31996R0240

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 240/96

(1996. gada 31. janvāris)

par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām tehnoloģijas nodošanas līgumu kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1965. gada 2. marta Regulu Nr. 19/65/EEK par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām līgumu un saskaņotu darbību kategorijām1, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši minētās regulas 1. pantu,

publicējusi šīs regulas projektu2,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju karteļu un monopolu lietās;

tā kā:

(1) Regula Nr. 19/65/EEK pilnvaro Komisiju, izmantojot regulu, piemērot Līguma 85. panta 3. punktu dažām tādu līgumu un saskaņotu darbību kategorijām, uz ko attiecas 85. panta 1. punkts, kuri paredz ierobežojumus attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību, it īpaši patentu, funkcionālu modeļu, dizainparaugu vai preču zīmju, iegūšanu vai lietošanu, vai ierobežojumus attiecībā uz tiesībām, ko rada tādi līgumi, ar kuriem atsavina tiesības uz izgatavošanas metodēm vai uz tādām zināšanām, kas attiecas uz rūpniecisku procesu lietojumu vai piemērošanu, vai arī dod tiesības tās lietot.

(2) Komisija ir izmantojusi savas pilnvaras, pieņemot 1984. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2349/84 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām patentu licences līgumu kategorijām3, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2131/954, kā arī pieņemot 1988. gada 30. novembra Regulu (EEK) Nr. 556/89 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām zinātības (know-how) licences līgumu kategorijām5, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu;

(3) Šos divus grupveida atbrīvojumus vajadzētu apvienot vienā regulā, kas attiektos uz tehnoloģijas nodošanas līgumiem, un vajadzētu pēc iespējas saskaņot un vienkāršot noteikumus, kas regulē patentu licences līgumus un zinātības (know-how) licences līgumus, lai veicinātu tehnisku zināšanu izplatīšanu Kopienā un veicinātu tehniski attīstītāku ražojumu ražošanu. Šādos apstākļos būtu jāatceļ Regula (EEK) Nr. 556/89.

(4) Šo regulu būtu jāpiemēro pašu dalībvalstu patentu, Kopienas patentu6 un Eiropas patentu7 licencēšanai ("tīri" patentu licences līgumi). To būtu jāpiemēro arī nepatentējamas tehniskas informācijas licences līgumiem, piemēram, ražošanas procesu aprakstiem, receptēm, formulām, projektiem vai rasējumiem, uz ko attiecas kopīgs nosaukums "zinātība" (know how) ("tīri" zinātības licences līgumi) un apvienotiem patentu un zinātības (know-how) licences līgumiem ("jaukti" līgumi), kuri ir arvien nozīmīgāki tehnoloģiju nodošanā. Šīs regulas mērķiem vairāki termini ir definēti 10. pantā.

(5) Patentu vai zinātības (know-how) licences līgumi ir līgumi, ar ko viens uzņēmums, patenta vai zinātības (know-how) īpašnieks ("licenciārs"), otram uzņēmumam ("licenciāts") atļauj izmantot licencēto patentu vai nodod savu zinātību (know-how) ražošanas, lietošanas vai tirgū laišanas vajadzībām. Ņemot vērā līdz šim iegūto pieredzi, definējama kategorija, kuru veido licences līgumi, kas aptver visu kopējo tirgu vai tā daļu, uz kuriem varētu attiekties 85. panta 1. punkts, bet kurus parasti var uzskatīt par tādiem, kas atbilst 85. panta 3. punktam, gadījumā, ja patenti ir vajadzīgi, lai sasniegtu ar jauktu līgumu licencētās tehnoloģijas mērķus, vai ja nodotā zinātība (know-how), kas vai nu papildina patentus vai ir no tiem neatkarīga, ir slepena, būtiska un precizēta jebkādā pieņemamā veidā. Šie kritēriji ir paredzēti tikai, lai nodrošinātu to, ka zinātības (know-how) licences vai patenta licences piešķiršana pamato grupveida atbrīvojuma piemērošanu saistībām, kas ierobežo konkurenci. Tas nav pretrunā ar pušu tiesībām iekļaut līgumā noteikumus par citām saistībām, piemēram, par saistībām maksāt atlīdzību, pat ja vairs nepiemēro grupveida atbrīvojumu.

(6) Būtu lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu uz tīriem vai jauktiem līgumiem par tādām intelektuālā īpašuma tiesību licencēm, kas nav patenti (jo īpaši, par tiesībām uz preču zīmi, dizainparaugu un autortiesībām, sevišķi programmatūras aizsardzībai), ja šāda papildu licence palīdz sasniegt licenzētās tehnoloģijas mērķi un ietver vienīgi palīgnoteikumus.

(7) Ja šādi tīri vai jaukti licences līgumi ietver ne tikai saistības, kas attiecas uz teritorijām kopējā tirgū, bet arī saistības, kas attiecas uz valstīm ārpus Kopienas, tas neliedz piemērot šo regulu saistībām, kas attiecas uz teritorijām kopējā tirgū. Ja licences līgumi, kas noslēgti attiecībā uz valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis, vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas robežām, kopējā tirgū rada tādas sekas, uz kurām var attiecināt 85. panta 1. punktu, šai regulai būtu jāattiecas uz šādiem līgumiem tāpat, kā tai būtu jāattiecas uz līgumiem, kuri attiecas uz teritorijām kopējā tirgū.

(8) Lai veicinātu tehnoloģiju izplatīšanu un ražošanas procesu uzlabošanu, šo regulu būtu jāpiemēro tikai tad, ja pats licenciāts ražo licencētos produktus vai tos ražo uz viņa rēķina, vai ja licencētais produkts ir pakalpojums, pats licenciāts sniedz šo pakalpojumu vai arī to sniedz uz viņa rēķina, neatkarīgi no tā, vai licenciātam ir tiesības izmantot licenciāra sniegto konfidenciālo informāciju licencēto produktu reklāmai un tirgošanai. No šīs regulas darbības jomas tādēļ būtu jāizslēdz līgumi, kuru priekšmets ir tikai preču pārdošana. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī līgumi, kas attiecas uz marketinga zinātību (know-how), ko paziņo saistībā ar franšīzes līgumiem un dažiem licences līgumiem, kas ir noslēgti saistībā ar līgumiem, ar ko izveido kopuzņēmumus vai patentu kopfondus (pools), un citi līgumi, ar kuriem licenci piešķir apmaiņā pret citām licencēm, kas nav saistītas ar licencēto tehnoloģiju uzlabojumiem vai jauniem piemērojumiem. Šādi līgumi rada dažādas problēmas, ko pašlaik nevar risināt vienā regulā (5. pants).

