02014A0520(02)-20150801

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Valoda
- Mans EUR-Lex
- Pieslēgties
- Reģistrēties
- Mani nesenie meklējumi (0)

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

EUROPA
EUR-Lex sākums
EUR-Lex - 02014A0520(02)-20150801 - LV

Dokuments 02014A0520(02)-20150801

Palīdzība

Konsolidēts teksts: Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību

Aplūkot sākotnējo tiesību aktu

(

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

)

01/08/2015

ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2014/284/2015-08-01

HTML

PDF

2014A2520 — LV — 01.08.2015 — 001.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas BRĪVPRĀTĪGAIS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (OV L 150, 20.5.2014., 252. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	LĒMUMS Nr. 3/2015, AR KO APVIENOTĀ ĪSTENOŠANAS KOMITEJA, KURA IZVEIDOTA AR EIROPAS SAVIENĪBAS, NO VIENAS PUSES, UN INDONĒZIJAS REPUBLIKAS, NO OTRAS PUSES, BRĪVPRĀTĪGO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU, PIEŅĒMUSI GROZĪJUMUS NOLĪGUMA I, II UN V PIELIKUMĀ (2015. gada 8. jūlijs)	L 213	11	12.8.2015

▼B

Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas

BRĪVPRĀTĪGAIS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”,

INDONĒZIJAS REPUBLIKA,

turpmāk “Indonēzija”,

abas kopā turpmāk ”Puses”,

ATGĀDINOT Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Indonēzijas Republiku un Eiropas Kopienu, kas parakstīts Džakartā 2009. gada 9. novembrī;

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Indonēziju, jo īpaši saistībā ar 1980. gada Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi, kas visas ir Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstis;

ATGĀDINOT saistību uzņemšanos ar Bali Deklarāciju par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG) 2001. gada 13. septembrī, kad valstis no Āzijas austrumu un citiem reģioniem apņēmās nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu individuālu valstu centienus un stiprinātu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju sadarbību nolūkā stāties pretim meža tiesību aktu pārkāpumiem un meža noziedzībai, īpaši nelikumīgai mežizstrādei un ar to saistītajai nelegālajai tirdzniecībai un korupcijai, un to negatīvajai ietekmei uz tiesiskumu;

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) kā pirmo soli, lai risinātu aktuālus nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;

ATSAUCOTIES uz kopīgo deklarāciju, kuru Indonēzijas Republikas mežsaimniecības ministrs un Eiropas komisāri attīstības un vides jomās parakstīja Briselē 2007. gada 8. janvārī;

ŅEMOT VĒRĀ juridiski nesaistošo 1992. gada Paziņojumu par visa veida mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas pieņemto Juridiski nesaistošo dokumentu par visiem meža tipiem;

APZINOTIES to principu nozīmīgumu, kas izklāstīti 1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā saistībā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanu, un īpaši izceļot 10. principu, kas attiecas uz sabiedrības informētību par vides jautājumiem un iesaistīšanos to risināšanā, un 22. principu, kas attiecas uz pamatiedzīvotāju un citu vietējo kopienu būtisko nozīmi vides pārvaldībā un attīstībā;

ATZĪSTOT Indonēzijas Republikas valdības centienus sekmēt labu meža pārvaldību, tiesību aizsardzību un likumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību, tostarp izmantojot Sistem Verifikasi Legalitas Kayu (SVLK) kā Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (TLAS), kura ir izstrādāta ar visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos, ievērojot labas pārvaldības, ticamības un pārstāvības principus;

ATZĪSTOT, ka Indonēzijas TLAS ir izstrādāta, lai nodrošinātu visu koka izstrādājumu atbilstību tiesību aktu prasībām;

ATZĪSTOT, ka FLEGT brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma īstenošana stiprinās meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dos ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā, samazinot atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas un palielinot meža saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas un meža oglekļa krājumu (REDD +) nozīmi;

ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un jo īpaši prasību, ka eksporta atļaujas, ko CITES Līgumslēdzējas puses izdod attiecībā uz I, II vai III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, drīkst piešķirt tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un ka šādi īpatņi nedrīkst būt iegūti, pārkāpjot attiecīgās puses tiesību aktus par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību;

APŅEMOTIES censties pēc iespējas mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz pamatiedzīvotājiem, vietējo sabiedrību un trūcīgiem cilvēkiem, kura var tiešā veidā izrietēt no šā nolīguma īstenošanas;

ŅEMOT VĒRĀ to, cik lielu nozīmi Puses piešķir starptautiskā mērogā saskaņotiem attīstības mērķiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem;

IEVĒROJOT to, cik lielu nozīmi Puses piešķir principiem un noteikumiem, kuri reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, jo īpaši tiesības un pienākumus, kas noteikti ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) un citos daudzpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kā arī vajadzībai tos piemērot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

ŅEMOT VĒRĀ Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris)par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus;

NO JAUNA PIESAUCOT savstarpējas cieņas, suverenitātes, vienlīdzības un nediskriminācijas principus, kā arī atzīstot priekšrocības, ko Pusēm dod šis nolīgums;

SASKAŅĀ ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Mērķis

1. Šā nolīguma mērķis, kas ir saderīgs ar Pušu kopīgo apņemšanos nodrošināt visu tipu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu to, ka visi koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums un kurus Savienībā importē no Indonēzijas, ir ražoti likumīgi, un tādējādi veicināt koka izstrādājumu tirdzniecību.

2. Ar šo nolīgumu tiek arī izveidots pamats dialogam un Pušu sadarbībai, lai atvieglotu un veicinātu tā pilnīgu piemērošanu un stiprinātu meža tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a) “imports Savienībā” ir koka izstrādājumu laišana brīvā apgrozībā Savienībā Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 (1992. gada 12. oktobris), ar ko izveido Savienības muitas kodeksu, 79. panta nozīmē, ja šos koka izstrādājumus nevar kvalificēt kā “nekomerciāla rakstura preces”, kā definēts 1. panta 6. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/1992, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu;

b) “eksports” ir koka izstrādājumu fiziska izvešana vai izņemšana no jebkuras vietas Indonēzijas ģeogrāfiskajā teritorijā;

c) “koka izstrādājumi” ir I A un I B pielikumā uzskaitītie produkti;

d) “HS kods” ir preču četrciparu vai sešciparu kods, kas noteikts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kura izveidota ar Pasaules Muitas organizācijas Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

e) “FLEGT licence” ir Indonēzijas pārbaudīts likumīgs (V-legal) dokuments, kas apliecina, ka koka izstrādājumu krava, kuru paredzēts eksportēt uz Savienību, ir ražota likumīgi. FLEGT licence var būt sagatavota papīra vai elektroniskā formātā;

f) “licenču izdevēja iestāde” ir Indonēzijas pilnvarota iestāde, kas izdod un apstiprina FLEGT licences;

g) “kompetentās iestādes” ir iestādes, ko Savienības dalībvalstis norīkojušas FLEGT licenču saņemšanai, pieņemšanai un pārbaudīšanai;

h) “krava” ir noteikts daudzums koka izstrādājumu, par kuriem izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs sūta no Indonēzijas, un kurus Savienībā uzrāda muitas iestādē laišanai brīvā apgrozībā;

i) “likumīgi iegūti kokmateriāli” ir koka izstrādājumi, kas iegūti vai importēti un ražoti saskaņā ar tiesību aktiem, kas nosaukti II pielikumā.

3. pants

FLEGT licencēšanas sistēma

1. Šā nolīguma Puses ievieš licencēšanas sistēmu attiecībā uz meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (turpmāk “FLEGT licencēšanas sistēma”). Ar šo sistēmu tiek ieviests tādu procedūru un prasību kopums, kuru mērķis ir, izmantojot FLEGT licences, pārbaudīt un apliecināt to, ka koka izstrādājumi, ko sūta uz Savienību, ir ražoti likumīgi. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) Savienība pieņem tikai tādas importam paredzētas kravas no Indonēzijas, par kurām izdotas FLEGT licences.

2. FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro I A pielikumā minētajiem koka izstrādājumiem.

3. Koka izstrādājumus, kas minēti I B pielikumā, nedrīkst eksportēt no Indonēzijas un par tiem nedrīkst izdot FLEGT licenci.

4. Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai FLEGT licencēšanas sistēma tiktu īstenota saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

4. pants

Licenču izdevējas iestādes

1. Licenču izdevēja iestāde pārliecinās, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi saskaņā ar II pielikumā norādītajiem tiesību aktiem. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences par likumīgi iegūtu koka izstrādājumu kravām, lai tās eksportētu uz Savienību.

2. Licenču izdevēja iestāde neizdod FLEGT licences par koka izstrādājumiem, kas pilnībā vai daļēji sastāv no koka izstrādājumiem, kuri Indonēzijā importēti no trešās valsts, un ir tādā formā, kuru attiecīgās trešās valsts tiesību akti aizliedz eksportēt vai par kuru ir pierādījumi, ka attiecīgie koka izstrādājumi ir ražoti, pārkāpjot tās valsts tiesību aktu noteikumus, kurā koki nocirsti.

3. Licenču izdevēja iestāde saglabā un publisko savas FLEGT licenču izdošanas procedūras. Turklāt licenču izdevēja iestāde reģistrē visu to kravu datus, par kurām izdotas FLEGT licences, un atbilstīgi valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību nodrošina šādu reģistru pieejamību neatkarīgas uzraudzības vajadzībām, vienlaikus ievērojot ar eksportētāju īpašumtiesībām aizsargātās informācijas konfidencialitāti.

4. Indonēzija izveido Licenču informācijas nodaļu, kas darbosies kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un licenču izdevējām iestādēm, kā noteikts III un V pielikumā.

5. Indonēzija paziņo Eiropas Komisijai licenču izdevējas iestādes un Licenču informācijas nodaļas kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.

5. pants

Kompetentās iestādes

1. Kompetentās iestādes pirms kravas laišanas brīvā apgrozībā Savienībā pārliecinās, ka par katru kravu ir izdota derīga FLEGT licence. Ja rodas šaubas par FLEGT licences derīgumu, šo laišanu brīvā apgrozībā var apturēt un kravu aizturēt.

2. Kompetentās iestādes veido un katru gadu publicē pārskatu par saņemtajām FLEGT licencēm.

3. Kompetentās iestādes personām vai struktūrām, kas norādītas kā neatkarīgais tirgus uzraudzītājs, dod piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību.

4. Kompetentās iestādes neveic 5. panta 1. punktā aprakstīto darbību attiecībā uz tādu koka izstrādājumu kravām, kas iegūtas no sugām, kuras ir iekļautas CITES pielikumos, jo šīm sugām piemērojamie pārbaudes noteikumi ir paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību.

5. Eiropas Komisija paziņo Indonēzijai kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.

6. pants

FLEGT licences

1. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences, tādējādi apliecinot, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi.

2. FLEGT licenci sagatavo un aizpilda angļu valodā.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, var izveidot elektronisku sistēmu FLEGT licenču izdošanai, nosūtīšanai un saņemšanai.

4. Licences tehniskās specifikācijas ir izklāstītas IV pielikumā. FLEGT licenču izdošanas procedūra ir izklāstīta V pielikumā.

7. pants

Kokmateriālu ieguves likumīguma pārbaude

1. Indonēzija īsteno TLAS, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koka izstrādājumi ir iegūti likumīgi, un nodrošinātu, ka uz Savienību eksportē tikai šādu pārbaudi izturējušas kravas.

2. Sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi, ir aprakstīta V pielikumā.

8. pants

Kravas ar FLEGT licenci: laišana apgrozībā

1. Procedūras, kas reglamentē to kravu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, par kurām izdota FLEGT licence, ir aprakstītas III pielikumā.

2. Ja kompetentajām iestādēm ir pamats aizdomām, ka licence nav derīga vai īsta, vai neatbilst kravai, par kuru tā it kā izdota, var piemērot III pielikuma procedūras.

3. Ja ar FLEGT licencēm saistītajās apspriedēs rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, lietu var nodot izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā.

9. pants

Pārkāpumi

Puses viena otru informē par aizdomām vai pierādījumiem par FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu vai pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz:

a) tirdzniecības noteikumu apiešanu, kas ietver uz Savienību vērstas tirdzniecības plūsmas virzīšanu no Indonēzijas caur trešu valsti;

b) FLEGT licencēm, kas izdotas par koka izstrādājumiem, kuru sastāvā ir tādi trešu valstu izcelsmes kokmateriāli, kas rada aizdomas par to ieguves likumīgumu;

c) krāpšanu saistībā ar FLEGT licenču iegūšanu vai izmantošanu.

10. pants

Indonēzijas TLAS un citu pasākumu piemērošana

1. Ar Indonēzijas TLAS palīdzību Indonēzija pārbauda uz ārpussavienības tirgiem eksportēto kokmateriālu un vietējos tirgos pārdoto kokmateriālu likumīgumu, kā arī cenšas pārbaudīt importēto koka izstrādājumu likumīgumu, tālab – ja iespējams – izmantojot šā nolīguma vajadzībām izveidoto sistēmu.

2. Savienība, atbalstīdama šādus centienus, sekmē minētās sistēmas izmantošanu attiecībā uz tirdzniecību citos starptautiskajos tirgos un ar trešām valstīm.

3. Savienība īsteno pasākumus, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu Savienības tirgū.

11. pants

Ieinteresēto personu līdzdalība nolīguma īstenošanā

1. Indonēzija regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu un šajā sakarībā pielieto atbilstīgas apspriešanās stratēģijas, metodes un programmas.

2. Savienība regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar 1998. gada Orhūsas Konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un piekļuvi tiesai vides jautājumos.

12. pants

Sociālā aizsardzība

1. Lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, Puses vienojas veidot padziļinātu izpratni par to, kā šis nolīgums var mainīt mežrūpniecību un potenciāli ietekmēto pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu dzīvesveidu, un to dara, kā noteikts to attiecīgajos valsts tiesību aktos.

2. Puses uzrauga šā nolīguma ietekmi uz vietējām kopienām un citiem 1. punktā minētajiem dalībniekiem, vienlaikus veicot pamatotus pasākumus, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Puses var vienoties par papildu pasākumiem nelabvēlīgās ietekmes novēršanai.

13. pants

Tirgus stimuli

Savienība, ņemot vērā savas starptautiskās saistības, veicina labvēlīgas vides veidošanu Savienības tirgū attiecībā uz šā nolīguma aptvertajiem koka izstrādājumiem. Konkrēti šī veicināšana ietver pasākumus, lai atbalstītu:

a) publiskā un privātā iepirkuma rīcībpolitikas, kas atsevišķi nodala likumīgi iegūtu koka izstrādājumu piegādes un nodrošina tiem tirgu, un

b) labvēlīgāku nostāju attiecībā uz izstrādājumiem ar FLEGT licenci Savienības tirgū.

14. pants

Apvienotā īstenošanas komiteja

1. Puses izveido kopīgu mehānismu (turpmāk “Apvienotā īstenošanas komiteja” jeb “AĪK”), lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu un pārskatīšanu.

2. Katra Puse ieceļ pārstāvjus Apvienotajā īstenošanas komitejā, kas savus lēmumus pieņem vienprātīgi. AĪK kopīgi vada augstākā ranga amatpersonas; viena no Savienības un viena no Indonēzijas.

3. AĪK nosaka savu reglamentu.

4. AĪK sanāk vismaz reizi gadā, uz tādu laiku un ar tādu darba kārtību, par ko Puses ir iepriekš vienojušās. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma var tikt sasauktas papildu sanāksmes.

5. Apvienotā īstenošanas komiteja:

a) izskata un pieņem kopējus pasākumus, lai īstenotu šo nolīgumu;

b) pārskata un uzrauga nolīguma īstenošanas gaitu kopumā, tostarp TLAS un tirgus pasākumu darbību, pamatojoties uz konstatējumiem un ziņojumiem, ko nodrošina mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar 15. pantu;

c) novērtē ieguvumus un ierobežojumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas, un pieņem lēmumus par korektīviem pasākumiem;

d) izskata ziņojumus un sūdzības par FLEGT licencēšanas sistēmas piemērošanu Pušu teritorijā;

e) vienojas par FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākuma datumu pēc tam, kad, pamatojoties uz VIII pielikuma kritērijiem, ir novērtēta TLAS darbība;

f) nosaka jomas, kurās jāsadarbojas, lai atbalstītu šā nolīguma īstenošanu;

g) vajadzības gadījumā īpašu uzdevumu veikšanai izveido palīgstruktūras, kurās darbojas eksperti;

h) sagatavo, apstiprina, izplata un publisko gada pārskatus, sanāksmju materiālus un citus dokumentus, kas ir saistīti ar tās darbu;

i) veic visus citus uzdevumus, par kuriem tā vienojas.

15. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Lai novērtētu šā nolīguma īstenošanu un efektivitāti, Puses vienojas izmantot ziņojumus un konstatējumus, ko nodrošina šādi divi mehānismi:

a) Indonēzija, apspriedusies ar Savienību, nolīgst periodisku vērtētāju, lai tas veiktu VI pielikumā noteiktos uzdevumus;

b) Savienība, apspriedusies ar Indonēziju, nolīgst neatkarīgu tirgus uzraudzītāju, lai tas veiktu VII pielikumā noteiktos uzdevumus.

16. pants

Papildu pasākumi

1. Par tādu resursu nodrošināšanu, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanu sekmējošiem pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar 14. panta 5. punkta f) apakšpunktu, tiks lemts Savienības un tās dalībvalstu finanšu plānošanas kontekstā, plānojot sadarbību ar Indonēziju.

2. Puses nodrošina, ka ar šā nolīguma īstenošanu saistītās darbības ir saskaņotas ar esošajām un turpmākajām attīstības programmām un iniciatīvām.

17. pants

Ziņošana un informācijas publiskošana

1. Puses nodrošina, ka AĪK darbības ir, cik iespējams, pārredzamas. AĪK darbības ziņojumus Puses sagatavo kopīgi, un tos publisko.

2. AĪK publisko gada ziņojumu, kas citstarp ietver sīkas ziņas par:

a) koka izstrādājumu daudzumu, kas eksportēts uz Savienību FLEGT licencēšanas sistēmas ietvaros, un tiem atbilstīgās HS pozīcijas;

b) Indonēzijas izdoto FLEGT licenču skaitu;

c) šā nolīguma mērķu sasniegšanā paveikto un jautājumiem, kas saistīti ar tā īstenošanu;

d) darbībām, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu eksportu, importu un laišanu vai tirdzniecību iekšzemes tirgū;

e) Indonēzijā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu daudzumiem un darbībām, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu importu un uzturētu pareizu FLEGT licencēšanas sistēmas darbību;

f) gadījumiem, kuros konstatēta neatbilstība FLEGT licencēšanas sistēmas prasībām, un darbībām, kas veiktas, lai to novērstu;

g) koka izstrādājumu daudzumu, kas Savienībā importēts saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas un Savienības dalībvalstis, kurās notika importēšana Savienībā;

h) Savienības saņemto FLEGT licenču skaitu;

i) to gadījumu skaitu un attiecīgo koka izstrādājumu daudzumus, kad ir notikusi apspriešanās saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

3. Lai sasniegtu mērķi uzlabot pārvaldību un pārredzamību meža nozarē un uzraudzītu šā nolīguma īstenošanu un ietekmi kā Indonēzijā, tā Savienībā, Puses vienojas, ka IX pielikumā aprakstītā informācija būs publiski pieejama.

4. Puses vienojas neizpaust konfidenciālu informāciju, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, un to regulē attiecīgie Pušu tiesību akti. Puses neizpauž sabiedrībai un neļauj savām iestādēm nodot atklātībai informāciju par komercnoslēpumiem, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, nedz arī konfidenciālu komercinformāciju.

18. pants

Paziņojumi par īstenošanu

1. Pušu pārstāvji, kuri atbild par oficiālo saziņu attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, ir:

Indonēzijā:

Eiropas Savienībā:

Mežsaimniecības ministrijas

Meža izmantošanas ģenerāldirektors

ES delegācijas Indonēzijā

vadītājs

2. Puses laikus viena otrai dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šā nolīguma īstenošanai, tostarp izmaiņas 1. punktā

19. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro teritorijai, kurai piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, no vienas puses, un Indonēzijas teritorijai, no otras puses.

20. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības par šā nolīguma piemērošanu vai interpretēšanu Puses cenšas atrisināt ar ātru apspriešanos.

2. Ja ar apspriešanos domstarpības nav izdevies atrisināt divu mēnešu laikā pēc pirmā apspriešanās pieprasījuma, jebkura no Pusēm var pieprasīt domstarpību izskatīšanu AĪK, kas mēģina to atrisināt. AĪK saņem visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama situācijas padziļinātai izskatīšanai, lai rastu pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā AĪK izskata visas iespējas turpināt šā nolīguma patiesu īstenošanu.

3. Ja divu mēnešu laikā AĪK domstarpības nespēj atrisināt, Puses var kopīgi pieprasīt trešās personas pakalpojumus vai starpniecību.

4. Ja nav iespējams domstarpības izšķirt saskaņā ar 3. punktu, jebkura no Pusēm var paziņot otrai Pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei tad 30 kalendāra dienu laikā pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāieceļ otrais šķīrējtiesnesis. Divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas Puses kopīgi ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

5. Šķīrējtiesnešu lēmumus pieņem ar balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša iecelšanas.

6. Šāds lēmums Pusēm ir saistošs, un to nevar pārsūdzēt.

7. AĪK nosaka šķīrējtiesas darba procedūras.

21. pants

Apturēšana

1. Puse, kas vēlas apturēt šo nolīgumu, rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu. Pēc tam Puses kopīgi apspriež šo jautājumu.

2. Ikviena Puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu. Lēmumu par apturēšanu un šā lēmuma iemeslus rakstiski paziņo otrai Pusei.

3. Šā nolīguma noteikumus beidz piemērot, kad pagājušas 30 kalendāra dienas pēc šāda paziņojuma.

4. Šā nolīguma noteikumus atsāk piemērot, kad pagājušas 30 kalendāra dienas pēc tam, kad Puse, kas nolīgumu apturējusi, paziņo otrai Pusei, ka apturēšanas iemesli vairs nav spēkā.

22. pants

Grozījumi

1. Puse, kas vēlas šo nolīgumu grozīt, vismaz trīs mēnešus pirms AĪK nākamās sanāksmes iesniedz attiecīgu priekšlikumu. AĪK šo priekšlikumu apspriež un vienprātības gadījumā sniedz ieteikumu. Ja Puses ieteikumam piekrīt, tās to apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.

2. Ikviens grozījums, ko šādi apstiprinājušas abas Puses, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses viena otrai paziņojušas par šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3. AĪK var pieņemt šā nolīguma pielikumu grozījumus.

4. Paziņojumu par grozījumiem izdara, izmantojot diplomātiskos kanālus, un to adresē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas ārlietu ministram.

23. pants

Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses viena otrai rakstiski paziņojušas par attiecīgo šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2. Paziņojumu izdara, izmantojot diplomātiskos kanālus, un to adresē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas ārlietu ministram.

3. Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus. To pagarina par secīgiem piecu gadu periodiem, ja vien kāda no Pusēm neatsakās no šādas pagarināšanas, par to rakstiski informējot otru Pusi vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā nolīguma termiņa beigām.

4. Ikviena Puse var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei. Šādā gadījumā nolīgumu beidz piemērot, kad pagājuši 12 mēneši kopš paziņojuma sniegšanas dienas.

24. pants

Pielikumi

Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

25. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un indonēziešu (Bahasa Indonesia) valodā, un ikviens no šiem tekstiem ir autentisks. Atšķirīgas šā nolīguma interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, būdami atbilstīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Брюксел на тридесети септември две хиляди и тринадесета година.

Hecho en Bruselas, el treinta de septiembre de dos mil trece.

V Bruselu dne třicátého září dva tisíce třináct.

Udfærdiget i Bruxelles den tredivte september to tusind og tretten.

Geschehen zu Brüssel am dreißigsten September zweitausenddreizehn.

Kahe tuhande kolmeteistkümnenda aasta septembrikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες δεκατρία.

Done at Brussels on the thirtieth day of September in the year two thousand and thirteen.

Fait à Bruxelles, le trente septembre deux mille treize.

Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog rujna dvije tisuće trinaeste.

Fatto a Bruxelles, addì trenta settembre duemilatredici.

Briselē, divi tūkstoši trīspadsmitā gada trīsdesmitajā septembrī.

Priimta du tūkstančiai tryliktų metų rugsėjo trisdešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenharmadik év szeptember havának harmincadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Settembru tas-sena elfejn u tlettax.

Gedaan te Brussel, de dertigste september tweeduizend dertien.

Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego września roku dwa tysiące trzynastego.

Feito em Bruxelas, em trinta de setembro de dois mil e treze.

Întocmit la Bruxelles la treizeci septembrie două mii treisprezece.

V Bruseli tridsiateho septembra dvetisíctrinásť.

V Bruslju, dne tridesetega septembra leta dva tisoč trinajst.

Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattakolmetoista.

Som skedde i Bryssel den trettionde september tjugohundratretton.

Dibuat di Brussel, pada tanggal tiga puluh bulan September tahun dua ribu tiga belas.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Untuk Uni Eropa

signatory

За Република Индонезия

Por la República de Indonesia

Za Indonéskou republiku

For Republikken Indonesien

Für die Republik Indonesien

Indoneesia Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Ινδονησίας

For the Republic of Indonesia

Pour la République d'Indonésie

Za Republiku Indoneziju

Per la Repubblica di Indonesia

Indonēzijas Republikas vārdā –

Indonezijos Respublikos vardu

Az Indonéz Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tal-Indoneżja

Voor de Republiek Indonesië

W imieniu Republiki Indonezji

Pela República da Indonésia

Pentru Republica Indonezia

Za Indonézsku republiku

Za Republiko Indonezijo

Indonesian tasavallan puolesta

För Republiken Indonesien

Untuk Republik Indonesia

signatory

▼M1

I PIELIKUMS

IZSTRĀDĀJUMU SARAKSTS

Šajā pielikumā ietvertais saraksts ir ņemts no Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, kas izveidota ar Pasaules Muitas savienības Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.

