I iedaļa.

II iedaļa.

III iedaļa.

IV iedaļa.

V iedaļa.

VI iedaļa.

VII iedaļa.

VIII iedaļa.

—

lielie uzņēmumi;

—

MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū; kā arī

—

lielu grupu mātesuzņēmumi.

—

lieli uzņēmumi (21) vai

—

MVU (22), izņemot mikrouzņēmumus (23), ar pārvedamiem vērtspapīriem (24), kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū,

ir pienākums sniegt ilgtspējas informāciju individuālā līmenī (individuāla ilgtspējas deklarācija) par uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

(i)

tai jābūt iekļautai īpaši šim nolūkam paredzētā vadības ziņojuma sadaļā;

(ii)

tā jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS), kas pieņemti ar Komisijas deleģētajiem aktiem (25). MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, var alternatīvi sagatavot savu individuālo ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar īpašu samērīgu ESRS kopumu (26), kas pieņemts ar Komisijas deleģētajiem aktiem (LSME ESRS) (27);

(iii)

tā jāsagatavo atbilstīgi digitālajai taksonomijai (28), kas pieņemta, grozot Komisijas Deleģēto regulu par Eiropas vienoto elektroniskās ziņošanas formātu (ESEF) (29), un vadības ziņojums, kas ietver ilgtspējas deklarāciju, jāsagatavo XHTML formātā (30);

(iv)

ir jāapliecina tās ticamība (31), ko veic obligātie revidenti vai neatkarīgi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji (“IASP”), ja dalībvalsts to atļauj, pamatojoties uz ierobežotas ticamības apliecināšanas standartiem (32);

(v)

vadības ziņojumu, kas ietver ilgtspējas deklarāciju, publicē saskaņā ar spēkā esošajiem vadības ziņojuma publicēšanas noteikumiem (33) kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas deklarāciju (34).

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2025. gadā): lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras (36), kuru vidējais darbiniekus skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā;

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2026. gadā): citiem lieliem uzņēmumiem (proti, lieliem uzņēmumiem, kas nav “ sabiedriskas nozīmes struktūras, kuru vidējais darbiniekus skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā ”);

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2027. gadā):

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2025. gadā): sabiedriskas nozīmes struktūrām, kuras ir mātesuzņēmums lielai grupai un kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā;

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2026. gadā): citiem lielas grupas mātesuzņēmumiem (proti, lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas nav “ sabiedriskas nozīmes struktūras, kuras ir mātesuzņēmums lielai grupai un kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā ”).

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2025. gadā): emitentiem, ja tie ir lieli uzņēmumi un to vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā, kā arī emitentiem, ja tie ir lielas grupas mātesuzņēmumi un to vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā;

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2026. gadā): citiem emitentiem, ja tie ir lieli uzņēmumi, kā arī citiem emitentiem, ja tie ir lielas grupas mātesuzņēmumi;

—

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk (t. i., publicē 2027. gadā):

—

tas jāsagatavo saskaņā ar ESRS attiecībā uz noteiktiem trešo valstu uzņēmumiem, kas pieņemti ar Komisijas deleģētajiem aktiem (53);

—

ir jāapliecina tā ticamība (54);

—

tas jāpublicē attiecīgajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kas ir iedibināti vai atrodas Savienībā, kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņojumu (55).

—

Grāmatvedības direktīvā paredzētajām ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām (arī par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību ESRS, kuri pieņemti saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.b vai 29.c pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ESRS, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.d pantu); kā arī

—

Taksonomijas regulas 8. pantā paredzētajām ziņošanas prasībām.

—

obligātais revidents, kas veic attiecīgā uzņēmuma finanšu pārskatu revīziju (62);

—

obligātais revidents, kurš nav revidents, kas veic finanšu pārskatu revīziju (ja to atļauj dalībvalsts) (63);

—

neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs “ IASP ” (ja to atļauj dalībvalsts) (64).

—

IASP ir akreditēts ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 (71)  (72); kā arī

—

IASP atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas Grāmatvedības direktīvā noteiktajām prasībām attiecībā uz obligātajiem revidentiem Savienībā, lai veiktu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu (73). Minētās prasības jo īpaši attiecas uz: a) apmācību un pārbaudījumu; b) tālākizglītību; c) kvalitātes nodrošināšanas sistēmām; d) profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu; e) iecelšanu un atstādināšanu; f) izmeklēšanu un sankcijām; g) neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju, jo īpaši attiecībā uz resursu un personāla pietiekamību un klientu kontu ierakstu un lietu uzturēšanu; kā arī h) ziņošanu par pārkāpumiem.

1)

Noteikumi par uzņēmuma lieluma noteikšanu ilgtspējas ziņu sniegšanas nolūkā izriet no spēkā esošajiem finanšu pārskatu sniegšanas noteikumiem, ko piemēro uzņēmumam, pamatojoties uz dalībvalsti, kurā ir tā juridiskā adrese (76). Šie noteikumi ir paredzēti valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē spēkā esošo Grāmatvedības direktīvu.

2)

Ja kāds uzņēmums konkrēta finanšu gada laikā attīstās, noteikumi par uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanu ilgtspējas ziņu sniegšanas nolūkā izriet no spēkā esošajiem finanšu pārskatu sniegšanas noteikumiem (sk. arī BUJ Nr. 1). Šie noteikumi ir paredzēti valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē spēkā esošo Grāmatvedības direktīvu.

3)

Savienības tiesību akti nereglamentē darbinieku vidējā skaita aprēķināšanu uzņēmuma kategorijas noteikšanas vajadzībām saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu. Tomēr dalībvalstis, iespējams, ir pieņēmušas valsts noteikumus vai sniegušas norādījumus par šo jautājumu. Ja valsts noteikumu vai norādījumu nav, uzņēmumi var izmantot 5. pantu Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (77) kā norādījumus, lai noteiktu darbinieku skaitu kā darbinieku vidējā skaita aplēsto vērtību: “ (..) Darbinieku skaits atbilst gada darba vienību (GDV) skaitam, t. i., to personu skaitam, kuras attiecīgajā uzņēmumā vai, pārstāvot to, ir strādājušas pilnu slodzi visā attiecīgajā pārskata gadā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu un kas veikušas nepilnas slodzes darbu neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Personāls ir: a) darbinieki; b) personas, kas strādā uzņēmuma labā un ir tam pakļautas un tiek uzskatītas par darbiniekiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem; c) īpašnieki, kas ir vadītāji; d) partneri, kas veic regulāru darbību uzņēmumā un gūst labumu no uzņēmuma sniegtajām finansiālām priekšrocībām. Praktikanti vai studenti, kas piedalās profesionālā apmācībā ar prakses vai profesionālās apmācības līgumu, personālā netiek ieskaitīti. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu neņem vērā. ”

4)

MVU, kuriem nav pārvedamu vērtspapīru, ko atļauts tirgot ES regulētā tirgū, nav pienākuma ziņot ilgtspējas informāciju individuālā līmenī saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu (individuālā ilgtspējas deklarācija). Tomēr tiem ir pienākums ziņot ilgtspējas informāciju konsolidētā līmenī saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.a pantu (konsolidētā ilgtspējas deklarācija), ja tie ir lielas grupas (78) mātesuzņēmums. Grāmatvedības direktīvas 29.a pantu piemēro neatkarīgi no mātesuzņēmuma lieluma.

5)

Jā, saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 1. panta 3. punktu kredītiestādes (79) un apdrošināšanas sabiedrības (80), arī kooperatīvi un savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības, ir iekļautas Grāmatvedības direktīvas 19.a panta darbības jomā (individuālā ilgtspējas deklarācija) neatkarīgi no to juridiskās formas, ja tās ir lieli uzņēmumi vai MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū. Tās ir iekļautas arī Grāmatvedības direktīvas 29.a panta darbības jomā (konsolidētā ilgtspējas deklarācija) neatkarīgi no to juridiskās formas, ja tās ir lielas grupas mātesuzņēmums.

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta otro teikumu dalībvalstis var izvēlēties pilnībā vai daļēji nepiemērot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības konkrētām kredītiestādēm (81).

6)

Jā, finanšu iestādes, kas nav apdrošināšanas sabiedrības un kredītiestādes, ir iekļautas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a panta darbības jomā, ja tās atbilst abām šādām prasībām:

7)

Jā, pamatojoties uz CSRD 5. panta 2. punktu, mazai un nesarežģītai iestādei, kas ir liels uzņēmums vai MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, sākot no 2026. finanšu gada būs jāziņo ilgtspējas informācija saskaņā ar ESRS (vai alternatīvi – ar LSME ESRS). Tāpēc mazai un nesarežģītai iestādei, kurai patlaban ir jāziņo nefinanšu informācija saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu, kas ieviests ar Direktīvu 2014/95/ES (NFRD) (83) (t. i., jo tā ir ne tikai kredītiestāde, bet arī liels uzņēmums, kura vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā), būs jāturpina ziņošana saskaņā ar NFRD režīmu, līdz mazām un nesarežģītām iestādēm sāks piemērot CSRD režīmu (t. i., sākot no 2026. finanšu gada).

8)

Ja uzņēmums (neatkarīgi no lieluma vai konkrētā veida, piemēram, SNCI) ir lielas grupas mātesuzņēmums, tam jāpublicē konsolidētā ilgtspējas deklarācija saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.a pantu, kas sagatavots saskaņā ar ESRS. Iespēja izmantot LMVU ESRS saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 6. punktu attiecas tikai uz MVU (izņemot mikrouzņēmumus), kuru vērtspapīrus tirgo ES regulētā tirgū, un uz mazām un nesarežģītām iestādēm, kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām vai kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām (ja tās ir vai nu lieli uzņēmumi, vai MVU, izņemot mikrouzņēmumus, kuru vērtspapīrus tirgo ES regulētā tirgū), lai sagatavotu to individuālu ilgtspējas deklarāciju. Sk. arī BUJ Nr. 10.

9)

Ja SNCI ir lielas grupas mātesuzņēmums, tai jāpublicē konsolidētais ilgtspējas ziņojums, izmantojot ESRS, vai nu sākot no 2024. finanšu gada (ja SNCI ir sabiedriskas nozīmes struktūra, kuras vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā), vai no 2025. finanšu gada (visos pārējos gadījumos).

10)

Nē, Grāmatvedības direktīvas 29.a pants attiecas uz lielu grupu mātesuzņēmumiem. Tomēr, ja lielas grupas mātesuzņēmums ir atbrīvots no pienākuma sagatavot un publicēt konsolidētus finanšu pārskatus, pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 23. panta 10. punktu (t. i., tāpēc, ka tam ir tikai meitasuzņēmumi, kuri ir nebūtiski gan individuāli, gan kopumā, vai tāpēc, ka visus tā meitasuzņēmumus var izslēgt no konsolidācijas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 23. panta 9. punktu), šim mātesuzņēmumam nav jāsagatavo un jāpublicē konsolidētā ilgtspējas deklarācija. Tomēr, ciktāl šāds mātesuzņēmums pats ir liels uzņēmums, kā tas definēts Grāmatvedības direktīvas 3. panta 4. punktā, un tādējādi tas ietilpst Grāmatvedības direktīvas 19.a panta darbības jomā, šim uzņēmumam ir jāsagatavo un jāpublicē individuālā ilgtspējas deklarācija saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu. Šajā individuālajā ilgtspējas deklarācijā ir jāņem vērā tā meitasuzņēmumi, ziņojot par tā vērtības ķēdi saskaņā ar ESRS.

11)

Nē, pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 1. panta 4. punktu, PVKIU un AIF ir atbrīvoti no pienākuma ziņot ilgtspējas informāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu, pat ja šie finanšu produkti ietilpst Grāmatvedības direktīvas darbības jomā (84).

12)

Grāmatvedības direktīvas 1. panta 4. punkta mērķis ir atbrīvot PVKIU un AIF no ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantā.

Tomēr uz uzņēmumiem, kas pārvalda PVKIU un AIF, attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumi saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu, ja tie atbilst juridiskās formas nosacījumiem, kas paredzēti Grāmatvedības direktīvas 1. panta 1. punktā, un uzņēmuma lieluma kritērijiem, kas noteikti Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantā.

13)

Kas attiecas uz ETF, tā kā šie finanšu produkti ir izveidoti kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvie ieguldījumi (PVKIU) vai alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF), uz tiem attiecas tas pats atbrīvojums, ko piemēro PVKIU un AIF (sk. BUJ Nr. 11). Biržā kotētiem REIT, ciktāl tie atbilst Direktīvas 2011/61/ES (85) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, lai tos varētu kvalificēt kā AIF, piemēro atbrīvojumu, kas attiecas uz AIF (sk. BUJ Nr. 11).

14)

Ja pensiju fonds ir dibināts kā Grāmatvedības direktīvas (86) I vai II pielikumā uzskaitīts uzņēmuma veids un ja tas ietilpst Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a panta piemērošanas jomā, tam savā vadības ziņojumā ir jāiekļauj ilgtspējas deklarācija. Atšķirībā no pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) vai alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF), uz pensiju fondiem neattiecas atbrīvojums no ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Grāmatvedības direktīvas 1. panta 4. punktā.

15)

Jā, Pārredzamības direktīvas 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā regulētā informācija cita starpā ir definēta kā “ visa veida informācija, kas emitentam vai jebkurai citai personai, kas pieteikusies vērtspapīru tirgošanas atļaujai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, ir jādara zināma atklātībai saskaņā ar šo direktīvu (t. i., Pārredzamības direktīvu) (..)”. Pārredzamības direktīvas 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka emitentiem ir jāpublisko ilgtspējas deklarācija, kas tāpēc uzskatāma par “regulētu informāciju”.

16)

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 7. punktu, MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, var nolemt neziņot ilgtspējas informāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu par finanšu gadiem, kas sākas pirms 2028. gada 1. janvāra (piemēram, par 2026. un 2027. finanšu gadu). Šādos gadījumos MVU savā vadības ziņojumā tomēr īsi norāda, kāpēc nav sniegtas ziņas par ilgtspēju.

Šī izvēles iespēja attiecas arī uz mazām un nesarežģītām iestādēm, kā arī uz kaptīvām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja tās ir MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū.

17)

Nē, Grāmatvedības direktīvas (87) 19. panta 1. punkta trešajā daļā, kas reglamentē individuālu vadības ziņojumu, ir prasīts atklāt informāciju par rezultātu pamatrādītājiem individuālā vadības ziņojumā. Grāmatvedības direktīvas (88) 29. panta 1. punktā, kas reglamentē konsolidēto vadības ziņojumu, ir noteikts, ka konsolidētajā vadības ziņojumā izklāsta vismaz Grāmatvedības direktīvas 19. un 20. pantā noteikto informāciju. Tā kā Grāmatvedības direktīvas (89) 29.a panta 7. punkts paredz atbrīvojumu uzņēmumiem no pienākuma sniegt informāciju par rezultātu pamatrādītājiem to individuālā vadības ziņojuma kontekstā (kā noteikts Grāmatvedības direktīvas 19. panta 1. punkta trešajā daļā), ja tie ir izpildījuši 29.a panta 1.–5. punkta nosacījumus, un, tā kā konsolidētā vadības ziņojuma saturā saskaņā ar 29. panta 1. punktu iekļauj arī 19. panta 1. punktā prasīto informāciju, atbrīvojums attiecas arī uz uzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 29.a pantu.

18)

Jā, MVU, kura vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētā tirgū un kurš brīvprātīgi publicē Grāmatvedības direktīvas 29.a pantā minēto konsolidēto ilgtspējas deklarāciju, atbrīvo no Grāmatvedības direktīvas 19.a pantā minētās individuālās ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas un publicēšanas ar nosacījumu, ka konsolidētā ilgtspējas deklarācija ir sagatavota saskaņā ar ESRS.

19)

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktu un 29.a panta 8. punktu uzņēmums, kas ir meitasuzņēmums, ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 1.–4. punktā (vai Grāmatvedības direktīvas 29.a panta 1.–5. punktā, ja pats meitasuzņēmums ir lielas grupas mātes starpniekuzņēmums), ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29. un 29.a pantu (vai trešās valsts mātesuzņēmuma konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko sniedz saskaņā ar ESRS vai tādā veidā, kas līdzvērtīgs minētajiem ESRS).

Uz šo atbrīvojumu attiecas visi nosacījumi, kas uzskaitīti Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punkta otrajā daļā (vai Grāmatvedības direktīvas 29.a panta 8. punkta otrajā daļā, ja meitasuzņēmums pats ir lielas grupas mātes starpniekuzņēmums). Proti, uzņēmuma, kuram piemērots atbrīvojums, vadības ziņojumā jāiekļauj šāda informācija: tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas ziņo informāciju grupas līmenī; tīmekļa saite(-as) uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā arī informācija par to, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākuma publicēt individuālo ilgtspējas deklarāciju (vai konsolidēto ilgtspējas deklarāciju, ja meitasuzņēmums pats ir lielas grupas mātes starpniekuzņēmums). Ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tā konsolidētais ilgtspējas ziņojums un ticamības apliecinājuma atzinums jāpublicē saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura reglamentē meitasuzņēmumu, un informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu (par meitasuzņēmuma veiktajām darbībām) ir jāiekļauj vai nu meitasuzņēmuma vadības ziņojumā, vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko sagatavo trešās valsts mātesuzņēmums.

Ja dalībvalsts pieprasa nodrošināt mātesuzņēmuma konsolidētā vadības ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma tulkojumu, šādam tulkojumam jābūt apliecinātam (piemēram, to apliecina tulkotājs vai iestāde, kas atbild par tulkojumu apliecināšanu attiecīgajā dalībvalstī), vai arī tajā ir jāiekļauj norāde, ka tulkojums nav apliecināts.

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 10. punktu un 29.a panta 9. punktu lielie uzņēmumi ar vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, arī, ja tie ir mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, tai skaitā, ja tie ir trešo valstu uzņēmumi, šo atbrīvojumu izmantot nevar.

20)

Nē, lai meitasuzņēmumu atbrīvotu no pienākuma publicēt savu ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu, vadības ziņojumā, ko publicē meitasuzņēmums, jāiekļauj tīmekļa saite uz mātesuzņēmuma (90) konsolidēto vadības ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu. Ja laikā, kad tiek publicēts meitasuzņēmuma vadības ziņojums, minētais konsolidētais vadības ziņojums vai konsolidētais ilgtspējas ziņojums vēl nav pieejams, meitasuzņēmums, kas pieprasa atbrīvojumu, savā vadības ziņojumā var norādīt vispārēju tīmekļa saiti, kurā attiecīgie dokumenti būs pieejami nākotnē. Savienības meitasuzņēmums var apsvērt iespēju, piemēram, iegūt no mātesuzņēmumu apliecinājumu, ka tas garantē meitasuzņēmuma uzņemto saistību izpildi, un publicēt šo apliecinājumu kopā ar savu vadības ziņojumu attiecīgās dalībvalsts noteiktajā termiņā.

21)

Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Šajā gadījumā šīs prasības ir jāizpilda, lai meitasuzņēmums saņemtu atbrīvojumu no pienākuma publicēt savu ilgtspējas deklarāciju (91).

22)

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktu un 29.a panta 8. punktu, atbrīvotajam meitasuzņēmumam savā vadības ziņojumā jāiekļauj informācija, ka tas ir atbrīvots no pienākuma publicēt individuālo ilgtspējas deklarāciju (vai konsolidēto ilgtspējas deklarāciju, ja meitasuzņēmums ir lielas grupas mātes starpniekuzņēmums) (92).

23)

Ja meitasuzņēmums izmanto Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktā vai 29.a panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu, piemēro vispārīgos noteikumus par vadības ziņojuma publicēšanu, tai skaitā par pienākumu iesniegt vadības ziņojumu valsts komercreģistram saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 30. pantu saistībā ar Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas I sadaļas III nodaļas noteikumiem. Grāmatvedības direktīvas 29.d pantā noteiktās elektroniskās ziņošanas prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu nepiemēro. Ja meitasuzņēmumam, kas izmanto Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktā vai 29.a panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu, ir pārvedami vērtspapīri, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, tam ir jāievēro arī Pārredzamības direktīvas 4. pantā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz vadības ziņojuma publicēšanu gada finanšu pārskatā (t. i., par Eiropas vienotā elektroniskās ziņošanas formāta (ESEF) izmantošanu, kas noteikts ar ESEF deleģēto regulu, un gada finanšu pārskata publicēšanu četru mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām).

24)

Nē, saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 10. punktu un 29.a panta 9. punktu lielus uzņēmumus ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, arī, ja tie ir mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, tai skaitā, ja tie ir trešo valstu uzņēmumi, nevar atbrīvot no pienākuma ziņot ilgtspējas informāciju. Tāpēc tiem būs jāziņo ilgtspējas informācija saskaņā ar Pārredzamības direktīvas 4. panta 5. punktu un Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu.

25)

Uzņēmums, kuram ir jāziņo ilgtspējas informācija un kuram nav jāsagatavo un jāpublicē individuālais vai konsolidētais vadības ziņojums, var publicēt individuālo vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu atsevišķā dokumentā. Šis princips attiecas arī uz trešās valsts mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, lai tā meitasuzņēmumi saņemtu atbrīvojumu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktu un 29.a panta 8. punktu.

Tomēr šim atsevišķajam dokumentam, kas ietver individuālo vai konsolidēto ilgtspējas deklarāciju, jābūt atbilstīgam Grāmatvedības direktīvas 29.d pantā (93) noteiktajām prasībām attiecībā uz formātu un iezīmēšanu.

26)

Uzņēmumam, kuram ir jāsagatavo un jāpublicē konsolidētā ilgtspējas deklarācija, bet nav jāsagatavo un jāpublicē attiecīgie konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētajā ilgtspējas deklarācijā būs jāiekļauj finanšu informācija, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli (94).

27)

Visi uzņēmumi, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pants, pēc noklusējuma izmanto ESRS, kas pieņemti saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.b pantu (ESRS). Pirmo ESRS kopumu Eiropas Komisija pieņēma ar Komisijas 2023. gada 31. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2023/2772.

Lai sagatavotu atsevišķu ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu, MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, kā arī mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības var alternatīvi izmantot samērīgus ESRS, kas tiks pieņemti saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.c pantu (LSME ESRS). Sk. arī BUJ Nr. 28.

28)

Uzņēmumi, kas var izmantot LSME ESRS, lai sagatavotu savu individuālo ilgtspējas deklarāciju, ir:

29)

Jēdzienu “saprātīgas pūles” izmanto, lai noteiktu, kad uzņēmums paziņo aplēstu informāciju par vērtības ķēdi, nevis informāciju, kas iegūta no tā vērtības ķēdes dalībniekiem.

ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 65. punktā ir noteikts mērķis iekļaut ilgtspējas deklarācijā informāciju par vērtības ķēdi. Tajā noteikts: “ Uzņēmums vajadzības gadījumā iekļauj būtisku informāciju par vērtības ķēdi, lai: a) ļautu ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas un/vai b) izveidotu informācijas kopumu, kas atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu). ”

ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 68. punktā noteikts šādi: “ Uzņēmuma spēja iegūt nepieciešamo informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi var atšķirties dažādu faktoru dēļ, piemēram, uzņēmuma līgumiskas vienošanās, kontroles līmenis, ko tas īsteno attiecībā uz darbībām ārpus konsolidācijas tvēruma, un tā pirktspēja. Ja uzņēmums nespēj kontrolēt darbības savā augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē un darījuma attiecības, iegūt informāciju par vērtības ķēdi var būt grūtāk. ”

ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 69. punktā noteikts šādi: “ Noteiktos apstākļos uzņēmums nevar savākt informāciju par uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, kā prasīts 63. punktā, pēc tam, kad ir veltītas saprātīgas pūles, lai to izdarītu. Šādos apstākļos uzņēmums aplēš informāciju, kas jāpaziņo par tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, piemēram, nozares vidējos datus un citas aizstājējvērtības. ”

ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 70. punktā atzīts, ka informācijas iegūšana par vērtības ķēdi varētu būt sarežģīta arī MVU un citu tādu vērtības ķēdes dalībnieku gadījumā, kas neietilpst Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu darbības jomā.

ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 71. punktā ir nošķirta ziņošana par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem un ziņošana par rādītājiem. Attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem tajā ir noteikts, ka uzņēmums sniedz ziņas par vērtības ķēdi, “ ciktāl attiecīgā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz vērtības ķēdes dalībniekiem ”. Attiecībā uz rādītājiem tajā norādīts, ka “daudzos gadījumos, jo īpaši vides jautājumos, par kuriem ir pieejamas aizstājējvērtības, uzņēmums var izpildīt ziņu sniegšanas prasības, nevācot datus no tā augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši no MVU, piemēram, kad tas aprēķina uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas ”.

72. punktā precizēts, ka, “ iekļaujot aplēses, kas veiktas, izmantojot nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, nedrīkst radīt informāciju, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta 2. nodaļu un 7.2. iedaļu “Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti”) ”.

Uzņēmumam būtu jānosaka saprātīgas pūles, kā minēts ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 69. punktā, ņemot vērā tā konkrētos faktus un apstākļus, kā arī tās ārējās vides apstākļus, kurā tas darbojas. Tādējādi saprātīgas pūles katrā uzņēmumā var atšķirties.

Paredzams, ka pirmajos ziņošanas prasību piemērošanas gados uzņēmumi biežāk izmantos aplēses un ka aplēses tiks izmantotas arvien mazāk, jo laika gaitā uzlabosies uzņēmumu un to vērtības ķēžu dalībnieku spēja kopīgot ilgtspējas informāciju.

Visos gadījumos uzņēmumam būtu jāizsver, vai aplēšu izmantošana varētu ietekmēt paziņotās informācijas kvalitāti. Aplēšu izmantošana dažos gadījumos varētu uzlabot paziņotās informācijas kvalitāti, piemēram, ja tā palīdz nodrošināt, ka informācija par ietekmi, riskiem un iespējām ir neitrāla, vai ja iegūtā informācija nebūtu pietiekami ticama. Šādos gadījumos aplēšu izmantošana palīdzētu precīzāk atspoguļot tendences, par kurām sniegta informācija, un tādēļ ziņojošais uzņēmums, visticamāk, izmantos aplēses. Citos gadījumos aplēšu izmantošana varētu pazemināt paziņotās informācijas kvalitāti, piemēram, ja aplēšu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija ir mazāk precīza un/vai nepilnīgāka un tādējādi neprecīzāk atspoguļo tendences, par kurām sniegta informācija.

Apsverot uzņēmuma konkrētos faktus un apstākļus un ārējās vides apstākļus, kurā tas darbojas, lai noteiktu saprātīgas pūles, vērtīgus norādījumus varētu sniegt turpmāk izklāstītie kritēriji. Jebkurš no šiem kritērijiem pats par sevi varētu būt pietiekams, lai noteiktu, vai ir pieliktas saprātīgas pūles, vai arī kritērijus var piemērot kopā.

30)

ESRS 1 (Vispārīgas prasības) 132. un 133. punktā ir noteikti pārejas noteikumi, kas ierobežo informāciju par vērtības ķēdi, kura CSRD darbības jomā esošajiem uzņēmumiem ir jāziņo un/vai jāvāc no savas vērtības ķēdes dalībniekiem pirmajos trijos gados (98). Apmēru, kādā uzņēmumi prasīs MVU sniegt ilgtspējas informāciju CSRD un ESRS piemērošanas rezultātā, pirmajos trijos īstenošanas gados lielā mērā ietekmēs tas, vai uzņēmumi, kas ir CSRD darbības jomā, izmantos šos pārejas noteikumus attiecībā uz informācijas par vērtības ķēdi ziņošanu.

Neatkarīgi no iepriekš minētajiem pārejas noteikumiem MVU var gaidīt, ka CSRD darbības jomā esošie uzņēmumi pieliks “saprātīgas pūles”, lai no savu vērtības ķēžu dalībniekiem iegūtu informāciju, kas tiem vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību ESRS. Kā minēts atbildē uz iepriekšējo jautājumu, vērtības ķēdes dalībnieka lielums un resursi, tehniskā gatavība un tuvums ir daži no kritērijiem, ko var izmantot, lai noteiktu, kas ir “saprātīgas pūles”. Tāpēc no mazākiem MVU, kuri nekad nav brīvprātīgi snieguši ilgtspējas informāciju, kuri nav saistīti ar būtisku negatīvu ietekmi un nav tādu uzņēmumu pirmā līmeņa piegādātāji vai klienti, kuri ir CSRD darbības jomā, vismaz ziņošanas prasību piemērošanas pirmajos gadus, var mazākā mērā gaidīt, ka tiem būs ilgtspējas informācija un ka tie to kopīgos. No lielākiem MVU, kuri iepriekš ir snieguši ilgtspējas informāciju (piemēram, tāpēc, ka tie izmanto EMAS vai citas vidiskās vai ilgtspējas sertifikācijas vai ziņošanas sistēmas), un MVU, kas ir pirmā līmeņa piegādātāji vai klienti CSRD darbības jomā esošajiem uzņēmumiem, var lielākā mērā gaidīt, ka tiem būs ilgtspējas informācija un ka tie to kopīgos.

EFRAG patlaban izstrādā divus ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus MVU, proti, obligātu standartu biržā kotētiem MVU (LSME ESRS) un brīvprātīgi piemērojamu standartu biržā nekotētiem MVU (VSME). LSME ESRS noteiks maksimālo ilgtspējas informācijas līmeni, ko ESRS var prasīt CSRD darbības jomā esošam uzņēmumam iegūt no MVU tā vērtības ķēdē. VSME tiks izstrādāts tā, lai tas kļūtu par references rādītāju visiem tirgus dalībniekiem nolūkā nodrošināt, ka CSRD darbības jomā esošo uzņēmumu un pārējo uzņēmumu ziņošanas centieni ir samērīgi.

31)

ESRS 1 10.2. nodaļā ir noteikti pārejas noteikumi saistībā ar 5. nodaļu par vērtības ķēdēm. Pārejas periods no vērtības ķēdes prasītās informācijas atklāšanai attiecas uz pirmajiem trim finanšu gadiem pēc ziņošanas prasību piemērošanas attiecībā uz katru uzņēmumu. Piemēram, ja uzņēmums no 2024. finanšu gada ietilpst Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a panta darbības jomā, tas var izmantot pārejas periodu ziņošanai par vērtības ķēdi 2024., 2025. un 2026. finanšu gadā.

32)

Jā, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pants, savās ilgtspējas deklarācijās ir jāiekļauj informācija, kas atklājama saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu.

33)

Nē, Taksonomijas regulas 8. pants attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuriem ir jāsagatavo un jāpublicē ilgtspējas deklarācija saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu. Tomēr, ja MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, nolemj savā vadības ziņojumā neiekļaut ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 7. punktu, kurā būtu jāiekļauj Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktā atklājamā informācija, tam nav jāsniedz Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktā atklājamā informācija.

34)

Jā, bet tikai tad, ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī un Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktā atklājamā informācija nav iekļauta mātesuzņēmuma konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā. Ja uzņēmums izmanto atbrīvojumu no pienākuma sagatavot ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu un ja tā mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktā atklājamā informācija par darbībām, ko veic Savienībā iedibinātais meitasuzņēmums, kurš izmanto atbrīvojumu, un tā meitasuzņēmumi, ir jāiekļauj meitasuzņēmuma, kurš izmanto atbrīvojumu, vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko sagatavo trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums (99).

35)

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pants, būtu jāpublicē vadības ziņojums (arī ilgtspējas deklarācija) kopā ar Grāmatvedības direktīvas 34. pantā minētā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sniegto atzinumu un paziņojumu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 30. panta 1. punktu, kuros ir atsauces uz katras dalībvalsts noteiktajiem tiesību aktiem saskaņā ar Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas I sadaļas III nodaļas noteikumiem. Konkrētāk, Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 21. pantā ir precizēts šādi: “ 1. Dokumentus un ziņas, kas nododamas atklātībā saskaņā ar 14. pantu, izstrādā un reģistrē vienā no valodām, kas atbilst tajā dalībvalstī piemērojamajiem valodu noteikumiem, kurā izveido 16. panta 1. punktā minēto lietu. ” Tādējādi valodai, kas uzņēmumiem jāizmanto, lai publicētu vadības ziņojumā iekļauto ilgtspējas deklarāciju, ir jābūt valodai, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 21. pantu.

Ja uzņēmumam, uz kuru attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pants, ir vērtspapīri, ko tirgū ES regulētajā tirgū, tam būs jāievēro arī pārredzamības direktīvā noteiktie pienākumi attiecībā uz informāciju sniegšanu saistībā ar vadības ziņojumu. Valodas režīmu attiecībā uz “regulēto informāciju”, kas ietver vadības ziņojumu gada finanšu pārskata ietvaros, nosaka katra dalībvalsts saskaņā ar Pārredzamības direktīvas 20. pantu.

36)

Grāmatvedības direktīvas 29.d pantā noteikts, ka uzņēmumiem, kuriem jāsniedz ilgtspējas ziņas, ir jāsagatavo vadības ziņojums (attiecīgā gadījumā konsolidētā līmenī) elektroniskā ziņošanas formātā, kas noteikts ESEF deleģētās regulas 3. pantā (t. i., XHTML), un jāiezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšana vadības ziņojumā atbilstīgi digitālajai taksonomijai, kas jāprecizē, grozot ESEF deleģēto regulu.

37)

Jā, Grāmatvedības direktīvas 29.d pantā noteikts, ka uzņēmumiem, kuriem savā vadības ziņojumā ir jāpublicē ilgtspējas deklarācija, ir jāiezīmē ilgtspējas ziņu sniegšana, tostarp Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktā atklājamā informācija, atbilstīgi digitālajai taksonomijai, kas jāprecizē, grozot ESEF deleģēto regulu.

38)

Grāmatvedības direktīvas 29.d pantā noteikts, ka uzņēmumiem, kuriem to vadības ziņojumā ir jāpublicē ilgtspējas deklarācija, ir jāsagatavo vadības ziņojums elektroniskā ziņošanas formātā, kas noteikts ESEF deleģētās regulas 3. pantā (t. i., XHTML), un jāiezīmē ilgtspējas deklarācija vadības ziņojumā atbilstīgi noteiktai digitālajai taksonomijai, kas tiks pieņemta, grozot ESEF deleģēto regulu. Līdz šīs digitālās taksonomijas pieņemšanai uzņēmumiem nav pienākuma iezīmēt savas ilgtspējas deklarācijas. Ņemot vērā to, ka ilgtspējas deklarācija kļūs mašīnlasāma tikai tad, kad tā būs gan iekļauta XHTML dokumentā, gan iezīmēta ar digitālo taksonomiju, līdz digitālās taksonomijas pieņemšanai uzņēmumiem nav arī pienākuma sagatavot vadības ziņojumu XHTML dokumentā.

39)

Grāmatvedības direktīvas 30. pantā ir izklāstīti noteikumi par vadības ziņojuma publicēšanu (attiecīgā gadījumā tas ietver ilgtspējas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu), kas jāpublicē kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu / ziņojumu un ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ziņojums ir sagatavots, kā to noteikusi katra dalībvalsts.

