EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.9.2018

COM(2018) 553 final/2

CORRIGENDUM
This document corrects document COM(2018) 553 final of 3.9.2018.
Concerns the Latvian language version.
Annex 3 was omitted and has been added.
The text shall read as follows:

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

29. gada ziņojums “Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (2017. gads)

{SWD(2018) 381 final}

{SWD(2018) 382 final}

{SWD(2018) 383 final}

{SWD(2018) 384 final}

{SWD(2018) 385 final}

{SWD(2018) 386 final}

SATURA RADĪTĀJS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

29. gada ziņojums “Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (2017. gads)

Kopsavilkums    

1.    Ievads    

2.    Krāpšanas apkarošanas saskaņošana un stiprināšana visā ES — starpnozaru politika krāpšanas apkarošanas jomā, pasākumi un rezultāti    

2.1.    Jauna tiesiskā telpa — ES iestāžu pieņemtie tiesību akti    

2.1.1.    Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības    

2.1.2.    Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību EPPO izveidei    

2.2.    Nākotnes veidošana — Eiropas iestāžu likumdošanas un politikas iniciatīvas    

2.2.1.    Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 novērtējums    

2.2.2.    Korupcijas apkarošana ES    

2.2.3.    Priekšlikums par Finanšu regulas un konkrētu nozaru finanšu noteikumu (Omnibus) pārskatīšanu    

2.2.4.    Starptautiskā sadarbība    

2.2.5.    Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (CAFS)    

2.2.6.    Programmas “Hercule” īstenošana    

2.3.    EST judikatūra    

2.3.1.    Noilguma termiņi: lietas Alytaus un Glencore    

2.3.2.    PVN: lieta M.A.S.    

2.4.    Dalībvalstu veiktie pasākumi    

2.4.1.    Kopsavilkums    

2.4.1.1.    Valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai (NAFS)    

2.4.1.2.    Publiskais iepirkums un korupcija    

2.4.1.3.    Citi pasākumi    

2.4.2.    2016. gada ieteikumu īstenošana    

2.5.    Statistikas kopsavilkums par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu    

2.5.1.    Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi    

2.5.2.    Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi    

2.5.3.    OLAF izmeklēšana    

3.    Politika krāpšanas apkarošanas jomā, pasākumi un rezultāti — ieņēmumi    

3.1.    ES iestāžu pasākumi krāpšanas apkarošanai — ieņēmumi    

3.1.1.    Savstarpējā administratīvā palīdzība    

3.1.1.1.    Regulas (EK) Nr. 515/97 43.b panta īstenošana    

3.1.1.2.    Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS)    

3.1.1.3.    Kopīgās muitas operācijas (JCO)    

3.1.2.    Savstarpējā palīdzība un krāpšanas apkarošanas noteikumi starptautiskajos nolīgumos    

3.1.3.    Cīņa pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību    

3.1.4.    PVN krāpšanas apkarošana    

3.2.    Dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai — ieņēmumi    

3.3.    Statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu — ieņēmumi    

3.3.1.    Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi    

3.3.2.    Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi    

4.    Nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti — izdevumi    

4.1.    Dalībvalstu nozaru krāpšanas apkarošanas politika un pasākumi, kas aptver vairākas izdevumu nozares    

4.2.    Lauksaimniecība — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti    

4.2.1.    Lauksaimniecība — dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai    

4.2.2.    Lauksaimniecība — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu    

4.2.2.1.    Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi    

4.2.2.2.    Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi    

4.3.    Kohēzijas politika un zivsaimniecība — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti    

4.3.1.    Kohēzijas politika un zivsaimniecība — dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai    

4.3.2.    Kohēzijas politika un zivsaimniecība — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu    

4.3.2.1.    Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi    

4.3.2.2.    Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi    

4.4.    Netiešā pārvaldība (pirmspievienošanās) — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti    

4.4.1.    Netiešā pārvaldība (pirmspievienošanās) — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu    

4.5.    Tiešā pārvaldība — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti    

4.5.1.    Tiešā pārvaldība — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu    

4.5.1.1.    Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi    

4.5.1.2.    Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi    

5.    Atgūšana un citi preventīvie un koriģējošie pasākumi    

6.    Sadarbība ar dalībvalstīm    

7.    Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma    

8.    Turpmākā rīcība pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas par 2016. gada ziņojumu    29

9.    Secinājumi un ieteikumi    29

9.1.    Ieņēmumi    30

9.2.    Izdevumi    30

9.3.    Sadarbība visos līmeņos    31

1. PIELIKUMS. Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā ziņots kā par krāpnieciskiem    32

2. PIELIKUMS. Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā nav ziņots kā par krāpnieciskiem    33

3. pielikums. Pievienoto dienestu darba dokumentu saraksts    34

Attēlu rādītājs

1. attēls.Svarīgākais likumdošanas jomā — 2017. gads

2. attēls. EST judikatūra ar PIF‑saistītos jautājumos (2017)

3. attēls.Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā ziņots kā par krāpnieciskiem

4. attēls.Pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas, 2013.–2017. gads

5. attēls.Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā nav ziņots kā par krāpnieciskiem

6. attēls. Izmeklēšanā esošie gadījumi 2017. gada beigās (pa nozarēm)

7. attēls.Svarīgākie politikas pasākumi ieņēmumu jomā

8. attēls.Kopīgās muitas operācijas 2017. gadā

9. attēls.Galvenās tendences saistībā ar 2017. gadā atklātajiem un paziņotajiem pārkāpumiem

10. attēls.Lauksaimniecības politika — galvenie fakti un skaitļi

11. attēls.Tirgus pasākumi, kurus visvairāk ietekmē pārkāpumi (krāpnieciski un ar krāpšanu nesaistīti)

12. attēls.Kohēzijas un zivsaimniecības politika — galvenie fakti un skaitļi

13. attēls.Pievēršanās 2007.–2013. gada PP

14. attēls.COCOLAF struktūra un apakšgrupas

Kopsavilkums

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ir iesniegusi 2017. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību (“PIF ziņojums”).

Divi svarīgi likumdošanas sasniegumi

2017. gadā tika pieņemti divi svarīgi tiesību akti, kas uzlabos konverģenci virzībā uz efektīvu un līdzvērtīga līmeņa ES budžeta aizsardzību, jo īpaši vēršoties pret pārrobežu krāpšanu:

·Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (tā dēvētā “PIF direktīva”);

·Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei.

Šo abu tiesību aktu pieņemšana ir vairāku gadu sarunu rezultāts un apliecina Eiropas iestāžu un dalībvalstu apņemšanos apkarot krāpšanu, kas nelabvēlīgi ietekmē Savienības finanšu intereses.

Likumdošanas un politikas iniciatīvas

Saistībā ar minētajiem tiesību aktiem būs vajadzīga pašreizējās krāpšanas apkarošanas sistēmas pielāgošana, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju starp kompetentajām struktūrām un iestādēm.

Šis darbs turpināsies dažus nākamos gadus, jo īpaši saistībā ar tiesiskā regulējuma izstrādi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.

Pirmais solis bija Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (OLAF pilnvaras) novērtēšana, kuras kopsavilkumā tika izcelti tās īstenošanas gaitā sasniegtie rezultāti, bet arī tās trūkumi, ņemot vērā EPPO izveidošanu.

Turklāt Komisija 2017. gadā:

·turpināja veikt savu regulāro uzdevumu — izvērtēt notikumu attīstību un sniegt dalībvalstīm konkrētai valstij adresētus ieteikumus saistībā ar korupcijas apkarošanu Eiropas pusgada procesa ietvaros;

·ar programmas “Hercule III” starpniecību darīja pieejamus līdzekļus 14,95 miljonu EUR apmērā dalībvalstu operatīvo un administratīvo spēju stiprināšanai;

·sekmīgi pabeidza sarunas par krāpšanas apkarošanas noteikumiem ES starptautiskajos nolīgumos, kā arī

·sāka izvērtēt Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS) ar mērķi to aktualizēt.

EST judikatūra

2017. gadā judikatūru attiecībā uz ES finansiālo interešu aizsardzību papildināja trīs Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumi. Divi no tiem (lietās Alytaus un Glencore) bija saistīti ar jautājumiem par noilgumu, savukārt trešais (M.A.S. un M.B.) attiecās uz PVN, jo īpaši precizējot dažus aspektus spriedumā lietā Taricco.

Svarīgākais ieņēmumu jomā

Komisija pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai vienkāršotu ES PVN sistēmu, padarītu to noturīgāku pret krāpšanu un novērstu likuma nepilnības pārrobežu tirdzniecībā, stiprinot nodokļu iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu savstarpējās administratīvās sadarbības instrumentus.

Tika noslēgti savstarpējās palīdzības nolīgumi ar Mercosur un Azerbaidžānu. Krāpšanas apkarošanas klauzula tika sekmīgi iekļauta brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Japānu.

OLAF koordinēja vai atbalstīja 11 kopīgas muitas operācijas (JCO), kas sekmīgi vērsās pret dažādiem apdraudējumiem, piemēram, cigarešu kontrabandu, ieņēmumu krāpšanu, viltotiem produktiem, skaidras naudas nelikumīgu pārvietošanu un narkotikām.

Finanšu ziņā — preces, ar kurām visbiežāk bija saistīta krāpšana un pārkāpumi, bija importētie saules enerģijas paneļi. Daudzos gadījumos ar saules paneļiem saistītie pārkāpumi tika atklāti pēc OLAF izdotajiem paziņojumiem par savstarpēju palīdzību.

Tika sākta pārkāpuma procedūra attiecībā uz Apvienotajā Karalistē atklātu vērtības pazemināšanu, kas skar tradicionālos un PVN pašu resursu ieņēmumus.

Svarīgākais izdevumu jomā

Omnibus regula veicina finansiālo noteikumu vienkāršošanu un precizēšanu. 2017. gadā tika pieņemti noteikumi attiecībā uz lauksaimniecību, savukārt 2018. gadā ir jāpieņem izmaiņu projekti pārējos izdevumu sektoros.

Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēja komiteja (COCOLAF) izstrādāja norādījumus attiecībā uz trauksmes signāliem un labāko praksi publiskā iepirkuma jomā un pārkāpumu ziņošanas jomā.

Valstu iestāžu konstatēto un paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu analīzē apstiprinājās 2016. gada konstatējumi attiecībā uz galvenajām apdraudētajām nozarēm.

Minētā komiteja arī uzsvēra atklāšanas metodes, kas palīdzēja identificēt tādus krāpnieciskos un ar krāpšanu nesaistītos gadījumus, kuru finansiālā vērtība ir būtiska, un vērsties pret tiem. Šīs metodes ietver riska analīzi, informatoru sniegtās informācijas izmantošanu, trauksmes celšanu un plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas izmantošanu.

Minētā analīze arī norāda uz pozitīvajiem rezultātiem, kas panākti, ciešāk sadarbojoties tiesu un administratīvajām iestādēm.

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, valstu iestādēm tiek sniegti konkrēti ieteikumi, kā strukturēt un sistemātiskāk izmantot informāciju no minētajiem avotiem.

Dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai

Dalībvalstis ziņoja, ka ir pieņemti 73 svarīgi pasākumi ES finanšu interešu aizsardzībai un krāpšanas apkarošanai. Tie aptver visu krāpšanas apkarošanas ciklu, bet jo īpaši ir vērsti uz atklāšanu un novēršanu. Tie ir saistīti galvenokārt ar dalīti pārvaldīto līdzekļu kontroli.