IA PIELIKUMS

HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM UN KOKA IZSTRĀDĀJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS FLEGT LICENCĒŠANAS SISTĒMA

44. nodaļa:

HS kodi	Apraksts
	Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā:
4401.21	– koksnes šķeldas vai skaidas - - skujkoku
Ex. 4401.22	– koksnes šķeldas vai skaidas - - lapu koku (ne no bambusa vai rotangpalmas)
4403	Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas. (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
Ex. 4404.10	Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – skujkoku
Ex. 4404.20	Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – lapu koku - - - koka skaidas
Ex. 4404	Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; rupji apstrādāti, bet neliekti un citādi neapdarināti koka spieķi pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti, slīpēti, saaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm.
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām; biezāki par 6 mm (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
	Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm
4408.10	Skujkoku
4408.31	Tumšsarkanais meranti, gaišsarkanais meranti un meranti bakavs
4408.39	Citādi, izņemot skujkokus, tumšsarkano meranti, gaišsarkano meranti un meranti bakavu
Ex. 4408.90	Citādi, izņemot no šīs nodaļas 2. piezīmē par apakšpozīcijām minēto skujkoku un tropu koku koksnes (ne no bambusa un rotangpalmas)
	Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā:
4409.10	– skujkoku
Ex. 4409.29	– lapu koku – citādi (ne no rotangpalmas)
	Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām
Ex. 4410.11	– no koka - - kokskaidu plātnes (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4410.12	– no koka - - orientētās kokskaidu plātnes (OSB) (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4410.19	– no koka - - citādi (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4411	Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas (ne no bambusa vai rotangpalmas)
	Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli
4412.31	– citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm - - ar vismaz vienu ārējo kārtu no šīs nodaļas 2. piezīmē par apakšpozīcijām minēto tropu koku koksnes
4412.32	– citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm - - citāds, ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes
4412.39	– citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm - - citāds
Ex. 4412.94	– citāds - - galdniekplātnes, saklātņu plātnes un plātnes ar vidusdaļu no līmētām līstēm (ne no rotangpalmas)
Ex. 4412.99	– citāds - - citāds - - - galdniekplātņu viduskārta (salīmēti koksnes atlikumi) (ne no rotangpalmas) un - - - citādi (ne no rotangpalmas)
Ex. 4413	Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4414	Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4415	Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4416	Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4417	Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4418	Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4419	Galda un virtuves piederumi no koka (ne no bambusa vai rotangpalmas)
	Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem
Ex. 4420.90	– citādi - - apaļkoki vai četrskaldņu brusas ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4420.90.90.00 Indonēzijā) (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
	Citi koka izstrādājumi
Ex. 4421.90	– citādi - - sērkociņu skaliņi (ne no bambusa vai rotangpalmas) un - - citādi - - - koka seguma bloki (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4421.90	– citādi - - citādi - - - apaļkoki vai četrskaldņu brusas ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4421.90.99.00 Indonēzijā) (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

47. nodaļa:

HS kodi	Apraksts
	Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons:
4701	Mehāniskā papīra masa
4702	Ķīmiskā koksnes celuloze, šķīstošās šķirnes
4703	Koksnes natronceluloze vai sulfātceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes
4704	Koksnes sulfītceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes
4705	Koksnes celuloze, kas iegūta, apvienojot mehāniskās un ķīmiskās pārstrādes procesus

48. nodaļa:

HS kodi	Apraksts
Ex. 4802	Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4803	Tualetes papīra vai sejas salvešu, dvieļu vai galdautu materiāli un tamlīdzīgs mājturības vai higiēnas vajadzībām izmantojams papīrs, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, krepēti, ciļņoti, perforēti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu vai bez šādas apstrādes, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4804	Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, izņemot pozīcijā 4802 vai 4803 minēto (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4805	Citāds nekrītots papīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, kas nav apstrādāts tālāk, kā norādīts šīs nodaļas 3. piezīmē (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4806	Pergamentpapīrs, taukvielas necaurlaidīgs papīrs, pauspapīrs, pergamīns un citādi kalandrēti caurredzami vai caurspīdīgi papīri ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4807	Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4808	Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs, kas nav pozīcijā 4803 minētais (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4809	Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (ieskaitot krītotu vai piesūcinātu papīru trafaretspiedēm vai ofseta platēm), apdrukāts vai neapdrukāts, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4810	Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām, lietojot saistvielas vai bez tām, bez citiem pārklājumiem, ar virsmas krāsojumu vai bez tā, ar dekoratīvu virsmu vai iespiedattēliem vai bez tiem, jebkura lieluma ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4811	Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, krītots, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai apdrukāts, jebkura izmēra ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs, izņemot pozīcijā 4803 , 4809 vai 4810 minēto (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4812	Papīra masas filtru bloki, plātnes un plāksnes (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4813	Cigarešu papīrs, atbilstīgi izmēram sagriezts vai nesagriezts, grāmatiņās vai čaulītēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4814	Tapetes un tamlīdzīgi sienu pārklājumi; caurspīdīgi papīra pārklājumi logiem (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4816	Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809 ), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4817	Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējumiem un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4818	Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 36 cm, vai sagriezts pēc izmēra vai formas; kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti, galda salvetes, palagi un tamlīdzīgi mājsaimniecības, sanitārijas vai slimnīcu piederumi, apģērba gabali un apģērba piederumi no papīra masas, papīra, celulozes vates vai celulozes šķiedras audumiem (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4821	Jebkura veida birkas un etiķetes no papīra vai kartona ar iespiestu tekstu vai attēlu vai bez tā (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4822	Spolītes, spoles, rullīši un tamlīdzīgi turētāji no papīra masas, papīra vai kartona (perforēti vai neperforēti, stiegroti vai nestiegroti) (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4823	Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas; citādi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Piezīme. Papīra izstrādājumiem no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla ir pievienota Indonēzijas Rūpniecības ministrijas oficiāla vēstule, ar ko apstiprina, ka ir izmantoti nekoksnes vai pārstrādāti materiāli. Šādiem izstrādājumiem FLEGT licenci neizdod.

94. nodaļa:

HS kodi	Apraksts
	Sēdekļi (izņemot pozīcijā 94.02 minētos), arī par gultām pārveidojamie, un to daļas
9401.61	– Citādi sēdekļi, ar koka karkasu: - - polsterēti
9401.69	– Citādi sēdekļi, ar koka karkasu: - - citādi
	Citādas mēbeles un to daļas:
9403.30	– koka mēbeles birojiem
9403.40	– koka mēbeles virtuvēm
9403.50	– koka mēbeles guļamistabām
9403.60	– citādas koka mēbeles
Ex. 9403.90	– daļas: - - citādas (HS 9403.90.90 Indonēzijā)
	Saliekamās būvkonstrukcijas
Ex. 9406.00	– citādas saliekamās būvkonstrukcijas: - - no koka (HS 9406.00.92 Indonēzijā)

97. nodaļa:

HS kodi	Apraksts
	Oriģinālgravīras, estampi un litogrāfijas
Ex. 9702.00	Apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 9702.00.00.00 Indonēzijā) (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

IB PIELIKUMS

HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM, KURUS SASKAŅĀ AR INDONĒZIJAS TIESĪBU AKTIEM IR AIZLIEGTS EKSPORTĒT

44. nodaļa:

HS kodi	Apraksts
4403	Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
Ex. 4404	Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; rupji apstrādāti, bet neliekti un citādi neapdarināti koka spieķi pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām; biezāki par 6 mm
	Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem
Ex. 4420.90	– citādi - - apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4420.90.90.00 Indonēzijā)
	Citi koka izstrādājumi
Ex. 4421.90	– citādi - - apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4421.90.99.00 Indonēzijā)
	Oriģinālgravīras, estampi un litogrāfijas
Ex. 9702.00	Apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 9702.00.00.00 Indonēzijā)

II PIELIKUMS

LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

IEVADS

Indonēzijā ir pieci likumīguma standarti, kas izstrādāti kā principu, kritēriju, rādītāju un kontroldokumentu kopumi, kuri visi ir balstīti uz pamata tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām. Šos standartus var sīkāk iedalīt apakšstandartos, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Indonēzijas tiesiskajā regulējumā ietilpst arī meža ilgtspējīgas apsaimniekošas standarti, kas jāievēro atļaujas turētājiem, kuri darbojas saimnieciskā meža zonās valsts zemē. Visiem atļaujas turētājiem ir jāievēro likumīguma kritēriji, kas noteikti likumīguma standartos. Ne vēlāk kā dienā, kad beidzas pirmā likumīguma sertifikāta derīguma termiņš, atļaujas turētājiem, kuri darbojas saimnieciskā meža zonās valsts zemē, ir jāievēro gan likumīguma standarts, gan ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standarts, kā noteikts TLAS vadlīnijās.

Indonēzija ir apņēmusies regulāri pārskatīt un uzlabot likumīguma standartus procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas.

Pieci likumīguma standarti ir šādi.

—	1. likumīguma standarts : attiecas uz koncesijām saimnieciskā meža zonās valsts zemēs: dabiskie meži, plantāciju meži, ekosistēmu atjaunošana, meža apsaimniekošanas tiesības (Hak Pengelolaan),

—	2. likumīguma standarts : attiecas uz kopienu plantāciju mežiem un kopienu mežiem saimnieciskā meža zonās valsts zemēs,

—	3. likumīguma standarts : attiecas uz privātajiem mežiem,

—	4. likumīguma standarts : attiecas uz kokmateriālu ieguvi nemeža zonās vai pārveidojamos saimnieciskos mežos valsts zemēs,

—	5. likumīguma standarts : attiecas uz kokrūpniecības uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar koksnes apstrādi un pārstrādi, un tirgotājiem.

Šie pieci likumīguma standarti ir piemērojami dažādu veidu kokmateriālu atļaujām, kas norādītas turpmākajā tabulā.

Atļaujas veids vai tiesības	Apraksts	Zemes piederība/resursu apsaimniekošana vai izmantošana	Piemērojamais likumīguma standarts
IUPHHK-HA/HPH	Atļauja izmantot kokmateriālus no dabiskajiem saimnieciskajiem mežiem	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-HTI/HPHTI	Atļauja ierīkot un apsaimniekot rūpnieciskā meža plantāciju	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-HTR	Atļauja veikt meža ekosistēmas atjaunošanu	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums	1
Meža apsaimniekošanas tiesības (Perum Perhutani)	Tiesības apsaimniekot plantāciju mežu	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums (valsts uzņēmums)	1
IUPHHK- HTR	Atļauja attiecībā uz kopienu vai privātiem plantāciju mežiem	Pieder valstij/apsaimnieko kopiena vai privāti	2
IUPHHK-HKM	Atļauja attiecībā uz kopienu mežu apsaimniekošanu	Pieder valstij/apsaimnieko kopiena	2
IUPHHK-HD	Atļauja attiecībā uz ciemu mežu apsaimniekošanu	Pieder valstij/apsaimnieko viens ciems	2
IUPHHK-HTHR	Atļauja izmantot kokmateriālus no meža atjaunošanas zonām	Pieder valstij/apsaimnieko kopiena vai privāti	2
Privātīpašums	Atļauja nav vajadzīga	Privātīpašums/izmanto privāti	3
IPK/ILS	Atļauja izmantot kokmateriālus no nemeža zonām vai pārveidojamiem saimnieciskiem mežiem	Pieder valstij/izmanto privāti	4
IUIPHHK	Atļauja izveidot un vadīt pirmapstrādes uzņēmumu	Neattiecas	5
IUI Lanjutan vai IPKL	Atļauja izveidot un vadīt tālākapstrādes uzņēmumu	Neattiecas	5
TPT (TPT, TPT-KB, TPT-KO)	Reģistrētas kokmateriālu/apstrādātu kokmateriālu bāzes	Neattiecas	5
IRT	Ģimenes uzņēmums	Neattiecas	5
Neražojošs eksportētājs (ETPIK)	Neražojoši reģistrēti eksportētāji	Neattiecas	5

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 1: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KONCESIJĀM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀS

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi (1)
1	P1. Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot	K1.1. Meža apsaimniekošanas vienība (koncesionāri) atrodas saimnieciskā meža zonā	1.1.1. Atļaujas turētājs var pierādīt, ka koksnes resursu izmantošanas atļauja (IUPHHK) ir derīga	Meža koncesijas tiesību sertifikāts	Valdības noteikumi PP72/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.30/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.31/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.33/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.76/2014
				Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju
				Apliecinājums, ka ir cita platības likumīgas izmantošanas atļauja (ja ir)
2.	P2. Mežizstrādes sistēmu un procedūru ievērošana	K2.1 Atļaujas turētājam ir cirsmas izstrādes plāns, kuru apstiprinājušas kompetentās administratīvās iestādes	2.1.1. Kompetentā administratīvā iestāde ir apstiprinājusi darba plāna dokumentus: ģenerālplānu, gada darba plānu, tostarp to papildinājumus	Apstiprinātais ģenerālplāns un papildinājumi (sagatavoti, pamatojoties uz visaptverošu meža inventarizāciju, kuru veikuši kompetenti tehniskie darbinieki)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.33/2014
				Apstiprinātais gada darba plāns (sagatavots, pamatojoties uz ģenerālplānu)
				Kompetentu tehnisko darbinieku sagatavotas kartes, kurās attēlots darba plāna aptverto platību novietojums un robežas
				Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas
				Mežizstrādes vietas (kvartāli vai nogabali) ir skaidri iezīmētas kartē un pārbaudītas uz vietas
		K2.2. Darba plāns ir derīgs	2.2.1. Meža izmantošanas atļaujas turētājam ir derīgs darba plāns, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem	Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011
				Dabiskā meža apaļkoku atrašanās vieta un iegūstamie apjomi platībās, kurās paredzēta mežizstrāde, atbilst darba plānam
3.	P3. Apaļkoku transportēšanas vai īpašnieka maiņas likumīgums	K3.1 Atļaujas turētāji nodrošina, ka visi apaļkoki, kurus no apaļkoku krautuves mežā nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuvi, ir fiziski identificēti un tiem ir pievienoti derīgi dokumenti	3.1.1. Visi izstrādātie vai komerciālām vajadzībām iegūtie apaļkoki ar lielu caurmēru ir iekļauti kokmateriālu produkcijas pārskatā	Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			3.1.2. Visiem kokmateriāliem, kurus izved no atļaujas aptvertās platības, ir pievienots derīgs transporta dokuments	Derīgi transporta dokumenti un papildinājumi ir pievienoti apaļkokiem, kurus no apaļkoku krautuves nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuves	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			3.1.3. Apaļkoki ir iegūti apgabalos, kas noteikti meža izmantošanas atļaujā	Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
				Kokmateriālu administrēšanas marķējuma/svītrkoda izmantošana
			3.1.4 Visiem apaļkokiem, ko transportē no apaļkoku krautuves, ir pievienots derīgs transporta dokuments	Derīgs transporta dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
		K3.2 Atļaujas turētājs ir nokārtojis piemērojamās maksas un nodevas par kokmateriālu ieguvi komerciālām vajadzībām	3.2.1. Atļaujas turētājs apliecina, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, kas atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam	Maksājuma uzdevumi attiecībā uz iemaksu meža atjaunošanas fondā un/vai maksu par meža resursiem	Valdības noteikumi PP22/1997 Valdības noteikumi PP51/1998 Valdības noteikumi PP59/1998 Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 22/2012
				Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, un maksājumu kvītis
				Iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam
		K3.3 Starpsalu pārvadājumi un tirdzniecība	3.3.1. Atļaujas turētāji, kuri nosūta apaļkokus, ir reģistrēti starpsalu kokmateriālu tirgotāji (PKAPT)	PKAPT dokumenti	Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003
			3.3.2. Apaļkoku transportēšanā izmanto Indonēzijas karoga kuģus, kuriem ir derīga darbības atļauja	Reģistrācijas dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti, un derīga atļauja	Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003
		K.3.4 Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	3.4.1 Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
4.	P4. Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana	K4.1 Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi	4.1.1. Atļaujas turētājam ir attiecīgie EIA dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
			4.1.2. Atļaujas turētājam ir vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna īstenošanas ziņojumi, kuros norādītas darbības, kas veiktas, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu sociālos ieguvumus	Vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Pierādījumi par vides pārvaldības plāna īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu
5.	P5. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana	K5.1 Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	5.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūru īstenošana	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
				Darba negadījumu reģistrs
		K5.2 Strādnieku tiesību ievērošana	5.2.1. Strādnieku apvienošanās brīvība	Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			5.2.2. Ir darba koplīgumi	Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			5.2.3. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003
(1) Norādīti galvenie noteikumi, arī to vēlākie grozījumi.

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 2: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOPIENU PLANTĀCIJU MEŽIEM UN KOPIENU MEŽIEM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀ

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot	K1.1. Meža apsaimniekošanas vienība atrodas saimnieciskā meža zonā	1.1.1. Atļaujas turētājs var pierādīt, ka koksnes resursu izmantošanas atļauja (IUPHHK) ir derīga	Meža koncesijas tiesību sertifikāts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P37/2007 Mežsaimniecības ministra noteikumi P49/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2011
				Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju
		K1.2 Uzņēmējdarbības vienība ir grupa	1.2.1. Uzņēmējdarbības grupa likumīgi veic uzņēmējdarbību	Dibināšanas dokuments vai apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
2.	P2. Mežizstrādes sistēmu un procedūru ievērošana	K2.1 Atļaujas turētājam ir cirsmas izstrādes plāns, kuru apstiprinājušas kompetentās administratīvās iestādes	2.1.1. Kompetentā administratīvā iestāde ir apstiprinājusi darba plāna dokumentu	Apstiprināts darba plāna dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008
				Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas
				Mežizstrādes kvartāla atrašanās vieta ir skaidri iezīmēta, un to var pārbaudīt uz vietas
		K2.2. Darba plāns ir derīgs	2.2.1. Meža izmantošanas atļaujas turētājam ir derīgs darba plāns, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem	Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008
				Apaļkoku atrašanās vietai un iegūstamajiem apjomiem apgabalā, kas jāizdala meža īpašumā, jāatbilst darba plānam
		K2.3 Atļaujas turētāji nodrošina, ka visi apaļkoki, kurus no apaļkoku krautuves mežā nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuvi, ir fiziski identificēti un tiem ir pievienoti derīgi dokumenti	2.3.1. Visi izstrādātie vai komerciālām vajadzībām iegūtie apaļkoki ir iekļauti kokmateriālu produkcijas pārskatā	Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			2.3.2. Visiem apaļkokiem, kurus izved no atļaujas aptvertās platības, ir pievienots likumīgs transporta dokuments	Likumīgi transporta dokumenti un attiecīgie papildinājumi tiek nosūtīti no apaļkoku krautuves uz starpkrautuvi un no starpkrautuves uz pirmapstrādes uzņēmumu un/vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			2.3.3. Apaļkoki ir iegūti apgabalos, kas noteikti meža izmantošanas atļaujā	Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
				Atļaujas turētājs konsekventi marķē kokmateriālus
			2.3.4. Atļaujas turētājs var uzrādīt apaļkoku transporta dokumentus, kas pievienoti apaļkokiem, kurus transportē no apaļkoku krautuves	Apaļkoku transporta dokuments, kam pievienots apaļkoku saraksts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
		K2.4 Atļaujas turētājs ir nokārtojis piemērojamās maksas un nodevas, kas vajadzīgas kokmateriālu ieguvei komerciālām vajadzībām	2.4.1. Atļaujas turētājs uzrāda apliecinājumu, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem, kas atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam	Maksājuma uzdevums attiecībā uz maksu par meža resursiem	Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 22/2012
				Apliecinājums, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem
				Maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam
		K2.5 Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	2.5.1 Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
3.	P3. Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana	K3.1 Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi	3.1.1. Atļaujas turētājam ir attiecīgie ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
			3.1.2. Atļaujas turētājam ir vides pārvaldības un monitoringa īstenošanas ziņojumi par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu sociālos ieguvumus	Attiecīgie vides pārvaldības un monitoringa dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Pierādījumi par vides pārvaldības īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu
4	P4. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana	K4.1 Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	4.1.1 Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūru īstenošana	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
		K4.2 Strādnieku tiesību ievērošana	4.2.1. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 3: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ PRIVĀTAJIEM MEŽIEM

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Kokmateriālu īpašuma tiesības var pārbaudīt	K1.1. Likumīgas zemes īpašuma tiesības vai tiesības apliecinošs dokuments attiecībā uz kokmateriālu ieguves apgabalu	1.1.1. Privātās zemes vai meža īpašnieki var pierādīt zemes īpašuma tiesības vai izmantošanas tiesības	Derīgi zemes īpašuma vai zemes valdījuma dokumenti (tiesības uz zemi apliecinoši dokumenti, kurus atzinušas kompetentās iestādes)	Likums 5/1960 Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010 Valdības noteikumi PP12/1998 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Likums 6/1983 Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
				Zemes apsaimniekošanas tiesības Uzņēmuma dibināšanas dokuments Uzņēmējdarbības licence uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību (SIUP) Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP) Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP) OSH dokumenti Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā
				Privātā meža platības karte un dabā iezīmētas robežas
			1.1.2. Apsaimniekošanas vienības (kas pieder atsevišķiem īpašniekiem vai grupai) var uzrādīt derīgus kokmateriālu transporta dokumentus	Apaļkoku transporta dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012
			1.1.3. Apsaimniekošanas vienības uzrāda apliecinājumu, ka ir nokārtotas piemērojamās maksas saistībā ar kokiem, kuri platībā auguši pirms tiesību vai valdījuma nodošanas	Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem un kompensācija valstij celma naudas apmērā	Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007
		K.1.2. Uzņēmējdarbības vienības – grupas – ir likumīgi reģistrētas	1.2.1. Uzņēmējdarbības grupas likumīgi veic uzņēmējdarbību	Dibināšanas dokuments vai apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
		K.1.3 Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	1.3.1 Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
2.	P2. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana, ja uz platībām attiecas zemes apsaimniekošanas tiesības	K2.1 Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	2.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūru īstenošana	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
				Darba negadījumu reģistrs
		K2.2. Strādnieku tiesību ievērošana	2.2.1. Strādnieku apvienošanās brīvība	Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001
			2.2.2. Ir darba koplīgumi	Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			2.2.3. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003
3	P3. Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana	K3.1 Zemes apsaimniekošanas tiesību turētājam vai privātu mežu īpašniekiem ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi (ja to paredz normatīvie akti)	3.1.1. Zemes apsaimniekošanas tiesību turētājam vai privātu mežu īpašniekiem ir attiecīgie EIA dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
			3.1.2 Zemes apsaimniekošanas tiesību turētājam ir vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna īstenošanas ziņojumi	Vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Pierādījumi par vides pārvaldības plāna īstenošanu un monitoringu

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 4: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKMATERIĀLU IEGUVI NEMEŽA ZONĀS VAI PĀRVEIDOJAMOS SAIMNIECISKOS MEŽOS

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot	K1.1. Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā, nemainot meža juridisko statusu	1.1.1. Mežizstrādes operācija nomātajā platībā ir atļauta ar citu juridisko atļauju (ILS)/pārveidošanas atļauju (IPK) Piezīme: tas attiecas arī uz platībām, kas iepriekš bija klasificētas kā meži, kuros veic meža atjaunošanu (HTHR)	ILS/IPK atļaujas mežizstrādes operācijām nomātajā platībā (t.sk. attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments attiecībā uz ar mežsaimniecību nesaistītu komercdarbību)	Valdības noteikumi PP27/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P59/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Kartes, kas pievienotas ILS/IPK atļaujām attiecībā uz nomāto platību, un pierādījumi par to ievērošanu uz vietas
		K1.2. Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā, kas rada izmaiņas meža juridiskajā statusā	1.2.1 Kokmateriālu ieguve ir atļauta saskaņā ar zemes pārveidošanas atļauju (IPK) Piezīme: tas attiecas arī uz platībām, kas iepriekš bija klasificētas kā meži, kuros veic meža atjaunošanu (HTHR)	Uzņēmējdarbības atļaujas un kartes, kas pievienotas atļaujai (t.sk. attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments attiecībā uz ar mežsaimniecību nesaistītu komercdarbību)	Valdības noteikumi PP27/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P59/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012
				IPK pārveidojamajās platībās
				IPK pievienotās kartes
				Dokumenti, kas atļauj mainīt meža juridisko statusu (šī prasība attiecas gan uz IPK turētājiem, gan uzņēmējdarbības atļaujas turētājiem)
			1.2.2 Pārveidošanas atļauja (IPK) transmigrācijas apmetnēm	IPK pārveidojamajās platībās	Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011
				IPK pievienotās kartes
		K1.3. Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā	1.3.1. Kokmateriālu ieguve ir atļauta saskaņā ar zemes pārveidošanas atļauju (IPK) nemeža zonā	IKP plānošanas dokuments	Valdības noteikumi PP27/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Uzņēmējdarbības atļauja un kartes, kas pievienotas atļaujai (t.sk. attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments attiecībā uz ar mežsaimniecību nesaistītu komercdarbību)
				IPK pārveidojamajās platībās
				IPK pievienotās kartes
			1.3.2 Pārveidošanas atļauja (IPK) transmigrācijas apmetnēm	IPK pārveidojamajās platībās	Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011
				IPK pievienotās kartes
2.	P2. Mežizstrādei un apaļkoku transportēšanai piemērojamo juridisko sistēmu un procedūru ievērošana	K2.1 IPK/ILS plāns un īstenošana atbilst zemes izmantošanas plānojumam	2.1.1. Apstiprināts darba plāns attiecībā uz platībām, ko aptver IPK/ILS	IPK/ILS darba plāna dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009
			2.1.2. Atļaujas turētājs var pierādīt, ka transportētie apaļkoki ir iegūti apgabalos, uz kuriem attiecas derīga zemes pārveidošanas atļauja/citas izmantošanas atļaujas (IPK/ILS)	Meža inventarizācijas dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014
				Kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti (LHP)
		K2.2. Valsts maksu un nodevu samaksāšana un kokmateriālu transportēšanas prasību ievērošana	2.2.1. Apliecinājumi par maksu nokārtošanu.	Maksājuma uzdevums attiecībā uz maksu par meža resursiem	Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007
				Apliecinājums, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem
				Maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam
			2.2.2. Atļaujas turētājam ir derīgi kokmateriālu transporta dokumenti	Apaļkoku pārvadāšanas rēķins (FAKB) un kokmateriālu saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar mazu caurmēru	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014
				Apaļkoku likumīguma dokuments (SKSKB) un apaļkoku saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar lielu caurmēru
		K2.3 Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	2.3.1 Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
3.	P3. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana	K3.1 Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	3.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūras	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
				Darba negadījumu reģistrs
		K3.2 Strādnieku tiesību ievērošana	3.2.1 Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 5: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKRŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMIEM, KURI NODARBOJAS AR KOKSNES APSTRĀDI UN PĀRSTRĀDI, UN TIRGOTĀJIEM

