Civilās aviācijas noteikumi un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Tās mērķis ir uzturēt augstu un vienveidīgu civilās aviācijas drošības līmeni, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību.
• Ar to atjaunina aviācijas drošības tiesību aktus un ietver:
  • pārskatītas pilnvaras Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (EASA);
  • jaunus noteikumus, kas izstrādāti, lai palīdzētu Eiropas Savienības (ES) aviācijas nozarei attīstīties, padarītu to konkurētspējīgāku un veicinātu inovāciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī regula attiecas uz visām aviācijas nozares galvenajām jomām, tai skaitā:

• lidojumderīgumu;
• gaisa kuģu apkalpēm;
• lidlaukiem;
• gaisa kuģu ekspluatāciju;
• aeronavigācijas pakalpojumiem.

Regula:

• ietver noteikumus par bezpilota gaisa kuģiem (civilajiem droniem);
• tās mērķis ir vienkāršot noteikumus par sporta un atpūtas aviāciju;
• nosaka uzdevumu sadalījumu starp ES un valstu iestādēm;
• ar to atceļ trīs iepriekšējas regulas (Regulu (EK) Nr. 552/2004, Regulu (EK) Nr. 216/2008 un Regulu (EEK) Nr. 3922/91);
• ar to groza divas direktīvas (Direktīvu 2014/30/ES par traucējumu mazināšanu starp elektriskām un elektroniskām iekārtām un Direktīvu 2014/53/ES par radioiekārtu laišanu tirgū) un četras regulas (Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstu un apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti, Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, Regulu (ES) Nr. 996/2010 par civilās aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem, Regulu (ES) Nr. 376/2014 par atgadījumiem civilajā aviācijā);
• ar to papildina Regulu (ES) Nr. 1321/2014 par lidojumderīgumu un Regulu (ES) Nr. 748/2012 par vides sertifikāciju.

Galvenās izmaiņas un papildinājumi

• Ar šo regulu atjaunina ES drošības tiesību aktus aviācijas nozarē. Ar to nosaka pamatprasības gaisa kuģiem attiecībā uz lidojumderīgumu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā. Ražotājiem tiks prasīts sagatavot lidojumderīguma sertifikātus saskaņā ar tehniskajām prasībām.
• Ar to ievieš noteikumus, kuru pamatā ir riski un tehniskie raksturlielumi un ar kuriem nosaka mērķus, taču pieļauj zināmu elastību attiecībā uz to sasniegšanu. Ar šo regulu arī rosina veikt nesaistošus pasākumus (piemēram, drošības veicināšanas pasākumus), kad vien tas ir iespējams.
• Ar to pārskata dažu noteikumu darbības jomu, izslēdzot karstā gaisa balonus ar vietu vienam pasažierim, pielāgojot planieru svara ierobežojumus un iekļaujot vieglo elektrisko gaisa kuģu kategoriju. Ar šo tiesību aktu ievieš reformas, kuru mērķis ir:
  • risināt gaisa satiksmes intensitātes palielināšanās problēmu;
  • uzlabot drošību;
  • samazināt izmaksas, aizkavējumus un gaisa satiksmes ietekmi uz vidi.
• Attiecībā uz komerciālos gaisa pārvadājumos iesaistītiem apkalpes locekļiem ir jāveic sertifikācija, un tiem jāizdod attiecīga apliecība. Eiropas Komisija ir pieņēmusi detalizētus noteikumus un procedūras attiecībā uz apkalpes locekļu kvalifikāciju.
• Ar šo regulu arī nosaka pamatprasības gaisa kuģu drošai apkalpošanai uz zemes, kas tagad ir iekļauta regulas darbības jomā, un novērš vairākas citas drošības nepilnības.
• Ir iekļauta jauna nodaļa par aviācijas drošības pārvaldību, ieviešot Eiropas aviācijas drošības programmu, kas aptver visu aviācijas drošības sistēmu.

Civilie droni

• Ar šo regulu ievieš pamatprasības, kas piemērojamas droniem. Šiem noteikumiem ir jābūt samērīgiem ar attiecīgās darbības vai darbības veida radīto risku, un ir noteikts, ka dronam ir jābūt droši kontrolējamam un manevrējamam. Tam jābūt projektētam tā, lai tas atbilstu tā funkcijai un paredzētajam darbības veidam, vienlaikus ņemot vērā privātuma principus, integrētu personas datu aizsardzību un personas datu aizsardzību pēc noklusējuma. Ir jānodrošina iespēja identificēt dronu un arī tā ekspluatācijas veidu un nolūku.
• Drona ekspluatantam ir jābūt atbildīgam par tā darbību un jābūt pienācīgām zināšanām un prasmēm, lai nodrošinātu drona ekspluatācijas drošību. Organizācijām, kas ir iesaistītas dronu konstruēšanā, ražošanā, tehniskajā apkopē, ekspluatēšanā, saistītos pakalpojumos un mācībās, ir jāievieš ziņošanas sistēma par drošības atgadījumiem.
• Regulā ir noteikts reģistrācijas slieksnis, kas attiecas uz dronu ekspluatantiem – ekspluatantiem ir jābūt reģistrētiem, ja tie ekspluatē dronus, kuri sadursmes gadījumā var pārnest uz cilvēku kinētisko enerģiju, kas pārsniedz 80 džoulus. Šo slieksni nākotnē var mainīt, neveicot laikietilpīgas procedūras, lai ņemtu vērā šīs jomas attīstību.
• Atkarībā no darbības veida un riska gaisa kuģa darbības raksturlielumiem un ekspluatācijas teritorijas raksturlielumiem konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, kā arī minētajās darbībās iesaistītajam personālam, tostarp tālvadības gaisa kuģu pilotiem, var prasīt sertifikātu.
• Saskaņā ar regulu Komisija ar EASA palīdzību sagatavoja Īstenošanas regulu (ES) 2019/947, kurā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par droniem un to darbību (skatīt kopsavilkumu).

