31996L0025

Padomes Direktīva 96/25/EK

(1996. gada 29. aprīlis)

par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) tā kā lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un patēriņa sistēmā barības sastāvdaļām ir liela nozīme lauksaimniecībā;

(2) tā kā, ņemot vērā pieaugošo interesi par kvalitāti, efektivitāti un vidi, barības sastāvdaļu nozīme lauksaimniecībā palielināsies;

(3) tā kā šajos apstākļos jo īpaši noderīgi ir noteikumi par barības sastāvdaļu apriti, lai nodrošinātu pietiekamu caurskatāmību visā barības ķēdē, vienlaikus uzlabojot lauksaimnieciskās ražošanas un jo īpaši lopkopības kvalitāti;

(4) tā kā Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvā 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību [4] ir izklāstīti noteikumi vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecībai; tā kā dalībvalstīs attiecībā uz izejvielu tirdzniecības regulēšanu ir dažādas tradīcijas; tā kā tādēļ Direktīva 77/101/EEK ļauj dalībvalstīm noteiktos gadījumos paredzēt atkāpes;

(5) tā kā šo atkāpju dēļ dažās dalībvalstīs Direktīva 77/101/EEK attiecas gan uz vienkāršās dzīvnieku barības, gan uz izejvielu tirdzniecību, savukārt citās dalībvalstīs – tikai uz vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību un tāpēc vienkāršo dzīvnieku barību iespējams pārdot kā barības izejvielas, uz kurām neattiecas noteikumi;

(6) tā kā nolūkā panākt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību būtu jānovērš atšķirības, kas joprojām ir pamanāmas dalībvalstu starpā; tā kā, ņemot vērā konkrētās nozares apjomu, Direktīva 77/101/EEK būtu jāaizstāj ar jauniem noteikumiem;

(7) tā kā vienkāršā dzīvnieku barība un barības izejvielas ir tik līdzīgas un tuvas, ka tās būtu jāievieto vienā kategorijā, tas ir "barības sastāvdaļas", lai nodrošinātu šīs Direktīvas darbības jomas saskanīgu integrēšanu;

(8) tā kā "barības sastāvdaļu" jaunā definīcija ietver šo produktu paredzēto mērķi, tas ir, izmantošanu dzīvnieku ēdināšanā, kā noteikts pašreizējās "barības" un "barības maisījumu" definīcijās; tā kā tādējādi tiek garantēts, ka terminu "barība" tagad var izmantot kā vispārēju terminu visām barības sastāvdaļām un barības maisījumiem;

(9) tā kā šī pilnīgā "dzīvnieku barības" definīcija ir jo īpaši svarīga Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvai 70/524/EEK par piedevām barībā [5] un Padomes 1973. gada 17. decembra Direktīvai 74/63/EEK par nevēlamām vielām un produktiem dzīvnieku barībā [6]; tā kā noteiktos gadījumos noteikumu precizēšanai izmantos gan terminu "dzīvnieku barība", gan arī "barības sastāvdaļas", jo Direktīvā 74/63/EEK daži noteikumi attiecas tikai uz barības sastāvdaļām, savukārt citi noteikumi attiecas uz visu dzīvnieku barību, tai skaitā barības sastāvdaļām;

(10) tā kā, lai panāktu vēlamo atklātību visā barības ķēdē, šī direktīva attiecas uz barības sastāvdaļu apriti;

(11) tā kā apmierinoši rezultāti lopkopībā lielā mērā ir atkarīgi no piemērotu labas kvalitātes barības izejvielu pareizas izmantošanas; tā kā barības sastāvdaļām tādēļ vienmēr ir jābūt nebojātām, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti; tā kā tās nedrīkst radīt briesmas dzīvnieku vai cilvēku veselībai, kā arī tās nedrīkst laist tirgū maldinošā veidā;

(12) tā kā, ņemot vērā to, ka daudzi produkti var būt paredzēti vai nu barībai, vai arī ar barību nesaistītam mērķim, tas, ka tie ir paredzēti barībai, ir jānorāda ar obligātu ad hoc etiķeti, ja attiecīgos produktus šajā nolūkā laiž apritē;

(13) tā kā barības sastāvdaļu aprite daudzos gadījumos notiek sūtījumos bez taras, kas var būt un var nebūt sadalīti vairākās vienībās; tā kā šādām sastāvdaļām parasti ir pievienoti tādi dokumenti kā faktūras un pavadzīmes; tā kā šie dokumenti drīkst būt "pavaddokumenti" šīs direktīvas 5. panta nozīmē; tā kā tas ir atļauts tikai tad, ja ir pienācīgi garantēta kravas (vienību) identifikācija, kā arī kopējas atsauces un pavaddokumenta esamība visos aprites posmos, piemēram, izmantojot atsauču numurus un zīmes;

(14) tā kā, ņemot vērā to, ka barības sastāvdaļas var atšķirties pēc to veselības un uztura kvalitātes, būtu skaidri jānošķir dažādas barības sastāvdaļas, attiecinot uz tām prasību uzlikt etiķetes un norādot to īpašos nosaukumus, kad tās laiž apritē;

(15) tā kā barības sastāvdaļu pircējiem vai lietotājiem visā barības ķēdē būtu jāsniedz precīza un pareiza papildu informācija, piemēram, par analītisko sastāvdaļu daudzumiem, kam ir tieša ietekme uz barības sastāvdaļas kvalitāti; tā kā būtu jāizvairās no tā, ka pārdevējs nedeklarē analītisko sastāvdaļu daudzumus, nolūkā aizsargāt mazos pircējus, kas veltīgi lūdz šo informāciju, un lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām, veicot vairākkārtējas analīzes tieši pirms barības ķēdes beigām; tā kā dažām dalībvalstīm ir grūtības veikt pārbaudes saimniecību līmenī; tā kā šajos apstākļos ir jāpieņem noteikumi, kuros būtu paredzēts barības ķēdes sākumā deklarēt analītisko sastāvdaļu daudzumus;

(16) tā kā etiķešu norādes par barības sastāvdaļu analītisko sastāvu neprasa, ja pirms darījuma pircējs uzskata, ka viņam šāda informācija nav vajadzīga; tā kā šo atbrīvojumu no etiķetēm drīkst piemērot jo īpaši tiem produktiem, ko uzglabā līdz brīdim, kad tie kļūst par jauna darījuma priekšmetu;

(17) tā kā barības sastāvdaļu apritē lauksaimnieku starpā lielākajā daļā gadījumu ietver augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus dabīgā stāvoklī, svaigus vai konservētus, pakļautus vai nepakļautus vienkāršai fiziskai apstrādei, piemēram, kapāšanai vai malšanai, kuri nav apstrādāti ar piedevām, izņemot konservantus; tā kā, lai gūtu vispārīgu informāciju par šādu produktu īpašībām, kā arī praktisku iemeslu dēļ šajā direktīvā minēta deklarācija nebūtu jāprasa uz pavaddokumenta, piemēram, faktūras; tā kā tā vienalga būtu jāprasa, ja attiecīgos produktus apstrādā ar piedevām, jo šāda apstrāde var izmainīt produktu ķīmisko sastāvu un uzturvērtību;

(18) tā kā dzīvnieku vai augu izcelsmes barības sastāvdaļas daudzi mazumtirgotāji pārdod mazos daudzumos, visbiežāk – lolojumdzīvnieku barošanai; tā kā, lai gūtu vispārīgu informāciju par šādu produktu īpašībām, kā arī praktisku iemeslu dēļ par šiem produktiem nebūtu jāprasa atsevišķa deklarācija;

