6.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/32

(1)

2006. gada 4. aprīlī Komisija saņēma sūdzību no Ukrainas/Austrijas ieguldītāju konsorcija (turpmāk – “Konsorcijs”) (2), ka HYPO Bank Burgenland AG (še turpmāk – “BB”) privatizācijas procesā Austrija pārkāpusi noteikumus par valsts atbalstu. Konkrēti, konkursa procedūras, kas esot bijusi netaisnīga, nepārredzama un diskriminējoša pret sūdzības iesniedzēju, rezultātā BB pārdota nevis vairāksolītājam (sūdzības iesniedzējam), bet Austrijas apdrošināšanas sabiedrībai Grazer Wechselseitige Versicherung AG kopā ar GW Beteiligungserwerbs- und -verwaltungs-G.m.b.H. (turpmāk – “GRAWE”).

(2)

Pirmais informācijas pieprasījums tika nosūtīts Austrijai 2006. gada 12. aprīlī. 2006. gada 25. aprīlī Austrija pieprasīja termiņa pagarinājumu, kas daļēji tika atvēlēts ar 2006. gada 28. aprīļa vēstuli. Austrija atbildēja ar 2006. gada 15. maiju un 1. jūniju datētās vēstulēs. 2006. gada 27. jūnijā tika sarīkota tikšanās ar Austrijas iestādēm. Otrs informācijas pieprasījums tika nosūtīts 2006. gada 17. jūlijā, un pilnīga atbilde tika saņemta 2006. gada 18. septembrī.

(3)

Pa to laiku Komisija saņēma papildu ziņas no Konsorcija – 2006. gada 21. aprīļa un 2. jūnija e-pastā un vēstulēs.

(4)

Ar 2006. gada 21. decembri datētā vēstulē Komisija informēja Austriju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(5)

Komisijas lēmums sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru (turpmāk saukts arī “lēmums sākt procedūru”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(6)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Kāda no personām Ungārijā iesniedza informāciju lēmumā noteiktajā termiņā un arī pēc termiņa, nepaziņojot iemeslus. Termiņā saņemtās piezīmes tika izsūtītas 2007. gada 22., 26. un 27. februārī un 9. martā. Sīkākas ziņas no ieinteresētās personas tika saņemtas pēc termiņa beigām 2007. gada 19. un 28. martā.

(7)

Piezīmes iesniedza arī sekmīgais solītājs – potenciālais atbalsta saņēmējs GRAWE. Šīs piezīmes tika izsūtītas 2007. gada 9. martā kopā ar lūgumu pagarināt termiņu, kas tika apmierināts. Papildu piezīmes GRAWE iesniedza 2007. gada 19. aprīļa vēstulē; pilnīga lieta ar pielikumiem tika saņemta Komisijā 2007. gada 26. aprīlī. Pēc tikšanās ar Komisiju 2008. gada 8. janvārī, 2008. gada 5. februārīGRAWE vēl iesniedza piezīmes.

(8)

Pēc oficiālās izmeklēšanas sākuma 2007. gada 1. martā un pēc termiņa pagarinājuma piešķiršanas Austrija iesniedza savas piezīmes.

(9)

Visas sākotnējā termiņā (no Ungārijas) vai termiņa pagarinājumā (no GRAWE) saņemtās piezīmes tika nodotas Austrijai, dodot tai iespēju atbildēt. Tās piezīmes tika saņemtas ar 2007. gada 5. jūniju datētā vēstulē. Vēlāk, 2008. gada 8. februārī, Komisija visu pārējo informāciju, kas pēc termiņa bija saņemta no GRAWE vai trešās personas Ungārijā, nosūtīja Austrijai piezīmju izteikšanai.

(10)

Tika sarīkotas vairākas tikšanās ar Austriju, GRAWE un Ukrainas iestādēm. Pēdējā tikšanās ar Austriju notika 2008. gada 1. aprīlī. Vēl piezīmes no Austrijas tika saņemtas pa e-pastu 2007. gada 14. decembrī un 2008. gada 23. janvārī, 25. februārī, 5. martā un 9. aprīlī.

(11)

2007. gada 22. martā sūdzības iesniedzējs, kas nebija izteicis piezīmes par lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, iesniedza Komisijai atjauninājumu par stāvokli vienā no savām tiesas prāvām Austrijā (Vīnes Augstākās reģionālās tiesas (Oberlandesgericht) 2007. gada 5. februāra lēmums un sekojusī pārsūdzība Austrijas Augstākajā tiesā (Oberster Gerichtshof)). Sūdzības iesniedzējs bija Austrijas tiesās ierosinājis vairākas lietas, kas līdz šim ir bijušas nesekmīgas.

(12)

Sūdzības iesniedzējs ir Austrijas-Ukrainas Konsorcijs, kurš tajā laikā, kad tika pārdota BB, sastāvēja no divām Ukrainas akciju sabiedrībām, Ukrpodshipnik un Ilyich, un diviem Austrijas uzņēmumiem, SLAV AG un SLAV Finanzbeteiligung GmbH, pie tam pēdējais bija īpaši nodibināts BB iegādes vajadzībām. Ukrpodshipnik un Ilyich ir prāvi Ukrainas koncerni, kas nodarbina ap 100 000 darbinieku un kuru kopējais gada apgrozījums ir ap USD 4 miljardi dažādās jomās, kā tēraudrūpniecība, kuģubūve, cauruļvadi, metālapstrāde un spēkstacijas. Ukropodshipnik darbojas arī finanšu tirgos ar Commercial Bank Active Bank Ltd (turpmāk – “Active Bank”) starpniecību, kas kopš 2002. gada darbojas Ukrainā ar pilnu bankas darbības licenci. SLAV AG tika nodibināts Vīnē 1992. gadā kā korporācijas Ukrpodshipnik meitasuzņēmums, kas darbojas kā tirdzniecības uzņēmums. Tā akcijas tiek kotētas Vīnes biržā. Tam, ka pēc pārdošanas, kuras rezultātā SLAV AG tagad ir Ukrainā dibināto uzņēmumu īpašnieks, notikusi Konsorcija locekļu savstarpēja reorganizācija, šās lietas izvērtēšanā nav nozīmes.

(13)

Ar iecerēto BB iegādi Konsorcijs tiecās īstenot divus lielākus stratēģiskus mērķus. Pirmkārt, Konsorcijs, kurš jau darbojās finanšu tirgu nozarē Ukrainā, gribēja paplašināties šajā darbības nozarē. Otrkārt, BB, kas eksportē lielu daļu savu produktu visā pasaulē, būtu devusi piekļuvi starptautiskajiem finanšu tirgiem un atbalstījusi Konsorcija starptautisko paplašināšanos. Konsorcija sastādītais BB darbības plāns atspoguļoja šos stratēģiskos mērķus un līdz ar to būtu mainījis BB reģionālo politiku.

(14)

Ne Komisijas rīcībā esošās ziņas, ne trešo personu iesniegtās piezīmes pēc procedūras sākuma nelika apšaubīt Konsorcija ekonomisko dzīvotspēju. Izmeklēšanas gaitā netika saņemta nekāda informācija, kas norādītu, ka Konsorcijs nav nopietns uzņēmums, līdz kādā vēlīnā izmeklēšanas posmā Austrijas iestādes vērsa Komisijas uzmanību uz kādu Vācijas lietu, kur Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht (turpmāk – “BaFin”) nebija ļāvusi pārdot akcijas kādā Vācijas bankā kādam vārdā nenosauktam Ukrainas koncernam, ņemot vērā šaubas sakarā ar līdzekļu neskaidro izcelsmi – tādu novērtējumu apstiprināja kāda Vācijas administratīvā tiesa (4).

(15)

Pircējs GRAWE sastāv no Grazer Wechselseitige Versicherung AG un GW Beteiligungserwerbs- und -verwaltungs-G.m.b.H. GRAWE ir viens no pazīstamākajiem lielākajiem Austrijas finanšu pakalpojumu koncerniem. Tas darbojas apdrošināšanas, banku un nekustamā īpašuma jomā gan Austrijā, gan daudzās Viduseiropas valstīs, un tam ir meitasuzņēmumi Slovēnijā, Horvātijā, Belgradā, Sarajevā, Banja Lukā, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ukrainā, Moldovas Republikā un Podgoricā. Galvenie biroji lielākoties atrodas valstu galvaspilsētās. Grazer Wechselseitige Versicherung AG piedāvā visu parasto veidu apdrošināšanu, kā arī finanšu un nomas pakalpojumus. Tā galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Grācā, bet galvenie biroji – visu Austrijas federālo zemju galvaspilsētās. Gada ienākums no prēmijām 2006. gadā sasniedza ap EUR 660 miljonu, un pārvaldīto apdrošināšanas līgumu skaits līdzinājās 3,3 miljoniem.

(16)

2006. gadā Grazer Wechselseitige Versicherung AG bija tieša līdzdalība divos uzņēmumos banku un ieguldījumu nozarē. Lielākā bija 43,43 % koncernā HYPO Group Alpe Adria, kas ir finanšu koncerns Alpu-Adrijas jūras reģionā. Hypo Group Alpe Adria ir biroji Austrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Horvātijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Lihtenšteinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē, Serbijā, Slovēnijā un Ukrainā. Tas nodarbina vairāk nekā 6 500 cilvēku, kas apkalpo vairāk nekā 1,1 miljonu klientu, un tam 2006. gadā bija aktīvi par vairāk nekā EUR 30 miljardiem. 1989. gadā GRAWE iegādājās Capital Bank, neatkarīgu iestādi, kura pēdējos gadus specializējas banku pakalpojumos privātklientiem un investīciju banku pakalpojumos un kuras pārvaldībā ir ap 70 ieguldījumu fondu.

(17)

GRAWE sastādītajā darbības plānā BB iegādei nebija paredzētas izmaiņas BB darbības modelī vai BB integrācija koncerna esošajās banku operācijās.

(18)

2007. gadā GRAWE pārdeva ap 15 % savas līdzdalības HYPO Group Alpe Adria un realizēja ievērojamu bilances peļņu. Izmantojot esošo BB zaudējumu pārgrāmatojumu EUR (…) (5) miljoni (6), GRAWE ieguva nodokļu ietaupījumus (7), ko tas izmantoja, lai kompensētu par BB samaksāto neto pirkšanas cenu EUR (…) miljoni (8).

(19)

Līdz pārdošanai HYPO Bank Burgenland AG bija pēc Austrijas likumiem izveidota akciju sabiedrība ar juridisko adresi Eizenštatē, Austrijā. Pirms BB pārdošanas Austrijas apdrošināšanas koncernam GRAWE, kas ir aplūkojamais atbalsta pasākums, un pirms akcionāru sapulces 2005. gada martā Burgenlandes federālajai zemei (še turpmāk – “Burgenlande”) piederēja 100 % akciju kapitāla (9). BB koncernam bija tikai reģionāla nozīme, jo tā bilances vērtība 2005. gadā bija kādi EUR 3,3 miljardi.

(20)

Pirms pārdošanas BB ar pilnu bankas darbības licenci darbojās Burgenlandē un Ungārijas rietumos, kur tai pilnīgi piederēja meitasuzņēmums Sopron Bank RT. BB bija dibināta kā reģionāla hipotēku banka, un tās uzdevums bija veicināt valūtas un kredīta darījumus Burgenlandē. Pirmsākumos tās galvenais darbs bija izsniegt hipotekāros aizdevumus un emitēt hipotekārās ķīlu zīmes un pašvaldību obligācijas. Pārdošanas brīdī tā darbojās kā universāla banka un piedāvāja visus citus banku un finanšu pakalpojumus.

(21)

Līdz privatizācijai BB joprojām guva labumu no t. s. Ausfallhaftung  (10). Pēc Komisijas un Austrijas vienošanās, kuras rezultātā tika pieņemta Komisijas Lēmuma C(2003) 1329 galīgā redakcija (11), līdz 2007. gada 1. aprīlimAusfallhaftung bija jāatceļ. Pēc vispārīga noteikuma uz visām 2003. gada 2. aprīlī esošajām saistībām Ausfallhaftung turpina attiekties līdz to termiņa beigām. Pēc tam no 2003. gada 2. aprīļa līdz 2007. gada 1. aprīlimAusfallhaftung var saglabāt no jauna radītām saistībām, ja to termiņš nebeidzas pēc 2017. gada 30. septembra. Taču BB privatizācijas rezultātā pārejas posms beidzās pirms termiņa – tajā dienā, kad beidzās darījums ar GRAWE, t. i., 2006. gada 12. maijā (12). Ausfallhaftung neaptver jaunas saistības, kas rodas pēc minētā datuma. 2005. gada 31. decembrīAusfallhaftung aptvertās saistības bija apmēram EUR 3,1 miljardi, neieskaitot papildu obligāciju emisiju, kas aprakstīta 44. punktā.

