22.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/15

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības mēroga pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2) Padome konkrētas kuģu grupas ir izslēgusi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 (3) III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma. Minētajā režīmā iekļauto kuģu pieļaujamā zvejas piepūle patlaban ir noteikta Padomes Regulas (ES) Nr. 39/2013 (4) IIA pielikumā un Padomes Regulas (ES) Nr. 40/2013 (5) IIA pielikumā.

(3)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2013. gada jūnijā publicēja savus ieteikumus par ziemeļu heku 2014. gadā. Šajos ieteikumos ICES norāda, ka krājuma biomasa 2013. gadā ir rekordaugstā līmenī, un turklāt zvejas izraisīta zivju mirstība pēdējos gados ir būtiski samazinājusies. ICES norādīja, ka 2014. gadā KPN var paaugstināt par 49 %, proti, līdz 81 846 tonnām. Ņemot vērā šo ieteikumu, Īrija un Spānija lūdza attiecībā uz šo krājumu spēkā esošo šā gada KPN paaugstināt no 55 105 tonnām uz 69 440 tonnām, lai nodrošinātu tādu izkrāvumu līmeni, ko ICES uzskata par atbilstīgu pašreizējai zvejas izraisītas zivju mirstības pakāpei, kura, savukārt, atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. Minētais lūgums tiek uzskatīts par pieņemamu, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu apņemšanos ar stingru zvejniecības kontroli nodrošināt, lai zvejas piepūles un tādējādi arī zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi saglabātos nemainīgi.

(4)

Spānijas karoga kuģu grupa, kas zvejo ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, patlaban ir izslēgta no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas. Pamatojoties uz Spānijas 2013. gadā sniegto informāciju, ZZTEK nevarēja izvērtēt, vai Regulā (EK) Nr. 1342/2008 paredzētie nosacījumi ir izpildīti arī 2012. gada pārvaldības periodā. Tāpēc ir lietderīgi šo Spānijas kuģu grupu atkal iekļaut minētajā zvejas piepūles režīmā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009 un Regulas (ES) Nr. 39/2013 IIA pielikums.

(5)

Francijas karoga kuģu grupa, kas zvejo Ziemeļjūrā, patlaban ir izslēgta no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas. Pamatojoties uz Francijas 2013. gadā sniegto informāciju, ZZTEK novērtēja, ka minēto kuģu nozveja ir pārsniegusi noteikto robežu. Tāpēc ir lietderīgi šo Francijas kuģu grupu atkal iekļaut minētajā zvejas piepūles režīmā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009 un Regulas (ES) Nr. 40/2013 IIA pielikums.

(6)

Apvienotās Karalistes karoga kuģu grupa, kas ūdeņos ap Menas salu un Īrijas jūrā zvejo karaliskās vēdekļgliemenes (Aequipecten opercularis), patlaban ir izslēgta no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas. Tomēr matemātiskas kļūdas dēļ Regulas (ES) Nr. 39/2013 IIA pielikumā paredzētā maksimālā piepūle neatspoguļo šo izslēgšanu. Tādēļ būtu attiecīgi jālabo Regula (ES) Nr. 39/2013.

(7)

Padomes Regulā (ES) Nr. 1262/2012 (6) ir noteikti 2013. un 2014. gada nozvejas limiti attiecībā uz sarakstā iekļautām dziļūdens haizivīm. Komisija prasīja ICES konsultēt par to vai ir lietderīgi pārskatīt minēto sarakstu. ICES secināja, ka ir pietiekami daudz zinātniskās informācijas, kas pamato melnmutes kaķhaizivs (Galeus melastomus) izslēgšanu no minētā dziļūdens haizivju saraksta un visu Centrophorus ģints (Centrophorus spp.) haizivju sugu iekļaušanu tajā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1262/2012.

(8)

Saskaņā ar piekrastes valstu apspriežu rezultātiem par makreļu, putasu, Atlantijas okeāna Skandināvijas krājuma siļķu un Ziemeļjūras pikšu pārvaldību Savienība var Savienības kuģiem atļaut nozvejot līdz 10 % vairāk minēto zivju nekā paredzēts Savienībai pieejamajā kvotā, ar noteikumu, ka viss izmantotais daudzums, kas pārsniedz Savienībai pieejamo kvotu, tiks atskaitīts no Savienības 2014. gada kvotas. Līdzīgi Savienība 2014. gadā var izmantot 2013. gadā neizmantotos nozvejas daudzumus, nepārsniedzot 10 % no Savienībai 2013. gadā pieejamās kvotas. Ir lietderīgi dot iespēju izmantot šādu elastīgumu minēto zvejas iespēju noteikšanā, lai Savienības kuģiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ļaujot attiecīgajām dalībvalstīm izvēlēties iespēju izmantot elastīguma kvotu. Ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu nav izvēlējusies izmantot elastīguma kvotu, ir lietderīgi turpināt piemērot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 40/2013 10. panta 2. punktu.

