–

Bundesamt für Güterverkehr vārdā – M. Schleifenbaum, Rechtsanwalt,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Messina, G. von Rintelen un G. Wilms, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvu 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm (OV 1992, L 368, 38. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV 2009, L 300, 72. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp pārvadājumu uzņēmuma vadītāju BW (turpmāk tekstā – “ieinteresētā persona”) un Bundesamt für Güterverkehr (Federālais kravu pārvadājumu birojs, Vācija; turpmāk tekstā – “BAG”) par administratīvā soda uzlikšanu par noteikumu par kabotāžas pārvadājumiem pārkāpumu.

3

Direktīvas 92/106 trešajā un sestajā apsvērumā ir noteikts:

“tā kā aizvien vairāk pieaug problēmas saistībā ar sastrēgumiem uz ceļiem, vidi un ceļu satiksmes drošību, sabiedrības interesēs ir jāturpina attīstīt kombinētos pārvadājumus kā autopārvadājumu alternatīvu;

[..]

tā kā, lai panāktu, ka kombinēto pārvadājumu metode efektīvi samazina ceļu sastrēgumus, šāda liberalizācija būtu jāattiecina uz braucieniem, kas tiek veikti ierobežotā attālumā”.

4

Šīs direktīvas 1. pantā ir paredzēts:

“Šī direktīva ir piemērojama kombinēto pārvadājumu darbībām, neskarot [Padomes] Regulu (EEK) Nr. 881/92 [(1992. gada 26. marts) par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (OV 1992, L 95, 1. lpp.)]”.

Šajā direktīvā “kombinētie pārvadājumi” ir kravu pārvadājumi starp dalībvalstīm, ja brauciena sākumposmā vai beigu posmā kravas automašīna, piekabe, puspiekabe, ar vilcēju vai bez vilcēja, kravas kaste vai 20 pēdu vai lielāks konteiners izmanto autoceļu, un savukārt citā brauciena posmā izmanto dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļus vai jūras ceļus, kas ir vismaz 100 km taisnā līnijā, un brauciena sākuma vai beigu posms pa autoceļu:

5

Minētās direktīvas 3. pantā ir noteikts:

“Kompleksu komercpārvadājumu gadījumā pārvadājuma dokuments, kas atbilst vismaz Padomes 1960. gada 27. jūnija Regulas Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, kas pieņemta, izpildot [EEK] Līguma 79. panta 3. punktu [(OV 1960, 52, 1121. lpp.)], 6. pantā norādītajām prasībām, ir jāpapildina ar norādi par iekraušanas un izkraušanas dzelzceļa stacijām, kas saistītas ar dzelzceļa satiksmi, vai norādi uz iekraušanas un izkraušanas upju ostām, kas saistītas ar pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, vai arī norādi uz iekraušanas vai izkraušanas jūras ostām, kas saistītas ar pārvadājumiem pa jūras ceļiem. [..]”

6

Šīs pašas direktīvas 4. pants ir formulēts šādi:

“Visi kādā dalībvalstī dibināti pārvadātāji, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un kas atbilst nosacījumiem par piekļuvi profesionālās darbības veikšanai un par piekļuvi tirgum, kurš aptver kravu pārvadāšanu starp dalībvalstīm, drīkst – saistībā ar kombinētu pārvadājumu starp dalībvalstīm – veikt kravu autopārvadājuma sākuma un/vai beigu posmus, kas ir kombinētā pārvadājuma neatņemama sastāvdaļa un kas var ietvert vai neietvert robežas šķērsošanu.”

7

Regulas Nr. 1072/2009 4., 5.,13., 15. un 16. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

8

Šīs regulas 1. pantā “Darbības joma” ir noteikts:

“1.   Šī regula attiecas uz starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu, ko veic [Eiropas] Kopienas teritorijā.

[..]

4.   Šo regulu piemēro kravas iekšzemes autopārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu kravas pārvadātājs, kā paredzēts III nodaļā.

5.   Turpmāk minētajiem pārvadājumu veidiem un braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem, netiek prasīta Kopienas atļauja, un uz tiem neattiecas nekāda pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma:

[..].”

9

Minētās regulas 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

[..].”

10

Šīs pašas regulas III nodaļā “Kabotāža” ir ietverts 8. pants, kura 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus un kuriem ir Kopienas atļauja, un transportlīdzekļa vadītāji, ja tie ir trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir transportlīdzekļa vadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šīs nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus.

2.   Tiklīdz ir piegādāta krava, kura tika ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti. Pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā.

[..]”

