risināšanā, ja vien tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem dokumentiem.

3.   Attiecībā uz krimināllietām Puses centīsies pastiprināt tiesu iestāžu sadarbību savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanā un personu izdošanā. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentiem, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem, kas minēti šā nolīguma 7. pantā, un to īstenošanu.

104. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, inter alia, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēm par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

2.   Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert, inter alia, tehnisko palīdzību informācijas un speciālo zināšanu apmaiņas veidā.

105. pants

Sadarbība migrācijas un patvēruma jomā

1.   Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir kopīgai migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Lai nostiprinātu sadarbību savā starpā, tās izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī migrācijas jautājumu iekļaušanu valsts stratēģijās par migrantu izcelsmes apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību.

2.   Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību novērtējums, kas veikts, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)

migrācijas pamatcēloņi;

b)

valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un 1967. gada protokola, un citu attiecīgu starptautisko tiesību aktu noteikumus un nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu, vienlaikus atzīstot, ka Irāka vēl nav 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un 1967. gada protokola dalībniece, bet ka tā apsver iespēju nākotnē tiem pievienoties;

c)

uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, likumīgo migrantu izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)

efektīvas preventīvās politikas izstrāde cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e)

personu, kas uzturas nelegāli, atpakaļnosūtīšana, nodrošinot humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu labprātīgas atgriešanās veicināšana, un šādu personu atpakaļuzņemšana saskaņā ar 3. punktu;

f)

vīzu jomā jautājumos, kas atzīti par savstarpējas intereses jautājumiem, atbilstīgi spēkā esošajam Šengenas acquis;

g)

robežpārvaldības un kontroles jomā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar organizēšanu, mācībām, paraugpraksi un citiem operatīviem pasākumiem, kurus īsteno uz vietas, un vajadzības gadījumā attiecībā uz aprīkojumu, vienlaikus apzinoties šāda aprīkojuma iespējamu duālu izmantošanu.

3.   Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju, Puses vienojas arī uzņemt atpakaļ savus nelegālos imigrantus. Tādēļ:

a)

Irāka pēc kādas Savienības dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā; un

b)

jebkura Savienības dalībvalsts pēc Irākas pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā.

4.   Lai atļautu ceļot minētajā nolūkā, Savienības dalībvalstis un Irāka izsniegs saviem valstspiederīgajiem atbilstošus dokumentus, kuri apstiprina to identitāti. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās dalībvalsts vai Irākas kompetentās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pēc Irākas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.

5.   Šajā sakarā Puses vienojas pēc jebkuras Puses pieprasījuma, kā definēts 122. pantā, un iespējami drīz noslēgt nolīgumu par nelegālās migrācijas novēršanu un kontroli, kas reglamentē atpakaļuzņemšanas īpašās procedūras un pienākumus un kas, ja abas Puses to uzskata par vajadzīgu, attiecas arī uz citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

6.   Sadarbība šajā jomā notiks, pilnībā ievērojot Pušu tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no attiecīgajām starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām.

106. pants

Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, viltošanu un nelikumīgiem darījumiem, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu aktīvu un līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā. Puses veicina ANO Konvencijas par starptautisko organizēto noziedzību un tās papildu protokolu, kā arī ANO Pretkorupcijas konvencijas īstenošanu.

107. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošana

1.   Puses vienojas, ka ir jāstrādā un jāsadarbojas, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādu kriminālu darbību, tostarp narkotiku kontrabandas un korupcijas, kā arī terorisma finansēšanas, rezultātā.

2.   Puses vienojas sadarboties tehniskās un administratīvās palīdzības sniegšanā, lai izstrādātu un īstenotu noteikumus un nodrošinātu to mehānismu efektīvu darbību, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai. Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības rezultātā.

3.   Sadarbībā atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmusi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas finanšu darba grupa (turpmāk “FATF”) un Savienība un šajā jomā iesaistītās starptautiskās institūcijas.

108. pants

Nelegālo narkotiku apkarošana

1.   Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem Puses centīsies mazināt nelegālo narkotiku piegādi un kontrabandu un pieprasījumu pēc tām, kā arī to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā un panākt narkotisko un psihotropo vielu nelegālā ražošanā izmantoto ķīmisko prekursoru novirzīšanas efektīvāku novēršanu. Savā sadarbībā Puses nodrošina visaptverošas un līdzsvarotas pieejas izmantošanu šā mērķa sasniegšanai, piemērojot legālā tirgus noteikumus un efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, izglītības, sociālajām, tiesībaizsardzības un tiesu nozaru iestādēm.

2.   Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumus pamato ar vispārēji pieņemtiem principiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

109. pants

Sadarbība kultūras jomā

1.   Puses apņemas veicināt divpusēju sadarbību kultūras jomā, lai palielinātu savstarpējo saprašanos un sekmētu kultūras sakarus starp Pusēm.

2.   Puses atbalsta informācijas un ekspertu zināšanu apmaiņu, kā arī iniciatīvas, kas dod ieguldījumu spēju veidošanā, īpaši attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu.

3.   Puses ciešāk sadarbosies cīņā pret kultūras īpašuma nelegālu tirdzniecību saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām attiecībā uz Irāku. Tās sekmēs attiecīgo starptautisko nolīgumu, tostarp UNESCO 1970. gada Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem, ratifikāciju un efektīvu īstenošanu.

4.   Puses rosina starpkultūru dialogu starp privātpersonām, kultūras iestādēm un organizācijām, kuras pārstāv Savienības un Irākas organizēto pilsonisko sabiedrību.

5.   Puses koordinē savus centienus starptautiskos forumos, tostarp UNESCO un/vai citās starptautiskās struktūrās, lai veicinātu kultūras daudzveidību, īpaši attiecībā uz UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratifikāciju un īstenošanu.

110. pants

Reģionālā sadarbība

1.   Puses vienojas, ka sadarbībai būtu jāveicina un jāatbalsta Irākas stabilitāte un reģionālā integrācija. Šai nolūkā tās vienojas veicināt pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt attiecības ar Irāku, tās kaimiņvalstīm un citiem reģionālajiem partneriem.

2.   Puses vienojas, ka to sadarbība var ietvert pasākumus, ko īsteno saskaņā ar sadarbības nolīgumiem ar citām šā reģiona valstīm, ja minētie pasākumi ir saderīgi ar šo nolīgumu un atbilst to interesēm.

3.   Neizslēdzot nevienu jomu, Puses vienojas īpaši apsvērt šādas darbības:

a)

starpreģionālās tirdzniecības veicināšana;

b)

atbalsts reģionālajām iestādēm un kopīgiem projektiem un iniciatīvām, kas izveidotas attiecīgajās reģionālajās iestādēs.

V   SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

111. pants

Sadarbības padome

1.   Ar šo izveido Sadarbības padomi, kas pārrauga šā nolīguma īstenošanu. Tā tiekas ministru līmenī reizi gadā. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, tā izskata visus svarīgos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, kā arī pārējos divpusējos vai starptautiskos vispārējo interešu jautājumus. Abām Pusēm vienojoties, Sadarbības padome arī var sniegt atbilstošus ieteikumus.

2.   Sadarbības padomē darbojas Pušu pārstāvji.

3.   Sadarbības padome pieņem savu iekšējo reglamentu.

4.   Jebkura Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

5.   Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

6.   Šā panta noteikumi nekādā veidā neietekmē un neskar īpašos noteikumus par strīdu izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma II sadaļu.

