32008L0092

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Direktīva - 2008/92 - LV - EUR-Lex

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 32008L0092

Palīdzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK ( 2008. gada 22. oktobris ) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (pārstrādāts) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 298, 7.11.2008., 9.–19. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

(HR)
⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 12 Sējums 001 Lpp. 180 - 190

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 28/02/2017; Atcelts ar 32016R1952

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/92/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

7.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/92/EK

(2008. gada 22. oktobris)

par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (pārstrādāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 90/377/EEK (1990. gada 29. jūnijs) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi attiecīgos noteikumus pārstrādāt.

(2)	Enerģijas cenu pārredzamība, ciktāl tā uzlabo nosacījumus, kas nodrošina netraucētu konkurenci kopējā tirgū, ir svarīga iekšējā enerģijas tirgus pilnīgošanai un vienmērīgai darbībai.

(3)	Pārredzamība var palīdzēt novērst lietotāju diskrimināciju, dodot viņiem lielākas iespējas izvēlēties enerģijas avotus un piegādātājus.

(4)	Pašlaik pārredzamības pakāpe dažādu enerģijas avotu un dažādu dalībvalstu starpā vai dažādu Kopienas reģionu starpā atšķiras, tādējādi apdraudot iekšējā enerģijas tirgus izveidi.

(5)	Cena, ko rūpniecība Kopienā maksā par izmantoto enerģiju, tomēr ir viens no faktoriem, kas ietekmē šīs nozares konkurētspēju un kam šā iemesla dēļ vajadzētu palikt konfidenciālai.

(6)	Standartpatērētāju sistēma, ko cenu publikācijās izmanto Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat), un cenu sistēma, kas ir ieviesta lielākajiem rūpnieciskajiem elektrības patērētājiem, nodrošina, ka caurredzamība nav šķērslis konfidencialitātei.

(7)	Ir jāpaplašina patērētāju kategorijas, ko izmanto Eurostat, ciktāl patērētāji saglabā savu pārstāvību.

(8)	Tādējādi tiešajiem lietotājiem domāto cenu pārredzamību varētu panākt, neapdraudot konfidencialitāti, ko prasa līgumi. Lai ievērotu konfidencialitāti, publicējot cenas, attiecīgajā patēriņa kategorijā ir jābūt vismaz trim patērētājiem.

(9)	Šī informācija par tiešo lietotāju rūpniecībā patērēto gāzi un elektrību ļaus to salīdzināt ar citu enerģijas avotu (naftas, akmeņogļu, fosilu un atjaunojamu enerģijas avotu) izmantojumu un citiem patērētājiem.

(10)	Uzņēmumi, kas piegādā gāzi un elektrību, kā arī rūpnieciskie gāzes un elektrības patērētāji neatkarīgi no šīs direktīvas piemērojuma ir pakļauti Līgumā ietvertajiem konkurences noteikumiem, un tātad Komisija šā iemesla dēļ var prasīt, lai tiktu darītas zināmas cenas un pārdošanas nosacījumi.

(11)	Zināšanas par spēkā esošajām cenu sistēmām pieder pie cenu pārredzamības.

(12)	Arī zināšanas par patērētāju iedalījumu kategorijās un to attiecīgajām tirgus daļām pieder pie cenu pārredzamības.

(13)

Eurostat iesniegtajām ziņām par cenām un nosacījumiem, kā enerģiju pārdod patērētājiem, kā arī spēkā esošajām cenu sistēmām, tāpat arī par patērētāju iedalījumu pēc patēriņa kategorijas vajadzētu būt pietiekamām, lai informētu Komisiju un tā vajadzības gadījumā varētu lemt par piemērotu rīcību vai priekšlikumiem, ievērojot stāvokli iekšējā enerģijas tirgū.

(14)	Dati, ko iesniedz Eurostat, būs ticamāki, ja tos apkopos paši uzņēmumi.

(15)	Lai nodrošinātu cenu pārredzamību, ir svarīgi labi pārzināt nodokļus un parafiskālos maksājumus visās dalībvalstīs.

(16)	Ir jābūt iespējai pārbaudīt to datu ticamību, kuri tiek iesniegti Eurostat.

(17)	Pārredzamības priekšnoteikums ir cenu un cenu sistēmu publicēšana un pēc iespējas plašāka patērētāju loka iepazīstināšana ar tām.