11

No Regulas Nr. 1072/2009 18. panta izriet, ka ar to tika atcelta un aizstāta tostarp Regula Nr. 881/92.

12

2011. gada 28. decembraVerordnung über grenzüberschreitenden Güterkraftverkehr und den Kabotageverkehr (GüKGrKabotageV) (Noteikumi par starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem un kabotāžas pārvadājumiem; BGBl. 2012 I, 42. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “GüKGrKabotageV”), 13. pantā ir paredzēts:

“Starptautiski kombinētie pārvadājumi ir kravu pārvadājumi, kuros

13

GüKGrKabotageV 15. panta 1. punktā ir noteikts:

“Uzņēmējs, kura uzņēmums ir dibināts [Eiropas] Savienības dalībvalstī vai citā [1992. gada 2. maija] Eiropas Ekonomikas zonas līguma [(OV 1994, L 1, 3. lpp.)] dalībvalstī, veicot kombinētos pārvadājumus 13. panta izpratnē, var veikt iekraušanu un izkraušanu valsts teritorijā, ja tas izpilda prasības par piekļuvi profesionālās darbības veikšanai un par piekļuvi tirgum, kurš aptver kravu pārvadāšanu starp dalībvalstīm.”

14

2020. gada 22. janvārī un 6. februārī BAG saistībā ar veiktajām operatīvajām pārbaudēm sabiedrībā Contargo Rhein‑Neckar GmbH izteica iebildumus pret 60 pārvadājumiem, kurus šīs sabiedrības vārdā no 2019. gada 6. maija līdz 27. maijam bija veicis Rumānijā dibināts pārvadājumu uzņēmums TIM‑Trans Impex SRL.

15

BAG pārmet ieinteresētajai personai, kura ir TIM‑Trans Impex vadītāja, ka uzņēmums vismaz 57 reizes ir pārvadājis tukšus konteinerus, uz kuriem saskaņā ar GüKGrKabotageV 13. un turpmākajiem pantiem neattiecas kombinētajam pārvadājumam piešķirtais preferenciālais režīms un kuri līdz ar to ir kabotāžas pārvadājumi. Ieinteresētā persona kā vadītāja tādējādi esot pārkāpusi Regulas Nr. 1072/2009 8. pantā paredzēto ierobežojumu: trīs kabotāžas pārvadājumi septiņās dienās.

16

Uzklausīšanas laikā ieinteresētā persona apgalvoja, ka tukšu konteineru pārvadāšana ir daļa no pilnu konteineru pārvadāšanas, uz kuru attiecas preferenciālais režīms, kas ar Direktīvu 92/106 noteikts kombinētajam pārvadājumam. Tā apstiprināja, ka tās komercdarbība sastāvēja no pilnu konteineru, kas iepriekš tukši tikuši saņemti konteineru noliktavā, pārvadāšanas uz ostu, lai tos nosūtītu pa jūras ceļu, kā arī tukšo konteineru pārvadāšanas uz konteineru noliktavu pēc to izkraušanas. Tādēļ būtu pareizi tukšu konteineru pārvadājumus aplūkot nevis atsevišķi, bet gan kā vienota pārvadājumu līguma neatņemamu sastāvdaļu, kam tādējādi var piemērot kombinētajiem pārvadājumiem piešķirto preferenciālo režīmu.

17

Ar 2020. gada 30. oktobra lēmumu BAG ieinteresētajai personai uzlika administratīvo naudas sodu 8625 EUR par kabotāžas pārvadājumu noteikumu pārkāpumu. BAG uzskata, ka tukša konteinera pārvadāšanai pirms iekraušanas vai pēc izkraušanas ir piemērojami Regulas Nr. 1072/2009 8. pantā paredzētie kabotāžas ierobežojumi.

18

Iesniedzējtiesa Amtsgericht Köln (Ķelnes pirmās instances tiesa, Vācija), kurā ieinteresētā persona cēla prasību par šo lēmumu, uzskata, ka strīda risinājums pamatlietā ir atkarīgs no tā, vai šāda tukša konteinera pārvadāšana ietilpst pilna konteinera pārvadājumā, kas iekrauts saistībā ar kombinēto pārvadājumu, vai arī tas ir jāuzskata par juridiski nošķirtu pārvadājumu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka Regulā Nr. 1072/2009 un Direktīvā 92/106 nav noteikumu, kas sniegtu skaidru atbildi šajā ziņā.

19

Runājot par Regulu Nr. 1072/2009, tās 16. apsvērums neļaujot noskaidrot, vai pamatlietā aplūkotie pārvadājumi ir vai nav kombinētā pārvadājuma daļa.