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Uzņēmējdarbības vienības atbalsta likumīgu kokmateriālu tirdzniecību	K1.1. Derīgas atļaujas ir meža koksnes produktu apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem: a) koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem un/vai b) apstrādātu koka izstrādājumu eksportētājiem	1.1.1. Koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem ir derīgas atļaujas	Uzņēmuma dibināšanas dokuments un jaunākie dokumenta grozījumi (uzņēmuma dibināšanas dokuments)	Likums 6/1983 Likums 3/2014 Valdības noteikumi PP74/2011 Valdības noteikumi PP27/2012 Tieslietu un cilvēktiesību ministra noteikumi M.01-HT.10/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Iekšlietu ministra noteikumi 27/2009 Tirdzniecības ministra noteikumi 39/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012 Tirdzniecības ministra noteikumi 77/2013 Mežsaimniecības ministra noteikumi P9/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2014
				Atļauja nodarboties ar tirdzniecības darbībām (uzņēmējdarbības licence/SIUP) vai tirdzniecības atļauja, kas var būt rūpnieciskas darbības atļauja (IUI) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI)
				Traucējumu atļauja (uzņēmumam izdota atļauja ietekmēt vidi darbības vietas apkaimē)
				Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP)
				Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NPWP)
				Ir pieejami attiecīgie ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti
				Ir pieejama rūpnieciskas darbības atļauja (IUI), pastāvīgas uzņēmējdarbības atļauja (IUT) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI)
				Ir pieejams izejvielu krājumu plāns (RPBBI) pirmapstrādes uzņēmumā
			1.1.2. Apstrādātu koka izstrādājumu eksportētājiem ir derīgas atļaujas gan kā koka izstrādājumu ražotājiem, gan kā eksportētājiem	Eksportētājiem ir reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja (ETPIK) statuss	Tirdzniecības ministra noteikumi 97/2014
		K1.2 Ģimenes uzņēmums ir Indonēzijas tiesību subjekts	1.2.1. Ģimenes uzņēmuma īpašniekam ir oficiāls identitātes apliecinājums	ID apliecība	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
		K1.3 Meža koksnes produktu importētājiem ir derīgas atļaujas un tie ir veikuši padziļinātu izpēti	1.3.1 Meža koksnes produktu importētājiem ir derīgas atļaujas	Importētājiem ir reģistrēta importētāja statuss	Tirdzniecības ministra noteikumi 78/2014
			1.3.2 Importētāji ir ieviesuši padziļinātas izpētes sistēmu	Importētājiem ir padziļinātas izpētes vadlīnijas/procedūras un pierādījumi par tās īstenošanu	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
		K1.4 Reģistrētām bāzēm vai neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem ir derīgas atļaujas	1.4.1 Reģistrētās bāzēm ir derīga atļauja	Provinces/rajona mežniecības vadītāja izsniegts atļaujas dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			1.4.2. Neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem ir derīgas atļaujas	Uzņēmuma dibināšanas dokuments un jaunākie dokumenta grozījumi (uzņēmuma dibināšanas dokuments)	Likums 6/1983 Valdības noteikumi PP74/2011 Tieslietu un cilvēktiesību ministra noteikumi M.01-HT.10/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 39/2011 Tirdzniecības ministra noteikumi 77/2013 Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014 Tirdzniecības ministra noteikumi 97/2014
				Atļauja nodarboties ar tirdzniecības darbībām (uzņēmējdarbības licence/SIUP) vai tirdzniecības atļauja
				Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP)
				Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NPWP)
				Tirgotāji ir reģistrēti kā neražojoši kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāji (ETPIK Non Produsen)
				Vienošanās par piegādi vai līgums ar mazu uzņēmumu, kas nav eksportētājs (ETPIK), bet kam ir kokmateriālu likumīguma sertifikāts (S-LK) vai piegādātāja atbilstības deklarācija/SDoC (DKP)
			1.4.3 Uzņēmējdarbības vienībām ir attiecīgie ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokumenti	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 13/2010 Vides ministra noteikumi 05/2012
		K1.5 Uzņēmējdarbības vienības, kas ir ir: grupas (MVU vai amatnieki/ģimenes uzņēmumi vai bāzes) vai kooperatīvi (amatnieki/ģimenes uzņēmumi), ir likumīgi reģistrētas vai tām ir dibināšanas apliecinājums Piezīme: neattiecas uz neražojošiem, reģistrētiem kokrūpniecības izstrādājumu eksportētājiem	1.5.1. Uzņēmējdarbības vienības – grupas vai kooperatīvi – ir likumīgi reģistrētas	Dibināšanas dokuments vai apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
				Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP) (ja kooperatīvs)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
			1.5.2 Kooperatīva organizatoriskā struktūra	Kooperatīva lēmums par organizatorisko struktūru	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
			1.5.3 Kooperatīva veids	Kooperatīva biznesa plāns vai dokuments, kurā norādīts kooperatīva veids	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
			1.5.4 Katra kooperatīva locekļa oficiālā identitāte	ID apliecības	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
2.	P2. Uzņēmējdarbības vienības piemēro kokmateriālu izsekojamības sistēmu, kas nodrošina iespēju noteikt kokmateriālu izcelsmi	K2.1 Ir izveidota un tiek piemērota sistēma, ar kuru nodrošina kokmateriālu izsekojamību	2.1.1. Uzņēmējdarbības vienības var pierādīt, ka saņemtie kokmateriāli ir no likumīgiem avotiem	Pirkšanas/pārdošanas dokumenti un/vai līgums par materiālu piegādi vai pirkuma apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P9/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014 Tirdzniecības ministra noteikumi 78/2014
				Apstiprināts kokmateriālu pārvietošanas pārskats un/vai pārvietošanas apliecinājums, un/vai oficiāls kokmateriālu pārbaudes ziņojums; meža produktu likumīguma apliecinājums
				Importētiem kokmateriāliem ir pievienota piegādātāja atbilstības deklarācija vai likumīguma sertifikāts (S-LK) Piezīme: attiecas tikai uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem
				Kokmateriālu transporta dokumenti
				Transporta dokumenti (Nota) un atbilstošie oficiālie vietējās iestādes amatpersonas ziņojumi attiecībā uz lietotiem kokmateriāliem, kas iegūti no nojauktām ēkām/konstrukcijām, izraktiem kokmateriāliem un zemē ieraktiem kokmateriāliem
				Transporta dokumenti (Nota) attiecībā uz rūpnieciskiem koksnes atkritumiem
				Dokumenti/pārskati par apaļkoku/kokmateriālu/izstrādājumu krājumu izmaiņām
				Likumīguma sertifikāts (S-PHPL/S-LK) vai piegādātāja atbilstības deklarācija (DKP)
				Pamatojoši dokumenti par izejvielu krājumu plānu (RPBBI) pirmapstrādes uzņēmumā
			2.1.2 Importētājiem ir derīgi dokumenti, kas apliecina, ka importētie kokmateriāli nāk no likumīgiem avotiem Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem	Paziņojums par importu (PIB)	Prezidenta dekrēts 43/1978 Tirdzniecības ministra noteikumi 78/2014
				Iepakojumu saraksts
				Rēķins
				B/L (kravas zīme)
				Importa deklarācija un importa rekomendācija
				Apliecinājums par ievedmuitas samaksu
				Citi attiecīgie dokumenti (tostarp Cites atļaujas) attiecībā uz koku sugām, kuru tirdzniecība ir ierobežota
				Pierādījumi par importēto kokmateriālu izmantošanu
			2.1. 3 Uzņēmējdarbības vienības piemēro kokmateriālu izsekojamības sistēmu un darbojas, nepārsniedzot atļauto produkcijas apjomu Piezīme: neattiecas uz bāzēm un neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	Izejvielu izmantojuma un produkcijas izlaides uzskaites lapas Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem	Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2014
				Produkcijas izlaides pārskati attiecībā uz apstrādātiem izstrādājumiem
				Vienības produkcija nepārsniedz atļauto ražošanas jaudu Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem
				No konfiscētiem kokmateriāliem ražotu izstrādājumu nošķiršana
			2.1.4. Ražošanas process sadarbībā ar citu pusi (citu uzņēmumu vai amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem) nodrošina kokmateriālu izsekojamību Piezīme: neattiecas uz mājsaimniecībām/ģimenes uzņēmumiem, bāzēm un neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	Likumīguma sertifikāts (S-LK) vai piegādātāja atbilstības deklarācija (DKP)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P48/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2014
				Ar citu pusi noslēgts pakalpojumu līgums par izstrādājumu apstrādi vai pārstrādi
				Apliecinājuma vēstule par izejvielām
				Saražoto izstrādājumu nošķiršana/atdalīšana
				Dokumentācija par izejvielām, ražošanas procesiem un – attiecīgā gadījumā – par eksportu, ja eksportu realizē, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu ar citu uzņēmumu
		K2.2 Apstrādāto koka izstrādājumu nodošana no piegādātāja neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	2.2.1 Uzņēmējdarbības vienības var pierādīt, ka saņemtie izstrādājumi ir no likumīgiem avotiem	izstrādājumi, kas iepirkti no reģistrētiem partneruzņēmumiem, kas nav ETPIK, bet kam ir likumīguma sertifikāts (S-LK) vai SDoC (DKP).	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
				Transporta dokuments
				Dokumenti/pārskati par izstrādājumu krājumu izmaiņām
3.	P3. Kokmateriālu tirdzniecības vai īpašnieka maiņas likumīgums	K3.1 Koka izstrādājumu tirdzniecība vai sūtījumi vietējā tirgū atbilst piemērojamiem tiesību aktiem. Piezīme: neattiecas uz neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	3.1.1. Koka izstrādājumu tirdzniecība vai sūtījumi vietējā tirgū notiek ar transporta dokumentu	Transporta dokuments	Mežsaimniecības ministra (22/2003), satiksmes ministra (KM3/2003) un rūpniecības un tirdzniecības ministra (33/2003) kopējie noteikumi Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
		K3.2 Eksportam paredzēto apstrādāto kokmateriālu krava atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem un bāzēm	3.2.1. Eksportam paredzēto apstrādāto kokmateriālu kravai ir pievienoti eksporta paziņojuma (PEB) dokumenti	Eksportam paredzētie izstrādājumi	Likums 17/2006 (muita) Prezidenta dekrēts 43/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi 447/2003 Tirdzniecības ministra noteikumi 223/2008 Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-40/2008 Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-06/2009 Tirdzniecības ministra noteikumi 50/2013 Tirdzniecības ministra noteikumi P97/2014
				PEB
				Iepakojumu saraksts
				Rēķins
				B/L (kravas zīme)
				Eksporta licences dokumenti (V-Legal)
				Tehniskās pārbaudes rezultāti (vērtētāja ziņojums) attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem tehniskā pārbaude ir obligāta
				Attiecīgā gadījumā – apliecinājums par izvedmuitas samaksu
				Citi attiecīgie dokumenti (tostarp Cites atļaujas) attiecībā uz koku sugām, kuru tirdzniecība ir ierobežota
		K.3.3 Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	3.3.1 Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
4.	P4. Darba noteikumu izpilde, ciktāl tas attiecas uz apstrādes vai pārstrādes rūpniecību	K.4.1. Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	4.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūras vai attiecībā uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem – ir pirmās palīdzības un drošības aprīkojums	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH procedūru īstenošana
				Darba negadījumu reģistrs Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem
		K.4.2. Strādnieku tiesību ievērošana Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem	4.2.1. Strādnieku apvienošanās brīvība	Arodbiedrība vai uzņēmuma politika, kas ļauj darbiniekiem/strādniekiem dibināt arodbiedrību vai iesaistīties arodbiedrības aktivitātēs	Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001
			4.2.2. Darba koplīgums vai uzņēmuma politika darba tiesību jomā	Darba koplīgums vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			4.2.3. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

▼B

III PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ FLEGT LICENCI SAŅĒMUŠU INDONĒZIJAS KOKA IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ SAVIENĪBĀ

1. LICENCES IESNIEGŠANA

1.1. Licenci iesniedz kompetentajai iestādei Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēta krava, par ko ir izdota minētā licence. Licenci var iesniegt elektroniski vai citā operatīvā veidā.

1.2. Licenci atzīst par derīgu, ja tā atbilst visām IV pielikumā minētajām prasībām un papildu pārbaudes atbilstīgi šā pielikuma 3., 4. un 5. iedaļai netiek uzskatītas par vajadzīgām.

1.3. Licenci var iesniegt pirms tās kravas ierašanās, par kuru tā izdota.

2. LICENCES ATZĪŠANA

2.1. Licence, kas neatbilst IV pielikumā noteiktajām prasībām un specifikācijām, ir nederīga.

2.2. Dzēsumus vai labojumus licencē atzīst tikai tad, ja šādus dzēsumus vai labojumus ir apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

2.3. Licenci uzskata par spēkā neesošu, ja to iesniedz kompetentajai iestādei pēc licencē norādītā derīguma termiņa beigām. Licences derīguma termiņa pagarinājums netiek atzīts, ja vien šādu pagarinājumu nav apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

2.4. Licences dublikāts vai aizstājēja licence netiek atzīta par derīgu, ja vien to nav izdevusi un apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

2.5. Ja ir vajadzīga turpmāka informācija par licenci vai par kravu saskaņā ar šo pielikumu, licenci atzīst par derīgu tikai pēc tam, kad ir saņemta prasītā informācija.

2.6. Ja to koka izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto kravu, no attiecīgajā licencē norādītā tilpuma vai svara atšķiras ne vairāk kā par desmit procentiem, uzskata, ka krava tilpuma vai svara ziņā atbilst licencē sniegtajai informācijai.

2.7. Tiklīdz licence ir atzīta par derīgu, kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām par to informē muitas dienestus.

3. LICENCES DERĪGUMA UN AUTENTISKUMA PĀRBAUDE

3.1. Ja rodas šaubas par licences, tās dublikāta vai aizstājējas licences derīgumu vai autentiskumu, kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju no Licenču informācijas nodaļas.

3.2. Licenču informācijas nodaļa var lūgt, lai kompetentā iestāde nosūta attiecīgās licences kopiju.

3.3. Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei.

3.4. Ja kompetentā iestāde divdesmit vienas kalendāra dienas laikā pēc papildu informācijas pieprasījuma nav saņēmusi atbildi no Licenču informācijas nodaļas, kā minēts šā pielikuma 3.1. iedaļā, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

3.5. Ja licences derīgums tiek apstiprināts, Licenču informācijas nodaļa nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams, elektroniski. Uz atpakaļ nosūtītajiem eksemplāriem izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Apstiprināts [datums]”.

3.6. Ja no saņemtās papildu informācijas un turpmākas izmeklēšanas izriet, ka licence nav derīga vai autentiska, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

4. PĀRBAUDE PAR KRAVAS ATBILSTĪBU LICENCĒ SNIEGTAJAI INFORMĀCIJAI

4.1. Ja kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu veikt kravas turpmāku pārbaudi, pirms tās izlemj, vai licence ir atzīstama par derīgu, tās var veikt pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgā krava atbilst licencē sniegtajai informācijai un/vai licenču izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci.

4.2. Ja rodas šaubas par kravas atbilstību licencē sniegtajai informācijai, attiecīgā kompetentā iestāde var lūgt Licenču informācijas nodaļu sniegt papildu skaidrojumus.

4.3. Licenču informācijas nodaļa var pieprasīt kompetentajai iestādei nosūtīt attiecīgās licences kopiju vai aizstājēju licenci.

4.4. Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura jāizdara ar zīmogu autentificēta atzīme “Dublikāts” un kurš jānosūta kompetentajai iestādei.

4.5. Ja kompetentā iestāde divdesmit vienas kalendāra dienas laikā pēc papildu skaidrojuma pieprasījuma nav saņēmusi atbildi, kā minēts 4.2. iedaļā, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

4.6. Ja pēc papildu informācijas saņemšanas un turpmākas izmeklēšanas tiek konstatēts, ka attiecīgā krava neatbilst licencē sniegtajai informācijai un/vai licenču izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

5. CITI JAUTĀJUMI

5.1. Pārbaudes laikā radušās izmaksas sedz importētājs, izņemot gadījumus, kad attiecīgo Savienības dalībvalstu piemērojamajos tiesību aktos un procedūrās ir noteikts citādi.

5.2. Ja saistībā ar licenču pārbaudi rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā.

6. ES MUITAS DEKLARĀCIJA

6.1. Tās licences numuru, kas izdota koka izstrādājumiem, par kuriem sagatavo muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, norāda deklarēšanai izmantotā Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē.

6.2. Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, atsauci norāda attiecīgajā ailē.

7. LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ

7.1. Koka izstrādājumu sūtījumus laiž brīvā apgrozībā tikai tad, kad ir pilnībā pabeigta 2.7. iedaļā izklāstītā procedūra.

IV PIELIKUMS

PRASĪBAS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM

1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM

1.1. FLEGT licenci var izdot papīra vai elektroniskā formā.

1.2. Gan papīra, gan elektroniskajās licencēs sniedz 1. papildinājumā minēto informāciju saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem norādījumiem.

1.3. FLEGT licences numurē tā, lai Puses varētu atšķirt FLEGT licenci, kas izdota par Savienības tirgum paredzētām kravām, un V-legal dokumentu, kas izdots par kravām, kuras paredzētas tirgiem ārpus Savienības.

1.4. FLEGT licence ir derīga no tās izdošanas dienas.

1.5. FLEGT licences derīguma termiņš nepārsniedz četrus mēnešus. Licencē norāda derīguma termiņa beigu datumu.

1.6. Pēc derīguma termiņa beigām FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu. Force majeure vai citu pamatotu iemeslu gadījumā, kurus licences turētājs nevar ietekmēt, licenču izdevēja iestāde var pagarināt derīguma termiņu vēl par diviem mēnešiem. Termiņa pagarināšanas gadījumā licenču izdevēja iestāde ieraksta un validē jauno derīguma termiņu.

1.7. FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei, ja koka izstrādājumi, par kuriem minētā licence izdota, pirms nonākšanas Savienībā ir pazuduši vai iznīcināti.

2. TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM PAPĪRA FORMĀ

2.1. Papīra licences atbilst formātam, kas norādīts 1. papildinājumā.

2.2. Izmanto A4 formāta papīru. Papīrā jābūt iestrādātām ūdenszīmēm, kurās attēlots logotips, kura reljefs iespiedums papīrā papildina zīmogu.

2.3. FLEGT licenci aizpilda mašīnrakstā vai datorrakstā. Ja nepieciešams, to var aizpildīt ar roku.

2.4. Licenču izdevējas iestādes zīmogus uzliek, izmantojot spiedogu. Tomēr licenču izdevējas iestādes zīmogu var aizstāt ar reljefu iespiedumu vai perforāciju.

2.5. Licenču izdevēja iestāde izmanto pret viltojumiem drošu metodi, lai atļauto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai norāžu iestarpināšana.

2.6. Veidlapā nedrīkst būt ne dzēsumi, ne labojumi, ja vien licenču izdevēja iestāde šādus dzēsumus vai labojumus nav apstiprinājusi ar zīmogu un parakstu.

2.7. FLEGT licenci izdrukā un aizpilda angļu valodā.

3. FLEGT LICENCES EKSEMPLĀRI

3.1. FLEGT licenci sagatavo šādos septiņos eksemplāros:

i) “Oriģināls”, ko patur kompetentā iestāde, sagatavots uz balta papīra;

ii) “Galamērķa muitas eksemplārs” uz dzeltena papīra;

iii) “Importētāja eksemplārs” uz balta papīra;

iv) “Licenču izdevējas iestādes eksemplārs” uz balta papīra;

v) “Licences turētāja eksemplārs” uz balta papīra;

vi) “Licenču informācijas nodaļas eksemplārs” uz balta papīra;

vii) “Indonēzijas muitas eksemplārs” uz balta papīra.

3.2. Eksemplārus, uz kuriem ir norāde “Oriģināls”, “Galamērķa muitas eksemplārs” un “Importētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam, kurš tos nosūta importētājam. Importētājs oriģinālu iesniedz kompetentajai iestādei un attiecīgo eksemplāru – muitas iestādei Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēta krava, par ko ir izdota minētā licence. Trešo eksemplāru, uz kura ir norāde “Importētāja eksemplārs”, importētājs patur savām uzskaites vajadzībām.

3.3. Ceturto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču izdevējas iestādes eksemplārs”, patur licenču izdevēja iestāde savām uzskaites vajadzībām un iespējamai vēlākai izdoto licenču pārbaudei.

3.4. Piekto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licences turētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam tā uzskaites vajadzībām.

3.5. Sesto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču informācijas nodaļas eksemplārs”, izsniedz Licenču informācijas nodaļai tās uzskaites vajadzībām.

3.6. Septīto eksemplāru, uz kura ir norāde “Indonēzijas muitas eksemplārs”, izsniedz Indonēzijas muitas iestādei eksporta vajadzībām.

4. PAZAUDĒTA, NOZAGTA VAI IZNĪCINĀTA FLEGT LICENCE

4.1. Ja ir pazaudēts, nozagts vai iznīcināts eksemplārs ar norādi “Oriģināls” vai eksemplārs ar norādi “Galamērķa muitas eksemplārs”, vai abi minētie eksemplāri, licences turētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis var iesniegt licenču izdevējai iestādei pieteikumu aizstājējas licences saņemšanai. Kopā ar pieteikumu licences turētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz skaidrojumu par oriģināla un/vai otrā eksemplāra nozaudēšanu.

4.2. Ja licenču izdevēju iestādi skaidrojums apmierina, tā piecu darbdienu laikā no licences turētāja pieprasījuma saņemšanas izdod aizstājēju licenci.

4.3. Aizstājējā licencē ir informācija un ieraksti, kas bija iekļauti licencē, kuru tā aizstāj, tostarp licences numurs, un atzīme “Aizstājēja licence”.

4.4. Ja nozaudētā vai nozagtā licence tiek atgūta, to neizmanto un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei.

5. TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ ELEKTRONISKAJĀM FLEGT LICENCĒM

5.1. FLEGT licenci var izdot un apstrādāt, izmantojot elektroniskas sistēmas.

5.2. Savienības dalībvalstīs, kas nav pievienojušās elektroniskajai sistēmai, izdod licences papīra formā.

Papildinājumi

1. Licences veidlapa

2. Norādījumi

1. papildinājums

LICENCES VEIDLAPA

2. papildinājums

NORĀDĪJUMI

Vispārīgi norādījumi

— Licenci aizpilda ar drukātiem burtiem.

— ISO kods, ja tāds norādīts, ir valstij piešķirtais starptautiskais standarta divburtu kods.

— 2. aili izmanto tikai Indonēzijas iestādes.

— A un B sadaļu aizpilda tikai FLEGT licencēm, kas paredzētas ES

A sadaļa	Galamērķis	Ieraksta “Eiropas Savienība”, ja licence attiecas uz kravu, kuras galamērķis ir Eiropas Savienība
B sadaļa	FLEGT licence	Ieraksta “FLEGT”, ja licence attiecas uz kravu, kuras galamērķis ir Eiropas Savienība

1. aile	Izdevēja iestāde	Norāda licenču izdevējas iestādes nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru
2. aile	Informācija Indonēzijas iestāžu vajadzībām	Norāda importētāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, kravas kopējo vērtību (USD), kā arī galamērķa valsts un, attiecīgā gadījumā, tranzītvalsts nosaukumu un ISO divburtu kodu
3. aile	V-Legal dokumenta/ licences numurs	Norāda izdevējas iestādes piešķirto numuru
4. aile	Derīguma termiņš	Norāda licences derīguma termiņu
5. aile	Eksportētājvalsts	Norāda partnervalsti, no kuras koka izstrādājumi eksportēti uz ES
6. aile	ISO kods	Norāda 5. ailē minētās partnervalsts ISO divburtu kodu
7. aile	Transporta veids	Norāda transporta veidu eksportēšanas vietā
8. aile	Licences turētājs	Norāda eksportētāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, tostarp reģistrētā eksportētāja ETPIK un nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru
9. aile	Komercapraksts	Iekļauj koka izstrādājumu komercaprakstu. Aprakstam jābūt pietiekami sīkam, lai būtu iespējama klasificēšana harmonizētajā sistēmā
10. aile	HS kods	“Oriģinālā”, “Galamērķa muitas eksemplārā” un “Importētāja eksemplārā” norāda preču četrciparu vai sešciparu kodu, kas noteikts atbilstīgi Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai. Eksemplāros, kas paredzēti izmantošanai Indonēzijā (iv)–vii) eksemplārs, kā norādīts IV pielikuma 3.1. punktā) norāda preču desmitciparu kodu saskaņā ar Indonēzijas muitas tarifu grāmatu
11. aile	Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi	Norāda izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas vispārpieņemto un zinātnisko nosaukumu. Ja kompozītmateriālu izstrādājuma ražošanā izmantota vairāku sugu koksne, katru sugu norāda atsevišķā rindā. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne)
12. aile	Ieguves valstis	Norāda valstis, kurās iegūta 10. ailē minēto sugu koksne. Attiecībā uz kompozītmateriālu izstrādājumiem norāda visas izmantotās koksnes izcelsmes valstis. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne)
13. aile	ISO kodi	Norāda 12. ailē minēto valstu ISO kodu. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne)
14. aile	Tilpums (m3)	Norāda kopējo tilpumu kubikmetros. Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 15. ailē prasītā informācija
15. aile	Tīrsvars (kg)	Norāda kravas kopējo svaru kilogramos uzmērīšanas laikā. Kopējais svars ir koka izstrādājumu neto masa, kurā nav iekļauts konteinera vai iepakojuma svars (izņemot balstus, starplikas, uzlīmes u. c.)
16. aile	Vienību skaits	Norāda vienību skaitu, ja tas ir optimālākais veids izstrādājuma daudzuma norādīšanai. Var neaizpildīt
17. aile	Atšķirības zīmes	Norāda svītrkodu un, attiecīgā gadījumā, atšķirības zīmes, piemēram, partijas numuru, pavadzīmes numuru. Var neaizpildīt
18. aile	Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs	Ailē ir pilnvarotas amatpersonas paraksts un licenču izdevējas iestādes oficiālā zīmoga nospiedums. Norāda arī parakstītāja vārdu un uzvārdu, kā arī vietu un datumu

▼M1

V PIELIKUMS

INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

1. Ievads

Mērķis: nodrošināt apliecinājumu, ka apaļkoku un koka izstrādājumu ieguve, transportēšana, apstrāde, pārstrāde un pārdošana atbilst visiem attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Būdama nelikumīgas mežizstrādes un nelegāli iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecības apkarošanas priekšpulkā, Indonēzija 2001. gada septembrī Bali uzņēma Austrumāzijas ministru konferenci par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG), kurā tika sagatavota Deklarācija par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (Bali deklarācija). Kopš tā laika Indonēzija ir saglabājusi vadošo lomu starptautiskajā sadarbībā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanā.

Kā viens no starptautiskajiem centieniem šo jautājumu risināšanā jāmin tas, ka arvien lielāks skaits patērētājvalstu ir apņēmušās veikt pasākumus, lai savos tirgos nepieļautu tirdzniecību ar nelikumīgiem kokmateriāliem, savukārt ražotājvalstis ir apņēmušās izveidot mehānismu, kas nodrošina to koka izstrādājumu likumīgumu. Ir svarīgi ieviest uzticamu sistēmu, lai garantētu kokmateriālu un koka izstrādājumu ieguves, transportēšanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības likumīgumu.

Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (TLAS) sniedz apliecinājumu, ka Indonēzijā saražotie un apstrādātie kokmateriāli un koka izstrādājumi nāk no likumīgiem avotiem un pilnībā atbilst attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, jo to pārbauda neatkarīga revīzija un uzrauga pilsoniskā sabiedrība.

1.1. Indonēzijas normatīvie un administratīvie akti, kas veido TLAS pamatu

Ar Indonēzijas noteikumiem “Standarti un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanu un kokmateriālu likumīguma pārbaudi valsts un privātajos mežos” (Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009) ir izveidota TLAS. TLAS ietver arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas shēmu, un tās mērķis ir uzlabot pārvaldību meža nozarē, apturēt nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto kokmateriālu tirdzniecību, nodrošināt Indonēzijas koka izstrādājumu uzticamību un uzlabot to tēlu.

TLAS ir turpmāk norādītie elementi.

1. Likumīguma standarti

2. Piegādes ķēdes kontrole

3. Pārbaudes procedūras

4. Licenču izdošanas shēma

5. Uzraudzība

TLAS ir pamatsistēma, ko izmanto, lai apliecinātu to kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu, kuri saražoti Indonēzijā un paredzēti eksportam uz Savienību un citiem tirgiem.

1.2. TLAS izveide – process, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas

Kopš 2003. gada plašs Indonēzijas mežsaimniecībā ieinteresēto personu loks ir aktīvi iesaistījies TLAS izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, tādējādi panākot labāku procesa pārskatāmību, pārredzamību un ticamību. 2009. gadā procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, tika izstrādāti Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009, kam sekoja Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās vadlīnijas Nr. 6/VI-SET/2009 un Nr. 02/VI-BPPHH/2010, kuras pēc tam tika pārskatītas ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem P.68/Menhut-II/2011, P.45/Menhut-II/2012, P.42/Menhut-II/2013 un Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskajām vadlīnijām P.8/VI-SET/2011 un P.8/VI-BPPHH/2012.

Balstoties uz TLAS sākotnējā īstenošanā gūto pieredzi, kopīgā novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar šā nolīguma VIII pielikumu, un dažādu ieinteresēto personu ieteikumiem, noteikumus procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, vēlreiz pārskatīja un pieņēma Mežsaimniecības ministra noteikumus P.43/Menhut-II/2014 (2014. gada jūnijā) un P.95/Menhut-II/2014 (2014. gada decembrī), kā arī Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās vadlīnijas Nr.P.14/VI-BPPHH/2014 (2014. gada decembrī) un Nr. P.1/VI-BPPHH/2015 (2015. gada janvārī) (turpmāk “TLAS vadlīnijas”).

TLAS īstenošanas gaitā visu ieinteresēto personu iesaistīšanas process turpināsies.

2. TLAS darbības joma

Indonēzijas saimnieciskā meža resursus var vispārīgi iedalīt divos īpašuma veidos: valsts meži un privātie meži/zemes. Valsts meži sastāv no saimnieciskajiem mežiem, kuros notiek ilgtermiņā stabila kokmateriālu ieguve saskaņā ar vairākiem atļauju veidiem, un meža teritorijām, kuras var pārveidot izmantošanai ar mežsaimniecību nesaistītām vajadzībām, piemēram, apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības plantāciju ierīkošanai. TLAS piemērošana valsts mežos un privātajos mežos/zemēs ir aprakstīta II pielikumā.