112. pants

Sadarbības komiteja un specializētās apakškomitejas

1.   Ar šo izveido Sadarbības komiteju, kurā darbojas Pušu pārstāvji un kas palīdz Sadarbības padomei veikt tās uzdevumus.

2.   Sadarbības padome var nolemt izveidot jebkādu citu specializētu apakškomiteju vai struktūru, kas var palīdzēt veikt tās uzdevumus, un nosaka minēto apakškomiteju vai struktūru sastāvu, uzdevumus un darbības veidu.

113. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja

1.   Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā ir Irākas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem.

2.   Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Irākas Republikas parlamenta locekļi, no otras puses.

3.   Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

4.   Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

114. pants

Telpas

Lai sekmētu sadarbību šā nolīguma ietvaros, abas Puses vienojas atbilstīgi pilnvarotiem ekspertiem un amatpersonām, kas iesaistītas sadarbības īstenošanā, nodrošināt vajadzīgās iespējas to funkciju veikšanai saskaņā ar abu Pušu iekšējiem noteikumiem un reglamentu.

115. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un atbilstoši šo Līgumu noteikumiem, un, no otras puses, Irākas Republikas teritorijā.

116. pants

Stāšanās spēkā un atjaunošana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis pēdējo Pušu paziņojumu par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās procedūras.

2.   Šis nolīgums ir noslēgts uz desmit gadiem. To automātiski atjauno katru gadu, ja vien Puses no tā neatsakās sešus mēnešus pirms termiņa beigām. Šo nolīgumu izbeidz sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu. Izbeigšana neattiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo nolīgumu un ir uzsākti pirms paziņojuma saņemšanas.

117. pants

Pagaidu piemērošana

1.   Neskarot 116. pantu, Savienība un Irāka vienojas piemērot šā nolīguma 2. pantu un II, III un V sadaļu no trešā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Savienība un Irāka ir paziņojušas viena otrai par šim mērķim vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs.

2.   Ja saskaņā ar 1. punktu kādu šā nolīguma noteikumu Puses piemēro pirms tā spēkā stāšanās dienas, tad jebkuru norādi minētajā noteikumā uz šā nolīguma spēkā stāšanās dienu saprot kā norādi uz dienu, kad Puses vienojas piemērot minēto noteikumu saskaņā ar 1. punktu.

118. pants

Diskriminācijas aizliegums

Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)

režīms, ko Irāka piemēro attiecībā uz Savienību, nerada nekādu diskrimināciju starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem vai firmām;

b)

režīms, ko Savienība piemēro attiecībā uz Irāku, nerada diskrimināciju starp Irākas valstspiederīgajiem vai tās uzņēmumiem vai firmām.

119. pants

Klauzula par paplašināšanu

1.   Puses pēc abpusējas piekrišanas var grozīt, pārskatīt un paplašināt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot pie šā nolīguma papildu vienošanās vai protokolus par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2.   Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā gūto pieredzi. Par sadarbības paplašināšanu saskaņā ar šo nolīgumu lems Sadarbības padomē.

120. pants

Citi nolīgumi

1.   Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Irāku vai, attiecīgos gadījumos, noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Irāku.

2.   Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko attiecīgās Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām personām.

121. pants

Nolīguma nepildīšana

1.   Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šajā nolīgumā noteiktās saistības, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

2.   Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt atbilstošus pasākumus. Pirms veikt šos pasākumus, tai 30 dienās jāiesniedz Sadarbības padomei visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama situācijas rūpīgai novērtēšanai, lai rastu Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izraugoties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties ziņo Sadarbības padomei, un par tiem apspriežas Sadarbības padomē, ja otra Puse to pieprasa.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, jebkura no Pusēm var tūlīt veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja:

a)

šā nolīguma denonsēšana nav sankcionēta saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem;

b)

otra Puse pārkāpj 2. un 5. pantā minētos šā nolīguma būtiskos elementus.

Otra Puse var lūgt, lai 15 dienās sasauc steidzamu Pušu sanāksmi nolūkā rūpīgi izpētīt situāciju, lai vienotos par tām pieņemamu risinājumu.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no šā nolīguma II sadaļā paredzētajām saistībām, tai ir izņēmuma tiesības pieprasīt un ievērot šā nolīguma II sadaļas VI iedaļā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru.

122. pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir Savienība vai tās dalībvalstis vai Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Irāka, no otras puses.

123. pants

Autentiski teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru un arābu valodā, un tā teksts ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās. Pretrunu gadījumā atsaucas uz valodu, kurā risinātas sarunas par nolīgumu, šajā gadījumā – angļu valodu.

124. pants

Pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes

Šā nolīguma pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes ir tā sastāvdaļa.

Съставено в Брюксел на единадесети май две хиляди и дванадесета година.

Hecho en Bruselas, el once de mayo de dos mil doce.

V Bruselu dne jedenáctého května dva tisíce dvanáct.

Udfærdiget i Bruxelles den ellevte maj to tusind og tolv.

Geschehen zu Brüssel am elften Mai zweitausendzwölf.

Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta maikuu üheteistkümnendal päeval Brüsselis.

'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις ένδεκα Μαΐου δύο χιλιάδες δώδεκα.

Done at Brussels on the eleventh day of May in the year two thousand and twelve.

Fait à Bruxelles, le onze mai deux mille douze.

Fatto a Bruxelles, addì undici maggio duemiladodici.

Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada vienpadsmitajā maijā.

Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų gegužės vienuoliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év május havának tizenegyedik napján.

Magħmul fi Brussell, fil-ħdax-il jum ta’ Mejju tas-sena elfejn u tnax.

Gedaan te Brussel, de elfde mei tweeduizend twaalf.

Sporządzono w Brukseli dnia jedenastego maja roku dwa tysiące dwunastego.

Feito em Bruxelas, em onze de maio de dois mil e doze.

Întocmit la Bruxelles la unsprezece mai două mii doisprezece.

V Bruseli dňa jedenásteho mája dvetisícdvanásť.

V Bruslju, dne enajstega maja leta dva tisoč dvanajst.

Tehty Brysselissä yhdentenätoista päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.

Som skedde i Bryssel den elfte maj tjugohundratolv.

Image

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Image

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel- Hauptstadt.

За Република България

Image

Za Českou republiku

Image

For Kongeriget Danmark

Image

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image

Eesti Vabariigi nimel

Image

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image

Гια την Eλληvιкή Δημoкρατία

Image

Por el Reino de España

Image

Pour la République française

Image

Per la Repubblica italiana

Image

Гια την Kυπριαкή Δημoкρατία,

Image

Latvijas Republikas vārdā –

Image

Lietuvos Respublikos vardu

Image

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image

A Magyar Köztársaság részéről

Image

Għal Malta

Image

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image

Für die Republik Österreich

Image

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Image

Pela República Portuguesa

Image

Pentru România

Image

Za Republiko Slovenijo

Image

Za Slovenskú republiku

Image

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

Image

För Konungariket Sverige

Image

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

Image

Image


1. PIELIKUMS

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

I papildinājums

Aptvertais iepirkums

1. papildpielikums

Centrālās pārvaldes iestādes, kuras veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļas noteikumiem

Preces

Robežvērtības

SDR 130 000

Pakalpojumi (noteikti 3. papildpielikumā)

Robežvērtības

SDR 130 000

Būvdarbi (noteikti 4. papildpielikumā)

Robežvērtības

SDR 5 000 000

Irākas saistības

1.   Visas centrālās pārvaldes iestādes, tostarp visas centrālajām pārvaldes iestādēm pakļautās iestādes, un visas pārējās iestādes, kuru iepirkuma politiku kontrolē vai ietekmē centrālā valdība vai kas ir atkarīga no tās, un visas pārējās iestādes, ko finansē centrālā valdība vai kas ir tās vadības pārraudzībā.