20

Savukārt Direktīvas 92/106 trešais apsvērums liecinot par labu plašai jēdziena “kombinētais pārvadājums” interpretācijai. Turpretī šīs direktīvas 1. pantā paredzētie ļoti detalizētie noteikumi liecinot par labu citai interpretācijai, kas tukšu konteineru pārvadāšanu pirms iekraušanas vai pēc izkraušanas visos gadījumos aizliedzot uzskatīt par kombinētā pārvadājuma daļu. Šo tukšo konteineru pārvadāšanu ne tikai izņēmuma gadījumos, bet arī vispārīgi varot veikt attālumos, kas ievērojami pārsniedz 100 vai 150 km, kā arī starp dalībvalstīm. Iesniedzējtiesa uzskata, ka nav skaidrs, vai tas atbilst mērķim, kas attaisno kombinētajiem pārvadājumiem piešķirto preferenciālo režīmu, proti, cīnīties pret pieaugošajām problēmām, kuras it īpaši saistītas ar vidi un ceļu pārslogotību Savienībā. Arī minētās direktīvas 3. pants nepieļaujot plašu interpretāciju, jo tajā nav paredzēts pienākums pārvadājuma dokumentā sniegt norādes par tukša konteinera pārvadāšanu pa sauszemi.

21

Šādos apstākļos Amtsgericht Köln (Ķelnes pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai tukšu konteineru pārvadājums uz [iekraušanas vietu] vai attiecīgi no [izkraušanas vietas] ir piekrauto konteineru pārvadājuma neatņemama sastāvdaļa tādā ziņā, ka arī tukšo konteineru pārvadājumiem ir izmantojama pilnu konteineru pārvadājumiem piemērojamā preferenciālā attieksme, ciktāl kombinētajos pārvadājumos uz tiem neattiecas noteikumi par kabotāžas pārvadājumiem?”

22

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 92/106 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tukšu konteineru pārvadāšana pa autoceļiem no konteineru noliktavas uz preču iekraušanas vai izkraušanas punktu ietilpst jēdzienā “kombinētie pārvadājumi” šī panta izpratnē tādējādi, ka uz to attiecas liberalizētais režīms, kas paredzēts pārvadājuma sākuma un/vai beigu posmiem, kuri ir kombinētā pārvadājuma neatņemama sastāvdaļa šīs direktīvas 4. panta izpratnē un kuri ir atbrīvoti no Regulā Nr. 1072/2009 paredzēto tiesību normu par kabotāžu piemērošanas.

23

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirmkārt, jānorāda, ka no Direktīvas 92/106 1. panta otrās daļas, to lasot saistībā ar šīs direktīvas sesto apsvērumu, izriet, ka “kombinētie pārvadājumi” ir definēti kā kravu pārvadājumi starp dalībvalstīm, ja brauciena sākumposmā vai beigu posmā kravas automašīna, piekabe, puspiekabe, ar vilcēju vai bez vilcēja, kravas kaste vai 20 pēdu vai lielāks konteiners izmanto autoceļu un savukārt citā brauciena posmā izmanto dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļus vai jūras ceļus, kas ir vismaz 100 km taisnā līnijā, un brauciena sākuma vai beigu posmu veic tā, lai nodrošinātu, ka runa ir par braucieniem, kuri tiek veikti ierobežotā attālumā.

24

Turklāt saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu visi kādā dalībvalstī dibināti autopārvadātāji drīkst – saistībā ar kombinētu pārvadājumu starp dalībvalstīm – veikt kravu autopārvadājuma sākuma un/vai beigu posmus, kas ir kombinētā pārvadājuma neatņemama sastāvdaļa un kas var ietvert vai neietvert robežas šķērsošanu.

25

Otrkārt, kā noteikts Regulas Nr. 1072/2009 2. panta 3. un 6. punktā, kabotāžas pārvadājumi ir definēti kā iekšzemes komercpārvadājumi, ko pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu, un uzņēmēja dalībvalsts ir tā, kurā pārvadātājs veic pārvadājumus, bet kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

26

Ciktāl atbilstoši minētās regulas 5. apsvērumam tās mērķis ir noteikt pagaidu kabotāžas režīmu, dalībvalstīm nav pienākuma pilnībā atvērt valstu tirgus ārvalstu autopārvadātājiem (spriedums, 2018. gada 12. aprīlis, Komisija/Dānija, C‑541/16, EU:C:2018:251, 52. punkts), proti, pārvadātājiem, kuri ir reģistrēti citā dalībvalstī.