(19) tā kā dažās trešās valstīs ne vienmēr ir nepieciešamie līdzekļi analīžu veikšanai, kas dotu iespēju piegādāt šajā direktīvā prasīto informāciju par barības sastāvdaļu analītisko sastāvu; tā kā dalībvalstīm tādēļ būtu ar zināmiem nosacījumiem jādod iespēja atļaut laist apritē Kopienā šādas sastāvdaļas, pievienojot tām pagaidu ziņas par sastāvu;

(20) tā kā gadījumā, ja nav pieejamas drošas galīgās ziņas par analītiskajām sastāvdaļām, jo īpaši par barības sastāvdaļām, ko Kopienā pirmo reizi laiž apritē no trešām valstīm, būtu jānodrošina iespēja dot galīgo apstiprinājumu deklarētām pagaidu ziņām 10 darba dienās, lai izvairītos no nevajadzīgiem sastrēgumiem ostās un autoceļu un dzelzceļu posmos;

(21) tā kā vairākās Kopienas regulās ir doti sastāvdaļu un vienkāršās dzīvnieku barības saraksti;

(22) tā kā praktisku iemeslu dēļ un lai nodrošinātu vajadzīgo juridisko konsekvenci un efektivitāti, būtu jāsastāda galveno barības sastāvdaļu saraksts, kas ir līdzīgs iepriekš citās jomās izveidotiem sarakstiem;

(23) tā kā šāds saraksts nevar būt pilnīgs, ņemot vērā tirgoto un izmantoto produktu un blakusproduktu lielo dažādību, pastāvīgo pārtikas tehnoloģijas attīstību un vajadzību neierobežot ražotāju un lauksaimnieku izvēli; tā kā ir iespējams atļaut iepriekš minētajā sarakstā neiekļautu barības sastāvdaļu apriti ar noteikumu, ka tie ir apzīmēti ar īpašiem nosaukumiem, kas neļauj tos sajaukt ar sastāvdaļām, kuras pretendē uz Kopienas līmenī noteiktu nosaukumu;

(24) tā kā barības sastāvdaļas ar augstāku nevēlamo vielu un produktu saturu, nekā norādīts vienkāršajai dzīvnieku barībai Direktīvas 74/63/EEK I pielikumā, būtu jāpiegādā tikai barības maisījumu ražotājiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Direktīvu 95/69/EK, kas paredz dažu dzīvnieku barības nozarē strādājošu uzņēmumu un starpnieku apstiprināšanas un reģistrēšanas nosacījumus un kārtību [7]; tā kā tas būtu jāizsaka obligātā īpašā etiķetē, kur norādīts produkta paredzētais izmantojums; tā kā šīs nevēlamās vielas un produkti būtu jāiekļauj Direktīvas 74/63/EEK II pielikuma B daļas sarakstā ar dažiem izņēmumiem, kas saistīti ar aflatoksīnu, kadmiju un arsēnu, kā arī Direktīvas 74/63/EEK II pielikuma A daļā jau uzskaitītām barības izejvielām, kas satur šīs vielas;

(25) tā kā galveno barības sastāvdaļu saraksta grozīšana ir zinātnisks pasākums;

(26) tā kā šīs direktīvas pielikuma B daļā iekļauto sarakstu vajadzētu izmantot barības sastāvdaļu apritei neatkarīgi no paredzētā pielietojuma un barības maisījumos izmantoto barības sastāvdaļu etiķetēšanai;

(27) tā kā Komisijas 1992. gada 26. oktobra Direktīvā 92/87/EEK, ar ko izveido to galveno sastāvdaļu nepilnīgu sarakstu, kuras parasti lieto un tirgo tādu dzīvnieku barības maisījumu izgatavošanai, kas nav lolojumdzīvnieki [8], ir ietverts barības maisījumu sastāvdaļu saraksts marķēšanas nolūkā; tā kā minētā direktīva būtu jāatceļ no šīs direktīvas A un B daļas piemērošanas brīža;

(28) tā kā, lai uzlabotu skaidrību un salīdzināmību starptautiskā līmenī barības sastāvdaļu identificēšanas sistēmai un ziņu apmaiņas sistēmai to sakarā, Komisijai būtu jāuzdod vajadzības gadījumā pieņemt ieviešanas kārtību praktiskai starptautiskai barības sastāvdaļu kodēšanas sistēmai, pamatojoties uz barības sastāvdaļu dažādu aspektu glosārijiem, piemēram, attiecībā uz izcelsmi, nozīmi, procesu, gatavību/kvalitāti;

(29) tā kā šādu pasākumu pieņemšanas veicināšanai būtu jāievēro Pastāvīgās komitejas dzīvnieku barības jautājumos procedūra sadarbības izveidošanai starp dalībvalstīm un Komisiju;

(30) tā kā ir svarīgi nodrošināt, ka saskaņā ar šo direktīvu deklarāciju pareizību var oficiāli pārbaudīt vienotā veidā visā Kopienā visos barības sastāvdaļu aprites posmos;

(31) tā kā šīs direktīvas ieviešana ir saistīta ar terminu "vienkāršā dzīvnieku barība", "izejvielas (sastāvdaļas)", "izejvielas" un "sastāvdaļas" svītrošanu; tā kā šos terminus pašreizējos Kopienas tiesību aktos, jo īpaši Padomes Direktīvās 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK [9] un 93/74/EEK [10], vajadzētu aizstāt ar terminiem "barības sastāvdaļas", un vajadzības gadījumā "barības sastāvdaļu" definīcija būtu jāaizstāj ar šajā direktīvā doto definīciju; tā kā tas arī ietekmē barības maisījuma definīciju; tā kā tādēļ ar Komisijas akta palīdzību būtu jāgroza Komisijas Direktīvas 80/511/EEK [11], 82/475/EEK [12] un 91/357/EEK, kā arī Komisijas Lēmums 91/516/EEK [13];

(32) tā kā ir jānodrošina, lai pastāvīgi tiktu pielāgoti pielikumu noteikumi, ņemot vērā zinātnes un tehnikas jaunākās atziņas; tā kā šādi grozījumi būs jāveic ātri, izmantojot šajā direktīvā noteikto procedūru, lai izveidotu ciešu dalībvalstu un Komisijas sadarbību Pastāvīgajā komitejā dzīvnieku barības jautājumos;

(33) tā kā, pamatojoties uz efektīvu dzīvnieku un cilvēku veselības aizsardzību, un lai nodrošinātu līdzsvarotu iekšējā tirgus darbību, būtu jāveic darbības Kopienas līmenī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šo direktīvu piemēro barības sastāvdaļu apritei Kopienā.

2. Šo direktīvu piemēro, neierobežojot citus Kopienas noteikumus dzīvnieku ēdināšanas jomā.

2. pants

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

a) "barības sastāvdaļas": dažādi augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, dabiskā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur piedevas, ja tie ir paredzēti izmantošanai dzīvnieku barošanā vai nu tieši paši par sevi, vai arī pēc pārstrādes, barības maisījumu pagatavošanā vai kā piemaisījumu nesēji;

b) "laišana apritē" ("aprite"): pārdošanai paredzētu barības sastāvdaļu turēšana, ieskaitot piedāvāšanu pārdošanai vai kādu citu nodošanas veidu trešām personām, bez maksas vai par maksu, kā arī pati pārdošana un citi nodošanas veidi.

3. pants

Dalībvalstis nosaka, ka barības sastāvdaļas drīkst būt apritē Kopienā tikai tad, ja tās ir nebojātas, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti. Tās nosaka, ka šādas barības sastāvdaļas nedrīkst radīt briesmas dzīvnieku un cilvēku veselībai, un tās nedrīkst laist apritē maldinošā veidā.

4. pants

Dalībvalstis nosaka, ka vispārīgie noteikumi, kas izklāstīti pielikuma A daļā, attiecas uz barības sastāvdaļu laišanu apritē.

5. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka barības sastāvdaļas nedrīkst laist apritē, ja pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, uz iesaiņojuma, konteinera vai tiem piestiprinātas etiķetes nav pienācīgi redzamas, salasāmas un neizdzēšamas turpmāk minētās ziņas, par kuru pareizību atbild ražotājs, iesaiņotājs, importētājs, pārdevējs vai izplatītājs, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā:

a) vārdi "barības sastāvdaļa";

b) barības sastāvdaļas nosaukums un vajadzības gadījumā citas 7. pantā minētās ziņas;

c) attiecībā uz pielikuma B daļā uzskaitītajām barības sastāvdaļām – pielikuma B daļas ceturtajā ailē paredzētās ziņas;

d) attiecībā uz barības sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas pielikuma B daļā – ziņas, kas paredzētas pielikuma C daļā dotās tabulas otrajā ailē;

e) ja vajadzīgs, pielikuma A daļā paredzētās ziņas;

f) neto daudzums, ko cietajiem produktiem izsaka masas vienībās, bet šķidrajiem produktiem – masas vai tilpuma vienībās;

g) par šajā punktā minēto ziņu sniegšanu atbildīgās personas vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese vai uzņēmuma reģistrācijas vieta.

2. Uz iepakojuma, konteineriem, etiķetēm un pavaddokumentiem drīkst norādīt citu informāciju ar noteikumu, ka šī informācija attiecas uz objektīviem vai kvantitatīvi nosakāmiem faktoriem, kurus var pamatot, un ka tā nevar maldināt pircēju. Šai informācijai ir jābūt atsevišķi no 1. punktā minētās informācijas.

3. Barības sastāvdaļu daudzumiem, kas ir mazāki par vai vienādi ar 10 kg un kas ir paredzēti galīgajam lietotājam, 1. un 2. punktā paredzētās ziņas drīkst pircējam sniegt piemērotā veidā pārdošanas vietā.

4. Ja partiju sadala aprites laikā, 1. punktā minētās ziņas līdz ar atsauci uz sākotnējo partiju ir jāatkārto uz katras partijas daļas iepakojuma, konteinera vai pavaddokumenta.

5. Ja apritē esošās barības sastāvdaļas sastāvu maina, attiecīgi ir jāmaina 1. punktā minētās ziņas, un par to atbild persona, kas sniedz jaunās ziņas.

6. pants

1. Atkāpjoties no 5. panta, 5. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā un pielikuma A daļas V iedaļas 2. un 3. punktā minētās ziņas neprasa, ja:

a) pirms katra darījuma pircējs ir rakstiski apliecinājis, ka neprasa šo informāciju;

b) neierobežojot Direktīvu 90/667/EEK [14], apritē laiž dzīvnieku vai augu izcelsmes barības sastāvdaļas, svaigas vai konservētas, pakļautas vai nepakļautas vienkāršai fiziskai apstrādei, daudzumos, kas ir mazāki nekā vai vienādi ar 10 kg, kuras paredzētas lolojumdzīvniekiem un kuras tajā pašā dalībvalstī reģistrēts pārdevējs tieši piegādā galīgajam lietotājam.

2. Ja, pirmo reizi laižot apritē Kopienā barības sastāvdaļas no trešās valsts, nav bijis iespējams sniegt 5. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā un pielikuma A daļas V iedaļas 2. un 3. punktā minētās garantijas attiecībā uz sastāvu tādēļ, ka attiecīgajā valstī nav līdzekļu nepieciešamo analītisko mērījumu nodrošināšanai, dalībvalstis drīkst pieļaut, ka atbilstīgā persona, kas minēta 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā, piegādā pagaidu ziņas par sastāvu ar noteikumu, ka:

a) kompetentās iestādes, kas atbild par pārbaudēm, ir iepriekš informētas par barības sastāvdaļu atvešanu;

b) drošas ziņas par sastāvu pircējam un kompetentajai iestādei nodrošina 10 dienās no to ievešanas datuma Kopienā;

c) ziņas par sastāvu dokumentos papildina šādas norādes trekniem burtiem:

"pagaidu ziņas jāapstiprina… (tās laboratorijas nosaukums un adrese, kam uzdots veikt analīzes) par… (analizējamā parauga atsauces numurs) līdz… (datums)";

d) dalībvalstis informē Komisiju par apstākļiem, kādos tās piemērojušas šajā punktā minēto atkāpi.

3. Atkāpjoties no 5. panta:

a) neierobežojot Direktīvu 90/667/EEK, 5. panta 1. punktā minētās ziņas neprasa augu vai dzīvnieku izcelsmes produktiem dabīgā stāvoklī, kuri ir svaigi vai konservēti, pakļauti vai nepakļauti vienkāršai fiziskai apstrādei un kuri nav apstrādāti ar piedevām, izņemot konservantus, ja lauksaimnieks ražotājs tos piegādā audzētājam lietotājam, kuri abi ir reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī;

b) 5. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā un pielikuma A daļā minētās ziņas neprasa, ja apritē laiž augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti agrorūpnieciskā apstrādē, ar mitruma saturu virs 50 %.

4. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta:

- vācu valodā apzīmējumu "Futtermittel-Ausgangserzeugnis" drīkst aizstāt ar "Einzelfuttermittel",

- itāļu valodā apzīmējumu "materie prime per alimenti degli animali" drīkst aizstāt ar "mangime semplice",

- grieķu valodā apzīmējumu "πρώτη ύλη ζωοτροφών" drīkst aizstāt ar "απλή ζωοτροφώή".

7. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka pielikuma B daļā uzskaitītās barības sastāvdaļas drīkst atrasties apritē tikai ar tur precizētiem nosaukumiem un ar nosacījumu, ka tās atbilst tur dotajiem aprakstiem.

2. Dalībvalstis pieļauj tādu barības sastāvdaļu apriti, kas nav iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, ar noteikumu, ka šīs barības vielas atrodas apritē ar nosaukumiem un/vai ar nosacījumiem, kādi nav uzskaitīti pielikumā un kas nevar maldināt pircēju attiecībā uz viņam piedāvātā produkta patieso identitāti.

8. pants

Dalībvalstis nosaka, ka:

a) barības sastāvdaļas, kurās nevēlamo vielu un produktu līmenis pārsniedz Direktīvā 74/63/EEK barības sastāvdaļām atļauto, drīkst laist apritē tikai tad, ja tās ir paredzētas apstiprinātiem uzņēmumiem, kas ražo barības maisījumus un kas ir iekļauti valsts sarakstā saskaņā ar Direktīvu 95/69/EK;

b) atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, barības sastāvdaļas šā panta a) apakšpunkta nozīmē ir jāmarķē ar uzrakstu "barības sastāvdaļa paredzēta apstiprinātiem uzņēmumiem, kas ražo barības maisījumus". Piemēro 6. panta 4. punktu.

9. pants

Apritei Kopienā norādes, kas uzdrukātas uz pavaddokumenta, uz iepakojuma, un konteinera vai uz tam piestiprinātās etiķetes, ir rakstītas vismaz vienā vai vairākās valodās, ko nosaka galamērķa valsts, izvēloties no Kopienas valstu vai oficiālajām valodām.

10. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai barības sastāvdaļas ar šīs direktīvas noteikumiem saistītu iemeslu dēļ nebūtu pakļautas citiem aprites ierobežojumiem, kā vien tiem, kas noteikti šajā direktīvā.

11. pants

Saskaņā ar 14. pantā izklāstīto procedūru:

a) uzskaitītajām barības sastāvdaļām drīkst pieņemt skaitlisku kodēšanas sistēmu, pamatojoties uz glosārijiem par barības sastāvdaļu izcelsmi, izmantotā produkta vai blakusprodukta daļu, pārstrādi un gatavību/kvalitāti, ļaujot identificēt dzīvnieku barību starptautiskā līmenī, jo īpaši pēc nosaukuma un apraksta;

b) pielikumu drīkst grozīt, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas un tehnikas sasniegumus.