(18)	Lai panāktu enerģijas cenu pārredzamību, sistēmai būtu jābalstās uz apstiprinātu ekspertīzi un metodēm, kuras izstrādājis un izmanto Eurostat datu apstrādei, pārbaudei un to publicēšanai.

(19)	Veidojot vienotu iekšējo enerģijas tirgu, cenu pārredzamības sistēmai būtu jāsāk darboties, cik drīz vien iespējams.

(20)	Šo direktīvu visās dalībvalstīs vienādi var ieviest vienīgi tad, kad dabasgāzes tirgus, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, ir sasniedzis pietiekamu attīstības līmeni.

(21)	Pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro veikt nepieciešamās izmaiņas I un II pielikumā atkarībā no tā, kādas problēmas konkrēti ir konstatētas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23)	Ņemot vērā to, ka šajā direktīvā ieviestie jaunie elementi attiecas tikai uz komitejas procedūru, dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(24)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumi, kas piegādā gāzi vai elektrību tiešajiem lietotājiem rūpniecībā, kā paredzēts I un II pielikumā, 3. pantā norādītajā formā dara Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat) zināmas:

1)	gāzes un elektrības cenas un pārdošanas noteikumus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā;

2)	cenu sistēmas, kas tiek izmantotas;

3)	patērētāju un attiecīgo apjomu iedalījumu pēc patēriņa kategorijas, kas nodrošina šo kategoriju pārstāvību valsts līmenī.

2. pants

1. Direktīvas 1. pantā minētie uzņēmumi datus, kas paredzēti 1. panta 1. un 2. punktā, apkopo ik gadu 1. janvārī un 1. jūlijā.

Šos datus, ko apkopo saskaņā ar 3. pantā minētajiem noteikumiem, nosūta Eurostat un dalībvalstu kompetentām iestādēm divu mēnešu laikā.

2. Balstoties uz 1. punktā minētajiem datiem, ik gadu maijā un novembrī Eurostat piemērotā formā publicē dalībvalstu rūpnieciskajiem lietotājiem paredzētās gāzes un elektrības cenas, kā arī šajā nolūkā izmantotās cenu noteikšanas sistēmas.

3. Informāciju, kas paredzēta 1. panta 3. punktā, katru otro gadu nosūta Eurostat un dalībvalstu kompetentām iestādēm.

Šo informāciju nepublicē.

3. pants

Īstenošanas noteikumi, kas attiecas uz 1. pantā paredzētās informācijas formu, saturu un visiem pārējiem aspektiem, ir izklāstīti I un II pielikumā.

4. pants

Eurostat neizpauž datus, kuri tam iesniegti saskaņā ar 1. pantu un kuri to būtības dēļ varētu būt komerciāli konfidenciāli. Šādi konfidenciāli statistikas dati, kas nosūtīti Eurostat, ir pieejami tikai Eurostat amatpersonām, un tos var izmantot vienīgi statistikai.

Pirmā daļa tomēr neliedz publicēt šādu datu apkopojumu, ja tas neļauj identificēt atsevišķus komerciālus darījumus.

5. pants

Ja Eurostat konstatē statistiski nozīmīgas novirzes no normas vai pretrunas datos, kas tai nosūtīti saskaņā ar šo direktīvu, tā var lūgt valstu iestādēm atļauju pārbaudīt konkrētus vajadzīgos datus, kā arī aprēķinu vai vērtēšanas metodes, ar kurām ir iegūti apkopotie dati, nolūkā novērtēt vai pat grozīt jebkādu par nepareizu atzītu informāciju.

6. pants

Vajadzības gadījumā Komisija veic nepieciešamās izmaiņas I un II pielikumā atkarībā no tā, konkrēti kādas problēmas ir konstatētas. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šādas izmaiņas tomēr skar tikai I un II pielikuma tehniskos aspektus, un tām nav tāda rakstura, lai tās grozītu vispārējo sistēmas struktūru.

7. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. pantu.

8. pants

Reizi gadā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai kopsavilkuma ziņojumu par šīs direktīvas darbību.

9. pants

Attiecībā uz dabasgāzi šo direktīvu dalībvalstīs neievieš tikmēr, kamēr pagājuši pieci gadi pēc tam, kad šā veida enerģija laista attiecīgā tirgū.

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties dara Komisijai skaidri zināmu dienu, kad šo enerģijas avotu laiž attiecīgās valsts tirgū.

10. pants

Direktīvu 90/377/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kas uzskaitīti III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 25. septembra Lēmums.