(22)

Pagātnē bijušu zaudējumu dēļ 2004. gada 31. decembrī BB bija pārgrāmatojami nodokļu zaudējumi aptuveni EUR 376,9 miljoni. No 2005. gada 1. janvāra Austrijas nodokļu likumi ļauj uzņēmumiem (vienā koncernā) kompensēt vienam otra peļņu un zaudējumus. Tā apmēri atkarīgi no uzņēmuma konkrētās struktūras.

(23)

Ar 2004. gada 7. maija lēmumu (13) (turpmāk – “pārstrukturēšanas lēmums”) Komisija apstiprināja pārstrukturēšanas atbalstu BB par kopsummu EUR 360 miljoni, kas sastāvēja no diviem pasākumiem: Burgenlandes un BB garantijas līgums, kas datēts ar 2000. gada 20. jūniju (EUR 171 miljons plus 5 % (14)), un pamatnolīgums, kas datēts ar 2000. gada 23. oktobri un ko veido atteikšanās no Bank Austria prasījumiem BB par kopsummu EUR 189 miljoni, “labāku laiku” nolīgums starp šiem līdzējiem (15) un nolīgums par Burgenlandes garantiju BB par summu EUR 189 miljoni (16).

(24)

Pārstrukturēšanas lēmumā ietilpa tālāk uzrādītie retrospektīvie grozījumi 2000. gada 20. jūnija garantijas nolīgumā un pamatnolīgumā. 2000. gada 20. jūnija garantijas līgums tika grozīts tā, ka BB gada pamatdarbības peļņa vairs netiks izmantota, lai samazinātu summu, uz kuru attiecas Burgenlandes sniegtā garantija, un BB varēs izmantot garantiju agrākais tad, kad būs noslēgti 2025. saimnieciskā gada pārskati. Burgenlandei būs tiesības sākt garantijas maksājumus BB pilnīgi vai daļēji no brīža, kad būs noslēgti 2010. saimnieciskā gada pārskati. 2000. gada 23. oktobra pamatnolīgums tika grozīts šādi: BB gada peļņu vairs neizmantos, lai izpildītu “labāku laiku” pienākumu pret Bank Austria AG. Burgenlande izpildīs “labāku laiku” pienākumu pret Bank Austria un izmaksās vēl neizmaksātās summas saskaņā ar garantijas līgumu nekavējoties pirms BB privatizācijas ar vienreizēju maksājumu.

(25)

Grozījumi attiecībā uz gada peļņas izmantošanu garantēto summu samazināšanai nebūtu stājušies spēkā, ja BB nebūtu privatizēta. Kamēr Burgenlande paliek BB īpašnieks, abas garantijas nemainās, garantētās summas vēl vairāk samazina BB gada peļņa, un BB “labāku laiku” pienākums nemainās.

(26)

BB privatizācija bija būtisks Komisijas apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna komponents. Burgenlande uzskatīja, ka BB privatizācija ir labākā iespējamā garantija bankas ilgtermiņa dzīvotspējai.

(27)

Pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas no 2003. gada Burgenlande izdarīja divus mēģinājumus pārdot un privatizēt BB, kas abi cieta neveiksmi. Trešais mēģinājums – tālāk aprakstītais pasākums – sākās ar paziņojumu medijos 2005. gada 18. oktobrī.

(28)

Komisija norāda, ka personas, kas bija iesaistītas BB pārdošanā, sniegušas atšķirīgus pārdošanas procesa aprakstus. Tomēr Komisija uzskata, ka tālāk aplūkotie BB pārdošanas elementi, kuri izklāstīti lēmumā sākt procedūru un kurus ar piezīmēm papildinājusi Austrija un GRAWE, nav pretrunīgi.

(29)

2005. gadā Burgenlande sāka trešo konkursu BB privatizācijai. Starptautiskā investīciju banka HSBC Trinkaus & Burkhardt KGaA, Düsseldorf, kopā ar HSBC plc, London (kopā turpmāk – “HSBC”), kam tika uzticēts veikt privatizācijas procesu, nodomu pārdot BB publiski izsludināja Vīnes oficiālajā biļetenā (Amtsblatt zur Wiener Zeitung) 2005. gada 18. oktobrī valsts līmenī un Financial Times Europe angliskajā izdevumā 2005. gada 19. oktobrī starptautiskā līmenī un aicināja personas, ka ieinteresētas iegādāties akcijas, darīt to zināmu.

(30)

24 potenciāli solītāji Eiropas Savienībā un ārpus tās atsaucās uz sludinājumu, taču tikai 14 oficiāli pauda interesi par konkursu un tādēļ saņēma “procesa vēstuli”, lai varētu piedalīties nākamajā konkursa procedūras posmā. Procesa vēstulē potenciālie solītāji tika aicināti iesniegt orientējošu, nesaistošu piedāvājumu nopirkt banku līdz 2005. gada 6. decembrim.

(31)

Tikai trīs no 14 potenciālajiem solītājiem laikus iesniedza orientējošus piedāvājumus, kas bija attiecīgi EUR 65 miljonu, EUR 100 miljonu un EUR 140 miljonu vērtībā (17), un iesaistījās otrajā fāzē, kuras mērķis bija nonākt līdz saistošam piedāvājumam, kura galīgais termiņš bija 2006. gada 6. februāris. Otrajā fāzē ietilpa uzticamības pārbaudes fāze, kas bija veicama interneta datu telpā no 2006. gada 7. janvāra līdz 30. janvārim un ko papildināja vairākas prezentācijas un tikšanās. Solītājiem bija arī iespēja uzdot jautājumus uzticamības pārbaudes laikā un pēc tās.

(32)

2006. gada 6. februārī divi solītāji iesniedza saistošu piedāvājumu: viens solītājs bija GRAWE, otrs – Konsorcijs.

(33)

Ar šiem diviem solītājiem saistošie piedāvājumi tika apspriesti atsevišķi. Sarunas beidzās 2006. gada 4. martā.

(34)

2006. gada 5. martā Burgenlande piešķīra līgumu GRAWE, lai gan GRAWE piedāvātā pirkuma cena (EUR 100,3 miljoni) bija ievērojami zemāka par Konsorcija piedāvāto (EUR 155 miljoni). Lēmuma pamatā bija ar 2006. gada 4. martu datētais HSBC rakstveida ieteikums (turpmāk – “ieteikums”), ko papildināja mutvārdu paskaidrojumi Burgenlandes valdības locekļiem lēmuma pieņemšanas dienā. Burgenlandes valdība formāli piekrita pārdošanai 2006. gada 7. martā. Darījuma noslēgšana notika 2006. gada 12. maijā.

(35)

Noslēgšanas priekšvakarā BB emitēja obligācijas par summu EUR 700 miljoni. Prognoze 2005. gadā paredzēja emisiju tikai par EUR 320 miljoniem papildu obligācijās pirms privatizācijas. Emisija tika īstenota Ausfallhaftung robežās. GRAWE meitasuzņēmums Capital Bank parakstījās uz EUR 350 miljoniem no kopējām EUR 700 miljonu obligācijām.

(36)

Uz Burgenlandes valdības 2005. gada 6. septembra lēmumu balstījās un procesa vēstulē bija uzskaitīti šādi piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji:

(37)

Tālāk procesa vēstulē bija noteikts, ka BB akciju turētājs uz ieteikuma pamata pēc saviem ieskatiem izvēlas, kuri solītāji var piedalīties pārdošanas procesa otrajā fāzē.

(38)

Līgumā ar GRAWE ir Burgenlandes nodrošinājums, ka noteikumi par valsts atbalstu netiek pārkāpti ne sakarā ar nolīgumiem par garantiju, kas ir pārstrukturēšanas lēmuma priekšmets, ne sakarā ar pašu pirkuma līgumu. Šo garantiju papildina klauzula, kas dod tiesības pircējam GRAWE saņemt kompensāciju no Burgenlandes attiecībā uz atmaksu, ko pieprasa Komisija negatīvā lēmumā. Ja noteikumi par valsts atbalstu aizliegtu tādu pirkuma cenas korekciju, pircējs saskaņā ar šo klauzulu varētu līgumu anulēt.

(39)

Ieteikumā pēc iepriekš minētajiem atlases kritērijiem salīdzināti GRAWE un Konsorcija piedāvājumi. Tajā norādīts, ka pirkuma cena liktu pieņemt lēmumu par labu Konsorcijam. Taču pēc citiem kritērijiem – pirkuma cenas samaksas ticamība, bankas darbības turpināšana, izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas, kapitāla palielināšana un darījumu drošība – HSBC iesaka pārdot GRAWE (sīkāk sk. lēmuma sākt procedūru 27.–29. punktu).

(40)

Komisija nolēma sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc EK līguma 88. panta 2. punkta šādu galveno iemeslu dēļ.

(41)

Piemērojot XXIII ziņojumā par konkurences politiku (18) izklāstītos principus, Komisija nespēja konstatēt, ka pārdošana notikusi bez atbalsta, it īpaši tāpēc, ka bija acīm redzams, ka Burgenlande par BB pircēju neizraudzījās Konsorciju, lai gan tas bija iesniedzis piedāvājumu ar ievērojami augstāku cenu. Bez tam vairākos punktos nesaskanēja solīšanas procedūras apraksts sūdzības iesniedzēja un Austrijas traktējumā.

(42)

Attiecībā uz konkursa procedūru Komisija izteica šaubas par to, vai var uzskatīt, ka tā ir pārredzama, bez nosacījumiem un nediskriminējoša. Komisija īpaši šaubījās par to, vai solītāji konkursa procesā traktēti vienādi un vai privāts pārdevējs būtu uzlicis dažus no nosacījumiem pārdošanai, kas izklāstīti HSBC procesa vēstulē.

(43)

Komisija arī izteica šaubas par galīgās atlases pārredzamību, jo nebija norāžu par to, kā kritēriji tiks izsvērti; turklāt kritērijs “BB refinansēšana pēc pārdošanas”, kas tika uzsvērts sarunu laikā, netika iekļauts sarakstā (sk. lēmuma sākt procedūru 65.–69. punktu).

(44)

Bez tam Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka GRAWE saņēmis ekonomisku priekšrocību, šādu iemeslu dēļ:

(45)

Komisija arī pieminēja, kā nodokļu zaudējuma pārgrāmatošana varētu iespaidot attiecīgo piedāvājumu ekonomisko vērtību. Līgumā ar GRAWE iekļautā garantijas klauzula pastiprināja bažas.

(46)

Sakarā ar līgumā paredzēto kompensāciju par 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma agrīnu izpildi (Vorfälligkeitsentschädigung) Komisijai nebija pārliecības, vai Austrija ir pilnīgi izpildījusi pārstrukturēšanas lēmumu.

(47)

Komisija saņēma piezīmes no saņēmēja GRAWE un no kādas trešas personas Ungārijā (19). GRAWE piezīmes atbalsta un papildina Austrijas argumentus, un tās ir aplūkotas tālāk.

(48)

Ungārijas ieinteresētā persona iesniedza vairākus dokumentus, kas attiecas uz agrāk it kā notikušu krāpšanu pirmām kārtām attiecībā uz BB darbību Ungārijā, kur atrodas tās meitasuzņēmums Sopron Bank RT. Tā apgalvoja, ka krāpšanu var paturēt slepenībā tikai tad, ja BB pārdot solītājam Austrijā. Tika iesniegti vairāki dokumenti, kas attiecas uz vairākiem BB meitasuzņēmumiem Ungārijā, kā izraksti no komercreģistriem, attiecīgo uzņēmumu dibināšanas dokumenti, gada sanāksmju protokoli vai citi dati par uzņēmumiem, kas attiecas uz laika posmu krietni pirms BB pārdošanas. Komisija nespēja konstatēt nekādu sakaru starp šiem dokumentiem un privatizācijas procedūru, kas tai jāizvērtē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu. Tādēļ šīs piezīmes nevarēja ņemt vērā.

(49)

Austrija akcentēja un papildināja argumentus, kas bija iesniegti jau tad, kad Komisija nolēma sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru. GRAWE lielā mērā atbalstīja Austrijas pozīciju.