Vairums dalībvalstu ziņoja par to pasākumu skaitu un veidu, kas veikti saistībā ar 2016. gada ieteikumu izpildi; to var vērtēt pozitīvi, taču vēl aizvien ir iespējami uzlabojumi.

Tādu krāpniecisku un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu atklāšana, kas apdraud ES budžetu, un ziņošana par tiem

Komisijai 2017. gadā kopā tika ziņots par 15 213 krāpnieciskiem un ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem, un tas ir par 20,8 % mazāk nekā 2016. gadā. Šie pārkāpumi bija saistīti ar līdzekļiem aptuveni 2,58 miljardu EUR apmērā, un tas ir par 8,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Konkrētāk, 1146 pārkāpumi, par kuriem tika ziņots kā par krāpnieciskiem, bija saistīti ar līdzekļiem aptuveni 467 miljonu EUR apmērā — attiecībā uz izdevumiem vai ieņēmumiem.

Pārkāpuma atklāšana nozīmē, ka ir veikti koriģējoši pasākumi, lai atgūtu attiecīgās nelikumīgās finanšu summas, un ka ir sākts kriminālprocess, ja rodas aizdomas par krāpšanu.

Tālāk 1. pielikumā ir norādīts to katras dalībvalsts atklāto pārkāpumu skaits, par kuriem tika paziņots kā par krāpnieciskiem. Šis skaitlis atspoguļo dalībvalstu darba rezultātus krāpšanas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanā, kas apdraud ES finanšu intereses. Rādītājus nevajadzētu interpretēt kā krāpniecības līmeņa rādītājus dalībvalstu teritorijās.

1.Ievads

Katru gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. panta 5. punktu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pasākumiem, kas veikti pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kuras apdraud ES finanšu intereses.

ES un dalībvalstis kopīgi uzņemas atbildību par ES finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu. Dalībvalstu iestādes pārvalda aptuveni 74 % no ES izdevumiem un iekasē tradicionālos pašu resursus (TPR). Komisija pārrauga abas šīs jomas, nosaka standartus un pārbauda atbilstību. Lai efektīvi aizsargātu ES finansiālās intereses, Komisijai un dalībvalstīm ir cieši jāsadarbojas.

Šajā ziņojumā minētā sadarbība ir izvērtēta ar mērķi to uzlabot; šajā nolūkā:

·ir sniegts to pasākumu kopsavilkums, kas ES un dalībvalstu līmenī veikti krāpšanas novēršanai;

·ir iekļauta analīze par valstu un Eiropas iestāžu galvenajiem panākumiem ar ES izdevumiem un ieņēmumiem saistītas krāpšanas un pārkāpumu atklāšanā. Tās pamatā jo īpaši ir atklātie pārkāpumi un krāpšana, par kuriem ziņojušas dalībvalstis saskaņā ar nozaru regulējumu.

Ziņojumam ir pievienoti seši Komisijas dienestu darba dokumenti (SWD), kas norādīti 3. pielikumā 1 .

2.Krāpšanas apkarošanas saskaņošana un stiprināšana visā ES — starpnozaru politika krāpšanas apkarošanas jomā, pasākumi un rezultāti

2.1.Jauna tiesiskā telpa — ES iestāžu pieņemtie tiesību akti

Pēdējos gados Komisija ir uzsvērusi valstu iestāžu atšķirīgo pieeju cīņai ar krāpšanu un pārkāpumiem, kas apdraud ES finanšu intereses. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktās izmeklēšanas ir parādījušas, ka transnacionāli krāpšanas gadījumi notiek aizvien biežāk.

Konverģenci virzībā uz efektīvu un līdzvērtīga līmeņa ES budžeta aizsardzību, jo īpaši vēršoties pret pārrobežu krāpšanu, nodrošinās divi 2017. gadā pieņemti svarīgi tiesību akti:

1.Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“PIF direktīva”) 2 ; un

2.Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei 3 .

Šo abu tiesību aktu pieņemšana ir vairāku gadu sarunu rezultāts un apliecina Eiropas iestāžu un dalībvalstu apņemšanos apkarot krāpšanu, kas nelabvēlīgi ietekmē Savienības finanšu intereses.

2.1.1.Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

1. attēls.    Svarīgākais likumdošanas jomā — 2017. gads

2.1.2.Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību EPPO izveidei

2.2.Nākotnes veidošana — Eiropas iestāžu likumdošanas un politikas iniciatīvas 

Saistībā ar jaunajiem tiesību aktiem būs vajadzīga pašreizējās krāpšanas apkarošanas sistēmas pielāgošana jaunākajai notikumu attīstībai, lai nodrošinātu nepieciešamo koordināciju starp kompetentajām struktūrām un iestādēm. Šis darbs turpināsies dažus nākamos gadus, jo īpaši saistībā ar tiesiskā regulējuma izstrādi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.

Nākamajā iedaļā ir sniegts pārskats par galvenajām izmaiņām attiecībā uz Komisijas politiku un likumdošanas iniciatīvām 2017. gadā.

2.2.1.Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 novērtējums

Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 6  ir nozīmīgākais tiesību akts tiesiskajā regulējumā, kas nosaka OLAF pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē ES finanšu intereses.

2017. gada 2. oktobrī saskaņā ar regulas 19. pantu Komisija pieņēma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu 7 .

Novērtējumā ir secināts, ka šī regula ir ļāvusi OLAF īstenot savas pilnvaras, sasniedzot konkrētus rezultātus, panākot acīmredzamus uzlabojumus attiecībā uz izmeklēšanu faktisko norisi, sadarbību ar partneriem un attiecīgo personu tiesībām. Vienlaikus tajā ir uzsvērtas dažas nepilnības, kas ietekmē OLAF veikto izmeklēšanu efektivitāti un lietderību. Tās cita starpā attiecas uz:

·OLAF izmeklēšanas instrumentiem;

·OLAF pilnvaru izpildi;

·vienveidīgiem nosacījumiem, veicot iekšējās izmeklēšanas ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās;

·atšķirīgiem turpmākiem pasākumiem pēc OLAF ieteikumiem;

·dalībvalstu un ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru sadarbības pienākumiem;

·attiecībā uz OLAF izmeklēšanām piemērojamā tiesiskā regulējuma kopējo saskaņotību;

·iespēju piekļūt informācijai par bankas kontiem; un

·OLAF pilnvaru skaidrību PVN jomā.

Saistībā ar EPPO izveidošanu (sk. 2.1. iedaļu) un tās ietekmi uz OLAF darbu novērtējumā ir skaidri atzīta nepieciešamība papildus regulēt abu šo struktūru attiecības un ir aicināts ātri pielāgoties OLAF darbībai, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma piemērotību tā mērķim.

Komisija 2018. gada 23. maijā pieņēma mērķtiecīgu priekšlikumu grozīt regulu, galvenokārt tāpēc, ka ir izveidota EPPO, vienlaikus pievēršoties visnepārprotamākajiem novērtējuma konstatējumiem, lai nodrošinātu, ka OLAF arī turpmāk ir spēcīgs, pilnībā funkcionējošs EPPO partneris.

EPPO regulā jau ir ietverti noteikumi, kas regulē EPPO un OLAF savstarpējās attiecības. To pamatā ir ciešas sadarbības, informācijas apmaiņas, papildināmības un nedublēšanās princips. Minētie noteikumi ir jāatspoguļo un jāpapildina, pieņemot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 grozījumus ar kopējo mērķi stiprināt tādas krāpšanas apkarošanu, kas ietekmē Savienības budžetu, piemērojot integrētu politiku, saskaņā ar kuru spēcīgs un pilnībā funkcionējošs OLAF veic administratīvo izmeklēšanu, lai papildinātu EPPO krimināltiesisko pieeju.

Lielākā uzmanība tiek pievērsta jomām, kurās regula pašlaik izraisa būtiskas atšķirības OLAF darbībā dažādās dalībvalstīs, piemēram, attiecībā uz pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, piekļuvi informācijai par bankas kontiem, valsts iestāžu sniegto palīdzību.

2.2.2.Korupcijas apkarošana ES

Korupcijas apkarošana 2017. gadā joprojām bija prioritāte Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgada procesā. Vairāku valstu ziņojumos 8 bija ietverts korupcijas apkarošanas juridiskās, politiskās un iestāžu vides izvērtējums, tostarp attiecībā uz progresu un neatrisinātajām problēmām.

Vairākas dalībvalstis arī saņēma ieteikumus 9 rīkoties, lai uzlabotu pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu, apkarotu neformālus maksājumus veselības aprūpes jomā vai pastiprinātu korupcijas apkarošanas centienus valsts pārvaldē, tiesu sistēmā un veicot publiskos iepirkumus.

ES korupcijas apkarošanas pieredzes apmaiņas programmas ietvaros Komisija 2017. gadā organizēja trīs pieredzes apmaiņas darbseminārus, kuros piedalījās apmēram 100 korupcijas apkarošanas jomas praktiķi un eksperti no dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskās vides un citām ieinteresētajām personām. Šie darbsemināri veicināja labākās prakses apmaiņu šādās tematiskajās jomās: korupcijas apkarošanas rādītāji (Brisele, 2017. gada marts), interešu konflikti un virpuļdurvju efekts (Barselona, 2017. gada jūnijs), korupcijas ekonomiskā ietekme (Brisele, 2017. gada decembris).

2017. gada decembrī tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 10 projektiem, kas paredzēti korupcijas novēršanai un apkarošanai dalībvalstīs, ar kopējo vērtību 2,2 miljoni EUR.

Komisija un OLAF aktīvi piedalījās vairākos Eiropas un starptautiskos pretkorupcijas forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, G20 Pretkorupcijas darba grupā un Eiropas partneru cīņā pret korupciju (EPAC) / ES korupcijas apkarošanas kontaktpunktu tīklā (EACN). EACN pieņēma 2017. gada novembra Lisabonas deklarāciju 11 , kurā Eiropas lēmumu pieņēmēji tiek aicināti pastiprināt korupcijas apkarošanu.

2.2.3.Priekšlikums par Finanšu regulas un konkrētu nozaru finanšu noteikumu (Omnibus) pārskatīšanu

2017. gadā Eiropas Parlaments un Padome apsprieda Komisijas 2016. gada septembra priekšlikumu 12 par visaptverošu un vērienīgu Finanšu regulas pārskatīšanu 13 un par attiecīgām nozaru finanšu noteikumu izmaiņām dažādu daudzgadu programmu ietvaros.

Priekšlikuma mērķis ir modernizēt un vienkāršot Savienības noteikumus finanšu jomā un stiprināt sistēmas, kas izveidotas ES budžeta aizsardzībai pret krāpniecību un finanšu pārkāpumiem. Cita starpā ar to nosaka stingrākus noteikumus attiecībā uz nodokļu apiešanu, kas jāievēro ES īstenošanas partneriem, un precizē, ka pienākums izvairīties no interešu konfliktiem ir piemērojams attiecībā uz visiem ES līdzekļu īstenošanas veidiem (tostarp dalībvalstu līmenī). Vienkāršošanai pašai par sevi būtu jāsamazina kļūdu skaits, kā arī būtu jāpalielina politikas un tās rezultātu ietekme uz vietas.