Trešo valstu izsniegtās pilotu licences

• Ar Deleģēto regulu (ES) 2020/723 nosaka procedūras un jo īpaši iespējamo kārtību prasību izpildes ieskaitīšanai, kuru var pieprasīt pilots, kurš pilota licenci ir ieguvis kādā trešā valstī un vēlas to konvertēt par ES licenci.
• Tai užtikrina, ka piloti iziet apmācību ES gaisa telpai specifiskos jautājumos vai jautājumos, kurus trešās valstīs nav jāapgūst, vienlaikus garantējot, ka viņiem nav lieki jāapgūst aspekti, kurus viņi ir apguvuši jau iepriekš.
• Šī tiesību akta noteikumi iepriekš bija iekļauti Īstenošanas regulā (ES) 1178/2011 (skatīt kopsavilkumu), taču Regulas (ES) 2018/1139 prasību dēļ bija jāizdala atsevišķā deleģētajā aktā.

Vides aizsardzība

Attiecībā uz troksni un emisijām jānorāda, ka gaisa kuģiem, kas nav bezpilota gaisa kuģi, kā arī to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm, sākot no 2021. gada 1. janvāra, ir jāatbilst vides aizsardzības prasībām, kas iekļautas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikumā.

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra

• Ar šo regulu paplašina EASA darbības jomu, tajā iekļaujot ar drošību saistītus aspektus (piemēram, kiberdrošību) un vides aizsardzību.
• Ar to izveido sistēmu informācijas apkopošanai par aviācijas inspektoriem un citiem speciālistiem un šādu speciālistu apmaiņai, kā arī cita veida tehnisko palīdzību ES dalībvalstīm sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumu veikšanā.
• EASA izveidotajā elektroniskajā informācijas repozitorijā, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu sadarbību starp EASA un attiecīgajām valstu iestādēm, ir iekļauta informācija par vienas dalībvalsts veiktu pārdali uz citu dalībvalsti vai EASA, kura ir atbildīga par sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, kā arī par pasākumiem attiecībā uz lidojumiem virs konflikta zonām.

Informācijas drošības riski, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu

• Deleģētajā regulā (ES) 2022/1645, kura būs piemērojama no 2025. gada 16. oktobra, ir izklāstītas prasības, kas organizācijām jāievēro nolūkā identificēt un pārvaldīt informācijas drošības riskus, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu.
• Šīs prasības attiecas uz ļoti dažādām aviācijas jomām un to saskarnēm, jo aviācija ir savstarpēji ļoti cieši savienotu sistēmu sistēma, un uz visām organizācijām, kurām jau prasīts ieviest pārvaldības sistēmu saskaņā ar ES aviācijas drošuma tiesību aktiem.
• Šīs organizācijas ir ražošanas un projektēšanas organizācijas, gaisa kuģu ekspluatanti, tehniskās apkopes organizācijas, lidojumderīguma uzturēšanas organizācijas, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu ekspluatanti, gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidlauka ekspluatanti un perona pārvaldības pakalpojumu* sniedzēji.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2018. gada 11. septembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (Eiropas Savienība);
• EASA (Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1.–122. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1139 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1645 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 piemērošanu attiecībā uz prasībām par tādu informācijas drošības risku pārvaldību, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu, kas noteiktas organizācijām, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 un (ES) Nr. 139/2014, un ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 un (ES) Nr. 139/2014 (OV L 248, 26.9.2022., 18.–31. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/723 (2020. gada 4. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (OV L 170, 2.6.2020., 1.–8. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/947 (2019. gada 24. maijs) par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (OV L 152, 11.6.2019., 45.–71. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1.–194. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62.–106. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV L 122, 24.4.2014., 18.–43. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (pārstrādāta versija) (OV L 96, 29.3.2014., 79.–106. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (pārstrādāta versija) (OV L 224, 21.8.2012., 1.–85. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 295, 12.11.2010., 35.–50. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2005., 15.–22. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 18.10.2022