27

Tādējādi ar Direktīvas 92/106 4. pantu tiek veikta plašāka autopārvadājumu liberalizācija nekā tā, kas izriet no Regulā Nr. 1072/2009 paredzētā kabotāžas režīma.

28

Šīs regulas 8. pantā ir noteikti kabotāžas pārvadājumu ierobežojumi. Konkrētāk, runājot par nosacījumiem, ar kādiem citā dalībvalstī reģistrēti pārvadātāji var veikt kabotāžas pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī, no minētās regulas 8. panta 2. punkta izriet, ka šiem pārvadājumiem ir jānotiek pēc starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem no dalībvalsts vai trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti. Pēdējā minētajā dalībvalstī attiecīgais pārvadātājs var veikt trīs kabotāžas pārvadājumus ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pēdējās izkraušanas starptautiskā pārvadājuma laikā.

29

Turklāt Regulas Nr. 1072/2009 13. un 15. apsvērumā ir uzsvērts kabotāžas pagaidu raksturs un it īpaši norādīts, ka kabotāžas pārvadājumi nevar tikt veikti tā, ka rodas pastāvīga vai nepārtraukta darbība uzņēmējā dalībvalstī (spriedums, 2018. gada 12. aprīlis, Komisija/Dānija, C‑541/16, EU:C:2018:251, 52. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2021. gada 8. jūlijs, Staatsanwaltschaft Köln un Bundesamt für Güterverkehr, C‑937/19, EU:C:2021:555, 51. punkts).

30

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā aplūkotās transporta sabiedrības komercdarbība izpaužas kā tukša konteinera saņemšana konteineru noliktavā, tā nogādāšana uz attiecīgās preces iekraušanas vietu un, tiklīdz tā ir iekrauta, šī konteinera pārvešana uz jūras ostu, lai ar to turpinātu kombinētā pārvadājuma daļu, kas netiek veikta pa autoceļiem, tādējādi veicot sākotnējo brauciena posmu Direktīvas 92/106 1. panta izpratnē. Līdzīgi, ja runa ir par brauciena beigu posmu šī panta izpratnē, šis uzņēmums uzņemas atbildību par piekrautu konteineru jūras ostā, nogādā šo konteineru līdz šīs preces izkraušanas vietai un, tiklīdz tā ir izkrauta, aizgādā minēto tukšo konteineru atpakaļ uz konteineru noliktavu.

31

Iesniedzējtiesai ir šaubas, vai šāds tukšu konteineru pārvadājums ir daļa no kombinētā pārvadājuma, uz kuru tādējādi attiecas ar Direktīvu 92/106 ieviestais liberalizētais režīms, vai arī tas tomēr ir autonoms pārvadājums, uz kuru attiecas Regulā Nr. 1072/2009 paredzētie ierobežojumi attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem.

32

Šajā ziņā par saistību starp šiem abiem Savienības tiesību aktiem ir jānorāda, pirmkārt, ka Direktīvas 92/106 1. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka šī direktīva ir piemērojama kombinēto pārvadājumu darbībām, neskarot Regulu Nr. 881/92. Tomēr pēdējā minētā direktīva ir atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 1072/2009.

33

Otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 1072/2009 16. apsvērumu tā ir piemērojama, neskarot noteikumus par ienākošiem vai izejošiem kravu autopārvadājumiem, kas ir Direktīvā 92/106 definētā kombinētā pārvadājuma viens posms. 16. apsvērumā ir precizēts, ka iekšējie braucieni pa sauszemes ceļiem uzņemošajā dalībvalstī, kas nav viens posms no kombinētā pārvadājuma atbilstīgi Direktīvai 92/106, ietilpst kabotāžas pārvadājumu definīcijā, un tāpēc uz tiem attiecas šīs regulas prasības.

34

No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai maršruts, ko vienas dalībvalsts teritorijā veic citā dalībvalstī reģistrēts pārvadājumu uzņēmums, ietilpst vai neietilpst “kabotāžas” jēdzienā, ir jāpārbauda, vai šis maršruts ietilpst kombinētajā pārvadājumā, kā definēts Direktīvā 92/106.

35

Tomēr jākonstatē, ka šajā direktīvā nav precizēts, vai tukšu konteineru pārvadāšana tieši pirms preču pārvadājuma, kas ietilpst kombinētajā pārvadājumā, vai uzreiz pēc šāda pārvadājuma ir daļa no tā.