Veicot likumdošanas sarunas, pēc Parlamenta lūguma tika vēl vairāk nostiprināts pamatojums tam, kā no ES finansējuma saņemšanas izslēgt neuzticamus saņēmējus, jo īpaši attiecībā uz tā sauktajiem “pastkastītes uzņēmumiem”. Dažas no ierosinātajām izmaiņām saistībā ar lauksaimniecības politiku tika pieņemtas atsevišķi kā Regula (ES) 2017/2393 14 , savukārt ir paredzams, ka jaunā Finanšu regula un pārējo nozaru noteikumu grozījumi tiks pieņemti 2018. gada trešajā ceturksnī.

2.2.4.Starptautiskā sadarbība

Lai efektīvāk apkarotu pret ES budžetu vērsto krāpšanu ārpus ES robežām, Komisija turpināja iekļaut krāpšanas apkarošanas noteikumus nolīgumos ar trešām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu iestādēm un citām starptautiskajām organizācijām noslēgto dotācijas un deleģēšanas nolīgumu veidnēs.

2017. gadā OLAF organizēja divus pasākumus trešo valstu atbalstam:

·ikgadējo semināru (Melnkalnē) kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu partneriestādēm par krāpšanas atklāšanas un ziņošanas labāko praksi; un

·krāpšanas apkarošanas darbsemināru Gruzijā ar visu attiecīgo krāpšanas un korupcijas apkarošanas dienestu līdzdalību, lai palīdzētu tiem īstenot ES un Gruzijas asociācijas nolīgumā ietvertos krāpšanas apkarošanas noteikumus.

OLAF arī vienojās par administratīvās sadarbības kārtību ar partneriestādēm Tunisijā un Kosovā. 15

2.2.5.Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (CAFS)

Komisija apsver iespēju atjaunināt 2011. gada 24. jūnijā pieņemto CAFS 16 , kuras mērķis — uzlabot krāpšanas novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī nodrošināt attiecīgu sankciju piemērošanu, zaudēto līdzekļu atgūšanu un atturēšanu — ir viens no galvenajiem Komisijas darba kārtības punktiem.

Vairums CAFS darbību ir pabeigtas vai vēl turpinās. Visi 49 Komisijas dienesti ir ieviesuši nozaru krāpšanas apkarošanas stratēģijas (AFS) to pārziņā esošajās politikas jomās.

2017. gadā Komisija veica CAFS vispārējās īstenošanas izvērtējumu. Izvērtējumā tiek mērīts progress, kas panākts kopš CAFS pieņemšanas 2011. gadā, salīdzinot ar definētajiem mērķiem, ņemot vērā notikumu attīstību ES politikā krāpšanas apkarošanas vidē, attiecīgos krāpšanas riskus un jaunas tendences krāpšanas jomā. Rezultāti tiks izmantoti kā pamats lēmuma pieņemšanai par to, ciktāl ir nepieciešams atjaunināt CAFS. Izvērtējumā tiks aptverts laikposms kopš CAFS pieņemšanas un tiks izvērtēta tās nozīme, efektivitāte, lietderība un saskaņotība.

2.2.6.Programmas “Hercule” īstenošana

Ar 2014.–2020. gada programmu “Hercule III” 17 tiek atbalstītas darbības, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud ES finanšu intereses. 2017. gadā — ceturtajā gadā pēc tās ieviešanas — tika darīts pieejams budžets 14,95 miljonu EUR apmērā 18 , lai:

·finansētu darbības, kas veicina dalībvalstu muitas un policijas spēku administratīvās un operatīvās spējas, kā arī sniegtu IT atbalstu (75 % no programmas budžeta); un

·organizētu mācību pasākumus un konferences, tostarp digitālās kriminālistikas mācības personālam, ko nodarbina tiesībaizsardzības iestādes dalībvalstīs un partnervalstīs (25 % no budžeta).

“Hercule III” dotāciju saņēmēji ziņoja par būtiskiem panākumiem, kas sasniegti, izmantojot ar programmas atbalstu finansēto aprīkojumu un mācības 19 , piemēram, par:

·nelegāli pār robežu pārvestu un viltotu cigarešu un tabakas konfiskāciju;

·jaunu krāpšanas shēmu un noziedzīgu organizāciju tīklu atklāšanu; un

·operācijām un izmeklēšanām par pārkāpumiem un korupciju, kas vērsta pret Savienības finanšu interesēm.

2.3.EST judikatūra 

2017. gadā judikatūru attiecībā uz ES finansiālo interešu aizsardzību papildināja trīs Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumi. Divi no tiem (lietās Alytaus 20 un Glencore 21 ) bija saistīti ar jautājumiem par noilgumu, savukārt trešais (M.A.S. un M.B.) 22 attiecās uz PVN, jo īpaši precizējot dažus aspektus spriedumā lietā Taricco.

2. attēls.    EST judikatūra ar PIF‑saistītos jautājumos (2017)

2.3.1.Noilguma termiņi: lietas Alytaus un Glencore 

Lietā Alytaus Tiesa precizēja noilguma termiņa nozīmi 23 attiecībā uz pārkāpumu, kas pieļauts daudzgadu programmas kontekstā, kā arī “nepārtraukta vai vairākkārtēja” pārkāpuma gadījumā. Tiesa arī precizēja, kad daudzgadu programmu var uzskatīt par “pilnīgi pabeigtu”.

Lietā Glencore Tiesa papildus precizēja Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. panta 1. un 4. punktā minēto noteikumu interpretāciju attiecībā uz prasījumu piedziņu.

2.3.2.PVN: lieta M.A.S.

Pamatojoties uz spriedumu lietā M.A.S., lai nenotiktu LESD 325. panta 1. un 2. punktā uzlikto pienākumu neievērošana, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka liela apmēra krāpšanas gadījumā, kas apdraud Savienības finanšu intereses PVN jomā, tiek pieņemti efektīvi un atturoši kriminālsodi. 24

2.4.Dalībvalstu veiktie pasākumi 

2.4.1.Kopsavilkums 

Šajā kopsavilkumā ir sniegts pārskats par tendencēm un prioritātēm saistībā ar dalībvalstu veiktajiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem, taču tas nav izsmeļošs; dalībvalstīm tika lūgts ziņot par ne vairāk kā trim krāpšanas novēršanas pasākumiem, bet dažas dalībvalstis var būt veikušas vairāk pasākumu 25 .

Dalībvalstis 2017. gadā ziņoja par 73 pasākumiem 26 ES finanšu interešu aizsardzībai un krāpšanas apkarošanai. Pasākumi aptvēra visu krāpšanas apkarošanas ciklu, galvenokārt dalītās pārvaldības jomā, bet arī attiecībā uz finanšu noziegumiem, muitu un nelikumīgu tirdzniecību, publisko iepirkumu, interešu konfliktiem, korupcijas un krāpšanas apkarošanas stratēģijām, organizēto noziedzību, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem (AFCOS), krāpšanas definīciju un trauksmes cēlējiem. Vairums pasākumu bija saistīti ar krāpšanas atklāšanu, tiem sekoja pasākumi saistībā ar krāpšanas novēršanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, zaudēto līdzekļu atgūšanu un sankcijām.

Vairums no tiem (77 %) bija nozaru, nevis starpnozaru pasākumi (23 %). No nozaru pasākumiem 15 pasākumi attiecās uz ieņēmumiem saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un muitas jomā. Vēl 41 pasākums attiecās uz izdevumiem, kas aptver visas budžeta jomas. Ar nozarēm saistītie pasākumi tiks iztirzāti dažādām budžeta jomām veltītajos punktos, savukārt šajā iedaļā uzmanība galvenokārt pievērsta starpnozaru pasākumiem.

2.4.1.1.Valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai (NAFS)

Līdz 2017. gada beigām kopā 10 dalībvalstis 27 bija pieņēmušas krāpšanas apkarošanas valsts stratēģijas un nosūtījušas tās Komisijai. Tas liecina, ka tās izprot, cik liela nozīme krāpšanas un pārkāpumu apkarošanā ir stratēģiskai pieejai. Komisija atzinīgi novērtē šos pasākumus un aicina visas pārējās dalībvalstis izstrādāt šādas stratēģijas.

2.4.1.2.Publiskais iepirkums un korupcija

Daudzi no pasākumiem, kurus dalībvalstis 2017. gadā pieņēmušas publiskā iepirkuma jomā, ir vērsti uz korupcijas un interešu konfliktu apkarošanu, kā arī pārredzamības uzlabošanu. Par šādu pasākumu veikšanu paziņoja sešas dalībvalstis 28 .

2.4.1.3.Citi pasākumi

Citi starpnozaru pasākumi, par kuriem tika paziņots, galvenokārt attiecās uz finanšu un organizēto noziedzību (Čehijas Republika, Polija un Lietuva), konkrētu struktūru organizācijas un kompetences pārskatīšanu (Grieķija un Zviedrija) vai aģentūru savstarpējās sadarbības uzlabošanu.

Trīs dalībvalstis ziņoja par pasākumiem, lai risinātu problēmas saistībā ar ieņēmumiem un izdevumiem noteiktās nozarēs 29 : 

·Latvija sāka valsts mēroga krāpšanas apkarošanas kampaņu (#Atkrāpies!), lai palielinātu sabiedrības informētību par krāpšanu, to papildinot ar īpašām attiecīgo pārvaldes iestāžu mācībām;

·Itālija veica pasākumus, lai apvienotu administratīvo sodu un kriminālsodu iniciatīvas, kas ļauj rekonstruēt nelikumīgas kapitāla plūsmas un arestēt noziedzīgu organizāciju aktīvus; un

·Slovēnija veica pasākumus, lai uzlabotu ES budžetam kaitējošu pasākumu atklāšanas un noskaidrošanas rādītājus.

2.4.2.2016. gada ieteikumu īstenošana

Komisija 2016. gada PIF ziņojumā sniedza četrus ieteikumus dalībvalstīm; viens no tiem bija vērsts uz ieņēmumiem, trīs — uz izdevumiem.

Kopumā turpmākā rīcība pēc ieteikumiem (sk. tālāk dotās diagrammas) parādīja, ka lielākā daļa dalībvalstu ir ieguldījušas vai iegulda būtiskus un konstruktīvus centienus 30 . Vairums vērsa pienācīgu uzmanību lielākajai daļai ieteikumu 31 .

Komisija bija ieteikusi dalībvalstīm:

Tomēr joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus, piemēram, īstenot jaunus noteikumus par preču vērtības pazemināšanu muitā un preču neizlaišanu šaubu gadījumos; varētu paredzēt plašāku tādu ES mēroga riska profilu izmantošanu, kuru pamatā ir “tīrās vidējās cenas”. Var darīt vairāk, lai nodrošinātu pilnībā digitālas publiskā iepirkuma procedūras. Tāpat, lai gan dažas dalībvalstis nodrošina vai organizē mācības un seminārus par IT sistēmu izmantošanu ziņošanai, lai uzlabotu datu kvalitāti un aktualizētu pārkāpumus, par kuriem jau ir ticis paziņots, citas dalībvalstis šajā sakarā savus centienus varētu pastiprināt. Visbeidzot, varētu uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā uz augušajiem pārrobežu krāpšanas draudiem, kā arī Eiropas teritoriālo sadarbības programmu ietvaros.    