(9)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis, kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 40/2013.

(10)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pieņēma ieteikumu, ar kuru ierobežo to kuģu skaitu, kas aktīvi zvejo garspuru tunzivis no Klusā okeāna dienvidu krājuma konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma. Attiecīgi būtu jānodrošina tas, ka Savienības kuģi turpina darboties, taču neveic minētās sugas specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 40/2013.

(11)

Savienības kuģu zvejas iespējas Norvēģijas ūdeņos un Norvēģijas kuģu zvejas iespējas Savienības ūdeņos katru gadu tiek noteiktas, ņemot vērā apspriešanos par zvejas tiesībām saskaņā ar divpusējo nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (7). Kamēr minētās apspriedes par vienošanos attiecībā uz 2013. gadu nebija noslēgušās, Regulā (ES) Nr. 40/2013 tika noteiktas provizoriskas attiecīgo krājumu zvejas iespējas. 2013. gada 18. janvārī apspriešanās ar Norvēģiju tika pabeigta, un ar Padomes Regulu (ES) Nr. 297/2013 (8) tika grozīti attiecīgie Regulas (ES) Nr. 40/2013 noteikumi. Tomēr brosmes krājums Norvēģijas ūdeņos IV zonā tika kļūdaini izslēgts no Regulas (ES) Nr. 297/2013. Turklāt putasu apjoms, ko Norvēģija var nozvejot Savienības ūdeņos II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W, nebija atbilstošs protokolam, kas saskaņots pēc apspriešanās ar minēto valsti. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 40/2013 IA pielikums.

(12)

Ir atklāta kļūda kuģu skaitā un kapacitātē, kas iedalīta Savienībai attiecībā uz kuģiem, kuriem atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC konvencijas apgabalā. Tādēļ attiecīgi būtu jālabo Regulas (ES) Nr. 40/2013 VI pielikums.

(13)

Saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās aktu un pēc Horvātijas pievienošanās ES 2013. gada 1. jūlijā attiecīgos Savienības instrumentos būtu jāiekļauj noteikumi par to, kā piešķir Savienības līmenī Horvātijai 2013. gadā piešķirtās zvejas iespējas. Dati par zilās tunzivis zveju un audzēšanas spējām Horvātijā, kurus pievieno ar šo regulu, atbilst Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) laikposmam līdz 2013. gadam Horvātijai noteiktā zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna noteikumiem. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 302/2009 (9) 5. pantu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tās zvejas kapacitāte atbilstu tās kvotai.

(14)

Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz zvejas piepūles limitiem, būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra. Noteikumi par nozvejas limitiem un iedalītajām zvejas iespējām būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot jaunos noteikumus, kuri attiecas uz WCPFC un IOTC un kuri būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Noteikumi, kas iekļauti sakarā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai būtu jāpiemēro no minētās pievienošanās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas. Tā kā zvejas piepūles režīma izmaiņām ir tieša ietekme uz attiecīgo flotu saimniecisko darbību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

1)

iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Dažu krājumu zvejas iespēju noteikšanas elastīgums

1.   Šo pantu piemēro šādiem krājumiem:

2.   Attiecībā uz jebkuriem 1. punktā noteiktajiem krājumiem dalībvalsts var izvēlēties I pielikumā noteikto sākotnējo kvotu palielināt par ne vairāk kā 10 %. Attiecīgā dalībvalsts par savu lēmumu rakstiski informē Komisiju. Pēc šādas informācijas saņemšanas tiek uzskatīts, ka palielinātā kvota ir konkrētajai dalībvalstij 2013. gadam piešķirtā kvota.

3.   Visus nozvejas apjomus, kas 2013. gadā izmantoti saskaņā ar šādi palielināto kvotu un kas pārsniedz sākotnējo kvotu, ņemot vērā katru atsevišķu tonnu, atskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2014. gadam.

4.   Nozvejas apjomu, kas nav izmantots 2013. gadā saskaņā ar sākotnējo kvotu un kas ir mazāks par 10 % no šīs kvotas, pieskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2014. gadam.

5.   Jebkurus daudzumus, kas nosūtīti citām valstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, kā arī jebkurus daudzumus, kas atskaitīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105. un 107. pantu, ņem vērā, nosakot izmantotos un neizmantotos daudzumus saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktu.

6.   Ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu ir izmantojusi šā panta 2. punktā minēto iespēju, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un minētajam krājumam.”;

2)

regulas 10. panta 2. punktā vārdus “šīs regulas I pielikumā” aizstāj ar vārdiem “šajā regulā”;

3)

regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Haizivis

1.   Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.   Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies tikai zvejas darbībās savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.”;

4)

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka nepalielinās to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.   ES kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.”;

5)

IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā iekļauto tekstu;

6)

ID pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumā iekļauto tekstu;

7)

IIA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā iekļauto tekstu;

8)

IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumā iekļauto tekstu;

9)

VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā iekļauto tekstu.