“PIELIKUMS

PAR SAVSTARPĒJU ADMINISTRATĪVU PALĪDZĪBU MUITAS JOMĀ

1. pants

Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)	“muitas tiesību akti” ir visi normatīvi akti, ko Eiropas Kopiena un Meksika pieņēmusi attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu, kā arī uz visiem muitas režīmiem un procedūrām, ko tām piemēro, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumiem;

b)	“lūguma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta muitas iestāde, kas iesniedz palīdzības lūgumu, pamatojoties uz šo pielikumu, un kuru viena no Pusēm īpaši izvēlējusi veikt šo pienākumu;

c)	“lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetenta muitas iestāde, kas iesniedz palīdzības lūgumu, pamatojoties uz šo pielikumu, un kuru viena no Pusēm īpaši izvēlējusi veikt šo pienākumu;

d)	attiecībā uz Eiropas Kopienu “muitas iestāde” ir kompetenti Eiropas Kopienu Komisijas dienesti un Eiropas Kopienas dalībvalstu muitas iestādes, un attiecībā uz Meksiku – Secretaria de Hacienda y Crédito Público vai tās tiesību un saistību pārņēmējs;

e)	“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz kādu identificētu vai identificējamu indivīdu;

f)	“darbība, pārkāpjot muitas tiesību aktus” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums;

g)	“informācija” ir visi dati, dokumenti, ziņojumi, to apliecinātas vai apstiprinātas kopijas vai arī citi paziņojumi, tostarp informācija, kas apstrādāta un/vai analizēta, lai gūtu norādes par darbību pārkāpjot muitas tiesību aktus.

2. pants

Darbības joma

1.   Šis pielikums paredzēts tikai, lai nodrošinātu Pušu savstarpēju administratīvu palīdzību, šis pielikums nedod tiesības nevienai privātai personai gūt, slēpt vai nepieļaut pierādījumus vai kavēt kāda lūguma izpildi.

2.   Puses palīdz viena otrai jomās, kas ir to kompetencē, tā, kā izklāstīts šajā pielikumā, un saskaņā ar tajā izklāstītiem nosacījumiem, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, pārkāpjot muitas tiesību aktus.

3.   Šajā pielikumā paredzēto palīdzību muitas lietās piemēro jebkurai Pušu administratīvai iestādei, kas ir kompetenta piemērot šo pielikumu. Tā neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpēju palīdzību krimināllietās. Tā arī neattiecas uz informāciju, kas gūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestādes lūguma, izņemot, ja minētā iestāde atļauj paziņot šādu informāciju.

4.   Šis pielikums neattiecas uz palīdzību, lai atgūtu nodokļus, nodevas vai sodanaudas.

3. pants

Palīdzība pēc lūguma

1.   Saņēmusi lūguma iesniedzējas iestādes lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par pamanītām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt darbības, pārkāpjot muitas tiesību aktus.

2.   Saņēmusi lūguma iesniedzējas iestādes lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde to informē

a)	par to, vai preces, kas eksportētas no vienas Puses teritorijas, ir pareizi importētas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot, kādas muitas procedūras ir piemērotas precēm;

b)	par to, vai preces, kas importētas vienas Puses teritorijā, ir pareizi eksportētas no otras Puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot, kādas muitas procedūras ir piemērotas precēm.

3.   Saņēmusi lūguma iesniedzējas iestādes lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem normatīviem aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību

a)	fiziskām un juridiskām personām, ko ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, pārkāpjot muitas tiesību aktus;

b)	vietām, kur ir savākti preču krājumi vai kur tos var savākt, vai kur ar preču krājumiem ir veiktas vai ar tiem var veikt darbības tā, lai ir iemesls uzskatīt, ka šīs preces paredz izmantot darbībās, pārkāpjot muitas tiesību aktus;

c)	precēm, ko pārvadā vai glabā tā, ka ir iemesls uzskatīt, ka tās paredzēts izmantot darbībās, pārkāpjot muitas tiesību aktus;

d)	transportlīdzekļiem, ko izmanto vai var izmantot tā, ka ir iemesls uzskatīt, ka paredzēts tos izmantot darbībās, pārkāpjot muitas tiesību aktus.