TLAS aptver kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas iegūti saskaņā ar visiem atļauju veidiem, kā arī darbības, kuras veic visi kokmateriālu tirgotāji, koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumi, eksportētāji un importētāji.

TLAS aptver koka izstrādājumus, kas paredzēti vietējiem un starptautiskiem tirgiem. Pārbauda visu Indonēzijas ražotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un tirgotāju darbības likumīgumu, arī to, kuri apgādā vietējo tirgu.

TLAS ir noteikta prasība, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāatmuito un tiem jāatbilst Indonēzijas importa noteikumiem. Šie noteikumi paredz, ka importētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem jābūt pievienotiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu ieguves valstī. Visi Indonēzijā importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāiekļauj piegādes ķēdē, kuras kontroles pilnībā atbilst visiem attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Daži koka izstrādājumi var saturēt otrreizējas izejvielas. Īpašās likumīguma prasības otrreizēji izmantotai koksnei ir aprakstītas likumīguma standartos un TLAS vadlīnijās.

Konfiscētus kokmateriālus drīkst pārdot tikai izmantošanai vietējā tirgū, izņemot konfiscētus kokmateriālus, kas iegūti aizsargājamā mežā, – šādi kokmateriāli ir jāiznīcina. Ikvienam uzņēmumam, kas saņem konfiscētus kokmateriālus, ir jāīsteno pasākumi, lai nošķirtu konfiscētos kokmateriālus no citām izejvielām, un pienācīgi jāinformē atbilstības novērtēšanas struktūra (CAB), kura nekavējoties veic īpašo revīziju, lai nodrošinātu, ka šie kokmateriāli nenonāk eksporta piegādes ķēdē. Konfiscētiem kokmateriāliem nedrīkst izdot eksporta licenci.

Izmaiņas no iezemiešu mežiem nākušu kokmateriālu izmantošanas un/vai administrēšanas procedūrās, lai varētu īstenot Konstitucionālās tiesas lēmumu (MK) Nr. 35/PUU-X/2012, tiks ieviestas pēc attiecīgo īstenošanas tiesību aktu pieņemšanas.

Stingri rūpējas, lai tranzītā esošie kokmateriāli un koka izstrādājumi nekādā ziņā nenonāktu publiskotajās galvenajās muitas zonās (PCA). Tas nozīmē, ka tranzītā esošie kokmateriāli nenonāk PCA un līdz ar to neiekļūst piegādes ķēdēs Indonēzijā. Tranzītā esošiem kokmateriāliem neizdod eksporta licenci.

2.1. TLAS likumīguma standarti

TLAS pamatā ir konkrēti kokmateriālu likumīguma standarti, kas aptver visu veidu kokmateriālu avotus (atļaujas un saimnieciskās darbības veicēji) un visas saimnieciskās darbības veicēju darbības. Šie standarti un to pārbaudes vadlīnijas ir noteiktas II pielikumā.

TLAS ietver arī “Standartus un pamatnostādnes par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas (SFM) efektivitātes novērtēšanu”. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas novērtēšanā, kurā izmanto SFM standartu, pārbauda arī to, vai revidējamais ievēro attiecīgos TLAS likumīguma kritērijus. Atļaujas turētāji, kas darbojas saimnieciskā meža zonās valstij piederošās zemēs (pastāvīgas meža platības), ievēro gan attiecīgos likumīguma, gan SFM standartus. Tie var izvēlēties vispirms izpildīt likumīguma standartu, tomēr beigu beigās tiem ir jāievēro gan likumīguma standarti, gan ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standarti ne vēlāk kā dienā, kad beidzas sākotnējās likumīguma sertifikācijas termiņš.

3. Kokmateriālu piegādes ķēdes kontrole

Atļaujas turētājs (ja piešķirtas koncesijas) vai zemes īpašnieks (ja tā ir privātā zeme), vai uzņēmums (ja tie ir tirgotāji, apstrādes un pārstrādes uzņēmumi un eksportētāji) pierāda, ka ikviens posms to piegādes ķēdē tiek kontrolēts un dokumentēts, kā noteikts Mežsaimniecības ministra noteikumos P.30/Menhut-II/2012, P.41/Menhut-II/2014 un P.42/Menhut-II/2014 (turpmāk “noteikumi”). Šajos noteikumos prasīts, lai provinces un rajona mežniecības amatpersonas katrā piegādes ķēdes posmā veiktu pārbaudes uz vietas un apstiprinātu dokumentus, kurus iesnieguši atļaujas turētāji, zemes īpašnieki vai apstrādes un pārstrādes uzņēmumi.

Operatīvās kontroles galvenie dokumenti katrā piegādes ķēdes posmā ir apkopoti 1. diagrammā.

Visiem sūtījumiem piegādes ķēdē jābūt pievienotiem attiecīgajiem transporta dokumentiem, kuros norādīts, vai materiālam ir derīgs SVLK sertifikāts vai tas deklarēts kā likumīgs ar piegādātāja atbilstības deklarāciju (SDoC), vai iegūts no konfiscētiem avotiem. Jebkāda kokmateriālu vai koka izstrādājumu sūtījuma īpašniekam vai pārzinim ikkatrā piegādes ķēdes posmā jāreģistrē, vai šis sūtījums ir SVLK sertificēts vai deklarēts kā likumīgs ar piegādātāja atbilstības deklarāciju, vai iegūts no konfiscēta avota. Ja sūtījums satur kādus konfiscētus kokmateriālus, sūtījuma īpašniekam vai pārzinim ir jāpiemēro efektīva sistēma, lai pārbaudīti likumīgas izcelsmes kokmateriālus un koka izstrādājumus nošķirtu no konfiscētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, un jākārto uzskaite, kurā izcelsmes avoti tiek nodalīti.

Saimnieciskās darbības veicējiem piegādes ķēdē ir noteikta prasība kārtot uzskaiti par saņemtajiem, uzglabātajiem, apstrādātajiem/pārstrādātajiem un piegādātajiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem. Uzskaitei jābūt pietiekamai, lai pēc tam būtu iespējams veikt kvantitatīvo datu salīdzināšanu starp piegādes ķēdes posmiem un viena posma robežās. Šādus datus dara pieejamus provinces un rajona mežniecības amatpersonām, lai tās veiktu salīdzināšanu. Šā pielikuma papildinājumā ir sīkāk izskaidrots, kādas ir galvenās darbības un procedūras, ieskaitot salīdzināšanu, katrā piegādes ķēdes posmā un kāda ir CAB loma piegādes ķēdes integritātes novērtēšanā.

1. diagramma

Piegādes ķēdes kontrole un galvenie dokumenti, kas vajadzīgi katrā piegādes ķēdes posmā, kur tiek salīdzināti dati.

4. Likumīguma pārbaudes un eksporta licenču izdošanas institucionālā struktūra

4.1. Ievads

Indonēzijas TLAS pamatojas uz pieeju, kura pazīstama kā “licenču izdošana saimnieciskās darbības veicējam” un kurai ir daudz kopīgu iezīmju ar produktu vai meža apsaimniekošanas sertifikācijas sistēmām. Indonēzijas Mežsaimniecības ministrija ieceļ vairākas atbilstības novērtēšanas struktūras (Lembaga Penilai/LP un Lembaga Verifikasi/LV), kuras tā pilnvaro pārbaudīt kokmateriālu ražotāju, tirgotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un eksportētāju (turpmāk “saimnieciskās darbības veicēji”) darbību likumīgumu.

Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (KAN) akreditē atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB). Ar CAB līgumu slēdz saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas, lai to darbības tiktu sertificētas kā likumīgas. CAB ir jādarbojas saskaņā ar ISO/IEC 17065 vadlīnijām. Par revīzijas rezultātiem tās ziņo revidējamajam un Mežsaimniecības ministrijai. Ziņojumu kopsavilkumi ir publiski pieejami.

CAB pārbauda, vai revidējamais saimnieciskās darbības veicējs darbojas saskaņā ar Indonēzijas likumīguma definīciju, kas iekļauta II pielikumā, tostarp efektīvi veic kontroles, lai nepieļautu nezināmas izcelsmes kokmateriālu nonākšanu piegādes ķēdē. Ja konstatē, ka revidējamais, kas darbojas valsts mežos vai ir liels uzņēmums (pirmapstrādes uzņēmums, kura jauda pārsniedz 6 000 m3/gadā, vai tālākapstrādes uzņēmums, kura ieguldījums pārsniedz 500 miljonus IDR), noteikumus ievēro, tam izdod SVLK likumīguma sertifikātu, kas ir derīgs 3 (trīs) gadus. Šajā periodā CAB veic ikgadējus pārraudzības apmeklējumus, lai pārliecinātos, ka noteikumi vēl aizvien tiek ievēroti. Ja revidējamie ir mazi uzņēmumi (pirmapstrādes uzņēmumi, kuru jauda nesasniedz 6 000 m3/gadā, vai tālākapstrādes uzņēmumi, kuru ieguldījums nesasniedz 500 miljonus IDR), likumīguma sertifikāta derīguma termiņš ir 6 (seši) gadi; ja saimnieciskās darbības veicējs darbojas privātos mežos/zemēs, derīguma termiņš ir 10 (desmit) gadi. Tādā gadījumā CAB pārraudzības apmeklējumus veic katru otro gadu (reizi divos gados).

Saimnieciskās darbības veicēji privātos mežos/zemēs, ģimenes uzņēmumi, amatnieki, pirmapstrādes uzņēmumi, kas apstrādā tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nevar tos tieši eksportēt, reģistrētas bāzes (kas tirgojas ar kokmateriāliem vai apstrādātiem/pārstrādātiem kokmateriāliem, kuri iegūti tikai no privātiem mežiem/zemēm vai “Perum Perhutani”SVLK sertificētā saimnieciskajā darbībā) un importētāji var izmantot piegādātāja atbilstības deklarāciju, lai pierādītu savu kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu, tāpēc CAB to revīziju neveic (sk. 5.3. sadaļu).

LV darbojas arī kā licenču izdevējas iestādes. Tās pārbauda eksportētāju SVLK sertifikāta derīgumu un eksporta reģistrāciju, un eksportētāja deklarēto datu (mēneša bilances) saskanību, pirms izdod eksporta licences V-Legal dokumentu vai FLEGT licenču formā. Tas nozīmē, ka I pielikumā ietverto koka izstrādājumu eksports bez eksporta licences ir aizliegts. Šiem nosacījumiem atbilstošajam eksportam uz Eiropas Savienību tiek izdotas FLEGT licences, savukārt eksportam uz citurieni – V-Legal dokumenti.

TLAS vadlīnijās noteikts, ka pilsoniskās sabiedrības grupām, privātpersonām un kopienām ir tiesības uzraudzīt TLAS īstenošanu uz vietas. Šādi neatkarīgi uzraudzītāji drīkst novērtēt darbību atbilstību likumīguma definīcijas prasībām un revīzijas un licenču izdošanas procesu atbilstību TLAS prasībām, kā arī iesniegt sūdzību CAB, licenču izdevējām iestādēm, KAN un Mežsaimniecības ministrijai.

2. diagramma

Saikne starp dažādām struktūrām, kas iesaistītas TLAS īstenošanā

4.2. Atbilstības novērtēšanas struktūras/Licenču izdevējas iestādes

Atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB) ieņem nozīmīgu vietu Indonēzijas sistēmā. Tās pilnvaro Mežsaimniecības ministrija, un atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji ar tām slēdz līgumus par atsevišķu saimnieciskās darbības veicēju ražošanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības darbību likumīguma pārbaudi piegādes ķēdē, arī par piegādes ķēdes integritātes pārbaudi.

Ir divu veidu CAB: i) novērtēšanas struktūras (Lembaga Penilai/LP), kas veic meža apsaimniekošanas vienību (FMU) darbības revīziju valsts mežos, izmantojot ilgtspējas standartus un likumīguma standartu prasības, un ii) pārbaudes struktūras (Lembaga Verifikasi/LV), kas veic FMU, kokrūpniecības uzņēmumu, tirgotāju un eksportētāju revīziju, izmantojot likumīguma standartus.

Lai nodrošinātu to, ka minētās revīzijas, kurās pārbauda II pielikumā izklāstīto likumīguma standartu ievērošanu, notiek visaugstākajā kvalitātē, LP un LV ir jāizstrādā vajadzīgās vadības sistēmas, kas attiecas uz kompetenci, konsekvenci, objektivitāti, pārredzamību, un novērtēšanas procesa prasības, kas izklāstītas ISO/IEC 17065. Šīs prasības ir norādītas TLAS vadlīnijās. Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (KAN) akreditē atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB).

LV var darboties arī kā licenču izdevējas iestādes. Šajā gadījumā LV izdod eksporta licences, kas attiecas uz koka izstrādājumiem, kuri paredzēti starptautiskiem tirgiem. Attiecībā uz ārpussavienības tirgiem licenču izdevējas iestādes izdod V-Legal dokumentus, un attiecībā uz Savienības tirgu tiek izdotasFLEGT licences saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām prasībām. Detalizētas procedūras V-Legal dokumenta vai FLEGT licences izdošanai eksporta sūtījumiem ir aprakstītas TLAS vadlīnijās. LP nevar darboties kā licenču izdevējas iestādes un neizdod eksporta licences.

Visiem CAB vai licenču izdevēju iestāžu revidentiem ir jābūt reģistrētiem un ar derīgu kompetences sertifikātu, ko izsniegusi Profesionālās sertifikācijas struktūra (Lembaga Sertifikasi Profesi – LSP). LSP izvērtēs visus iespējamos revidenta pārkāpumus, par kuriem tai ir paziņots, un var atsaukt minētā revidenta kompetences sertifikātu.

4.3. Akreditācijas struktūra

Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (Komite Akreditasi Nasional, KAN) ir neatkarīga akreditācijas struktūra, kas izveidota ar Valdības noteikumiem (Peraturan Pemerintah/PP) 102/2000 par Valsts standartizāciju un Prezidenta dekrētu (Keputusan Presiden/Keppres) 78/2001 par Valsts akreditācijas komiteju. Tā darbojas saskaņā ar ISO/IEC 17011 (Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas). Tā ir izstrādājusi iekšējus TLAS atbalsta dokumentus LP un LV akreditācijai.

Klusā okeāna akreditācijas kooperācija (PAC) un Starptautiskais akreditācijas forums (IAF) ir starptautiski atzinuši KAN, lai tā akreditētu sertifikācijas struktūras, kas veic kvalitātes vadības sistēmu, vides pārvaldības sistēmu un produktu sertifikāciju. KAN ir atzinušas arī Āzijas Klusā okeāna laboratoriju akreditācijas kooperācija (APLAC) un Starptautiskā laboratoriju akreditācijas kooperācija (ILAC).

2009. gada 14. jūlijāKAN parakstīja Saprašanās memorandu ar Mežsaimniecības ministriju par akreditācijas pakalpojumu sniegšanu TLAS vajadzībām. Tādējādi tā ir atbildīga par CAB akreditēšanu, lai nodrošinātu, ka CAB pastāvīgi atbilst standartam ISO/IEC 17065.

Ikviena ieinteresētā puse, tostarp saimnieciskās darbības veicēji un neatkarīgie uzraudzītāji, var KAN iesniegt sūdzības par LP vai LV darbību.

4.4. Revidējamie

Revidējamie ir saimnieciskās darbības veicēji, kuriem veic likumīguma pārbaudi. To vidū ir meža apsaimniekošanas vienības (koncesionāri vai kokmateriālu ieguves atļaujas turētāji, kopienai vai ciemam piešķirtas meža izmantošanas atļaujas turētāji, privātie meža/zemes īpašnieki), reģistrētas kokmateriālu bāzes, kokrūpniecības uzņēmumi, reģistrēti neražojoši eksportētāji. Meža apsaimniekošanas vienībām un kokrūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro piemērojamais likumīguma standarts. Eksporta vajadzībām kokrūpniecības uzņēmumiem un reģistrētiem neražojošiem eksportētājiem ir jāievēro prasības, kas saistītas ar eksporta licenču izdošanu. TLAS ļauj revidējamajiem iesniegt LP vai LV pārsūdzību attiecībā uz revīzijas norisi vai rezultātiem.

4.5. Neatkarīgs uzraudzītājs

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme TLAS neatkarīgajā uzraudzībā. Pilsoniskās sabiedrības grupām, privātpersonām un kopienām, kas darbojas kā neatkarīgie uzraudzītāji, ir tiesības novērtēt un ziņot, vai darbības atbilst likumīguma prasībām, kā arī ziņot par akreditēšanas, pārbaužu un licenču izdošanas darbībām. Neatkarīgā uzraudzītāja konstatējumus var izmantot arī periodiskajā novērtēšanā (PE), kas ir paredzēta šajā nolīgumā (VI pielikums).

Ja tiek konstatēts pārkāpums, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veicēja likumīgumu, neatkarīgais uzraudzītājs sūdzības iesniedz tieši attiecīgajai LP vai LV. Ja uzskata, ka LP vai LV uz sūdzību nav pienācīgi reaģējusi, neatkarīgais uzraudzītājs var iesniegt ziņojumu KAN un valdībai. Ja sūdzības ir par eksporta licenču izdošanu, neatkarīgais uzraudzītājs var sūdzību iesniegt tieši licenču izdevējai iestādei vai Mežsaimniecības ministrijai.

4.6. Valdība

Mežsaimniecības ministrija (2014. gada oktobrī Mežsaimniecības ministriju apvienoja ar Vides ministriju, un tagad tā ir Vides un mežsaimniecības ministrija) reglamentē TLAS un pilnvaro akreditētās LP veikt SFM novērtējumu un LV veikt likumīguma pārbaudi.

Mežsaimniecības ministrija arī pilnvaro LV izdot eksporta licences (V-Legal dokumentus/FLEGT licences).

Mežsaimniecības ministrija ir izdevusi vairākas vadlīnijas, kurās noteiktas prasības saistībā ar pārbaudēm un licenču izdošanu. Šajās vadlīnijās ietverti arī noteikumi par to, kā Mežsaimniecības ministrija kontrolē LV veiktās pārbaudes, un noteikts, ar kādām procedūrām ministrija pilnvaro un pārrauga LV licenču izdošanas darbības.

Bez tam Mežsaimniecības ministrija izveido ad-hoc darba grupu, kuras uzdevums ir atsevišķi izmeklēt visus paziņotos pārkāpumus saistībā ar likumīguma sertifikāta un/vai V-Legal dokumenta/FLEGT licences izdošanu. Darba grupas sastāvs ir atkarīgs no paziņotā pārkāpuma rakstura. Tajā var ietilpt dažādu valdības aģentūru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Pamatojoties uz darba grupas konstatējumiem un ieteikumiem, Mežsaimniecības ministrija var atsaukt CAB piešķirto pilnvarojumu, kā rezultātā CAB nekavējoties izbeidz veikt pārbaudes un izdot licences.

Mežsaimniecības ministrija arī nekavējoties atsauks CAB piešķirto pilnvarojumu, ja KAN ir pieņēmusi lēmumu par akreditācijas anulēšanu (kuras iemesls ir, piemēram, KAN ikgadējā pārraudzība pār CAB konstatētais). CAB var iesniegt pārsūdzību KAN, bet ne ministrijai.

Mežsaimniecības ministrija arī reglamentē Licenču informācijas nodaļu (LIU) – informācijas pārvaldības struktūru, kas validē informāciju par V-Legal dokumentu/FLEGT licenču izdošanu. LIU ir atbildīga par vispārēju informācijas apmaiņu par TLAS, un tā saņem un glabā attiecīgos datus un informāciju par likumīguma sertifikātu un V-Legal dokumentu/FLEGT licenču izdošanu. Šī struktūra arīdzan sniedz atbildes uz tirdzniecības partneru kompetento iestāžu un ieinteresēto personu jautājumiem. LUI arī pārvalda uz pienācīgas pārbaudes principiem balstīto importa rekomendācijas procedūru, izmantojot tiešsaistes sistēmu SILK.

Bez tam Mežsaimniecības ministrija kontrolē valdības tehnisko pārraugu (Wasganis) un uzņēmuma tehnisko darbinieku (Ganis) reģistrāciju. Wasganis uzdevums ir pārraudzīt un kontrolēt apaļkoku uzmērīšanu. Šie darbinieki arī noslēdz obligātos transporta dokumentus un salīdzina datus (sīkāku informāciju sk. šā pielikuma papildinājumā). Ganis sagatavo ražošanas un transporta dokumentus par visu produkciju no valsts mežiem. Ganis var arī aizpildīt obligātos transporta dokumentus, ja Wasganis vairāk nekā 48 stundas atrodas prombūtnē. Gan Wasganis, gan Ganis ir reģistrēti Mežsaimniecības ministrijā. Katru gadu Mežsaimniecības ministrija šos darbiniekus oficiāli novērtē.

5. Likumīguma pārbaude

5.1. Ievads

Indonēzijas kokmateriālus uzskata par likumīgiem, ja to izcelsme un ražošanas process, kā arī sekojošās apstrādes, pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības darbības ir pārbaudītas un atzītas par atbilstošām visiem piemērojamajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kā izklāstīts II pielikumā. CAB veic atbilstības novērtēšanu, lai pārliecinātos par noteikumu ievērošanu. Lai samazinātu apgrūtinājumu privāto mežu īpašniekiem, kā arī tirgotājiem un ģimenes uzņēmumiem/amatniekiem, kas ir pilnībā atkarīgi no privātīpašumā esošiem/privāti izmantotiem mežiem (privātās zemes atļauja), šādiem saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauts skaidri noteiktos gadījumos izdot piegādātāja atbilstības deklarāciju kā alternatīvu SVLK sertifikācijas iegūšanai (sīkāku informāciju sk. 5.2. punktā).

5.2. Likumīguma pārbaudes process, ko veic CAB

Saskaņā ar ISO/IEC 17065 un TLAS vadlīnijām likumīguma pārbaudes process sastāv no šādiem elementiem.

Pieteikuma iesniegšana un līguma slēgšana. Saimnieciskās darbības veicējs iesniedz CAB pieteikumu, kurā noteikts pārbaudes tvērums, ziņas par saimnieciskās darbības veicēju un cita vajadzīgā informācija. Pirms pārbaudes uzsākšanas starp saimnieciskās darbības veicēju un CAB ir jānoslēdz līgums, kurā izklāstīti pārbaudes nosacījumi.

Pārbaudes plāns. Pēc pārbaudes līguma parakstīšanas CAB sagatavo pārbaudes plānu, kurš ietver revīzijas komisijas izveidi, pārbaudes programmu un darba grafiku. Plānu nosūta revidējamajam, attiecīgajai provinces mežsaimniecības iestādei un citām attiecīgām provinces un reģionālām iestādēm, un vienojas par pārbaudes datumiem. Šo informāciju laikus dara pieejamu neatkarīgajiem uzraudzītājiem un sabiedrībai, par to paziņojot CAB un Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnēs un/vai plašsaziņas līdzekļos un/vai vēstulēs.

Pārbaude. Pārbaudes revīzija sastāv no trim posmiem: i) revīzijas atklāšanas sanāksmes un koordinēšanas, ii) dokumentu pārbaudes un novērošanas uz vietas, un iii) revīzijas noslēguma sanāksmes.

— Revīzijas atklāšanas sanāksme un koordinēšana. Koordinēšana ar attiecīgajām reģionālajām, provinces un rajona iestādēm, lai tās informētu par revīzijas plāniem un no šīm iestādēm ievāktu sākotnējo informāciju. CAB var izplatīt informāciju un iedibināt saziņu ar attiecīgajiem CSO, lai papildinātu sākotnējo informāciju. CAB revīzijas atklāšanas sanāksmē ar revidējamo pārrunā revīzijas mērķi, tvērumu, grafiku un metodiku, lai revidējamais varētu uzdot jautājumus par pārbaudes darbību metodēm un norisi.

— Dokumentu pārbaude un novērošana uz vietas. Lai savāktu pierādījumus par to, vai revidējamais ievēro Indonēzijas TLAS prasības, CAB pārbauda revidējamā sistēmas un procedūras, attiecīgos dokumentus un ierakstus. CAB veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par prasību ievērošanu, tostarp savus konstatējumus salīdzina ar oficiālu inspekcijas ziņojumu konstatējumiem. CAB pārbauda arī revidējamā kokmateriālu izsekojamības sistēmu, lai pārliecinātos, ka ir pierādījumi, ka likumīguma prasībām atbilst visi kokmateriāli, kas nonāk piegādes ķēdē.

— Revīzijas noslēguma sanāksme. Revidējamajam dara zināmus pārbaudes rezultātus, jo īpaši neatbilstības, kas varētu būt konstatētas. Revidējamais var uzdot jautājumus par pārbaudes rezultātiem un sniegt skaidrojumus par CAB uzrādītajiem pierādījumiem.

Ziņošana un lēmuma pieņemšana. Revīzijas komisija sagatavo pārbaudes ziņojumu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto struktūru. Ar ziņojumu, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts un pieņemtais lēmums par sertifikāciju, revidējamo iepazīstina četrpadsmit kalendāra dienu laikā pēc revīzijas noslēguma sanāksmes, un CAB ziņojumu iesniedz Mežsaimniecības ministrijai.

Revīzijas komisijas konstatējumus izmanto galvenokārt tam, lai CAB varētu pieņemt lēmumu par pārbaudes revīzijas iznākumu. CAB pieņem lēmumu par to, vai, pamatojoties uz revīzijas komisijas sagatavoto pārbaudes ziņojumu, tiek izdots likumīguma sertifikāts.

Neatbilstību gadījumos CAB neizdod likumīguma sertifikātu, tādējādi nepieļaujot kokmateriālu nonākšanu pārbaudīti likumīgu kokmateriālu piegādes ķēdē. Kad neatbilstība ir novērsta, saimnieciskās darbības veicējs var atkārtoti iesniegt lūgumu veikt likumīguma pārbaudi.

Pārkāpumus, kurus CAB atklājusi pārbaudes laikā, paziņo Mežsaimniecības ministrijai, un atbildīgās iestādes pārkāpumus izskata administratīvi vai tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt tā darbības.

Likumīguma sertifikāta izdošana un atkārtota sertificēšana. CAB izdod likumīguma sertifikātu, ja tā uzskata, ka revidējamais pilnībā atbilst visiem likumīguma standarta rādītājiem (un tam ir visi kontroldokumenti), tostarp noteikumiem par kokmateriālu piegādes ķēdes kontroli.

CAB jebkurā laikā var ziņot Mežsaimniecības ministrijai par izdotajiem, grozītajiem, apturētajiem un anulētajiem sertifikātiem, un reizi trijos mēnešos tā sagatavo ziņojumu. Mežsaimniecības ministrija pēc tam šos ziņojumus publicē savā tīmekļa vietnē.

Atkarībā no tā, kāda veida atļauja revidējamam ir, likumīguma sertifikāts ir derīgs trīs līdz desmit gadus, un pēc tam ir jāveic saimnieciskās darbības veicēja revīzija atkārtotas sertificēšanas nolūkos. Atkārtoto sertificēšanu veic, pirms ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš.

Pārraudzība. Atkarībā no tā, kāda veida atļauja revidējamam ir, saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir likumīguma sertifikāts, reizi gadā vai reizi divos gados ir pakļauti pārraudzībai, kurā ievēro iepriekš aprakstītos pārbaudes principus. CAB pārraudzību var veikt arī agrāk, nekā plānots, ja pārbaudes tvērums ir paplašināts.