12. pants

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu oficiāli uzraudzīt atbilstību šīs direktīvas prasībām, vismaz ņemot paraugus aprites laikā.

13. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā komiteja dzīvnieku barības jautājumos, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 70/372/EEK [15], še turpmāk "Komiteja".

2. Ja ir jāievēro kārtība, kas noteikta šajā pantā, tad priekšsēdētājs bez kavēšanās paziņo jautājumu Komitejai vai nu pats pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības var noteikt priekšsēdētājs. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts attiecībā uz lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

4. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu.

b) Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu vai ja tā nav sniegusi atzinumu, tad Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja triju mēnešu laikā pēc tam, kad šis jautājums nodots Padomei izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu nav pieņēmusi lēmumu pret minētajiem pasākumiem.

14. pants

1. Ar šo Direktīvu 70/524/EEK groza šādi:

a) visos gadījumos terminu "vienkāršā dzīvnieku barība" aizstāj ar terminu "barības sastāvdaļas";

b) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta f) apakšpunktu:

"f) "barības sastāvdaļas";: dažādi augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, dabiskā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur piedevas, ja tie ir paredzēti izmantošanai dzīvnieku barošanā vai nu tieši paši par sevi, vai arī pēc pārstrādes, barības maisījumu pagatavošanā vai kā piemaisījumu nesēji;;";

c) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta g) apakšpunktu:

"g) "barības maisījumi".: barības sastāvdaļu maisījumi, kas satur vai nesatur piedevas un kas ir paredzēti dzīvnieku barošanai kā kompleksā barība vai papildbarība;.".

2. Ar šo Direktīvu 74/63/EEK groza šādi:

a) visos gadījumos terminu "vienkāršā dzīvnieku barība" aizstāj ar terminu "barības sastāvdaļas",

b) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta b) apakšpunktu:

"b) "barības sastāvdaļas";: dažādi augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti dabiskā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur piedevas, ja tie ir paredzēti izmantošanai dzīvnieku barošanā vai nu tieši paši par sevi, vai arī pēc pārstrādes, barības maisījumu pagatavošanā vai kā piemaisījumu nesēji;;";

c) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta h) apakšpunktu:

"h) "barības maisījumi";: barības sastāvdaļu maisījumi, kas satur vai nesatur piedevas un kas ir paredzēti dzīvnieku barošanai kā kompleksā barība vai papildbarība;;";

d) svītro 2. panta i) apakšpunktu;

e) visos gadījumos terminu "izejviela(-s)" aizstāj ar "barības sastāvdaļa(-s)".

3. Direktīvas 82/471/EEK 1. panta 2. punktu groza šādi:

a) vārdus "vienkāršās dzīvnieku barības un" d) apakšpunktā svītro;

b) pievieno šādu punktu:

"g) barības sastāvdaļu aprite.".

4. Ar šo Direktīvu 93/74/EEK groza šādi:

a) terminu "sastāvdaļas" 5. panta 8. punktā katrā gadījumā aizstāj ar terminu "barības sastāvdaļas";

b) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta b) apakšpunktu:

"b) "barības maisījumi".: barības sastāvdaļu maisījumi, kas satur vai nesatur piedevas un kas ir paredzēti dzīvnieku barošanai kā kompleksā barība vai papildbarība;.".

15. pants

No 1998. gada 1. jūlija ir atcelta Direktīva 77/101/EEK.

16. pants

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija līdz 2001. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu par pieredzi, kas gūta, piemērojot 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, vajadzības gadījumā papildinot to ar attiecīgiem priekšlikumiem.

17. pants

Dalībvalstīs, vēlākais, līdz 1998. gada 30. jūnijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

18. pants

Pieņemtos noteikumus piemēro no 1998. gada 1. jūlija. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka barības sastāvdaļas, kas laistas apritē līdz 1998. gada 1. jūlijam un kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, drīkst palikt apritē līdz 1999. gada 30. jūnijam.

19. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1996. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. Luchetti

[1] OV C 236, 24.8.1994., 7. lpp.

[2] OV C 305, 31.10.1994., 147. lpp.

[3] OV C 102, 24.4.1995., 10. lpp.

[4] OV L 32, 3.2.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/654/EEK (OV L 353, 17.12.1990. 48. lpp.).

[5] OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 95/55/EK (OV L 263, 4.11.1995., 18. lpp.).

[6] OV L 38, 11.2.1974., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/74/EEK (OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp.).

[7] OV L 332, 30.12.1995., 15. lpp.

[8] OV L 319, 4.11.1992., 19. lpp.

[9] OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.

[10] OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp.

[11] OV L 126, 21.5.1980., 14. lpp.

[12] OV L 213, 21.7.1982., 27. lpp.

[13] OV L 193, 17.7.1982., 34. lpp.

[14] OV L 281, 9.10.1991., 23. lpp.

[15] OV L 363, 27.12.1990., 51. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

A DAĻA

Vispārīgi noteikumi

I. PASKAIDROJUMI

1. Barības sastāvdaļas uzskaita un nosauc B daļā saskaņā ar šādiem kritērijiem:

- produkta/blakusprodukta izcelsme, piemēram, dzīvnieku, augu, minerālvielu izcelsme,

- izmantotā produkta/blakusprodukta daļa, piemēram, vesels, sēklas, gumi, kauli,

- apstrāde, kurai bijis pakļauts produkts/blakusprodukts, piemēram, lobīšana, ekstraģēšana, termiska apstrāde un/vai tās rezultātā radies produkts/blakusprodukts, piemēram, pārslas, klijas, mīkstums, tauki,

- produkta/blakusprodukta gatavības pakāpe un/vai produkta/blakusprodukta kvalitāte, piemēram, "zems glikozinolāta saturs", "augsts tauku saturs", "zems cukura saturs".

2. B daļā doto sarakstu iedala 12 nodaļās.

1) Labības graudi, to produkti un blakusprodukti

2) Eļļas augu sēklas, eļļas augļi, to produkti un blakusprodukti

3) Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti

4) Gumi, saknes, to produkti un blakusprodukti

5) Citu augu sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti

6) Zāles lopbarība un rupjā lopbarība

7) Citi augi, to produkti un blakusprodukti

8) Piena produkti

9) Lauksaimniecības dzīvnieku produkti

10) Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti

11) Minerālvielas

12) Dažādi

II. NOTEIKUMI PAR BOTĀNISKO TĪRĪBU

1. B daļā un C daļā uzskaitīto produktu un blakusproduktu botāniskajai tīrībai jābūt ne mazākai par 95 %, ja vien B daļā vai C daļā nav noteikts cits līmenis.

2. Par botāniskiem piemaisījumiem uzskata šādus:

a) dabiski, bet nekaitīgi piemaisījumi (piemēram, salmi un salmu atliekas, citu kultivētu sugu vai nezāļu sēklas);

b) nekaitīgi citu eļļas augu sēklu vai eļļas augļu atlikumi, kas radušies iepriekšējā ražošanas procesā un kuru saturs nepārsniedz 0,5 %.

3. Norādītie līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.

III. NOTEIKUMI PAR NOSAUKUMIEM

Ja barības sastāvdaļas nosaukums ietver vārdu vai vārdus iekavās, tad iekavās esošo vārdu vai vārdus drīkst ietvert vai izlaist, piemēram, sojas (pupu) eļļu drīkst deklarēt kā sojas pupu eļļu vai sojas eļļu.

IV. NOTEIKUMI PAR GLOSĀRIJU

Turpmāk dotais glosārijs attiecas uz galvenajiem procesiem, kurus izmanto šā pielikuma B daļā un C daļā minēto barības sastāvdaļu izgatavošanā. Ja šo barības sastāvdaļu nosaukumi ietver parastu nosaukumu vai terminu no šā glosārija, tad izmantotajam procesam ir jāatbilst norādītajai definīcijai.

Process | Definīcija | Parastais nosaukums/termins |

Koncentrēšana | Noteikta satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas | Koncentrāts |

Attīrīšana [1] | Ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citiem | Attīrīti |

Žāvēšana | Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā nolūkā saglabāt produktu | Žāvēti (saulē vai mākslīgi) |

Ekstrahēšana | Tauku vai eļļas atdalīšana no dažām sastāvdaļām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Organiska šķīdinātāja gadījumā gala produktam ir jābūt tehniski brīvam no šāda šķīdinātāja | Ekstrahēti (eļļu saturošu materiālu gadījumā) Melase, mīkstums (cukura vai citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu saturošu produktu gadījumā) |

Ekstrūzija | Sastāvdaļas izspiešana vai presēšana caur atveri zem spiediena. Skatīt arī uzbriedināšanu | Ekstrudēti |

Pārslošana | Mitras, termiski apstrādātas sastāvdaļas veltnēšana | Pārslas |

Miltu malšana | Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās) | Milti, klijas, atsijas |

Termiska apstrāde | Vispārīgs termins, kas attiecas uz vairāku veidu termisko apstrādi, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu sastāvdaļas uzturvērtību vai struktūru | Grauzdēti, vārīti, pūsti, termiski apstrādāti |

Tauku apziepošana | Eļļu un tauku apstrāde, lai panāktu augstāku kušanas temperatūru | Sacietējuši |

Hidrolīze | Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi vai sārmu | Hidrolizēti |

Presēšana | Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātām sastāvdaļām, vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehāniskas ekstrahēšanas palīdzību (ar skrūves vai cita veida presi) un, iespējams, paaugstinātu temperatūru | Izspaidas [2](eļļu saturošu materiālu gadījumā) Mīkstums, čagas (augļu u.c. gadījumā) |

Granulēšana | Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni | Granula |

Uzbriedināšana | Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī | Uzbriedināti |

Rafinēšana | Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citām dabiskām sastāvdaļām, ķīmiski vai fizikāli tās apstrādājot | Rafinēti |

Mitru graudu mehāniska frakcionēšana | Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti | Dīgļi, glutēns, ciete |

V. NOTEIKUMI PAR UZRĀDĪTAJIEM VAI SASKAŅĀ AR B UN C DAĻU DEKLARĒJAMIEM LĪMEŅIEM

1. Norādītie vai deklarējamie līmeņi attiecas uz barības sastāvdaļas svaru, ja vien nav noteikts citādi.

2. Ievērojot šīs direktīvas 3. pantu un 6. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šā pielikuma B daļā nav noteikts cits līmenis, barības sastāvdaļas mitruma saturs ir jādeklarē, ja tas pārsniedz 14,5 % no barības sastāvdaļas svara. Ja barības sastāvdaļu mitruma saturs nepārsniedz iepriekš norādītos ierobežojumus, tas ir jādeklarē pēc pircēja pieprasījuma.

3. Ievērojot direktīvas 3. pantu, un ar noteikumu, ka šā pielikuma B daļā nav noteikts cits līmenis, barības sastāvdaļu sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs ir jādeklarē, ja tas pārsniedz 2,2 % sausnā.

VI. NOTEIKUMI PAR DENATURĒJOŠĀM VIELĀM UN SAISTVIELĀM

Ja šā pielikuma B daļas 2. slejā vai C daļas 1. slejā minētos produktus izmanto kā denaturējošas vielas vai saistvielas barības sastāvdaļās, jānorāda šāda informācija:

- denaturējošas vielas: izmantoto produktu īpašības un daudzums,

- saistvielas: izmantoto produktu īpašības.

Saistvielu gadījumā izmantoto produktu daudzums nedrīkst pārsniegt 3 % no kopsvara.

VII. NOTEIKUMI PAR UZRĀDĪTO VAI SASKAŅĀ AR B UN C DAĻU DEKLARĒJAMO PIEĻAUJAMO MINIMUMU

Ja oficiālā pārbaudē saskaņā ar direktīvas 12. pantu atklājas, ka barības sastāvdaļas sastāvs atšķiras no deklarētā sastāva tā, ka mazinās tā vērtība, ir atļautas šādas minimālas pielaides:

a) kopproteīnam:

- 2 deklarētā satura vienības, ja tas ir 20 % vai vairāk,

- 10 % no deklarētā satura, ja tas ir no 20 % līdz 10 %,

- 1 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 10 %;

b) kopējiem cukuriem, reducētajiem cukuriem, laktozei un glikozei (dekstrozei):

- 2 deklarētā satura vienības, ja tas ir 20 % vai vairāk,

- 10 % no deklarētā satura, ja tas ir no 20 % līdz 5 %,

- 0,5 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 5 %;

c) cietei un inulīnam:

- 3 deklarētā satura vienības, ja tas ir 30 % vai vairāk,

- 10 % no deklarētā satura, ja tas ir no 30 % līdz 10 %,

- 1 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 10 %;

d) kopeļļai un taukiem:

- 1,8 deklarētā satura vienības, ja tas ir 15 % vai vairāk,

- 12 % no deklarētā satura, ja tas ir no 15 % līdz 5 %,

- 0,6 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 5 %;

e) kopšķiedrai:

- 2,1 deklarētā satura vienības, ja tas ir 14 % vai vairāk,

- 15 % no deklarētā satura, ja tas ir no 14 % līdz 6 %,

- 0,9 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 6 %;

f) mitrumam un koppelniem:

- 1 deklarētā satura vienība, ja tas ir 10 % vai vairāk,

- 10 % no deklarētā satura, ja tas ir no 10 % līdz 5 %,

- 0,5 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 5 %;

g) kopējam fosforam, nātrijam, kalcija karbonātam, kalcijam, magnijam, skābes skaitlim un petrolēterī nešķīstošai substancei:

- 1,5 vienības uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir 15 % (15) vai vairāk, pēc vajadzības,

- 10 % no deklarētā satura (vērtības) uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir mazākas par 15 % (15), bet ne mazākas par 2 % (2), pēc vajadzības,

- 0,2 vienības uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir mazākas par 2 % (2), ja vajadzīgs;

h) sālsskābē nešķīstošiem pelniem un hlorīdiem, ko izsaka kā NaCl:

- 10 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas ir 3 % vai vairāk,

- 0,3 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 3 %;

i) karotīnam, A vitamīnam un ksantofilīnam:

- 30 % no deklarētā satura;

j) metionīnam, lizīnam un gaistošām slāpekli saturošām bāzēm:

- 20 % no deklarētā satura.

B DAĻA

Nepilnīgs galveno barības sastāvdaļu saraksts

1. LABĪBAS GRAUDI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

1.01 | Auzas | Avena sativaL. un citu auzu šķirņu graudi | |

1.02 | Auzu pārslas | Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu | Ciete |

1.03 | Auzu atsijas | Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endosperma | Kopšķiedra |

1.04 | Auzu sēnalas un klijas | Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu sēnalām un klijām | Kopšķiedra |

1.05 | Mieži | Hordeum vulgare L. graudi | |

1.06 | Miežu atsijas | Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos | Kopšķiedra |

1.07 | Rīsi, smalcināti | Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētus vai glazētus rīsus Oryza sativaL. Tas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem | Ciete |

1.08 | Rīsu klijas (brūnās) | Blakusprodukts, ko iegūst, pirmoreiz pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endosperma un dīgļu daļiņām | Kopšķiedra |

1.09 | Rīsu klijas (baltās) | Blakusprodukts, ko iegūst, otrreiz pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endosperma un dīgļu daļiņām | Kopšķiedra |

1.10 | Rīsu klijas ar kalcija karbonātu | Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot lobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endosperma un dīgļu daļiņām, un satur mazus kalcija karbonāta daudzumus, kas radušies, izmantojot to ražošanas procesā. (Maksimālais CaCO3 saturs 3 %) | Kopšķiedra |

1.11 | Lopbarības milti no apvārītiem rīsiem | Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot lobītus un apvārītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endosperma un dīgļu daļiņām, un satur mazus kalcija karbonāta daudzumus, kas radušies, izmantojot to ražošanas procesā. (Maksimālais CaCO3 saturs 3 %) | Kopšķiedra |

1.12 | Rīsu dīgļu rauši | Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endosperma un čaulas daļiņas | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

1.13 | Rīsu dīgļi, ekstraģēti | Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endosperma un čaulas daļiņas | Kopproteīns |

1.14 | Rīsu ciete | Tehniski tīra rīsu ciete | Ciete |

1.15 | Prosa | Panicum miliaceum L. graudi | |

1.16 | Rudzi | Secale cereale L. graudi | |

1.17 | Rudzu atsijas | Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu | Kopšķiedra |

1.18 | Rudzu barība | Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endosperma nekā no rudzu klijām | Kopšķiedra |

1.19 | Rudzu klijas | Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endosperma | Kopšķiedra |

1.20 | Sorgo | Sorghum bicolor (L.) Moench s.l. graudi | |

1.21 | Kvieši | Triticum aestivum(L.), Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi | |

1.22 | Kviešu atsijas | Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai lobītiem speltas kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu | Kopšķiedra |

1.23 | Kviešu barība | Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai lobītiem speltas kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endosperma nekā no kviešu klijām | Kopšķiedra |

1.24 | Kviešu klijas [3] | Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai lobītiem speltas kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endosperma | Kopšķiedra |

1.25 | Kviešu dīgļi | Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, un kas vēl satur endosperma un ārējo apvalku daļas | Kopproteīns Koptauki |

1.26 | Kviešu glutēns | Žāvēts kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti | Kopproteīns |

1.27 | Kviešu glutēna barība | Kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kuram var būt pievienotas graudu mērcēšanas šķidruma sastāvdaļas un mazs dīgļu daudzums, no kuriem ir atdalīta eļļa | Kopproteīns Ciete |

1.28 | Kviešu ciete | Tehniski tīra kviešu ciete | Ciete |

1.29 | Speltas kvieši | Speltas kviešu Triticum speltaL., Triticum dioccum Schrank, Triticum monococcum graudi | |

1.30 | Tritikāle | Triticum X Secale hibrīda graudi | |

1.31 | Kukurūza | Zea mays L. graudi | |

1.32 | Kukurūzas atsijas | Miltu vai mannas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endosperma nekā no kukurūzas klijām | Kopšķiedra |

1.33 | Kukurūzas klijas | Miltu vai mannas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endosperma daļiņām | Kopšķiedra |

1.34 | Kukurūzas dīgļu rauši | Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot sausus vai mitrus pārstrādātus kukurūzas dīgļus, un kurš vēl var saturēt endosperma un čaulas daļas | Kopproteīns Koptauki |

1.35 | Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti | Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endosperma un čaulas daļas | Kopproteīns |

1.36 | Kukurūzas glutēna barība [4] | Kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kuram var būt pievienotas graudu mērcēšanas šķidruma sastāvdaļas un mazs dīgļu daudzums, no kuriem ir atdalīta eļļa | Kopproteīns Ciete |

1.37 | Kukurūzas glutēns | Žāvēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti | Kopproteīns |

1.38 | Kukurūzas ciete | Tehniski tīra kukurūzas ciete | |

1.39 | Uzbriedināta kukurūzas ciete [5] | Termiski apstrādāta kukurūzas ciete, kura ievērojami izplešas, saskaroties ar aukstu ūdeni | Ciete |

1.40 | Iesala asni | Iesalināšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no diedzētas labības saknītēm | Kopproteīns |

1.41 | Aldaru sausie graudi | Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību un citu cieti saturošu produktu pārpalikumus | Kopproteīns |

1.42 | Destilatoru sausie graudi | Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus | Kopproteīns |

1.43 | Destilatoru tumšie graudi [6] | Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicētas samazgas | Kopproteīns |

2. EĻĻAS SĒKLAS, EĻĻAS AUGĻI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

2.01 | Zemesrieksti, daļēji attīrīti, rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu sugu Arachis zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.02 | Zemesrieksti, daļēji attīrīti, ekstraģēti | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot daļēji attīrītus zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.03 | Zemesrieksti, attīrīti, rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.04 | Zemesrieksti, attīrīti, ekstrahēti | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītus zemesriekstus | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.05 | Rapšu sēklas [7] | Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. Var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica napassp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 94 %) | |

2.06 | Rapšu sēklu rauši [7] | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 94 %) | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.07 | Rapšu sēklas, ekstrahētas [7] | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 94 %) | Kopproteīns |

2.08 | Rapšu sēklu čaulas | Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot rapšu sēklas | Kopšķiedra |

2.09 | Safloras sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas safloras Carthamus tinctorius L. sēklas | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.10 | Kopras rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot žāvētus kokosriekstu palmas Cocos nucifera L. sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.11 | Kopra, ekstrahēta | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus kokosriekstu palmas sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus | Kopproteīns |

2.12 | Palmu kodolu rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot palmu Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifera (HBK) L. H. Bailey (Elaeis melanococca auct.) kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.13 | Palmu kodoli, ekstraģēti | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.14 | Soja (pupas), grauzdēta | Sojas pupas (Glycine max.L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei. | |

2.15 | Soja (pupas), ekstrahēta, grauzdēta | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no sojas pupām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. | Kopproteīns |

2.16 | Soja (pupas), izlobīta, ekstrahēta, grauzdēta | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izlobītām sojas pupām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.17 | Sojas (pupu) proteīna koncentrāts | Produkts, ko iegūst no lobītām sojas pupām, no kurām ekstrahētas taukvielas | Kopproteīns |

2.18 | Sojas (pupu) eļļa | Eļļa, kuru iegūst no sojas pupām | |

2.19 | Sojas (pupiņu) čaulas | Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas | Kopšķiedra |

2.10 | Kokvilnas sēklas | Kokvilnas Gossypium spp. sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.21 | Kokvilnas sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā 22,5 %) | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.22 | Kokvilnas sēklu rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.23 | Guizotia abyssinica (L.F.) Cass. augu sēklu rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot Guizotia abyssinica (l. F.) Cass. augu sēklas | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.24 | Saulgriežu sēklas | Saulgriezes Helianthus annuus L. sēklas | |

2.25 | Saulgriežu sēklas, ekstrahētas | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas | Kopproteīns |

2.26 | Saulgriežu sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu. | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.27 | Eļļas lini | Eļļas linu Linum usitatissimum L. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 93 %) | |

2.28 | Eļļas linu rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums 93 %) | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.29 | Eļļas lini, ekstrahēti | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums 93 %) | Kopproteīns |

2.30 | Olīvu mīkstums | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot olīvas Olea europea L., kas pēc iespējas atdalītas no kodolu daļām | Kopproteīns Kopšķiedra |

2.31 | Sezama sēklu rauši | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot sezama auga Sesamum indicum L. sēklas (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 5 %) | Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |

2.32 | Kakao pupiņas, daļēji attīrītas, ekstrahētas | Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas kakao pupiņas Theobroma cacao L., no kurām ir atdalītas daļa sēnalu | Kopproteīns |

3. PĀKŠAUGU SĒKLAS, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

3.01 | Aunazirņi | Cicer arietinum L. sēklas | |

3.02 | Guāras milti, ekstrahēti | Blakusprodukts, ko iegūst pēc augu līmes ekstrahēšanas no Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub. sēklām | Kopproteīns |

3.03 | Vīķi | Ervum erviliaL. sēklas | |

3.04 | Sējas dedestiņas [8] | Lathyrus sativusL. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei | |

3.05 | Lēcas | Lens culinarisa.o. Medik sēklas | |

3.06 | Saldās lupīnas | Lupinusssp. sēklas ar zemu rūgto sēklu saturu | |

3.07 | Pupas, grauzdētas | Phaseolus vai Vigna ssp. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei, lai iznīcinātu toksiskos lektīnus | |

3.08 | Zirņi | Pisum ssp. sēklas | |

3.09 | Zirņu atsijas | Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk – no apvalkiem | Kopproteīns Kopšķiedra |

3.10 | Zirņu klijas | Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas atdalīti, mizojot un tīrot zirņus | Kopšķiedra |

3.11 | Cūku pupas | Vicia faba L. ssp. faba var. equinaPers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas | |

3.12 | Momanta vīķi | Vicia monanthos Desf. sēklas | |

3.13 | Vīķi | Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas | |

4. GUMI, SAKNES, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

4.01 | Cukurbiešu masa | Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un žāvētiem cukurbiešu Beta vulgaris L. spp. vulgaris var. altissima Doell. gabaliem. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs 3,5 % no sausnas) | Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

4.02 | Cukurbiešu melase | Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas laikā (Maksimālais mitruma saturs: 25 %) | Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

4.03 | Cukurbiešu masa, melasēta | Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no žāvētas cukurbiešu masas, kurai pievienota melase | Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

4.04 | Cukurbiešu vinase | Blakusprodukts, ko iegūst pēc biešu melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā | Kopproteīns NPN |

4.05 | (Biešu) cukurs [9] | Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm | Saharoze |

4.06 | Saldie kartupeļi | Ipomoea batatas (L.) Poir gumi, neatkarīgi no to pasniegšanas veida | Ciete |

4.07 | Manioka | Manihot esculenta Cranz saknes, neatkarīgi no to pasniegšanas veida | Ciete |

4.08 | Maniokas ciete, uzbriedināta | Ciete, ko iegūst no maniokas saknēm, kura ir ievērojami izpletusies pēc attiecīgas termiskas apstrādes | Ciete |

4.09 | Kartupeļu masa | Kartupeļu cietes ekstrahēšanas blakusprodukts (Solanum tuberosum L.) | |

4.10 | Kartupeļu ciete | Tehniski tīra kartupeļu ciete | Ciete |

4.11 | Kartupeļu proteīns | Kaltēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas | Kopproteīns |

5. CITAS SĒKLAS UN AUGĻI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

5.01 | Ceratoniju pākstis | Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas koka Ceratonia seliquaL. augļus (pākstis), no kurām ir atdalīti ceratoniju augļi | Kopšķiedra |

5.02 | Citrusu mīkstums | Blakusprodukts, ko iegūst, presējot citrusu Citrus spp. augļus citrusu sulas ražošanas laikā | Kopšķiedra |

5.03 | Ābolu mīkstums | Blakusprodukts, ko iegūst, presējot ābolus Malusspp. ābolu sulas ražošanas laikā | Kopšķiedra |

5.04 | Tomātu mīkstums | Blakusprodukts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum Karst. tomātu sulas ražošanas laikā | Kopšķiedra |

5.05 | Vīnogu mīkstums | Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot vīnogas Vitis vinifera L. pēc sulas izspiešanas | Kopšķiedra |

5.06 | Vīnogu sēklas, ekstrahētas | Vīnogu pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētām sēklām un kurā faktiski nav citu sastāvdaļu | Kopšķiedra |

6. ZĀLES LOPBARĪBA UN RUPJĀ LOPBARĪBA

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

6.01 | Lucernas milti [10] | Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušas lucernas Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn. (Botāniskās tīrības minimums 80 %) (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 3,4 % no sausnas) | Kopproteīns Kopšķiedra |

6.02 | Lucernas čagas | Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas | Kopproteīns |

6.03 | Lucernas proteīna koncentrāts | Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus | Karotīns Kopproteīns |

6.04 | Āboliņa milti [10] | Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušu āboliņu Trifolium spp. (Botāniskās tīrības minimums 80 %) (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 3,4 % no sausnas) | Kopproteīns Kopšķiedra |

6.05 | Zāles milti [10] | Produkts, ko iegūst, izžāvējot un samaļot nenobriedušas zāles lopbarības kultūras | Kopproteīns Kopšķiedra |

6.06 | Kviešu salmi | Kviešu salmi | |

6.07 | Labības salmi, apstrādāti [11] | Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus | Kopproteīns NPN, ja apstrādāts ar amonjaku Nātrijs, ja apstrādāts ar NaOH |

7. CITI AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

7.01 | Cukurniedru melase | Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc cukura ražošanas laikā no cukurniedrēm Saccharum officinarum L. (Maksimālais mitruma saturs: 25 %) | Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

7.02 | Cukurniedru vinase | Blakusprodukts, ko iegūst pēc cukurniedru melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā | KopproteīnsNPN |

7.03 | Niedru cukurs [12] | Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm | Saharoze |

7.04 | Jūraszāļu milti | Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot jūraszāles, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu | Koppelni |

8. PIENA PRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

8.01 | Sausais vājpiens | Produkts, ko iegūst, izžāvējot pienu, no kura ir atdalīta lielākā daļa tauku | Kopproteīns |

8.02 | Sausās paniņas | Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc sviesta kulšanas | Kopproteīns Koptauki Laktoze |

8.03 | Sausās sūkalas | Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc siera, rūgušpiena un kazeīna gatavošanas vai līdzīgiem procesiem | Kopproteīns Laktoze |

8.04 | Sausās sūkalas ar zemu cukura saturu | Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalas, no kurām ir daļēji atdalīta laktoze | Kopproteīns Laktoze |

8.05 | Sausais proteīnu koncentrāts [13] | Produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ekstrahēti no sūkalām vai piena ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi | Kopproteīns |

8.06 | Sausais kazeīns | Produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš ir nogulsnēts ar skābju vai siera fermenta palīdzību | Kopproteīns |

8.07 | Sausā laktoze | Cukurs, kas ir atdalīts no piena vai sūkalām, attīrot un žāvējot | Laktoze |

9. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU PRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

9.01 | Gaļas milti [14] | Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fiziski atdalīti tauki. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura (Minimālais kopproteīna saturs 50 % no sausnas). (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 2,2 % no sausnas) | Kopproteīns Koptauki Koppelni |

9.02 | Gaļas un kaulu milti [14] | Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fiziski atdalīti tauki. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura | Kopproteīns Koptauki Koppelni |

9.03 | Kaulu milti | Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalki samaļot siltasiņu lauksaimniecības dzīvnieku kaulus, no kuriem var būt ekstrahēta vai fiziski atdalīta lielākā daļa tauku. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura | Kopproteīns Koppelni |

9.04 | Dradži | Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu un fiziski atdalītu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā | Kopproteīns Koptauki |

9.05 | Putnu subproduktu milti [14] | Produkts, ko iegūst, karsējot, izžāvējot un samaļot no kautiem mājputniem iegūtus atkritumus. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no spalvām (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 3,3 % no sausnas) | Kopproteīns Koptauki Koppelni |

9.06 | Putnu spalvu milti, hidrolizēti | Produkts, ko iegūst, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot putnu spalvas (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 3,4 % no sausnas) | Kopproteīns |

9.07 | Asiņu milti | Produkts, ko iegūst, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no svešķermeņiem | Kopproteīns |

9.08 | Dzīvnieku tauki | Produkts, kas sastāv no taukiem, kuri iegūti no siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekiem | |

10. ZIVIS, CITI JŪRAS DZĪVNIEKI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

10.01 | Zivju milti [15] | Produkts, ko iegūst, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt daļēji atdalīta eļļa un kurām no jauna var būt pievienotas zivju šķīstošās daļas (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 2,2 %) | Kopproteīns Koptauki Koppelni |