(9) Ņemot vērā pārdevuma un izņēmuma licences līdzību, kā arī risku, ka no šīs regulas prasībām var izvairīties, par atsavinājumu uzdodot konkurenci ierobežojošas ekskluzīvas licences, šo regulu būtu jāpiemēro patentu vai zinātības (know-how) atsavinājuma vai pirkuma līgumiem, ja uz atsavinātāju turpina gulties riski, kas saistīti ar to izmantošanu. To būtu jāpiemēro arī licences līgumiem, kuros licenciārs nav patenta subjekts vai zinātības (know-how) turētājs, taču pēdējais to ir pilnvarojis piešķirt licenci (kā apakšlicenci), kā arī licences līgumiem, kuros pušu tiesības vai saistības uzņemas saistīti uzņēmumi (6. pants).

(10) Izņēmuma licences līgumi, t.i., līgumi, ar kuriem licenciārs apņemas pats neizmantot licencēto tehnoloģiju licences teritorijā vai nepiešķirt tajā citas licences, nevar paši par sevi būt nesaderīgi ar 85. panta 1. punktu, ja tie attiecas uz jaunas tehnoloģijas ieviešanu un aizsardzību licences teritorijā, veikto pētījumu apjoma un konkurences, jo īpaši preču marku konkurences, līmeņa paaugstināšanās dēļ, kā arī attiecīgo uzņēmumu konkurētspējas pieauguma dēļ, ko rada jauninājuma izplatīšana Kopienā. Ciktāl uz šādiem līgumiem citos apstākļos attiecas 85. panta 1. punkts, uz tiem vēlams attiecināt 1. pantu, lai arī tie varētu izmantot atbrīvojumu.

(11) Licenciāram un licenciātam uzliktā eksporta aizliegumu atbrīvojums neliedz attīstīt turpmāku Tiesas praksi attiecībā uz šādiem līgumiem, sevišķi attiecībā uz 30. līdz 36. pantu un 85. panta 1. punktu. Cita starpā tas attiecas arī uz aizliegumu licenciātam tirgot licencētos produktus citiem licenciātiem piešķirtās teritorijās (pasīva konkurence).

(12) Šīs regulas 1. pantā uzskaitītās saistības vispārīgi palīdz uzlabot preču ražošanu un sekmē tehnikas attīstību. Tādēļ patentu subjekti un zinātības (know-how) turētāji labprātāk piešķir licences, bet licenciāti labprātāk veic ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai ražotu, izmantotu un laistu tirgū jaunus produktus vai izmantotu jaunus ražošanas procesus. Šādas saistības var atļaut saskaņā ar šo regulu attiecībā uz teritorijām, kur licencēto produktu aizsargā patenti, kamēr tie ir spēkā.

(13) Tā kā var būt grūti noteikt brīdi, kad zinātība (know-how) vairs nav slepena, ir lietderīgi attiecībā uz teritorijām, kurās licencētās tehnoloģijās ietilpst tikai zinātība (know-how), ierobežot šādu saistību spēkā esamību uz noteiktu gadu skaitu. Turklāt, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzības laiku, ir lietderīgi par šādu periodu sākumu uzskatīt dienu, kad licenciāts ņēmējs produktu pirmoreiz laiž Kopienas tirgū.

(14) Teritoriālas aizsardzības atbrīvojumu, ko atbilstīgi 85. panta 3. punktam zinātības (know-how) līgumiem piešķir uz ilgāku laiku, jo īpaši, lai aizsargātu dārgus un riskantus ieguldījumus, kā arī gadījumā, ja puses nav konkurentes licences piešķiršanas dienā, var piešķirt tikai ar atsevišķu lēmumu. Puses savukārt var brīvi pagarināt savu līgumu termiņu, lai izmantotu visus vēlākus uzlabojumus un paredzētu papildu atlīdzības maksājumus. Šādos gadījumos turpmāku teritoriālu aizsardzību tomēr var piešķirt tikai, sākot no slepeno uzlabojumu licencēšanas dienas Kopienā un ar atsevišķu lēmumu. Ja meklējot uzlabojumus rodas no licencētās tehnoloģijas atsevišķi jauninājumi, puses var slēgt jaunu līgumu, uz ko attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu.

(15) Ir jāparedz arī atbrīvot licenciāta saistību nelaist produktu tirgū citu licenciātu teritorijās, šādu saistību (tā aizliedz ne tikai aktīvu konkurenci, bet arī pasīvu konkurenci) atļauto ilgumu tomēr būtu jāierobežo līdz dažiem gadiem no dienas, kad licencēto produktu licenciāts pirmoreiz laida produktu tirgū Kopienā, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā teritorijā licencētā tehnoloģija ietver zinātību (know-how), patentus vai abus kopā.

(16) Teritoriālas aizsardzības atbrīvojums būtu jāpiemēro visam tādējādi atļautā perioda laikam, kamēr patenti paliek spēkā vai kamēr zinātība (know-how) ir slepena un būtiska. Jauktas patenta vai zinātības (know-how) licences līguma pusēm ir jāvar izmantot garākais aizsardzības periods, kas konkrētā teritorijā izriet no patenta vai zinātības (know-how) esamības.

(17) Šīs regulas 1. pantā uzskaitītās saistības arī pamatvilcienos atbilst pārējiem 85. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumiem. Patērētāji parasti gūs taisnīgu daļu no labumiem, ko dos preču piedāvājuma uzlabošanās tirgū. Lai to nodrošinātu, tomēr ir pareizi nepiemērot 1. pantu gadījumos, kad puses vienojas neapmierināt tādu lietotāju vai tālākpārdevēju pieprasījumu attiecīgās teritorijās, kuri šīs preces savukārt pārdotu eksportam, vai veikt citus pasākumus, lai liegtu paralēlu importu. Iepriekš nosauktās saistības tādējādi uzliek tikai obligātus ierobežojumus, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus.

(18) Šajā regulā būtu vēlams uzskaitīt saistības, kas licences līgumos ir bieži sastopamas, bet parasti neierobežo konkurenci, un paredzēt, ka gadījumā, ja īpašu ekonomisku vai tiesisku apstākļu dēļ uz tām attiektos 85. panta 1. punkts, atbrīvojamas ir arī tās. 2. panta saraksts nav izsmeļošs.

(19) Šajā regulā arī jāprecizē, kādus ierobežojumus vai noteikumus nedrīkst iekļaut licences līgumos, lai uz tiem varētu attiekties grupveida atbrīvojums. Uz ierobežojumiem, kas uzskaitīti 3. pantā, var attiekties 85. panta 1. punktā minētais aizliegums, bet attiecībā uz tiem nevar vispārīgi pieņemt, ka, lai gan tie ir saistīti ar tehnoloģiju nodošanu, tie radīs 85. panta 3. punktā prasītās pozitīvās sekas, kas vajadzīgas, lai piešķirtu grupveida atbrīvojumu. Šādu ierobežojumu atbrīvojumu var pasludināt tikai ar atsevišķu lēmumu, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu stāvokli tirgū un atbilstīgā tirgus koncentrāciju.

(20) Licenciāta saistības pārtraukt izmantot licencētu tehnoloģiju pēc līguma beigām (2. panta 1. punkta 3. apakšpunkts) un darīt licenciāram pieejamus veiktos uzlabojumus (2. panta 1. punkta 4. apakšpunkts) parasti neierobežo konkurenci. Pēctermiņa izmantošanas aizliegumu var uzskatīt par parastu licencēšanas iezīmi, jo citādi licenciāram vajadzētu nodot savu zinātību (know-how) vai patentus uz neierobežotu laiku. Licenciāta saistība piešķirt licenciāram licencēto zinātību (know-how) un/vai patentu uzlabojumu licenci parasti neierobežo konkurenci, ja līgums licenciātam atļauj dalīties licenciāra turpmākā pieredzē un izgudrojumos. Savukārt konkurences ierobežojumi rodas, ja līgums uzliek licenciātam saistību nodot licenciāram tiesības uz paša veiktiem sākotnēji licencētu tehnoloģiju uzlabojumiem (3. panta 6. punkts).

(21) To noteikumu sarakstā, kas nekavē atbrīvojumu, ir arī licenciāta saistība turpināt maksāt atlīdzību līdz līguma beigām neatkarīgi no tā, vai licencētā zinātība (know-how) ir vai nav kļuvusi plaši pieejama trešo personu vai paša licenciāta rīcības dēļ (2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts). Turklāt, lai atvieglotu maksājumus, pusēm ir jābūt iespējai maksājumus par licencētās tehnoloģijas lietošanu brīvi ieplānot laikā pēc licencēto patentu termiņa beigām, tai skaitā nosakot arī zemākas atlīdzību likmes. Parasti puses nav jāaizsargā no paredzamām brīvi noslēgtu līgumu finansiālām sekām un tāpēc tām jāvar brīvi izvēlēties līdzekļus, ar ko finansēt tehnoloģijas nodošanu un sadalīt šādas izmantošanas risku. Atlīdzību likmju noteikšana, lai īstenotu vienu no 3. pantā minētajiem ierobežojumiem, tomēr liedz šādam līgumam tiesības uz grupveida atbrīvojumu.

(22) Uz licenciāta saistību licencētās tehnoloģijas izmantošanu ierobežot vienā vai dažās tehniskās piemērošanas jomās ("lietojuma jomas") vai viena vai dažu produktu tirgos arī neattiecas 85. panta 1. punkts, jo licenciāram ir tiesības nodot tehnoloģijas tikai ierobežotiem mērķiem (2. panta 1. punkta 8. apakšpunkts);

(23) Noteikumi, ar kuriem puses dala klientus vienā un tai pašā tehnoloģiskā lietojuma jomā vai vienā un tai pašā produktu tirgū, vai nu faktiski aizliedzot piegādāt preces noteiktām pircēju grupām, vai uzliekot saistības ar līdzīgu iedarbību, tāpat liedz šādiem līgumiem tiesības uz grupveida atbrīvojumu, ja puses konkurē ar līguma produktiem (3. panta 4. punkts). Uz šādiem ierobežojumiem uzņēmumiem, kas nav konkurenti, joprojām attiecas iebildumu procedūra. Regulas 3. pants neattiecas uz gadījumiem, kad patenta vai zinātības (know-how) licences ir piešķirtas, lai kādam klientam nodrošinātu alternatīvu piegādes avotu. Šādos gadījumos aizliegums otram licenciātam apgādāt citas personas, kas nav attiecīgais klients, ir obligāts, lai varētu piešķirt otru licenci, jo šā darījuma mērķis nav radīt tirgū neatkarīgu piegādātāju. Tas pats attiecas uz ierobežojumiem daudzumam, ko licenciāts var piegādāt attiecīgajam klientam (2. panta 1. punkta 13. apakšpunkts).

(24) Līdztekus jau minētajām klauzulām to ierobežojumu sarakstā, kas liedz piemērot grupveida atbrīvojumu, ietilpst arī ierobežojumi attiecībā uz licencēto produktu pārdošanas cenu, izgatavojamo vai pārdodamo daudzumu, jo tie nopietni samazina apjomu, kādā licenciāts var izmantot licencēto tehnoloģiju, un tādēļ, ka īpaši daudzuma ierobežojumiem var būt tāda pati iedarbība kā eksporta aizliegumiem (3. panta 1. un 5. punkts). Tas neattiecas uz gadījumiem, kad licences ir piešķirtas, lai lietotu tehnoloģiju konkrētās ražotnēs, un uz gadījumu, ja īpašas tehnoloģijas licenciātam darītas zināmas, lai izveidotu, darbinātu un uzturētu šīs ražotnes, un tas drīkst palielināt šo ražotņu jaudu vai izveidot vēl citas ražotnes, ko pats lieto saskaņā ar parastiem komercnoteikumiem. Savukārt licenciātam var likumīgi liegt izmantot nodotās tehnoloģijas, lai izveidotu ražotnes trešām personām, jo līguma priekšmets nav licenciātam ļaut licenciāra tehnoloģiju darīt pieejamu citiem ražotājiem, kamēr tā paliek slepena vai to aizsargā patents (2. panta 1. punkta 12. apakšpunkts).

(25) Tomēr par tādiem līgumiem, uz kuriem automātiski neattiecas atbrīvojums, jo tajos ir noteikumi, ko šī regula ne noteikti atbrīvo, ne arī noteikti izslēdz no atbrīvojuma, tai skaitā, šīs regulas 4. panta 2. punktā minētie noteikumi, vispārēji ir atļauts domāt, ka uz tiem noteiktos apstākļos attieksies grupveida atbrīvojums. Komisija varēs to ātri konstatēt, pamatojoties uz informāciju, kas uzņēmumiem ir jāsniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 3385/948. Komisija var atbrīvot no pienākuma piegādāt A/B veidlapā prasīto informāciju, ko tā neuzskata par vajadzīgu. Komisijai parasti pietiks ar līguma teksta paziņošanu un novērtējumu, kura pamatā ir tieši pieejami dati par tirgus uzbūvi un licenciāta tirgus daļu. Tāpēc būtu jāuzskata, ka šajā regulā paredzētais atbrīvojums attiecas uz šādiem līgumiem, ja par tiem ir paziņots Komisijai un Komisija noteiktā termiņā nav iebildusi pret atbrīvojuma piemērošanu.

(26) Ja saskaņā ar šo regulu atbrīvotu līgumu iedarbība tomēr neatbilst 85. panta 3. punktam, Komisija var atcelt grupveida atbrīvojumu, jo īpaši, ja licencētajiem produktiem licences teritorijā nav īstas konkurences (7. pants). Šādi var rīkoties arī, ja licenciātam ir spēcīgas pozīcijas tirgū. Vērtējot konkurenci, Komisija veltīs īpašu uzmanību gadījumiem, kad licenciātam pieder vairāk nekā 40 % visu licencēto produktu tirgus un visu ražojumu vai pakalpojumu tirgus, ko patērētājs uzskata par apmaināmiem vai aizstājamiem, to īpašību, cenas un paredzētā izmantojuma dēļ.

(27) Par līgumiem, kuri saskan ar 1. un 2. pantu un kuru priekšmets un iedarbība nav jebkā citādi ierobežot konkurenci, vairs nav jāpaziņo. Uzņēmumiem tomēr joprojām būs tiesības atsevišķos gadījumos lūgt negatīvu apliecinājumu vai atbrīvojumu atbilstīgi 85. panta 3. punktam saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 179, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu. Tie cita starpā var paziņot par līgumiem, kas uzliek licenciāram saistību nepiešķirt citas licences attiecīgajā teritorijā, ja licenciāta tirgus daļa pārsniedz vai varētu pārsniegt 40 %,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Saskaņā ar Līguma 85. panta 3. punktu un ievērojot turpmāk noteiktus nosacījumus, ar šo tiek pasludināts, ka Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz tīriem patentu vai zinātības (know-how) licences līgumiem un jauktiem zinātības (know-how) un patentu licences līgumiem, ieskaitot tādus līgumus, kur ietverti palīgnoteikumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas nav patenti, kuri noslēgti tikai starp diviem uzņēmumiem un kuros ietverta viena vai vairākas šādas saistības:

1) licenciāra saistība nepiešķirt licences citiem uzņēmumiem licencētās tehnoloģijas izmantošanai licences teritorijā;

2) licenciāra saistība pašam neizmantot licencēto tehnoloģiju licences teritorijā;

3) licenciāta saistība neizmantot licencēto tehnoloģiju licenciāram rezervētajās kopējā tirgus teritorijās;

4) licenciāta saistība neizgatavot vai nelietot licencētos produktus, vai nelietot licencētos procesus tajās kopējā tirgus teritorijās, kas ir licencētas citiem licenciātiem;

5) licenciāta saistība neveikt aktīvas darbības, lai laistu tirgū licencētos produktus tajās kopējā tirgus teritorijās, kas ir licencētas citiem licenciātiem, un jo īpaši neizvērst reklāmu, kas tieši paredzēta šīm teritorijām, kā arī neveidot tajās filiāles un neuzturēt noliktavas ražojuma izplatīšanai;

6) licenciāta saistība nelaist licencēto produktu tirgū tajās kopējā tirgus teritorijās, kas ir licencētas citiem licenciātiem, atbildot uz pasūtījumiem, kura izdarīšanu licenciāts nav veicinājis;

7) licenciāta saistība izmantot tikai licenciāra preču zīmi vai licenciāra paredzēto dizainparaugu, lai atšķirtu licencētos produktus līguma laikā, ja vien licenciātam nav liegts uzrādīt sevi par licencēto produktu izgatavotāju;

8) licenciāta saistība ierobežot licencēto produktu izgatavošanu tādā apjomā, kāds vajadzīgs viņa paša ražojumu izgatavošanai, un pārdot licencētos produktus tikai kā savu ražojumu sastāvdaļu vai kā to rezerves daļas, vai arī kā citādi sakarā ar paša ražojumu tirdzniecību, ar noteikumu, ka licenciāts var brīvi noteikt šo daudzumu.

2. Ja līgums ir tīrs patenta licences līgums, 1. punktā minēto saistību atbrīvojumu piešķir tikai tad un tik ilgi, kamēr licencētos produktus aizsargā paralēli patenti attiecīgi licenciāta (1., 2., 7. un 8. apakšpunkts), licenciāra (3. apakšpunkts) un citu licenciātu (4. un 5. apakšpunkts) teritorijā. 1. punkta 6. apakšpunktā minēto saistību atbrīvojumu piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad kāds licenciāts licencēto produktu pirmoreiz laiž kopējā tirgū, tikai tad un tik ilgi, kamēr šajās teritorijās šo produktu aizsargā paralēli patenti.

3. Ja līgums ir tīrs zinātības (know-how) licences līgums, tad periods, kurā uz 1. punkta 1. līdz 5. apakšpunktā minētajām saistībām attiecina atbrīvojumu, nedrīkst pārsniegt desmit gadus no dienas, kad kāds no licenciātiem pirmoreiz laiž kopējā tirgū licencēto produktu.

Uz 1. punkta 6. apakšpunktā minēto saistību atbrīvojumu attiecina uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad kāds licenciāts licencēto produktu pirmoreiz laiž kopējā tirgū.

Uz 1. punkta 7. un 8. apakšpunktā minētajām saistībām atbrīvojumu attiecina līguma darbības laikā tik ilgi, kamēr zinātība (know-how) paliek slepena un būtiska.

Šā panta 1. punktā paredzēto atbrīvojumu tomēr piemēro tikai gadījumā, ja puses jebkādā pienācīgā veidā ir precizējušas sākotnējo zinātību (know-how) un visus vēlākus tās uzlabojumus, kas kļūst pieejami vienai pusei un ko dara zināmus otrai pusei atbilstīgi līguma noteikumiem un tā mērķim, turklāt tikai tikmēr, kamēr šī zinātība (know-how) paliek slepena un būtiska.

4. Ja līgums ir jaukts patentu un zinātības (know-how) licences līgums, 1. punkta 1. līdz 5. apakšpunktā minēto saistību atbrīvojumu piemēro dalībvalstīs, kurās licencēto tehnoloģiju aizsargā vajadzīgie patenti tik ilgi, kamēr licencēto produktu šajās dalībvalstīs aizsargā tādi patenti, ja tādas aizsardzības termiņš pārsniedz 3. punktā norādīto.

1. punkta 6. apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma termiņš nedrīkst pārsniegt piecu gadu periodu, kas paredzēts 2. un 3. punktā.

Šādi līgumi tomēr atbilst 1. punktā minētajam atbrīvojumam tikai tikmēr, kamēr patenti paliek spēkā vai zinātība (know-how) ir precizēta, kā arī tikmēr, kamēr tā paliek slepena un būtiska, atkarībā no tā, kurš termiņš ir ilgāks.

5. Šā panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums ir piemērojams arī gadījumā, ja puses konkrētā līgumā uzņemas tāda veida saistības kā tās, kas minētas šajā punktā, bet kuru iedarbība ir šaurāka nekā tā, ko pieļauj minētais punkts.

2. pants

1. Šīs regulas 1. pantu piemēro arī tad, ja līgumā cita starpā ir kāds no šādiem noteikumiem, kas parasti neierobežo konkurenci:

1) licenciātam ir saistība neizpaust zinātību (know-how), ko darījis zināmu licenciārs; šī saistība licenciātam var būt jāpilda pat pēc tam, kad līgums beidzies;

2) licenciātam ir saistība neizsniegt apakšlicences vai nenodot licenci citam;

3) licenciātam ir saistība neizmantot licencēto zinātību (know-how) vai patentus pēc līguma darbības laika beigām tiktāl un tik ilgi, cik šī zinātība (know-how) vēl joprojām ir slepena vai arī patenti joprojām ir spēkā;

4) licenciātam ir saistība piešķirt licenciāram licenci par paša uzlabojumiem vai licencētās tehnoloģijas jaunu piemērojumu, ar noteikumu, ka:

nodalāmu uzlabojumu gadījumā, piemēram, licence nav izņēmuma, lai licenciāts varētu brīvi izmantot paša uzlabojumus vai licencēt tos trešajām personām, ciktāl netiek atklāta licenciāra paziņotā zinātība (know-how), kas joprojām ir slepena,

un licenciārs apņemas piešķirt licenciātam izņēmuma vai vienkāršu licenci par paša uzlabojumiem;

5) licenciātam ir saistība ievērot licencētajiem produktiem obligātos kvalitātes parametrus, ieskaitot tehniskos parametrus, vai iegādāties preces vai pakalpojumus no licenciāra vai viņa izvēlēta uzņēmuma, ciktāl šie kvalitātes parametri, produkti vai pakalpojumi ir vajadzīgi:

a) lai tehniski pareizi izmantotu licencēto tehnoloģiju

vai

b) lai nodrošinātu, ka licenciāta produkti atbilst licenciāra un pārējo licenciātu ievērotiem minimāliem kvalitātes parametriem,

un ļautu licenciāram veikt ar to saistītas pārbaudes;

6) saistības:

a) informēt licenciāru par zinātības (know-how) nelikumīgu piesavināšanos vai par licencēto patentu pārkāpumiem vai

b) celt prasību tiesā vai palīdzēt licenciāram celt prasību tiesā pret šādu nelikumīgu piesavināšanos vai pārkāpumiem;

7) licenciātam ir saistība turpināt atlīdzības maksājumus:

a) ja zinātība (know-how) kļūst plaši zināma citādi, nevis licenciāra rīcības dēļ, līdz līguma darbības laika beigām tādā apjomā, uz tādu laiku un tādā kārtībā, ko puses brīvi noteikušas, neatkarīgi no jebkādu papildu zaudējumu atlīdzības nomaksas, ja gadījumā zinātība (know-how) kļūst plaši zināma tāpēc, ka licenciāts pārkāpis līgumu;

b) laikā pēc patentu licences termiņa beigām, maksājumu atvieglošanas nolūkos;

8) licenciātam ir saistība, izmantojot licencēto tehnoloģiju, aprobežoties ar vienu vai dažām tehniska piemērojuma jomām, ko nodrošina licencētā tehnoloģija, vai ar vienu vai dažiem produktu tirgiem;

9) licenciātam ir saistība maksāt obligāto atlīdzību vai ražot obligāto licencēto produktu daudzumu, vai veikt obligāto darbību skaitu, izmantojot licencēto tehnoloģiju;

10) licenciāram ir saistība piešķirt licenciātam kādus izdevīgākus noteikumus, nekā licenciārs var piešķirt citam uzņēmumam pēc līguma noslēgšanas;

11) licenciātam ir saistība marķēt licencētos produktus, norādot licenciāra vārdu vai licencētā patenta numuru;

12) licenciātam ir saistība neizmantot licenciāra tehnoloģiju, lai būvētu ražotnes trešajām personām; tas neskar licenciāta tiesības palielināt savu ražotņu jaudu vai izveidot papildu ražotnes savai izmantošanai saskaņā ar parastiem komercnoteikumiem, kas ietver papildu atlīdzības maksājumus;

13) licenciātam ir saistība piegādāt tikai ierobežotu skaitu licencētā produkta konkrētam klientam, ja licence piešķirta, lai klientam būtu alternatīvs piegādes avots licences teritorijā; šis noteikums piemērojams arī tādā gadījumā, ja klients ir licenciāts un licence, ko piešķīra, lai nodrošinātu alternatīvu piegādes avotu, paredz to, ka klientam pašam jāizgatavo licencētie produkti vai jāliek tos ražot apakšuzņēmējam;

14) licenciāram ir rezervētas tiesības izmantot patenta piešķirtās tiesības, lai iebilstu pret to, ka licenciāts izmanto tehnoloģiju ārpus licences teritorijas;

15) licenciāram ir rezervētas tiesības pārtraukt līgumu, ja licenciāts kopējā tirgū apstrīd licenciāram vai ar to saistītiem uzņēmumiem piederošās licencētās zinātības (know-how) slepenību vai nozīmīgumu, kā arī apstrīd licencētus patentus;

16) licenciāram ir rezervētas tiesības pārtraukt patenta licences līgumu, ja licenciāts izvirza apgalvojumu, ka šāds patents nav vajadzīgs;

17) licenciātam ir saistība pielikt visas pūles, lai ražotu un tirgotu licencēto produktu;

18) licenciāram ir rezervētas tiesības pārtraukt licenciātam piešķirtās izņēmuma tiesības un apturēt uzlabojumu licencēšanu viņam, ja licenciāts uzsāk konkurēt kopējā tirgū ar licenciāru, ar uzņēmumiem, kas saistīti ar licenciāru, vai ar citiem uzņēmumiem konkurējošu produktu pētniecības un izstrādes, ražošanas, izmantošanas vai izplatīšanas jomā, kā arī tiesības prasīt, lai licenciāts pierāda, ka licencēto zinātību (know-how) neizmanto nelicencētu ražojumu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai.

2. Gadījumā, ja īpašu apstākļu dēļ uz 1. punktā minētajiem noteikumiem var attiecināt 85. panta 1. punktu, uz tiem attiecas atbrīvojums arī tad, ja tie nav saistīti ar kādu no saistībām, kam 1. pants piešķir atbrīvojumu.

3. Panta 2. punktā paredzētais atbrīvojums ir piemērojams arī tad, ja līgumā ir noteikumi, kuru veids atbilst 1. punktā minētajiem veidiem, bet kuru iedarbība ir šaurāka, nekā tā, ko pieļauj minētais punkts.

3. pants

Regulas 1. pants un 2. panta 2. punkts nav piemērojams gadījumā, ja:

1) vienai pusei ir ierobežotas iespējas noteikt produktu cenas, cenu komponentus un atlaides;

2) vienai pusei ir liegtas iespējas kopējā tirgū konkurēt ar otru pusi, ar uzņēmumiem, kas saistīti ar otru pusi, vai ar citiem uzņēmumiem konkurējošu produktu izpētes un izstrādes, ražošanas vai izmantošanas un to izplatīšanas jomā, neietekmējot 2. panta 1. punkta 17. un 18. apakšpunkta noteikumus;

3) vienai vai abām pusēm bez objektīvi pamatota iemesla prasa:

a) atteikties apmierināt pasūtījumus no patērētājiem vai tālākpārdevējiem to attiecīgajās teritorijās, kuri pārdotu šos ražojumus citās kopējā tirgus teritorijās;

b) ierobežot lietotāju vai tālākpārdevēju iespējas iegūt ražojumus no citiem tālākpārdevējiem kopējā tirgū, un jo īpaši gadījumā, ja tie izmanto intelektuālā īpašuma tiesības vai veic tādus pasākumus, lai liegtu lietotājiem vai tālākpārdevējiem ārpus licences teritorijas iegūt vai laist tirgū produktus, ko licenciārs ir likumīgi laidis tirgū vai piekritis to laišanai kopējā tirgū,

vai ja tas izriet no to darbību saskaņošanas;

4) puses jau bija konkurējoši ražotāji pirms licences piešķiršanas, un vienai pusei tajā pašā izmantošanas tehniskajā jomā vai tajā pašā produktu tirgū ir uzlikti ierobežojumi attiecībā uz klientiem, ko tā drīkst apkalpot, piemēram aizliedzot apgādāt noteiktas lietotāju grupas, izmantot dažus izplatīšanas veidus, vai, klientu dalīšanas nolūkā, lietot dažus produktu iesaiņojuma tipus, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti 1. panta 1. punkta 7. apakšpunktā un 2. panta 1. punkta 13. apakšpunktā;

5) licencēto produktu daudzums, ko viena puse, izmantojot licencēto tehnoloģiju, var izgatavot vai pārdot, vai operāciju skaits, ko tā var veikt, ir ierobežots, izņemot gadījumus, kas paredzēti 1. panta 1. punkta 8. apakšpunktā un 2. panta 1. punkta 13. apakšpunktā;

6) licenciāta saistība par labu licenciāram pilnībā vai daļēji atsavināt tiesības uz licencētās tehnoloģijas uzlabojumiem vai jauniem pielietojumiem;

7) uz laiku, kas pārsniedz 1. panta 2. un 3. punktā minēto, no licenciāra prasa, kaut arī atsevišķos līgumos vai automātiski pagarinot līguma sākotnējo termiņu, jo tiek iekļauti jauni uzlabojumi, neizsniegt licences citiem uzņēmumiem licencētās tehnoloģijas izmantošanai licences teritorijā vai arī kādai pusei uz laiku, kas pārsniedz 1. panta 2. un 3. punktā vai 1. panta 4. punktā minēto, prasa neizmantot licencēto tehnoloģiju otras puses vai citu licenciātu teritorijā.

4. pants

1. Šīs regulas 1. un 2. pantā paredzētais atbrīvojums attiecas arī uz līgumiem, kas paredz tādas saistības, kas ierobežo konkurenci un uz kurām neattiecas šie panti, kā arī 3. pants, ar noteikumu, ka par šiem līgumiem ir paziņots Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 3385/94 1., 2. un 3. pantu un ka Komisija četru mēnešu laikā nav iebildusi pret šādu atbrīvojumu.

2. Panta 1. punktu piemēro jo īpaši, ja:

a) licenciāta saistība līguma slēgšanas laikā ir pieņemt kvalitātes parametrus vai turpmākas licences, vai iegūt preces vai saņemt pakalpojumus, kas nav vajadzīgi, lai tehniski apmierinoši izmantotu licencēto tehnoloģiju vai nodrošinātu, ka licenciāta produkti atbilst licenciāra un citu licenciātu ievērotajiem kvalitātes standartiem;

b) licenciātam ir aizliegts apstrīdēt licencētās zinātības (know-how) slepenību vai būtiskumu vai apstrīdēt licenciāram vai ar to saistītajiem uzņēmumiem piederošu kopējā tirgū licencētu patentu spēkā esamību.

3. Šā panta 1. punktā minētais četru mēnešu termiņš sākas ar dienu, kad paziņojums stājas spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3385/94 4. pantu.

4. Līgumiem, kas jau paziņoti, pirms šī regula stājas spēkā, var atsaukties uz šā panta 1. un 2. punktā paredzētajām priekšrocībām, iesniedzot Komisijai ziņojumu, kurā ir skaidra atsauce uz šo pantu, kā arī uz paziņojumu. Mutatis mutandis piemēro 3. pantu.

5. Komisija var iebilst pret atbrīvojumu četru mēnešu laikā. Komisijai jāiebilst pret atbrīvojumu, ja to lūdz kāda dalībvalsts divu mēnešu laikā no dienas, kad šai dalībvalstij nodots 1. punktā minētais paziņojums vai 4. punktā minētais ziņojums. Šim lūgumam jābūt pamatotam ar apsvērumiem, kas attiecas uz Līgumā ietvertajiem konkurences noteikumiem.

6. Komisija var jebkurā laikā atsaukt iebildumu pret izņēmumu. Tomēr gadījumos, kad iebildums ticis izvirzīts pēc dalībvalsts lūguma un šis lūgums netiek atsaukts, to var atcelt tikai pēc apspriedēm ar Padomdevēju komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa lietās.

7. Ja iebildumu atsauc tāpēc, ka attiecīgie uzņēmumi ir pierādījuši, ka 85. panta 3. punkta nosacījumi ir izpildīti, atbrīvojums piemērojams no paziņojuma dienas.

8. Ja iebildums ir atsaukts tāpēc, ka attiecīgie uzņēmumi ir grozījuši līgumu tā, ka ir izpildīti 85. panta 3. punkta nosacījumi, atbrīvojums ir piemērojams no dienas, kad grozījumi stājas spēkā.

9. Ja Komisija iebilst pret atbrīvojumu un iebildums nav atcelts, paziņojuma sekas regulē Regulas Nr. 17 noteikumi.

5. pants

1. Šī regula neattiecas uz:

1) līgumiem, kas noslēgti patentu vai zinātības (know-how) kopfonda dalībnieku starpā attiecībā uz kopfondā apvienotajām tehnoloģijām;

2) licences līgumiem starp konkurējošiem uzņēmumiem, kuri ir daļu turētāji kopuzņēmumā, vai starp vienu no tiem un kopuzņēmumu, ja licences līgumi attiecas uz kopuzņēmuma darbību;

3) līgumiem, ar ko viena puse piešķir otrai patentu un/vai zinātības (know-how) licenci un otra puse, kaut arī ar atsevišķiem līgumiem vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, apmaiņā piešķir pirmajai pusei patenta, preču zīmes vai zinātības (know-how) licenci vai izņēmuma tirdzniecības tiesības, ja puses konkurē ar produktiem, par ko noslēgti šie līgumi;

4) licences līgumiem, kuros ir noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesībām, izņemot patentus, kas nav palīgnoteikumi;

5) līgumiem, kas noslēgti tikai par pārdošanu.

2. Šī regula tomēr attiecas uz:

1) līgumiem, uz ko attiecas 1. punkta 2. apakšpunkts, saskaņā ar ko dibinātājs uzņēmums piešķir kopuzņēmumam patenta vai zinātības (know-how) licenci, ar noteikumu, ka līgumā iesaistīto uzņēmumu licencētie produkti, citas preces un pakalpojumi, ko lietotāji uzskata par apmaināmiem vai aizstājamiem to īpašību, cenu un paredzētā izmantojuma dēļ, ir:

gadījumā, ja licence attiecas uz ražošanu, ne vairāk kā 20 % un

gadījumā, ja licence attiecas uz ražošanu un izplatīšanu, ne vairāk kā 10 %

no licencēto produktu un visu apmaināmo vai aizstājamo preču un pakalpojumu tirgus;

2) līgumiem, uz ko attiecas 1. punkta 1. apakšpunkts un savstarpējām licencēm 1. punkta 3. punkta nozīmē, ja uz pusēm kopējā tirgū neattiecas nekādi teritoriāli ierobežojumi attiecībā uz licencēto produktu ražošanu, izmantošanu vai laišanu tirgū vai licencēto vai kopfondā apvienoto tehnoloģiju izmantošanu.

3. Šo regulu turpina piemērot, ja divus finanšu gadus pēc kārtas 2. punkta 1. apakšpunktā minētās tirgus daļas nepārsniedz vairāk par vienu desmito daļu; ja šo ierobežojumu pārsniedz, šo regulu turpina piemērot sešus mēnešus no tā gada beigām, kurā ierobežojumu pārsniedza.

6. pants

Šī regula attiecas arī uz:

1) līgumiem, ja licenciārs nav zinātības (know-how) turētājs vai patenta īpašnieks, bet turētājs vai patenta īpašnieks viņam ir atļāvis piešķirt licences;

2) zinātības (know-how) un/vai patentu vai tehnoloģisko prasmju un patentu atsavinājuma līgumiem, kad ar izmantošanu saistītais risks paliek tiesību atsavinātājam, jo īpaši, ja par tiesību atsavinājumu maksājamā summa ir atkarīga no ieguvēja apgrozījuma, pārdodot produktus, kas izgatavoti, lietojot zinātību (know-how) vai patentus, no šādi izgatavoto produktu daudzuma vai no operāciju skaita, kas veiktas, izmantojot zinātību (know-how) vai patentus;

3) licences līgumiem, kuros licenciāra vai licenciāta tiesības vai pienākumus īsteno ar tiem saistīti uzņēmumi.

7. pants

Komisija atbilstīgi Regulas Nr. 19/65/EEK 7. pantam var atņemt šīs regulas piešķirtās priekšrocības, ja tā konkrētā gadījumā atklāj, ka līgumam, kam šī regula piešķir atbrīvojumu, tomēr ir tādas sekas, kas nav saderīgas ar Līguma 85. panta 3. punktā ietvertajiem nosacījumiem, un jo īpaši gadījumā, ja:

1) līguma iedarbība novērš to, ka licencētie produkti tiek pakļauti reālai konkurencei licences teritorijā ar vienādām precēm vai pakalpojumiem, vai precēm vai pakalpojumiem, ko lietotāji uzskata par apmaināmiem vai aizstājamiem to īpašību, cenas un paredzētā izmantojuma dēļ, kas īpaši var notikt tad, ja licenciāta tirgus daļa pārsniedz 40 %;

2) neietekmējot 1. panta 1. punkta 6. apakšpunktu, licenciāts bez objektīva iemesla atsakās apmierināt tādus citu licenciātu teritorijas lietotāju vai tālākpārdevēju pasūtījumus, kuru izdarīšanu licenciāts nav veicinājis;

3) puses:

a) bez kāda objektīvi pamatota iemesla atsakās apmierināt pasūtījumu no tādiem patērētājiem vai tālākpārdevējiem, kuri darbojas tiem atvēlētās teritorijās un kuri pārdotu šos produktus citās kopējā tirgus teritorijās, vai

b) ierobežo lietotāju vai tālākpārdevēju iespējas iegūt produktus no citiem tālākpārdevējiem kopējā tirgū, un jo īpaši gadījumā, ja tie izmanto intelektuālā īpašuma tiesības vai veic tādus pasākumus, lai liegtu lietotājiem vai tālākpārdevējiem ārpus licences teritorijas iegūt vai laist tirgū produktus, ko licenciārs ir likumīgi laidis tirgū vai piekritis to laišanai kopējā tirgū;

4) puses bija konkurējoši ražotāji licences piešķiršanas dienā, un licenciāta es ņēmēja saistība ir ražot vismaz noteiktu daudzumu vai pēc iespējas censties to darīt, kā attiecīgi minēts 2. panta 1. punkta 9. un 17. apakšpunktā, un tā iedarbība ir tāda, ka licenciātam ir liegts lietot konkurējošas tehnoloģijas.

8. pants

1. Šajā regulā:

a) patentu pieteikumus;

b) funkcionālus modeļus;

c) funkcionālu modeļu reģistrācijas pieteikumus;

d) pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas;

e) certificats d'utilité un certificats d'addition, ko paredz Francijas likumi;

f) certificats d'utilité un certificats d'addition, ko paredz Francijas likumi, pieteikumus;

g) papildu aizsardzības sertifikātus medikamentiem vai citiem ražojumiem, kam šādu papildu aizsardzības sertifikātu var iegūt;

h) augu selekcionāru sertifikātus

uzskata par patentiem.

2. Šī regula attiecas arī uz līgumiem par izgudrojumu izmantošanu, ja pieteikums 1. punkta nozīmē attiecībā uz licences teritoriju iesniegts viena gada laikā no līguma noslēgšanas dienas, taču termiņā, ko nosaka dalībvalstu likumi vai piemērojamas starptautiskas konvencijas.

3. Šo regulu turklāt piemēro tīriem patentu vai zinātības (know-how) licences līgumiem vai jauktiem līgumiem, kuru sākotnējo termiņu automātiski pagarina, iekļaujot visus licenciāra paziņotos jaunos uzlabojumus, kas ir vai nav patentēti, ja vien licenciātam ir tiesības atteikties no šādiem uzlabojumiem vai abām pusēm ir tiesības pārtraukt līgumu pēc tā sākotnējā termiņa un vismaz ik pēc trim gadiem.

9. pants

1. Saskaņā ar 4. pantu iegūto informāciju izmanto tikai šās regulas mērķiem.

2. Komisija un dalībvalstu varasiestādes, to amatpersonas un citi darbinieki neatklāj informāciju, ko viņi ieguvuši saskaņā ar šo regulu un uz ko to veida dēļ attiecas pienākums glabāt amata noslēpumus.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz publicēt vispārīgu informāciju vai pētījumus, kuros nav informācijas, kas attiecas uz konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām.

10. pants

Šajā regulā:

1) "zinātība (know-how)" ir slepenas, būtiskas un jebkādā piemērotā veidā precizētas informācijas kopums;

2) "slepens" nozīmē, ka zinātības (know-how) komplekss kopumā vai precīzā tā sastāvdaļu apveidā un salikumā nav vispārzināms vai viegli pieejams, tādējādi daļu tā vērtības rada priekšrocības, ko iegūst licenciāts, kad zinātība (know-how) darīta viņam zināma; šis jēdziens nav jāsaprot tā šaurākajā nozīmē, proti, ka ikkatrai zinātības (know-how) sastāvdaļai būtu jābūt pilnīgi nepazīstamai vai ka to nevarētu iegūt ārpus licenciāra uzņēmuma;

3) "būtisks" nozīmē, ka šajā zinātībā (know-how) ietilpst informācija, kam ir jābūt lietderīgai, t.i., ir saprātīgi sagaidāms, ka līguma noslēgšanas dienā tā var uzlabot licenciāta konkurētspēju, piemēram, palīdzot viņam ieiet jaunā tirgū vai dodot viņam priekšrocību konkurencē ar citiem izgatavotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav pieejas licencētajai slepenajai zinātībai (know-how) vai citai līdzvērtīgai slepenai zinātībai (know-how);

4) "precizēts" nozīmē, ka zinātība (know-how) ir aprakstīta vai pierakstīta tā, lai varētu pārliecināties par to, ka tā atbilst slepenības un būtiskuma kritērijiem, un pārliecināties par to, ka licenciāts nav nevajadzīgi ierobežots izmantot pats savu tehnoloģiju. Zinātību (know-how) var precizēt vai nu aprakstot licences līgumā vai atsevišķā dokumentā, vai arī fiksēt jebkādā citā piemērotā veidā vēlākais zinātības (know-how) nodošanas brīdī vai īsi pēc tam, ar noteikumu, ka atsevišķais dokuments vai citādais pieraksts ir vajadzības gadījumā pieejams;

5) "vajadzīgie patenti" ir patenti, kam patenta licence ir vajadzīga, lai pielietotu licencēto tehnoloģiju, ciktāl, ja šādas licences nav, licencētās tehnoloģijas realizācija nebūtu iespējama vai būtu iespējama nepilnīgi vai sarežģītākos un dārgākos apstākļos. Licenciātam tādēļ ir jābūt tehniski, juridiski vai ekonomiski ieinteresētam šajos patentos;

6) "licences līgums" ir tīrs patenta licences līgums un tīrs zinātības (know-how) licences līgums, kā arī jaukts patenta un zinātības (know-how) licences līgums;

7) "licencēta tehnoloģija" ir sākotnējās ražošanas zinātība (know-how) vai vajadzīgie produkta un ražošanas procesa patenti, vai abi, kas pastāv pirmā licences līguma slēgšanas laikā, kā arī turpmāk veikti zinātības (know-how) vai patentu uzlabojumi, neatkarīgi no tā, vai līgumslēdzējas puses vai citi licenciāti tos izmanto, un neatkarīgi no to izmantošanas apjoma;

8) "licencētie produkti" ir preces, kuru ražošanai jāizmanto licencētā tehnoloģija, vai pakalpojumi, kuru sniegšanai tā jāizmanto;

9) "licenciāta tirgus daļa" ir daļa, ko licenciāta piegādāti licencēti produkti un citas preces vai sniegtie pakalpojumi, ko lietotāji uzskata par apmaināmiem vai aizstājamiem ar licencētajiem produktiem to īpašību, cenas un paredzētā izmantojuma dēļ, veido licencēto produktu kopumu tirgū, kā arī visas citas apmaināmas vai aizstājamas preces un pakalpojumi kopējā tirgū vai tā būtiskā daļā;

10) "izmantošana" apzīmē jebkādu licencētās tehnoloģijas lietošanu, jo īpaši licencēto produktu ražošanā, aktīvu vai pasīvu tirdzniecību kādā teritorijā, pat ja tā nav cieši saistīta ar ražošanu šajā teritorijā, vai arī līzingu;

11) "licences teritorija" ir teritorija, kurā ietilpst viss kopējais tirgus vai vismaz tā daļa, kurā licenciātam ir dotas tiesības izmantot licencēto tehnoloģiju;

12) "licenciāram rezervētā teritorija" atbilst teritorijai, attiecībā uz kuru licenciārs nav izsniedzis patentu un/vai zinātības (know-how) licences, uz ko attiecas licences līgums;

13) "paralēlie patenti" ir patenti, kas, neskatoties uz novirzēm, kas saglabājas, kamēr dalībvalstu noteikumi par rūpniecisko īpašumu nav vienādoti, aizsargā to pašu izgudrojumu dažādās dalībvalstīs;

14) "saistīti uzņēmumi" ir:

a) uzņēmumi, kuros kādai no līgumslēdzējām pusēm tieši vai netieši:

pieder vairāk nekā puse sabiedrības kapitāla vai uzņēmējdarbības aktīvu vai

ir tiesības izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību, vai

ir tiesības iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, direktoru padomes vai uzņēmuma likumīgas pārstāvības institūciju locekļus, vai

ir tiesības pārvaldīt uzņēmuma darījumus;

b) uzņēmumi, kuriem kādā līgumslēdzējā pusē vai pār kādu līgumslēdzēju pusi tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

c) uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

d) uzņēmumi, kuros līgumslēdzējām pusēm vai ar tām saistītiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā izklāstītās tiesības vai pilnvaras: šādus kopīgi kontrolētus uzņēmumus uzskata par saistītiem ar katru no līgumslēdzējām pusēm;

15) "palīgnoteikumi" ir noteikumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību, kas nav patenti, izmantošanu, kuros neietilpst saistības, kas ietekmē konkurenci, izņemot noteikumus, kas jau ir pievienoti zinātības (know-how) vai patentu licencēm un atbrīvoti saskaņā ar šo regulu;

16) "saistības" ir gan līgumsaistības, gan saskaņotas darbības;

17) "konkurējoši ražotāji" vai "konkurējošu produktu" ražotāji ir ražotāji, kas piedāvā produktus, ko lietotāji uzskata par apmaināmiem vai aizstājamiem ar licencētiem produktiem to īpašību, cenas vai paredzētā izmantojuma dēļ.

11. pants

1. Ar šo no 1996. gada 1. aprīļa ir atcelta Regula (EEK) Nr. 556/89.

2. Regulu (EEK) Nr. 2349/84 turpina piemērot līdz 1996. gada 31. martam.

3. Līguma 85. panta 1. punkta aizliegumu nepiemēro līgumiem, kas ir spēkā 1996. gada 31. martā, kas atbilst atbrīvojuma prasībām, kas ir noteiktas ar Regulu (EEK) Nr. 2349/84 vai Regulu (EEK) Nr. 556/89.

12. pants

1. Komisija regulāri novērtē šīs regulas piemērošanu un jo īpaši 14. pantā paredzēto iebilduma procedūru.

2. Komisija sastāda ziņojumu par šīs regulas darbību pirms ceturtā gada beigām pēc tās stāšanās spēkā un, pamatojoties uz to, novērtē, vai ir vēlami šīs regulas pārveidojumi.

13. pants

Šī regula stājas spēkā 1996. gada 1. aprīlī.

To piemēro līdz 2006. gada 31. martam.

Šīs regulas 11. panta 2. punkts tomēr stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1996. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Karel Van Miert

1 OV 36, 6.3.1965., 533./65. lpp.

2 OV C 178, 30.6.1994., 3. lpp.

3 OV L 219, 16.8.1984., 15. lpp.

4 OV L 214, 8.9.1995., 6. lpp.

5 OV L 61, 4.3.1989., 1. lpp.

6 1975. gada 15. decembra Konvencija par Eiropas patentu kopējam tirgum (Kopienas Patenta konvencija), OV L 17, 26.1.1976., 1. lpp.

7 1973. gada 5. oktobra Konvencija par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patenta konvencija).

8 OV L 377, 31.12.1994., 28. lpp.

9 OV 13, 21.2.1962., 204./62. lpp.