(2) OV L 185, 17.7.1990., 16. lpp.

(3) Skatīt III pielikuma A daļu.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

I PIELIKUMS

GĀZES CENAS

Informāciju par gāzes cenām, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā (1), vāc un apkopo, izmantojot šādu metodiku:

a)	jāziņo cenas, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā, kuri savām vajadzībām pērk pa gāzesvadiem piegādātu dabasgāzi;

tas attiecas uz visiem rūpnieciskajiem gāzes lietojumiem. Taču šajā sistēmā neiekļauj patērētājus, kas lieto gāzi:

—	elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās vai koģenerācijas stacijās,

—	neenerģijas vajadzībām (piemēram, ķīmijas rūpniecībā),

—	apjomā, kas lielāks nekā 4 000 000 gigadžoulu (GJ) gadā;

c)	cenas norāda, izmantojot standartizētu patēriņa grupu sistēmu, kuras pamatā ir gāzes patēriņa apjoms gadā;

informāciju par cenām savāc divas reizes gadā katra sešu mēnešu perioda sākumā (janvārī un jūlijā), un tā attiecas uz vidējām cenām, ko tiešie lietotāji rūpniecībā maksājuši par gāzi iepriekšējā sešu mēnešu periodā. Pirmie dati par cenām, kas jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat), attiecas uz situāciju 2008. gada 1 janvārī;

e)	cenas izsaka valsts valūtā par gigadžoulu. Izmantotās enerģijas vienību mēra, pamatojoties uz augstāko siltumspēju;

f)	cenās ietver visus maksājumus, t. i., tīkla maksājumus plus patērēto enerģiju, mīnus visas atlaides, plus citas maksas (skaitītāja īre, pastāvīgie maksājumi utt.). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj;

g)	norāda valsts vidējās cenas;

dalībvalstis izstrādā un ievieš izmaksu ziņā adekvātas procedūras, lai nodrošinātu, ka datu apkopošanas sistēma ir reprezentatīva un pamatojas uz šādiem noteikumiem:

—	cenas ir svērtās vidējās cenas, kā svēršanas faktoru izmantojot attiecīgo gāzapgādes uzņēmumu tirgus daļas; vidējās aritmētiskās cenas norāda tikai tad, ja nevar aprēķināt vidējās svērtās vērtības. Jebkurā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka apsekojums aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu,

—

tirgus daļu nosaka pēc apjoma, par kuru gāzapgādes uzņēmumi izrakstījuši rēķinus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Ja iespējams, tirgus daļu aprēķina atsevišķi katrai patēriņa grupai. Rīkojoties ar informāciju, kuru izmanto vidējo svērto cenu aprēķināšanai, dalībvalstis ievēro konfidencialitātes noteikumus,

—	konfidencialitātes nolūkos datus, kas attiecas uz cenām, dara zināmus tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī katrā no j) punktā minētajām kategorijām ir vismaz trīs tiešie lietotāji;

cenas norāda trīs līmeņos:

—	cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas,

—	cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstamie nodokļi,

—	cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN;

gāzes cenas pēta šādām tiešo lietotāju rūpniecībā kategorijām:

Tiešie lietotāji rūpniecībā	Gāzes patēriņš gadā (GJ)
Tiešie lietotāji rūpniecībā	Mazākais	Lielākais
I.1. grupa		< 1 000
I.2. grupa	1 000	< 10 000
I.3. grupa	10 000	< 100 000
I.4. grupa	100 000	< 1 000 000
I.5. grupa	1 000 000	≤ 4 000 000

vienu reizi divos gados kopā ar janvāra ziņojumu par cenām Eurostat tiek paziņota informācija par izmantoto datu apkopošanas sistēmu, konkrēti – apsekojuma apraksts un priekšmets (aptverto piegādes uzņēmumu skaits, kopējā atspoguļotā tirgus daļa utt.), kritēriji, kas izmantoti vidējo svērto cenu aprēķināšanai, kā arī kopējais patēriņš katrā grupā. Pirmais informācijas paziņojums par datu apkopošanas sistēmu būs par situāciju 2008. gada 1. janvārī;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām Eurostat tiek paziņota informācija par katras patēriņa grupas galvenajām vidējām tendencēm un faktoriem, kas ietekmē norādīto cenu veidošanos.