(50)

Procedūras iemeslu dēļ Austrija uzstāja, ka Komisijai nebūtu sīki jāiedziļinās sūdzībā, jo Konsorciju, kas vēl nebija iekļuvis Eiropas banku pakalpojumu tirgū un līdz ar to nebija konkurents, nevarot uzskatīt par “ieinteresētu personu” Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta [tagadējā 88. panta] piemērošanai (20), 1. panta h) punkta nozīmē. Katra diskriminācija drīzāk būtu saistāma ar dibinājumbrīvību un kapitāla brīvu apriti; iekļūt Eiropas banku pakalpojumu tirgū neesot iespējams ar valsts atbalsta procedūru. Komisijai būtu jāņem vērā arī tas, ka Konsorcijs neizrādīja aktivitāti pēc Komisijas lēmuma sākt procedūru un bija darījis zināmu atklātībai, ka tam vairs nav intereses iegādāties banku.

(51)

Izskatot šo lietu, Komisija pārsniegtu savas diskrecionārās pilnvaras. Austrija uzsvēra, ka Austrijas tiesas plaši izskatījušas šo lietu atbilstīgi valsts likumiem, intensīvi nopratinājušas lieciniekus, pilnīgi izvērtējušas faktus un secinājušas, ka ir veikta atklāta, taisnīga un pārredzama konkursa procedūra. Komisijai būtu bijis jāatbalsta šis uzskats, nevis jāsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra.

(52)

Austrija uzsvēra, ka ir bijusi atklāta, taisnīga un pārredzama konkursa procedūra, ko apliecina Austrijas tiesas, kas izskatīja šo lietu. Galīgais lēmums netika pieņemts līdz 2006. gada 4. martam. Visām pusēm bija dotas vienādas iespējas iegūt informāciju, kas tām vajadzīga uzticamības pārbaudei, lai gan puses to neizmantoja vienādi.

(53)

Lai gan bija spēcīgas iebildes pret Konsorciju no paša sākuma, bija leģitīmi paturēt Konsorciju konkursa procedūrā cik ilgi iespējams, nevis to svītrot uz orientējošo piedāvājumu pamata. Tāda rīcība bija saskaņā ar privāta pārdevēja rīcību, kurš tā palielinātu konkurenci solītāju starpā, lai paceltu cenu maksimāli augstu. Bez tam Austrija bija gaidījusi, ka Konsorcijs izrādīsies finansiāli spēcīgs darījuma partneris, kā tika paziņots sarunās. Tāds partneris būtu būtiski mainījis stāvokli.

(54)

GRAWE ziņoja, ka nav sajutis, ka konkursa procedūrā Burgenlande vai Austrijas finanšu tirgus uzraudzības iestāde (FMA) tam dotu kādas priekšrocības.

(55)

Austrija norādīja, ka HSCB ieteikums bijis tik vien kā privatizācijas procesa kopsavilkums un pats par sevi nav uzskatāms par vienīgo pamatu pieņemtajam lēmumam. Ieteikuma vienīgais nolūks bijis sniegt īsu pārskatu par procedūru un piedāvājumiem. Tā konstatējumus papildināja mutvārdu skaidrojumi lēmumu pieņēmējiem. Austrija papildināja šo informāciju, iesniedzot paziņojumu, kuru HSCB bija sagatavojusi Burgenlandes vajadzībām, palīdzot tai sagatavot atbildi uz Komisijas pirmo informācijas pieprasījumu 2006. gada 12. aprīlī, un kurā bija izteiktas turpmākas piezīmes par konstatējumiem. Pēc Austrijas uzskata, ieteikums nebūtu uzlūkojams par ekspertu atzinumu bankas vērtības jautājumā, ko Eiropas tiesību akti neprasa. 2006. gada 5. martā pieņemtais lēmums esot balstīts uz privatizācijas procesā iegūto pieredzi, ieteikumu, mutvārdu vērtējumiem un HSBC pārstāvju konfidenciāliem paskaidrojumiem.

(56)

Vairāki elementi Austrijas iesniegtajos dokumentos un GRAWE piezīmēs veltīti abu solītāju piedāvājumu salīdzinājumam.

(57)

Attiecībā uz kompensāciju par 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma agrīnu izpildi (Vorfälligkeitsentschädigung) Austrija bilda, ka Komisija esot aplami interpretējusi attiecīgos pasākumus, kas paredzēti abu galīgo solītāju piedāvājumos. Kompensācija attiecās uz faktu, ka Burgenlande izdarīs maksājumus pēc garantijas līguma vairākus gadus agrāk nekā plānots (21). Tas nebija pirkuma cenas elements, kā acīmredzot nospriedusi Komisija. Bez tam shēma neapšaubīja agrāko lēmumu par BB pārstrukturēšanu, bet palīdzēja samazināt atbalstu, kam Komisija tajā laikā bija devusi atļauju.

(58)

Attiecībā uz garantijas klauzulām un garantijas periodiem, kas paredzēti pārdevuma līgumos ar GRAWE un Konsorciju, Austrija bilda, ka tie bijuši ar katru pusi atsevišķi vesto sarunu rezultāts. Atšķirīgie pasākumi attiecībā uz atbildības limitiem, atbrīvojuma apmēru un garantijas periodiem (divi gadi Konsorcijam un trīs gadi GRAWE) nediskriminēja nevienu no solītājiem.

(59)

Tikai līguma projektā ar Konsorciju bija paredzēta gada maksa EUR 100 000 par Ausfallhaftung, kas līdz 2017. gadam jāmaksā Burgenlandei. Paskaidrojumā Austrija norādīja, ka līgums ar GRAWE neparedzēja gada maksu, jo tā jau bija iekļauta GRAWE piedāvātajā pirkuma cenā.

(60)

Attiecībā uz jaunu obligāciju emisiju Austrija bilda, ka valdes lēmums emitēt jaunas obligācijas par summu EUR 380 miljoni, papildinot iepriekšējo lēmumu, kas balstīts uz plānojumu BB darbības plānā, emitēt obligācijas vērtībā EUR 320 miljoni 2005. gada septembrī bijis neatkarīgs no gaidāmās privatizācijas un BB nākamā īpašnieka. Burgenlande neuzskatīja, ka šo papildu obligāciju emisiju būtu bijis vērts pieminēt procesa vēstulē, jo tā nebūtu bijusi izšķirīga pārdošanā. Taču abi solītāji informēti uzticamības pārbaudes laikā, un emisija būtu notikusi neatkarīgi no tā, kurš būtu pircējs. Tikai GRAWE to bija iestrādājis līguma projektā. Austrija uzsvēra, ka papildu EUR 380 miljonu emisija tikusi veikta ar nolūku gūt maksimālu labumu no Ausfallhaftung labvēlīgajiem refinansēšanas nosacījumiem. Tas ticis vairākkārt minēts sarunās ar Konsorciju. Patiešām, ja BB būtu pārdots Konsorcijam, tas būtu ieguvis labumu no labākiem refinansēšanas nosacījumiem ievērojami lielākā mērā nekā GRAWE kā pircējs. Austrija bilda, ka BB refinansēšanas nosacījumi pārdošanas Konsorcijam gadījumā būtu bijuši dārgāki, tāpēc ka GRAWE bija piešķirts reitings un Konsorcijam ne vien nebija reitinga, bet bija arī sēdeklis Ukrainā, un BB tādēļ varēja sagaidīt vairumā refinansēšanas nosacījumu hipotētisku reitingu “BB” vai “B”, ja reitings vispār būtu.

(61)

Attiecībā uz īpašo vienošanos ar GRAWE – četrus no BB nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem pirms slēgšanas nodot atpakaļ Burgenlandei par uzskaites vērtību EUR 25 miljoni – Austrija norādīja, ka tādēļ, ka BB revidents 2005. gada 31. decembrī apstiprinājis, ka īpašuma tirgus vērtība būs vienāda ar tā uzskaites vērtību, šai pārnešanai būs tikai likviditātes efekts. Tādēļ šis likviditātes efekts neesot jāņem vērā, salīdzinot abus piedāvājumus.

(62)

Konsorcijs piedāvāja avansa maksājumu līguma parakstīšanas dienā EUR 15 miljonu trasta kontā Ukrainā esošā Active Bank. GRAWE visa pārdošanas cena bija jāpārskaita slēgšanas dienā.

(63)

Austrija ieņēma nostāju, ka klauzula, kas ietilpa arī līguma ar Konsorciju projektā (22), bijusi standarta klauzula visos pārdevuma līgumos tādos darījumos kā daļa no pārdošanas nosacījumiem un cenas un saskanējusi ar valsts atbalsta noteikumiem. Tas bija BB pircēja leģitīmās interesēs, jo viņš nebija vēlējies solīt augstāku cenu un viņam varētu likt maksāt vairāk ar atgūšanas rīkojumu, ko izdotu lēmuma par valsts atbalstu rezultātā. Bez tam Komisijai būtu arī jāņem vērā tas, ka klauzulā ietilpa pircēja tiesības atkāpties no līguma, ja klauzula nebūtu spēkā atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu.

(64)

Pēc GRAWE uzskata, Komisijas šaubām nav nekādas nozīmes, kamēr nav atgūšanas rīkojuma. GRAWE uzsvēra, ka pircējam konkursa procedūrā bijušas visai ierobežotas iespējas novērst valsts sektora pārdevēja rīcību, kas varbūtēji saistīta ar valsts atbalsta novērtēšanu. GRAWE uzskatīja, ka tāda klauzula dod valstij vēl vairāk iemeslu ievērot noteikumus par valsts atbalstu un tādēļ ir Komisijas interesēs.

(65)

Pēc Austrijas uzskata, atklāta un pārredzama, tirgus cenu radījuša konkursa procedūras eksistenci pierāda tas, ka trīs solītāji nāca klajā ar orientējošiem piedāvājumiem, no kuriem GRAWE piedāvājums bija otrais. Tas rādot, ka GRAWE piedāvājums nav bijis zemāks par BB tirgus vērtību.

(66)

Austrija norādīja uz otrā mēģinājuma privatizēt BB iznākumu. Visi četri piedāvājumi tajā reizē bijuši robežās no EUR 85 miljoniem līdz EUR 93 miljoniem. GRAWE samaksātie EUR 100,3 miljoni tādēļ arī uzskatāmi par saskanīgiem ar tirgus nosacījumiem.

(67)

Saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu Austrijai vispār nebija pienākuma pārdot banku atklāta konkursa procedūrā, bet tā varēja brīvi izvēlēties vai nu atklātu konkursa procedūru, vai ekspertu izvērtējumu. Kamēr pārdošanas cenas atbilda iepriekšējiem izvērtējumiem, valsts atbalsta nebija. Šajā sakarā Komisija ignorējusi to, ka izmeklēšanas agrīnā posmā Austrija jau bija iesniegusi vairākus pētījumus, kas apstiprināja tās viedokli, ka GRAWE maksātā cena ir bijusi saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(68)

Austrija un GRAWE pamatoja savus argumentus ar norādēm uz šādiem pētījumiem un dokumentiem:

(69)

Bez tam Austrija bilda, ka solītāji cenas bija noteikuši konkursa procedūras apstākļos, tāpēc abi piedāvājumi bijuši augstāki par faktisko tirgus vērtību.

(70)

Austrija ierosināja pasūtīt vēl vienu neatkarīga eksperta pētījumu, lai konstatētu, ka samaksātā cena ir bijusi saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(71)

Visā izmeklēšanas laikā Austrija vairākkārt uzsvēra Ausfallhaftung nozīmi un Burgenlandes finansiālo interesi pārdot BB, un to atbalstīja GRAWE. Kritērijs “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas” bija viens no nosacījumiem, ko Austrija bija izziņojusi konkursa procedūrā un kas tādēļ bija zināms visiem iesaistītajiem. Šajā sakarā Austrija un GRAWE iesniedza tālāk minētos argumentus.

(72)

Ausfallhaftung pamats ir meklējams likumos. Taču kā akciju sabiedrībai (“AG”) BB bija privāttiesību juridiskā forma, un pati garantija bija privāttiesību institūts (Vispārējā civilkodeksa 1356. pants); tādējādi Burgenlandes atbildības nosacījumus un mēru noteica privāttiesību normas. Valsts bija rīkojusies kā Bank Burgenland īpašniece, nevis kā publisko tiesību subjekts. Nepieņemot šo argumentu, Komisija ignorēja varas sadalījumu Austrijā starp likumdevēju (Ausfallhaftung avotu), no vienas puses, un izpildvaru (Burgenlandi, kas bija pieņēmusi lēmumu pārdot BB), no otras puses. Attiecības starp Burgenlandi un BB varot pielīdzināt stāvoklim, kad mātesuzņēmums dod garantiju savam meitasuzņēmumam atbalsta vēstules (Patronatserklärung) veidā. Tādu garantiju ņemtu vērā, pārdodot meitasuzņēmumu, tāpat kā jebkuru citu ārpusbilances risku. Austrija tālāk atbalstīja šo viedokli, atsaucoties uz Austrijas Augstākās tiesas 2006. gada 4. aprīļa spriedumu (25).