Pārraudzības komisija sagatavo pārraudzības ziņojumu. Ziņojuma kopiju, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts, iesniedz Mežsaimniecības ministrijai. Ja pārraudzības gaitā tiek konstatētas neatbilstības, likumīguma sertifikātu aptur vai anulē.

Īpašas revīzijas. Saimnieciskās darbības veicējiem, kam ir likumīguma sertifikāts, ir pienākums ziņot CAB par visām būtiskajām izmaiņām īpašumtiesībās, struktūrā, vadībā un darbībās, kas sertifikāta derīguma periodā var ietekmēt likumīguma kontroļu kvalitāti. CAB var veikt īpašas revīzijas, lai izmeklētu sūdzības vai strīdus, ko iesnieguši izskatīšanai neatkarīgi uzraudzītāji, valsts iestādes vai citas ieinteresētās personas, vai pēc tam, kad saņemts saimnieciskās darbības veicēja ziņojums par izmaiņām, kas ietekmē likumīguma kontroļu kvalitāti. CAB īpašās revīzijas veic arī tad, ja saimnieciskās darbības veicējs paziņo, ka ir nodomājis strādāt ar konfiscētiem kokmateriāliem.

5.3. Likumīguma pārbaude, izmantojot piegādātāja atbilstības deklarāciju (SDoC) un iekšējās pārbaudes

Piegādātāja atbilstības deklarācija, kuras pamatā ir SNI/ISO 17050, ir “pašdeklarācija”, kā definēts ISO/IEC 17000, t. i., pēc izvērtēšanas sniegts pirmās personas apliecinājums, ka ir pierādīta specifisku prasību izpilde.

SDoC var izmantot i) privāto mežu īpašnieki, ii) reģistrētas kokmateriālu bāzes (tikai tādas kokmateriālu bāzes, kas kokmateriālus saņem tikai no privātiem mežiem/zemēm vai saņem SVLK sertificētus kokmateriālus no “Perum Perhutani”), iii) ģimenes uzņēmumi/amatnieki, iv) pirmapstrādes un tālākapstrādes uzņēmumi, kas apstrādā/pārstrādā tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un kam nav eksporta atļaujas. SDoC piemēro a) kokmateriāliem no privātiem mežiem/zemēm, b) kokmateriāliem no ataudzējamiem ceļmalu un kapsētu kokiem, c) otrreizēji izmantotiem kokmateriāliem un kokmateriāliem no nojauktām būvēm, un d) importētiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem.

SDoC satur informāciju par piegādātāju, izstrādājumiem un to avotiem, transporta dokumentu, izstrādājumu saņēmēju un izdošanas datumu. Privātu mežu īpašnieku SDoC ietver arī pierādījumus par īpašumtiesībām uz zemi, no kuras kokmateriāli nākuši. SDoC pievieno transporta dokumentam saskaņā ar kokmateriālu administrēšanas noteikumiem. Detalizētas procedūras SDoC licences izdošanai un attiecīgajām pārbaudēm ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

SDoC saņēmējs no privātiem mežiem iekšējās pārbaudes par SDoC deklarējamās informācijas pareizību veic un dokumentē pirms pirkuma līguma parakstīšanas un vismaz reizi gadā pēc līguma parakstīšanas. Kokmateriālu bāzu izdotajos SDoC ietverto informāciju SDoC saņēmējs (pirmapstrādes vai tālākapstrādes uzņēmumi) pārbauda ik pēc trim mēnešiem, lai nodrošinātu koku izcelsmes izsekojamību. To pārbauda CAB saņēmēja SVLK revīzijas gaitā, proti, izskatīdama dokumentāciju (ja saņēmējs ir SVLK sertificēts). Bez tam Mežsaimniecības ministrija var pēc nejaušības principa veikt inspekcijas, un šim uzdevumam var nolīgt arī kompetentas trešās personas. Ja ir krāpšanas un pārkāpumu pazīmes, Mežsaimniecības ministrija var īpaši inspicēt saimnieciskās darbības veicēju, kas izmanto SDoC.

Visu tādu koka izstrādājumu izcelsmei, uz ko attiecas V-Legal dokuments vai FLEGT licence, ir jānāk no SVLK sertificētas vai SDoC piegādes ķēdes. Kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz ko attiecas SDoC, nevar tieši nonākt starptautiskajos tirgos. Piekļuve starptautiskajiem tirgiem ir iespējama tikai ar SVLK sertificēta saimnieciskās darbības veicēja starpniecību.

5.4. Importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīguma pārbaude

Tirdzniecības ministrijas noteikumos 78/M-DAG/PER/10/2014 paredzēts, ka importētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem ir nepieciešami pierādījumi, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu ieguves valstī. Tāpēc SDoC veidlapu izmanto arī importa vajadzībām. Tikai reģistrēti importētāji (tirgotāji) un pārstrādātāji drīkst importēt kokmateriālus un/vai koka izstrādājumus Indonēzijā. Šiem saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic importēto kokmateriālu un/vai koka izstrādājumu padziļināta izpēte, lai līdz minimuma samazinātu risku, ka Indonēzijas piegādes ķēdē nonāk nelikumīgi iegūti kokmateriāli. Deklarācijas veidlapā ir jānorāda šādas ziņas: izstrādājumu HS kodi, pavadzīmes, ieguves valstis, izcelsmes valsts, pierādījumi par kokmateriālu likumīgumu un eksporta osta. Padziļinātās izpētes procedūrā ietilpst datu vākšana, riska analīze un riska mazināšana. Procedūras veic, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas tiešsaistes sistēmu SILK. Pēc tam, kad ministrija ir novērtējusi katru saimnieciskās darbības veicēja īstenotās padziļinātās izpētes procedūru, tā izdod importa rekomendāciju Tirdzniecības ministrijai.

Importētāja revīzijas gaitā CAB izvērtē izmantotās padziļinātās izpētes sistēmas dokumentāciju. Detalizētas procedūras padziļinātās izpētes sistēmai un attiecīgajām pārbaudēm ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

5.5. Valdības atbildība par prasību izpildi

Mežsaimniecības ministrija, kā arī provinces un rajona mežniecības ir atbildīgas par kokmateriālu piegādes ķēžu kontroli un saistīto dokumentu (t. i., gada darba plānu, koku gāšanas pārskatu, apaļkoku bilances pārskatu, transporta dokumentu, apaļkoku/izejvielu/apstrādāto/pārstrādāto izstrādājumu bilances pārskatu un produkcijas uzskaites lapu) pārbaudi. Ja konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersonas var neapstiprināt kontroles dokumentus un tādējādi apturēt darbību.

Mežniecības amatpersonu vai neatkarīgu uzraudzītāju konstatētos pārkāpumus dara zināmus CAB, un tā pēc pārbaudes var apturēt vai anulēt izdoto likumīguma sertifikātu. Mežniecības amatpersonas var veikt piemērotus pēcpasākumus saskaņā ar regulatīvajām procedūrām.

Mežsaimniecības ministrija saņem arī pārbaudes ziņojumu kopijas un pēcākos pārraudzības un īpašās revīzijas ziņojumus, ko sagatavojusi CAB. Par pārkāpumiem, kurus konstatējusi CAB, mežniecības amatpersonas vai neatkarīgi uzraudzītāji, iesaistītās puses paziņo cita citai un tos izskata administratīvi un tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt tā darbības. CAB nekavējoties atsauc likumīguma sertifikātus, ja likumīguma standarta prasības vairs netiek ievērotas.

Mežsaimniecības ministrija izveido ad-hoc darba grupu, kuras uzdevums ir atsevišķi izpētīt un izmeklēt visus paziņotos pārkāpumus saistībā ar likumīguma sertifikāta un/vai V-Legal dokumenta/FLEGT licences izdošanu.

6. FLEGT licences izdošana

Indonēzijā likumīgu koka izstrādājumu eksporta licence ir pazīstama kā “V-Legal dokuments”. Tā ir eksporta licence, kas apliecina, ka eksportētie koka izstrādājumi atbilst Indonēzijas likumīguma standarta prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, un ka tie nāk no piegādes ķēdes, kurā ir nodrošinātas pienācīgas kontroles pret tādu kokmateriālu iekļūšanu, par kuriem nav pārliecības, ka to izcelsme ir likumīga. V-Legal dokumentu izdod LV, kas darbojas kā licenču izdevējas iestādes (LA), un to izmanto kā FLEGT licenci sūtījumiem uz Savienību, kad puses ir vienojušās sākt FLEGT licencēšanas sistēmas darbību.

Detalizētas procedūras FLEGT licenču/V-Legal dokumentu izdošanai un attiecīgajām pārbaudēm ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

Mežsaimniecības ministrija ir izveidojusi Licenču informācijas nodaļu, kas uztur elektronisku datubāzi, kurā glabā visu V-Legal dokumentu/FLEGT licenču un LA neatbilstības ziņojumu kopijas. Licenču informācijas nodaļa piešķir Savienības kompetentajām iestādēm tiešsaistes piekļuvi savai datubāzei. Ja rodas jautājumi par konkrētas FLEGT licences autentiskumu, pilnīgumu un derīgumu, Savienības kompetentā iestāde varēs pārbaudīt licences informāciju, izmantojot tiešsaistes datubāzi SILK. Lai saņemtu plašāku informāciju, Savienības kompetentās iestādes var sazināties ar Licenču informācijas nodaļu, kas savukārt vajadzības gadījumā sazināsies ar attiecīgo LA.

V-Legal dokumentu/FLEGT licenci izdod vietā, kurā tiek sagatavots sūtījums pirms tā eksportēšanas. Procedūra ir šāda.

6.1. LA, kura ir noslēgusi līgumu ar eksportētāju, izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci par eksportējamo koka izstrādājumu sūtījumu.

6.2. Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēma nodrošina kokmateriālu likumīguma pierādījumus eksporta licences izdošanas vajadzībām. Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēmai jāaptver visi iepriekšējie piegādes ķēdes posmi.

6.3. Lai tiktu izdots V-Legal dokuments/FLEGT licence, visiem eksportētāja piegādes ķēdē iesaistītajiem piegādātājiem, kuru kokmateriāli ietilpst sūtījumā, jābūt derīgam likumīguma vai SFM sertifikātam vai SDoC.

6.4. Lai iegūtu V-Legal dokumentu/FLEGT licenci, saimnieciskās darbības veicējam jābūt reģistrētam eksportētājam (ETPIK turētājam), kam ir derīgs likumīguma sertifikāts. ETPIK turētājs iesniedz LA pieteikumu un pievieno tam turpmāk norādītos dokumentus, lai pierādītu, ka izstrādājuma ražošanā izmantotie kokmateriāli ir iegūti tikai no pārbaudīti likumīgiem avotiem (SVLK sertifikāts vai SDoC deklarācija):

6.4.1. apkopoti transporta dokumenti par visiem kokmateriāliem/izejvielām, ko rūpnīca saņēmusi kopš pēdējās revīzijas (ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem), un

6.4.2. apkopoti kokmateriālu/izejvielu bilances pārskati un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskati kopš pēdējās revīzijas (ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem).

6.5. Pēc tam LA veic šādas pārbaudes darbības.

6.5.1. Saimnieciskās darbības veicēja likumīguma sertifikāta un ETPIK reģistrācijas derīguma pārbaude, izmantojot LA pašas datubāzi un SILK.

6.5.2. Datu salīdzināšana, pamatojoties uz apkopotajiem transporta dokumentiem, kokmateriālu/izejvielu bilances pārskatiem un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatiem.

6.5.3. Lietderīgā iznākuma kontrole katram izstrādājumu veidam (tikai pirmapstrādes uzņēmumi), pamatojoties uz kokmateriālu/izejvielu bilances pārskata un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata analīzi.

6.5.4. Vajadzības gadījumā pēc datu salīdzināšanas LA var veikt apmeklējumu uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību informācijai, kas jānorāda V-Legal dokumentā/FLEGT licencē. To var darīt, izlases veidā pārbaudot eksporta sūtījumus un inspicējot rūpnīcas vai kokmateriālu bāzes darbību un uzskaiti.

6.6. Pārbaudes rezultāts

6.6.1. Ja ETPIK turētājs ievēro likumīguma un piegādes ķēdes prasības, LA izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci IV pielikumā noteiktajā formātā.

6.6.2. ETPIK turētājs, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām, drīkst izmantot atbilstības marķējumu (V-Legal zīmi) uz izstrādājumiem un/vai iepakojuma. Nacionālās vadlīnijas par atbilstības marķējuma izmantošanu ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

6.6.3. Ja ETPIK turētājs neatbilst likumīguma un piegādes ķēdes prasībām, V-Legal dokumenta/FLEGT licences vietā LA izdod neatbilstības ziņojumu. Ja ir izdots neatbilstības ziņojums, tiek apturēta visu attiecīgo kokmateriālu un/vai koka izstrādājumu aprite.

6.6.4. Ja sūtījuma konfigurācija mainās, pirms tas atstāj eksporta ostu (piem., mainās galamērķis, tilpums, suga, kā noteikts TLAS vadlīnijās), tad eksportētājam ir jāprasa licenču izdevējai iestādei atcelt sākotnējo eksporta licenci un izsniegt jaunu. Licenču izdevējai iestādei ir jāinformē LUI par visām atceltajām eksporta licencēm.

6.6.5. Ja saimnieciskās darbības veicējs ir ļaunprātīgi izmantojis vai falsificējis likumīguma sertifikātus un/vai eksporta licences, Mežsaimniecības ministrija uzliek sodu, kā noteikts piemērojamos normatīvajos aktos.

6.7. LA rīkojas šādi.

6.7.1. Divdesmit četru stundu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Mežsaimniecības ministrijai V-Legal dokumenta/FLEGT licences vai neatbilstības ziņojuma kopiju.

6.7.2. Reizi trijos mēnešos iesniedz Mežsaimniecības ministrijai, nosūtot kopijas Tirdzniecības ministrijai un Rūpniecības ministrijai, visaptverošu ziņojumu un publicē kopsavilkuma ziņojumu, kurā norādīts izdoto V-Legal dokumentu/FLEGT licenču skaits, kā arī konstatēto neatbilstību skaits un veids.

7. Uzraudzība

Indonēzijas TLAS ir paredzēta uzraudzība, kurā iesaistās pilsoniskā sabiedrība (neatkarīga uzraudzība). Lai sistēma būtu vēl stabilāka attiecībā uz FLEGT-VPA, ir paredzēti arī periodiski novērtējumi.

Pilsoniskā sabiedrība veic neatkarīgu uzraudzību, lai novērtētu saimnieciskās darbības veicēju, LP, LV un LA atbilstību Indonēzijas TLAS prasībām, tostarp akreditācijas standartiem un pamatnostādnēm. Šajā kontekstā pilsoniskā sabiedrība ir Indonēzijas tiesību subjekti, tostarp NVO, kopienas un Indonēzijas pilsoņi.

Periodisko novērtējumu mērķis ir nodrošināt neatkarīgu apliecinājumu tam, ka Indonēzijas TLAS darbojas kā paredzēts, tādējādi paaugstinot izdoto FLEGT licenču ticamību. Periodiskajos novērtējumos izmanto neatkarīgas novērošanas konstatējumus un ieteikumus. Periodisko novērtējumu darba uzdevumi ir izklāstīti VI pielikumā.

Papildinājums

Piegādes ķēdes kontrole

Kā aprakstīts V pielikumā, dažādu piegādes ķēžu visā garumā saimnieciskās darbības veicēju deklarācijās un uzskaites dokumentācijā (piem., transporta dokumentos un bilances pārskatos) jābūt norādītam, vai kokmateriāli un koka izstrādājumi ir SVLK sertificēti, deklarēti kā likumīgi ar piegādātāja atbilstības deklarāciju (SDoC) vai iegūti no konfiscēta avota.

1. VALSTS MEŽOS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Valsts mežos (dabiskie meži un plantāciju meži) piegādes ķēdes operatīvo kontroli reglamentē Mežsaimniecības ministra noteikumi P.41/Menhut-II/2014 un P.42/Menhut-II/2014 par kokmateriālu administrēšanu. Te ietilpst arī Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/Menhut-II/2014 par SVLK standartiem, kā arī Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās vadlīnijas P.14/VI-BPPHH/2014 un Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta apkārtraksts SE 8/VI-BPPHH/2014 (2014. gada augusts).

Visas procedūras un noteikumi par lēmumu pieņemšanu saistībā ar pārbaudēm, datu salīdzināšanu un neatbilstības pārvaldību katrā tālāk minētajā piegādes ķēdes posmā ir piemērojami visu veidu meža izmantošanas atļaujām, kas piešķirtas attiecībā uz valsts mežiem: dabisko mežu koncesijas (IUPHHK-HA/HPH), rūpniecisku plantāciju mežu koncesijas (IUPHHK-HT/HPHTI), ekosistēmas atjaunošanas koncesijas (IUPHHK-RE), tiesības apsaimniekot meža plantāciju (Perum Perhutani), kopienu plantāciju mežu koncesijas (IUPHHK-HTR) un kopienu mežu koncesijas (IUPHHK-HKM), ciema mežu koncesijas (IUPHHK-HD), no meža atjaunošanas zonām iegūtu kokmateriālu izmantošanas koncesijas (IUPHHK-HTHR) un nemeža zonās vai pārveidojamos saimnieciskos mežos iegūtu kokmateriālu izmantošanas koncesijas (IPK). Šīs procedūras un noteikumi ir aprakstīti tehniskajās vadlīnijās, kas paredzētas Mežsaimniecības ministra noteikumos P.41/Menhut-II/2014 un P.42/Menhut-II/2014 par kokmateriālu administrēšanu.

Visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kam ir kokmateriālu ieguves atļauja no dabiskā meža koncesijas, visi ražošanas dati jādeklarē valsts tiešsaistes izsekošanas sistēmā katrā piegādes ķēdes posmā, sākot ar meža koncesiju un beidzot ar starpkrautuvi un pirmapstrādes uzņēmumu.

1.1. Cirsma

a) Galvenās darbības

— Meža taksācija (koku uzmērīšana dabiskā meža koncesiju platībās vai Perum Perhutani platībās) vai meža inventarizācija (plantāciju meža koncesiju platībās vai platībās, uz ko ierosināts attiecināt IPK), ko veic atļaujas turētājs.

— Taksācijas apraksta vai inventarizācijas apraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Taksācijas apraksta vai inventarizācijas pārbaude un apstiprināšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona.

— Ierosinātā gada darba plāna iesniegšana (vai darba plāna/Bagan Kerja iesniegšana, ja runa ir par platībām, uz ko ierosināts attiecināt IPK), ko veic atļaujas turētājs.

— Ierosinātā gada darba plāna apstiprināšana (vai darba plāna/Bagan Kerja apstiprināšana, ja runa ir par platībām, uz ko ierosināts attiecināt IPK), ko veic provinces mežniecības amatpersona.

— Jāievēro, ka saimnieciskās darbības veicējs, kam ir derīgs SFM sertifikāts, kas izdots saskaņā ar SVLK, var pats apstiprināt un izdot savu gada darba plānu. Atbilstību gada darba plānam pārbauda CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā.

— Mežizstrādes operācijas, ko veic atļaujas turētājs, ieskaitot apaļkoku treilēšanu līdz augšgala krautuvei.

b) Procedūras

— Meža taksāciju (koku uzmērīšanu) dabiskā meža koncesiju platībās vai Perum Perhutani platībās veic atļaujas turētājs, un tajā izmanto birkas. Šīm birkām ir trīs noplēšamas daļas, kuras piestiprina pie celma, nogāztā koka un saimnieciskās darbības veicēja pārskata. Katrā daļā ir norādīta informācija, kas vajadzīga kokmateriālu izsekošanai, ieskaitot koka numuru un atrašanās vietu. Meža inventarizāciju (plantāciju meža koncesiju platībās vai platībās, uz ko ierosināts attiecināt IPK) veic atļaujas turētāji.

— Atļaujas turētājs sagatavo taksācijas aprakstu vai inventarizācijas aprakstu, kurā norāda informāciju par izcērtamo koku skaitu, novērtēto tilpumu, provizoriski noteikto sugu un atrašanās vietu (plantāciju meža koncesijās vai IPK platībās – mežizstrādes vietu), un kopsavilkumu, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas oficiālas veidlapas.

— Atļaujas turētājs iesniedz taksācijas aprakstu vai inventarizācijas aprakstu rajona mežniecības amatpersonai. Amatpersona izlases veidā veic taksācijas apraksta vai inventarizācijas apraksta pārbaudi, kas balstīta uz dokumentiem, un pārbaudi uz vietas. Ja visi deklarētie dati atbilst novērojumiem uz vietas, amatpersona aprakstu apstiprina.

— Taksācijas apraksts (vai inventarizācijas apraksts) ir pamats ierosinātajam gada darba plānam (vai darba plānam/Bagan Kerja), ko atļaujas turētājs sagatavo un iesniedz pārskatīšanai rajona mežniecības amatpersonai un apstiprināšanai provinces mežniecības amatpersonai. Rajona mežniecības amatpersona pārskata un salīdzina ierosināto gada darba plānu (darba plānu/Bagan Kerja) ar apstiprināto taksācijas aprakstu (vai inventarizācijas aprakstu), un, ja viss ir kārtībā, apstiprina darba plānu. Oficiālais apstiprinājums nav vajadzīgs, ja atļaujas turētājs ir izturējis SFM sertifikācijas procesu ar labu atzīmi, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās. Kad amatpersona ir apstiprinājusi gada darba plānu (vai darba plānu/Bagan Kerja), atļaujas turētājs drīkst sākt mežizstrādes operācijas.

— Mežizstrādes operāciju laikā izmanto birkas, lai nodrošinātu to, ka apaļkoki ir no apstiprinātām cirsmām, kā aprakstīts iepriekš. Stādītiem kokiem vai kokiem, kas iegūti plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai), birkas nav vajadzīgas.

1.2. Augšgala krautuve

a) Galvenās darbības

— Vajadzības gadījumā apaļkoku sagarumošana, ko veic atļaujas turētājs, un iegūto apaļo sortimentu marķēšana, lai nodrošinātu atbilstību apaļkoku produkcijas pārskatam. Marķēšanu neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai).

— Apaļkoku uzmērīšana un šķirošana, ko veic atļaujas turētājs. Šķirošanu neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai).

— Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Apaļkoku produkcijas pārskata priekšlikuma iesniegšana, ko veic atļaujas turētājs.

— Apaļkoku produkcijas pārskata apstiprināšana, ko veic valdības tehniskais pārraugs (Wasganis).

b) Procedūras

— Atļaujas turētājs marķē visus sagarumotos apaļkokus (neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai)).

— Apaļkoku permanentais fiziskais marķējums sastāv no sākotnējā koka numura un citām zīmēm, kas nodrošina saikni starp apaļkoku un apstiprināto cirsmu (neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai)).

— Atļaujas turētājs uzmēra un šķiro visus apaļkokus un informāciju par apaļkokiem reģistrē apaļkoku sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu (neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai)).

— Atļaujas turētājs apaļkoku saraksta datus augšupielādē valsts tiešsaistes izsekošanas sistēmā. Ar tiešsaistes sistēmas starpniecību izdoti unikāli svītrkodi ir jāpiestiprina attiecīgajiem apaļkokiem un celmiem, un jānorāda attiecīgajā transporta dokumentā (piemēro tikai dabiskā meža koncesijās).

— Pamatojoties uz apaļkoku sarakstu, atļaujas turētājs sagatavo periodisko apaļkoku produkcijas pārskatu un attiecīgo kopsavilkuma ziņojumu, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas oficiālās veidlapas.

— Atļaujas turētājs apaļkoku produkcijas pārskatus un attiecīgos kopsavilkumus regulāri iesniedz Wasganis apstiprināšanai.

— Wasganis veic pārskatu fizisku pārbaudi izlases veidā. Fiziskās pārbaudes rezultātus apkopo apaļkoku pārbaudes sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu.

— Ja izlases veida fiziskās pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, Wasganis apstiprina apaļkoku produkcijas pārskatus. Ja kopš pārskata iesniegšanas ir pagājušas 48 stundas, atļaujas turētāja nozīmētais uzņēmuma tehniskais darbinieks (Ganis) var pats uz savu atbildību apstiprināt un izdot apaļkoku produkcijas pārskatus (neattiecas uz IPK).

— Kad Wasganis ir pārbaudījis apaļkokus, tie jānokrauj atsevišķi no apaļkokiem, kas nav pārbaudīti.

— Apaļkoku produkcijas pārskatu izmanto, lai aprēķinātu maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā (attiecīgā gadījumā).

— Atļaujas turētājs reizi mēnesī apstiprinātos apaļkoku produkcijas pārskatus un attiecīgos kopsavilkumus iesniedz rajona mežniecībai.

c) Datu salīdzināšana

Dabiskā meža koncesijas, ekosistēmas atjaunošanas koncesijas, kopienas mežu koncesijas vai ciema mežu koncesijas, vai IPK:

rajona mežniecības amatpersona pārbauda to apaļkoku skaitu, birkas un kopējo summāro tilpumu, kas iegūti mežā un deklarēti apaļkoku produkcijas pārskatā, salīdzinājumā ar gada darba plānā apstiprināto kvotu. IKP gadījumā birkas neizmanto.

Rūpnieciskā plantāciju meža koncesijas vai Perum Perhutani platības, vai kopienas plantāciju meža koncesijas, vai meža atjaunošanas zonās iegūtu kokmateriālu izmantošanas koncesijas:

rajona mežniecības amatpersona pārbauda to apaļkoku kopējo summāro tilpumu, kas iegūti mežā un deklarēti apaļkoku produkcijas pārskatā, salīdzinājumā ar gada darba plānā apstiprināto kvotu.

Apaļkoku produkcijas pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

1.3. Apaļkoku krautuve

Apaļkokus transportē no augšgala krautuves uz apaļkoku krautuvēm, un pēc tam vai nu tieši uz kokapstrādes ražotni, vai uz starpkrautuvi vai reģistrētu kokmateriālu bāzi.

a) Galvenās darbības

— Ja augšgala krautuvē apaļkoku produkcijas pārskats vēl nav apstiprināts: apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs; apaļkoku produkcijas pārskata priekšlikuma iesniegšana, ko veic atļaujas turētājs; apaļkoku produkcijas pārskata apstiprināšana, ko veic Wasganis.

— Rēķina izrakstīšana, ko veic rajona mežniecība, un attiecīgās maksas par meža resursiem un meža atjaunošanas fonda iemaksas nokārtošana, ko veic atļaujas turētājs, pamatojoties uz apstiprinātajiem apaļkoku produkcijas pārskatiem.

— Apaļkoku transporta dokumenta izdošana, ko veic Ganis, un apaļkoku saraksta pievienošana transporta dokumentam.

— Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

b) Procedūras

— Ja tiek izmantota valsts tiešsaistes izsekošanas sistēma, atļaujas turētājs var apaļkoku produkcijas pārskatu un attiecīgo kopsavilkumu iesniegt Wasganis apstiprināšanai; Wasganis veic pārskatu fizisku pārbaudi izlases veidā, ja tie nav apstiprināti jau augšgala krautuvē. Inspekcijā uz vietas gūtos rezultātus apkopo apaļkoku pārbaudes sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu. Ja inspekcijā uz vietas gūtie rezultāti ir pozitīvi, amatpersona apstiprina pārskatus. Ja kopš apaļkoku produkcijas pārskatu un attiecīgo kopsavilkumu iesniegšanas ir pagājušas 48 stundas, Ganis pats uz savu atbildību apstiprina pārskatus (neattiecas uz IPK).

— Atļaujas turētājs iesniedz rajona mežniecības amatpersonai, kas ir atbildīga par rēķinu izrakstīšanu, pieprasījumu par attiecīgo maksu nokārtošanu, pamatojoties uz apaļkoku sarakstu, kas pievienots pieprasījumam.