Šajā informācijā ietver:

—	vidējos slodzes faktorus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā katrā no patēriņa grupām, aprēķinot tos pēc kopējās piegādātās enerģijas un vidējā maksimālā pieprasījuma,

—	aprakstu par atlaidēm, kas piešķirtas par pārtraucamām piegādēm,

—	aprakstu par pastāvīgiem maksājumiem, skaitītāja īri vai citiem maksājumiem, kas ir būtiski valsts mērogā;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām tiek paziņoti arī aprēķinos izmantotie tarifi un metodes, kā arī apraksts par nodokļiem, kas tiek iekasēti par gāzes pārdošanu tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Aprakstā ietver visas maksas, kas nav nodokļi un attiecas uz sistēmas izmaksām un sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem.

Nodokļu aprakstā skaidri nodala trīs grupas:

—	nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un citas maksas, kas nav konkretizētas rēķinos, kuri izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas”,

—	nodokļi un nodevas, kas ir konkretizētas rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā, un ko uzskata par neatgūstamām. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstami nodokļi”,

—	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citi atgūstami nodokļi, kas ir konkretizēti rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN”.

Iespējamie nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un maksas ir, piemēram, šādas:

—	pievienotās vērtības nodoklis,

—	koncesijas maksas. Tas parasti attiecas uz licencēm un maksām par zemi vai publiskām vai privātām tīklu vai citu gāzes iekārtu īpašumtiesībām,

—	vides nodokļi vai nodevas. Tas parasti attiecas vai nu uz atjaunojamo energoresursu vai koģenerācijas veicināšanu, vai papildu maksājumiem par CO2, SO2 vai citu ar klimata pārmaiņām saistītu vielu emisiju,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas saistīti ar enerģētiku: sabiedriskā pakalpojuma pienākumi/maksas, nodevas regulēšanas iestādēm utt.,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas nav saistīti ar enerģētiku: valsts, vietējie vai reģionālie fiskālie nodokļi par patērēto enerģiju, nodokļi par gāzes sadali utt.

Ienākuma nodokļi, īpašuma nodokļi, dzinēju degviela, autoceļu nodokļi, telekomunikāciju un radio, un reklāmas licenču nodokļi, maksājumi par licencēm, atkritumu nodokļi utt. netiek ietverti šajā aprakstā, jo tie ir pašsaprotama operatoru izmaksu sastāvdaļa un attiecas arī uz citām nozarēm un darbībām;

n)	dalībvalstīs, kurās visas piegādes rūpnieciskajam sektoram veic viens uzņēmums, informāciju var sniegt šis ražotājs. Dalībvalstīs, kurās darbojas vairāk nekā viens uzņēmums, informāciju sniedz neatkarīga statistikas iestāde.

(1) Tiešie lietotāji rūpniecībā var ietvert citus lietotājus, kas nav mājsaimniecības.

II PIELIKUMS

ELEKTROENERĢIJAS CENAS

Informāciju par elektroenerģijas cenām, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā (1), vāc un apkopo, izmantojot šādu metodiku:

a)	jāziņo cenas, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā, kuri savām vajadzībām pērk elektroenerģiju;

b)	tas attiecas uz visiem rūpnieciskajiem elektroenerģijas lietojumiem;

c)	cenas norāda, izmantojot standartizētu patēriņa grupu sistēmu, kuras pamatā ir elektroenerģijas patēriņa apjoms gadā;

informāciju par cenām savāc divas reizes gadā katra sešu mēnešu perioda sākumā (janvārī un jūlijā), un tā attiecas uz vidējām cenām, ko tiešie lietotāji rūpniecībā maksājuši par elektroenerģiju iepriekšējā sešu mēnešu periodā. Pirmie dati par cenām, kas jānosūta Eurostat, attiecas uz situāciju 2008. gada 1 janvārī;

e)	cenas izsaka valsts valūtā par kilovatstundu;

f)	cenās ietver visus maksājumus, t. i., tīkla maksājumus plus patērēto enerģiju, mīnus visas atlaides, plus citas maksas (maksas par jaudu, tirdzniecību, skaitītāja īri utt.). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj;

g)	norāda valsts vidējās cenas;

dalībvalstis izstrādā un ievieš izmaksu ziņā adekvātas procedūras, lai nodrošinātu, ka datu apkopošanas sistēma ir reprezentatīva un pamatojas uz šādiem noteikumiem:

—	cenas ir svērtās vidējās cenas, kā svēršanas faktoru izmantojot attiecīgo elektroapgādes uzņēmumu tirgus daļas. Vidējās aritmētiskās cenas norāda tikai tad, ja nevar aprēķināt vidējās svērtās vērtības. Jebkurā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka apsekojums aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu,