2.   Šo iestāžu informatīvs saraksts (precīzi nosaukumi var mainīties)

 

Lauksaimniecības ministrija

 

Sakaru ministrija

 

Sakaru un plašsaziņas līdzekļu valsts komisija

 

Sabiedrības integritātes komisija

 

Kultūras ministrija

 

Aizsardzības ministrija

 

Migrācijas ministrija

 

Izglītības ministrija

 

Elektrības ministrija

 

Vides ministrija

 

Finanšu ministrija

 

Ārlietu ministrija

 

Veselības ministrija

 

Augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības ministrija

 

Dzīvokļu apgādes un būvniecības ministrija (un visas tās padotībā esošās iestādes)

 

Cilvēktiesību ministrija

 

Rūpniecības un minerālu ministrija (un visas tās padotībā esošās iestādes)

 

Iekšlietu ministrija

 

Tieslietu ministrija

 

Nodarbinātības un sociālo lietu ministrija

 

Pašvaldību un būvdarbu ministrija

 

Naftas ministrija

 

Plānošanas un sadarbības attīstības ministrija

 

Zinātnes un tehnoloģijas ministrija

 

Tirdzniecības ministrija

 

Transporta ministrija

 

Ūdens resursu ministrija

 

Jaunatnes un sporta lietu ministrija

 

Tūrisma un senlietu valsts ministrija

 

Provinču jautājumu valsts ministrija

 

Sieviešu jautājumu valsts ministrija

 

Irākas Centrālā banka

 

Valsts universitātes

Savienības saistības

Savienības iestādes

1.   Eiropas Savienības Padome

2.   Eiropas KomisijaDalībvalstu līgumslēdzējas iestādes

1.   Visas centrālo valdību ministrijas un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti

Savienībā “publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:

kas izveidota konkrētam mērķim, lai apmierinātu sabiedriskās vajadzības, neveicot ražošanu vai komercdarbību, un

kas ir juridiska persona, un

ko galvenokārt finansē valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti vai ko pārrauga minētie subjekti, vai kam valdē, pārvaldē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

2.   Šādas centrālās pārvaldes iestādes, kuras veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma II sadaļas V iedaļas II nodaļas noteikumiem (informatīvs saraksts)

TO LĪGUMSLĒDZĒJU IESTĀŽU INFORMATĪVS SARAKSTS, KURAS IR CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES, KĀ DEFINĒTS EK IEPIRKUMA DIREKTĪVĀ

Beļģija

1.

Services publics fédéraux (ministrijas):

1.

Federale Overheidsdiensten (ministrijas):

SPF Chancellerie du Premier ministre;

FOD Kanselarij van de Eerste Minister;

SPF Personnel et organisation;

FOD Personeel en Organisatie;

SPF Budget et Contrôle de la Gestion;

FOD Budget en Beheerscontrole;

SPF Technologie de l’information et de la communication (Fedict);

FOD Informatie- en Communicatietechnologie (Fedict);

SPF Affaires étrangères, commerce extérieur et coopération au développement;

FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking;

SPF Intérieur;

FOD Binnenlandse Zaken;

SPF Finances;

FOD Financiën;

SPF Mobilité et transports;

FOD Mobiliteit en Vervoer;

SPF Emploi, travail et concertation sociale;

FOD Werkgelegenheid, Arbeid en Sociaal overleg;

SPF Sécurité Sociale et institutions publiques de sécurité sociale;

FOD Sociale Zekerheid en Openbare Instellingen van Sociale Zekerheid;

SPF Santé publique, sécurité de la chaîne alimentaire et environnement;

FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu;

SPF Justice;

FOD Justitie;

SPF Economie, PME, classes moyennes et energie;

FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie;

Ministère de la Défense;

Ministerie van Defensie;

Service public de programmation Intégration sociale, lutte contre la pauvreté et économie sociale;

Programmatorische Federale Overheidsdienst Maatschappelijke Integratie, Armoedsbestrijding en Sociale Economie;

Service public fédéral de programmation Développement durable;

Programmatorische Federale Overheidsdienst Duurzame Ontwikkeling;

Service public fédéral de programmation Politique scientifique.

Programmatorische Federale Overheidsdienst Wetenschapsbeleid.


2.

Régie des Bâtiments:

2.

Regie der Gebouwen:

Office national de Sécurité sociale;

Rijksdienst voor Sociale Zekerheid;

Institut national d’Assurance sociales pour travailleurs indépendants;

Rijksinstituut voor de Sociale Verzekeringen der Zelfstandigen;

Institut national d’Assurance Maladie-Invalidité;

Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering;

Office national des Pensions;

Rijksdienst voor Pensioenen;

Caisse auxiliaire d’Assurance Maladie-Invalidité;

Hulpkas voor Ziekte-en Invaliditeitsverzekering;

Fond des Maladies professionnelles;

Fonds voor Beroepsziekten;

Office national de l’Emploi.

Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening.

Bulgārija

Администрация на Народното събрание

Aдминистрация на Президента

Администрация на Министерския съвет

Конституционен съд

Българска народна банка

Министерство на външните работи

Министерство на вътрешните работи

Министерство на държавната администрация и административната реформа

Министерство на извънредните ситуации

Министерство на земеделието и храните

Министерство на здравеопазването

Министерство на икономиката и енергетиката

Министерство на културата

Министерство на образованието и науката

Министерство на околната среда и водите

Министерство на отбраната

Министерство на правосъдието

Министерство на регионалното развитие и благоустройството

Министерство на транспорта

Министерство на труда и социалната политика

Министерство на финансите

Valsts aģentūras, valsts komisijas, izpildaģentūras un citas valsts iestādes, kas izveidotas ar likumu vai Ministru padomes dekrētu un kuru funkcijas ir saistītas ar izpildvaras īstenošanu:

Агенция за ядрено регулиране

Висша атестационна комисия

Държавна комисия за енергийно и водно регулиране

Държавна комисия по сигурността на информацията

Комисия за защита на конкуренцията

Комисия за защита на личните данни

Комисия за защита от дискриминация

Комисия за регулиране на съобщенията

Комисия за финансов надзор

Патентно ведомство на Република България

Сметна палата на Република България

Агенция за приватизация

Агенция за следприватизационен контрол

Български институт по метрология

Държавна агенция „Архиви“

Държавна агенция „Държавен резерв и военновременни запаси“

Държавна агенция „Национална сигурност“

Държавна агенция за бежанците

Държавна агенция за българите в чужбина

Държавна агенция за закрила на детето

Държавна агенция за информационни технологии и съобщения

Държавна агенция за метрологичен и технически надзор

Държавна агенция за младежта и спорта

Държавна агенция по горите

Държавна агенция по туризма

Държавна комисия по стоковите борси и тържища

Институт по публична администрация и европейска интеграция

Национален статистически институт

Национална агенция за оценяване и акредитация

Националната агенция за професионално образование и обучение

Национална комисия за борба с трафика на хора

Агенция „Митници“

Агенция за държавна и финансова инспекция

Агенция за държавни вземания

Агенция за социално подпомагане

Агенция за хората с увреждания

Агенция по вписванията

Агенция по геодезия, картография и кадастър

Агенция по енергийна ефективност

Агенция по заетостта

Агенция по обществени поръчки

Българска агенция за инвестиции

Главна дирекция „Гражданска въздухоплавателна администрация“

Дирекция „Материално-техническо осигуряване и социално обслужване“ на Министерство на вътрешните работи