4. pants

Nelūgta palīdzība

Puses pēc pašu ierosmes un saskaņā ar saviem normatīviem aktiem viena otrai palīdz, ja uzskata, ka tā ir vajadzīga pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši, sniedzot informāciju par

a)	darbībām, kas ir vai varētu būt darbības, pārkāpjot muitas tiesību aktus, un kas varētu interesēt otru Pusi;

b)	jauniem līdzekļiem un metodēm, ko izmanto darbībās, pārkāpjot muitas tiesību aktus;

c)	precēm, par ko ir zināms, ka tās ir saistītas ar darbībām, pārkāpjot muitas tiesību aktus;

d)	fiziskām un juridiskām personām, ko ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņas veic vai ir veikušas darbības, pārkāpjot muitas tiesību aktus;

e)	transportlīdzekļiem, ko ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tos izmanto vai var izmantot darbībām, pārkāpjot muitas tiesību aktus.

5. pants

Sniegšana un paziņošana

Saņēmusi pieteikuma iesniedzējas iestādes lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde saskaņā ar attiecīgiem normatīviem aktiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai

a)	sniegtu dokumentus vai

b)	darītu zināmus visus lēmumus,

kā autors ir lūguma iesniedzēja iestāde un uz ko attiecas šis pielikums.

Lūgumus saņemt dokumentus vai darīt zināmus lēmumus iesniedz rakstiski lūguma saņēmējas iestādes valsts valodā vai valodā, kas iestādei ir pieņemama.

6. pants

Palīdzības lūgumu forma un saturs

1.   Lūgumus saskaņā ar šo pielikumu iesniedz rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību lūgumam. Ja ir vajadzīga steidzama palīdzība, var pieņemt mutiskus palīdzības lūgumus, bet tie ir jāapliecina rakstiski, cik drīz vien iespējams.

2.   Lūgumos, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, ir šāda informācija:

a)	lūguma iesniedzēja iestāde;

b)	lūgtais pasākums;

c)	lūguma mērķis un iemesls;

d)	attiecīgie normatīvie akti un citi juridiski elementi;

e)	iespējami precīzas un pilnīgas norādes par fiziskām un juridiskām personām, uz ko attiecas izmeklēšana;

f)	kopsavilkums, kas aptver būtiskos faktus un jau veiktās izmeklēšanas datus.

3.   Lūgumus iesniedz lūguma saņēmējas iestādes valsts valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno lūgumam, kuru iesniedz saskaņā ar 1. punktu.

4.   Ja lūgums neatbilst iepriekš izklāstītajām formālajām prasībām, to var lūgt labot vai papildināt; līdztekus var dot rīkojumu veikt drošības pasākumus.

7. pants

Lūgumu izpilde

1.   Lai izpildītu palīdzības lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde saskaņā ar savām pilnvarām un pieejamiem resursiem darbojas tā, it kā tā darbotos pēc savas ierosmes vai pēc citu attiecīgās Puses iestāžu lūguma, piegādājot informāciju, kas jau ir tās rīcībā; veicot attiecīgu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un dokumentu izskatīšanu; vai nodrošinot šo pasākumu veikšanu. Šis noteikums arī attiecas uz visām pārējām iestādēm, kam lūguma saņēmēja iestāde ir adresējusi lūgumu, ja tā nevar darboties pati.

2.   Palīdzības lūgumus izpilda saskaņā ar lūguma saņēmējas Puses normatīviem aktiem.

3.   Attiecīgi pilnvaroti kādas Puses ierēdņi, vienojoties ar otru Pusi un ievērojot lūguma saņēmējas valsts tiesību aktus, kā arī iestādes paredzētos nosacījumus, un ierodas, lai no lūguma saņēmējas iestādes vai jebkādas citas 1. punktā paredzētās iestādes birojiem saņemtu attiecīgus grāmatvedības dokumentus, reģistrācijas žurnālus un citus dokumentus vai informācijas nesējus, ko glabā minētajos birojos, nokopēt tos vai izrakstīt informāciju vai datus, kuri attiecas uz darbībām, pārkāpjot muitas tiesību aktus, un kuri lūguma iesniedzējai iestādei vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

4.   Ievērojot lūguma saņēmējas valsts tiesību aktus un iestādes paredzētos nosacījumus, Puses attiecīgi pilnvaroti ierēdņi ar otras Puses piekrišanu un saskaņā ar tās paredzētajiem nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, ko veic otras Puses teritorijā.