(73)

Bez tam Komisija un Austrija bija vienojušās par garantijas kā pastāvoša atbalsta atcelšanu pēc pārejas posma. Līdz atcelšanai Ausfallhaftung tiktu “legalizēta”, un tas arī ļautu Burgenlandei ņemt to vērā, pārdodot BB. Burgenlande nebija devusi garantiju privatizācijas procesa dēļ, un Austrijai nebija likumīgu līdzekļu, ar kuriem atbrīvoties no garantijas pirms BB pārdošanas. Ja tādos apstākļos nevarētu ņemt vērā ar Ausfallhaftung saistīto risku, Komisija faktiski neļautu Burgenlandei privatizēt BB. Tas būtu pretrunā privatizācijas prasībai Komisijas agrākajā lēmumā par BB un nelikumīgi ierobežotu dalībvalstu brīvību privatizēt to aktīvus.

(74)

Austrijas viedokli apstiprinot Komisijas un Eiropas tiesu prakse. Konkrēti, Komisija bija atzinusi, ka pasīvus un ārpusbilances riskus var ņemt vērā privatizācijas procedūrā (26). Arī Gröditzer Stahlwerke lietā Eiropas Kopienu Tiesa netieši atzina, ka ir jāņem vērā valsts dota garantija, kas ir būtiska uzņēmuma likvidācijā (27). Tādējādi Ausfallhaftung atzīšanai par esošu atbalstu bija nozīme.

(75)

Risks, ka Ausfallhaftung varētu izmantot, bija atkarīgs no bankas nākotnes riska profila un tādējādi no jaunā īpašnieka riska profila. Burgenlande risku, kas saistīts ar Konsorciju kā īpašnieku, bija uzskatījusi par nepieņemamu. Tas, ka BB palika FMA uzraudzībā, nemainīja šo prognozi, jo FMA iejaucās tikai pēc fakta.

(76)

Austrija iesniedza aprēķinu par Ausfallhaftung garantēto summu un likvidācijas scenāriju. Tā norādīja, ka aprēķinā izmantotā pieeja bija identiska ar to, ko piedāvāja Komisija procedūrā, kura beidzās ar lēmumu par pārstrukturēšanu.

(77)

GRAWE izteicās, ka esot nepareizi šajā sakarā izmantot likvidācijas scenāriju, jo Burgenlandei bija jālemj nevis par BB likvidāciju, bet par to, kurš pircējs jāizvēlas. Likvidācijas scenārijs bijis paredzēts citādai situācijai (lēmumam par pārstrukturēšanas atbalstu). Pie tam Ausfallhaftung gadījumā Burgenlande nespētu pieprasīt visu aktīvu likvidāciju, jo visi kreditori ar prasībām vērstos tieši pie Burgenlandes.

(78)

Austrija sasaistīja šo elementu ar kritēriju “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas”, uzskatot, ka paziņojums par BB pārdošanu Konsorcijam būtu varējis izraisīt BB refinansēšanas vajadzību pieaugumu un ievērojamu likvīdo līdzekļu aizplūdi un galu galā iesaistījis Ausfallhaftung. BB likviditāte pārdošanas priekšvakarā bijis izšķirīgs faktors lēmumu pieņemšanā. Konsorcijs arī nebija izslēdzis iespēju, ka klienti izņems noguldījumus vai izbeigsies starpbanku kredītlīnijas, taču ievērojami mazākā mērā, nekā bija domājusi Austrija. Kamēr Konsorcijs gaidīja maksimāli EUR 500 miljonu izņemto līdzekļu, Austrija iesniedza aprēķinus, pēc kuriem tīrā likvīdo līdzekļu aizplūde labākajā gadījumā bija EUR 750 miljoni, sliktākajā – EUR 1,25 miljardi. Konsorcijs uzņēmās pierādīt, ka spēj nodrošināt refinansēšanu, bet tam neizdevās to izpildīt. Tā vietā tas iesniedza tikai nesaistošus “priekšlīgumus” ar vairākām bankām.

(79)

Austrija arī uzsvēra, ka tā būtu mazāk norūpējusies par šiem skaitļiem, ja Konsorcijs būtu izrādījies finansiāli spēcīgs darījuma partneris, kā bija paziņots sarunās.

(80)

Austrija paskaidroja, ka saskaņā ar Banku likuma 20. pantu FMA varēja veikt tikai tā saucamo bankas pircēja fit & proper test, kad puses jau bija panākušas saistošu vienošanos. Vairāk nekā viena varbūtēja pircēja hipotētiska izvērtēšana pārsniegtu FMA pilnvaras. Tā paša iemesla dēļ nebija iespējams tādu izvērtējumu iesniegt Komisijai pēc fakta, kā bija lūgts lēmumā sākt procedūru. Līdz ar to FMA bija atteikusies izskatīt Konsorcija un GRAWE dokumentus, jo abi varbūtējie pircēji bija iesnieguši FMA dokumentus, lai saņemtu atļauju pirms pārdošanas (28). FMA tika prasīts katru darījumu izvērtēt objektīvi.

(81)

Austrija apgalvoja, ka tā tomēr centusies iegūt atzinumu par diviem pārējiem solītājiem. FMA bija neoficiāli norādījusi, ka iestādei labi pazīstamā GRAWE izvērtēšana varētu aizņemt tikai dažas nedēļas. Turpretim Konsorcija izvērtēšana bija saistīta ar citām iestādēm ārpus Eiropas Savienības, un tādēļ bija domājams, ka tā prasīs vairāk nekā trīs mēnešus. Taču likums liek FMA sniegt atbildi trīs mēnešu laikā, citādi pārdošana tiktu uzskatīta par neatļautu. Tādēļ pārdošana Konsorcijam nenovēršami liktu FMA vispirms provizoriski aizliegt pārdošanu. Tomēr FMA varētu turpināt izskatīšanu un vajadzības gadījumā atsaukt savu agrāko atteikumu. Viss process aizņemtu gandrīz gadu. Pēc FMA uzskata, iznākums būtu bijis “pilnīgi atklāts”.

(82)

Ņemot vērā aprādīto situāciju, Austrija uzsvēra, ka Burgenlandei būtu bijis jāpārdod BB, balstoties pašai uz savu prognozi par FMA galīgo lēmumu. Taču Austrija bija uzskatījusi, ka FMA nekādā gadījumā nebūtu atļāvusi pārdošanu Konsorcijam. Galvenie apsvērumi, kas bija Burgenlandes prognozes pamatā, bija šādi.

(83)

Jau 1994. gadā SLAV International Bank AG bija pieteikusies uz bankas darbības licenci Austrijā. Pieteikums tika noraidīts 1997. gada 17. novembrī. Viens no noraidījuma iemesliem bija tas, ka Ukrainas fonds, kas tolaik bija īpašnieks, nepiemēroja starptautiskos grāmatvedības standartus (SGS). Izņemot sīko Konsorcija locekli Active Bank Ltd, kas darbojās tikai Ukrainā, līdz tam brīdim bankas operācijas šajā koncernā nebija veiktas. Nevienu no Konsorcija locekļiem nebija novērtējusi starptautiski atzīta reitinga aģentūra. Turpretim Bank Burgenland personā GRAWE iegūtu banku un kapitāla tirgus jomā pieredzējušu partneri, kam bija reitings “A” un kas bija labi zināms FMA.

(84)

Līdzīgā kārtā Austrija atsaucās uz savu pieredzi divos iepriekšējos nesekmīgos BB privatizācijas mēģinājumos. It īpaši otrajā mēģinājumā, kas beidzās ar neveiksmi 2005. gada augustā, bija piedalījusies Lietuvā esoša banka ar krievu īpašnieku, un Austrijai bija iemesls uzskatīt, ka FMA būtu aizliegusi tādu darījumu.

(85)

Austrija arī norādīja, ka lēmums būtu laikietilpīgāks tādēļ, ka trūkst saprašanās memoranda kā pamata abpusējai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp FMA un Ukrainas Valsts banku.

(86)

Bez tam, lai saglabātu savu labo slavu, GRAWE interesēs bija iejaukšanās gadījumā, ja BB piedzīvotu grūtības. To pašu nevar teikt par Konsorciju. Pie tam Austrija uzsvēra, ka ar Ukrainā esošu īpašnieku BB nekad nevarētu iegūt tādu reitingu, kāds ir GRAWE reitings “A”, bet drīzāk reitingu “BB” vai “B” saskaņā ar principu, ka uzņēmums nevar iegūt labāku reitingu kā valsts, kurā tas dibināts.

(87)

Austrija arī iesniedza HSBC paziņojumu, kas apstiprināja visus Burgenlandes apsvērumus par iespējamību, ka FMA atļautu darījumu un ka Ausfallhaftung varētu izmantot gadījumā, ja lēmums būtu par labu GRAWE. Cenas atšķirību ar uzviju atsvēra daudz zemāks risks gadījumā, ja BB pārdotu GRAWE.

(88)

Bažas radīja arī Konsorcija darbības plāns. Tas tika iesniegts tikai 2006. gada 27. februārī, kad process jau gāja uz beigām, un tajā bija paredzēta Ukrainā esošās Active Bank Ltd. iekļaušana. Konsorcijs īstenībā padarīja to par priekšnoteikumu BB iegādei. Tomēr šajā darbības plānā bija vairāki elementi, ko Burgenlande uzskatīja par ļoti bīstamiem pašai BB pastāvēšanai.

(89)

Konkrēti, tikai pavisam maza daļa no jaunā kapitāla, ko solīja Konsorcijs, bija iezīmēta BB reģionālās darbības pastiprināšanai (EUR 17 miljoni no kopsummas EUR 85 miljoni), bet pārējais bija domāts Ukrainā esošajai Active Bank. Saskaņā ar darbības plānu nākotnē darbības smaguma centrs bija paredzēts Ukrainā, nevis Burgenlandē – šāda situācija bija saistīta ar valūtas risku.

(90)

Bez tam Burgenlande nekādi nespēja konstatēt, kā Konsorcijs bija nodomājis iekļaut Active Bank, kuras vērtība bija noteikta pārāk augsta. Piesardzības nolūkā Burgenlande pieņēma BB ļaunāko scenāriju, pēc kura Active Bank kļūme nopietni apdraudētu BB un galu galā pat izraisītu BB maksātnespēju.

(91)

Balstoties uz minēto darbības plānu, Burgenlande nebūtu pārdevusi BB pat tad, ja Konsorcijs būtu bijis vienīgais solītājs (29).

(92)

Bez tam Austrija bija norūpējusies par to, ka FMA būtu bijis vajadzīgs ievērojami vairāk laika, lai izvērtētu pārdošanu Konsorcijam. Lēmums par BB pārstrukturēšanu prasīja laikus privatizēt BB. Pie tam GRAWE bija noteicis piedāvājuma derīguma termiņu, proti, 2006. gada 31. marts. Burgenlande tādēļ riskēja palikt bez pircējiem, ja FMA aizliegtu pārdošanu.

(93)

2008. gada 5. martā Austrija norādīja uz kādas Vācijas tiesas spriedumu, kas apstiprināja BaFin lēmumu aizliegt kādas Vācijas bankas akciju pārdošanu kādam Ukrainas koncernam. Austrija neapgalvoja, ka attiecīgais Ukrainas koncerns būtu bijis Konsorcijs, taču tā konstatēja, ka tās prognozi atbalsta lēmums, kura pieņemšanai BaFin bija vajadzīgi 13 mēneši.

(94)

Pēc Austrijas uzskata, jautājums par laicīgu pārdošanu bija cieši saistīts ar prasīto darījuma drošību. Privatizācijas trešās kārtas neizdošanās būtu apdraudējusi banku un beigu beigās pat izraisījusi BB maksātnespēju, kas liktu izmantot Ausfallhaftung.

(95)

Austrija iesniedza arī citus paskaidrojumus par HSBC ieteikumu, kur ievērota pieeja, kuras pamatā ir kopējās garantētās saistības. Varbūtības, ka Ausfallhaftung varētu tikt piemērota, ja BB tiktu pārdota Konsorcijam, mērens pieaugums bija pietiekams, lai atsvērtu starpību starp abiem piedāvājumiem, un tādēļ lika pieņemt lēmumu par labu GRAWE.