Дирекция „Оперативно издирване“ на Министерство на вътрешните работи

Дирекция „Финансово-ресурсно осигуряване“ на Министерство на вътрешните работи

Дирекция за национален строителен контрол

Държавна комисия по хазарта

Изпълнителна агенция „Автомобилна администрация“

Изпълнителна агенция „Борба с градушките“

Изпълнителна агенция „Българска служба за акредитация“

Изпълнителна агенция „Военни клубове и информация“

Изпълнителна агенция „Главна инспекция по труда“

Изпълнителна агенция „Държавна собственост на Министерството на отбраната“

Изпълнителна агенция „Железопътна администрация“

Изпълнителна агенция „Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества“

Изпълнителна агенция „Морска администрация“

Изпълнителна агенция „Национален филмов център“

Изпълнителна агенция „Пристанищна администрация“

Изпълнителна агенция „Проучване и поддържане на река Дунав“

Изпълнителна агенция „Социални дейности на Министерството на отбраната“

Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози

Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия

Изпълнителна агенция по лекарствата

Изпълнителна агенция по лозата и виното

Изпълнителна агенция по околна среда

Изпълнителна агенция по почвените ресурси

Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури

Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството

Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол

Изпълнителна агенция по трансплантация

Изпълнителна агенция по хидромелиорации

Комисията за защита на потребителите

Контролно-техническата инспекция

Национален център за информация и документация

Национален център по радиобиология и радиационна защита

Национална агенция за приходите

Национална ветеринарномедицинска служба

Национална служба „Полиция“

Национална служба „Пожарна безопасност и защита на населението“

Национална служба за растителна защита

Национална служба за съвети в земеделието

Национална служба по зърното и фуражите

Служба „Военна информация“

Служба „Военна полиция“

Фонд „Републиканска пътна инфраструктура“

Авиоотряд 28

Čehijas Republika

Ministerstvo dopravy

Ministerstvo financí

Ministerstvo kultury

Ministerstvo obrany

Ministerstvo pro místní rozvoj

Ministerstvo práce a sociálních věcí

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Ministerstvo spravedlnosti

Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy

Ministerstvo vnitra

Ministerstvo zahraničních věcí

Ministerstvo zdravotnictví

Ministerstvo zemědělství

Ministerstvo životního prostředí

Poslanecká sněmovna PČR

Senát PČR

Kancelář prezidenta

Český statistický úřad

Český úřad zeměměřičský a katastrální

Úřad průmyslového vlastnictví

Úřad pro ochranu osobních údajů

Bezpečnostní informační služba

Národní bezpečnostní úřad

Česká akademie věd

Vězeňská služba

Český báňský úřad

Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

Správa státních hmotných rezerv

Státní úřad pro jadernou bezpečnost

Česká národní banka

Energetický regulační úřad

Úřad vlády České republiky

Ústavní soud

Nejvyšší soud

Nejvyšší správní soud

Nejvyšší státní zastupitelství

Nejvyšší kontrolní úřad

Kancelář Veřejného ochránce práv

Grantová agentura České republiky

Státní úřad inspekce práce

Český telekomunikační úřad

Dānija

Folketinget

Rigsrevisionen

Statsministeriet

Udenrigsministeriet

Beskæftigelsesministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

Domstolsstyrelsen

Finansministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

Forsvarsministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

Ministeriet for Sundhed og Forebyggelse

Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Statens Serum institūts)

Justitsministeriet

Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser (policijas komisārs, prokurors, 1 direktorāts un vairākas aģentūras)

Kirkeministeriet

10 stiftsøvrigheder (10 bīskapijas institūcijas)

Kulturministeriet — Kultūras ministrija

4 styrelser samt et antal statsinstitutioner (4 departamenti un vairākas institūcijas)

Miljøministeriet

5 styrelser (5 aģentūras)

Ministeriet for Flygtninge, Indvandrere og Integration

1 styrelse (1 aģentūra)

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

4 direktorater og institutioner (4 direktorāti un institūcijas)

Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling

Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger (vairākas aģentūras un institūcijas, tostarp Riso Nacionālā laboratorija un Dānijas valsts zinātnes un izglītības iestādes)

Skatteministeriet

1 styrelse og institutioner (1 aģentūra un vairākas institūcijas)

Velfærdsministeriet

3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un vairākas institūcijas)

Transportministeriet

7 styrelser og institutioner, hereunder Øresundsbrokonsortiet (7 aģentūras un institūcijas, tostarp Øresundsbrokonsortiet)

Undervisningsministeriet

3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner (3 aģentūras, 4 izglītības iestādes un 5 citas institūcijas)

Økonomi- og Erhvervsministeriet

Adskillige styrelser og institutioner (vairākas aģentūras un institūcijas)

Klima- og Energiministeriet

3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un institūcijas)

Vācija

Auswärtiges Amt

Bundeskanzleramt

Bundesministerium für Arbeit und Soziales

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz

Bundesministerium der Finanzen

Bundesministerium des Innern (tikai civilpreces)

Bundesministerium für Gesundheit

Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend

Bundesministerium der Justiz

Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung

Bundesministerium der Verteidigung (izslēdzot militārās preces)

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

Igaunija

Vabariigi Presidendi Kantselei;

Eesti Vabariigi Riigikogu;

Eesti Vabariigi Riigikohus;

Riigikontroll;

Õiguskantsler;

Riigikantselei;

Rahvusarhiiv;

Haridus- ja Teadusministeerium;

Justiitsministeerium;

Kaitseministeerium;

Keskkonnaministeerium;

Kultuuriministeerium;

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium;

Põllumajandusministeerium;

Rahandusministeerium;

Siseministeerium;

Sotsiaalministeerium;

Välisministeerium;

Keeleinspektsioon;

Riigiprokuratuur;

Teabeamet;

Maa-amet;

Keskkonnainspektsioon;

Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus;

Muinsuskaitseamet;

Patendiamet;

Tarbijakaitseamet;

Riigihangete Amet;

Taimetoodangu Inspektsioon;

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet;

Veterinaar- ja Toiduamet;

Konkurentsiamet;

Maksu- ja Tolliamet;

Statistikaamet;

Kaitsepolitseiamet;

Kodakondsus- ja Migratsiooniamet;

Piirivalveamet;

Politseiamet;

Eesti Kohtuekspertiisi Instituut;

Keskkriminaalpolitsei;

Päästeamet;

Andmekaitse Inspektsioon;

Ravimiamet;

Sotsiaalkindlustusamet;

Tööturuamet;

Tervishoiuamet;

Tervisekaitseinspektsioon;

Tööinspektsioon;

Lennuamet;

Maanteeamet;

Veeteede Amet;

Julgestuspolitsei;

Kaitseressursside Amet;

Kaitseväe Logistikakeskus;

Tehnilise Järelevalve Amet.