5.   Izpilda jebkuras Puses muitas iestādes lūgumu ievērot konkrētu procedūru, ievērojot lūguma saņēmējas valsts normatīvos un administratīvos aktus.

8. pants

Forma, kā dara zināmu informāciju

1.   Lūguma saņēmēja iestāde rakstiski paziņo lūguma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus un jebkuru informāciju, kas lūgta, ievērojot 9. pantu, kopā ar attiecīgiem dokumentiem, apliecinātām kopijām vai citiem materiāliem, un, ja vajadzīgs, var pievienot jebkuru informāciju, kas būtu noderīga šo rezultātu interpretēšanai vai izmantošanai.

2.   Minētā informācija var būt datorizētā formā.

3.   Lietu, dokumentu un citu materiālu oriģinālus vai to apstiprinātas vai apliecinātas kopijas nosūta tikai tad, ja sūtīt kopijas būtu par maz.

4.   Nosūtīto lietu, dokumentu un citu materiālu oriģinālus atdod atpakaļ, cik drīz vien iespējams; Pušu vai saistīto trešo personu tiesības paliek neskartas.

9. pants

Izņēmumi pienākumam sniegt palīdzību

1.   Palīdzību var noraidīt vai saistīt ar dažādu noteikumu vai prasību izpildi, ja kāda Puse uzskata, ka palīdzība atbilstīgi šim pielikumam

a)	varētu ierobežot tās Puses suverenitāti, kurai ir lūgta palīdzība saskaņā ar šo pielikumu; vai

b)	varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos; vai

c)	izpaustu kādu rūpniecisku noslēpumu, komercnoslēpumu vai profesionālu noslēpumu.

2.   Lūguma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu, ja tā traucētu notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesas prāvai. Tādā gadījumā lūguma saņēmēja iestāde apspriežas ar lūguma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kādus var prasīt lūguma saņēmēja iestāde.

3.   Ja lūguma iesniedzēja iestāde lūdz tādu palīdzību, kādu tā pati nespētu sniegt, ja tai lūgtu šādu palīdzību, tad tā lūgumā vērš uz to uzmanību. Tad lūguma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu lūgumu.

4.   Ja kādu lūgumu nevar izpildīt, lūguma iesniedzēju iestādi tūlīt par to informē, norādot iemeslus un apstākļus, ko lūguma saņēmēja iestāde uzskata par tādiem, kas varētu būt svarīgi, lai panāktu lūguma izpildi.

5.   Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, lūguma saņēmējas iestādes lēmumu un tā iemeslus tūlīt dara zināmus lūguma iesniedzējai iestādei.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1.   Visa informācija, ko sniedz saskaņā ar šo pielikumu, ir konfidenciāla vai ierobežota atkarībā no katrā Pusē spēkā esošajiem noteikumiem, vienalga kādā formā tā paziņota. Uz to attiecas pienākums ievērot oficiālu slepenību, un uz to attiecina tādu aizsardzību, kādu uz līdzīgu informāciju attiecina saskaņā ar attiecīgiem saņēmējas Puses tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, ko ievēro Kopienas iestāde.

2.   Ar personas datiem var apmainīties tikai tad, ja saņēmēja Puse apņemas tos aizsargāt vismaz tikpat, cik attiecīgā situācijā to darītu piegādātāja Puse. Lai šo panāktu, Puses viena otrai paziņo informāciju par to attiecīgajiem noteikumiem, tostarp, ja vajadzīgs, par tiesību aktiem, kas ir spēkā Kopienas dalībvalstīs, tostarp visām pārmaiņām, ko tajos izdara, kad šis pielikums stājas spēkā.