Uzņēmumiem, kas ir tādu vērtspapīru emitenti, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, ir jāpublicē arī to gada finanšu pārskats (tas ietver vadības ziņojumu un tātad arī ilgtspējas deklarāciju) ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, pamatojoties uz Pārredzamības direktīvas 4. panta 5. punktu, kurā ir iekļautas savstarpējās atsauces uz Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu.

40)

CSRD neievieš nekādas izmaiņas iepriekš pastāvošajā ES uzraudzības režīmā, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāievieš iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas, ko piemēro gadījumos, kad sabiedrības ar ierobežotu atbildību neievēro prasības (Grāmatvedības direktīvas 51. pants), un jāizveido valsts uzraudzības iestāde ar pilnvarām uzraudzīt tādu pārvedamu vērtspapīru emitentus, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū (Pārredzamības direktīvas 28. un turpmākie panti). Tas nozīmē, ka uz uzņēmumu atbilstību ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām attieksies valsts sankciju režīms, kas ieviests attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (Grāmatvedības direktīvas darbības jomā) vadības ziņojumiem un tādu pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū (Pārredzamības direktīvas darbības jomā). Attiecībā uz tādu pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū, EVTI ir arī jāpieņem vadlīnijas par valsts kompetento iestāžu veiktu ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzību saskaņā ar Pārredzamības direktīvas 28.d pantu.

Katrā ziņā vadības ziņojumā iekļaujamās ilgtspējas deklarācijas ticamību vienmēr apliecina obligātais revidents vai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs (IASP), ja to atļauj dalībvalsts, saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 34. pantu.

41)

Nē, galvenā trešās valsts mātesuzņēmuma juridiskajai formai nav nozīmes Grāmatvedības direktīvas 40.a panta piemērošanas nolūkā.

42)

Ja trešās valsts uzņēmums ir Grāmatvedības direktīvas 40.a panta darbības jomā, tā ES meitasuzņēmumam vai ES filiālei būs jāpublicē un jādara pieejams ilgtspējas ziņojums trešās valsts mātesuzņēmuma vārdā. Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu neattiecas tieši uz ES meitasuzņēmumu vai filiāli. Tas nozīmē, ka trešās valsts mātesuzņēmums var sagatavot ziņojumu, ko pēc tam publicē un dara pieejamu ES meitasuzņēmums vai filiāle, vai nu iesniedzot to ES komercreģistrā, vai publicējot to savā tīmekļa vietnē. Vai arī ES meitasuzņēmums vai filiāle var sagatavot, publicēt un darīt pieejamu ziņojumu sava trešās valsts mātesuzņēmuma vārdā.

43)

Grāmatvedības direktīvas 40.a pantā ir noteikts, ka viens meitasuzņēmums vai filiāle katrā dalībvalstī sniedz vismaz vienu ilgtspējas ziņojumu (“ Dalībvalsts pieprasa, lai meitasuzņēmums, kurš iedibināts tās teritorijā (..) ”). Lai izvairītos no tā, ka viena trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumi un filiāles veic dubultu ziņošanu, dalībvalstis var atļaut vienam meitasuzņēmumam vai filiālei, kurš iedibināts vai atrodas tās teritorijā, izpildīt Grāmatvedības direktīvas 40.a pantā noteikto pienākumu, norādot saiti uz ilgtspējas ziņojumu, ko publicējis cits trešās valsts uzņēmuma Savienības meitasuzņēmums vai filiāle.

44)

Grāmatvedības direktīvas 40.a pantā minētais ilgtspējas ziņojums ir jāsagatavo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas jāpieņem saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 40.b pantu.

Atkāpjoties no minētā, Grāmatvedības direktīvas 40.a panta 2. punkta otrā daļa ļauj ilgtspējas ziņojumu sagatavot saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.b pantu (t. i., ESRS), vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.b pantu, kā noteikts ar Komisijas lēmumu par līdzvērtīgumu. Šis noteikums būtu interpretējams tā, ka trešās valsts mātesuzņēmums, kurš ietilpst Grāmatvedības direktīvas 40.a panta darbības jomā, var izvēlēties publicēt konsolidēto ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.a pantu (sagatavota saskaņā ar standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b pantu) tā vietā, lai tā ES meitasuzņēmums vai ES filiāle publicētu ilgtspējas ziņojumu grupas līmenī saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 40.a pantu. Šādā gadījumā ES meitasuzņēmumam tiktu piemēroti Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktā un 29.a panta 8. punktā paredzētie atbrīvojumi.

45)

Ja visa prasītā informācija netiek sniegta, meitasuzņēmums vai filiāle sagatavo, publisko un dara pieejamu minēto ilgtspējas ziņojumu, kurā iekļauj visu šāda meitasuzņēmuma vai filiāles rīcībā esošo, iegūto vai saņemto informāciju, un izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju (Grāmatvedības direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtā daļa).

46)

Nē, uzņēmumiem, kas sniedz ziņas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 40.a pantu, ilgtspējas ziņojumā nav jāiekļauj informācija, kas atklājama saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu.

47)

Trešās valsts mātesuzņēmumam, uz kuru attiecas Grāmatvedības direktīvas 40.a pants un kurš izvēlas publicēt konsolidēto ilgtspējas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar ESRS, nevis ilgtspējas ziņojumu, nav jāziņo informācija, kas atklājama saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu.

Tomēr, lai attiecīgā trešās valsts mātesuzņēmuma Savienības meitasuzņēmumi tiktu atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu (ja uz šiem Savienības meitasuzņēmumiem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu), informāciju, kas atklājama saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu, par darbībām, ko veic attiecīgie Savienības meitasuzņēmumi, ir jāiekļauj to vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko sagatavo trešās valsts mātesuzņēmums (100).

48)

Ilgtspējas deklarācijai, kas sagatavota saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu, un ilgtspējas ziņojumam, kas sagatavots saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 40.a pantu, ir atšķirīgs saturs un tos sagatavo saskaņā ar atšķirīgiem noteikumiem.

Tāpēc tas, ka Savienības meitasuzņēmums publicē ilgtspējas ziņojumu savas trešās valsts mātesuzņēmuma grupas līmenī saskaņā ar 40.a panta noteikumiem, neatbrīvo ne pašu Savienības meitasuzņēmumu, ne tā meitasuzņēmumus no ziņošanas pienākumu izpildes saskaņā ar 19.a un/vai 29.a pantu.

Tomēr trešās valsts mātesuzņēmums, uz kuru attiecas 40.a pants, var izvēlēties publicēt konsolidēto ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar 29.a pantu (sagatavota saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem) tā vietā, lai tā ES meitasuzņēmums vai ES filiāle publicētu ilgtspējas ziņojumu grupas līmenī saskaņā ar 40.a pantu. Šādā gadījumā ES meitasuzņēmums ir atbrīvots no pienākuma publicēt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar 40.a pantu, ja ir izpildīti 19.a panta 9. punktā un 29.a panta 8. punktā izklāstītie nosacījumi.

49)

Valodas režīmu attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu nosaka katra dalībvalsts saskaņā ar Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 21. pantu.

50)

Grāmatvedības direktīvā nav noteikts īpašs ilgtspējas ziņojuma publicēšanas formāts. Tomēr 33.a pantā, kas ieviests ar Direktīvu (ES) 2023/2864 par Eiropas vienotā piekļuves punkta darbību (ESAP Omnibus direktīva) (101), noteikts, ka meitasuzņēmumiem un filiālēm, uz kuriem attiecas 40.a pants, ir pienākums iesniegt dalībvalsts izraudzītajai informācijas vākšanas struktūrai ilgtspējas ziņojumu datu izgūšanai piemērotā formātā kopā ar attiecīgajiem pievienotajiem metadatiem (102). Komisija ir arī pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, lai precizētu, kādi vēl metadati jāpievieno ilgtspējas ziņojumam, un lai pieprasītu izmantot mašīnlasāmu formātu.

51)

Grāmatvedības direktīvas 40.d panta 1. punktā noteikts, ka meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas minēti Grāmatvedības direktīvas 40.a panta 1. punktā, ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā Grāmatvedības direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu jāpublicē 12 mēnešu laikā pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums.

52)

CSRD neievieš nekādas izmaiņas iepriekš pastāvošajā sankciju režīmā saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāievieš iedarbīgas, samērīgās un preventīvas sankcijas, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmumi, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas prasības, tās neievēro (103). Tādējādi uz uzņēmumu atbilstību ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām attiecas valsts sankciju režīms, kas ieviests attiecībā uz uzņēmumu, kuri ietilpst Grāmatvedības direktīvas darbības jomā, vadības ziņojumu. Katrā ziņā ilgtspējas ziņojuma ticamību vienmēr apliecina ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 40.a panta 3. punktu (104).

53)

Revīzijas direktīvas 3. pantā, kas reglamentē obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu, noteikts, ka kompetentās iestādes drīkst apstiprināt obligātos revidentus un revīzijas uzņēmumus tikai tad, ja tie atbilst konkrētiem nosacījumiem.