2.5.Statistikas kopsavilkums par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu 32

Komisijai 2017. gadā pavisam tika ziņots par 15 213 krāpnieciskiem un ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem, un tas ir par 20,8 % mazāk nekā 2016. gadā. Šie pārkāpumi bija saistīti aptuveni ar 2,58 miljardiem EUR, t. i., par 8,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Pārkāpuma atklāšana nozīmē, ka ir veikti koriģējoši pasākumi, lai atgūtu attiecīgās nelikumīgās finanšu summas, un ka ir sākts kriminālprocess, ja rodas aizdomas par krāpšanu.

3. attēls.    Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā ziņots kā par krāpnieciskiem

2.5.1.Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi

To pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots kā par krāpnieciskiem (tostarp gadījumi, kad radušās aizdomas par krāpšanu vai ir konstatēta krāpšana), un ar tiem saistītās summas nav tiešs rādītājs attiecībā uz krāpšanas apmēru, kas ietekmē ES budžetu. Tas vienīgi norāda, cik iespējamas krāpšanas gadījumus ir atklājušas dalībvalstu un ES struktūras.

2017. gadā kopā tika ziņots par 1146 krāpnieciskiem pārkāpumiem (t. i., 7,5 % no visiem atklātajiem un paziņotajiem pārkāpumiem), 33 kuros bija iesaistīti aptuveni 467 miljoni EUR (18,1 % no kopējās ar pārkāpumiem saistītās finanšu summas) 34 un kuri attiecās gan uz izdevumu, gan ieņēmumu daļu, kā norādīts 3 . attēlā.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu 2017. gadā paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits samazinājās par 19,3 %, savukārt to finansiālais apmērs palielinājās par 37,5 %. Vērtējot piecu gadu laikposmā (2013–2017), tas bija par 32 % mazāk nekā 2013. gadā un par 23 % mazāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs. Finansiālā ietekme ievērojami svārstās (sk. 4. attēlu), jo to var ietekmēt atsevišķi gadījumi, kas saistīti ar ļoti lielām naudas summām.

4. attēls.    Pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas, 2013.–2017. gads

Visu 2017. gadā ziņoto krāpniecisko pārkāpumu sadalījums pa dalībvalstīm un budžeta jomām ir iekļauts 1. pielikumā.

2.5.2.Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

Komisijai 2017. gadā ziņoja par 14 067 pārkāpumiem, kas nav krāpnieciski (par 20,9 % mazāk nekā 2016. gadā). Rādītāji samazinājās attiecībā uz visām jomām, izņemot pirmspievienošanās jomu. Attiecīgais finanšu apmērs samazinājās par aptuveni 2,1 miljardu EUR, kā parādīts 5 . attēlā.

5. attēls.    Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā nav ziņots kā par krāpnieciskiem

2.5.3.OLAF izmeklēšana

2017. gadā OLAF sāka 215 izmeklēšanas un pabeidza 197, iesakot veikt finanšu līdzekļu atgūšanu 3,1 miljarda EUR apmērā, no kuriem 2,7 miljardi EUR bija saistīti ar ieņēmumiem. Šis ārkārtīgi augstais rādītājs izriet no liela apjoma krāpšanas gadījumiem saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu, kurus OLAF pabeidza izmeklēt gada laikā. Gada beigās turpinājās 362 izmeklēšanas. 35

6. attēls.    Izmeklēšanā esošie gadījumi 2017. gada beigās (pa nozarēm) 36

3.Politika krāpšanas apkarošanas jomā, pasākumi un rezultāti — ieņēmumi

3.1.ES iestāžu pasākumi krāpšanas apkarošanai — ieņēmumi

Cīņā ar krāpšanu ieņēmumu jomā ļoti svarīga ir ātra, savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa. Tas nodrošina pienācīgu koordināciju, lai izjauktu pēc būtības transnacionālas krāpšanas shēmas. ES apkaro krāpšanu un pārkāpumus šajās jomās, stiprinot tiesisko regulējumu un starptautiskos sadarbības nolīgumus, nodrošinot operatīvo koordināciju kopīgās muitas operācijās (JCO) un atvieglojot informācijas apmaiņu attiecībā uz krāpšanu, kas saistīta ar PVN.

Dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus valsts līmenī, lai:

·pārskatītu stratēģiskos plānus, riska novērtējumus un rādītājus;

·reorganizētu kompetentos dienestus; un

·uzlabotu informācijas apmaiņu.    

7. attēls.    Svarīgākie politikas pasākumi ieņēmumu jomā

3.1.1.Savstarpējā administratīvā palīdzība

3.1.1.1.Regulas (EK) Nr. 515/97 43.b panta īstenošana

Ar Regulu (ES) 2015/1525 37 , ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 515/97 38 par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās, tika ieviests jauns 43.b pants, kurā noteikts, ka Komisijai ir jāizvērtē nepieciešamība paplašināt konteineru statusa ziņojumu (CSM) reģistru un importa, eksporta un tranzīta (IET) reģistru, lai eksportētu datus, kas attiecas ne tikai uz akcīzes precēm. Komisijai ir arī jāizvērtē, vai ir iespējams paplašināt transporta reģistru, papildinot to ar datiem par preču importu, eksportu un tranzītu pa sauszemi un gaisu.

Komisija savus provizoriskos konstatējumus izklāstīja 2016. gada PIF ziņojumā 39 . Vienlaikus tā turpināja darbu un pabeidza savu novērtējumu 40 .

3.1.1.2.Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS)

AFIS ir krāpšanas apkarošanas lietojumprogrammu sistēma, kuru uztur OLAF, izmantojot vienotu tehnisko infrastruktūru. Šī sistēma ir svarīgs IT rīks daudzām pārvaldēm un citiem lietotājiem, kas iesaistīti ES finanšu interešu aizsardzībā. Tā sekmē arī apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju šāda plaša un daudzveidīga IT pakalpojumu un rīku klāsta attīstībā, uzturēšanā un ekspluatācijā, un tās mērķis ir:

·savlaicīga un droša tādas informācijas apmaiņa starp kompetentajām valstu un ES iestādēm, kas saistīta ar krāpšanu; un

·svarīgu datu uzglabāšana un analīze.

AFIS aptver divas galvenās jomas:

·savstarpējo palīdzību muitas lietās; un

·pārkāpumu pārvaldību.

Līdz 2017. gada beigām AFIS sistēmā bija reģistrējušies 8600 galalietotāju vairāk nekā 1800 kompetento dienestu vārdā dalībvalstīs, trešās partnervalstīs, starptautiskajās organizācijās, Komisijas dienestos un citās ES iestādēs. AFIS savstarpējās palīdzības datubāzēs un moduļos 2017. gadā kopumā bija pieejama informācija par 16 324 gadījumiem.

Pārkāpumu pārvaldības sistēma (IMS), kas izmanto AFIS platformu, saņēma 88 347 jaunus ziņojumus par pārkāpumiem dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

2016. gada 1. septembrī darbu uzsāka divas jaunas Regulā (EK) Nr. 515/97 (ar attiecīgiem grozījumiem) paredzētas IT sistēmas — CSM un IET reģistri.

AFIS 2017. gadā saņēma 637 miljonus CSM. IET reģistrā ir iekļauti deklarāciju dati par preču importu un tranzītu un par akcīzes preču eksportu. Tika apstrādāti apmēram 5,3 miljoni eksporta deklarāciju un saistīto ziņojumu.

AFIS tika izmantota, lai droši piekļūtu informācijai un apmainītos ar to saistībā ar 11 JCO (sk. nākamo iedaļu).

Krāpšanas apkarošanas tranzīta informācijas sistēma (ATIS) saņēma informāciju par 22,5 miljoniem jaunu tranzīta sūtījumu. Tā ir publicēta arī IET reģistrā.

3.1.1.3.Kopīgās muitas operācijas (JCO)

JCO ir koordinēti un mērķorientēti operatīvie pasākumi, ko ierobežotā laikposmā dalībvalstu un trešo valstu muitas iestādes īsteno, lai apkarotu preču pārrobežu nelikumīgu kontrabandu.

2017. gadā OLAF koordinēja un atbalstīja 11 JCO, sadarbojoties ar dalībvalstīm un sniedzot izlūkošanas, tehnisko, finansiālo un apgādes atbalstu.

JCO tika vērstas pret konkrētiem apdraudējumiem, tostarp cigarešu kontrabandu, ieņēmumu krāpšanu, viltotiem produktiem, skaidras naudas nelikumīgu pārvietošanu un narkotikām. 8 . attēlā dots kopsavilkums par lielāko daļu operāciju.

8. attēls.    Kopīgās muitas operācijas 2017. gadā

3.1.2.Savstarpējā palīdzība un krāpšanas apkarošanas noteikumi starptautiskajos nolīgumos

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 515/97 19. pantu tika noslēgtas sarunas ar Mercosur (Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju) un Azerbaidžānu par savstarpējās administratīvās palīdzības noteikumiem, kas veido ar krāpšanu un pārkāpumiem saistītās informācijas apmaiņas juridisko pamatu. Tika gūti labi panākumi sarunās ar Tunisiju un Indonēziju.

ES ir guvusi panākumus arī pašlaik notiekošajās sarunās par krāpšanas apkarošanas klauzulas iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumos ar Meksiku, Mercosur, Čīli, Indonēziju un Tunisiju, kā arī ir noslēgusi nolīgumu ar Japānu.

3.1.3.Cīņa pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību

2017. gada 12. maijā Komisija publicēja progresa ziņojumu 41 par provizoriskajiem rezultātiem saistībā ar tās 2013. gada paziņojumu “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem — visaptveroša ES stratēģija” 42 , kam bija pievienots visaptverošs rīcības plāns.

Padomes secinājumi par cīņas pastiprināšanu pret nelikumīgi tirgotiem tabakas izstrādājumiem Eiropas Savienībā (pieņemti 2017. gada 7. decembrī) 43 un ieinteresēto personu konferencē “Cīņa pret nelikumīgu tabaku” (2018. gada martā kopīgi organizēja OLAF un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja) iegūtā informācija tiek izmantota Komisijas darbā pie jauna rīcības plāna nelikumīgas tabakas apkarošanai, ko ir paredzēts pabeigt 2018. gada vasaras nogalē.

Turklāt ES 2016. gada 24. jūnijā ratificēja Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (FCTC) protokolu. FCTC protokols stāsies spēkā 2018. gada 25. septembrī. Komisija pārstāvēs ES pirmajā protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmē 2018. gada oktobrī, un tai joprojām ir svarīga loma, mudinot dalībvalstis, kaimiņvalstis, kā arī galvenās izcelsmes valstis un tranzītvalstis ratificēt un īstenot minēto protokolu.

3.1.4.PVN krāpšanas apkarošana

2017. gada 30. novembrī kā turpmāku rīcību pēc 2016. gada rīcības plāna attiecībā uz PVN 44 Komisija pieņēma priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību PVN jomā 45 . 2018. gada jūnijā Padome panāca politisku vienošanos par šo priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu ir paredzēts ES PVN sistēmu padarīt noturīgāku pret krāpšanu un novērst likumu nepilnības, kas var novest pie plaša mēroga krāpšanas saistībā ar PVN. Jauno noteikumu mērķis ir uzlabot uzticēšanos starp dalībvalstīm, lai tās varētu apmainīties ar plašāku informāciju, kā arī stiprināt valstu nodokļu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību. Galvenie pasākumi cita starpā ir šādi:

·dalībvalstu sadarbības stiprināšana (piem., jaunas IT sistēmas izveide informācijas apstrādei un riska analīzei Eurofisc (ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīkls) ietvaros, kopīgas revīzijas);

·valstu nodokļu iestāžu veiktās komunikācijas un datu apmaiņas Eurofisc un Eiropas tiesībaizsardzības iestāžu (OLAF, Eiropols, topošais EPPO) ietvaros stiprināšana;

·valstu nodokļu un muitas dienestu sadarbības uzlabošana attiecībā uz noteiktām muitas procedūrām importam no valstīm ārpus ES, ko pašlaik apdraud ar PVN saistīta krāpšana; un

·informācijas koplietošanas stiprināšana, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu lietotu automobiļu tirgū.