— Pamatojoties uz iepriekš minēto pieprasījumu, rajona mežniecības amatpersona izdod rēķinu vai rēķinus, lai atļaujas turētājs varētu nokārtot maksājumu.

— Ja pēc pieprasījuma iesniegšanas ir pagājušas 48 stundas, atļaujas turētājs var izdot attiecīgo rēķinu vai rēķinus uz savu atbildību.

— Atļaujas turētājs samaksā summu, kas norādīta rēķinā par maksu par meža resursiem un/vai iemaksu meža atjaunošanas fondā, un/vai celma naudu, un rajona meža amatpersona izdod kvīti vai kvītis par šo maksājumu. Celma naudu piemēro tikai HTHR vai IPK.

— Atļaujas turētājs iesniedz pieprasījumu par apaļkoku transporta dokumentu izdošanu, pievienojot pieprasījumam maksājuma kvīti, apaļkoku sarakstu un apaļkoku bilances pārskatu.

— Ganis izdod apaļkoku transporta dokumentus, ko pievieno apaļkoku sarakstam.

— Atļaujas turētājs sagatavo/atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, lai reģistrētu krautuvē ienākošo, uzglabāto un no krautuves izejošo daudzumu.

— Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c) Datu salīdzināšana

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu un salīdzina apaļkoku krautuvē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz apaļkoku produkcijas pārskatiem un attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem. Nepieciešamības gadījumā rajona mežniecības amatpersona arī veic inspekcijas uz vietas, lai novērtētu, vai apaļkoku krājums, bilances pārskats un attiecīgie transporta dokumenti saskan. Apaļkoku bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

1.4. Starpkrautuve

Starpkrautuves izmanto tad, ja apaļkokus no koncesijas apgabala netransportē tieši uz ražotnes izejvielu krautuvi. Starpkrautuves izmanto galvenokārt tad, ja apaļkokus transportē starp salām vai ja mainās transporta veids.

Rajona mežniecības amatpersona izdod atļauju starpkrautuves ierīkošanai valsts mežos, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. Starpkrautuves atļauja ir derīga trīs gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi. Starpkrautuves ierīkošanai ārpus valsts mežiem nav nepieciešama īpaša atļauja, un par to lēmumu pieņem atļaujas turētājs.

a) Galvenās darbības

— Rajona mežniecības amatpersona noslēdz apaļkoku transporta dokumentu derīgumu attiecībā uz kokmateriāliem no dabiskajiem mežiem.

— Ja ir pagājušas vairāk nekā 48 stundas kopš apaļkoku transporta dokumenta iesniegšanas, tā derīgumu var noslēgt Ganis.

— Turklāt apaļkoku transporta dokumenta derīgumu Ganis var noslēgt tikai šādos gadījumos:

—

i) saimnieciskās darbības veicējs, kas izmanto kokmateriālus no dabiskajiem mežiem, deklarē produkciju apaļkoku tiešsaistes izsekošanas sistēmā, vai

ii) saimnieciskās darbības veicējs izmanto kokmateriālus no plantācijām (attiecas tikai uz plantāciju meža koncesijām (pulpas vai šķeldas ražošanai)).

— Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic Ganis.

— Apaļkoku transporta dokumenta aizpildīšana, ko veic Ganis, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

b) Procedūras

— Wasganis fiziski pārbauda starpkrautuvē ienākošo apaļkoku skaitu, sugu un izmērus, aptverot visus apaļkokus vai to izlasi, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100.

— Ja ir pagājušas vairāk nekā 48 stundas kopš apaļkoku transporta dokumenta iesniegšanas, šo pārbaudi var veikt Ganis.

— Ganis var veikt pārbaudes arī šādos gadījumos:

—

i) saimnieciskās darbības veicējs, kas izmanto kokmateriālus no dabiskajiem mežiem, deklarē produkciju apaļkoku tiešsaistes izsekošanas sistēmā, vai

ii) saimnieciskās darbības veicējs izmanto kokmateriālus no plantācijām (attiecas tikai uz plantāciju meža koncesijām (pulpas vai šķeldas ražošanai)).

— Ja pārbaudes iznākums ir pozitīvs, Wasganis noslēdz starpkrautuvē ienākošo apaļkoku transporta dokumenta derīgumu, un reģistrē apaļkokus apaļkoku bilances pārskatā.

— Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu starpkrautuvē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu.

— Attiecībā uz no starpkrautuves izejošiem apaļkokiem Ganis sagatavo apaļkoku sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku transporta dokumentiem.

— Ganis aizpilda apaļkoku transporta dokumentus apaļkoku izvešanai no starpkrautuves.

— Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, kurā reģistrē starpkrautuvē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem.

— Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c) Datu salīdzināšana

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu, lai novērtētu, vai no apaļkoku krautuves izejošie apaļkoki un starpkrautuvē ienākošie apaļkoki saskan. Nepieciešamības gadījumā rajona mežniecības amatpersona arī veic inspekcijas uz vietas, lai novērtētu, vai apaļkoku krājums, bilances pārskats un attiecīgie transporta dokumenti saskan.

Apaļkoku bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

2. PRIVĀTAJOS MEŽOS/ZEMĒS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Kokmateriālu ieguvi privātajos mežos/zemēs reglamentē Mežsaimniecības ministra noteikumi P.30/Menhut-II/2012 (turpmāk “noteikumi”).

Privātā meža/zemes īpašniekiem nav noteikta juridiska prasība piestiprināt birkas vai marķējumu pie kokiem, kuri inventarizācijā atzīti par izcērtamiem. Kokmateriāliem, kas izstrādāti privātajos mežos/zemēs, apaļkoku krautuves vai starpkrautuves parasti neizmanto.

Kontroles procedūras, ko piemēro privātajos mežos/zemēs iegūtiem kokmateriāliem, atšķiras gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, un gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas. Tās ir atkarīgs arī no tā, kādu sugu kokus izstrādā. Maksa par meža resursiem, iemaksa meža atjaunošanas fondā un celma nauda attiecas uz apaļajiem sortimentiem, kas iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, bet tās neattiecas uz apaļajiem sortimentiem, kuri iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas.

Ja apaļie sortimenti iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, ir divas iespējas:

— attiecībā uz sugām, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā (piem., Brazīlijas heveja, albīcija, augļu koki), īpašnieks, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, sagatavo rēķinu, ko izmanto arī kā transporta dokumentu;

— attiecībā uz citām sugām (tīkkoks, mahagons, priede) apmācīts un norīkots ciema vecākais vai norīkota amatpersona izdod transporta dokumentu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas, transporta dokumentu izdod rajona mežniecības amatpersona. Šādiem kokmateriāliem jābūt SVLK sertificētiem.

2.1. Cirsma/Augšgala krautuve

a) Galvenās darbības

— Īpašuma tiesību atzīšana.

— Vajadzības gadījumā sagarumošana.

— Uzmērīšana.

— Apaļkoku saraksta sagatavošana.

— Rēķina izrakstīšana, ko veic rajona mežniecība, un norādītās summas (maksa par meža resursiem un/vai iemaksa meža atjaunošanas fondā) samaksa, ko veic īpašnieks.

— Transporta dokumenta izdošana vai sagatavošana.

— Piegādātāja atbilstības deklarācijas (SDoC) izdošana vai sagatavošana, ja vien saimnieciskās darbības veicējs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā.

b) Procedūras

— Privātā meža/zemes īpašnieks pieprasa savu īpašuma tiesību atzīšanu.

— Kad meža/zemes īpašuma tiesības ir atzinusi valsts (Nacionālā zemes aģentūra), īpašnieks pēc apaļkoku uzmērīšanas sagatavo apaļkoku sarakstu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas, procedūra ir šāda.

— Īpašnieks iesniedz rajona mežniecības amatpersonai apaļkoku sarakstu un lūgumu atļaut nokārtot maksu par meža resursiem, iemaksu meža atjaunošanas fondā un celma naudas nomaksu.

— Amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu).

— Ja dokumentu pārbaudes un fiziskās pārbaudes iznākums ir pozitīvs, rajona mežniecības amatpersona izdod rēķinu par maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā, kas jānokārto īpašniekam.

— Zemes īpašnieks iesniedz rajona mežniecības amatpersonai kvīti par meža resursu maksu un iemaksu meža atjaunošanas fondā kopā ar pieprasījumu izdot apaļkoku transporta dokumentu.

— Rajona mežniecības amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu).

— Pamatojoties uz iepriekšminēto, rajona mežniecības amatpersona izdod apaļkoku transporta dokumentu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, procedūra ir šāda.

Sugas, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā

— Īpašnieks marķē apaļkokus un nosaka sugas.

— Īpašnieks sagatavo apaļkoku sarakstu.

— Pamatojoties uz iepriekšminēto, īpašnieks, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, sagatavo rēķinu, ko izmanto arī kā transporta dokumentu.

Citas sugas, kas nav minētas noteikumu 5. panta 1. punktā

— Īpašnieks marķē apaļkokus un nosaka sugas.

— Īpašnieks sagatavo apaļkoku sarakstu.

— Īpašnieks iesniedz ciema vecākajam vai norīkotajai amatpersonai apaļkoku sarakstu un pieprasījumu par transporta dokumenta izdošanu.

— Ciema vecākais vai norīkotā amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (nosaka sugas, pārbauda apaļkoku skaitu, marķējumu/numuru uz katra apaļkoka, mežizstrādes vietu).

— Pamatojoties uz iepriekšminēto, ciema vecākais vai norīkotā amatpersona izdod apaļkoku transporta dokumentu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

Ja kokmateriāli ir iegūti no stādītiem kokiem un nav SVLK sertificēti, īpašnieks izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

c) Datu salīdzināšana

Ciema vecākais vai rajona mežniecības amatpersonas norīkota amatpersona, vai rajona mežniecības amatpersona (ja runa ir par kokmateriāliem no dabiski augušiem kokiem) salīdzina izstrādāto apaļkoku tilpumu ar apaļkoku sarakstu.

Ja saimnieciskās darbības veicējs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā pārbauda arī saskanību starp izstrādāto apaļkoku tilpumu ar apaļkoku sarakstu. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas.

Ja konstatētas neatbilstības, ciema vecākais vai norīkotā amatpersona, vai rajona mežniecības amatpersona (ja runa ir par kokmateriāliem no dabiski augušiem kokiem) informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3. BĀZĒM UN RŪPNIECĪBAI PAREDZĒTO KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Reģistrētām kokmateriālu un apstrādātu kokmateriālu bāzēm piegādes ķēdē ir specifiska loma. Šie saimnieciskās darbības veicēji darbojas kā tirgotāji, proti, pērk, glabā un pārdod kokmateriālus un koka izstrādājumus citiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet paši nav iesaistījušies ražošanā vai apstrādē.

Ir trīs dažādu veidu atļaujas, ko piešķir reģistrētām kokmateriālu un apstrādātu kokmateriālu bāzēm:

— bāzes, kas izmanto tikai kokmateriālus (apaļkokus) no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KB);

— bāzes, kas izmanto tikai kokmateriālus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm (TPT);

— bāzes, kas izmanto tikai apstrādātus kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KO).

3.1. Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KB)

Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KB), izmanto gadījumos, kad apaļkokus no koncesijas apgabala un/vai starpkrautuves, un/vai citas TPT-KB bāzes netransportē tieši uz ražotnes izejvielu krautuvi, vai gadījumos, kad kokmateriāli (apaļkoki) ir importēti.

Mežniecības amatpersona izdod TPT-KB bāzes ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. TPT-KB bāzes atļauja ir derīga trīs gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi.

TPT-KB bāzes var izmantot SDoC tikai tad, ja tās izmanto tikai importētus kokmateriālus un/vai SVLK sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus. Ja tikai viens no kokmateriālu avotiem satur kokmateriālus no valsts mežiem (izņemot sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus), tiem jābūt SVLK sertificētiem.

a) Galvenās darbības

— Ienākošo apaļkoku transporta dokumenta derīguma noslēgšana, ko veic Wasganis.

— Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs vai Ganis. attiecībā uz izejošiem apaļkokiem.

— Apaļkoku transporta dokumenta aizpildīšana attiecībā uz izejošiem apaļkokiem, ko veic atļaujas turētājs vai Ganis, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— SDoC izdošana vai sagatavošana (gadījumā, ja izmanto tikai importētus kokmateriālus un/vai sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus un saimnieciskās darbības veicējs nav SVLK sertificēts).

b) Procedūras

— Wasganis noslēdz ienākošo apaļkoku transporta dokumenta derīgumu.

— Wasganis fiziski pārbauda ienākošo apaļkoku skaitu, sugu un izmērus, saskaitot vai nu visus, vai izlases veidā, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100.

— Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, atļaujas turētājs reģistrē kokmateriālus apaļkoku bilances pārskatā.

— Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu reģistrētajā apaļkoku bāzē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu.

— Attiecībā uz izejošiem apaļkokiem atļaujas turētājs vai Ganis sagatavo apaļkoku sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku transporta dokumentiem.

— Atļaujas turētājs vai Ganis aizpilda izejošo apaļkoku transporta dokumentus.

— Ja atļaujas turētājs nav SVLK sertificēts un izmanto tikai importētus kokmateriālus un/vai sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus, atļaujas turētājs izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, kurā reģistrē reģistrētajā kokmateriālu bāzē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem.

— Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c) Datu salīdzināšana

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu un salīdzina apaļkoku transporta dokumentu un ienākošo apaļkoku sarakstu, lai pārliecinātos, ka no apaļkoku krautuves vai starpkrautuves izejošie apaļkoki saskan ar reģistrētajā kokmateriālu bāzē ienākošajiem apaļkokiem. Rajona mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.

Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apaļkoku bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.2. Reģistrētas bāzes, kas izmanto tikai kokmateriālus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm (TPT)

Reģistrētas bāzes, kas izmanto kokmateriālus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm (TPT), izmanto gadījumos, kad apaļkokus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un/vai citas TPT bāzes netransportē tieši uz uz ražotnes izejvielu krautuvi.

Mežniecības amatpersona izdod TPT bāzes ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. TPT bāzes atļauju pārskata un apstiprina mežniecības amatpersona.

TPT bāzes var izmantot SDoC tikai tad, ja tās nav iesaistījušās SVLK sertifikācijas procesā.

TPT bāzēm jāizmanto tikai kokmateriāli un/vai apstrādāti kokmateriāli no stādītiem kokiem, kas nākuši no privātiem mežiem/zemēm.

a) Galvenās darbības

— Apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumenta derīguma pārbaude, ko veic atļaujas turētājs.

— Apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Atļaujas turētājs aizpilda apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu.

— SDoC izdošana vai sagatavošana (ja saimnieciskās darbības veicējs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b) Procedūras

— Atļaujas turētājs pārbauda ienākošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu derīgumu.

— Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu ieejošo un izejošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu plūsmu.

— Attiecībā uz izejošiem apaļkokiem atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku sarakstu un/vai apstrādātu kokmateriālu sarakstu, kas var būt saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentiem.

— Atļaujas turētājs aizpilda apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu.

— Ja atļaujas turētājs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tas izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, kurā reģistrē reģistrētajās bāzēs ieejošo un izejošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentiem.

— Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c) Datu salīdzināšana

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus un salīdzina apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu un ienākošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu sarakstu, lai pārliecinātos, ka saskan dati par no privātiem mežiem un/vai citām TPT bāzēm izvestajiem apaļkokiem un/vai apstrādātiem kokmateriāliem un reģistrētajā kokmateriālu bāzē ienākošajiem apaļkokiem un/vai apstrādātiem kokmateriāliem. Rajona mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.

Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.3. Pirmapstrādes/integrētās ražošanas nozare

a) Galvenās darbības

— Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic ražotne.

— Apaļkoku transporta dokumenta derīguma noslēgšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona.

— Apaļkoku fiziska pārbaude, ko veic rajona mežniecības amatpersona

— Ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto oficiālu tiešsaistes izsekošanas sistēmu, informāciju reģistrē ar svītrkodu nolasītāju un augšupielādē sistēmā.

— Izejvielu un izstrādājumu uzskaites lapas sagatavošana, ko veic ražotne.

— Apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic ražotne.

— Koka izstrādājumu transporta dokumenta aizpildīšana, ko veic ražotne, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— Pārdošanas pārskata sagatavošana, ko veic ražotne.

— SDoC izdošana vai sagatavošana (ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b) Procedūras

— Kokapstrādes ražotne sagatavo apaļkoku bilances pārskata projektu, ko izmanto, lai reģistrētu ražotnes (ražotnes izejvielu krātuves) saņemto apaļkoku plūsmu un ražotnē (ražošanā) nonākušo apaļkoku plūsmu.

— Ražotne iesniedz rajona mežniecības amatpersonai apaļkoku transporta dokumentu kopijas atbilstoši katrai apaļkoku partijai, ko saņēmusi ražotne.

— Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, rajona mežniecības amatpersona noslēdz apaļkoku transporta dokumentu derīgumu.

— Ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto oficiālu tiešsaistes izsekošanas sistēmu, apaļkoku transporta dokumentus noslēdz reģistrēti tehniskie darbinieki.

— Rajona mežniecības amatpersona pārbauda informāciju apaļkoku transporta dokumentos, salīdzinot tos ar reālajiem izstrādājumiem. To var darīt izlases veidā, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100.

— Rajona mežniecības amatpersona pārbauda informāciju apaļkoku bilances pārskatā.

— Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, kokmateriālus reģistrē galīgajā apaļkoku bilances pārskatā.

— Rajona mežniecības amatpersona arhivē apaļkoku transporta dokumentu kopijas un sagatavo apaļkoku transporta dokumentu kopsavilkuma sarakstu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— Apaļkoku transporta dokumentu kopijas, kuru derīgumu noslēgusi amatpersona, nodod glabāšanai uzņēmumam.

— Apaļkoku transporta dokumentu kopsavilkumu katra mēneša beigās iesniedz rajona mežniecībai.

— Ražotne sagatavo vienu izejvielu un izstrādājumu uzskaites lapu katrai ražošanas līnijai, un tās izmanto, lai kontrolētu apaļkoku ielaidi un koka izstrādājumu izlaidi un lai aprēķinātu lietderīgo iznākumu.

— Ražotne sagatavo apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai ziņotu par koka izstrādājumu ieejošo un izejošo plūsmu kokapstrādes ražotnē, kā arī par uzkrājumiem.

— Ražotne savas uzskaites vajadzībām sagatavo ražotnes pārdošanas pārskatus.

— Ja atļaujas turētājs izmanto tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tas izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c) Datu salīdzināšana

Mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatus un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus, proti, salīdzina apaļkoku ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz apaļkoku transporta dokumentiem.

Produkcijas uzskaites lapu izmanto, lai ražošanas līniju ielaides un izlaides apjomu un lietderīgo iznākumu salīdzinātu ar publiskoto vidējo lietderīgo iznākumu.

Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apaļkoku bilances pārskatu un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.4. Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto apstrādātus kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KO)

Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto apstrādātus kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KO) ir apstrādātu kokmateriālu bāzes, kas saņem apstrādātus kokmateriālus no pirmapstrādes uzņēmumiem un/vai citām TPT-KO bāzēm, un/vai importētus apstrādātus kokmateriālus. Koka izstrādājumus no TPT-KO bāzēm pārdod tālākapstrādes uzņēmumiem, citām TPT-KO bāzēm, ģimenes uzņēmumiem, reģistrētiem eksportētājiem un/vai galalietotājiem.

Rajona mežniecības amatpersona izdod TPT-KO bāzes ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. TPT-KO bāzes atļauja ir derīga trīs gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad rajona mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi.

TPT-KO bāzes var izmantot SDoC tikai tad, ja tās izmanto tikai importētus apstrādātus kokmateriālus. Ja tikai viens no apstrādātu kokmateriālu avotiem satur apstrādātus kokmateriālus no dabiskajiem mežiem, tiem jābūt SVLK sertificētiem.

a) Galvenās darbības

— Koka izstrādājumu transporta dokumenta derīguma noslēgšana, ko veic Ganis.

— Apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Apstrādātu kokmateriālu saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

— Atļaujas turētājs aizpilda apstrādātu kokmateriālu transporta dokumenta, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— SDoC izdošana vai sagatavošana (ja apstrādātie kokmateriāli ir tikai no importētiem kokmateriāliem un saimnieciskās darbības veicējs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b) Procedūras

— Ganis noslēdz ienākošo apstrādātu koka izstrādājumu transporta dokumenta derīgumu.

— Atļaujas turētājs sagatavo apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu reģistrētajā apstrādātu kokmateriālu bāzē ieejošo un izejošo apstrādātu kokmateriālu plūsmu.

— Attiecībā uz izejošiem apstrādātajiem kokmateriāliem atļaujas turētājs sagatavo koka izstrādājumu sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem koka izstrādājumu transporta dokumentiem.

— Atļaujas turētājs aizpilda koka izstrādājumu transporta dokumentu.

— Ja atļaujas turētājs nav SVLK sertificēts un izmanto tikai importētus apstrādātus kokmateriālus, atļaujas turētājs izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

— Atļaujas turētājs atjaunina apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, kurā reģistrē reģistrētajā apstrādātu kokmateriālu bāzē ieejošo un izejošo koka izstrādājumu plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem koka izstrādājumu transporta dokumentiem.

c) Datu salīdzināšana

Ganis pārbauda apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu un to, vai ienākošie apstrādātie kokmateriāli un attiecīgie koka izstrādājumu transporta dokumenti un importa dokumenti saskan.

Rajona mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.

Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.5. Tālākapstrādes nozare

a) Galvenās darbības

— Apstrādātu kokmateriālu (daļēji apstrādātu izstrādājumu) un apstrādātu izstrādājumu bilances pārskata sagatavošana, ko veic rūpnīca.

— Rūpnīca sagatavo rēķinus, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, kurus vienlaikus izmanto kā apstrādātu koka izstrādājumu transporta dokumentus.

— Apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic rūpnīca.

— Pārdošanas pārskata sagatavošana, ko veic uzņēmums vai rūpnīca.

— SDoC izdošana vai sagatavošana (ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b) Procedūras

— Rūpnīca arhivē apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentus (par ienākošajiem kokmateriāliem) un sagatavo šo dokumentu kopsavilkumu.

— Rūpnīca izmanto katras ražošanas līnijas apstrādātu kokmateriālu un apstrādātu izstrādājumu uzskaites lapas, ko izmanto, lai ziņotu par izejvielu plūsmām rūpnīcā un produkcijas izlaidi un lai aprēķinātu izejvielu lietderīgo iznākumu.

— Rūpnīca sagatavo apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai ziņotu par izejvielu plūsmu kokapstrādes ražotnē un koka izstrādājumu izlaidi, kā arī par uzkrājumiem. Rūpnīca, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, sagatavo rēķinu par gatavajiem izstrādājumiem, ko izmanto arī kā transporta dokumentu, un arhivē rēķinu kopijas. Katram rēķinam tiek pievienots koka izstrādājumu saraksts.

— Rūpnīca savas uzskaites vajadzībām sagatavo pārdošanas pārskatus.

— Ja rūpnīca sazāģētos kokmateriālus vēlas transportēt tālāk, uzņēmumam jābūt reģistrētam arī kā apstrādātu kokmateriālu bāzei, un saimnieciskās darbības veicējam ir jāsagatavo apstrādātu kokmateriālu transporta dokumenti par izejošiem sazāģētajiem kokmateriāliem.

— Ja tādas atļaujas turētājs, kas nav ETPIK atļauja, izmanto tikai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tas izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

c) Datu salīdzināšana

Rūpnīca, pamatojoties uz apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentiem un apstrādātu kokmateriālu uzskaites lapām, pārbauda apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus, salīdzinot ienākošo un izejošo izejvielu plūsmu un uzkrājumus.

Produkcijas uzskaites lapas izmanto, lai pārbaudītu ražošanas līniju ielaides un izlaides apjomu un novērtētu lietderīgo iznākumu.

Uzņēmums, pamatojoties uz rēķiniem, pārbauda apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus, salīdzinot izstrādājumu ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus.

Mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

4. EKSPORTS

Procedūras un datu salīdzināšanas procesi valsts mežos un privātajos mežos/zemēs iegūtu kokmateriālu eksportam ir identiskas.

a) Galvenās darbības

— Tirdzniecības ministrija izdod eksportētājam reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja apliecību (ETPIK).

— Eksportētājs lūdz izdot V-Legal dokumentu/FLEGT licenci par katru eksporta sūtījumu.

— Ja ETPIK turētājs ievēro likumīguma un piegādes ķēdes prasības, LA izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci. FLEGT licenci izdod IV pielikumā noteiktajā formātā.

— Eksportētājs muitas noteiktajā formātā sagatavo eksporta deklarācijas dokumentu (PEB), ko iesniedz muitā.

— Muita izdod eksporta apstiprinājuma dokumentu, ko izmanto muitošanai.

b) Procedūras

— Eksportētājs lūdz LA izdot V-Legal dokumentu/FLEGT licenci, proti, iesniedz pieteikuma vēstuli un pievieno dokumentus, lai pierādītu, ka izstrādājumu ražošanā izmantotie kokmateriāli ir iegūti tikai no pārbaudīti likumīgiem avotiem (SVLK sertifikāts vai SDoC deklarācija).

— LA izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci pēc tam, kad ir veikta dokumentu pārbaude un – vajadzības gadījumā – datu saskanības fiziska pārbaude, lai pārliecinātos par to, ka kokmateriāli vai koka izstrādājumi ir iegūti no avotiem, kuru likumīgums ir pārbaudīts, un ka tie ir saražoti saskaņā ar II pielikumā iekļauto likumīguma definīciju. LA eksporta licence jāizdod, izmantojot tiešsaistes datubāzi SILK. Tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības veicējam ir derīgs eksporta sertifikāts (ETPIK) un likumīguma sertifikāts.

— Eksportētājs iesniedz apstiprināšanai muitā eksporta deklarācijas dokumentu (PEB), kuram pievienots rēķins, iepakojumu saraksts, kvīts par izvedmuitas nomaksu (ja prasīts), ETPIK sertifikāts, V-Legal dokuments/FLEGT licence, eksporta atļauja (ja prasīts), vērtētāja ziņojums (ja prasīts) un Cites dokuments (attiecīgā gadījumā).

— Ja eksporta deklarācijas dokumenta pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, muita izdod eksporta apstiprinājuma dokumentu.

c) Datu salīdzināšana

Mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.

CAB un LA, pamatojoties uz apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, salīdzina ienākošo un izejošo plūsmu saskanību un uzkrājumus. CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā salīdzina šos datus ar rēķinā norādīto tilpumu. Nepieciešamības gadījumā CAB un LA organizē ad-hoc datu saskanības fiziskas pārbaudes, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Ja tiek konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

▼B

VI PIELIKUMS

PERIODISKĀS NOVĒRTĒŠANAS DARBA UZDEVUMS

1. MĒRĶIS

Periodiskā novērtēšana (PE) ir neatkarīga novērtēšana, ko veic neatkarīga trešā persona (turpmāk “vērtētājs”). PE mērķis ir sniegt pārliecību par to, ka TLAS darbojas, kā aprakstīts, tādējādi veicinot saskaņā ar šo nolīgumu izdoto FLEGT licenču ticamību.

2. DARBĪBAS JOMA

PE attiecas uz:

1. kontroles pasākumu darbību no ražošanas vietas mežā līdz pat koka izstrādājumu eksportēšanas vietai;

2. datu pārvaldību un kokmateriālu izsekojamības sistēmām, kuras papildina TLAS, un FLEGT licenču izdošanu, kā arī ražošanas, licencēšanas un tirdzniecības statistiku, kas attiecas uz šo nolīgumu.

3. REZULTĀTS

PE rezultāts ir regulāri ziņojumi, kuros apkopoti novērtējuma konstatējumi un ieteikumi par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu novērtēšanas gaitā konstatētos trūkumus un sistēmas nepilnības.