Īrija

President’s Establishment

Houses of the Oireachtas – [parlaments]

Department of the Taoiseach – [premjerministrs]

Central Statistics Office

Department of Finance

Office of the Comptroller and Auditor General

Office of the Revenue Commissioners

Office of Public Works

State Laboratory

Office of the Attorney General

Office of the Director of Public Prosecutions

Valuation Office

Office of the Commission for Public Service Appointments

Public Appointments Service

Office of the Ombudsman

Chief State Solicitor’s Office

Department of Justice, Equality and Law Reform

Courts Service

Prisons Service

Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests

Department of the Environment, Heritage and Local Government

Department of Education and Science

Department of Communications, Energy and Natural Resources

Department of Agriculture, Fisheries and Food

Department of Transport

Department of Health and Children

Department of Enterprise, Trade and Employment

Department of Arts, Sports and Tourism

Department of Defence

Department of Foreign Affairs

Department of Social and Family Affairs

Department of Community, Rural and Gaeltacht – [īru valodā runājošo iedzīvotāju reģioni] Affairs

Arts Council

National Gallery.

Grieķija

Υπουργείο Εσωτερικών·

Υπουργείο Εξωτερικών·

Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών·

Υπουργείο Ανάπτυξης·

Υπουργείο Δικαιοσύνης·

Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων·

Υπουργείο Πολιτισμού·

Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης·

Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων·

Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας·

Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών·

Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων·

Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής·

Υπουργείο Μακεδονίας-Θράκης·

Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας·

Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης·

Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς·

Γενική Γραμματεία Ισότητας·

Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων·

Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού·

Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας·

Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας·

Γενική Γραμματεία Αθλητισμού·

Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων·

Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος·

Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας·

Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας·

Εθνικό Τυπογραφείο·

Γενικό Χημείο του Κράτους·

Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας·

Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών·

Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης·

Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης·

Πανεπιστήμιο Αιγαίου·

Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων·

Πανεπιστήμιο Πατρών·

Πανεπιστήμιο Μακεδονίας·

Πολυτεχνείο Κρήτης·

Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων·

Αιγινήτειο Νοσοκομείο·

Αρεταίειο Νοσοκομείο·

Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης·

Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού·

Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων·

Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων·

Γενικό Επιτελείο Στρατού·

Γενικό Επιτελείο Ναυτικού·

Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας·

Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας·

Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων·

Υπουργείο Εθνικής Άμυνας·

Γενική Γραμματεία Εμπορίου.

Spānija

Presidencia del Gobierno

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Ministerio de Justicia

Ministerio de Defensa

Ministerio de Economía y Hacienda

Ministerio del Interior

Ministerio de Fomento

Ministerio de Educación, Política Social y Deportes

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Ministerio de Trabajo e Inmigración

Ministerio de la Presidencia

Ministerio de Administraciones Públicas

Ministerio de Cultura

Ministerio de Sanidad y Consumo

Ministerio de Medio Ambiente y Medio Rural y Marino

Ministerio de Vivienda

Ministerio de Ciencia e Innovación

Ministerio de Igualdad

Francija

1)   Ministrijas

Services du Premier ministre

Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports

Ministère chargé de l’intérieur, de l’outre-mer et des collectivités territoriales

Ministère chargé de la justice

Ministère chargé de la défense

Ministère chargé des affaires étrangères et européennes

Ministère chargé de l’éducation nationale

Ministère chargé de l’économie, des finances et de l’emploi

Secrétariat d'État aux transports

Secrétariat d'État aux entreprises et au commerce extérieur

Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité

Ministère chargé de la culture et de la communication

Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique

Ministère chargé de l’agriculture et de la pêche

Ministère chargé de l’enseignement supérieur et de la recherche

Ministère chargé de l’écologie, du développement et de l’aménagement durables

Secrétariat d'État à la fonction publique

Ministère chargé du logement et de la ville

Secrétariat d'État à la coopération et à la francophonie

Secrétariat d'État à l’outre-mer

Secrétariat d'État à la jeunesse, des sports et de la vie associative

Secrétariat d'État aux anciens combattants

Ministère chargé de l’immigration, de l’intégration, de l’identité nationale et du co-développement

Secrétariat d'État en charge de la prospective et de l’évaluation des politiques publiques

Secrétariat d'État aux affaires européennes

Secrétariat d'État aux affaires étrangères et aux droits de l’homme

Secrétariat d'État à la consommation et au tourisme

Secrétariat d’Etat à la politique de la ville

Secrétariat d'État à la solidarité

Secrétariat d'État en charge de l’industrie et de la consommation

Secrétariat d'État en charge de l’emploi

Secrétariat d'État en charge du commerce, de l’artisanat, des PME, du tourisme et des services

Secrétariat d'État en charge de l’écologie

Secrétariat d'État en charge du développement de la région-capitale

Secrétariat d'État en charge de l’aménagement du territoire

2)   Institūcijas, neatkarīgas iestādes un jurisdikcijas

Présidence de la République

Assemblée nationale

Sénat

Conseil constitutionnel

Conseil économique et social

Conseil supérieur de la magistrature

Agence française contre le dopage

Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles

Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires

Autorité de régulation des communications électroniques et des postes

Autorité de sûreté nucléaire

Autorité indépendante des marchés financiers

Comité national d’évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel

Commission d’accès aux documents administratifs

Commission consultative du secret de la défense nationale

Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques

Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité

Commission nationale de déontologie de la sécurité

Commission nationale du débat public

Commission nationale de l’informatique et des libertés

Commission des participations et des transferts

Commission de régulation de l’énergie

Commission de la sécurité des consommateurs

Commission des sondages

Commission de la transparence financière de la vie politique

Conseil de la concurrence

Conseil des ventes volontaires de meubles aux enchères publiques

Conseil supérieur de l’audiovisuel

Défenseur des enfants

Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l’égalité

Haute autorité de santé

Médiateur de la République

Cour de justice de la République

Tribunal des Conflits

Conseil d'État

Cours administratives d’appel

Tribunaux administratifs

Cour des Comptes

Chambres régionales des Comptes

Cours et tribunaux de l’ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d’Appel, Tribunaux d’instance et Tribunaux de grande instance)

3)   Valsts sabiedriskās iestādes

Académie de France à Rome

Académie de marine

Académie des sciences d’outre-mer

Académie des technologies

Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS)

Agence de biomédicine

Agence pour l’enseignement du français à l’étranger

Agence française de sécurité sanitaire des aliments

Agence française de sécurité sanitaire de l’environnement et du travail

Agence nationale pour la cohésion sociale et l’égalité des chances

Agence nationale pour la garantie des droits des mineurs

Agences de l’eau

Agence nationale de l’Accueil des Etrangers et des migrations

Agence nationale pour l’amélioration des conditions de travail (ANACT)

Agence nationale pour l’amélioration de l’habitat (ANAH)

Agence nationale pour la Cohésion Sociale et l’Egalité des Chances

Agence nationale pour l’indemnisation des français d’outre-mer (ANIFOM)

Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA)

Bibliothèque publique d’information

Bibliothèque nationale de France

Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg

Caisse des dépôts et consignations

Caisse nationale des autoroutes (CNA)

Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)

Caisse de garantie du logement locatif social

Casa de Velasquez

Centre d’enseignement zootechnique

Centre d’études de l’emploi

Centre d’études supérieures de la sécurité sociale

Centres de formation professionnelle et de promotion agricole

Centre hospitalier des Quinze-Vingts

Centre international d’études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)

Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale

Centre des monuments nationaux

Centre national d’art et de culture Georges Pompidou

Centre national des arts plastiques

Centre national de la cinématographie

Centre national d'études et d’expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)

Centre national du livre

Centre national de documentation pédagogique

Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)

Centre national professionnel de la propriété forestière

Centre national de la recherche scientifique (C.N.R.S)

Centres d’éducation populaire et de sport (CREPS)

Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)

Collège de France

Conservatoire de l’espace littoral et des rivages lacustres

Conservatoire National des Arts et Métiers

Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris

Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon

Conservatoire national supérieur d’art dramatique

École centrale de Lille

École centrale de Lyon

École centrale des arts et manufactures

École française d’archéologie d’Athènes

École française d’Extrême-Orient

École française de Rome

École des hautes études en sciences sociales

École du Louvre

École nationale d’administration

École nationale de l’aviation civile (ENAC)

École nationale des Chartes

École nationale d’équitation

École nationale du génie de l’eau et de l’environnement de Strasbourg

Écoles nationales d’ingénieurs

École nationale d’ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes

Écoles nationales d’ingénieurs des travaux agricoles

École nationale de la magistrature

Écoles nationales de la marine marchande

École nationale de la santé publique (ENSP)

École nationale de ski et d’alpinisme

École nationale supérieure des arts décoratifs

École nationale supérieure des arts et techniques du théâtre

École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix

Écoles nationales supérieures d’arts et métiers

École nationale supérieure des beaux-arts

École nationale supérieure de céramique industrielle

École nationale supérieure de l’électronique et de ses applications (ENSEA)

École nationale supérieure du paysage de Versailles

École nationale supérieure des Sciences de l’information et des bibliothécaires

École nationale supérieure de la sécurité sociale

Écoles nationales vétérinaires

École nationale de voile

Écoles normales supérieures

École polytechnique

École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)

École de sylviculture Crogny (Aube)

École de viticulture et d’œnologie de la Tour-Blanche (Gironde)

École de viticulture – Avize (Marne)

Établissement national d’enseignement agronomique de Dijon

Établissement national des invalides de la marine (ENIM)

Établissement national de bienfaisance Koenigswarter

Établissement public du musée et du domaine national de Versailles

Fondation Carnegie

Fondation Singer-Polignac

Haras nationaux

Hôpital national de Saint-Maurice

Institut des hautes études pour la science et la technologie

Institut français d’archéologie orientale du Caire

Institut géographique national

Institut National de l’origine et de la qualité

Institut national des hautes études de sécurité

Institut de veille sanitaire

Institut National d’enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes

Institut national d'études Démographiques (I.N.E.D)

Institut National d’Horticulture

Institut National de la jeunesse et de l’éducation populaire

Institut national des jeunes aveugles – Paris

Institut national des jeunes sourds – Bordeaux

Institut national des jeunes sourds – Chambéry

Institut national des jeunes sourds – Metz

Institut national des jeunes sourds – Paris

Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)

Institut national de la propriété industrielle

Institut national de la recherche agronomique (I.N.R.A)

Institut national de la recherche pédagogique (I.N.R.P)

Institut national de la santé et de la recherche médicale (I.N.S.E.R.M)

Institut national d’histoire de l’art (I.N.H.A.)

Institut national de recherches archéologiques préventives

Institut national des sciences de l’univers

Institut national des sports et de l’education physique

Institut national supérieur de formation et de recherche pour l’éducation des jeunes handicapés et les enseignements inadaptés

Instituts nationaux polytechniques

Instituts nationaux des sciences appliquées

Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)

Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)

Institut de recherche pour le développement

Instituts régionaux d’administration

Institut des sciences et des Industries du vivant et de l’environnement (Agro Paris Tech)

Institut supérieur de mécanique de Paris

Instituts Universitaires de Formation des Maîtres

Musée de l’armée

Musée Gustave-Moreau

Musée national de la marine

Musée national J.-J.-Henner

Musée du Louvre

Musée du Quai Branly

Muséum national d’histoire naturelle

Musée Auguste-Rodin

Observatoire de Paris

Office français de protection des réfugiés et apatrides

Office national des anciens combattants et des victimes de guerre (ONAC)

Office national de la chasse et de la faune sauvage

Office National de l’eau et des milieux aquatiques

Office national d’information sur les enseignements et les professions (ONISEP)

Office universitaire et culturel français pour l’Algérie

Ordre national de la Légion d’honneur

Palais de la découverte

Parcs nationaux

Universités

4)   Citas valsts sabiedriskās iestādes

Union des groupements d’achats publics (UGAP)

Agence nationale pour l’emploi (A.N.P.E)

Caisse nationale des allocations familiales (CNAF)

Caisse nationale d’assurance maladie des travailleurs salariés (CNAMS)

Caisse nationale d’assurance-vieillesse des travailleurs salariés (CNAVTS)

Itālija

1)   Iestādes, kas veic iepirkumus

Presidenza del Consiglio dei Ministri

Ministero degli Affari Esteri

Ministero dell’Interno

Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace)

Ministero della Difesa

Ministero dell’Economia e delle Finanze

Ministero dello Sviluppo Economico

Ministero delle Politiche Agricole, Alimentari e Forestali

Ministero dell’Ambiente - Tutela del Territorio e del Mare

Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

Ministero del Lavoro, della Salute e delle Politiche Sociali

Ministero dell’Istruzione, Università e Ricerca

Ministero per i Beni e le Attività culturali, comprensivo delle sue articolazioni periferiche

2)   Citas valsts sabiedriskās iestādes

CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)

Kipra

Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο

Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης

Υπουργικό Συμβούλιο

Βουλή των Αντιπροσώπων

Δικαστική Υπηρεσία

Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας

Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας

Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως

Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού

Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου

Γραφείο Προγραμματισμού

Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας

Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα

Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων

Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών

Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών

Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων

Υπουργείο Άμυνας

Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος

Τμήμα Γεωργίας

Κτηνιατρικές Υπηρεσίες

Τμήμα Δασών

Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων

Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης

Μετεωρολογική Υπηρεσία

Τμήμα Αναδασμού

Υπηρεσία Μεταλλείων

Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών

Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών

Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως

Αστυνομία

Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου

Τμήμα Φυλακών

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη

Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων

Τμήμα Εργασίας

Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων

Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας

Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου

Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου

Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο

Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας

Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων

Υπουργείο Εσωτερικών

Επαρχιακές Διοικήσεις

Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως

Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως

Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας

Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών

Πολιτική Άμυνα

Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων

Υπηρεσία Ασύλου

Υπουργείο Εξωτερικών

Υπουργείο Οικονομικών

Τελωνεία

Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων

Στατιστική Υπηρεσία

Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών

Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού

Κυβερνητικό Τυπογραφείο

Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής

Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού

Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων

Τμήμα Δημοσίων Έργων

Τμήμα Αρχαιοτήτων

Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας

Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας

Τμήμα Οδικών Μεταφορών

Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών

Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών

Υπουργείο Υγείας

Φαρμακευτικές Υπηρεσίες

Γενικό Χημείο

Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας

Οδοντιατρικές Υπηρεσίες

Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας

Latvija

a)   Ministrijas, īpašo uzdevumu ministriju sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Ārlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Bērnu un ģimenes lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Kultūras ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

Satversmes aizsardzības birojs

b)   Citas valsts iestādes

Augstākā tiesa

Centrālā vēlēšanu komisija

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Latvijas Banka

Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes

Saeimas kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

Satversmes tiesa

Valsts kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

Valsts kontrole

Valsts prezidenta kanceleja

Tiesībsarga birojs

Nacionālā radio un televīzijas padome

Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā

Lietuva

Prezidentūros kanceliarija

Seimo kanceliarija

Iestādes, kas ir Seimas [parlaments] padotībā:

Lietuvos mokslo taryba;

Seimo kontrolierių įstaiga;