Revīzijas direktīvas 3. panta 3. punktā minētie obligāto revidentu apstiprināšanas nosacījumi ietver savstarpēju atsauci uz Revīzijas direktīvas 4. pantu un 6.–10. pantu, savukārt Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punktā minētie revīzijas uzņēmumu apstiprināšanas nosacījumi ietver savstarpēju atsauci uz Revīzijas direktīvas 4. pantu un 6.–12. pantu.

Revīzijas direktīvas 4. panta formulējums, kas ietver labu reputāciju, ir pietiekami plašs, lai to piemērotu arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, savukārt Revīzijas direktīvas 6.–12. pants ir grozīts, lai to nepārprotami piemērotu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.

Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums vēlas saņemt apstiprinājumu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, tam jāatbilst visām attiecīgajām prasībām valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Revīzijas direktīvu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, arī tām, kas noteiktas Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punktā. Atbilstība ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas prasībām nav obligāta, lai saskaņā ar Revīzijas direktīvas 3. pantu apstiprinātu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, kas neveic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

54)

Lai obligātie revidenti varētu veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tie ir jāapstiprina un pēc tam tiem jāizpilda papildu prasības attiecībā uz ilgtspēju.

Konkrētāk, pamatojoties uz Revīzijas direktīvas 14.a panta trešo daļu, obligātajiem revidentiem, kuri apstiprināti pirms 2026. gada 1. janvāra, proti, kuri apstiprināti pirms 2024. gada 1. janvāra vai 2024. gada 1. janvārī ir apstiprināšanas procesā, un kuri vēlas veikt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, nav jāievēro Grāmatvedības direktīvas 7. panta 2. punkts, 8. panta 3. punkts, 10. panta 1. punkta otrā daļa un 14. panta 2. punkta ceturtā daļa, taču ir jāiegūst nepieciešamās zināšanas, pamatojoties uz tālākizglītību.

55)

Saskaņā ar Revīzijas direktīvas 14.a panta trešo daļu obligātajiem revidentiem, kas apstiprināti pirms 2026. gada 1. janvāra un vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, jāiegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tostarp par Revīzijas direktīvas 8. panta 3. punktā minētajiem tematiem, pamatojoties uz Revīzijas direktīvas 13. pantā minēto tālākizglītību. Revīzijas direktīvas 14.a pantā nav noteikts, ka pirms apstiprinājuma saņemšanas ir jākārto papildu pārbaudījumi vai jāiegūst šādas zināšanas. Revīzijas direktīvā nav noteikti termiņi obligātajiem revidentiem, kas apstiprināti pirms 2026. gada 1. janvāra, lai pieteiktos ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai saskaņā ar šīm prasībām.

56)

Lai obligātais revidents vai praktikants tiktu apstiprināts arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, trīs gadu praktiskajā apmācībā, kas paredzēta Revīzijas direktīvas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā, būs jāiekļauj astoņus mēnešus ilga praktiskā apmācība par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai par citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem.

Obligātajam revidentam vai praktikantam, kas laikā, kad piesakās apstiprinājuma saņemšanai, lai varētu veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, jau ir pabeidzis trīs gadu praktisko apmācību par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai par citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem, būs jāveic vēl astoņus mēnešus ilgta praktiskā apmācība.

Revīzijas direktīvas 14.a panta pirmā un otrā daļa paredz atbrīvojumu no šīs prasības šādu kategoriju speciālistiem: obligātajiem revidentiem, kas ir apstiprināti vai atzīti obligāto revīziju veikšanai pirms 2024. gada 1. janvāra, un personām, kuras 2024. gada 1. janvārī ir apstiprināšanas procesā ar nosacījumu, ka process tiks pabeigts līdz 2026. gada 1. janvārim. Saskaņā ar Revīzijas direktīvas 14.a panta trešo daļu šiem speciālistiem joprojām būs jāiegūst nepieciešamās zināšanas, pamatojoties uz tālākizglītību.

57)

“ Citi ar ilgtspēju saistīti pakalpojumi ” būtu jāsaprot kā pakalpojumi, kas saistīti ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un kas nav ticamības apliecināšana. Šādi pakalpojumi varētu ietvert, piemēram, konsultāciju pakalpojumus par ilgtspējas ziņojumiem un ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu.

58)

Lai veiktu reģistrāciju dalībvalstī B, obligātajam revidentam jābūt apstiprinātam kā obligātajam revidentam šajā dalībvalstī (sk. Revīzijas direktīvas 3. panta 1. punktu un 14. panta 1. punktu). Ja tas tā ir un revidents vēlas reģistrēties kā ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs, dalībvalstī B piemēros pārejas režīmu saskaņā ar Revīzijas direktīvas 14.a pantu (sk. arī BUJ Nr. 54). Ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja apstiprināšana dalībvalstī A nav vajadzīga.

59)

Obligātajam revidentam jābūt reģistrētam kā obligātajam revidentam un kā ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam dalībvalstī B. Vienīgās struktūras, kuras var reģistrēt kā ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus un kuras nav revidenti, ir neatkarīgi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji (IASP).

60)

Jā, Revīzijas direktīvas 2. panta 23. punktā un Grāmatvedības direktīvas 2. panta 20. punktā IASP ir definēts kā “ atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 konkrētai atbilstības novērtēšanas darbībai, kura minēta Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā ”. Regulā (EK) Nr. 765/2008 atbilstības novērtēšanas struktūra ir definēta kā “ struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju ”.

Lai gan Regula (EK) Nr. 765/2008 attiecas tikai uz struktūru akreditāciju, jāatgādina, ka IASP neietilpst minētās regulas paredzētajā darbības jomā. Termins “struktūra” būtu jāsaprot tā, ka tas attiecas arī uz fiziskām personām, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus IASP un obligāto revidentu starpā.

61)

Grāmatvedības direktīvas 34. panta 4. punktā ir noteikts, ka, lai IASP varētu veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tām ir jāievēro prasības, kas ir līdzvērtīgas Revīzijas direktīvā noteiktajām prasībām. Šīs prasības ietver Grāmatvedības direktīvas 34. panta 4. punktā noteiktu papildināmu sarakstu un līdzvērtības novērtējumu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā tā definēta Revīzijas direktīvas 2. panta 22. punktā.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp IASP un obligātajiem revidentiem, IASP būtu jāievēro arī reģistrācijas prasības, kas ir līdzvērtīgas Revīzijas direktīvas 3.a pantā noteiktajām prasībām.

62)

CSRD 63. apsvērumā ir noteikts šādi: “Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tad, ja Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas elementi ir jāpārbauda akreditētai neatkarīgai trešajai personai, akreditētās neatkarīgās trešās personas ziņojums ir darīts pieejams vai nu kā vadības ziņojuma pielikums, vai arī izmantojot citus publiski pieejamus līdzekļus. Šādai minētā ziņojuma pieejamībai nevajadzētu skart ticamības apliecinājuma atzinuma rezultātu, un trešās personas veiktajai pārbaudei vajadzētu būt no tās neatkarīgai. Tā rezultātā nevajadzētu dublēties darbam, ko veic auditors vai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz ticamības apliecinājuma atzinumu, un akreditētā neatkarīgā trešā persona. ”

“Akreditēta neatkarīga trešā persona” ir vienība, parasti eksperts, kas nav obligātais revidents vai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs (IASP), kurš sniedz ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas deklarāciju un kurš varētu verificēt daļu ilgtspējas ziņojuma daļas, piemēram, par SEG emisijām. CSRD prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tās darba rezultātiem, kā arī to, ka tās darbs nedublējas ar obligāto revidentu/ IASP darbu (105).

63)

Nē, IASP, kas iedibināts citas dalībvalsts teritorijā, nevarēs veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu dalībvalstī, kas neļauj IASP veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu tās teritorijā.

Grāmatvedības direktīvas 34. panta 4. punkta pirmajā daļā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja atļaut IASP, kas iedibināti to teritorijā, sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu ar nosacījumu, ka šiem IASP piemēro prasības, kas ir līdzvērtīgas Revīzijas direktīvā noteiktajām prasībām attiecībā uz obligātajiem revidentiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Grāmatvedības direktīvas 34. panta 5. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka tikai tās dalībvalstis, kuras ir izmantojušas šo iespēju, ļauj IASP, kuri iedibināti citā dalībvalstī, veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas apliecināšanu to teritorijā.

64)

Ja IASP veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu citas dalībvalsts (uzņēmējas dalībvalsts) teritorijā, dalībvalstij, kurā IASP ir iedibināts (izcelsmes dalībvalsts), jāuzņemas atbildība par IASP darba uzraudzību, ja vien uzņēmēja dalībvalsts nepieņem lēmumu uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko tās teritorijā veic IASP  (106). Ja uzņēmēja dalībvalsts nolemj uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko tās teritorijā veic citā dalībvalstī reģistrēts IASP, uzņēmēja dalībvalsts: i) šādiem IASP nepiemēro stingrākas prasības vai atbildību par tām, kas noteiktas attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu valsts tiesību aktos IASP vai revidentiem, kuri iedibināti attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī; kā arī ii) informē citas dalībvalstis par savu lēmumu uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko veic IASP, kuri iedibināti citās dalībvalstīs.

65)

Jā, uzņēmumiem būs atļauts vērsties pie IASP ar lūgumu veikt to ilgtspējas deklarācijas ticamības apliecināšanu, tiklīdz dalībvalsts būs atļāvusi IASP veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

66)

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 34. panta 4. punktu, IASP, kas iedibināti dalībvalsts teritorijā, var atļaut sniegt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas pakalpojumus.

Saskaņā ar IASP definīciju Revīzijas direktīvas 2. panta 23. punktā un Grāmatvedības direktīvas 2. panta 20. punktu tam jābūt akreditētam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. Lai gan minētā regula attiecas tikai uz tādu struktūru akreditāciju, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, jāatgādina, ka IASP neietilpst minētās regulas paredzētajā darbības jomā. IASP sniedz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas pakalpojumus. Tāpēc IASP atļauju piešķiršanas sistēma ir jāinterpretē, ņemot vērā GATS (Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību) noteiktās dalībvalstu saistības un Savienības divpusējos nolīgumus. Tādējādi attiecībā uz IASP Regula (EK) Nr. 765/2008 ir jāinterpretē tā, lai trešo valstu IASP tiktu atļauts veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu saskaņā ar dalībvalstu saistībām.

67)

Jā, Revīzijas direktīvas 23. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības ir piemērojamas arī speciālistiem, kas veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ja dalībvalsts ir atļāvusi IASP vai obligātajam revidentam, kas neveic finanšu pārskatu revīziju, veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, šiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu pienācīgu koordinēšanu.

68)

Termins “ ilgtspējas analīze ” tika lietots līdztekus terminam “ finanšu analīze ” no Revīzijas direktīvas attiecībā uz obligātajiem revidentiem. Lai gan “finanšu analīze” attiecas uz uzņēmuma, apakšuzņēmuma vai projekta dzīvotspējas, stabilitātes un rentabilitātes novērtējumu, “ilgtspējas analīze” būtu jāuzskata par tādu ilgtspējas jautājumu novērtējumu, kuri ietekmē darījumdarbības un ilgtspējas aspektus, kurus uzņēmums var ietekmēt.

69)

Revīzijas direktīvas 25. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka maksas par obligātajām revīzijām un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu neietekmē vai nenosaka “papildu pakalpojumu sniegšana” revidētajai vienībai, kuri uzskatāmi par “pakalpojumiem, kas nav obligātā revīzija un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana”. Minētais pants nereglamentē saistību starp maksām par obligātajām revīzijām un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

70)

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu ikvienam uzņēmumam, uz kuru attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu, ir jāsaņem ticamības apliecinājuma atzinums par tā ilgtspējas deklarāciju.

Šis ticamības apliecinājuma atzinums ir balstīts uz ierobežotas apliecināšanas uzdevumu par ilgtspējas deklarācijas atbilstību šādām prasībām:

No ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek gaidīts, ka tie veic procedūras, kas ļauj tiem secināt, ka to uzmanības lokā nav nonācis neviens jautājums, kas tiem liktu uzskatīt, ka ilgtspējas deklarācijā iekļautā informācija visos būtiskajos aspektos nesniedz patiesu priekšstatu saskaņā ar Savienības pieņemtajiem ESRS, un ka tā neatbilst juridiskajām prasībām par ilgtspējas informācijas iezīmēšanu (t. i., digitālo iezīmēšanu) un Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktajām juridiskajām prasībām.

Secinājuma pirmā daļa, kas attiecas uz patiesa priekšstata sniegšanu visos būtiskajos aspektos saskaņā ar ESRS, ietver atzinumu par šādiem jautājumiem:

71)

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu ikvienam uzņēmumam, uz kuru attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu, ir jāsaņem ticamības apliecinājuma atzinums, pamatojoties uz ierobežotas apliecināšanas uzdevumu. Uz uzņēmuma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar ES vides vadības un audita sistēmas (EMAS) Regulu (ES) Nr. 1221/2009, attiecas prasība par validāciju, ko veic vides verificētājs, un šo validāciju var uzskatīt par tādu, kurai ir vismaz tāds pats ticamības līmenis kā CSRD ierobežotas apliecināšanas prasībai.

72)

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu, obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju, ir jāsniedz atzinums par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem par to pašu finanšu gadu. Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš neveic finanšu pārskatu obligāto revīziju, atbild par ticamības apliecinājuma atzinuma sniegšanu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas atbild par finanšu pārskatu revīziju, ir atbildīgs arī par atzinuma sniegšanu par vadības ziņojuma atbilstību finanšu pārskatiem par to pašu finanšu gadu.

73)

Tas jāiekļauj ticamības apliecināšanas ziņojumā (107). Ja ticamības apliecinājuma atzinumu sniedz tas pats revidents, kurš veic finanšu pārskatu revīziju, dalībvalstis var atļaut revidentiem ticamības apliecinājuma atzinumu iekļaut kā atsevišķu revīzijas ziņojuma iedaļu.

74)

Savienības tiesību aktos patlaban nav noteikts īpašs revīzijas ziņojuma un/vai tā parakstīšanas formāts. Tomēr ar ESAP tiesību aktu kopumu grozītās Grāmatvedības direktīvas 33.a pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem ticamības apliecināšanas ziņojums ir jāiesniedz attiecīgajai ESAP informācijas vākšanas struktūrai, kad tie to publisko, un ka uzņēmumiem jāizmanto datu izgūšanai piemērots formāts (vai mašīnlasāms formāts, ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti) kopā ar attiecīgajiem pievienotajiem metadatiem. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, lai precizētu, kādi vēl metadati jāpievieno ticamības apliecināšanas ziņojumam, un lai pieprasītu izmantot mašīnlasāmu formātu.

75)

Pamatojoties uz Revīzijas direktīvas 26. panta 1. punktu, dalībvalstis var piemērot valsts revīzijas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi starptautisku revīzijas standartu, kas reglamentē to pašu jomu.

Ņemot vērā ESRS 1 prasītās informācijas kvalitatīvās īpašības (2. iedaļa un B papildinājums – atbilstība un precīzs izklāsts, kā arī salīdzināmība, pārbaudāmība un saprotamība), kā arī, lai izvairītos no sadrumstalotības un nodrošinātu pēc iespējas saskaņotāku praksi šajā pārejas periodā, kamēr nav pieņemti Savienības ticamības apliecināšanas standarti, Komisija ir pieprasījusi Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejai (CEAOB) 2024. gadā izstrādāt nesaistošas vadlīnijas obligātajiem revidentiem un citiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

76)

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu, ticamības apliecinājuma atzinumam par ilgtspējas ziņu sniegšanu jābūt balstītam uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu (108). Ņemot vērā to, ka pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums nodrošina augstāku ticamības līmeni salīdzinājumā ar ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, CSRD neliedz uzņēmumam brīvprātīgi pieņemt lēmumu lūgt atzinumu, pamatojoties uz visa ilgtspējas ziņojuma vai tā daļu pamatotu ticamības apliecināšanu. Šis lēmums būtu jāpieņem uzņēmumam, nevis ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam.

77)

CSRD nereglamentē brīvprātīgu ilgtspējas ziņu sniegšanu. Tāpēc uzņēmumam, kas ilgtspējas ziņu sniegšanu veic brīvprātīgi, nav pienākuma nodrošināt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

78)

Saskaņā ar Revīzijas direktīvas 25.c panta 1. punktu obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras (SNS) vai tīkla dalībnieka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, nesniedz sabiedriskas nozīmes struktūrai Revīzijas regulas 5. panta 1. punkta otrās daļas b) un c) un e) līdz k) apakšpunktā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus.

Saskaņā ar Revīzijas direktīvas 25.c panta 2. punktu šis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var sniegt SNS ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav

Tādēļ,

79)

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 40.a panta 3. punktu, ja trešās valsts uzņēmums nesniedz ticamības apliecinājuma atzinumu, meitasuzņēmums vai filiāle izdod paziņojumu, kurā norāda šo faktu.

80)

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 40.d panta 1. punktu, saskaņā ar 40.a pantu sagatavotā ilgtspējas ziņojuma ticamības apliecinājuma atzinumu publicē kopā ar ilgtspējas ziņojumu un attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu 12 mēnešu laikā pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, kā to noteikusi katra dalībvalsts saskaņā ar Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 14. līdz 28. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu. Savienības tiesību aktos patlaban nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ticamības apliecinājuma atzinuma formātu. Tomēr Grāmatvedības direktīvas 33.a pantā, kas ieviests ar ESAP tiesību aktu kopumu (109), noteikts, ka meitasuzņēmumiem un filiālēm, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas 40.a pants, ir pienākums iesniegt dalībvalsts izraudzītajai informācijas vākšanas struktūrai ilgtspējas ziņojumu datu izgūšanai piemērotā formātā kopā ar attiecīgajiem pievienotajiem metadatiem. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, lai precizētu, kādi vēl metadati jāpievieno ticamības apliecinājuma atzinumam, un lai pieprasītu izmantot mašīnlasāmu formātu.