4. GALVENĀS DARBĪBAS

PE darbības cita starpā ir šādas:

a) visu to struktūru darbības atbilstības revīzija, kuras veic kontroles funkcijas saskaņā ar TLAS noteikumiem;

b) piegāžu ķēdes kontroles efektivitātes novērtējums posmā no ražošanas vietas mežā līdz pat vietai, no kuras notiek eksportēšana no Indonēzijas;

c) atbilstības novērtējums attiecībā uz datu pārvaldību un kokmateriālu izsekojamības sistēmām, kuras papildina TLAS, un attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu;

d) prasību neievērošanas gadījumu un sistēmas kļūmju identificēšana un reģistrēšana un vajadzīgo koriģējošo darbību noteikšana;

e) iepriekš identificēto un ieteikto koriģējošo darbību īstenošanas efektivitātes novērtējums un

f) konstatējumu paziņošana Apvienotajai [nolīguma] īstenošanas komitejai (AĪK).

5. NOVĒRTĒŠANAS METODOLOĢIJA

5.1. Vērtētājs izmanto dokumentētas un uz pierādījumiem balstītas metodes, kas atbilst ISO/IEC 19011 vai līdzvērtīga standarta prasībām. Tas ietver attiecīgās dokumentācijas, darbības procedūru un veikto darbību uzskaites atbilstīgu pārbaudi par TLAS īstenošanu atbildīgajās organizācijās, visu neatbilstības gadījumu un sistēmas kļūmju identificēšanu un atbilstīgas koriģējošās darbības pieprasījumu izdošanu.

5.2. Vērtētājs cita starpā:

a) pārskata neatkarīgās novērtēšanas un pārbaudes struktūru akreditēšanas procesu (LP un LV);

b) pārskata dokumentētās procedūras visās struktūrās, kas iesaistītas TLAS īstenošanas kontrolē attiecībā uz šīs sistēmas pilnīgumu un saskaņotību;

c) apmeklējot birojus, mežizstrādes vietas, apaļkoku krautuves/uzglabāšanas baseinus, meža kontrolpunktus, ražotnes un eksportēšanas un importēšanas vietas, pārbauda dokumentēto procedūru un reģistra ierakstu veikšanu, tostarp darba praksi;

d) pārbauda informāciju, ko savākušas regulatīvās un noteikumu izpildes iestādes, LP un LV un citas struktūras, kurām ar TLAS ir dots uzdevums verificēt atbilstību;

e) pārbauda datu vākšanu, ko veic TLAS īstenošanā iesaistītās privātā sektora organizācijas;

f) novērtē publiskās informācijas pieejamību, kā noteikts IX pielikumā, tostarp informācijas sniegšanas mehānismu efektivitāti;

g) izmanto konstatējumus un ieteikumus no neatkarīgās uzraudzības un visaptverošā novērtējuma ziņojumiem, kā arī neatkarīgā tirgus uzraudzītāja ziņojumus;

h) vāc ieinteresēto personu viedokļus un izmanto informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām personām, kas ir tieši vai netieši iesaistītas TLAS īstenošanā;

i) izmanto atbilstīgas paraugu ņemšanas un uz vietas veicamas pārbaudes metodes, lai novērtētu, kā strādā meža regulatīvās aģentūras, LP un LV, uzņēmumi un citas attiecīgās iesaistītās personas visos līmeņos attiecībā uz mežā notiekošajām darbībām, piegādes ķēdes kontrolēšanu, koksnes apstrādi un pārstrādi un eksporta licencēšanu, tostarp informācijas kontrolpārbaudēm, kurās to salīdzina ar informāciju par kokmateriālu importu no Indonēzijas, ko sniedz Savienība.

6. VĒRTĒTĀJA KVALIFIKĀCIJA

Vērtētājs ir kompetenta, neatkarīga un objektīva trešā persona, kas atbilst šādām prasībām:

a) vērtētājs pierāda kvalifikāciju un spēju izpildīt ISO/IEC 65. pamatnostādni un ISO/IEC 17021 vai līdzvērtīgu standartu prasības, tostarp kvalifikāciju piedāvāt novērtēšanas pakalpojumus, kas attiecas uz meža nozari un meža produktu piegādes ķēdēm;

b) vērtētājs nav tieši iesaistīts meža apsaimniekošanā, koksnes apstrādē un pārstrādē, kokmateriālu tirdzniecībā vai meža nozares kontrolēšanā Indonēzijā vai Savienībā;

c) vērtētājs ir neatkarīgs no visiem pārējiem TLAS komponentiem un Indonēzijas meža regulatīvajām iestādēm, un tā rīcībā ir sistēmas, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu. Vērtētājs paziņo par visiem potenciālajiem interešu konfliktiem un faktiski rīkojas, lai mazinātu to sekas;

d) vērtētājam un tā darbiniekiem, kas veic novērtēšanas uzdevumus, ir revidenta pieredze tropu mežu apsaimniekošanā, koksnes apstrādes un pārstrādes nozarē un ar to saistīto piegādes ķēžu kontrolēšanā;

e) vērtētājs ir izveidojis to sūdzību saņemšanas un izskatīšanas mehānismu, kuras ir viņa darbību un konstatējumu rezultāts.

7. ZIŅOŠANA

7.1. PE ziņojums sastāv no: i) pilna ziņojuma, kas ietver visu atbilstīgo informāciju par šo izvērtējumu, tā konstatējumus (tostarp par neievērošanas gadījumiem un sistēmas kļūmēm) un ieteikumus; un ii) publiska kopsavilkuma ziņojuma, kura pamatā ir pilnais ziņojums un kas aptver galvenos konstatējumus un ieteikumus.

7.2. Pirms ziņojumu publiskošanas pilno ziņojumu un publisko kopsavilkuma ziņojumu iesniedz AĪK izskatīšanai un apstiprināšanai.

7.3. Pēc AĪK pieprasījuma vērtētājs sniedz papildu informāciju, lai papildinātu vai precizētu savus konstatējumus.

7.4. Vērtētājs paziņo AĪK par visām saņemtajām sūdzībām un darbībām, kas veiktas, lai šīs sūdzības atrisinātu.

8. KONFIDENCIALITĀTE

Vērtētājs nodrošina savu darbību laikā saņemto datu konfidencialitāti.

9. IECELŠANA, REGULARITĀTE UN FINANSĒJUMS

9.1. Vērtētāju ieceļ Indonēzija, AĪK satvarā apspriedusies ar Savienību.

9.2. PE veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, skaitot no datuma, par kuru vienojusies AĪK saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktu.

9.3. Par PE finansējumu lemj AĪK.

VII PIELIKUMS

NEATKARĪGĀS TIRGUS UZRAUDZĪBAS DARBA UZDEVUMS

1. NEATKARĪGĀS TIRGUS UZRAUDZĪBAS MĒRĶIS

Neatkarīgā tirgus uzraudzība (IMM) ir tirgus uzraudzība, ko veic neatkarīga trešā persona (turpmāk “uzraudzītājs”). Neatkarīgās tirgus uzraudzības (IMM) mērķis ir vākt un analizēt informāciju par to, kā Indonēzijas kokmateriālus, kuriem ir FLEGT licence, pieņem Savienības tirgū, un izskatīt ietekmi, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, un ar to saistītās iniciatīvas, piemēram, publiskā un privātā iepirkuma rīcībpolitikas.

2. DARBĪBAS JOMA

IMM attiecas uz:

2.1. Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, laišanu brīvā apgrozībā to ievešanas vietās Eiropas Savienībā;

2.2. Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, panākumiem Savienības tirgū un to tirgus pasākumu ietekmi, kas Savienībā pēc pieprasījuma veikti attiecībā uz Indonēzijas kokmateriāliem, kuriem ir FLEGT licence;

2.3. kokmateriālu, kuriem nav FLEGT licences, panākumiem Savienības tirgū un to tirgus pasākumu ietekmi, kas Savienībā pēc pieprasījuma veikti attiecībā uz kokmateriāliem, kuriem nav FLEGT licences;

2.4. ietekmi, ko rada citi Savienībā veiktie tirgus pasākumi, piemēram, publiskā iepirkuma rīcībpolitikas, zaļās būvniecības kodeksi un privātā sektora rīcība, piemēram, tirdzniecības prakses kodeksi un korporatīvā sociālā atbildība.

3. REZULTĀTS

IMM rezultāts ir regulāri ziņojumi Apvienotajai īstenošanas komitejai (AĪK), kuros apkopoti konstatējumi un ieteikumi par pasākumiem, lai nostiprinātu Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, vietu Savienības tirgū un uzlabotu tirgus pasākumu īstenošanu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu laišanu Savienības tirgū.

4. GALVENĀS DARBĪBAS

IMM cita starpā ietver:

4.1. novērtējumu par:

a) to politikas pasākumu īstenošanas sekmēm un ietekmi, kas paredzēti, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību Savienībā;

b) tendencēm kokmateriālu un koka izstrādājumu importēšanā no Indonēzijas uz Savienību, kā arī no citām kokmateriālu eksportētājvalstīm, ar kurām ir vai nav noslēgts BPN;

c) sabiedriskās domas ietekmēšanas grupu darbībām, kas varētu ietekmēt pieprasījumu pēc kokmateriāliem un koka izstrādājumiem vai Indonēzijas meža produktu tirgus;

4.2. konstatējumus un ieteikumus, kas adresēti AĪK.

5. UZRAUDZĪBAS METODOLOĢIJA

5.1. Uzraudzītājam ir dokumentēta un ar pierādījumiem pamatota metodoloģija. Tā ietver pienācīgu attiecīgās dokumentācijas analīzi, spēju konstatēt neatbilstības pieejamajos tirdzniecības datos un informācijā un padziļinātas intervijas ar attiecīgajiem dalībniekiem par galvenajiem rādītājiem, kas raksturo tirgus pasākumu ietekmi un efektivitāti.

5.2. Uzraudzītājs veic novērojumus un analīzi, kas cita starpā aptver šādus jautājumus:

a) pašreizējā tirgus situācija un tendences Savienībā attiecībā uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem;

b) publiskā iepirkuma rīcībpolitikas un to noteikumi par Savienībā esošiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem ar FLEGT licenci vai bez tās;

c) tiesību akti, kas ietekmē mežrūpniecību, kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību Savienībā un kokmateriālu un koka izstrādājumu importu Savienībā;

d) cenu atšķirības, kas Savienībā pastāv starp kokmateriāliem un koka izstrādājumiem ar FLEGT licenci un bez tās;

e) tas, kā kokmateriālus un koka izstrādājumus, kam ir FLEGT licence un kas ir sertificēti, pieņem un uztver Savienības tirgū un kāda ir to tirgus daļa;

f) statistika un tendences par importa apjomu un vērtību dažādās Savienības ostās, atsevišķi novērtējot kokmateriālus un koka izstrādājumus ar FLEGT licenci vai bez tās un ar izcelsmi Indonēzijā vai citās eksportējošās valstīs, ar kurām ir vai nav noslēgts BPN;

g) to juridisko instrumentu un procedūru, kā arī to izmaiņu apraksti, ar kurām kompetentās iestādes un robežkontroles iestādes Savienībā apstiprina FLEGT licences un laiž kravas brīvā apgrozībā, kā arī par noteikumu neievērošanu piemēroto sankciju apraksts;

h) iespējamās grūtības un ierobežojumi, ar kuriem saskaras eksportētāji un importētāji, ievedot Savienībā kokmateriālus, kuriem ir FLEGT licence;

i) to kampaņu efektivitāte, kuru mērķis ir veicināt tādu kokmateriālu ienākšanu Savienības tirgū, kuriem ir FLEGT licence.

5.3. Uzraudzītājs iesaka tirgus veicināšanas pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu tādu Indonēzijas kokmateriālu pieņemšanu tirgū, kam ir FLEGT licence.

6. NEATKARĪGĀ TIRGUS UZRAUDZĪTĀJA KVALIFIKĀCIJA

Uzraudzītājs:

a) ir neatkarīga trešā persona ar pierādāmu profesionalitātes un integritātes līmeni, kas sasniegts, uzraugot Savienības kokmateriālu un koka izstrādājumu tirgu un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;

b) labi pārzina tirdzniecību ar kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, jo īpaši no lapkoku koksnes, un atbilstīgo tirgu Indonēzijā un Eiropas Savienības valstīs, kurās ražo tamlīdzīgus izstrādājumus;

c) lieto sistēmas, kas paredzētas, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu. uzraudzītājs paziņo par visiem potenciālajiem interešu konfliktiem un reāli rīkojas, lai mazinātu to sekas.

7. ZIŅOŠANA

7.1. Ziņojumus iesniedz reizi divos gados, un tie sastāv no: i) pilna ziņojuma, kas ietver visus atbilstīgos konstatējumus un ieteikumus; un ii) kopsavilkuma ziņojuma, kura pamatā ir pilnais ziņojums.

7.2. Pirms ziņojumu publiskošanas pilno ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu iesniedz AĪK izskatīšanai un apstiprināšanai.

7.3. Pēc AĪK pieprasījuma uzraudzītājs sniedz papildu informāciju, lai papildinātu vai precizētu savus konstatējumus.

8. KONFIDENCIALITĀTE

Uzraudzītājs nodrošina savu darbību laikā saņemto datu konfidencialitāti.

9. IECELŠANA, REGULARITĀTE UN FINANSĒJUMS

9.1. Uzraudzītāju ieceļ Savienība, AĪK satvarā apspriedusies ar Indonēziju.

9.2. IMM veic ne retāk kā reizi 24 mēnešos, skaitot no datuma, par kuru vienojusies AĪK saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktu.

9.3. Par IMM finansējumu lemj AĪK.

VIII PIELIKUMS

INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS DARBSPĒJAS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Pirms sāksies FLEGT licenču izdošana kokmateriālu eksportēšanā uz Savienību, tiks veikts neatkarīgs tehnisks Indonēzijas TLAS novērtējums. Šā tehniskā novērtējuma mērķis būs: i) praksē pārbaudīt TLAS darbību, lai noteiktu, vai darbības rezultāti atbilst gaidītajam, un ii) izvērtēt TLAS izmaiņas, kas veiktas pēc šā nolīguma parakstīšanas.

Minētā novērtējuma kritēriji izklāstīti turpmāk tekstā.

1. Likumīguma definīcija

2. Piegādes ķēdes kontrole

3. Pārbaudes procedūras

4. Eksporta licences

5. Neatkarīga uzraudzība

1. LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

Likumīgas izcelsmes kokmateriāli jādefinē, pamatojoties uz Indonēzijā piemērojamiem tiesību aktiem. Izmantotajai definīcijai jābūt nepārprotamai, objektīvi pārbaudāmai un piemērojamai operatīvajā ziņā; turklāt tajā jābūt pārņemtiem vismaz tiem tiesību aktiem, kas reglamentē turpmāk minētās jomas.

— Mežizstrādes tiesības: likumīgu tiesību piešķiršana kokmateriālu ieguvei likumīgi noteiktās un/vai publiskotās robežās.

— Meža darbu operācijas: atbilstība tiesību aktu prasībām meža apsaimniekošanas jomā, tostarp atbilstība attiecīgajiem vides un darba tiesību aktiem.

— Maksas un nodokļi: atbilstība tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļiem, lietošanas atlīdzībām un maksām, kas tiešā veidā saistītas ar kokmateriālu ieguves tiesībām un kokmateriālu ieguvi.

— Citi lietotāji: attiecīgā gadījumā to zemes tiesību vai lietošanas tiesību ievērošana, kas attiecībā uz noteiktu zemi vai resursiem ir citām personām un ko varētu ietekmēt kokmateriālu ieguves tiesības.

— Tirdzniecība un muita: atbilstība tiesību aktu prasībām tirdzniecības un muitas procedūru jomā.

Galvenie jautājumi:

— Vai kopš šā nolīguma noslēgšanas likumīguma definīcija un likumīguma pārbaudīšanas standarti ir mainījušies?

— Vai likumīguma definīcijā ir iekļauti attiecīgie darba tiesību akti, kā noteikts II pielikumā?

Ja likumīguma definīcija ir grozīta, galvenie jautājumi būs vēl šādi:

— Vai šie grozījumi un turpmākās izmaiņas likumīguma pārbaudes sistēmā tika apspriestas ar visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, izmantojot procesu, kas ļāva pienācīgi ievērot viņu viedokli?

— Vai ir iespējams skaidri identificēt juridisko instrumentu, kas ir katra jaunā definīcijas aspekta pamatā? Vai ir precizēti kritēriji un rādītāji, kas ļauj noteikt atbilstību katram definīcijas aspektam? Vai kritēriji un rādītāji ir skaidri, objektīvi un piemērojami operatīvajā ziņā?

— Vai kritēriji un rādītāji ļauj skaidri noteikt visu attiecīgo pušu lomu un pienākumus un vai pārbaudē novērtē to darbspēju?

— Vai likumīguma definīcija aptver visas šeit izklāstītās pastāvošo tiesību aktu galvenās jomas? Ja nē, kāpēc atsevišķas tiesību aktu jomas nav iekļautas definīcijā?

2. PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE

Sistēmām, kuru mērķis ir kontrolēt piegādes ķēdi, ir jānodrošina koka izstrādājumu izsekojamības uzticamība visā piegādes ķēdē – no mežizstrādes vai importēšanas vietas līdz eksportēšanas vietai. Ne vienmēr būs nepieciešams nodrošināt fizisku izsekojamību no eksportēšanas vietas līdz izcelsmes mežam katram apaļkokam, apaļkoku kravai vai koka izstrādājumam, taču vienmēr būs jānodrošina izsekojamība no meža līdz pirmajam punktam, kur notiek sajaukšana (piem., kokmateriālu termināls vai kokapstrādes ražotne).

2.1. Izmantošanas tiesības

Tiek skaidri noteiktas zonas, kurās piešķirtas tiesības uz mežu resursu izmantošanu, un šādu tiesību subjekti.

Galvenie jautājumi:

— Vai kontroles sistēma nodrošina, ka tikai kokmateriāli no tādām meža zonām, kurās piešķirtas derīgas izmantošanas tiesības, nonāk piegādes ķēdē?

— Vai kontroles sistēma nodrošina, ka uzņēmumi, kas veic mežizstrādes operācijas, ir tiešām saņēmuši atbilstīgas izmantošanas tiesības attiecībā uz konkrētajām mežu zonām?

— Vai procedūras, ko piemēro mežizstrādes tiesību piešķiršanai, un informācija par šādām tiesībām, tostarp to turētājiem, tiek publiskota?

2.2. Piegādes ķēdes kontrolēšanas metodes

Visā piegādes ķēdes garumā – no mežizstrādes līdz eksportēšanas vietai – pastāv reāli kokmateriālu izsekojamības mehānismi. Pieeja, ko izmanto kokmateriālu identifikācijai, var atšķirties, sākot no marķējuma izmantošanas atsevišķiem izstrādājumiem līdz kravai vai partijai pievienotās dokumentācijas pārbaudei. Izraugoties metodi, jāņem vērā kokmateriālu veids un vērtība, kā arī nezināmas izcelsmes vai nelikumīgu kokmateriālu parādīšanās risks.

Galvenie jautājumi:

— Vai visas piegādes ķēdes alternatīvas, tostarp dažādi kokmateriālu avoti, ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?

— Vai visi piegādes ķēdes posmi ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?

— Vai ir noteiktas un dokumentētas metodes, ar kurām identificēt izstrādājuma izcelsmi un nepieļaut, ka nākamajos piegādes ķēdes posmos notiek sajaukšanās ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem?

— koksnes krāja

— apaļkoki mežā

— transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos)

— ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana

— ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām

— izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā

— izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports

— ievešana eksportēšanas vietā

— Kurām organizācijām ir uzdots kontrolēt kokmateriālu plūsmu? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai veiktu kontroles darbības?

— Ja konstatē, ka piegādes ķēdē ienāk nepārbaudīti kokmateriāli, vai kontroles sistēmā ir identificētas kādas nepilnības, piemēram, nav veikta koksnes krājas inventarizācija pirms mežizstrādes privātā mežā/ uz privātas zemes?

— Vai Indonēzijai ir izstrādāta politika par otrreizējo izejvielu iekļaušanu Indonēzijas TLAS un, ja ir, vai eksistē norādījumi par to, kā iekļaut otrreizējās izejvielas?

2.3.

Kvantitatīvo datu pārvaldība

Pastāv stabili un efektīvi mehānismi, kas katrā piegādes ķēdes posmā ļauj izmērīt un reģistrēt kokmateriālu vai koka izstrādājumu daudzumus, tostarp uzticamu un precīzu aplēšu izdarīšana, ko pirms mežizstrādes sākuma veic par augošo koku tilpumu katrā ieguves vietā.

Galvenie jautājumi:

— Vai kontroles sistēma nodrošina kvantitatīvus datus par ielaidi un izlaidi, attiecīgā gadījumā piemērojot pārrēķina koeficientus, šādos piegādes ķēdes posmos:

— koksnes krāja

— apaļkoki mežā (cirsmā)

— transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos)

— ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana

— ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām

— izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā

— izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports

— ievešana eksportēšanas vietā

— Kuras organizācijas atbild par kvantitatīvo datu uzskaiti? Vai tām ir atbilstīgi cilvēku un aprīkojuma resursi?

— Kāda ir kontrolēto datu kvalitāte?

— Vai kvantitatīvie dati tiek reģistrēti tā, lai tos bez kavēšanās varētu savietot ar ķēdes iepriekšējiem un vēlākajiem posmiem?

— Kādu informāciju par piegādes ķēdes kontroli publisko? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

2.4.

Pārbaudītu likumīgu kokmateriālu nošķiršana no nezināmas izcelsmes kokmateriāliem

Galvenie jautājumi:

— Vai pietiekami rūpīgi kontrolē, vai tiek novērsta nezināmas izcelsmes vai bez likumīgām mežizstrādes tiesībām iegūtu kokmateriālu pieņemšana?

— Kādi kontroles pasākumi tiek piemēroti, lai nodrošinātu, ka visā piegādes ķēdes garumā nošķir pārbaudītus un nepārbaudītus materiālus?

2.5.

Importētie koka izstrādājumi

Tiek veiktas atbilstīgas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir importēti likumīgi.

Galvenie jautājumi:

— Kā tiek pierādīts importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgums?

— Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai identificētu ieguves valsti un lai apliecinātu, ka importētie izstrādājumi ir izgatavoti no likumīgi iegūtiem kokmateriāliem, kā minēts V pielikumā?

— Vai TLAS ļauj identificēt importētos kokmateriālus un koka izstrādājumus visā piegādes ķēdes garumā, līdz tos sajauc apstrādātu izstrādājumu ražošanas nolūkā?

— Ja izmanto importētus kokmateriālus, vai FLEGT licencē ir iespējams identificēt ieguves izcelsmes valsti (atjaunotiem produktiem to var nenorādīt)?

3. PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Pārbaude izpaužas kā kontrole, kuras mērķis ir nodrošināt kokmateriālu likumīgumu. Tai jābūt pietiekami stingrai un efektīvai, lai ļautu konstatēt ikvienu neatbilstību prasībām – mežā vai piegādes ķēdē – un laikus veikt pasākumus, lai neatbilstību novērstu.

3.1. Organizācija

Pārbaudi veic neatkarīga struktūra, kam ir piemēroti resursi, pārvaldības sistēmas un kvalificēts un apmācīts personāls, kā arī stabili un efektīvi mehānismi interešu konfliktu kontrolēšanai.

Galvenie jautājumi:

— Vai pārbaudes struktūrām ir derīgs akreditācijas sertifikāts, ko izdevusi Valsts akreditācijas struktūra (KAN)?

— Vai pārbaudes struktūras ieceļ valdība? Vai pilnvaras (un ar tām saistītie pienākumi) ir skaidras un ir publiskotas?

— Vai iestāžu pienākumi un atbildība ir skaidri definēta un atbilstīga?

— Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir piemēroti resursi, lai pārbaudes veiktu atbilstīgi likumīguma definīcijai, un sistēmas, lai kontrolētu kokmateriālu piegādes ķēdi?

— Vai pārbaudes struktūrām ir pienācīgi dokumentēta pārvaldības sistēma, kas:

—

— nodrošina, ka to personālam ir vajadzīgā kompetence un pieredze, lai veiktu reālu pārbaudi?

— paredz iekšējo kontroli / uzraudzību?

— ietver interešu konflikta kontroles mehānismus?

— nodrošina sistēmas pārredzamību?

— definē un piemēro pārbaudes metodoloģiju?

3.2. Ar likumīguma definīciju saistītā pārbaude

Ir skaidri definēts tas, kas jāpārbauda. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, un tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts regulāri un aptvertu visu, kas ietverts definīcijā.

Galvenie jautājumi:

— Vai pārbaudes metodoloģija, ko izmanto pārbaudes struktūras, aptver visus likumīguma definīcijas aspektus un vai tā ietver atbilstības testus par visiem rādītājiem?

— Vai pārbaudes struktūras:

—

— pārbauda dokumentus, darbības reģistrus un darbības uz vietas (tostarp izlases veidā)?

— apkopo informāciju no ārējām ieinteresētajām personām?

— reģistrē savas pārbaudes darbības?

— Vai pārbaudes rezultāti ir publiski pieejami? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

3.3. Pārbaude kontroles sistēmās, ar kurām nodrošina piegādes ķēdes integritāti

Pārbaudāmie kritēriji un rādītāji ir skaidri noteikti un aptver visu piegādes ķēdi. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts regulāri un aptvertu visus kritērijus un indikatorus, kas ietverti pārbaudes jomā, un paredz datu regulāras un tūlītējas pārbaudes katrā ķēdes posmā.

Galvenie jautājumi:

— Vai pārbaudes metodoloģija pilnībā aptver pārbaudes par piegādes ķēdes kontrolēšanu? Vai tas ir pienācīgi precizēts pārbaudes metodoloģijā?

— Kādi pierādījumi apliecina, ka piegādes ķēdes kontrolēšanas pārbaude tiešām ir veikta?

— Kuras organizācijas ir atbildīgas par datu pārbaudi? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai sekmīgi veiktu datu pārvaldības darbības?

— Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp datiem par koksnes krāju, izstrādātajiem apaļkokiem un kokmateriāliem, kas nonāk ražotnē vai eksportēšanas vietā?

— Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp ievadītajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem un iegūtajiem apstrādātajiem izstrādājumiem zāģētavās un citās ražotnēs? Vai šīs metodes ietver specifikāciju un paredz regulāri atjaunināt pārrēķina koeficientus?

— Kādas informācijas sistēmas un tehnoloģijas tiek izmantotas, lai glabātu, pārbaudītu un reģistrētu datus? Vai pastāv efektīvas sistēmas, kas gādā par datu drošību?

— Vai ir publiskoti rezultāti, ko dod pārbaude par piegādes ķēdes kontrolēšanu? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

3.4. Sūdzību izskatīšanas mehānismi

Ir izveidoti piemēroti mehānismi to sūdzību un domstarpību izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar pārbaudes procesu.

Galvenie jautājumi:

— Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām?

— Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi to iebildumu saņemšanai un izskatīšanai, ko izsaka neatkarīgie uzraudzītāji?

— Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi paziņojumu saņemšanai un izskatīšanai attiecībā uz tādiem pārkāpumiem, kurus konstatē valsts amatpersonas?

— Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas?

3.5. Neatbilstību novēršanas mehānismi

Ir piemēroti mehānismi tādu neatbilstību izskatīšanai, kas atklātas pārbaudes procesā vai atklājušās pēc sūdzībām vai neatkarīgās uzraudzības gaitā.

Galvenie jautājumi:

— Vai pastāv reāls un darbspējīgs mehānisms, kas, gadījumā ja pārbaudes rezultātā atklājas pārkāpumi, ļauj ierosināt un īstenot atbilstīgus koriģējošos lēmumus un darbības?