Valstybės kontrolė;

Specialiųjų tyrimų tarnyba;

Valstybės saugumo departamentas;

Konkurencijos taryba;

Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras;

Vertybinių popierių komisija;

Ryšių reguliavimo tarnyba;

Nacionalinė sveikatos taryba;

Etninės kultūros globos taryba;

Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba;

Valstybinė kultūros paveldo komisija;

Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga;

Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija;

Valstybinė lietuvių kalbos komisija;

Vyriausioji rinkimų komisija;

Vyriausioji tarnybinės etikos komisija;

Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba

Vyriausybės kanceliarija

Iestādes, kas ir Vyriausybės [valdības] padotībā:

Ginklų fondas;

Informacinės visuomenės plėtros komitetas;

Kūno kultūros ir sporto departamentas;

Lietuvos archyvų departamentas;

Mokestinių ginčų komisija;

Statistikos departamentas;

Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas;

Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba;

Viešųjų pirkimų tarnyba;

Narkotikų kontrolės departamentas;

Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija;

Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija;

Valstybinė lošimų priežiūros komisija;

Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba;

Vyriausioji administracinių ginčų komisija;

Draudimo priežiūros komisija;

Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas;

Lietuvių grįžimo į Tėvynę informacijos centras

Konstitucinis Teismas

Lietuvos bankas

Aplinkos ministerija

Iestādes, kas ir Aplinkos ministerija [Vides ministrija] padotībā:

Generalinė miškų urėdija;

Lietuvos geologijos tarnyba;

Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba;

Lietuvos standartizacijos departamentas;

Nacionalinis akreditacijos biuras;

Valstybinė metrologijos tarnyba;

Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba;

Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija

Finansų ministerija

Iestādes, kas ir Finansų ministerija [Finanšu ministrija] padotībā:

Muitinės departamentas;

Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba;

Valstybinė mokesčių inspekcija;

Finansų ministerijos mokymo centras

Krašto apsaugos ministerija

Iestādes, kas ir Krašto apsaugos ministerijos [Valsts aizsardzības ministrija] padotībā:

Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas;

Centralizuota finansų ir turto tarnyba;

Karo prievolės administravimo tarnyba;

Krašto apsaugos archyvas;

Krizių valdymo centras;

Mobilizacijos departamentas;

Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba;

Infrastruktūros plėtros departamentas;

Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras

Lietuvos kariuomenė

Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos

Kultūros ministerija

Iestādes, kas ir Kultūros ministerijos [Kultūras ministrija] padotībā:

Kultūros paveldo departamentas;

Valstybinė kalbos inspekcija

Socialinės apsaugos ir darbo ministerija

Iestādes, kas ir Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos [Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija] padotībā:

Garantinio fondo administracija;

Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba;

Lietuvos darbo birža;

Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba;

Trišalės tarybos sekretoriatas;

Socialinių paslaugų priežiūros departamentas;

Darbo inspekcija;

Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba;

Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba;

Ginčų komisija;

Techninės pagalbos neįgaliesiems centras;

Neįgaliųjų reikalų departamentas

Susisiekimo ministerija

Iestādes, kas ir Susisiekimo ministerijos [Transporta un sakaru ministrija] padotībā:

Lietuvos automobilių kelių direkcija;

Valstybinė geležinkelio inspekcija;

Valstybinė kelių transporto inspekcija;

Pasienio kontrolės punktų direkcija

Sveikatos apsaugos ministerija

Iestādes, kas ir Sveikatos apsaugos ministerijos [Veselības ministrija] padotībā:

Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba;

Valstybinė ligonių kasa;

Valstybinė medicininio audito inspekcija;

Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba;

Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba;

Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba;

Farmacijos departamentas;

Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras;

Lietuvos bioetikos komitetas;

Radiacinės saugos centras

Švietimo ir mokslo ministerija

Iestādes, kas ir Švietimo ir mokslo ministerijos [Izglītības un zinātnes ministrija] padotībā:

Nacionalinis egzaminų centras;

Studijų kokybės vertinimo centras

Teisingumo ministerija

Iestādes, kas ir Teisingumo ministerijos [Tieslietu ministrija] padotībā:

Kalėjimų departamentas;

Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba;

Europos teisės departamentas

Ūkio ministerija

Prie Ūkio ministerijos įsteigtos įstaigos [Ekonomikas ministrija]::

Įmonių bankroto valdymo departamentas;

Valstybinė energetikos inspekcija;

Valstybinė ne maisto produktų inspekcija;

Valstybinis turizmo departamentas

Užsienio reikalų ministerija

Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų

Vidaus reikalų ministerija

Iestādes, kas ir Vidaus reikalų ministerijos [Iekšlietu ministrija] padotībā:

Asmens dokumentų išrašymo centras;

Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba;

Gyventojų registro tarnyba;

Policijos departamentas;

Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas;

Turto valdymo ir ūkio departamentas;

Vadovybės apsaugos departamentas;

Valstybės sienos apsaugos tarnyba;

Valstybės tarnybos departamentas;

Informatikos ir ryšių departamentas;

Migracijos departamentas;

Sveikatos priežiūros tarnyba;

Bendrasis pagalbos centras

Žemės ūkio ministerija

Iestādes, kas ir Žemės ūkio ministerijos [Lauksaimniecības ministrija] padotībā:

Nacionalinė mokėjimo agentūra;

Nacionalinė žemės tarnyba;

Valstybinė augalų apsaugos tarnyba;

Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba;

Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba;

Žuvininkystės departamentas

Teismai [tiesas]:

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas;

Lietuvos apeliacinis teismas;

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas;

apygardų teismai;

apygardų administraciniai teismai;

apylinkių teismai;

Nacionalinė teismų administracija

Generalinė prokuratūra

Citas centrālās valsts pārvaldes iestādes (institucijos [iestādes], įstaigos [organizācijas], tarnybos [aģentūras]):

Aplinkos apsaugos agentūra;

Valstybinė aplinkos apsaugos inspekcija;

Aplinkos projektų valdymo agentūra;

Miško genetinių išteklių, sėklų ir sodmenų tarnyba;

Miško sanitarinės apsaugos tarnyba;

Valstybinė miškotvarkos tarnyba;

Nacionalinis visuomenės sveikatos tyrimų centras;

Lietuvos AIDS centras;

Nacionalinis organų transplantacijos biuras;

Valstybinis patologijos centras;

Valstybinis psichikos sveikatos centras;

Lietuvos sveikatos informacijos centras;

Slaugos darbuotojų tobulinimosi ir specializacijos centras;

Valstybinis aplinkos sveikatos centras;

Respublikinis mitybos centras;

Užkrečiamųjų ligų profilaktikos ir kontrolės centras;

Trakų visuomenės sveikatos priežiūros ir specialistų tobulinimosi centras;

Visuomenės sveikatos ugdymo centras;

Muitinės kriminalinė tarnyba;

Muitinės informacinių sistemų centras;

Muitinės laboratorija;

Muitinės mokymo centras;

Valstybinis patentų biuras;

Lietuvos teismo ekspertizės centras;

Centrinė hipotekos įstaiga;

Lietuvos metrologijos inspekcija;

Civilinės aviacijos administracija;

Lietuvos saugios laivybos administracija;

Transporto investicijų direkcija;

Valstybinė vidaus vandenų laivybos inspekcija;