(96)

GRAWE, ko atbalstīja Austrija, iesniedza ekspertu atzinumu, kura pamatā bija opciju cenas veidošanas modelis, kas izskaidroja un attaisnoja pārdošanu GRAWE. Ekspertu atzinumā bija secināts, ka pat tad, ja pieņemtu, ka pēc BB pārdošanas Konsorcijam tikai par 1,83 % palielinātos aktīvu vērtības nepastāvība, iznākumā risks Burgenlandei Ausfallhaftung ziņā būtu palielinājies ievērojami. Līdz ar to bija pamatots lēmums BB pārdot GRAWE.

(97)

Pašās procedūras beigās, 2008. gada 22. februārī, Austrija iesniedza analīzi par to, kā kapitāla tirgi vērtē tādu garantiju kā Ausfallhaftung. Detalizētāks analīzē izmantotās pieejas izklāsts, ko bija sagatavojis Morgans Stenlijs [Morgan Stanley], tika sniegts 2008. gada 9. aprīlī. Analīze sākās ar pieņēmumu, ka Burgenlande varētu pārapdrošināt sevi kapitāla tirgos pret Ausfallhaftung risku, izmantojot kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu. Austrija bilda, ka analīzes rezultāti rādot, ka Burgenlandes lēmums ir attaisnojams. Tā novērtēja šādas apdrošināšanas izmaksas EUR 51,3–64,1 miljonu apmērā, ja BB pārdotu GRAWE, un EUR 521,6 miljonu apmērā, ja BB pārdotu Konsorcijam. Morgana Stenlija aprēķini bija zemāki (EUR 354 miljoni 2006. gada 12. maijā), bet tik un tā tie atbalstot Austrijas konstatēto.

(98)

Austrija neiesniedza nekādas piezīmes par atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(99)

GRAWE bilda, ka pasākums, ja to uzskata par valsts atbalstu, būtu jāatzīst par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam. BB privatizācija esot cieši saistīta ar agrāko lēmumu par pārstrukturēšanu, pēc kura BB būtu jāturpina darboties kā reģionālai bankai Burgenlandē. Spriežot pēc Konsorcija darbības plāna, tas kā īpašnieks nebija paredzējis šādu orientāciju. Tas būtu vēl papildus apdraudējis lēmuma par pārstrukturēšanu pareizu īstenošanu.

(100)

Visupirms Komisija atgādina, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 1. punktu tai ir jāizskata informācija par varbūtēji nelikumīgu palīdzību neatkarīgi no informācijas avota. Austrija tādēļ pieņem, ka eksistē Komisijas brīvība rīkoties pēc saviem ieskatiem, kādas patiesībā nav, jo, izskatot tādas sūdzības kā Konsorcija iesniegtā, to saista likums. Kā vienīgais GRAWE konkurents konkursa procedūras pēdējā posmā cīņā par BB Konsorcijs bez šaubām ir “ieinteresēta persona” iepriekš minētās regulas 1. panta h) punkta nozīmē. Turpmākie notikumi, kā ziņojumi presē par to, ka Konsorcijs atteicies no sākotnējiem plāniem pirkt banku, nekādi neietekmē Komisijas pienākumu turpināt izmeklēšanu. Šajā sakarā Komisija aizrāda, ka Konsorcijs nav atsaucis savu sūdzību (30).

(101)

Komisija akcentē, ka Austrijas minētie valsts tiesas lēmumi nenosaka un neierobežo tās kompetenci izskatīt lietu atbilstīgi EK līguma 87. un 88. pantam. Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka rezultāti nevienā no tai iesniegtajiem lēmumiem faktiski nav balstīti uz tiesību aktiem par valsts atbalstu (31).

(102)

EK līguma 87. panta 1. punktā noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. BB privatizācijai ir jāatbilst visiem minētā panta kritērijiem, lai to kvalificētu kā valsts atbalstu.

(103)

Kā jau izklāstīts lēmumā sākt procedūru, Komisijas vērtēšana privatizācijas sakarā izriet no vairākiem principiem, kas izklāstīti XXIII ziņojumā par konkurences politiku (še turpmāk “ziņojums par konkurenci”), un tam sekojušās prakses (32).

(104)

Viens no ziņojumā izklāstītajiem apstākļiem, kas ļauj Komisijai bez tālākas izskatīšanas pieņemt, ka valsts atbalsts nav iesaistīts, ir uzņēmuma pārdošana vairāksolītājam. Taču šajā gadījumā ir acīm redzams, ka BB netika pārdots vairāksolītājam. Ar to vien pietiek, lai attaisnotu lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru (33).

(105)

Otrs svarīgs privatizācijas sakarā apsverams elements ir nosacījumi, ar kādiem notiek pārdošana. Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, cik liela nozīme tam ir piešķirta ziņojumā par konkurenci, kas kā nosacījumu privatizācijas uzskatīšanai par brīvu no valsts atbalsta izvirza: “jāsarīko konkurss, kurā var piedalīties ikviens un kurš ir pārredzams, un kura nosacījums nav citu darbību veikšana, piemēram, tādu aktīvu iegāde, par kuriem nenotiek solīšana, vai atsevišķu uzņēmumu nepārtraukta darbība”.

(106)

Komisija arī norādīja uz tās sekojušo lēmumu Stardust Marine lietā, kur tā vēl vairāk akcentēja, cik liela nozīme ir procedūras “nediskriminējošajam” raksturam (34). Atbilstīgi paziņojumam par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (35) (turpmāk – “paziņojums par zemes pārdošanu”), Komisija tagad ieņem nostāju, ka nosacījumus principā var piemērot, ja visiem varbūtējiem pircējiem tiktu likts un viņi spētu izpildīt šo pienākumu neatkarīgi no pircēja uzņēmējdarbības rakstura (36). Šajā sakarā Komisija bija norādījusi, ka bankas pārdošanai izraudzītie atlases kritēriji varēja ietvert nosacījumus un būtu izvērtējami kā tādi (sīkāk sk. tālāk 141.–143. punktu).

(107)

Oficiālās izmeklēšanas laikā šķita, ka Austrija, pirmkārt, vadās no pieņēmuma, ka paziņojums par zemes pārdošanu ir tieši piemērojams uzņēmuma privatizācijai, otrkārt, liekas pieņemam, ka konkursa procedūras varbūtēju neizdošanos var novērst, izmantojot iepriekšējus neatkarīgus izvērtējumus, kas bija veikti BB privatizācijas sakarā. Austrija pat ierosināja pasūtīt jaunu pētījumu par BB tirgus vērtību.

(108)

Darījumam izvirzīto nosacījumu īpašā nozīme ir aplūkota 141.–143. punktā. Par pirmo punktu tomēr jāizsaka vispārīga piezīme, ka ir jānodala noteikumi par privatizāciju no noteikumiem par zemes un ēku pārdošanu. Neuzspiežot konkursa uzaicinājumu kā vienīgo iespējamo privatizācijas procedūru, paziņojumā par konkurenci ir nepārprotami norādīts uz privatizāciju un sniegti norādījumi par tādas procedūras priekšnoteikumiem, kura nodrošina, ka privatizācija neietver valsts atbalstu. Paziņojumā par konkurenci nav apgalvots, ka privatizējamās iestādes neatkarīga izvērtēšana, ko izdara pirms pārdošanas, būtu pietiekama, lai konstatētu, ka pārdošana par tādu cenu būtu automātiski uzskatāma par tādu, kurā nav valsts atbalsta. Tas ir īpaši skaidrs gadījumā, kad faktiski ir bijusi vairāksolīšana.

(109)

Iespēja – tirgus cenu noteikt izvērtēšanā – paziņojumā par zemes pārdošanu ir minēta kā līdzeklis, ar kuru noteikt tirgus cenu tad, ja nav vairāksolīšanas. Pat zemes pārdošanas gadījumā no paziņojuma par zemes pārdošanu terminoloģijas un struktūras secināms, ka dalībvalsts nevar, atsaucoties uz izvērtējumu, attaisnot pārdošanu personai, kas nav vairāksolītājs. Zemes pārdošanas gadījumā, tāpat kā privatizācijas gadījumā, vairāksolīšana jāuzskata par tādu, kuras rezultātā tiek noteikta tirgus cena.

(110)

Tomēr Komisijas atzinums ir tāds, ka šajā gadījumā stāvoklis ir citāds, argumentācijas nolūkos pat pieņemot, ka Austrijas viedokli par paziņojuma par zemes pārdošanu “piemērojamību” varētu atbalstīt. Tiesa, paziņojumā par zemes pārdošanu gan atklāts konkurss, gan iepriekšēja novērtēšana akceptēti kā piemēroti valsts atbalsta neesības pierādīšanas līdzekļi. Taču šī pēdējā pieeja a priori ir pieļaujama tikai tad, ja izvērtēšanu izdara pirms pārdošanas. Ja reiz Burgenlande izvēlējās atklātu konkursu, kas deva leģitīmus piedāvājumus tirgū, būtu nekonsekventi akceptēt agrāku izvērtējumu un atsijāt augstākus piedāvājumus, kā ierosina Austrija otrajā punktā, kas minēts 107. punktā.

(111)

Austrijas priekšlikums būtu apsverams vienīgi tad, ja konkursa procedūras iznākums būtu jāignorē tādēļ, ka nav bijis atklāta, pārredzama beznosacījumu konkursa.

(112)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka konkurss deva divus leģitīmus piedāvājumus, kaut gan Komisija nevar pilnīgi noliegt, ka piedāvājumi būtu bijuši pat augstāki, ja pārdošanai nebūtu uzlikti nosacījumi (nosacījumu ietekme sīkāk iztirzāta 141.–143. punktā). Ja ir gan neatkarīgi izvērtējumi, gan augstākais saistošais piedāvājums nopirkt BB, tad ir pavisam skaidrs, ka pēdējais dod labāku pārdošanas projekta tirgus vērtības tuvinājumu, jo atspoguļo nevis tikai hipotētisku vērtējumu, bet faktisku piedāvājumu.

(113)

Uz tāda pamata jebkurš Austrijas iesniegts iepriekšējs BB vērtības izvērtējums zaudē nozīmi šās lietas novērtēšanā (37). Bez tam novērtēšanai pēc fakta, ko ierosināja Austrija, nav nozīmes, ja ir konkurss un tā sagādātie piedāvājumi.

(114)

Ņemot vērā piemērotos nosacījumus, Komisija arī norāda, ka pat tad, ja uzņēmumu pārdotu vairāksolītājam par cenu, kas ievērojami augstāka nekā tā aplēstā vērtība, var būt iesaistīts valsts atbalsts, ja privātā ieguldītāja samaksātā cena ir zemāka nekā būtu tad, ja nebūtu šādu nosacījumu (38).

(115)

Nobeigumā Komisijai ir jāizvērtē BB privatizācija atbilstīgi EK līguma 87. panta 1. punktam, neatsaucoties uz paziņojumu par zemes pārdošanu un ziņojumu par konkurenci, ņemot vērā to, ka pieņēmums “bez atbalsta” atbilstīgi pēdējam nav piemērojams.

(116)

Burgenlande ir viena no deviņām Austrijas federālajām zemēm. Burgenlandes resursus principā var uzskatīt par tādiem, “ko piešķir dalībvalstis vai ko … piešķir no valsts līdzekļiem” Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(117)

Bez tam Komisija norāda uz GRAWE pārrobežu un starptautiskajām darbībām, kuru dēļ jebkura no valsts resursiem piešķirta priekšrocība skartu konkurenci banku nozarē un ietekmētu Kopienas iekšējo tirdzniecību (39).

(118)

Taču BB pārdošana GRAWE ir saistīta tikai ar valsts atbalstu, ja Burgenlande nerīkojās kā tirgus ekonomikas komersants, piešķirot selektīvu priekšrocību pircējam. Tas tā būtu tādā gadījumā, ja Burgenlande nebūtu rīkojusies kā privāts pārdevējs un būtu pieņēmusi pārdošanas cenu, kas ir zemāka par BB tirgus cenu. Izvērtējot šo jautājumu, Komisija piemēro “privāta pārdevēja testu”.

(119)

Piemērojot šo principu, ir nepieciešams izvērtēt faktisko konkursa procedūru un tās radītos piedāvājumus, lai konstatētu, vai un kādā mērā GRAWE ir saņēmis priekšrocību. Principā te ir divi elementi, kas varētu būt priekšrocības avots. Pirmkārt, uzņēmuma pārdošana otras augstākās summas solītājam, otrkārt, uzņēmuma vērtības nosacījumu ietekme uz visiem solītājiem.