— Vai pārbaudes sistēmā iepriekš minētā prasība ir definēta?

— Vai ir izstrādāti neatbilstību novēršanas mehānismi? Vai tos piemēro praksē?

— Vai ir pieejama atbilstīga uzskaite par neatbilstību gadījumiem un pārbaužu rezultātā veiktiem koriģējošiem pasākumiem vai citām darbībām? Vai ir novērtēta šādu darbību efektivitāte?

— Vai pastāv ziņošanas mehānisms, ko izmanto, lai par pārbaudes struktūru konstatējumiem informētu valdību?

— Kāda veida informācija par neatbilstības gadījumiem tiek publiskota?

4. EKSPORTA LICENCES

Indonēzija ir piešķīrusi licenču izdevējām iestādēm kopējo atbildību par V-legal dokumentu un FLEGT licenču izdošanu. FLEGT licences izdod par individuālām kravām, ko paredzēts sūtīt uz Savienību.

4.1. Organizatoriskā struktūra

Galvenie jautājumi:

— Kuras struktūras ir atbildīgas par FLEGT licenču izdošanu?

— Vai licenču izdevējai iestādei ir derīgs akreditācijas sertifikāts, ko izdevusi KAN?

— Vai licenču izdevējas iestādes un tās personāla funkcijas attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu ir skaidri definētas un publiskotas?

— Vai ir definētas prasības attiecībā uz kompetenci un vai ir ieviesti iekšējās kontroles pasākumi personālam, kas strādā licenču izdevējā iestādē?

— Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstīgi resursi šā uzdevuma veikšanai?

4.2. V-legal dokumentu izdošana un to izmantošana FLEGT licencēšanas sistēmā

Ir veikti attiecīgi pasākumi, lai V-legal dokumentus varētu izmantot FLEGT licencēšanas sistēmā.

Galvenie jautājumi:

— Vai licenču izdevējai iestādei ir publiski pieejamas dokumentētas V-legal dokumentu izdošanas procedūras?

— Kādi pierādījumi apliecina, ka šīs procedūras tiek pareizi piemērotas praksē?

— Vai tiek pienācīgi reģistrēti izdotie V-legal dokumenti un gadījumi, kad V-legal dokumenti netika izdoti? Vai reģistrētajos datos tiek skaidri norādīts, uz kāda pamata izdoti V-legal dokumenti?

— Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka ikviena kokmateriālu krava atbilst likumīguma definīcijai un piegādes ķēdes kontroles prasībām?

— Vai nosacījumi, kas reglamentē licenču izdošanu, ir skaidri definēti un paziņoti eksportētājiem un citām iesaistītajām pusēm?

— Kāda veida informāciju par izdotajām licencēm publisko?

— Vai FLEGT licences atbilst tehniskajām specifikācijām, kā noteikts IV pielikumā?

— Vai Indonēzija ir izstrādājusi FLEGT licenču numerācijas sistēmu, kas ļauj nošķirt FLEGT licences, kas izdotas par Savienības tirgum paredzētām kravām, un V-legal dokumentus, kas izdoti par kravām, kuras paredzētas tirgiem ārpus Savienības?

4.3. Informācijas pieprasījumi par izdotajām FLEGT licencēm

Ir izveidots piemērots mehānisms, lai atbildētu uz kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem attiecībā uz FLEGT licencēm, kā izklāstīts III pielikumā.

Galvenie jautājumi:

— Vai ir izveidota Licenču informācijas nodaļa, lai cita starpā pieņemtu informācijas pieprasījumus no kompetentajām iestādēm un atbildētu uz tiem?

— Vai ir izveidotas procedūras skaidrai saziņai starp Licenču informācijas nodaļu un kompetentajām iestādēm?

— Vai ir izveidotas procedūras skaidrai saziņai starp Licenču informācijas nodaļu un licenču izdevējām iestādēm?

— Vai Indonēzijas vai starptautiskajiem ieinteresētajiem dalībniekiem ir iespēja saņemt informāciju par izdotajām FLEGT licencēm?

4.4. Sūdzību izskatīšanas mehānisms

Ir izveidots adekvāts mehānisms to sūdzību un domstarpību izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar licenču izdošanu. Šis mehānisms ļauj izskatīt jebkuru sūdzību par licencēšanas sistēmas darbību.

Galvenie jautājumi:

— Vai ir izveidots dokumentēta sūdzību izskatīšanas procedūra, kas pieejama visām ieinteresētajām personām?

— Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas?

5. NEATKARĪGA UZRAUDZĪBA

Neatkarīgo uzraudzību (IM) veic Indonēzijas pilsoniskā sabiedrība neatkarīgi no citiem TLAS elementiem (kas saistīti ar meža resursu apsaimniekošanu vai regulēšanu un kas saistīti ar neatkarīgo revīziju). Viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt TLAS uzticamību, uzraugot pārbaužu īstenošanu.

Indonēzija ir oficiāli atzinusi IM un ļauj pilsoniskajai sabiedrībai iesniegt sūdzības, ja tiek konstatēti pārkāpumi akreditācijas, novērtēšanas un licencēšanas procesā.

Galvenie jautājumi:

— Vai valdība ir publiskojusi IM pamatnostādnes?

— Vai šīs pamatnostādnes skaidri nosaka, kādas prasības jāizpilda organizācijai, lai tā iegūtu tiesības veikt IM, un šādi nodrošina objektivitāti un novērš interešu konfliktu?

— Vai pamatnostādnes paredz procedūras attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas ietverta IX pielikumā?

— Vai pilsoniskā sabiedrība praktiski var piekļūt informācijai, kas ietverta IX pielikumā?

— Vai pamatnostādnes paredz sūdzību iesniegšanas kārtību? Vai šī informācija ir publiski pieejama?

— Vai ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz pārbaudes struktūrām, ir precizēti un noteikti?

IX PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA

1. IEVADS

Puses ir apņēmušās nodrošināt, ka galveno ar mežsaimniecību saistīto informāciju dara pieejamu sabiedrībai.

Šajā pielikumā ir iezīmēts ceļš uz šo mērķi, nosakot i) kāda mežsaimniecības informācija jādara pieejama sabiedrībai, ii) kuras struktūras atbild par šīs informācijas pieejamību un iii) kādus mehānismus šim nolūkam var izmantot.

Mērķis ir nodrošināt, ka 1) AĪK darbība šā nolīguma īstenošanā ir pārredzama un saprotama; 2) ir mehānisms, kas ļauj nolīguma pusēm, kā arī attiecīgajām ieinteresētajām personām piekļūt svarīgākajai ar mežsaimniecību saistītajai informācijai; 3) tiek nostiprināta TLAS darbība, palielinot informācijas pieejamību neatkarīgās uzraudzības mērķiem, un 4) tiek sasniegti šā nolīguma vispārīgie mērķi. Informācijas publiska pieejamība ir būtisks ieguldījums Indonēzijas mežu pārvaldības nostiprināšanā.

2. MEHĀNISMI, KAS NODROŠINA PIEKĻUVI INFORMĀCIJAI

Šis pielikums ir saskaņā ar Indonēzijas Informācijas atklātības likumu Nr. 14/2008. Saskaņā ar minēto likumu ikvienai publiskai iestādei ir jāizstrādā noteikumi par informācijas pieejamību sabiedrībai. Likums izšķir četras informācijas kategorijas: 1) informācija, kas ir pieejama un tiek aktīvi un regulāri izplatīta; 2) informācija, kura būtu jāpublisko nekavējoties; 3) informācija, kas ir pieejama jebkurā laikā un ko sniedz pēc pieprasījuma, un 4) ierobežotas pieejamības vai konfidenciāla informācija.

Mežsaimniecības ministrija (Mežsaimniecības ministrija), provinču un rajonu biroji, Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūra (CAB), licenču izdevējas iestādes – tām visām ir liela nozīme TLAS darbības nodrošināšanā, un tāpēc to pienākumos ir mežsaimniecības informācijas publiskošana.

Lai īstenotu minēto likumu, Mežsaimniecības ministrija, provinču un rajonu biroji un citas publiskās aģentūras, tostarp KAN, ir izstrādājušas vai patlaban izstrādā procedūras, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

KAN turklāt ir pienākums publiskot informāciju, ievērojot ISO/IEC 17011:2004 8.2. daļu (akreditācijas struktūras pienākumi). Pārbaudes struktūrām un licenču izdevējām iestādēm informācija jāpublisko saskaņā ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem un ISO/IEC 17021:2006 8.1. daļu (publiski pieejamā informācija) un ISO/IEC 65:1996 vadlīniju 4.8. daļu (dokumentācija).

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas kā viens no mežsaimniecības datu avotiem saskaņā ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem.

Mežsaimniecības ministrs 2011. gada 2. februārī izdeva noteikumus Nr. P.7/Menhut-II/2011, kas paredz, ka Mežsaimniecības ministrijai adresētos informācijas pieprasījumus jānovirza Mežsaimniecības ministrijas Sabiedrisko attiecību centra direktoram, kā nosaka “viena kontaktpunkta” informācijas politika. Mežsaimniecības ministrija turpina papildu īstenošanas vadlīniju izstrādi. Reģionu, provinču un rajonu mežsaimniecības iestāžu līmenī informācija ir pieejama nepastarpinātā veidā.

Lai šā pielikuma noteikumi reāli darbotos, procedūras/pamatnostādnes/norādījumi par to, kā minētās iestādes atbild uz informācijas pieprasījumiem, ir sīkāk jāizstrādā un jāapstiprina. Turklāt vēl jāprecizē ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz pārbaudes struktūrām un licenču izdevējām iestādēm.

3. INFORMĀCIJAS KATEGORIJAS, KO IZMANTO, LAI STIPRINĀTU TLAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBU UN NOVĒRTĒŠANU

Tiesību akti: visi normatīvie un administratīvie akti, standarti un pamatnostādnes, kas minētas likumības standartos.

Zemes un meža gabalu iedalīšana: zemes izmantojuma kartes un provinču teritorijas plānojums, zemes gabalu iedalīšanas, mežu koncesijas vai izmantošanas tiesību piešķiršanas procedūras un citu izmantošanas un apstrādes tiesību piešķiršanas procedūras un ar tām saistītie dokumenti, piemēram, koncesiju kartes, meža platību atbrīvošanas atļaujas, zemes īpašumtiesību dokumenti un zemes īpašumtiesību kartes.

Meža apsaimniekošanas prakse: meža izmantošanas plāni, gada darba plāni, tai skaitā kartes un aprīkojuma izmantošanas atļaujas, tikšanos protokoli par apspriešanos ar kopienām, kas dzīvo konkrētajā platībā un tās apkaimē, – nepieciešami, lai varētu izstrādāt gada darba plānus, mežizstrādes darba plāns un tā pielikumi, ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti un protokoli par sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm – nepieciešami, lai varētu sagatavot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, apaļkoku produkcijas pārskati un mežaudžu inventarizācijas dati par valsts mežu zemēm.

Transporta un piegādes ķēdes informācija: piemēram, apaļkoku vai meža koksnes produktu transporta dokumenti un to pielikumi un kravas datu salīdzināšanas pārskati, kokmateriālu starpsalu pārvadājumu reģistrācijas dokumenti un dokumenti, kas pierāda kuģa identitāti.

Apstrādes un ražošanas informācija: piemēram, uzņēmuma dibināšanas dokuments, darījumdarbības licence un uzņēmuma reģistrācijas numurs, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, rūpnieciskās darbības licence vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas numuri, rūpniecības izejvielu piegādes plāni meža produktu pirmapstrādes uzņēmumiem, kokrūpniecības produktu eksportētāja reģistrācijas dokuments, izejvielu un apstrādāto produktu pārskati, apstrādes tiesību turētāju saraksts un informācija par koksnes tālākapstrādes uzņēmumiem.

Ar mežu saistītās maksas: piemēram, platībatkarīgos maksājumus un maksājumu kvītis pamatojošie rēķini, maksājumu uzdevumi un rēķini par iemaksām meža atjaunošanas fondā un maksām par meža resursiem.

Pārbaudes un licencēšanas informācija: akreditācijas kvalitātes pamatnostādnes un standarta procedūras; katras akreditētās CAB nosaukums un adrese; akreditācijas piešķiršanas un beigu datums; akreditācijas jomas; CAB personāla saraksts (revidenti, lēmumu pieņēmēji) saistībā ar katru sertifikātu; skaidrojums par to, kas jāuzskata par komerciāli konfidenciālu informāciju; revīzijas plāns, lai zinātu, kad ir sabiedriskā apspriešana; paziņojums par CAB veicamo revīziju; CAB publisko apspriešanos protokoli, tostarp dalībnieku saraksts; publicējamais kopsavilkums par revīzijas rezultātiem; atgādinājuma ziņojumi no revīzijas struktūras par sertifikāta izdošanu; stāvokļa pārskati par visām revīzijām; sertifikāti, kas izdoti, nav izdoti, ir piešķiršanas procesā, ir piešķirti, apturēti un atsaukti un visas iepriekš minēto stāvokļu izmaiņas; neatbilstības gadījumi, kas attiecas uz revīziju un licencēšanu, un pasākumi, kas veikti, lai šīs neatbilstības novērstu; izdotās eksporta licences; regulāri atgādinājuma ziņojumi no licenču izdevējām iestādēm.

Uzraudzības un sūdzību procedūras: standarta darbības procedūras saistībā ar sūdzībām, ko saņēmušas KAN, pārbaudes struktūras un licenču izdevējas iestādes, tostarp procedūras, lai uzraudzītu, kā tiek virzīta un slēgta konkrētas sūdzības lieta.

Galvenie dokumenti, kas attiecas uz meža uzraudzību, aģentūras, kas glabā šos dokumentus, un procedūra, ar kuru saskaņā var iegūt tajos ietverto informāciju, ir nosaukti šā pielikuma papildinājumā.

4. TĀS INFORMĀCIJAS KATEGORIJAS, KO IZMANTO, LAI TUVINĀTU BPN VISPĀRĪGO MĒRĶU SASNIEGŠANU

1. AĪK sanāksmes protokols.

2. AĪK gada ziņojums, kurā norādīts:

a) koka izstrādājumu daudzums, kas uz Savienību eksportēts no Indonēzijas saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas, un Savienības dalībvalsts, kurā notika importēšana Savienībā;

b) Indonēzijas izdoto FLEGT licenču skaits;

c) šā nolīguma mērķu sasniegšanā paveiktais un jautājumi, kas saistīti ar tā īstenošanu;

d) pasākumi, kas veikti, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu eksportu, importu un laišanu vai tirdzniecību iekšzemes tirgū;

e) Indonēzijā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu daudzums un darbības, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu importu un uzturētu pareizu FLEGT licencēšanas sistēmas darbību;

f) gadījumi, kuros konstatēta neatbilstība FLEGT licencēšanas sistēmas prasībām, un darbības, kas veiktas, lai to novērstu;

g) koka izstrādājumu daudzums, kas Savienībā importēts saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas un Savienības dalībvalsts, kurā notika importēšana Savienībā;

h) to FLEGT licenču skaits, ko Savienība saņēmusi no Indonēzijas;

i) to gadījumu skaits, kā arī attiecīgo koka izstrādājumu daudzums, par kuriem notikušas apspriedes starp kompetentajām iestādēm un Indonēzijas Licenču informācijas nodaļu.

3. Pilnais PE ziņojums un kopsavilkuma ziņojums.

4. Pilnais IMM ziņojums un kopsavilkuma ziņojums.

5. Sūdzības par PE un IMM un kā tās izskatītas.

6. Šā nolīguma īstenošanas grafiks un pārskats par veiktajām darbībām.

7. Citi dati un informācija, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu un darbību. Tas ietver turpmāk minēto.

Juridiskā informācija

— Šis nolīgums, tā pielikumi un grozījumi (ja ir)

— Visi II pielikumā minētie tiesību akti

— Īstenošanas noteikumi un procedūras

Informācija par ražošanu

— Kopējais kokmateriālu ieguves gada apjoms Indonēzijā

— Eksportēto koka izstrādājumu gada apjoms (kopā un uz Eiropas Savienību)

Informācija par koncesijām

— Kopējā platība, kas atbilst piešķirtajām mežu koncesijām

— Koncesiju saraksts, uzņēmumi, kam tās piešķirtas, un uzņēmumi, kas tās pārvalda

— Visu mežizstrādes koncesiju atrašanās vietas karte

— Reģistrēto mežrūpniecības uzņēmumu saraksts (ražošanas, apstrādes, tirdzniecības un eksporta jomā)

— To mežrūpniecības uzņēmumu saraksts, kas ir SVLK sertifikāta turētāji (ražošanas, apstrādes, tirdzniecības un eksporta jomā)

Informācija par pārvaldību

— Pārvaldāmo koncesiju saraksts, norādot veidu

— Sertificēto mežu koncesiju saraksts, norādot sertifikāta veidu, saskaņā ar kuru tās tiek pārvaldītas

Informācija par iestādēm

— Indonēzijas licenču izdevēju iestāžu saraksts ar adresēm un kontaktinformāciju

— Licenču informācijas nodaļas adrese un kontaktinformācija

— Savienības kompetento iestāžu saraksts ar adresēm un kontaktinformāciju

Šī informācija būs pieejama nolīguma Pušu tīmekļa vietnēs.

5. INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANAS NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA

Īstenojot šo pielikumu, Puses novērtēs:

— nepieciešamību stiprināt spēju izmantot publiskoto informāciju neatkarīgās uzraudzības vajadzībām;

— vajadzību palielināt publiskā sektora un iesaistīto personu izpratni par informācijas publiskošanas noteikumiem, kas ietverti šajā nolīgumā.

Papildinājums

INFORMĀCIJA, KAS IZMANTOJAMA, LAI NOSTIPRINĀTU TLAS PĀRBAUDI, UZRAUDZĪBU UN DARBĪBU

Nr.	Publiskojamais dokuments	Aģentūras, kuru rīcībā ir šis dokuments	Informācijas kategorija
KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM VALSTS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀS ZEMĒS (IUPHHK-HA/HPH, IUPHHK-HTI/HPHTI,IUPHHK RE) UN KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM VALSTS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀS ZEMĒS, KO PĀRVALDA VIETĒJĀS KOPIENAS (IUPHHK-HTR IUPHHK-HKM)
1	Meža koncesijas tiesību atļaujas (SK IUPHHK-HA/HPH, IUPHHK- HTI/HPHTI, IUPHHK RE)	Mežsaimniecības ministrija (BUK); kopijas rajonu un provinču mežniecībās	3
2	Koncesijas kartes	Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās	3
3	Saimniecisko mežu koksnes resursu izmantošanas atļaujas (SK IUPHHK-HTR, IUPHHK- HKm)	Mežsaimniecības ministrija (BUK); kopijas rajonu un provinču mežniecībās	3
4	Saimniecisko mežu koksnes resursu izmantošanas kartes	Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās	3
5	Meža izmantošanas plāns (TGHK)	Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās	3
6	Meža koksnes resursu izmantošanas darba plāns (RKUPHHK) un tā pielikumi, arī aprīkojuma izmantošanas atļauja	Mežsaimniecības ministrija (BUK)	3
7	IUPHHK atļaujas maksājuma uzdevums (SPP) un maksājuma kvīts	Mežsaimniecības ministrija (BUK)	3
8	Gada darba plāns (RKT/projekts), ieskaitot kartes	Provinču mežniecības; kopijas rajonu mežniecībās	3
9	Taksācijas un produkcijas pārskatu (LHP un LHC) dokumenti	Rajonu mežniecības; kopijas provinču mežniecībās	3
10	Transporta dokumenti (skshh)	Rajona mežniecība; kopijas provinču mežniecībās	3
11	Apaļkoku datu salīdzināšanas pārskats (LMKB)	Rajonu mežniecības un vietējā Mežsaimniecības ministrijas nodaļa (BP2HP)	3
12	Produkcijas maksājuma uzdevums un kvīts (SPP) (apaļkoku skaits/tilpums)	Rajonu mežniecības	3
13	Maksājuma kvīts par meža resursu izmantošanas maksu un iemaksu meža atjaunošanas fondā (PSDH vai DR dabisko mežu licences turētājiem vai PSDH plantāciju mežu licences turētājiem)	Rajonu mežniecības	3
14	Ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokumenti (AMDAL, ANDAL, RKL un RPL)	Provinces vai rajona vides birojs (BAPEDALDA vai BLH); kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK)	3
KOKMATERIĀLI NO PRIVĀTĀM ZEMĒM
15	Derīgs dokuments, kas apliecina īpašumtiesības uz zemi	Valsts vai provinces/rajona zemes aģentūras birojs (BPN)	3
16	Īpašumtiesību uz zemi/atrašanās vietas kartes	Valsts vai provinces/rajona zemes aģentūras birojs (BPN)	3
17	Apaļkoku transportēšanas dokuments SKAU vai SKSKB, kas apzīmogots ar KR (kopienas kokmateriāli)	Ciema vecākais (SKAU); kopijas rajonu mežniecībās (SKSKB-KR un SKAU)	3
KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM PĀRVEIDOJAMĀS ZEMĒS (IPK)
18	Kokmateriālu izmantošanas licences: ILS/IPK, arī aprīkojuma izmantošanas atļauja	Provinču un rajonu mežniecības	3
19	ILS/IPK pievienotās kartes	Provinču un rajonu mežniecības	3
20	Meža platību atbrīvošanas atļauja	Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN) un Mežsaimniecības ministrijas provinces nodaļa (BPKH)	3
21	Darba plāns IPK/ILS	Rajonu mežniecības	3
22	Pārveidojamā valsts meža zemē augošas kokaudzes inventarizācijas dati (iedaļa IPK/ILS darba plānā)	Rajonu mežniecības	3
23	Kokmateriālu produkcijas dokuments (LHP)	Rajonu mežniecības	3
24	DR un PSDH maksājumu kvīts (sk. Nr. 13)	Rajonu mežniecības; kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK)	3
25	Transporta dokumenti FAKB; KBK un SKSKB pielikumi; KB pielikumi	Rajonu mežniecības	3
KOKRŪPNIECĪBA
26	Uzņēmuma dibināšanas dokuments	Tiesiskuma un cilvēktiesību ministrija; pirmapstrādes un integrētās ražošanas uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču un rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā	3
27	Darījumdarbības licence (SIUP)	Vietējais investīciju birojs vai ieguldījumu koordinācijas aģentūra (BKPMD), Tirdzniecības ministrija. Tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā	3
28	Uzņēmuma reģistrācijas numurs (TDP)	Vietējais investīciju birojs vai ieguldījumu koordinācijas aģentūra (BKPMD) un Tirdzniecības ministrija	3
29	Ietekmes uz vidi novērtējums (EIA) (UKL/UPL un SPPL)	Provinču un rajonu vides biroji (BAPEDALDA vai BLH); kopijas vietējā tirdzniecības birojā vai ieguldījumu koordinācijas aģentūrā (BKPMD)	3
30	Rūpnieciskās darbības licence (IUI) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas numurs (TDI)	Pirmapstrādes uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču mežniecībās, ar jaudu līdz 2 000 m3 – kopijas rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā	3
31	Rūpniecības izejvielu piegādes plāns (RPBBI) meža produktu pirmapstrādes uzņēmumiem (IPHH)	Pirmapstrādes un integrētās ražošanas uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču mežniecībās, ar jaudu līdz 2 000 m3 – kopijas rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas provinču un rajonu mežniecībās	3
32	Reģistrēts kokrūpniecības produktu eksportētājs (ETPIK)	Tirdzniecības ministrija	3
33	Transporta dokumenti (SKSKB, FAKB, SKAU un/vai FAKO)	Ciema vecākais (SKAU); kopijas rajonu mežniecībās (SKSKB-KR, SKAU), FAKO kopijas provinču mežniecībās	3
34	Dokumenti par apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKB/LMKBK)	Rajonu mežniecības	3
35	Apstrādāto produktu pārskats (LMOHHK)	Rajonu mežniecības; kopijas provinču mežniecībās	3
36	Starpsalu kokmateriālu tirdzniecības dokuments (PKAPT)	Tirdzniecības ministrija (Iekšzemes tirdzniecības ģenerāldirektorāts)	3
37	Dokuments, kas apliecina kuģa identitāti	Vietējā ostas administrācija (Transporta ministrijas pārraudzībā), kopija Indonēzijas Klasifikācijas birojā (BKI)	3
CITA ATTIECĪGA INFORMĀCIJA
38	Tiesību akti: visi normatīvie un administratīvie akti, standarti un pamatnostādnes, kas minētas likumības standartos	Mežsaimniecības ministrija, provinču vai rajonu mežniecības	3
39	Pārbaudes un licencēšanas informācija:
	a) akreditācijas procedūru kvalitātes norādes un standarts;	Valsts akreditācijas struktūra (KAN)	1
	b) katras akreditētās atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) nosaukums un adrese;	Valsts akreditācijas struktūra (KAN)	1
	c) ar katru sertifikātu saistītā personāla saraksts (revidenti, lēmumu pieņēmēji);	Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV), Mežsaimniecības ministrija	1
	d) skaidrojums par to, ko uzskata par komerciāli konfidenciālu informāciju;	Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	1
	e) revīzijas plāns, lai zinātu, kad notiek sabiedriskā apspriešana; paziņojums par revīzijas iestādes veicamo revīziju; publicējamais kopsavilkums par revīzijas rezultātiem; atgādinājuma ziņojumi no revīzijas struktūras par sertifikāta izdošanu.	Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	1
40	Stāvokļa pārskati par revīzijām:
	a) sertifikāti, kas akceptēti, noraidīti, ir piešķiršanas procesā, ir piešķirti, apturēti un atsaukti, un visas iepriekš minēto stāvokļu izmaiņas;	Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	1
	b) neatbilstības gadījumi, kas attiecas uz revīziju un licencēšanu, un pasākumi, kas veikti, lai šīs neatbilstības novērstu;	Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	3
	c) izdotās eksporta licences (V-Legal dokumenti); licenču izdevējas iestādes periodiski ziņojumi.	Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	1
41	Uzraudzības un sūdzību procedūras:
	a) standarta darbības procedūras saistībā ar sūdzībām akreditācijas struktūrai un katrai revīzijas struktūrai;	Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	1
	b) pilsoniskās sabiedrības procedūras attiecībā uz uzraudzību, sūdzībām, pilsoniskās sabiedrības uzraudzītāja ziņojumiem;	Mežsaimniecības ministrija, neatkarīgs uzraudzītājs	1
	c) dokumenti, lai uzraudzītu, kā tiek virzīta un slēgta konkrētas sūdzības lieta.	Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)	3

Procedūras informācijas iegūšanai:

— Informācijas atklātības likumā (UU 14/2008) ir nošķirtas četras informācijas kategorijas: 1) informācija, kas ir pieejama un tiek aktīvi un regulāri izplatīta; 2) informācija, kura būtu jāpublisko nekavējoties; 3) informācija, kas ir pieejama jebkurā laikā un ko sniedz pēc pieprasījuma, un 4) ierobežotas pieejamības vai konfidenciāla informācija.

— Informācija, kas iekļauta Informācijas atklātības likumā noteiktajā 3. kategorijā, tiek publiskota pēc pieprasījuma, kas jāadresē norīkotajai struktūrai (PPID) attiecīgajā iestādē, piemēram, Mežsaimniecības ministrijas Sabiedrisko attiecību centram. Katrai iestādei ir savi īstenošanas noteikumi par informācijas publiskošanu, kuru pamatā ir Informācijas atklātības likums.

— Atsevišķu informāciju, kaut arī tā pieder pie Informācijas atklātības likumā noteiktās 3. kategorijas, publicē attiecīgo iestāžu tīmekļa vietnēs, piemēram, šāda informācija cita starpā ir dekrēti un noteikumi, zemes iedalīšanas kartes, meža izmantošanas plāni.

Augša