Pabėgėlių priėmimo centras

Luksemburga

Ministère d'État

Ministère des affaires étrangères et de l’immigration

Ministère de l’agriculture, de la viticulture et du développement rural

Ministère des classes moyennes, du tourisme et du logement

Ministère de la culture, de l’enseignement supérieur et de la recherche

Ministère de l'économie et du commerce extérieur

Ministère de l'éducation nationale et de la formation professionnelle

Ministère de l'égalité des chances

Ministère de l’environnement

Ministère de la famille et de l’intégration

Ministère des finances

Ministère de la fonction publique et de la réforme administrative

Ministère de l’Intérieur et de l’aménagement du territoire

Ministère de la justice

Ministère de la santé

Ministère de la sécurité sociale

Ministère des transports

Ministère du travail et de l’emploi

Ministère des travaux publics

Ungārija

Egészségügyi Minisztérium

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Honvédelmi Minisztérium

Igazságügyi és Rendészeti Minisztérium

Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium

Külügyminisztérium

Miniszterelnöki Hivatal

Oktatási és Kulturális Minisztérium

Önkormányzati és Területfejlesztési Minisztérium

Pénzügyminisztérium

Szociális és Munkaügyi Minisztérium

Központi Szolgáltatási Főigazgatóság

Malta

Uffiċċju tal-Prim Ministru (Premjerministra birojs)

Ministeru għall-Familja u Solidarjetà Soċjali (Ģimenes un sociālās solidaritātes lietu ministrija)

Ministeru tal-Edukazzjoni Zgħazagħ u Impjiegi (Izglītības, jaunatnes un nodarbinātības ministrija)

Ministeru tal-Finanzi (Finanšu ministrija)

Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Resursu un infrastruktūras ministrija)

Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Tūrisma un kultūras ministrija)

Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Tieslietu un iekšlietu ministrija)

Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Lauku lietu un vides ministrija)

Ministeru għal Għawdex (Gozo ministrija)

Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunità (Veselības aprūpes, vecāku cilvēku un sociālās aprūpes ministrija)

Ministeru tal-Affarijiet Barranin (Ārlietu ministrija)

Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta' Informazzjoni (Ieguldījumu, rūpniecības un informācijas ministrija)

Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Konkurences un sakaru ministrija)

Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Pilsētu attīstības un ceļu ministrija)

Nīderlande

Ministerie van Algemene Zaken

Bestuursdepartement

Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid

Rijksvoorlichtingsdienst

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

Bestuursdepartement

Centrale Archiefselectiedienst (CAS)

Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD)

Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR)

Agentschap Korps Landelijke Politiediensten

Ministerie van Buitenlandse Zaken

Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC)

Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ)

Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS)

Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES)

Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI)

Centrale diensten ressorterend onder de secretaris-generaal en de plaatsvervangend secretaris- generaal (S/PlvS) (atbalsta dienesti, kas pakļauti ģenerālsekretāram un ģenerālsekretāra vietniekam)

Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk)

Ministerie van Defensie – (Aizsardzības ministrija)

Bestuursdepartement

Commando Diensten Centra (CDC)

Defensie Telematica Organisatie (DTO)

Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst

De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst

Defensie Materieel Organisatie (DMO)

Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie

Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO)

Ministerie van Economische Zaken

Bestuursdepartement

Centraal Planbureau (CPB)

SenterNovem

Staatstoezicht op de Mijnen (SodM)

Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa)

Economische Voorlichtingsdienst (EVD)

Agentschap Telecom

Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo)

Regiebureau Inkoop Rijksoverheid

Octrooicentrum Nederland

Consumentenautoriteit

Ministerie van Financiën

Bestuursdepartement

Belastingdienst Automatiseringscentrum

Belastingdienst

de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen (dažādas Nodokļu un muitas pārvaldes nodaļas visā Nīderlandē)

Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (isk. Economische Controle dienst (ECD))

Belastingdienst Opleidingen

Dienst der Domeinen

Ministerie van Justitie

Bestuursdepartement

Dienst Justitiële Inrichtingen

Raad voor de Kinderbescherming

Centraal Justitie Incasso Bureau

Openbaar Ministerie

Immigratie en Naturalisatiedienst

Nederlands Forensisch Instituut

Dienst Terugkeer & Vertrek

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Bestuursdepartement

Dienst Regelingen (DR)

Agentschap Plantenziektekundige Dienst (PD)

Algemene Inspectiedienst (AID)

Dienst Landelijk Gebied (DLG)

Voedsel en Waren Autoriteit (VWA)

Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen

Bestuursdepartement

Inspectie van het Onderwijs

Erfgoedinspectie

Centrale Financiën Instellingen

Nationaal Archief

Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid

Onderwijsraad

Raad voor Cultuur

Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

Bestuursdepartement

Inspectie Werk en Inkomen

Agentschap SZW

Ministerie van Verkeer en Waterstaat

Bestuursdepartement

Directoraat-generaal Transport en Luchtvaart

Directoraat-generaal Personenvervoer

Directoraat-generaal Water

Centrale diensten (centrālie dienesti)

Centrale diensten van de Organisatie Verkeer en Watersaat

Koninklijk Nederlands Meteorologisch Instituut KNMI

Rijkswaterstaat, Bestuur

de afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)

de afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta specializētais dienests)

Adviesdienst Geo-Informatie en ICT

Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV)

Bouwdienst

Corporate Dienst

Data ICT Dienst

Dienst Verkeer en Scheepvaart

Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW)

Rijksinstituut voor Kunst en Zee (RIKZ)

Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA)

Waterdienst

Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie

Port state Control

Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO)

Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht

Toezichthouder Beheer Eenheid Water

Toezichthouder Beheer Eenheid Land

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer

Bestuursdepartement

Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie

Directoraat-generaal Ruimte

Directoraat-general Milieubeheer

Rijksgebouwendienst

VROM Inspectie

Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

Bestuursdepartement

Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken

Inspectie Gezondheidszorg

Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming

Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

Sociaal en Cultureel Planbureau

Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen

Tweede Kamer der Staten-Generaal

Eerste Kamer der Staten-Generaal

Raad van State

Algemene Rekenkamer

Nationale Ombudsman

Kanselarij der Nederlandse Orden

Kabinet der Koningin

Raad voor de rechtspraak en de Rechtbanken

Austrija

Bundeskanzleramt

Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten

Bundesministerium für Finanzen

Bundesministerium für Gesundheit

Bundesministerium für Inneres

Bundesministerium für Justiz

Bundesministerium für Landesverteidigung und Sport

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Bundesministerium für Arbeit, Soziales und Konsumentenschutz

Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur

Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie

Bundesministerium für Wirtschaft, Familie und Jugend

Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung

Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft mbH

Bundesbeschaffung GmbH

Bundesrechenzentrum GmbH

Polija

Kancelaria Prezydenta RP

Kancelaria Sejmu RP

Kancelaria Senatu RP

Kancelaria Prezesa Rady Ministrów

Sąd Najwyższy

Naczelny Sąd Administracyjny

Wojewódzkie sądy administracyjne

Sądy powszechne – rejonowe, okręgowe i apelacyjne

Trybunał Konstytucyjny

Najwyższa Izba Kontroli

Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich

Biuro Rzecznika Praw Dziecka

Biuro Ochrony Rządu

Biuro Bezpieczeństwa Narodowego

Centralne Biuro Antykorupcyjne

Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej

Ministerstwo Finansów

Ministerstwo Gospodarki

Ministerstwo Rozwoju Regionalnego

Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego

Ministerstwo Edukacji Narodowej

Ministerstwo Obrony Narodowej

Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi

Ministerstwo Skarbu Państwa

Ministerstwo Sprawiedliwości

Ministerstwo Infrastruktury

Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego