32012R0456

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Īstenošanas regula - 456/2012 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32012R0456

Help

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 456/2012 ( 2012. gada 30. maijs ), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 141, 31.5.2012, pp. 7–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

(HR)
⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 064 Lpp. 279 - 285

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32020R0689

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2012/456/oj

HTML

PDF

Official Journal

31.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 456/2012

(2012. gada 30. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11. un 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1266/2007 (2) ir izklāstīti noteikumi par dzīvnieku kontroli, monitoringu, uzraudzību un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām. Tajā paredzēti arī nosacījumi, kuri jāizpilda, lai saņemtu atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/75/EK piemērojams uzņēmīgu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanai, kā arī izmantošanas noteikumi vakcīnām pret infekciozo katarālo drudzi.

(2)

Saskaņā ar līdzšinējiem Direktīvā 2000/75/EK paredzētajiem noteikumiem ārpus aizsardzības zonām nav atļauta vakcīnu izmantošana pret infekciozo katarālo drudzi. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Direktīva 2012/5/ES, ar ko Padomes Direktīvu 2000/75/EK groza attiecībā uz vakcinēšanu pret infekciozo katarālo drudzi (3), padara elastīgākus ar Direktīvu 2000/75/EK izstrādātos noteikumus, lai ar inaktivētām vakcīnām pret infekciozo katarālo drudzi varētu vakcinēt arī ārpus zonām, kurās ir spēkā dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1266/2007. Turklāt grozījumi ir vajadzīgi, lai vienkāršotu monitoringa un uzraudzības procesu un Regulā (EK) Nr. 1266/2007 noteiktās procedūras pielāgotu jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem.

(3)

Regula (EK) Nr. 1266/2007 nosaka, ka nolūkā apkopot un analizēt epidemioloģisko informāciju par infekciozo katarālo drudzi dalībvalstīm uz infekciozā katarālā drudža tīkla lietojumprogrammu (BT-Net sistēma) ir jānosūta infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmu īstenošanas laikā savāktā informācija par šo slimību.

(4)	Tomēr pieredze liecina, ka pietiekami daudz informācijas ir pieejams no citiem spēkā esošajiem slimību paziņošanas un ziņojumu iesniegšanas pienākumiem Savienībā. Tāpēc pienākums apmainīties ar informāciju, izmantojot BT-Net sistēmu, vairs nav nepieciešams.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 123/2009 (4), tika paredzēta iespēja, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, dalībvalstis var norobežot “zemāka riska apgabalus”, lai sekmētu profilaktisko vakcināciju valstu teritoriju daļās, kurās nenotiek vīrusa cirkulācija. Kopš stājās spēkā Direktīva 2012/5/EK, ar kuru vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi ir atļauts veikt arī ārpus aizliegtajām zonām, noteikumi par “zemāka riska apgabalu” norobežošanu vairs nav nepieciešami.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 6. panta 2. punktu dalībvalsts var nolemt izslēgt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisku apgabalu no aizliegtās zonas un pēc tam šo apgabalu uzskatīt par brīvu no slimības, ja divu gadu laikā tur nav konstatēta infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija un to pierāda monitorings.

(7)

Tomēr tās aizliegtās zonas daļas, kurās vismaz vienu gadu, ieskaitot pilnu slimības pārnēsātāja aktivitātes sezonu, monitoringa un uzraudzības laikā nav konstatēta infekciozā katarālā drudža konkrēta serotipa vai serotipu vīrusa cirkulācija, ir pakļautas riskam, ka slimību varētu atkārtoti ievazāt, ievedot inficētus dzīvniekus no citām tās pašas aizliegtās zonas daļām, kurās joprojām cirkulē infekciozā katarālā drudža vīruss. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāatļauj norobežot “pagaidu no slimības brīvus apgabalus”, lai epidemioloģiski labvēlīgos apstākļos droši noritētu pāreja uz stāvokli, kad apgabals ir brīvs no slimības, ar nosacījumu, ka vienlaikus būtu jāveic monitorings un uzraudzība, lai pārliecinātos, ka vīrusa cirkulācija nenotiek.

(8)

EFSA Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas 2008. gada 11. septembra atzinumā “Infekciozā katarālā drudža pārnešanas risks, pārvadājot dzīvniekus tranzītā” (5) pieļauta teorētiska iespēja, ka inficētie knišļi var tikt pārvietoti kopā ar dzīvniekiem. Šo risku var mazināt, pirms dzīvnieku iekraušanas tīrot transportlīdzekli un apstrādājot to ar insekticīdiem vai repelentiem, pārvietojot dzīvniekus caur apgabaliem, kas zināmi kā zema riska apgabali, vai pārvietošanu veicot periodā, kad risks tiek uzskatīts par zemu. Lai mazinātu apstrādes vielu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar nogaidīšanas periodiem un potenciālām atliekām dzīvniekos, turpmāk vairs nebūtu jāpieprasa dzīvnieku apstrāde ar atļautiem insekticīdiem vai repelentiem, jo šāda apstrāde nepietiekami paaugstina drošību.

(9)

Ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007, kas grozīta ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 648/2011 (6), pārejas laikposmā galamērķa dalībvalstīm, kurās neimūnu dzīvnieku ievešana zināmos apstākļos varētu radīt dzīvnieku veselības apdraudējumu, atļauts pieprasīt, lai šādu dzīvnieku pārvietošana notiktu, ievērojot zināmus papildu nosacījumus. Tā kā šajā regulā ir paredzēti noteikumi kritērijiem, pēc kuriem nosaka pret slimības pārnēsātājiem aizsargātus uzņēmumus, šis pārejas noteikums turpmāk nebūs vajadzīgs.

(10)

Ņemot vērā atšķirīgos vīrusa cirkulācijas līmeņus, vides apstākļus un dažādās vakcinācijas stratēģijas dalībvalstīs, epidemioloģiskā situācija attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi dažādos Savienības reģionos var ievērojami atšķirties. Pieredze liecina, ka plānotos mērķus var sasniegt, veiksmīgi īstenojot atšķirīgas uzraudzības stratēģijas. Tādēļ būtu jāvienkāršo Regulas (EK) Nr. 1266/2007 I pielikumā noteiktās minimālās harmonizētās prasības attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringu un uzraudzību, lai ļautu dalībvalstīm brīvāk izstrādāt nacionālās monitoringa un uzraudzības programmas, ņemot vērā EFSA Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas zinātnisko atzinumu par infekciozā katarālā drudža monitoringu un uzraudzību (7).

(11)

Saskaņā ar iepriekšminēto zinātnisko atzinumu minimālais parauga lielums, kas vajadzīgs, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 5 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā, ir pietiekams uzraudzības rādītājs, lai apliecinātu, ka epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā divu gadu laikposmā nenotiek vīrusa cirkulācija.

(12)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikumam viena no būtiskām prasībām, lai saņemtu atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma, ir pret infekciozo katarālo drudzi uzņēmīgo dzīvnieku turēšana noteiktu laika posmu uzņēmumos, kas ir droši pret slimību pārnēsātājiem. Pieredze liecina, ka dalībvalstīm ir grūti noteikt pietiekami stingrus kritērijus pret slimības pārnēsātājiem drošiem uzņēmumiem, no kuriem veic uzņēmīgo sugu dzīvnieku, piemēram, govju, aitu un kazu, regulārus pārvadājumus tirdzniecības vajadzībām.

(13)

Lai paaugstinātu pret slimības pārnēsātājiem drošu uzņēmumu efektivitāti un palīdzētu dalībvalstīm īstenot šo kontroles pasākumu, ir jānosaka virkne kritēriju. Šie kritēriji būtu jāizstrādā, balstoties uz dalībvalstu pieredzi un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu. Lai saskaņotu terminoloģiju ar OIE, Regulā (EK) Nr. 1266/2007 šobrīd lietotais termins “pret slimības pārnēsātājiem drošs uzņēmums” būtu jāaizstāj ar terminu “pret slimības pārnēsātājiem aizsargāts uzņēmums”.

(14)

Ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju, kas liecina par infekciozā katarālā drudža vīrusa, un jo īpaši par vīrusa 8. serotipa, iespējamo nodošanu caur placentu, ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 384/2008 (8), tika ieviesti piesardzības pasākumi, lai novērstu infekciozā katarālā drudža iespējamo izplatīšanos, ko var izraisīt grūsni dzīvnieki vai atsevišķi jaundzimuši dzīvnieki.

(15)

Saskaņā ar EFSA Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas zinātnisko atzinumu par infekciozā katarālā drudža vīrusa 8. serotipu (9) zinātniski ir pierādīts, ka infekciozā katarālā drudža vīrusa 8. serotipu, kas Savienībā tika ievazāts 2006. gadā, var nodot caur placentu. Taču slimības skartajās zonās, kurās netika izmantotas modificētas dzīvās vakcīnas, netika pierādīta citu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu nodošana caur placentu. Ņemot vērā minētā zinātniskā atzinuma secinājumus, piesardzības pasākumi saistībā ar grūsnu dzīvnieku pārvietošanu būtu jāattiecina tikai uz zonām, kuras ir aizliegtās zonas saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa 8. serotipu.

(16)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1266/2007.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1266/2007 groza šādi:

1)	regulas 4. pantu aizstāj ar šādu: “4. pants Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas Dalībvalstis ievieš infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas saskaņā ar I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām.”;

2)	regulas 5. pantu svītro;

regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pirms lēmuma pieņemšanas par epidemioloģiski atbilstīga ģeogrāfiska apgabala izslēgšanu no aizliegtās zonas dalībvalsts iesniedz Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka šajā apgabalā infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija nav konstatēta divu gadu laikā (ieskaitot divas pilnas slimības pārnēsātāja aktivitātes sezonas) pēc infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas īstenošanas atbilstīgi I pielikuma 3. punktam.”;

regulas 7. panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:

“2.a. Dalībvalstis var norobežot epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisku apgabalu aizliegtajā zonā kā “pagaidu no slimības brīvu apgabalu”, ja vismaz vienu gadu, ieskaitot pilnu slimības pārnēsātāja aktivitātes sezonu, veicot monitoringu un uzraudzību saskaņā ar I pielikuma 3. punktu, nav konstatēta infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija konkrētajā aizliegtās zonas daļā attiecībā uz konkrēto infekciozā katarālā drudža serotipu vai serotipu kombinācijām.

Dalībvalsts, kura plāno norobežot aizliegto zonu vai tās daļu kā “pagaidu no slimības brīvu apgabalu”, par savu nodomu paziņo Komisijai. Šim paziņojumam pievieno I pielikuma 3. punktā minēto informāciju.

Komisija ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē dalībvalstis par “pagaidu no slimības brīvu apgabalu” sarakstu.

Dzīvnieku pārvietošanu vienas aizliegtās zonas robežās no apgabala, kurā cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips vai serotipi, uz minētās aizliegtās zonas daļu, kas norobežota kā “pagaidu no slimības brīvs apgabals”, var atļaut tikai šādos gadījumos:

a)	dzīvnieki atbilst III pielikuma nosacījumiem; vai

dzīvnieki atbilst kādām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, kuru pamatā ir riska novērtējuma pozitīvs rezultāts attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem un kuras pieprasa kompetentā iestāde izcelsmes vietā, un kuras pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas ir apstiprinājusi galamērķa kompetentā iestāde; vai

c)	dzīvnieki ir paredzēti tūlītējai nokaušanai.”;

5)	regulas 8. panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Informāciju par izraudzītajām kautuvēm dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Dzīvnieku tranzīta turpmākie nosacījumi

1. Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku tranzītu šādos gadījumos:

a)	ja transportlīdzekļi, kuros dzīvniekus transportē, iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas ir apstrādāti ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem. Visos gadījumos šī apstrāde jāveic pirms izbraukšanas no aizliegtās zonas vai iebraukšanas tajā;

b)	ja, veicot pārvietošanu caur aizliegto zonu, kontroles vietā ir paredzēts atpūtas periods, kas ir ilgāks par vienu dienu, dzīvnieki tiek pasargāti no slimību pārnēsātājiem, izvietojot tos pret slimības pārnēsātājiem aizsargātos uzņēmumos, kas atbilst II pielikumā minētajiem kritērijiem.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja tranzīts notiek:

a)	tikai no epidemioloģiski atbilstīgiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem aizliegtajā zonā vai caur tiem un no infekciozā katarālā drudža slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvajā laikposmā, kas definēts V pielikumā; vai

b)	no aizliegtās zonas daļām, kas saskaņā ar 7. panta 2.a punktu norobežotas kā “pagaidu no slimības brīvi apgabali”, vai caur tām.

3. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Apstrādāts ar insekticīdu/repelentu … (ierakstīt līdzekļa nosaukumu) … (ierakstīt datumu) atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1266/2007 9. pantam.” ”;

7)	regulas 9.a pantu svītro;

8)	I, II, III un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 30. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(2) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.

(3) OV L 81, 21.3.2012., 1. lpp.

(4) OV L 40, 11.2.2009., 3. lpp.

(5) The EFSA Journal (2008) 795, 18.–65. lpp.

(6) OV L 176, 5.7.2011., 18. lpp.

(7) The EFSA Journal 2011; 9(6): 2192.

(8) OV L 116, 30.4.2008., 3. lpp.

(9) The EFSA Journal 2011; 9(5): 2189.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 I, II, III un V pielikumu groza šādi:

regulas I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

Minimālās prasības attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (minētas 4. pantā)

1. Vispārīgās prasības

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmu mērķi ir šādi:

a)	infekciozā katarālā drudža jebkādu iespējamu invāziju atklāšana; un

b)	atbilstīgos gadījumos – pierādīšana, ka dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav konkrētu minētā vīrusa serotipu; vai

c)	no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu noteikšana (entomoloģiskā uzraudzība).

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības vajadzībām ģeogrāfiskā atsauces vienība ir aptuveni 45 × 45 km liels kvadrāts (aptuveni 2 000 km2), izņemot gadījumus, kad īpašu vides apstākļu dēļ piemērotāks ir cits izmērs.

Atbilstīgos gadījumos dalībvalstis kā ģeogrāfisko atsauces vienību monitoringa un uzraudzības vajadzībām var lietot arī “rajonu”, kas definēts Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta p) apakšpunktā, vai reģionus, kas definēti X pielikumā Komisijas 2005. gada 1. marta Lēmumam 2005/176/EK par kodificētas veidlapas un kodu noteikšanu dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/894/EEK (1).

2. Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, kuru mērķis ir infekciozā katarālā drudža vīrusa jebkādu iespējamu invāziju atklāšana

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmās, kuru mērķis ir infekciozā katarālā drudža vīrusa jebkādu iespējamu invāziju atklāšana, ietver vismaz pasīvu klīnisko uzraudzību un aktīvu uzraudzību laboratorijā.

2.1.

Pasīvā klīniskā uzraudzība ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir atklāt un izmeklēt visus aizdomas raisošus gadījumus, un tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomām. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei par katru aizdomīgu gadījumu.

2.2.

Aktīvā uzraudzība laboratorijā ir ikgadēja programma, kas ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais/virusoloģiskais monitorings ar infekciozā aģenta kontroldzīvniekiem, seroloģiskie/virusoloģiskie apsekojumi vai ar konkrētu mērķi veikts un uz riska novērtējumu balstīts monitorings un uzraudzība.

—	Paraugus var ņemt saskaņā ar iepriekš definētiem intervāliem visa gada laikā, bet ne retāk kā vienu reizi gadā un tajā gada periodā, kad ir vislielākā iespējamība konstatēt infekciju vai serokonversiju.

—

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas izstrādātā tā, lai paraugi tiktu ņemti no uzņēmīgiem dzīvniekiem (proti, nevakcinētiem dzīvniekiem, kas ir bijuši saskarē ar attiecīgās slimības pārnēsātāju), kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmīgo sugu populāciju struktūru epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

—

Parauga lielumu aprēķina tā, lai, pamatojoties uz zināmo risku mērķa populācijā, ar 95 % ticamību varētu noteikt attiecīgo domājamo izplatību uzņēmīgo sugu populācijā konkrētajā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ja nav pieejama zinātniskā informācija par paredzamo izplatību mērķa populācijā, parauga lielumu aprēķina tā, lai noteiktu 20 % izplatību.

—	Gadījumos, kad paraugi nav ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem, paraugu lielums jāpielāgo veikto diagnostikas procedūru jutīgumam.

—

Uzraudzību laboratorijā paredz tādā veidā, lai pēc skrīninga testiem ar pozitīvu iznākumu tiktu veikti konkrētā serotipa seroloģiskie/virusoloģiskie testi, kuru mērķis ir noteikt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu vai serotipus, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; šos testus veic konkrēto cirkulējošo serotipu noskaidrošanai.

3. Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, kuru mērķis ir pierādīt, ka dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav konkrētu minētā vīrusa serotipu

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām, kuru mērķis ir pierādīt, ka infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija nenotiek, ir jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 2.1. un 2.2. punktā. Vajadzīgo parauga lielumu aktīvajai uzraudzībai laboratorijā aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 5 % (2) izplatību. Turklāt:

lai saskaņā ar 6. panta 2. punktu epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisku apgabalu izslēgtu no aizliegtās zonas, dalībvalstīm ir jāpierāda, ka infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija nav konstatēta vismaz divus gadus, ieskaitot divas pilnas slimības pārnēsātāja aktivitātes sezonas.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai atbilstīgo vēsturisko epidemioloģisko informāciju par īstenoto monitoringa un uzraudzības programmu un tās ikgadējiem rezultātiem attiecībā uz pēdējiem trim gadiem, norādot vismaz šādu informāciju:

i)	aprakstu par apsekojumiem, kas tiek īstenoti, un veikto diagnostikas testu tipu (ELISA, seruma neitralizācija, PĶR, vīrusa izolēšana);

ii)	sugas, no kurām ņemti paraugi, un no katras uzņēmīgās dzīvnieku sugas ņemto paraugu skaitu; ja izmanto serumu kopumu, ir jānorāda testēto serumu kopumam atbilstošo dzīvnieku skaita aplēse;

iii)	paraugu ģeogrāfisko aptvērumu;

iv)	paraugu ņemšanas biežumu un laiku;

v)	pozitīvo rezultātu skaitu, norādot dzīvnieku sugas un ģeogrāfisko atrašanās vietu;

lai saskaņā ar 7. panta 2.a punktu norobežotu “pagaidu no slimības brīvu apgabalu”, dalībvalstīm ir jāpierāda, ka vismaz vienu gadu, ieskaitot vienu slimības pārnēsātāja aktivitātes sezonu, nav konstatēta infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai atbilstīgo vēsturisko epidemioloģisko informāciju par īstenoto monitoringa un uzraudzības programmu un tās rezultātiem attiecībā uz pēdējiem diviem gadiem, norādot vismaz to informāciju, kas prasīta a) apakšpunkta i) līdz v) punktā.

4. Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas, kuru mērķis ir no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu noteikšana (entomoloģiskā uzraudzība)

Entomoloģiskā uzraudzība, kuras mērķis ir noteikt no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu, kas aprakstīts V pielikumā, ir jāveic saskaņā ar šādām prasībām:

a)	tās ietvaros jāīsteno vismaz viena aktīva ikgadēja programma, kuras laikā ar pastāvīgi izvietotiem kukaiņu pievilinātājiem ķer slimības pārnēsātājus un kuras mērķis ir noteikt slimības pārnēsātāja populācijas dinamiku;

saskaņā ar sākotnēji apstiprinātajiem protokoliem jāizmanto kukaiņu pievilinātāji, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu. Kukaiņu pievilinātāji jādarbina visu nakti un ne retāk kā:

—	vienu nakti nedēļā tajā mēnesī, kas ir pirms paredzamā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma sākuma, un tajā mēnesī, kas ir pēc paredzamā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma beigām,

—	vienu nakti mēnesī no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā.

Kukaiņu pievilinātāju darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos trīs to darbināšanas gados;

katrā epidemioloģiski atbilstīgajā apgabalā visā no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvajā zonā jānovieto vismaz viens kukaiņu pievilinātājs. Daļa no knišļiem, kas savākti ar kukaiņu pievilinātājiem, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kurā ir iespēja saskaitīt un identificēt potenciālo slimības pārnēsātāju sugas.

regulas II pielikumu aizstāj ar šādu:

“II PIELIKUMS

Kritēriji “pret slimības pārnēsātājiem aizsargātiem uzņēmumiem” (minēti III pielikuma A sadaļas 2., 3. un 4. punktā, B sadaļas b) punktā un C sadaļas 2. punkta b) apakšpunktā)

Pret slimības pārnēsātājiem aizsargātam uzņēmumam ir jāatbilst vismaz šādiem kritērijiem:

a)	uzņēmuma iebraukšanas un izbraukšanas punktiem jābūt aprīkotiem ar pienācīgām fiziskām barjerām;

b)	pret slimības pārnēsātājiem aizsargāta uzņēmuma fiziskajām atverēm jābūt aizsegtām ar atbilstoša lieluma kukaiņu aizsargtīkliem, kuri regulāri un saskaņā ar ražotāja instrukcijām tiek impregnēti ar apstiprinātu insekticīdu;

c)	pret slimības pārnēsātājiem aizsargātā uzņēmumā un ap šādu uzņēmumu ir jāveic slimības pārnēsātāju uzraudzība un kontrole;

d)	pret slimības pārnēsātājiem aizsargāta uzņēmuma apkārtnē ir jāveic pasākumi, lai samazinātu vai iznīcinātu slimības pārnēsātāju vairošanās vietas;

e)	pret slimības pārnēsātājiem aizsargāta uzņēmuma darbībai un dzīvnieku transportēšanai uz iekraušanas vietu jānorit saskaņā ar noteiktu standarta darba kārtību, tostarp jābūt izstrādātiem rezerves un trauksmes sistēmu aprakstiem.

Kompetentā iestāde apstiprina pret slimības pārnēsātājiem aizsargātu uzņēmumu, ja ir izpildīti 1. punktā uzskaitītie kritēriji. Kompetentā iestāde pietiekami bieži, bet ne retāk kā trīs reizes attiecīgā aizsargāšanas perioda laikā (perioda sākumā, tā laikā un beigās) pārbauda veikto pasākumu efektivitāti, izvietojot slimības pārnēsātāju pievilinātājus aizsargātā uzņēmuma iekšienē.”;

regulas III pielikumu groza šādi:

A sadaļu groza šādi:

sadaļas 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz nosūtīšanai (vismaz 60 dienas ilgu laikposmu pirms nosūtīšanas datuma) dzīvnieki ir turēti pret slimības pārnēsātājiem aizsargātā uzņēmumā, kur tie ir tikuši sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem saskaņā ar II pielikumā minētajiem kritērijiem.”;

ii)

sadaļas 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātājiem un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā, vai vismaz 28 dienas dzīvnieki ir sargāti no slimību pārnēsātāju uzbrukumiem uzņēmumos, kas ir aizsargāti pret slimības pārnēsātājiem saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un šajā laikposmā tiem veikts seroloģiskais tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un šā testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts paraugiem, kas ņemti no konkrētā dzīvnieka vismaz 28 dienas pēc datuma, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvs laikposms.”;

iii)

sadaļas 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātājiem un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā, vai vismaz 14 dienas dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem uzņēmumā, kas ir aizsargāts pret slimību pārnēsātājiem saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un šajā laikposmā tiem veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, un šā testa rezultāti ir negatīvi, un minētais tests veikts paraugiem, kas ņemti no konkrētā dzīvnieka vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvs laikposms.”;

iv)

sadaļas 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Dzīvnieki ir vakcinēti pret serotipu(-iem), kas ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, dzīvniekiem vēl rit garantētais imunitātes laikposms, kas norādīts vakcīnas specifikācijā, un dzīvnieki atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a)	tie vakcinēti ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas;

tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu vismaz tik dienu pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne mazāk kā 14 dienas pēc imunitātes izveidošanās, ko nosaka atbilstīgi vakcīnas specifikācijai;

c)	tie ir bijuši agrāk vakcinēti un ir revakcinēti ar inaktivētu vakcīnu garantētajā imunitātes laikposmā, kas norādīts vakcīnas specifikācijā;

no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvajā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms vakcinācijas datuma dzīvnieki ir turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā un ir vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu vismaz tik dienu pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte.

Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Savienības iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A sadaļas 5. punktu dzīvnieks(-i) ir vakcinēts(-i) pret infekciozā katarālā drudža serotipu(-iem) … (ierakstīt serotipu(-us)) ar … (ierakstīt vakcīnas nosaukumu) inaktivētu/modificētu dzīvu vakcīnu (norādīt atbilstošo).” ”;

sadaļas 6. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“6.	Dzīvnieki vienmēr tika turēti epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, kurā ir vai varētu būt tikai viens serotips, un:”;

vi)

sadaļas 7. punktu groza šādi:

—

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“7.

Dzīvniekiem ir veikti tādi divi atbilstoši seroloģiskie testi saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, ar kuriem var noteikt specifiskās antivielas pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipiem, kas ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, un šo testu rezultāti ir pozitīvi; un:”;

—

trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Grūsniem dzīvniekiem, kuri tiks pārvietoti no zonas, kas ir aizliegtā zona attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa 8. serotipu, ir jābūt bijušiem atbilstīgiem vismaz vienam no 5., 6. un 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem pirms mākslīgās apsēklošanas vai pārošanās vai jābūt atbilstīgiem 3. punktā paredzētajam nosacījumam. Ja tiek veikts seroloģiskais tests, kā noteikts 3. punktā, šo testu veic ne agrāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas dienas.”;

B sadaļas b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)	vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem uzņēmumos, kas ir aizsargāti pret slimību pārnēsātājiem saskaņā ar II pielikumā minētajiem kritērijiem;”;

C sadaļas 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem uzņēmumos, kas ir aizsargāti pret slimību pārnēsātājiem saskaņā ar II pielikumā minētajiem kritērijiem;”;

4)	regulas V pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “V PIELIKUMS Kritēriji, pēc kuriem nosaka no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvo laikposmu (minēti 9. panta 2. punktā) ”

(1) OV L 59, 5.3.2005., 40. lpp.

(2) Pārejas laikposmā līdz 2012. gada 31. augustam apsekojumam vajadzīgā parauga lielumu drīkst aprēķināt tā, lai noteiktu 20 % izplatību.”;

Top

Choose the experimental features you want to try