81)

Grāmatvedības direktīvas 19. panta 1. punkta ceturtā daļa neattiecas tikai uz informāciju par būtiskiem nemateriālajiem resursiem, kas bilancē nav atzīti par nemateriāliem aktīviem. Tādējādi šī prasība attiecas uz visiem uzņēmuma būtiskiem nemateriālajiem resursiem, tai skaitā bilancē atzītiem nemateriālajiem aktīviem.

Šī holistiskā pieeja ļauj lietotājiem izprast uzņēmuma darījumdarbības modeļa atkarību no būtiskiem nemateriālajiem resursiem un to nozīmi uzņēmuma vērtības radīšanā neatkarīgi no tā, vai tie atbilst piemērojamā grāmatvedības regulējuma atzīšanas un novērtēšanas kritērijiem. Tas palīdzēs lietotājiem novērtēt uzņēmuma tirgus vērtību.

82)

Lielie uzņēmumi un biržā kotētie MVU (izņemot mikrouzņēmumus) sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību. Grāmatvedības direktīvas 19. pants attiecas tikai uz Grāmatvedības direktīvas 1. panta 1. punktā minētajiem uzņēmumu veidiem, tai skaitā kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kas atbilst Grāmatvedības direktīvas 1. panta 1. punkta nosacījumiem. Šī informācija jāiekļauj vadības ziņojumā (bet ne obligāti ilgtspējas deklarācijā).

83)

Grāmatvedības direktīvas 19. panta 1. punktā ir noteikta informācija, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Grāmatvedības direktīvas 19. panta 1. punkta ceturtajā daļā ir noteikts, ka informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem ir jāiekļauj vadības ziņojumā. Tāpēc šī informācija nav obligāti jāiekļauj ilgtspējas deklarācijā un var tikt sniegta citā vadības ziņojuma iedaļā.

84)

Neskarot Pārredzamības direktīvas 23. pantu, trešo valstu uzņēmumiem ilgtspējas informācija ir jāsniedz individuālā un/vai konsolidētā līmenī saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu, bet tikai tad, ja trešās valsts uzņēmums ir tādu pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū (izņemot mikrouzņēmumus).

Trešo valstu emitentiem ilgtspējas informācija ir jāiekļauj savā vadības ziņojumā kā daļa no gada finanšu pārskata, pamatojoties uz Pārredzamības direktīvas 4. panta 5. punktu, kurā ir iekļautas savstarpējās atsauces uz Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu.

85)

Jā, Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 7. punktā paredzētie atkāpšanās noteikumi attiecas arī uz trešo valstu MVU ar pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū (sk. BUJ Nr. 16).

86)

Trešās valsts mātesuzņēmums, kas brīvprātīgi nodrošina atbilstību Grāmatvedības direktīvas 29.a pantam, konsolidēto ilgtspējas deklarāciju var iekļaut atsevišķā dokumentā.

87)

Ilgtspējas deklarācijas konsolidācijas noteikumi ir tādi paši kā finanšu pārskatu konsolidācijai. Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas (110) 22. panta 6. punktu, konsolidētajā ilgtspējas deklarācijā ir jāiekļauj visi mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi neatkarīgi no tā, kur ir šo meitasuzņēmumu juridiskā adrese.

88)

Trešās valsts uzņēmums, kuram nav jāsniedz ilgtspējas informācija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un kurš vēlas atļaut atbrīvot savus Savienības meitasuzņēmumus no ilgtspējas ziņu sniegšanas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu, var publicēt konsolidēto ilgtspējas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar ESRS.

Vai arī dalībvalstīm, pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 48.i panta 1. punktu, līdz finanšu gadiem, kas beidzas 2030. gada 6. janvārī, ir jāļauj meitasuzņēmumam, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti un uz kuru attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pants, un kura mātesuzņēmumu reglamentē trešās valsts tiesību akti, sagatavot un publicēt konsolidēto ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.a pantu, kas aptver visus šāda trešās valsts mātesuzņēmuma Savienības tiešos vai netiešos meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pants. Grāmatvedības direktīvas 48.i panta 2. punktā precizēts, ka Savienības meitasuzņēmums, kas sagatavo konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ir viens no grupas Savienības meitasuzņēmumiem, kas vismaz vienā no pieciem iepriekšējiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis lielāko apgrozījumu, attiecīgā gadījumā konsolidēti.

Pamatojoties uz Grāmatvedības direktīvas 48.i panta 3. punktu, Grāmatvedības direktīvas 48.i panta 1. punktā minētā Savienības meitasuzņēmuma sagatavotās un publicētās konsolidētās ilgtspējas deklarācijas sagatavošana un publicēšana nodrošina atbrīvojumu no ilgtspējas ziņu sniegšanas visiem konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem, ja ir izpildīti 19.a panta 9. punkta un 29.a panta 8. punkta nosacījumi.

89)

Neskarot Pārredzamības direktīvas 23. pantu, trešo valstu emitentiem, kas sniedz ziņas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu, savās ilgtspējas deklarācijās ir jāiekļauj informācija, kas atklājama saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu.

Pārredzamības direktīvas 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka ES un trešo valstu emitentiem, kas emitē pārvedamus vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot ES regulētā tirgū (izņemot mikrouzņēmumus), ir pienākums sagatavot vadības ziņojumu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19., 19.a, 20. pantu un 29.d panta 1. punktu (vai Grāmatvedības direktīvas 29., 29.a pantu un 29.d panta 2. punktu konsolidētā vadības ziņojuma gadījumā), un tajā ietver specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 4. punktu, “ ja to sagatavo šajos noteikumos minētie uzņēmumi ”.

Ņemot vērā likumdevēju skaidro nodomu paplašināt Grāmatvedības direktīvā noteikto ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību piemērošanas jomu (tās attiecas tikai uz ES uzņēmumiem), attiecinot tās arī uz ES un trešo valstu emitentiem, formulējums “ ja to sagatavo šajos noteikumos minētie uzņēmumi ” ir jāinterpretē kā atsauce uz Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantā minētajām uzņēmumu kategorijām (t. i., lieliem uzņēmumiem, biržā kotētiem MVU, izņemot mikrouzņēmumus, un lielu grupu mātesuzņēmumiem). Tā kā Pārredzamības direktīva attiecas uz visiem ES un trešo valstu emitentiem (arī mikrouzņēmumiem), šis teikums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības nepiemēro biržā kotētiem mikrouzņēmumiem.

Taksonomijas regulas 8. pantā noteikts, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pants, ir jāpublicē informācija par to, kā un cik lielā mērā uzņēmuma darbības ir saistītas ar saimnieciskām darbībām, kas uzskatāmas par vidiski ilgtspējīgām. Pārredzamības direktīvas 4. panta 5. punkta formulējums norāda, ka tad, ja uz ES vai trešās valsts emitentu attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pantu, tam savā vadības ziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas atklājama saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu.

90)

Jā, finanšu tirgus dalībnieki var pieņemt, ka jebkurš rādītājs, kuru ieguldījumu saņēmējs uzņēmums, kurš piemēro ESRS, ir paziņojis kā nebūtisku, neietekmē attiecīgo galvenās negatīvās ietekmes rādītāju SFDR informācijas atklāšanas kontekstā, proti, attiecīgā ieguldījuma vērtība nav jāiekļauj konkrētā SFDR galvenās negatīvās ietekmes rādītāja skaitītājā.

Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka Komisija, pieņemot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, cik vien iespējams ņem vērā informāciju, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, lai izpildītu savus informācijas atklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) 2019/2088 un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

Tā kā CSRD ir noteikts pienākums ņemt vērā finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, jebkurš rādītājs, kuru ieguldījumu saņēmējs uzņēmums, uz kuru attiecas CSRD prasības, ir paziņojis kā nebūtisku, ir būtiska informācija un var tikt uzskatīts par tādu, kas neietekmē galveno negatīvo ietekmi saskaņā ar SFDR.

Finanšu tirgus dalībniekiem šī informācija būs pieejama CSRD ziņojumos, jo ESRS 1 35. punktā ir noteikts, ka, ja uzņēmums uzskata, ka konkrēts datu punkts, kas izriet no SFDR, nav būtisks, uzņēmums skaidri norāda, ka attiecīgā informācija “nav būtiska”  (111).

Turklāt ESRS 2 56. punktā noteikts, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD, ir jāiekļauj tabula ar visiem datu punktiem, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, arī SFDR, norādot, kur tie atrodami ilgtspējas deklarācijā, kā arī norādot “nav būtisks” tabulā attiecībā uz tiem datu punktiem, ko uzņēmums ir novērtējis kā nebūtiskus, ievērojot ESRS 1 35. punktu.