(120)

Burgenlande sastapās ar Konsorcija piedāvājumu, kurš pēc nominālvērtības pārsniedza GRAWE piedāvājumu par EUR 54,7 miljoniem. Privāts komersants tomēr varētu izņēmuma kārtā pieņemt zemāko piedāvājumu, ja:

(121)

Pirmais aspekts pēc būtības atkarīgs no tā, vai Burgenlande varēja rēķināties ar to, kas saņems tādas pirkuma cenas maksājumu, kas ir vispārīgi pazīstama kā darījuma nodrošinājums (pirmais elements), un vai var gaidīt, ka Konsorcijs saņems nepieciešamo atļauju no Finanšu tirgus uzraudzības iestādes (vai citas darījumā iesaistītas iestādes) (otrais elements).

(122)

Otrais aspekts atkarīgs no tā, vai ir citi faktori, kā garantijas vai ārpusbilances riski, kurus var ņemt vērā publiskais pārdevējs, Burgenlande, un kuri atsvērtu cenas atšķirību no vairāksolījuma.

(123)

Attiecībā uz darījuma nodrošinājumu kā pirmā aspekta pirmo elementu Komisija skaidrības labad uzsver, ka tā attiecas uz pircēja spēju samaksāt pirkuma cenu un – šajā sakarā – neko vairāk (41). Komisija piekrīt Austrijai, ka šis ir būtisks pārdošanas procesa elements. Nevar gaidīt, ka privāts pārdevējs izvēlēsies pircēju, ja pastāv reāla varbūtība, ka pirkuma cena netiks samaksāta.

(124)

Visas procedūras laikā Austrija neiebilda, ka Konsorcijs nebūs spējīgs samaksāt pirkuma cenu. Ņemot vērā Konsorcija uzņēmumu ekonomisko spēku (kas aprakstīts 12. punktā), Komisija nesaskata iemeslu šaubām par to, vai pirkuma par EUR 155 miljoniem finansēšana bija reālistiska. Konsorcijs ierosināja avansa maksājumu EUR 15 miljoni Ukrainā esošās Active Bank trasta kontā, lai pierādītu savu spēju samaksāt EUR 155 miljonus.

(125)

Tāpat ir acīm redzams, ka privāts pārdevējs tirgū neizvēlētos pircēju, kurš diezin vai saņems nepieciešamo atļauju no FMA (vai citas darījumā iesaistītas iestādes). Austrija bilda, ka FMA nekad nebūtu atļāvusi pārdot BB Konsorcijam – pat ja tā solījums būtu bijis vienīgais piedāvājums. Pēc Austrijas uzskata, GRAWE piedāvājums, kas gan nebija vairāksolījums, bijis “labākais solījums”.

(126)

No procedūras viedokļa Komisija neapstrīd, ka Austrijas likums aizliedz FMA veikt tā saucamo fit & proper test, balstoties uz Banku likuma 20. pantu, attiecībā uz abiem potenciālajiem solītājiem; patiesi, katrā salīdzināšanas procedūrā ir parasta prasība, ka konkrētais pircējs ir identificējams, pirms tam dod uzraudzības iestādes apstiprinājumu. Tādēļ ir pieņemami, ka FMA noraidīja gan Konsorcija, gan GRAWE“pieteikumus” uz apstiprinājumu pirms lēmuma par pārdošanu. Balstoties uz Austrijas likumu, Komisija arī pieņem, ka FMA paziņojums pēc fakta nebija iespējams.

(127)

Komisija tomēr norāda, ka FMA, sniedzot faktu informāciju par savām procedūrām vai agrāko SLAV AG pieteikumu, nav atklāti atbalstījusi Austrijas uzskatus šajā ziņā, bet apstiprinājusi Komisijai, ka tās izmeklēšanas rezultāti ir bijuši “pilnīgi atklāti”.

(128)

Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka FMA neatkarīgi no aplūkojamā gadījuma atturējās no vispārīgiem paziņojumiem par elementiem, kurus tā būtu uzskatījusi par izšķirīgiem tās novērtējumā – piemēram, pircēja reitinga esība. Tādēļ nav vispār nekādu elementu, kas liktu domāt, ka šādi vai citādi Austrijas izvirzītie apsvērumi būtu negatīvi ietekmējuši novērtējumu, kur nu vēl noteikti būtu izraisījuši negatīvu rezultātu.

(129)

Tā kā nav tādu FMA paziņojumu un citu liecību, Komisija nevar pieņemt Austrijas argumentu, ka FMA noteikti būtu aizliegusi darījumu ar Konsorciju.

(130)

Arī tikai FMA procedūras ilgums – mazāk nekā trīs mēneši GRAWE, bet turpat gads Konsorcijam – nav pietiekams iemesls Konsorcija diskvalificēšanai. Austrija norādīja, ka BB būtu cietusi no ieilgušas neskaidrības, kas novestu banku grūtībās. Tomēr šo argumentu Komisija nevar pieņemt ne principā, ne konkrēti. Principā tas līdzinātos diskriminācijai pret jebkuru solītāju ārpus Eiropas Savienības – varbūt pat no citas dalībvalsts, jo tādu spriedumu vienlīdz labi varētu piemērot katram potenciālam pircējam, kas pašlaik nav zināms FMA, t. i., katram uzņēmumam, kas nav no Austrijas. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija norāda, ka pārdošanas brīdī BB nebija nonākusi grūtībās. Tā kā pārdošanas procedūras ir risinājušās jau no 2003. gada, arī steidzamība nav pietiekami izskaidrojama. Šajā sakarā arguments, ka GRAWE bija noteicis termiņu savam piedāvājumam, arī nav pieņemams, jo tas dotu dažādas iespējas diskriminatīvi ietekmēt konkursa procedūras.

(131)

Norādot uz Burgenlandes pašas apsvērumiem ar nolūku uzminēt FMA lēmumu, Komisija arī nevar pieņemt Austrijas atsaukšanos uz agrāku bankas licences pieteikumu, ko saņēma no SLAV AG priekšgājēja 1994. gadā. Komisija norāda, ka abas situācijas nav salīdzināmas, pat ja fit & proper test, kas jāveic saistībā ar BB pārdošanu, ir daļa no daudz plašākajām prasībām pilnas bankas darbības licences iegūšanai, kas tika pieprasīta agrākajā gadījumā (42). Taču agrākā iesniedzēja īpašuma struktūra bija pavisam citāda un politiskā situācija Ukrainā kopš tā laika arī ir ievērojami mainījusies. Pie tam vienīgais Austrijas izvirzītais iemesls, kāpēc atļauja tika noraidīta, proti, starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) nepildīšana uzņēmuma īpašniekā fondā, liekas pavisam formāls pēc rakstura, un nebija nekā, kas liecinātu, ka SGS pildīšana joprojām ir problēma citāda sastāva Konsorcijam BB pārdošanas brīdī. Tā kā FMA ir likumisks pienākums objektīvi izvērtēt jaunus pieteikumus, Komisijai nešķiet, ka šai agrākajai procedūrai, kas attiecas uz citu personu, būtu bijusi jebkāda ietekme, ja Burgenlande būtu BB pārdevusi Konsorcijam.

(132)

Komisijai arī jānoraida nepamatotie apgalvojumi, ko izteikusi Austrija, lai diskvalificētu Konsorciju kā uzticamu pircēju. Komisijas lēmumam ir jābūt pamatotam ar faktiem. Šis punkts, pirmkārt, attiecas uz Austrijas norādi uz otro privatizācijas procedūru, kur, pēc Austrijas uzskata, FMA bija likusi manīt, ka pārdošana Lietuvā esošai krieviem piederošai bankai nebūtu atļauta. Šis pieņēmums ne tikvien nebija pamatots, bet arī attiecās uz pavisam citu personu. Otrkārt, Austrijas iestādes procedūras beigu daļā norādīja uz kādas Vācijas tiesas spriedumu, kas apstiprināja BaFin lēmumu aizliegt kādas Vācijas bankas akciju pārdošanu kādam vārdā nenosauktam Ukrainas koncernam (43). Šī informācija nebūtu bijusi pieejama attiecīgajā laikā un tādējādi nekādi nebūtu varējusi ietekmēt FMA varbūtējo lēmumu. Visbeidzot, kā jau minēts, Komisija norāda, ka FMA ir pienākums katru lietu izskatīt atsevišķi.

(133)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka nav nekādu liecību un norāžu par to, ka FMA būtu aizliegusi pārdošanu Konsorcijam. Privāts pārdevējs tātad nebūtu diskvalificējis Konsorciju šā iemesla dēļ.

(134)

Tāpat kā jebkurā citā lietā, Komisija apstiprina, ka var aplūkot tikai tos faktorus, kurus ņēmis vērā tirgus ekonomikas ieguldītājs (44). Tas izslēdz riskus, kas rodas no potenciālās saistības maksāt valsts atbalstu, jo tādi nerastos tirgus ekonomikas ieguldītājam (45). Attiecībā uz BB privatizāciju izšķirošais elements šajā ziņā ir Ausfallhaftung pastāvēšana, ko Austrija izvirza, lai attaisnotu pārdošanu GRAWE.

(135)

Komisijas uzskata, ka Ausfallhaftung ir elements, kuru Burgenlandei nebūtu bijis jāizskata. Kā minēts lēmumā sākt procedūru, Ausfallhaftung ierēķināšana sajauktu Burgenlandes kā atbalsta sniedzēja lomu ar Burgenlandes kā bankas pārdevēja lomu.

(136)

Vispirms Komisijai ir jānoraida visi Austrijas argumenti, kas apstrīd Ausfallhaftung pieskaitīšanu (esošam) valsts atbalstam. Ņemot vērā Komisijas Lēmuma C(2003) 1329 galīgo redakciju par Ausfallhaftung atcelšanu (46), kas sekoja pēc Austrijas un Komisijas vienošanās un ko Austrija neapstrīdēja Eiropas Kopienu tiesās, šis arguments nav pieņemams. Ja Austrija, kā redzams šās izmeklēšanas gaitā, patiešām nepiekrita Ausfallhaftung pieskaitīšanai pie valsts atbalsta, tā varēja to apstrīdēt Tiesā.

(137)

Bez tam, atbildot uz Austrijas argumentu, ka pastāvošais atbalsts ir likumīgs, ir jāuzsver, ka pastāvošais atbalsts tomēr ir publiskas iestādes sniegts atbalsts. Visi tiesas nolēmumi līdz šim skaidri pauduši pamatprincipu, ka valsts kā uzņēmuma pārdevēja lomu un valsts kā publiskas iestādes pienākumu izpildītājas lomu nedrīkst sajaukt, piemērojot tirgus ekonomikas ieguldītāja testu (47). Nav precedenta, kas atbalstītu Austrijas uzskatu, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu ņēmis vērā garantiju, kas tiek klasificēta kā valsts atbalsts: hipotētiski neviens tirgus ieguldītājs nebūtu izdevis garantiju, kas neatbilstu tirgus ieguldītāja principam, un lēmums par Ausfallhaftung atcelšanu apstiprina, ka Ausfallhaftung netika piešķirta pēc tirgus noteikumiem. Tiesa ir noteikusi, ka specifiskas garantijas, kas uzskatītas par nelikumīgu atbalstu, nevar ņemt vērā, aprēķinot likvidācijas potenciālās izmaksas (48). Tas nenozīmē, ka pastāvošu atbalsta pasākumu varētu ņemt vērā pretējā gadījumā. Komisija uzskata, ka nav nozīmes tam, vai atbalsts bijis pretlikumīgs vai pastāvošs. Ciktāl pasākums kvalificējams kā atbalsts, neviens privāts pārdevējs nebūtu to piešķīris un tādēļ nebūtu tādu pasākumu apsvēris (49).

(138)

Varētu būt bijis citādi, ja Burgenlande būtu piešķīrusi komerciālu garantiju kā privāts ieguldītājs, nevis valsts atbalstu. Tomēr šajā gadījumā tā nenotika.

(139)

Austrija neminēja nekādus citus faktorus, kā ārpusbilances riskus vai garantijas, kas nav Ausfallhaftung, kurus varētu ņemt vērā piedāvājumu izvērtēšanā.

(140)

Šo konstatējumu dēļ, ņemot vērā, ka “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas” bija viens no elementiem, ja ne izšķirīgais, Burgenlandes lēmumā pārdot BB GRAWE, lai gan tā piedāvātā cena bija zemāka, Komisija konstatē, ka Austrija nerīkojās tā, kā būtu rīkojies privāts tirgus pārdevējs. Ekonomiskais labums, ko saņēma GRAWE, ir vismaz vienāds ar starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu (50).

