2022. gada Eiropas pusgads: pavasara pakete

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pavasara paketē ietilpst:

• konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI) un valstu ziņojumi par 27 dalībvalstīm;
• padziļināti pārskati par 12 dalībvalstīm;
• ziņojums par valsts budžeta deficītu;
• atzinumi par Vācijas un Portugāles budžeta plāna projektiem;
• 14. pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju;
• uzraudzības ziņojumi pēc programmas darbības beigām par Īriju, Spāniju, Kipru un Portugāli;
• priekšlikums Eiropas Savienības Padomes lēmumam par pamatnostādnēm dalībvalstu nodarbinātības politikai;
• uzraudzības ziņojums par progresu ceļā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ES kontekstā.

REPowerEU un Eiropas pusgads

2022. un 2023. gadā bija jāturpinās ES ekonomikas izaugsmei, taču Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir radījis jaunas problēmas saistībā ar enerģētisko drošību un atkarību no fosilajām degvielām. Taču ES turpina pierādīt savu noturību, saskaroties ar šiem jaunajiem apstākļiem.

REPowerEU ir ES plāns, kā izbeigt atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un apvienojot spēkus nolūkā izveidot noturīgāku energosistēmu un īstenu enerģētikas savienību.

Pieņemtie KVAI:

• sniedz dalībvalstīm norādes, kā reaģēt uz šīm jaunajām problēmām un īstenot kopīgos galvenos politikas mērķus;
• ietver norādes par jaunām REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos – galvenos KVAI 2022. gadam, lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām, izmantojot reformas un investīcijas atbilstīgi REPowerEU mērķiem.

Ziņojumi par konkrētām valstīm un konkurētspējīga ilgtspēja

2022. gada pavasara paketē atkal ir iekļauti ziņojumi par valstīm un KVAI, sniedzot pārskatu par esošajām un jaunajām dalībvalstu problēmām četrās konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijās – vidiskā ilgtspēja, produktivitāte, taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte – un par atsevišķu dalībvalstu noturību šo problēmu risināšanā.

Fiskālā politika

Fiskālās politikas norādēs ir ieteikts mazināt enerģijas cenu pieauguma ietekmi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām mājsaimniecībām, paturot prātā pasākumu potenciālo ietekmi uz inflāciju un fiskālo ilgtspēju un ievērojot mērķi samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un atteikties no fosilo degvielu importa no Krievijas.

Enerģija un vidiskā ilgtspēja

Ieteikumi ir šādi:

• paātrināt dekarbonizāciju;
• virzīt pāreju uz aprites ekonomiku;
• samazināt enerģijas patēriņu un palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru;
• atcelt apgrūtinošas administratīvās procedūras, kas kavē atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu.

Produktivitāte

Labi funkcionējoša vienotā tirgus nodrošināšana joprojām ir būtiska produktivitātes pieaugumam, ekonomiskajai labklājībai un konverģencei. Papildu investīcijas ir jāpapildina ar vērienīgām reformām, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, administratīvās spējas un institucionālo noturību. Efektīvi un labi koordinēti pētniecības un inovācijas instrumenti kopā ar turpmākiem centieniem mazināt plaisu starp inovāciju un tirgu ir izšķiroši svarīgi, lai paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un samazinātu atkarību no fosilajām degvielām visās dalībvalstīs un reģionos. Investīcijas digitālajā infrastruktūrā un tehnoloģijās ir mūsu ekonomikas un sabiedrības zaļās un digitālās pārkārtošanās vērtīgas veicinātājas, un tās ir jāpapildina, ieguldot digitālajā izglītībā, cilvēkos un viņu prasmēs, t. sk. atbalstot prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju.

Taisnīgums

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir vispārējais ievirzes satvars taisnīguma nodrošināšanai ES; tā pilnīga īstenošana ir izšķiroši svarīga, lai panāktu augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci. Svarīgi ir nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, pienācīgu segumu no sociālās drošības tīkliem un saīsināta darba laika shēmām. Atbalsta politikai vajadzētu būt īslaicīgai un mērķorientētai uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, lai tā būtu visiedarbīgākā, vienlaikus saglabājot stimulus samazināt fosilo degvielu patēriņu un ierobežojot šīs politikas ietekmi uz budžetu. Dalībvalstu reformu un investīciju turpināšanai būs izšķiroša nozīme kvalitatīvu darbvietu radīšanas atbalstīšanā, prasmju pilnveidošanā un sekmīgā statusa maiņā darba tirgū.

Makroekonomikas stabilitāte

Fiskālajai politikai 2023. gadā vajadzētu būt piesardzīgai, vienlaikus saglabājot gatavību reaģēt uz mainīgo ekonomisko situāciju. Lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus, dalībvalstis tiek mudinātas sistemātiski ņemt vērā to ietekmi budžeta plānošanā un paredzēt politiku un instrumentus, kas palīdz taisnīgi novērst, samazināt un sagatavoties ar klimatu saistītai ietekmei. Dalībvalstīm ir ieteicams palielināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām un enerģētiskajai drošībai, t. sk. izmantojot ANM, REPowerEU un citus ES fondus. Daudzām dalībvalstīm joprojām ir svarīgi turpināt nodrošināt valsts parāda atmaksājamību, un tiek īstenoti saskaņoti centieni pastiprināt cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Secinājumi

Lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas un sabiedrības noturību un iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, izšķiroša nozīme ir ieilgušo un nupat iezīmējušos problēmu risināšanai. 2022. gada Eiropas pusgads koncentrējas uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu, kuras pamatā ir vērienīgu ANP īstenošana un četras konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijas.

Papildus ANP īstenošanas turpināšanai dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai, ņemot vērā REPowerEU plānu, īstenotu 2022. gada KVAI, kas atspoguļo esošās un jaunās problēmas.