36

Šādos apstākļos saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi (spriedums, 2022. gada 28. oktobris, Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem), C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Ir tiesa, ka no Direktīvas 92/106 1. panta formulējuma izriet, ka šajā pantā minētās kombinēto pārvadājumu darbības ir “kravu pārvadājumi”. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka daļa no šīm darbībām notiek ar tukšu konteineru, ja šo pārvietošanu bez kravas veic tiešā saistībā ar kravu pārvadājumiem. Kā savos rakstveida apsvērumos būtībā norāda Eiropas Komisija, tukšu konteineru pārvadāšana no konteineru noliktavas uz preču iekraušanas vai izkraušanas punktu ir papildu pārvietošana, kas nepieciešama, lai īstenotu galveno pārvadājumu, proti, kravas pārvadājumu, kura neatņemama sastāvdaļa tā ir.

38

Šādu konstatējumu apstiprina Direktīvas 92/106 mērķi. Šajā ziņā no šīs direktīvas trešā apsvēruma izriet, ka aizvien pieaugošo problēmu dēļ saistībā ar sastrēgumiem uz ceļiem, vidi un ceļu satiksmes drošību sabiedrības interesēs ir turpināt attīstīt kombinētos pārvadājumus kā autopārvadājumu alternatīvu.

39

Ja kombinētā pārvadājuma sākuma vai beigu posmu šīs direktīvas izpratnē dalībvalsts iekšienē nodrošina citā dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs, mērķi veicināt kombinētā pārvadājuma izmantošanu var atvieglot vienīgi tāda interpretācija, saskaņā ar kuru tukša konteinera pārvadāšana pirms pašas kravas pārvadāšanas vai pēc šādas kravas pārvadāšanas ir daļa no šī kombinētā pārvadājuma. Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis savu secinājumu 41. un 42. punktā, jebkāda cita interpretācija liktu valsts pārvadātājam pārvadāt šo tukšo konteineru starp iekraušanas vai izkraušanas vietu un konteineru noliktavu, kas radītu papildu finansiālus un administratīvus izdevumus un tādējādi padarītu minēto kombinēto pārvadājumu mazāk konkurētspējīgu.

40

Šī sprieduma 37. punktā minēto secinājumu apstiprina arī Regula Nr. 1072/2009, kura – tāpat kā Direktīva 92/106 – iekļaujas kopējā transporta politikā, turklāt šiem abiem Savienības tiesību aktiem ir savstarpēja saikne, kā tas izriet no šī sprieduma 32. un 33. punktā minētajām tiesību normām.

41

Šīs regulas 1. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tā ir piemērojama “starptautiskiem kravu pārvadājumiem”, un minētās regulas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā “starptautiskie pārvadājumi” ir definēti kā ar dažiem kravu pārvadājumiem saistīti braucieni bez kravas. Līdzīgi šīs pašas regulas 1. panta 5. punktā ir paredzēts atbrīvojums no prasības saņemt Kopienas atļauju un jebkādu citu pārvadājuma atļauju noteiktam skaitam preču pārvadājumu, kā arī “braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem”. Tādējādi šīs tiesību normas liecina par Savienības likumdevēja gribu atzīt, ka var uzskatīt, ka uz noteiktiem braucieniem bez kravas attiecas noteikumi, kas piemērojami kravu pārvadājumiem, ja šie braucieni bez kravas tiek veikti saistībā ar kravu pārvadājumiem.

42

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 92/106 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tukšu konteineru pārvadāšana pa autoceļiem no konteineru noliktavas uz preču iekraušanas vai izkraušanas punktu ietilpst jēdzienā “kombinētie pārvadājumi” šī panta izpratnē tādējādi, ka uz to attiecas liberalizētais režīms, kas paredzēts pārvadājuma sākuma un/vai beigu posmiem, kuri ir kombinētā pārvadājuma neatņemama sastāvdaļa šīs direktīvas 4. panta izpratnē un kuri ir atbrīvoti no Regulā Nr. 1072/2009 paredzēto tiesību normu par kabotāžu piemērošanas.

43

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm 1. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tukšu konteineru pārvadāšana pa autoceļiem no konteineru noliktavas uz preču iekraušanas vai izkraušanas punktu ietilpst jēdzienā “kombinētie pārvadājumi” šī panta izpratnē tādējādi, ka uz to attiecas liberalizētais režīms, kas paredzēts pārvadājuma sākuma un/vai beigu posmiem, kuri ir kombinētā pārvadājuma neatņemama sastāvdaļa šīs direktīvas 4. panta izpratnē un kuri ir atbrīvoti no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum paredzēto tiesību normu par kabotāžu piemērošanas.