10.02 | Zivju šķīstošās daļas, kondensētas | Stabilizēts produkts, kas sastāv no izspiestas sulas, kura iegūta, ražojot zivju miltus, no kuriem ir atdalīta lielākā daļa zivju tauku un daļa ūdens | Kopproteīns |

10.03 | Zivju eļļa | Eļļa, ko iegūst no zivīm | |

10.04 | Zivju eļļa, rafinēta, sacietējusi | Eļļa, ko iegūst no zivīm un kura ir bijusi rafinēta un pakļauta tauku apziepošanas procesam | Joda skaitlis |

11. MINERĀLVIELAS

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

11.01 | Kalcija karbonāts [16] | Produkts, ko iegūst, samaļot kalcija karbonāta avotus, piemēram, kaļķakmeni, austeru vai mīdiju čaulas, vai nogulsnējot no skābes šķīduma (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 5 %) | Kalcijs HCl nešķīstoši pelni |

11.02 | Kalcija un magnija karbonāts | Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums | Kalcijs Magnijs |

11.03 | Kalcifilas jūras aļģes (Maerl) | Dabiskas izcelsmes produkts, ko iegūst ko samaltām vai granulētām kalcifilām aļģēm (HCl nešķīstošu pelnu saturs: maksimāli 5 %) | Kalcijs HCl nešķīstoši pelni |

11.04 | Magnija oksīds | Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO) | Magnijs |

11.05 | Kizerīts | Dabīgs magnija sulfāts (MgSO4, H2O) | Magnijs |

11.06 | Dikalcija fosfāts [17] | Nogulsnēts kalcija monoūdeņraža fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4, xH2O) | Kalcijs Kopfosfors |

11.07 | Monodikalcija fosfāts | Ķīmiski iegūts produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta vienādās daļās | Kopfosfors Kalcijs |

11.08 | Defluorēts dabīgais fosfāts | Produkts, ko iegūst, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorētus dabiskos fosfātus | Kopfosfors Kalcijs |

11.09 | Deželatinēti kaulu milti | Deželatinēti, sterilizēti un samalti kauli, no kuriem ir atdalīti tauki | Kopfosfors Kalcijs |

11.10 | Monokalcija fosfāts | Tehniski tīrs kalcija-bis (diūdeņraža fosfāts) (Ca(H2PO4) x H2O) | Kopfosfors Kalcijs |

11.11 | Kalcija – magnija fosfāts | Tehniski tīrs kalcija – magnija fosfāts | Magnijs Kopfosfors |

11.12 | Monoamonija fosfāts | Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4) | Kopslāpeklis Kopfosfors |

11.13 | Nātrija hlorīds [16] | Tehniski tīrs nātrija hlorīds vai produkts, ko iegūst, samaļot dabiskos nātrija hlorīda avotus, piemēram, (akmens) un (jūras) sāli | Nātrijs |

11.14 | Magnija propionāts | Tehniski tīrs magnija propionāts | Magnijs |

12. DAŽĀDI

Numurs | Nosaukums | Apraksts | Obligātās deklarācijas |

1 | 2 | 3 | 4 |

12.01 | Maizes un makaronu atkritumi | Blakusprodukti, ko iegūst no cepumu, kūku, maizes vai makaronu ražošanas | Ciete Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

12.02 | Saldumu atkritumi | Blakusprodukti, ko iegūst no šokolādes, konfekšu un citu saldumu ražošanas | Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

12.03 | Taukskābes | Blakusprodukts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus | Koptauki |

12.04 | Taukskābju sāļi [18] | Produkts, ko iegūst, pārziepojot taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu | Koptauki Ca (vai Na, vai K, pēc vajadzības) |

C DAĻA

Noteikumi par dažu sarakstā neminētu barības sastāvdaļu daļu deklarēšanu

Apritē laistām barības sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas ðā pielikuma B daļā, saskaòā ar direktīvas 5. panta 1. punkta d) apakðpunktu obligāti deklarē daļas, kas norādītas turpmāk dotās tabulas 2. slejā.

Barības sastāvdaļa, kas pieder pie: | Obligāti jādeklarē: |

1 | 2 |

Labības graudiem | |

Labības graudu produktiem un blakusproduktiem | Ciete, ja > 20 % Kopproteīns, ja > 10 % Koptauki, ja > 5 % Kopšķiedra |

Eļļas sēklām, eļļas augļiem | |

Eļļas sēklu, eļļas augļu produktiem un blakusproduktiem | Kopproteīns Koptauki, ja > 5 % Kopšķiedra |

Pākšaugu sēklām | |

Pākšaugu sēklu produktiem un blakusproduktiem | Kopproteīns Kopšķiedra |

Gumiem, saknēm | |

Gumu un sakņu produktiem un blakusproduktiem | Ciete Kopšķiedra |

Cukurbiešu pārstrādes rūpniecības produktiem un blakusproduktiem | Kopšķiedra Kopcukuri, ko izsaka kā saharozi |

Citām sēklām un augļiem, to produktiem un blakusproduktiem | Kopproteīns Kopšķiedra |

Zāles lopbarībai un rupjajai lopbarībai | Kopproteīns Kopšķiedra |

Citiem augiem, to produktiem un blakusproduktiem | Kopproteīns Kopšķiedra |

Cukurniedru pārstrādes rūpniecības produktiem un blakusproduktiem | Kopproteīns Kopšķiedra Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi |

Piena produktiem | Kopproteīns |

Ar laktozi bagātiem piena produktiem | Kopproteīns Laktoze |

Lauksaimniecības dzīvnieku produktiem | Kopproteīns, ja > 10 % Koptauki, ja > 5 % |

Zivīm, citiem jūras dzīvniekiem, to produktiem un blakusproduktiem | Kopproteīns, ja > 10 % Koptauki, ja 5 % |

Minerālvielām | Attiecīgās minerālvielas |

Dažādiem | Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra Koptauki, ja > 10 % Ciete, ja > 30 % Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi, ja > 10 % |

[1] "Attīrīšana" pēc vajadzības drīkst aizstāt ar "apvalka atdalīšana" vai "lobīšana". Tādēļ parastajam nosaukumam/terminam vajadzētu būt "ar atdalītiem apvalkiem" vai "lobīti".

[2] Pēc vajadzības vārdu "izspaidas" drīkst aizstāt ar vārdu "rauši".

[3] Ja šī sastāvdaļa ir bijusi pakļauta smalkākai malšanai, nosaukumam drīkst pievienot vārdu "smalkas", vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.

[4] Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar "kukurūzas glutēna barība".

[5] Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar "ekstrudēta kukurūzas ciete".

[6] Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar "destilatoru sausie graudi un šķīstošās daļas".

[7] Ja vajadzīgs, nosaukumam drīkst pievienot norādi "zems glikozinolāta saturs". "Zems glikozinolāta saturs" ir tāds, kāds paredzēts Kopienas likumos.

[8] Šis nosaukums ir jāpapildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu.

[9] Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar "saharoze".

[10] Terminu "rupjie milti" drīkst aizstāt ar terminu "granulas". Nosaukumam drīkst pievienot žāvēšanas veidu.

[11] Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās ķīmiskās apstrādes īpašībām.

[12] Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar "saharoze".

[13] Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdiem "sausais piena albumīns".

[14] Produkti, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, ir jākvalificē kā "ar augstu tauku saturu".

[15] Produktus, kas satur vairāk nekā 75 % kopproteīna sausnā, var kvalificēt kā "ar augstu proteīna saturu".

[16] Drīkst norādīt avota iedabu papildus nosaukumam, vai to aizvietojot.

[17] Nosaukumā drīkst iekļaut ražošanas procesu.

[18] Nosaukumu drīkst papildināt, norādot iegūto sāli.

--------------------------------------------------