(141)

Lai gan atbalsta esību jau pierāda zemākā piedāvājuma izvēle, Komisijai bija arī jāizsver, kādā mērā atšķirīgie konkursa nosacījumi varētu būt ietekmējuši pārdošanas cenu. Kā jau minēts, lēmumā sākt procedūru Komisija šaubījās, vai konkurss bijis pārredzams, bez nosacījumiem un nediskriminējošs; bez tam Komisija bija paudusi šaubas par nosacījumu ietekmi uz potenciāliem solītājiem, kuri varēja atturēties no solīšanas, un par nosacījumu ietekmi uz solītāju piedāvāto cenu (šie piedāvājumi bija potenciāli zemāki nekā beznosacījumu konkursā).

(142)

Balstoties uz oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā iegūto informāciju, Komisija konstatē, ka tīri no procedūras viedokļa (uzticamības pārbaude, iespējas tikties, FMA) nešķiet, ka HSBC eksperti, kam bija dots uzdevums veikt konkursa procedūru, būtu izrādījuši Konsorcijam nelabvēlību. Komisija konstatē, ka šo viedokli apstiprina arī Eizenštates Reģionālās tiesas veiktā plašā faktu izmeklēšana, par ko liecina tās 2006. gada 20. maija nolēmums (51).

(143)

Komisija izvērtēja nosacījumu ietekmi uz piedāvājumiem. Privatizācijas procedūrā izklāstītie nosacījumi var vedināt domāt, ka Burgenlande necentās par banku iegūt visaugstāko cenu. Komisijai nav pamata uzskatīt, ka tas faktiski būtu ierobežojis solītāju skaitu vai ietekmējis cenu. Netika saņemtas piezīmes no trešām personām, kas norādītu, ka tās sākumā būtu bijušas ieinteresētas nopirkt BB, bet būtu atturējušās turpināt konkursu procesa vēstulē minēto nosacījumu dēļ. Konkurss arī tika pietiekami izziņots atklātībā. Lai gan daži citi konkursa nosacījumi paliek diskutabli (“laika ierobežojumi”, “gatavība izdarīt nepieciešamo kapitāla palielināšanu” un “BB autonomijas saglabāšana”), to ietekme uz piedāvājumu vērtību nav saskatāma. Tādēļ Komisija nav konstatējusi liecības vai norādes, kas liktu domāt, ka procedūra, kas ļauj realizēt visu BB potenciālu, būtu izraisījusi augstāku piedāvājumu. Arī Konsorcijs nav izteicies, ka nosacījumi procesa vēstulē pazeminājuši tā piedāvājuma līmeni. Konsorcijs, gan pieņemdams, ka pirkuma cena un darījuma drošība ir leģitīms kritērijs katram pārdevējam, norādīja, ka tāds nosacījums kā “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas” vai “gatavība izdarīt nepieciešamo kapitāla palielināšanu” nākotnē nebūtu izpildāms. Līdz ar to šajā konkrētajā gadījumā, kad konkurss deva divus leģitīmus piedāvājumus (52), arī ņemot vērā to, ka nav saskatāma nosacījumu ietekme uz pārdošanas cenu, augstākais piedāvājums tiek uzskatīts par labu tuvinājumu tirgus cenai (53).

(144)

Kaut gan Komisija nevar pieņemt Austrijas nostāju par Ausfallhaftung nozīmi šajā gadījumā, tā ir izskatījusi argumentus, ko sniedza Austrija saistībā ar šo aplamo pieņēmumu. Taču Komisija konstatēja, ka pat tad, ja ieņemtu Austrijas nostāju un ņemtu vērā Ausfallhaftung pastāvēšanu, tas tik un tā nepadarītu GRAWE piedāvājumu par “labāko piedāvājumu”.

(145)

Ja BB tiktu likvidēta, tās aktīvi tiktu izvērtēti un ieņēmumi izmantoti, lai atlīdzinātu kreditoriem. Ja aktīvu likvidācijas ieņēmumu nebūtu pietiekami, lai atlīdzinātu kreditoriem, tiktu tērēts BB pašu kapitāls, kas ir ap EUR 90 miljoni. Atlikušais iztrūkums tiktu sadalīts vienādi pa nenokārtotajām saistībām, un rezultātā rastos saistību neizpilde pret kreditoriem. Ausfallhaftung, kā tiešs BB kreditoru prasījums pret Burgenlandi, radītu pienākumu Burgenlandei iesaistīties un pilnīgi atlīdzināt kreditoriem par to saistību neizpildi, uz kurām attiecas Ausfallhaftung. To saistību daļa, uz kurām attiecas Ausfallhaftung, samazināsies no 100 % darījuma noslēgšanas brīdī (2006. gada maijā) līdz turpat 0 % 2017. gadā.

(146)

Tādu varbūtēju BB likvidāciju varēja izraisīt bankas grūtības vai nu refinansēties kapitāla tirgos, vai izpildīt tiesību aktu prasības, kā kapitāla minimālā proporcija.

(147)

Austrija iebilda, ka maksātspējas problēma būtu īpaši saasinājusies, kolīdz pārdošana Konsorcijam tiktu izziņota presē. Tīrā aizplūde būtu bijusi robežās no EUR 500 miljoniem labākajā gadījumā līdz EUR 1,25 miljardiem ļaunākajā gadījumā. Konsorcijs nebūtu izrādījies spējīgs sagādāt jaunus likvīdos aktīvus tādos apmēros. Tādēļ iespēja pārdot BB Konsorcijam nebija nemaz apsverama.

(148)

Komisija atzīst, ka Burgenlandes paziņojums par BB pārdošanu Konsorcijam būtu varējis izraisīt noguldījumu un starpbanku kredītlīniju aizplūšanu, taču Austrijas iesniegtie aprēķini vairāku iemeslu dēļ šķiet nepareizi. Pamatojoties uz salīdzināmiem notikumiem, pieņēmums par 50–60 % noguldījumu izņemšanu nav reālistisks (54). Likvīdo līdzekļu aizplūšanu jauniem darījumiem tādā krīzes situācijā BB būtu ierobežojusi līdz prasītajam minimumam (55). Bez tam, aplūkojot Austrijas iesniegtos aprēķinus, tirgojamie aktīvi nav vai ir tikai daļēji likvidēti (56) un dažas likvīdo līdzekļu aizplūdes pozīcijas nav izprotamas (57). Komisijas viedoklis ir tāds, ka pat krīzes situācijā paredzamo likvīdo aktīvu aizplūdi kompensētu efektīva un preventīva BB likviditātes vadība un rezultātā kopējā aizplūde tiktu iegrožota. Šajā kopsakarā Komisija akcentē, ka BB un īpašnieks būtu varējuši veikt preventīvos pasākumus, lai ierobežotu likvīdo līdzekļu aizplūdi, un norāda, ka Burgenlande pirms bankas pārdošanas jau bija apņēmusies sagādāt BB jaunai likviditātei EUR 380 miljonus, emitējot jaunas obligācijas, kuras sedz Ausfallhaftung. Komisija nevar piekrist Austrijas argumentam, ka papildu obligāciju emisija, kas dotu BB papildu likviditāti par summu EUR 380 miljoni, nebūtu bijis izšķirīgs faktors nevienam no solītājiem par banku, ja tajā pašā laikā Austrija bilst, ka paredzamais likviditātes sašaurinājums bijis iemesls nepārdot BB Konsorcijam. Varētu arī iebilst, ka Burgenlande būtu atrisinājusi likviditātes jautājumu, ja tas būtu uzskatīts par nozīmīgu, emitējot papildu obligācijas par trūkstošās likviditātes summu, kā tika darīts GRAWE gadījumā, papildus emitējot EUR 380 miljonus.

(149)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija pieņem, ka BB maksātnespēja vai likvidācija varētu drīzāk rasties normatīvu iemeslu dēļ, nevis no likviditātes deficīta pēc darījuma izziņošanas. Austrija iebilst, ka maksātnespējas risks BB pārdošanas gadījumā Konsorcijam būtu ievērojami augstāks nekā tad, ja jaunais īpašnieks būtu GRAWE. GRAWE turpinātu BB reģionālo darbību, koncentrējoties uz mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību un nemainot pašreizējo darbības modeli. Saskaņā ar Konsorcija iesniegto darbības plānu BB darbības modelis būtu ieņēmis riskantāku virzību, ieskaitot tādas darbības kā starptautiskās tirdzniecības finansēšana. Active Bank varbūtējā iekļaušana BB būtu novedusi BB pie euro kursa svārstībām attiecībā pret Ukrainas grivnu, kuru iegrožošana būtu ļoti dārga. Austrija arī iebilda, ka citi faktori, kā pieredzes trūkums banku nozarē un Konsorcija zemākais reitings, būtu ievērojami paaugstinājuši BB maksātnespējas risku.

(150)

Komisija atzīst, ka paredzētā ilgtermiņa BB attīstība pēc diviem pārdošanas scenārijiem ir visai hipotētiska. Burgenlandei ir jāakceptē, ka pēc BB pārdošanas jaunam īpašniekam neatkarīgi no tā, vai tas ir GRAWE vai Konsorcijs, tai ir tikai pavisam ierobežota ietekme uz bankas jauno stratēģisko orientāciju. Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka BB nākotnes darbības modeli nevar saistoši definēt pārdošanas līgumā, bet jaunā īpašnieka pienākums ir lemt par bankas jauno stratēģisko orientāciju, ieskaitot vajadzīgo kapitāla palielinājumu un turpmāko citu uzņēmumu iekļaušanu.

(151)

Vēl vairāk, jaunos īpašniekus to darbības vadībā ierobežo esošie banku darbības noteikumi. Pirmkārt, kā Austrijā bāzētu banku, kas darbojas ar Austrijas bankas darbības licenci, BB turpina uzraudzīt Austrijas banku regulators, un tai tādēļ ir jāpilda tās pašas tiesību aktu prasības (piem., kapitāla minimālās proporcijas), kas citām Eiropas bankām. Otrkārt, kā pasaules finanšu tīkla sastāvdaļai BB ir vajadzīgs vismaz ieguldījumu kategorijas reitings, lai saņemtu starpbanku refinansējumu. Tādējādi BB ir pakļauta arī reitinga aģentūru pašu kapitāla prasībām. Augstāka riska uzņemšanos tādēļ ir jāpavada adekvātam jaunam pašu kapitālam, kas ir jāiegulda īpašniekiem.

(152)

Tāpat Komisija nevar piekrist Austrijas argumentam, ka nevar iztikt bez nākamā BB īpašnieka plašas pieredzes banku darbības jomā. Īpašnieka ziņā nav BB pārvaldība, tā jāveic BB vadībai. Bez tam Komisijai nav izprotams, kāpēc BB reitingam pēc pārdošanas būtu jābūt identiskam ar GRAWE vai Ukrainas valsts reitingu, kā ierosina Austrija. Pirmkārt, GRAWE nepieteicās dot BB vispārīgu garantiju (Patronatserklärung), un banka tādēļ tiks pirmām kārtām vērtēta pēc tās snieguma. Otrkārt, BB paliek Austrijas banka, kas atrodas Austrijā, un tādēļ pieļautais reitings “B” Ukrainas valstij, kurai var būt sava loma, ja kāda banka atrodas minētajā valstī, pēc pirmā acu uzmetiena ir nepiemērots. Šajā sakarā ir svarīgi arī norādīt, ka uz BB turpinās attiekties Ausfallhaftung garantija.

(153)

Neatkarīgi no tā nevar pilnīgi izslēgt, ka BB, lai kurš nebūtu tās jaunais īpašnieks, nākotnē varētu sastapties ar nopietnām grūtībām un maksātnespēja/likvidācija varētu kļūt nenovēršama. Pēc tāda scenārija ir svarīgi saprast, ka BB ir ļoti maza banka (pēc bilances ievērojami mazāka par 1 % no lielāko Eiropas banku apmēra) un ka BB likvidācijai būtu niecīga vai pat neievērojama ietekme uz Austrijas vai Eiropas banku sistēmu. BB aktīvu pārdošana par summu aptuveni EUR 3,5 miljardi (kredīti, obligācijas, akcijas, atvasinātie instrumenti, nekustamais īpašums) pasaules finanšu tirgos neizraisītu tirgus disfunkciju, un tādēļ tirgi un īpaši aktīvu cenas paliktu stabilas.