3.2.Dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai — ieņēmumi 

Aptuveni 12 dalībvalstis ziņoja par pasākumiem, kas paredzēti, lai cīnītos pret krāpšanu muitas un nodokļu jomā. Tie cita starpā bija šādi:

·riska rādītāju precizēšana, lai risinātu jautājumu par importa deklarāciju vērtības pazemināšanu 46 ; 

·valsts muitas riska novērtējuma pārskatīšana un minimālā naudas soda palielināšana par līdzi vestās skaidras naudas summas nedeklarēšanu 47 ;

·iekšējā muitas plāna izstrāde 48 ;

·stratēģisko un operatīvo prioritāšu noteikšana muitas un akcīzes jomā 49 ; un

·tādas jaunas metodes īstenošana, veicot revīziju pēc atmuitošanas, ar kuru pārbaudes attiecina uz visām attiecīgā ekonomikas dalībnieka darbībām 50 .

Trīs valstis ieviesa pasākumus, lai nodrošinātu pareizus ES pašu resursu maksājumus 51 , sekmīgāku atgūšanu 52 vai cīņu ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 53 .

Divas valstis izveidoja vai pārskatīja īpašo struktūru organizāciju 54 .

Viena dalībvalsts 55 risināja jautājumu par nepieciešamību uzlabot ar starptautisko platformu starpniecību koplietotās informācijas kvantitāti un kvalitāti.

3.3.Statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu — ieņēmumi 

9. attēls.    Galvenās tendences saistībā ar 2017. gadā atklātajiem un paziņotajiem pārkāpumiem

3.3.1.Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi 56

2017. gadā kā krāpnieciski tika paziņoti pavisam 441 pārkāpums. Tas ir par 33 % mazāk, ja salīdzina ar piecu gadu vidējo rādītāju (vidēji 658 pārkāpumi 2013.–2017. gadā). Ietekmētā TPR summa, kas aplēsta un konstatēta 2017. gadā (76 miljoni EUR), bija par 28 % mazāka nekā piecu gadu vidējais rādītājs (106 miljoni EUR).

3.3.2.Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

To pārkāpumu skaits, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, 2017. gadā bija 4195, un tas ir par 8 % mazāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs (4564 — 2013.–2017. gadā). Ietekmētā TPR summa, kas aplēsta un konstatēta 2017. gadā, bija 425 miljoni EUR, un tā par 15 % pārsniedz piecu gadu vidējo rādītāju (369 miljonus EUR).

4.Nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti — izdevumi

4.1.Dalībvalstu nozaru krāpšanas apkarošanas politika un pasākumi, kas aptver vairākas izdevumu nozares

Dalībvalstis ziņoja par vairākiem pasākumiem, kas vienlaikus ietekmē dažādus līdzekļus, galvenokārt Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus) 57 . Daži no pasākumiem attiecas uz citiem dalītas pārvaldības līdzekļiem, piemēram, Patvēruma un migrācijas fondu (AMIF), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF). Pasākumi pēc to būtības un mērķa ir ievērojami atšķirīgi — no procedūru vienkāršošanas līdz finanšu korekciju sistēmas pārskatīšanai, no riska novērtējumiem līdz mācību kursiem par konkrētām starpnozaru problēmām 58 .

4.2.Lauksaimniecība — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti

4.2.1.Lauksaimniecība — dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai

Deviņas dalībvalstis ziņoja par pasākumiem krāpšanas apkarošanai tieši lauksaimniecības jomā. Trīs valstis vērsa uzmanību uz “atbilstības kritēriju mākslīgu radīšanu” 59 . Citi pasākumi ietver:

·obligātas mācības krāpšanas novēršanas jomā un lauku attīstības krāpšanas apkarošanas stratēģiju 60 ;

·pārkāpumu novēršanu, piešķirot atbalstu un subsīdijas 61 ;

·iepirkuma noteikumu pamatojuma pārbaudi un izmaksu “pamatotības” izvērtēšanu 62 ;

·ar IMS starpniecību paziņotās informācijas savlaicīguma un kvalitātes uzlabošanu 63 ;

·ārējās un iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšanu pēc krāpnieciskas shēmas atklāšanas 64 ; un

·procedūru pārskatīšanu tādās jomās kā atzīmēšanas prakse, riska rādītāju izmantošana un sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm 65 .

4.2.2.Lauksaimniecība — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ietver divus galvenos komponentus:

·tiešo atbalstu (TA), proti, tiešos maksājumus lauksaimniekiem un tirgus atbalsta pasākumus, kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem (ELGF — aptuveni 80 % no KLP budžeta); un

·lauku attīstību (LA), kuru galvenokārt finansē ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību (ELFLA — atlikušie 20 % no KLP budžeta).

ELGF ir saistīts ar ikgadēju īstenošanas ciklu, savukārt ELFLA finansē daudzgadu programmas.

Šīs atšķirības ietekmē dalībvalstu atklāto un paziņoto pārkāpumu tendences pēdējos piecos gados: TA tendence ir stabila un nemainīga, savukārt LA izpaužas līknes veidā, kuras maksimums tika sasniegts 2015. gadā. Pārkāpumu analīze apstiprina, ka ar tirgus atbalsta pasākumiem un LA ieguldījumiem ir saistīts augstāks risks 66 .

4.2.2.1.Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi

2013.–2017. pārskata perioda gados krāpšanas biežuma līmenis (FFL) ir aptuveni 11 %, krāpšanas apmērs (FAL) — 25 %. Abi rādītāji, bet jo īpaši FAL, attiecībā uz TA bija augstāki nekā attiecībā uz LA.

Absolūtos skaitļos vairums atklāto iespējamo krāpšanas gadījumu skāra LA, bet ar TA saistīto gadījumu kopējais finansiālais apmērs bija augstāks un 2017. gadā būtiski pieauga. TA pārsvaru no finanšu viedokļa noteica daži tādi gadījumi attiecībā uz tirgus pasākumiem, kas bija saistīti ar ļoti lielām naudas summām. Tomēr, pat neņemot vērā šos izņēmuma gadījumus, vidējā iespējamās krāpšanas gadījumu naudas summa tirgus pasākumu jomā ir augstāka nekā LA gadījumos. Vidējais ar tiešajiem maksājumiem saistītās iespējamās krāpšanas gadījumu apmērs ir mazāks nekā LA gadījumiem un 2017. gadā samazinājās.

Krāpšanas atklāšanas rādītājs (FDR) kopumā attiecībā uz LA bija augstāks nekā attiecībā uz TA. Tik un tā tirgus pasākumi tika ietekmēti visvairāk, proti, attiecībā uz tiem FDR bija 1,17 %. Tomēr jāpatur prātā tas, ka šos datus ļoti ietekmē dažas lietas, kurās figurē ārkārtīgi lielas naudas summas. Finansiālajā ziņā galvenie ietekmētie tirgus pasākumi bija “augļi un dārzeņi”, “cūkgaļa, olas un mājputni, biškopības un citi dzīvnieku izcelsmes produkti” un “vīnogu audzēšanas nozares produkti”. 

Izbeigto lietu attiecība lauksaimniecības jomā ir augstāka nekā kohēzijas politikas jomā. Tiesu iestādes, šķiet, retāk veic kriminālvajāšanu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem šajā nozarē.

10. attēls.    Lauksaimniecības politika — galvenie fakti un skaitļi

4.2.2.2.Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

Kopumā 4.2.2. iedaļā aprakstītās tendences attiecas arī uz pārkāpumiem, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem. Ar LA saistītie pārkāpumi ir gan daudzskaitlīgāki, gan lielāki kopējo naudas summu ziņā. Tomēr ar TA gadījumiem saistītās vidējās naudas summas ir augstākas un 2017. gadā palielinājās vēl vairāk. Arī šajā gadījumā augstāku vidējo rādītāju panāca daži ar tirgus pasākumiem saistīti gadījumi, kuros figurēja lielas naudas summas. Tomēr, pat neņemot vērā šos izņēmuma gadījumus, vidējā ar krāpšanu nesaistīto gadījumu naudas summa tirgus pasākumu jomā 2013.–2017. gadā joprojām ir augstāka nekā LA gadījumos. Ar tiešajiem maksājumiem saistīto pārkāpumu, kas nav saistīti ar krāpšanu, vidējais apmērs ir zemāks nekā LA gadījumiem un samazinās.

Starp visbiežāk atklātajiem un paziņotajiem ar krāpšanu nesaistītajiem pārkāpumiem dominē pārkāpumi saistībā ar maksājumu pieprasījumiem vai dokumentāriem pierādījumiem, un ir daudz ziņojumu par viltošanu. Tomēr šie gadījumi netiek klasificēti kā krāpnieciski 67 . 

Pārkāpumu atklāšanas rādītājs (IDR) kopumā attiecībā uz LA bija augstāks nekā attiecībā uz TA. Tomēr tirgus pasākumiem IDR ir 1,39 %, un tas ir augstākais rādītājs visā politikas jomā. Arī šajā kontekstā to ietekmē daži gadījumi, kuros ir iesaistītas lielas naudas summas.

11. attēls.    Tirgus pasākumi, kurus visvairāk ietekmē pārkāpumi (krāpnieciski un ar krāpšanu nesaistīti)

4.3.Kohēzijas politika un zivsaimniecība — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti

4.3.1.Kohēzijas politika un zivsaimniecība — dalībvalstu pasākumi krāpšanas apkarošanai 

Kohēzijas politika un zivsaimniecība bija politikas nozares, uz kurām bija vērsti visvairāk pasākumu, kurus dalībvalstis pieņēma 2017. gadā.

Astoņas valstis ziņoja, ka ir iekļāvušas ARACHNE to vadības sistēmā 68 , par IT rīkiem publiskajā iepirkumā 69 , datorizētu grāmatvedības sistēmu 70 vai labuma guvēju informācijas sistēmas uzlabojumiem 71 . Četras valstis ieviesa krāpšanas riska novērtējuma instrumentu 72 vai izstrādāja specifiskā riska analīzi attiecībā uz ekonomiskajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 73 .

Četras valstis pieņēma pasākumus attiecībā uz pārkāpumu pārvaldību vai ziņošanu 74 . Trīs valstis pieņēma konkrētam fondam paredzētus pasākumus 75 . Pārējie pasākumi attiecās uz interešu konfliktiem 76 , verifikācijas procedūras ieviešanu 77 un mācībām krāpšanas apkarošanas jomā 78 .

12. attēls.    Kohēzijas un zivsaimniecības politika — galvenie fakti un skaitļi

4.3.2.Kohēzijas politika un zivsaimniecība — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu

Kohēzijas politiku ir grūtāk analizēt nekā citas budžeta nozares, jo saņemtā informācija (par paziņotajiem pārkāpumiem) ir saistīta ar dažādiem plānošanas periodiem (PP), kuriem daļēji ir piemērojami atšķirīgi noteikumu kopumi.