—

tirgus daļu nosaka pēc apjoma, par kuru elektroapgādes uzņēmumi izrakstījuši rēķinus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Ja iespējams, tirgus daļu aprēķina atsevišķi katrai patēriņa grupai. Rīkojoties ar informāciju, kuru izmanto vidējo svērto cenu aprēķināšanai, dalībvalstis ievēro konfidencialitātes noteikumus,

—	konfidencialitātes nolūkos datus, kas attiecas uz cenām, dara zināmus tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī katrā no j) punktā minētajām kategorijām ir vismaz trīs tiešie lietotāji;

cenas norāda trīs līmeņos:

—	cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas,

—	cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstami nodokļi,

—	cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN;

elektroenerģijas cenas pēta šādām tiešo lietotāju rūpniecībā kategorijām:

Tiešie lietotāji rūpniecībā	Elektroenerģijas patēriņš gadā (MWh)
Tiešie lietotāji rūpniecībā	Zemākais	Augstākais
IA grupa		< 20
IB grupa	20	< 500
IC grupa	500	< 2 000
ID grupa	2 000	< 20 000
IE grupa	20 000	< 70 000
IF grupa	70 000	≤ 150 000

Šajā informācijā ietver:

—	vidējos slodzes faktorus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā katrā no patēriņa grupām, aprēķinot tos pēc kopējās piegādātās enerģijas un vidējā maksimālā pieprasījuma,

—	tabulu, kurā norādīti sprieguma ierobežojumi katrā valstī,

—	aprakstu par pastāvīgiem maksājumiem, skaitītāja īri vai citiem maksājumiem, kas ir būtiski valsts mērogā;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām tiek paziņoti arī aprēķinos izmantotie tarifi un metodes, kā arī apraksts par nodokļiem, kas tiek iekasēti par elektroenerģijas pārdošanu tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Aprakstā ietver visas maksas, kas nav nodokļi un attiecas uz sistēmas izmaksām un sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem.

Nodokļu aprakstā skaidri nodala trīs grupas:

—	nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un citas maksas, kas nav konkretizētas rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas”,

—	nodokļi un nodevas, kas ir konkretizētas rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā, un ko uzskata par neatgūstamām. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstami nodokļi”,

—	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citi atgūstami nodokļi, kas ir konkretizēti rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN”.

Iespējamie nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un maksas ir, piemēram, šādas:

—	pievienotās vērtības nodoklis,

—	koncesijas maksas. Tas parasti attiecas uz licencēm un maksām par zemi vai publiskām vai privātām tīklu vai citu elektroenerģijas iekārtu īpašumtiesībām,

—	vides nodokļi vai nodevas. Tas parasti attiecas vai nu uz atjaunojamo energoresursu vai koģenerācijas veicināšanu, vai papildu maksājumiem par CO2, SO2 vai citu ar klimata pārmaiņām saistītu vielu emisiju,

—	kodoliekārtu vai cita veida inspekciju nodokļi: kodoliekārtu slēgšanas maksas, inspekcijas un maksas par kodoliekārtām utt.,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas saistīti ar enerģētiku: sabiedriskā pakalpojuma pienākumi/maksas, nodevas regulēšanas iestādēm utt.,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas nav saistīti ar enerģētiku: valsts, vietējie vai reģionālie fiskālie nodokļi par patērēto enerģiju, nodokļi par elektroenerģijas sadali utt.

Ienākuma nodokļi, īpašuma nodokļi, akcīzes nodokļi par naftas produktiem un degvielu, ko neizmanto elektroenerģijas ražošanai, dzinēju degviela, autoceļu nodokļi, telekomunikāciju un radio, un reklāmas licenču nodokļi, maksājumi par licencēm, atkritumu nodokļi utt. netiek ietverti šajā aprakstā, jo tie ir pašsaprotama operatoru izmaksu sastāvdaļa un attiecas arī uz citām nozarēm un darbībām;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām Eurostat tiek paziņots arī sīks elektroenerģijas cenu izklāsts, nodalot galvenās cenas veidošanās pozīcijas. Elektroenerģijas cenu sīkāk sadala pa galvenajām cenas veidošanās pozīcijām, izmantojot šādu metodiku.