(154)

Austrija iesniedza likvidācijas scenāriju. Likvidācijas scenārijā pieņemts, ka aktīvu likvidācija notiks 2006. gadā un ka sasniedzamā aktīvu cena ir atkarīga no to riska svēruma. Izdarītās korekcijas ir robežās no 2 % aktīviem ar 0 % riska svērumu (RWA) līdz 20 % aktīviem ar 100 % riska svērumu. Likvidācijas scenārijā ietilpst korekcijas par EUR 90 miljoniem ārpusbilances posteņu likvidācijai. Pēc pašu kapitāla samazinājuma scenārijā izdarīts secinājums, ka Ausfallhaftung un tādējādi Burgenlandei būtu jāiesaistās likvidācijā ar apmēram EUR 270 miljoniem.

(155)

Komisija piekrīt Austrijas dotajai likvidācijas scenārija vispārīgajai metodikai, lai iegūtu pirmēju novērtējumu potenciālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar BB maksātnespēju. Taču Komisija uzskata, ka aktīviem izdarītās korekcijas ir pārāk augstas (piem., 10–20 % korekcijas ar hipotēku nodrošinātiem kredītiem, kurus var nodrošināt ar vērtspapīriem un pārdot komplektos), un nevar saprast ārpusbilances posteņu korekcijas. Bez tam Austrija pieņēma 100 % iespējamību, ka likvidēšana notiks 2006. gadā, un tādēļ ņēma vērā aktīvu nominālvērtības. Tāds scenārijs neliekas reālistisks.

(156)

Atspoguļojot šīs piezīmes likvidācijas scenārijā, Komisija secina, ka katru procentu iespējamības, ka Ausfallhaftung nākotnē tiks uzsākta, Burgenlande varēja ņemt vērā ar maksimumu EUR 1 miljons. Tas nozīmē, ka ar nolūku kompensēt Konsorcija piedāvājuma cenas starpību BB maksātnespējas iespējamība ar Konsorciju kā jauno īpašnieku ir jāpieņem kā vairāk nekā par 50 % augstāka nekā GRAWE gadījumā. Komisija nesaskata iemeslu tādam pieņēmumam un tādēļ secina, ka pat tad, ja Burgenlande varētu ņemt vērā Ausfallhaftung kā izvērtēšanas faktoru, GRAWE solītais nebija labākais piedāvājums.

(157)

Austrija un GRAWE iesniedza arī citas metodes (58), pēc kurām izvērtēt dažādos riskus, kas saistīti ar abiem solītājiem. Komisija uzskata, ka vispārīgā metodika, kas tika piemērota likvidācijas scenārijā, vislabāk atspoguļo specifiskos maksātnespējas gadījuma nosacījumus un tādēļ tā ir ne tikai vispiemērotākā, bet arī vispārredzamākā un visaptverošākā metode no Ausfallhaftung izrietošo risku novērtēšanai. Šīm pārējām Austrijas piedāvātajām metodēm nav nozīmes, un bez tam tās vai nu nav saprotamas, ir balstītas uz nepareiziem pieņēmumiem, vai nav piemērojamas konkrētajiem lietas apstākļiem.

(158)

Burgenlandes un GRAWE pirkuma līgumā ir arī garantijas klauzula, kas cita starpā paredz, ka Burgenlandei ir pienākums atmaksāt GRAWE tādu summu, kādu Komisija noteikusi atgūšanas lēmumā (un visas ar to saistītās procedūras izmaksas pircējam). Lai gan pircējs patur tiesības atkāpties no līguma, ja pirkuma cenas korekcija ir pretlikumīga, šis pirkuma līguma elements ir jāapskata lēmumā. Pirmkārt, tāda garantijas klauzula, par kuru salīgts pēc konkursa procedūras, maina pārdošanas nosacījumus konkrētajam pircējam un varētu būt pamudinājusi GRAWE izteikt augstāku piedāvājumu; otrkārt, un vēl svarīgāk, tāda garantijas klauzula līdzinās Komisijas pieņemtā atgūšanas lēmuma apiešanai. Tas stipri runā pretim dalībvalstu pienākumam īstenot Komisijas lēmumus un sadarboties ar Komisiju. Tādēļ šī klauzula nav piemērojama, jo citādi tā līdzinātos jaunam valsts atbalstam GRAWE.

(159)

Secināms, ka BB pārdošana GRAWE ir uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. panta nozīmē.

(160)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka uz tās rīcībā esošās informācijas pamata neviens no iemesliem deklarēt atbalstu par saderīgu saskaņā ar 87. panta 2. vai 3. punktu nešķiet pieņemams.

(161)

Austrija koncentrējās uz to, lai pierādītu, ka pasākums nav valsts atbalsts. Vienīgos argumentus par atbalsta potenciālo saderību ar kopējo tirgu bija izvirzījis atbalsta saņēmējs. Pēc GRAWE uzskata, agrākais lēmums par pārstrukturēšanas atbalstu BB nozīmēja, ka pat privatizētai BB – jo privatizācija bijusi priekšnoteikums atbalsta izziņošanai par saderīgu ar kopējo tirgu – būtu jāsaglabā tās reģionālā orientācija. Šo prasību apmierināja tikai GRAWE darbības plāns.

(162)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas lēmums nekādā ziņā neatbalsta šo argumentu. Papildus operatīvajiem, funkcionālajiem un finansiālajiem pasākumiem, kurus piedāvāja Austrija un kuriem piekrita Komisija, privatizācija ir vēl viens elements, kas nodrošina bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Agrākais lēmums izskata BB hipotētiskas likvidēšanas sekas, un šajā sakarā Komisija piekāpjas, ka “ticamāka šķiet bāzes finanšu pakalpojumu trūkuma iespējamība atsevišķos Burgenlandes lauku reģionos” (59). Taču šis apgalvojums nenozīmē tādu nosacījumu privatizācijas procesā, kas nav minēts nekur citur.

(163)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek apstiprināts Komisijas sākotnējais konstatējums. Atbalsts nav pasludināms par saderīgu ar kopējo tirgu.

(164)

Lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Komisija apšaubīja, vai 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma, kas apstiprināts ar Komisijas 2004. gada 7. maija lēmumu, agrīna izpilde ir pieļaujama, jo tas varētu būt pretrunā lēmumam par BB pārstrukturēšanu. Taču pēc jautājuma tālākas izskatīšanas Komisija konstatē, ka vienošanās patiešām ir saskanīga ar minēto lēmumu.

(165)

Tā kā pasākums tika īstenots bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai un nav saderīgs ar noteikumiem par valsts atbalstu, jāliek Austrijai atgūt atbalstu no saņēmēja.

(166)

Atgūstamajai summai jābūt tādai, lai likvidētu atbalstu. Balstoties uz konstatējumiem VI iedaļas 2.2. un 2.3. punktā, atbalsts šajā gadījumā ir vienāds ar starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu.

(167)

Ievērojot šo pieeju, aprēķināmā starpība tomēr nav vienāda ar abu piedāvājumu nominālvērtības starpību, kas būtu EUR 54,7 miljoni. Lai abus piedāvājumus padarītu pilnīgi salīdzināmus, līgumu ar GRAWE un ar Konsorciju atšķirīgo nosacījumu dēļ ir jāizdara korekcijas. Abos piedāvājumos ir vairāki papildu nosacījumi, kas izsakāmi skaitliski un salīdzināmi ar attiecīgo nosacījumu konkursa piedāvājumā. Tādēļ Komisija uzskata, ka iepriekš minētā starpība starp abiem piedāvājumiem Austrijai atbalsta summas atgūšanā ir jākoriģē šādi.

(168)

Attiecībā uz kompensāciju, kas saistīta ar 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma agrīnu izpildi, Burgenlandes maksājums Konsorcijam par summu EUR 15 miljoni ir par EUR 2,1 miljonu lielāks nekā EUR 12,9 miljonu maksājums GRAWE. Tādējādi ir jāizdara korekcija, kas starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu samazina par EUR 2,1 miljonu.

(169)

Atšķirīgo pasākumu attiecībā uz atbildības limitiem, atbrīvojuma apmēru un garantijas periodiem izteikšana skaitļos ir komplicēta. Austrija iebilda, ka kopumā pieeja, par kuru tika salīgts ar GRAWE un ar Konsorciju, bija līdzsvarota un nedeva vērā ņemamu priekšrocību nevienam no solītājiem. Komisija piekrīt Austrijai, ka garantijas līgumu ietekme uz cenu starpību nav liela, taču uzskata, ka to tomēr nepieciešams izteikt skaitļos. Pamatojoties uz tās rīcībā esošajām ziņām, Komisija nespēj novērtēt, vai atšķirīgie garantijas noteikumi dod priekšrocību kādam no solītājiem, un tādēļ Austrijai būs jāiesniedz salīdzinošs pārskats par visiem garantijas noteikumiem. Pie tam Austrijai vajadzēs izteikt skaitļos šo noteikumu finansiālo ietekmi uz abu solītāju piedāvātajām pirkuma cenām.

(170)

EUR 100 000 ikgadējais nodrošinājums, kas Konsorcijam jāmaksā līdz 2017. gadam par Ausfallhaftung garantijas turpināšanu, ir papildu ieņēmumu plūsma Burgenlandei, un tādēļ prasa korekciju, kura palielina starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu par pašreizējo līdz 2017. gadam maksājamo nodrošinājumu vērtību.

(171)

Jaunu papildu obligāciju emisija par summu EUR 380 miljoni ar valsts garantiju netika minēta ne procesa vēstulē, ne līguma ar GRAWE projektā. Komisija uzskata, ka tādam pasākumam ir ievērojama nozīme pārdošanas procesā un tam būtu bijis jābūt minētam līguma ar Konsorciju projektā. Konsorcijs arī apstiprināja, ka savā piedāvājumā nav ņēmis vērā papildu obligāciju emisiju. Tādēļ Komisija uzskata, ka GRAWE piešķirtā priekšrocība, kas saistīta ar refinansēšanas priekšrocību, ko dod papildu EUR 380 miljoni, prasa korekciju, kura palielina starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu. Aprēķina pamats ir procentu likme, ko BB maksā par papildu obligācijām par summu EUR 380 miljoni, salīdzinot ar BB refinansēšanas izmaksām pēc noslēgšanas.

(172)

Komisija nav saņēmusi nekādas ziņas, kas tai ļautu galīgi novērtēt, vai izkārtojums, kurā četri no BB nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem pirms slēgšanas tiek nodoti atpakaļ Burgenlandei par to uzskaites vērtību EUR 25 miljoni, ir priekšrocība, kura prasa koriģēt starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu. Tā tas būtu gadījumā, ja īpašuma tirgus vērtība būtu zemāka vai augstāka par tā uzskaites vērtību. Austrijai ir jāsniedz neatkarīgas iestādes iecelta neatkarīga eksperta izvērtējums par BB četru nekustamā īpašuma meitasuzņēmumu īpašuma tirgus vērtību. Šajā izvērtējumā jāņem vērā noma, ko var saņemt tirgū.

(173)

Komisija uzskata, ka, tik ilgi, kamēr procenti par saskaņoto Konsorcija avansa maksājumu EUR 15 miljoni Ukrainā bāzētā Active Bank trasta kontā par laikposmu no līguma parakstīšanas dienas līdz slēgšanai tiek kreditēti Konsorcijam, tiem nav vajadzīga nekāda korekcija.

(174)

Attiecībā uz lēmumā sākt procedūru radušos jautājumu par nodokļu zaudējuma pārgrāmatojumu Komisija novērtēja, vai tas jāņem vērā, izsakot skaitļos atbalsta summu, un secina, ka tas nav vajadzīgs. Tomēr Komisija uzskata, ka potenciālais labums trešām personām no nodokļu zaudējuma pārgrāmatojuma būtu bijis jāizsver jebkurā BB izvērtēšanā (labākā īpašnieka pieeja).

(175)

Komisija konstatē, ka Austrija, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi atbalstu GRAWE saistībā ar BB privatizāciju. Atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. Visa atbalsta summa Austrijai ir jāizsaka skaitļos, balstoties uz starpību starp abiem galīgajiem piedāvājumiem, kas tika iesniegti konkursa procedūrā, pienācīgi koriģējot tā, kā iepriekš norādīts,

a)

kopējo no saņēmēja atgūstamo summu (pamatsummu un atmaksas procentus), kas noteikta saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem parametriem, kopā ar sīku skaidrojumu par to, kāda metode izmantota šās summas aprēķinā, un neatkarīga eksperta veiktu īpašuma izvērtējumu;

b)

sīku skaidrojumu par pasākumiem, kas jau veikti un tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)

dokumentus, kas apliecina, ka saņēmējam ir likts atmaksāt atbalstu.