Pamatā esošās tendences būtiski ietekmē arī PP daudzgadu būtība. Ņemot vērā līdzību fondu pārvaldībā, zivsaimniecība un kohēzijas politika ir analizētas kopā.

Ar kohēzijas un zivsaimniecības politiku saistīto paziņoto pārkāpumu skaits 2015. gadā sasniedza maksimumu, un tas atbilst programmas cikla virzībai.

2017. gadā paziņotie pārkāpumi attiecas uz četriem dažādiem PP — lielākā daļa (94 %) attiecas uz 2007.–2013. gada PP un tikai 570 (mazāk nekā 2 %) — uz 2014.–2020. gada PP 79 . Atbilstīgi īstenošanas ciklam ziņošana ar atsauci uz 2014.–2020. gada PP būtībā sākās 2016. gadā un pieauga 2017. gadā. Joprojām nav pietiekami daudz datu, lai veiktu lietderīgu analīzi.

Tā kā vairums paziņoto pārkāpumu attiecas uz 2007.–2013. gada PP, šī analīze ir orientēta galvenokārt uz minēto plānošanas ciklu kopumā.

4.3.2.1.Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi

Iespējamo krāpšanu skaits turpināja lēnām samazināties, salīdzinot ar maksimālo rādītāju 2015. gadā, savukārt finansiālais apmērs pieauga (galvenokārt tādu pārkāpumu dēļ, kas attiecināmi uz 2007.–2013. gada PP).

Iespējamas krāpšanas visvairāk skarto prioritāšu vidū bija “pētniecības un tehnoloģiju attīstība (PTA)” un “transports”. Pirmajā minētajā no tām gan attiecībā uz krāpnieciskiem, gan ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem visbiežāk tika paziņots par līguma noteikumu pārkāpumiem. Par pārkāpumiem saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumiem tika paziņots, bet ļoti reti kā par krāpnieciskiem. Tika paziņots tikai par dažiem ar ētiku un profesionālo godprātību saistītiem pārkāpumiem, bet vairums no tiem tika klasificēti kā iespējama krāpšana. Konkrētāk, vairums bija saistīti ar interešu konfliktu vai piederēja kategorijai “cits”.

13. attēls.    Pievēršanās 2007.–2013. gada PP

Attiecībā uz “transporta” prioritāti visbiežāk kā par iespējami krāpnieciskiem pārkāpumiem tika paziņots par pārkāpumiem saistībā ar pavaddokumentiem. Visbiežāk tika ziņots par pārkāpumiem saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, taču par tiem reti ziņoja kā par iespējamu krāpšanu. Pretēja situācija bija attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar ētiku un profesionālo godprātību: šie pārkāpumi bija reti, bet gandrīz visos gadījumos — saistīti ar iespējamu krāpšanu. Tie attiecās uz interešu konfliktiem, korupciju vai kategoriju “cits”. 

Ar kohēzijas politikas pasākumiem saistītās krāpšanas konstatēto gadījumu attiecība bija augstāka, izbeigto gadījumu — zemāka nekā lauksaimniecības nozarē.

4.3.2.2.Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

Ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits atbilst galvenajām iepriekš uzsvērtajām tendencēm. Naudas summu apmērs savu maksimumu sasniedza 2016. gadā un pēc tam samazinājās lēnāk nekā pārkāpumu skaits. Iegūtie augstākie vidējie finansiālie apmēri par 2007.–2013. gada PP varētu būt mērķtiecīgāku darbību vai vienkārši veiksmes rezultāts.

4.4.Netiešā pārvaldība (pirmspievienošanās) — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti

4.4.1.Netiešā pārvaldība (pirmspievienošanās) — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu

Ar netiešo pārvaldību saistīto pārkāpumu analīzē galvenā uzmanība ir pievērsta pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem.

Paziņotie pārkāpumi joprojām attiecas uz diviem galvenajiem periodiem:

·2000.–2006. gadu — pirmspievienošanās palīdzības (PAA) programmas, lai sagatavotos 2004. un 2007. gada pievienošanās viļņiem, kuras pakāpeniski tiek izbeigtas (saistībā ar PAA 2017. gadā tika ziņots tikai par pieciem pārkāpumiem, kas bija saistīti ar 0,1 miljonu EUR); un

·2007.–2013. gadu — pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA), attiecībā uz kuru paziņoto pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2016. gadu, faktiski nemainījās (114, saistībā ar 17,3 miljoniem EUR).

Attiecībā uz PAA kā krāpniecisks tika atklāts un paziņots tikai viens pārkāpums. Attiecībā uz IPA tādu pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots kā par krāpnieciskiem, samazinājās uz 17 (2016. gadā tādi bija 22), bet tie bija saistīti ar līdzekļiem 3,1 miljona EUR apmērā (2016. gadā: 0,7 miljoni EUR). Galvenā attiecīgā joma joprojām ir atbalsts lauku attīstībai.

4.5.Tiešā pārvaldība — nozaru krāpšanas apkarošanas politika, pasākumi un rezultāti

4.5.1.Tiešā pārvaldība — statistika par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu

Statistika par tiešo pārvaldību pamatojas uz Komisijas dienestu izsniegtajiem un Komisijas uzkrājumu grāmatvedības sistēmā (ABAC) reģistrētajiem atgūšanas rīkojumiem.

4.5.1.1.Atklātie krāpnieciskie pārkāpumi

ABAC 2017. gadā tika reģistrēti 65 līdzekļu atguves posteņi, kuri klasificēti kā krāpnieciski 80 un kuru summa bija 7,33 miljoni EUR. Salīdzinājumā ar kopējo faktiski izmaksāto līdzekļu apmēru FDR ir 0,03 %, t. i., aptuveni atbilst piecu gadu stabilajam vidējam rādītājam.

4.5.1.2.Atklātie un paziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

Attiecībā uz pārkāpumiem, kas nav saistīti ar krāpšanu, 2017. gadā tika reģistrēti 1585 līdzekļu atguves posteņi, kas kopumā sasniedza 64,15 miljonus EUR. Piecu gadu laikposmā IDR stabili saglabājās apmēram 0,5 % līmenī.

5.Atgūšana un citi preventīvie un koriģējošie pasākumi

Sīkāka informācija par atgūtajiem līdzekļiem, finanšu korekcijām un citiem preventīviem un koriģējošiem pasākumiem (maksājumu apturēšana un atlikšana) ir publicēta Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā, kurā, sākot no 2016. gada, ir iekļauts iepriekšējais Komisijas ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai par ES budžeta aizsardzību 81 .

6.Sadarbība ar dalībvalstīm

Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēja komiteja (COCOLAF) apvieno Komisiju (OLAF) un dalībvalstu ekspertus. Tā nodrošina forumu, kurā var apspriest galveno notikumu attīstību krāpšanas apkarošanā un šā ziņojuma sagatavošanu, kā paredz LESD 325. panta 5. punkts. Tās darba struktūru veido četras darba grupas un plenārsēde (sk. 14 . attēlu).

14. attēls.    COCOLAF struktūra un apakšgrupas

Divas apakšgrupas 2017. gadā izstrādāja vadlīnijas:

·Ziņošanas un analīzes apakšgrupa izstrādāja “Rokasgrāmatu par prasību ziņot par pārkāpumiem”, kurā sniegti norādījumi par dalībvalstu ziņojumiem par pārkāpumiem 2014.–2020. gada PP; un

·Krāpšanas novēršanas apakšgrupa izstrādāja vadlīnijas “Krāpšana publiskajā iepirkumā — trauksmes signālu un labākās prakses apkopojums”, kurā ietverti daudzi gadījumu piemēri, trauksmes signāli, risinājumi un labākā prakse, tematiski sagrupējot atbilstīgi iepirkuma procedūras posmiem.

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) tiekas reizi gadā OLAF vadībā. 2017. gadā ar AFCOS pārstāvjiem ikgadējā sanāksmē tika apspriesta OLAF sadarbība izmeklēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz klātienes pārbaudēm un digitālām tiesu ekspertīzes operācijām. Citi apspriežamie temati bija arī šādi:

·AFCOS loma;

·nesenās politikas attīstības tendences; un

·AFIS e-pasta izmantošana saziņai starp OLAF un AFCOS saistībā ar gadījumiem.

OLAF krāpšanas apkarošanas komunikācijas tīkls (OAFCN) apvieno sakaru amatpersonas un runaspersonas, kas pārstāv OLAF operatīvos partnerus dalībvalstīs. Tam ir svarīga loma sabiedrības informēšanā par krāpšanas draudiem visā ES, kā arī par valstu un ES iestāžu kopīgajiem centieniem krāpšanas apkarošanā.

2017. gadā OLAF noslēdza divas administratīvās sadarbības vienošanās ar Itālijas Carabinieri un Direzione Nazionale Antimafia e Antiterrorismo, lai veicinātu sadarbību izmeklēšanas jomā.

Dalībvalstis un Komisija Padomes Krāpniecības apkarošanas darba grupā (GAF) apmainījās viedokļiem par krāpšanas apkarošanas jautājumiem. 2017. gadā notika četras GAF sanāksmes: divas Maltas prezidentūras vadībā, divas — Igaunijas prezidentūras vadībā.

7.Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) mērķis ir stiprināt ES finanšu interešu aizsardzību, nodrošinot:

·tādu ekonomikas dalībnieku agrīnu atklāšanu, kuri rada risku ES finanšu interesēm;

·neuzticamu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu no ES finansējuma saņemšanas un/vai finansiālu sankciju piemērošanu; un

·nopietnākajos gadījumos — tādas informācijas publicēšanu Komisijas tīmekļvietnē, kas saistīta ar piekļuves liegšanu un/vai finansiālām sankcijām, lai pastiprinātu atturošo ietekmi.

Šī 2016. gadā izveidotā sistēma pamattiesību, neatkarības un pārredzamības ziņā ļauj būtiski uzlabot administratīvo sankciju noteikumu piemērošanu. Ja nav pieņemts galīgs spriedums vai galīgs administratīvs lēmums, ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var lemt par sankciju piemērošanu neuzticamiem ekonomikas dalībniekiem tikai pēc ieteikuma saņemšanas 82 no centralizētās starpiestāžu darba grupas 83 .

Darba grupai nav izmeklēšanas pilnvaru. Būtībā tās izvērtējuma pamatā ir fakti un konstatējumi, kas noskaidroti saistībā ar Eiropas Revīzijas palātas, OLAF vai iekšējās revīzijas veiktajām revīzijām vai izmeklēšanām, vai jebkuru citu pārbaudi, revīziju vai kontroli, par kuras veikšanu ir bijis atbildīgs kompetentais kredītrīkotājs 84 . Tās sastāvā ir pastāvīgs augsta līmeņa neatkarīgs priekšsēdētājs 85 , divi pastāvīgie locekļi, kas pārstāv Komisiju (kā sistēmas vadītāju), un viens ad hoc loceklis, kas pārstāv tā dienesta kredītrīkotāju, kurš pieprasa ieteikumu. Tā ievēro attiecīgā ekonomikas dalībnieka tiesības uz aizstāvību un piemēro proporcionalitātes principu 86 .