Kopējo elektroenerģijas cenu attiecīgajai patēriņa grupai var uzskatīt par kopējo summu, ko veido “tīkla” cenas, “enerģijas un piegādes” cenas (t. i., no ražošanas līdz tirdzniecībai, izņemot tīklus) un visi nodokļi un nodevas.

—	“Tīkla” cena ir attiecība starp ieņēmumiem, kas saistīti ar pārvades un sadales tarifiem un (ja iespējams) attiecīgo kWh daudzumu katrā patēriņa grupā. Ja nav pieejams kWh daudzums atsevišķi katrā patēriņa grupā, izmanto aplēses.

—	“Enerģijas un piegādes” cena ir kopējā cena mīnus “tīkla” cena un mīnus visi nodokļi un nodevas.

—

Nodokļi un nodevas. Šo pozīciju sadala sīkāk:

—	nodokļi un nodevas “tīkla” cenām,

—	nodokļi un nodevas “enerģijas un piegādes” cenām,

—	PVN un citi atgūstamie nodokļi.

PIEZĪME. Ja papildu pakalpojumus norāda atsevišķi, tos var pievienot vienai no divām galvenajām pozīcijām:

—	“tīkla” cenā ietver šādas izmaksas: pārvades un sadales tarifi, pārvades un sadales zudumi, tīkla izmaksas, pēcpārdošanas pakalpojumi, sistēmas apkalpošanas izmaksas un skaitītāja īre,

—	“enerģijas un piegādes” cenā ietver šādas izmaksas: ražošana, akumulēšana, enerģijas līdzsvarošana, piegādātās enerģijas izmaksas, klientu apkalpošana, pēcpārdošanas pakalpojumi, enerģijas uzskaite un citas piegādes izmaksas,

—	citas īpašas izmaksas. Šajā pozīcijā ietver izmaksas, kas nepieder ne pie tīkla izmaksām, ne enerģijas un piegādes izmaksām, ne nodokļiem. Ja ir šādas izmaksas, tās norāda atsevišķi;

o)	dalībvalstīs, kurās visas piegādes rūpnieciskajam sektoram veic viens uzņēmums, informāciju var sniegt šis ražotājs. Dalībvalstīs, kurās darbojas vairāk nekā viens uzņēmums, informāciju sniedz neatkarīga statistikas iestāde.

(1) Tiešie lietotāji rūpniecībā var ietvert citus lietotājus, kas nav mājsaimniecības.

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēta 10. pantā)

Padomes Direktīva 90/377/EEK (OV L 185, 17.7.1990., 16. lpp.)
Komisijas Direktīva 93/87/EEK (OV L 277, 10.11.1993., 32. lpp.)
1994. gada Pievienošanās akta I pielikums (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.)
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 12.A.3. punkta a) un b) apakšpunkts (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)	I pielikums, tikai 3. punkts
Padomes Direktīva 2006/108/EK (OV L 363, 20.12.2006., 414. lpp.)	Tikai attiecībā uz atsauci uz Direktīvu 90/377/EEK 1. pantā un I pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā
Komisijas Lēmums 2007/394/EK (OV L 148, 9.6.2007., 11. lpp.)

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 10. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
90/377/EEK	1991. gada 30. jūlijs
93/87/EK	—
2006/108	2007. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 90/377/EEK	Šī direktīva
1. pants	1. pants
2. pants, 1. punkts, pirmais teikums	2. pants, 1. punkts, pirmā daļa
2. pants, 1. punkts, otrais teikums	2. pants, 1. punkts, otrā daļa
2. pants, 2. punkts	2. pants, 2. punkts
2. pants, 3. punkts, pirmais teikums	2. pants, 3. punkts, pirmā daļa
2. pants, 3. punkts, otrais teikums	—
2. pants, 3. punkts, trešais teikums	2. pants, 3. punkts, otrā daļa
3. līdz 5. pants	3. līdz 5. pants
6. pants, pirmais teikums	6. pants, pirmā daļa, pirmais teikums
—	6. pants, pirmā daļa, otrais teikums
6. pants, otrais teikums	6. pants, otrā daļa
7. pants, 1. un 2. punkts	7. pants
7. pants, 3. punkts	—
8. pants	8. pants
9. pants, pirmā daļa	—
9. pants, otrā daļa, pirmais teikums	9. pants, pirmā daļa
9. pants, otrā daļa, otrais teikums	9. pants, otrā daļa
—	10. un 11. pants
10. pants	12. pants
I līdz II pielikums	I līdz II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

Augša

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!