3.   Saskaņā ar šo pielikumu gūtās informācijas izmantošana tiesas vai administratīvos procesos, kas sākti attiecībā uz darbībām, pārkāpjot muitas tiesību aktus, atzīst par izmantošanu šā pielikuma mērķiem. Tāpēc Puses pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesas procesos un maksājumos, par ko iesniegtas prasības tiesās, var iegūto informāciju un izskatītos dokumentus izmantot kā pierādījumus saskaņā ar šo pielikumu. Par izmantošanu ziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

4.   Gūto informāciju izmanto tikai šā pielikuma mērķiem. Ja viena Puse vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tā informācijas sniedzējai iestādei iepriekš lūdz rakstisku piekrišanu. Tad uz izmantošanu attiecas jebkuri šīs iestādes noteiktie ierobežojumi.

11. pants

Eksperti un liecinieki

Jautājumos, uz ko attiecas šis pielikums, un saskaņā ar piešķirtajām pilnvarām lūguma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot būt par ekspertu vai liecinieku otras Puses teritorijā sāktā tiesas vai administratīvā procesā, kā arī pilnvarot iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt vajadzīgas attiecīgā tiesas vai administratīvā procesā. Attiecīgā pavēstē konkrēti jānorāda, kurā tiesā vai administratīvā iestādēs procesā amatpersonai būs jāpiedalās, par kādiem jautājumiem jāatbild un kāda amata vai kvalifikācijas dēļ viņai uzdos jautājumus.

12. pants

Palīdzības izdevumi

1.   Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas rodas saistībā ar šo pielikumu, attiecīgi izņemot tādus izdevumus, ko atlīdzina ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkotājiem un tulkiem, kas nav nodarbināti valsts civildienestā.

2.   Ja izdevumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu lūgumu, ir vai būs ievērojami un ārkārtēji, Puses apspriežas, lai paredzētu noteikumus, ar ko saskaņā izpilda lūgumu, kā arī to, kā izmaksas sedz.

13. pants

Īstenošana

1.   Neskarot 14. panta 3. punktu, Puses vienojas, ka visus jautājumus, kas rodas saistībā ar šī pielikuma īstenošanu, var uzticēt, no vienas puses, attiecīgai Meksikas muitas iestādei un, no otras puses, attiecīgiem Eiropas Kopienu Komisijas dienestiem un Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestādēm. Tās pieņem lēmumus par visiem šā nolīguma piemērošanai vajadzīgiem praktiskiem pasākumiem un metodēm, ņemot vērā spēkā esošos likumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā. Tās var kompetentām iestādēm ieteikt grozījumus, ko, tās uzskata par tādiem, kas būtu jāizdara šajā pielikumā.

2.   Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, ko pieņem saskaņā ar šo pielikumu. Jo īpaši, pirms šis pielikums stājas spēkā Puses viena otrai dara zināmu kompetento muitas iestādi, kas norīkota, lai īstenotu šo pielikumu. Dara zināmas visas arī pēc tam veiktas pārmaiņas.

14. pants

Citi nolīgumi

1.   Ņemot vērā attiecīgās Eiropas Kopienas un dalībvalstu kompetences, šis pielikums

a)	neskar Pušu saistības, ko uzliek jebkāds cits starptautisks nolīgums vai konvencija;

b)	ir uzskatāms kā papildinājums savstarpējas palīdzības nolīgumiem, kas noslēgti vai ko konkrētas dalībvalstis var noslēgt ar Meksiku; un

c)	neskar Kopienas noteikumus, kas reglamentē to, kā Eiropas Kopienu Komisijas kompetenti dienesti un dalībvalstu muitas iestādes savstarpēji dara zināmu informāciju, kas iegūta atbilstīgi šim pielikumam un kurā Kopiena varētu būt ieinteresēta.

2.   Neskarot 1. punktu, šis pielikums ir prioritārs salīdzinājumā ar divpusējiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem, kas ir noslēgti vai ko konkrētas Eiropas Savienības dalībvalstis var noslēgt ar Meksiku, ja divpusējie sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumi nav saderīgi ar šo pielikumu.

3.   Attiecībā uz jautājumiem par šā nolīguma piemērojamību Puses apspriežas īpašajā Muitas sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2000 17. pantu.”