2017. gadā dažādi kredītrīkotāju dienesti darba grupai ar tās pastāvīgā sekretariāta starpniecību iesniedza izskatīšanai informāciju par 11 gadījumiem saistībā ar 11 ekonomikas dalībniekiem. Konkrētāk, 10 no tiem iesniedza Komisija un vienu — kopuzņēmums, kas īsteno ES publisko un privāto partnerību. Šis ziņojums arī aptver četrus papildu gadījumus, informācija par kuriem pastāvīgajam sekretariātam tika iesniegta 2016. gadā un kuri attiecas uz četriem ekonomikas dalībniekiem, jo darba grupa ar šiem gadījumiem tika iepazīstināta 2017. gadā 87 . 

Komisijai ir jāziņo arī par kredītrīkotāju pieņemtajiem lēmumiem 88 :

·neizslēgt ekonomikas dalībniekus, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību ierobežotā laikposmā, kamēr attiecīgie dalībnieki pieņem koriģējošus pasākumus; un

·nepublicēt informāciju par administratīvajām sankcijām Komisijas tīmekļvietnē — vai nu tāpēc, lai aizsargātu izmeklēšanas konfidencialitāti, vai tāpēc, lai ievērotu proporcionalitātes principu, ja tas attiecas uz fizisku personu.

Kredītrīkotāji 2017. gadā šādus lēmumus netika pieņēmuši.

8.Turpmākā rīcība pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas par 2016. gada ziņojumu 

Eiropas Parlaments 2018. gada 3. maijā pieņēma rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu 89 . Komisija atzinīgi vērtē šo rezolūciju un ņem vērā, ka Parlaments ir atzinis tās rīcību krāpšanas apkarošanas jomā. Komisija varēs rīkoties saistībā ar daudziem rezolūcijā norādītajiem problēmjautājumiem, jo īpaši attiecībā uz OLAF un EPPO ciešu sadarbību. Komisija sīkāk par minēto rezolūciju izteiksies formālajā atbildē, kas Parlamentam tiks nosūtīta vēlāk šogad.

9.Secinājumi un ieteikumi

Juridiskie un administratīvie pasākumi, lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus un aizsargātu Eiropas Savienības finanšu intereses, ir nepārtraukti jāpielāgo. Šajā ziņā 2017. gadā bija daudz lielu notikumu, jo tika pieņemti likumdošanas akti, kas pavērs ceļu tālākai integrācijai un konverģencei. Lai novērstu atlikušās valstu juridiskā un administratīvā regulējuma atšķirības, ir vajadzīgi pielāgoti pasākumi, piemēram, tādi, kas pieņemti valsts līmenī un aprakstīti šajā ziņojumā. Tomēr var izdarīt zināmus kopīgus secinājumus un ieteikumus, lai uzsvērtu biežāk sastopamos apdraudējumus un izmantotu labākās prakses piemērus, kas izrādījušies efektīvi konkrētās valstīs vai budžeta jomās.

9.1.Ieņēmumi

Lai gan kopumā atklāto pārkāpumu skaits samazinājās, arī 2017. gadā tāpat kā 2016. gadā preces, kuras finansiālā ziņā visvairāk skāra krāpšana un pārkāpumi, bija importētie saules enerģijas paneļi. Daudzi ar saules enerģijas paneļiem saistīti pārkāpumi tika atklāti pēc OLAF izdotajiem paziņojumiem par savstarpēju palīdzību. Minētais uzsver OLAF izmeklēšanu nozīmi pārkāpumu atklāšanā saistībā ar noteikta veida preču darījumiem (piem., nepareizi KN kodi vai izcelsmes apliecinājumi, izvairīšanās no antidempinga maksājumiem, deklarēto preču vērtības pazemināšana).

Izcelsmes valstis, kuras visvairāk skāra krāpšana un pārkāpumi, bija Ķīna (gadījumu skaita ziņā) un Amerikas Savienotās Valstis (finanšu ziņā).

OLAF izmeklēšanā tika vērsta uzmanība uz plaša mēroga krāpšanu ieņēmumu jomā, pazeminot ES importēto preču vērtību. Šāda krāpšana rada lielus zaudējumus ne vien saistībā ar muitas nodevām, bet arī saistībā ar izvairīšanos no PVN nomaksas 90 . OLAF izmeklēšanā tika uzsvērts, ka krāpnieki izmantos jebkuru nepilnību un ka krāpšana attiecībā uz apjomu var atmaksāties.

OLAF pieredze liecina, ka vērtības pazemināšana joprojām būs tuvākajos gados risināms apdraudējums.

Lai novērstu šīs iespējas apiet regulējumu, liela nozīme ir muitas kontroles stratēģijām, kas apvieno dažādus kontroles veidus. Muitas kontroles stratēģijai ir jāspēj rast pareizo līdzsvaru starp tirdzniecības veicināšanu un ES finanšu interešu aizsardzību.

1. ieteikums

Dalībvalstis tiek aicinātas saglabāt modrību attiecībā uz preču vērtības pazemināšanu, jo īpaši saistībā ar ļoti lielos daudzumos importētiem lētiem produktiem, piemēram, tekstilizstrādājumiem un apaviem.

Lai uzlabotu muitas kontroli, dalībvalstis tiek lūgtas nodrošināt, ka:

·ir izstrādātas uz visiem muitas procedūru veidiem un visiem operatoriem vērstas stratēģijas;

·ir pienācīgi koordinēta visu ar riska analīzi un kontroli saistīto muitas administrāciju darbība; riska profili sniedz skaidrus norādījumus, un riska informācija tiek koplietota ar citām dalībvalstīm;

·tiek rūpīgi uzraudzīti kontroles rezultāti (atgriezeniskā saite) un ir paredzēta stingra turpmākā rīcība pēc savstarpējās palīdzības norādījumiem.

Tās tiek lūgtas arī:

·sistemātiski iekļaut automatizētu nejaušu elementu un ņemt vērā triju gadu laikposmu tādu muitas parādu paziņošanai, kam ir noilguma efekts, kā riska rādītāju riska analīzē, ko veic pēc preču izlaišanas;

·pēc preču izlaišanas veiktās revīzijas orientēt uz risku un stingri uzraudzīt to rezultātus; un

·veikt atzīto uzņēmēju (AEO) veikto darbību muitas kontroli, ņemot vērā attiecībā uz dažādiem šo darbību elementiem veikto riska pārvaldību.

Komisija arī aicina valstu kompetentās iestādes pilnībā izmantot uz dalībvalstu labāko praksi balstīto operatīvās muitas kontroles rokasgrāmatu un Muitas revīzijas rokasgrāmatu.

9.2.Izdevumi

Šajā ziņojumā veiktā analīze apstiprina iepriekšējos gados uzsvērtās galvenās tendences un likumsakarības.

Atklāšanas rādītāji saistībā ar Eiropas mazāk attīstīto reģionu programmām un zivsaimniecības programmām joprojām ir augsti, bet saistībā ar pārrobežu programmām — zemi.

Lauksaimniecībā tirgus atbalsta pasākumus ietekmē ierobežots skaits ļoti dārgu pārkāpumu, attiecībā uz kuriem joprojām ir jāsaglabā pienācīga līmeņa uzmanība.

Galvenā uzmanība tiek pārvirzīta uz krāpšanu, kuras mērķis ir mākslīgi radīt apstākļus, kas dod piekļuvi finansējumam. Vairākas dalībvalstis šajā sakarā ir ziņojušas par īpašiem pasākumiem.

Lai gan 2017. gadā tika ziņots par mazāku skaitu pārkāpumu un par krāpšanas samazināšanos, vidējā naudas summa palielinājās, un tas vedina domāt, ka kontrole ir kļuvusi mērķtiecīgāka.

Riska analīze, informatoru vai trauksmes cēlēju sniegtās ziņas vai informācija no plašsaziņas līdzekļiem var tikt izmantota mērķtiecīguma uzlabošanai, jo īpaši ņemot vērā to, ka tās izmantošana, šķiet, joprojām nav plaši izplatīta. Tiesas izziņas laikā iegūtā informācija noveda pie vairāku ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu atklāšanas, kuros iesaistītās naudas summas vidēji bija lielas. Tāda pati situācija bija attiecībā uz kontrolēm, kas tika sāktas, pateicoties ES struktūras sniegtajai informācijai vai pieprasījumiem, vai tās identificētajiem pārkāpumiem.

2. ieteikums

Dalībvalstis tiek aicinātas:

·vēl vairāk izmantot riska analīzes potenciālu, pielāgojot pieeju dažādiem izdevumu veidiem un izmantojot labāko praksi un šajā ziņojumā uzsvērtos riska elementus;

·atvieglot spontānu ziņojumu sniegšanu par iespējamiem pārkāpumiem un izvērtēt tos, kā arī stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību, jo tie ir arī svarīgs pētnieciskās žurnālistikas avots 91 ; un

·veicināt tiesu un administratīvo iestāžu sistēmisku un savlaicīgu sadarbību.

Visu minēto pasākumu ietekme būs lielāka, ja tie tiks iekļauti valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijā.

9.3.Sadarbība visos līmeņos

Minēto ieteikumu mērķis ir stiprināt politikas un likumdošanas iniciatīvu tendenci, kas jau ir novērojama vairākās dalībvalstīs un kuru pamato šajā ziņojumā izklāstītā analīze.

Pareiza un mērķtiecīga datu un informācijas izmantošana ļauj efektīvi pastiprināt krāpšanas apkarošanu un piepildīt pilsoniskās sabiedrības gaidas. Eiropieši raugās ne vien uz savām valstīm, bet arvien biežāk Eiropas projekta sekmes vērtē pēc pārējās dalībvalstīs notiekošā.

Tomēr nepieciešamie dati un informācija nereti ir “izkaisīta” pa dažādām iestādēm. Liela nozīme būs sadarbībai valsts un ES līmenī.

Krāpšanas efektīvai un lietderīgai apkarošanai vēl nozīmīgāka ir izrādījusies tiesas un administratīvās izmeklēšanas sadarbība.

ES iestāžu līmenī Komisija nodrošinās, ka EPPO krimināltiesisko pieeju ar administratīvu izmeklēšanu pastiprinās spēcīgs un pilnībā funkcionējošs OLAF.

1. PIELIKUMS. Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā ziņots kā par krāpnieciskiem

To pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, atspoguļo dalībvalstu darba rezultātus krāpšanas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanā, kas apdraud ES finanšu intereses. Rādītājus nevajadzētu interpretēt kā krāpniecības līmeņa rādītājus dalībvalstu teritorijās. Šis pielikums neaptver trešās (pirmspievienošanās) valstis vai tiešos izdevumus.

2. PIELIKUMS. Pārkāpumi, par kuriem 2017. gadā nav ziņots kā par krāpnieciskiem

Šis pielikums neaptver trešās (pirmspievienošanās) valstis vai tiešos izdevumus.

3. pielikums. Pievienoto dienestu darba dokumentu saraksts

1.Līguma 325. panta īstenošana dalībvalstīs 2017. gadā (SWD(2018) 384)

2.To pārkāpumu statistisks novērtējums, par kuriem ziņots pašu resursu, dabas resursu, kohēzijas politikas un pirmspievienošanās palīdzības jomā, kā arī tiešo izdevumu jomā (SWD(2018) 386 — 1. un 2. daļa)

3.Pasākumi saistībā ar ieteikumiem pēc Komisijas ziņojuma "ES finanšu interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu", 2016. gads (SWD(2018) 383)

4.Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) — Finanšu regulas 108. pantā minētā darba grupa (SWD(2018) 382)

5.Gada pārskats ar informāciju par programmas Hercule III rezultātiem 2017. gadā (SWD(2018) 381)

6.Regulas (EK) Nr. 515/97 43.b panta īstenošanas izvērtējums (SWD(2018) 385)

(1)    i) Līguma 325. panta īstenošana dalībvalstīs 2017. gadā;    
ii) To pārkāpumu statistisks novērtējums, par kuriem ziņots pašu resursu, dabas resursu, kohēzijas politikas un pirmspievienošanās palīdzības jomā, kā arī tiešo izdevumu jomā;    
iii) Ieteikumi pasākumiem pēc Komisijas ziņojuma par ES finanšu interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu, 2016. gads;    
iv) Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) — Finanšu regulas 108. pantā minētā sistēma;     
v) Gada pārskats ar informāciju par programmas “Hercule III” rezultātiem 2017. gadā; un    
vi) Regulas (EK) Nr. 515/97 43.b panta īstenošanas izvērtējums.

(2)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp.). 

(3)      Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(4)    Padomes 26. jūlija Akts (OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.).

(5)       http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-1550_lv.htm      Nīderlande (2018. gada 14. maijā) un Malta (2018. gada 14. jūnijā) ir formāli paziņojušas Komisijai par nodomu pievienoties EPPO, un Komisija saskaņā ar LESD 331. pantu pašlaik izstrādā lēmumus, ar ko tiks apstiprināta šo dalībvalstu dalība.

(6)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(7)      Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Novērtējums par to, kā piemērota Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013” (COM(2017) 589);    
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2017:589:FIN;  
un pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 332;    
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=SWD:2017:332:FIN&from=EN .    Šo ziņojumu atbalstīja neatkarīgs pētījums (Evaluation of the application of Regulation (EU, Euratom) No 883/2013 concerning investigations conducted by the European Anti-Fraud Office [Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 piemērošanas izvērtējums attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanas veiktajām izmeklēšanām]), un tā pamatā bija plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp konferencē, kurā piedalījās apmēram 250 dalībnieki no dažādām ieinteresēto personu grupām. Tam bija pievienots arī OLAF Uzraudzības komitejas Atzinums 2/2017;    
http://europa.eu/supervisory-committee-olaf/sites/default/files/opinion_2_2017.pdf ).

(8)       https://ec.europa.eu/info/publications/2017-european-semester-country-reports_en

(9)     https://ec.europa.eu/info/publications/2017-european-semester-country-specific-recommendations-commission-recommendations_en

(10)      ISFP-2017-AG-CORRUPT.

(11)       http://www.epac-eacn.org/downloads/declarations/doc_view/167-lisbon-declaration-2017

(12)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES (COM(2016) 605).

(13)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 28. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2015/1929 (OV L 286, 30.10.2015., 1. lpp.).

(14)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).

(15)      Attiecīgi ar Tunisijas Galveno finanšu inspekciju un Kosovas* policiju. * Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(16)    COM(2011) 376 galīgā redakcija.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.).

(18)    Komisijas 2017. gada 22. februāra Lēmums C (2017) 1120 final.

(19)      Sīkāku informāciju sk. 1. zemsvītras piezīmes v) apakšpunktā minētajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(20)      Tiesas spriedums (trešā palāta), 2017. gada 15. jūnijs, Lietuvos Respublikos aplinkos ministerijos Aplinkos projektų valdymo agentūra / UAB “Alytaus regiono atliekų tvarkymo centras”, C-436/15; Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 10. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 10. augustā;    
    http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=191811&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=120020  

(21)      Tiesas spriedums (ceturtā palāta), 2017. gada 2. marts, Glencore Céréales France / Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer); C-584/15;    
    http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=9ea7d0f130de433267059163433db6acf2f7ed8ab2e8.e34KaxiLc3eQc40LaxqMbN4Pb38Me0?text=&docid=188526&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=119378  

(22)      Tiesas spriedums (virspalāta), 2017. gada 5. decembris, kriminālprocess pret M.A.S. un M.B.; Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Corte costituzionale (Itālijas Konstitucionālā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 23. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 26. janvārī, C-42/17;    
    http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=9ea7d0f130dee23bf505dd284bfca15ec6074b29881b.e34KaxiLc3eQc40LaxqMbN4Pb38Me0?text=&docid=197423&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=122561  

(23)      Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta nozīmē.

(24)      Spriedums M.A.S., C-42/17, 35. punkts, atsaucoties uz spriedumu Taricco (C-105/14);    
    http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=167061&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=124335  

(25)    Paziņotie pasākumi ir sīkāk analizēti 1. zemsvītras piezīmes i) apakšpunktā norādītajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(26)      Daži no tiem bija daļa no pasākumu kopuma, ietverot, piemēram, kopā pieņemtus likumdošanas, administratīvos, operatīvos vai organizatoriskos pasākumus piemērošanai dažādos valsts iestāžu struktūras līmeņos. Līdz ar to kopējais paziņoto pasākumu skaits ir 111.

(27)    Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Latvija, Malta un Slovākija. Rumānija iepriekš ziņoja par NAFS, bet tagad tā ir novecojusi.

(28)    Čehijas Republika, Spānija, Malta, Igaunija, Kipra un Rumānija.

(29)      Lai gan dalībvalstis tos tieši nedefinē kā starpnozaru pasākumus, tie vislabāk iederas šajā iedaļā.

(30)      Apvienotā Karaliste nesniedza informāciju par turpmāko rīcību pēc ieteikumiem.

(31)      Sniegto atbilžu sīkāku analīzi sk. 1. zemsvītras piezīmes i) apakšpunktā norādītajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(32)    Sīki izstrādātu analīzi par ziņotajiem pārkāpumiem sk. 1. zemsvītras piezīmes ii) apakšpunktā minētajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(33)      Šis rādītājs ir “krāpšanas izplatības līmenis” (FFL). Sk. 2.3.2. iedaļu Komisijas dienestu darba dokumentā “Metodika attiecībā uz 2015. gadā paziņoto pārkāpumu statistisko novērtējumu” (SWD(2016) 237 final).

(34)    Šis rādītājs ir “krāpšanas apmērs” (FAL). Sk. 33. zemsvītras piezīmē minētā dokumenta 2.3.3. iedaļu.

(35)       https://ec.europa.eu/anti-fraud/about-us/reports/olaf-report_en  

(36)      2017. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, OLAF turpināja darbu ar relatīvi daudziem ar Eiropas Parlamentu saistītiem gadījumiem. Lai gan daudzas izmeklēšanas pašlaik turpinās, 2017. gadā pārsvarā gadījumi bija saistīti ar Eiropas Parlamenta līdzekļu nepareizu lietošanu valstu partiju darbības atbalstam. Šie gadījumi ir reģistrēti kategorijā “ES personāls”. Sk. OLAF 2017. gada ziņojumu (35. zemsvītras piezīme, 23. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Regula (ES) Nr. 2015/1525, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 243, 18.9.2015., 1. lpp.).

(38)    OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.

(39)      Sk. COM(2017) 383 final, 3.1.1.2. iedaļa.

(40)      Sīkāku informāciju sk. 1. zemsvītras piezīmes vi) apakšpunktā minētajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(41)      COM(2017) 235 final.

(42)      COM(2013) 324 final.

(43)      Padomes dokuments 15638/17.

(44)      Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016) 148).

(45)      Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(46)      Nīderlande, jo īpaši attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.

(47)      Portugāle.

(48)      Somija.

(49)      Beļģija.

(50)      Itālija.

(51)      Dānija.

(52)      Spānija.

(53)      Slovēnija.

(54)      Vācija un Grieķija.

(55)      Francija.

(56)    Attiecībā uz informāciju par tādu TPR naudas summu atgūšanu, kuras ietekmējusi krāpšana un pārkāpumi, sk. 1. zemsvītras piezīmes ii) apakšpunktā minēto Komisijas dienestu darba dokumentu.

(57)      ESI fondi kopumā aptver lauksaimniecības, zivsaimniecības un kohēzijas politiku.

(58)      Pilnīgu pārskatu sk. 1. zemsvītras piezīmes v) apakšpunktā minētā Komisijas dienestu darba dokumenta 5.1. punktā.

(59)      Vācija, Lietuva un Kipra.

(60)      Ungārija.

(61)      Slovākija.

(62)      Nīderlande.

(63)      Austrija.

(64)      Luksemburga.

(65)      Polija.

(66)      Visi šajā iedaļā norādītie izvērtējumi balstās uz konstatējumiem, kas sīkāk izklāstīti 1. zemsvītras piezīmes ii) apakšpunktā minētā Komisijas dienestu darba dokumenta 3. nodaļā.

(67)      Šī situācija galvenokārt attiecas uz Itāliju. Šie pārkāpumi var tikt pārkvalificēti vēlākā posmā, un šāda pieeja var būt saistīta ar notiekošu izmeklēšanu sākotnējo fāzi.

(68)      Beļģija, Bulgārija, Luksemburga, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

(69)      Polija.

(70)      Slovēnija.

(71)      Somija.

(72)      Vācija, Kipra un Luksemburga.

(73)      Zviedrija.

(74)      Bulgārija, Horvātija, Dānija un Malta.

(75)      Vācija (ESF), Īrija (ESF) un Itālija (EJZF).

(76)      Beļģija.

(77)      Austrija.

(78)      Somija.

(79)      Visi šajā iedaļā norādītie izvērtējumi balstās uz konstatējumiem, kas sīkāk izklāstīti 1. zemsvītras piezīmes ii) apakšpunktā minētā Komisijas dienestu darba dokumenta 4. nodaļā.

(80)    Sistēmā minēti kā “OLAF paziņotie” gadījumi.

(81)    Pārvaldības un izpildes gada ziņojums ir iekļauts Integrētajā ES budžeta finanšu pārskatu apkopojumā (COM(2018) 457 final). Informācija par ieņēmumu atgūšanu ir sniegta arī Komisijas dienestu darba dokumentā “To pārkāpumu statistisks novērtējums, par kuriem ziņots 2017. gadā”.

(82)      Situācijās, kas minētas Finanšu regulas 106. panta 1. punkta c), d) un f) apakšpunktā (t. i., ar profesionālo darbību saistīti smagi pārkāpumi, krāpšana, nopietni līgumsaistību pārkāpumi vai pārkāpumi).

(83)      Proti, Finanšu regulas 108. panta 5.–10. punktā minētā darba grupa.

(84)      Kredītrīkotājs var būt ES iestāde, aģentūra, birojs vai cita struktūra.

(85)      Priekšsēdētājam ir pastāvīgs augsta līmeņa neatkarīgs vietnieks.

(86)    Sīkāku informāciju par darba grupu sk. 1. zemsvītras piezīmes v) apakšpunktā norādītajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(87)      Darba grupa līdz 2018. gada 30. jūnijam bija sniegusi 31 ieteikumu. Sīkāku informāciju sk. 1. zemsvītras piezīmes v) apakšpunktā norādītajā Komisijas dienestu darba dokumentā un tā pielikumos.

(88)      Dati, kas sniegti 1. zemsvītras piezīmes v) apakšpunktā norādītajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(89)      2017/2216 (INI)    
http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P8-TA-2018-0196&language=EN  

(90)      Sk. 2.5.3. iedaļu un OLAF 2017. gada ziņojuma 26. un 27. lpp.

(91)      Sk.: Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (COM(2018) 214 final) un priekšlikumu direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018) 218 final).